Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Nepieciešams noskaidrot sabiedrības attieksmi par likumprojektu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir sekmēt Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību un ilgtspēju, nosakot tiesiskos priekšnoteikumus pieejamās Latvijas pārvades tīkla starpvalstu savienojumu jaudas palielināšanai, veicinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu un veicinot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Eiropas teritoriālā sadarbība
Teritorija
Likumprojekts ietekmēs visas Latvijas enerģētisko sistēmu, bet bažas par negatīvām ietekmēm ir vietējai sabiedrībai Pāvilostas un Jūrkalnes apkaimēs.
Norises laiks
26.03.2024. - 08.04.2024.
Informācija
Ņemot vērā likumprojekta steidzamību sabiedriskā apspriešana tiek īstenota paralēli likumprojekta saskaņošanai ar iesaistītajām instūtūcijām.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Einārs Cilinskis (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
25.03.2024. 17:59
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Baltijas Vides Forums
Biedrība “Baltijas Vides Forums” ir iepazinusies ar dokumentu paketi (23-TA-1030) un izsaka savus iebildumus šī likuma projekta un anotācijas redakcijai.
1. Pirmkārt, nav skaidrots, kāpēc likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā, ja jau ELWIND projektam ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un tā tiks pabeigta 2026.gadā. Divi gadi ir pietiekami, lai šim likuma projektam tiktu ievērota standarta likumdošanas kārtība ar atbilstošu sabiedrības līdzdalību. Turklāt arī LIFE REEF projekts būs pabeidzis pētījumus un lēmumu pieņemšana nebūtu pretrunā ne ar ES, ne Latvijas vides politikas un likumdošanas uzstādījumiem. Arī likumā ietvertu korektu ELWIND zonas attēlojumu, kas būtu izstrādāts atbilstoši veiktajam novērtējumam.
2. Biedrība atbalsta likumprojekta ieceri, ka ir jāsekmē Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību un ilgtspēju, nosakot tiesiskos priekšnoteikumus pieejamās Latvijas pārvades tīkla starpvalstu savienojumu jaudas palielināšanai, veicinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu un veicinot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Taču piedāvātā redakcija ir pretrunā ar Jūras plānojumu 2030.gadam, kaut arī izstrādātāji sniedz atsauci uz plānojumu.
Jūras plānojums paredz pat 5 vēja parka izpētes zonas, jo plānojuma izpētes laikā nebija pietiekamas informācijas par jūras bioloģiskās daudzveidības vērtībām. Attiecīgi arī plānojumā ir ietverts nosacījums, ka līdz bioloģiskās daudzveidības izpētes “zonu izpētei nav pieļaujama licenču izsniegšana jaunu jūras izmantošanas veidu uzsākšanai, kas potenciāli varētu apdraudēt aizsargājamos zemūdens biotopus un sugas (t.sk. VES, viļņu enerģijas elektrostacijas, ogļūdeņražu izpēte un eksperimentāla ieguve, ogļūdeņražu ieguves platformas, akvakultūras laukumi). Ja izpētē netiek konstatētas aizsargājamas dabas vērtības, izpētītās zonas vai to daļas var tikt paredzētas jaunu jūras izmantošanas veidu licenču izsniegšanai.” Šie nosacījumi ir izstrādāti, lai ievērotu piesardzības principus, uz citus teritoriju attīstības plānošanas principus, kurus būtu jāņem vērā šī likumprojekta sagatavošanas laikā.
3. Likumprojekta 4. panta 1.punkts nosaka, ka ELWIND projektu īsteno Latvijas jūras ūdeņos noteiktajā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4, atbilstoši šā likuma pielikumam. E4 zona pārklājas ar B3 zonu, kas ir bioloģiskās daudzveidības izpētes zona.
Turklāt kā norāda Jūras plānojums norāda, ka “Būtiski ir izvērtēt VES ietekmi uz piekrastes ainavu. Īpaši negatīva ietekme sagaidāma vietās ar dabisku vai cilvēka darbības mazpārveidotu ainavu, kā arī vietās ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi. No krasta saredzami VES var mazināt šādu teritoriju pievilcību tūrismam, tādēļ ieteicams VES novietot vismaz 8 km attālumā no krasta, bet stāvkrastu posmos (piemēram, Jūrkalnē) optimālais attālums būtu lielāks, jo no augstāka skatupunkta redzamība palielinās, un optimālā attāluma noteikšanai vēlama atsevišķa izpēte”. Tā kā līdz šim nav veikts ELWIND projekta IVN tad attiecīgi nav korekti ar likumu noteikt, ka ELWIND īsteno E4 zonā. Var notikt tā, ka ņemot vērā IVN rezultātus ELWIND zona novietojums var mainīties.
4. Likumprojekta 4. panta 2.punkts ELWIND projekta Latvijas daļā paredzamā uzstādāmā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 1000 megavatu. Vai nav jāparedz projekta maksimālā jauda? Ja nu būs mazāk, tad tas nozīmēs, ka likums netiek ievērots?
Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka “Ņemot vērā iepriekš minēto un nosakot Jūras aizsargājamās teritorijas pēc REEF projekta izpēšu pabeigšanas, ir jāņem vērā ELWIND projektam paredzētā teritorija, jo ELWIND projekts būtiski stiprinās Latvijas enerģētisko drošību. Turklāt saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 16.f pantā noteikto atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai.”
Vēlamies vērst uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir sniegta nepilnīga atsauce uz direktīvu 2023/2413 attiecībā uz tur noteikto prevalējošās sabiedrības intereses princips (angļu val. – the principle of the overriding public interest). Papildus būtu jāmin (44) punkts nosaka, ka “Attiecīgo Savienības vides tiesību aktu vajadzībām katrā atsevišķā gadījumā, lai pārliecinātos, vai atjaunojamās enerģijas stacija, tās pieslēgums tīklam, pats saistītais tīkls vai uzglabāšanas aktīvi konkrētajā gadījumā ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs, dalībvalstīm būtu jāpieņem, ka šīs atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai, izņemot gadījumus, kad ir skaidri pierādījumi par to, ka minētajiem projektiem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi, ko nevar mazināt vai kompensēt, vai ja dalībvalstis nolemj ierobežot šīs prezumpcijas piemērošanu pienācīgi pamatotos un konkrētos apstākļos, piemēram, ar valsts aizsardzību saistītu iemeslu dēļ.” Lai gan IVN ir vēl procesā, LIFE REEF pagaidu izpētes rezultāti norā, ka E4 zonā ir dabas vērtības, kuras vēja parku attīstības rezultātā varētu tikt ietekmētas. Anotācijā netiek minēts kāda veida kompensējoši pasākumi varētu tikt veikti, jo praktiski tas varētu būt arī neiespējami, ņemot vērā unikālās dabas un ainavas vērtības šajā teritorijā, kā arī ietekmes zonā
Te ir jāmin, ka šīs direktīvas 2023/2413 31) punkts nosaka, ka arī uz tā sauktajā “paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanas procesā” ir “jāattiecina konkrēti vides nosacījumi, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni.” Tādejādi nebūtu pieļaujami, ka jau anotācijā tiek pieļauta iespēja, ignorēt Eiropas Savienības finansēta LIFE REEF projekta rezultātus.
1. Pirmkārt, nav skaidrots, kāpēc likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā, ja jau ELWIND projektam ir uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un tā tiks pabeigta 2026.gadā. Divi gadi ir pietiekami, lai šim likuma projektam tiktu ievērota standarta likumdošanas kārtība ar atbilstošu sabiedrības līdzdalību. Turklāt arī LIFE REEF projekts būs pabeidzis pētījumus un lēmumu pieņemšana nebūtu pretrunā ne ar ES, ne Latvijas vides politikas un likumdošanas uzstādījumiem. Arī likumā ietvertu korektu ELWIND zonas attēlojumu, kas būtu izstrādāts atbilstoši veiktajam novērtējumam.
2. Biedrība atbalsta likumprojekta ieceri, ka ir jāsekmē Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību un ilgtspēju, nosakot tiesiskos priekšnoteikumus pieejamās Latvijas pārvades tīkla starpvalstu savienojumu jaudas palielināšanai, veicinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu un veicinot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Taču piedāvātā redakcija ir pretrunā ar Jūras plānojumu 2030.gadam, kaut arī izstrādātāji sniedz atsauci uz plānojumu.
Jūras plānojums paredz pat 5 vēja parka izpētes zonas, jo plānojuma izpētes laikā nebija pietiekamas informācijas par jūras bioloģiskās daudzveidības vērtībām. Attiecīgi arī plānojumā ir ietverts nosacījums, ka līdz bioloģiskās daudzveidības izpētes “zonu izpētei nav pieļaujama licenču izsniegšana jaunu jūras izmantošanas veidu uzsākšanai, kas potenciāli varētu apdraudēt aizsargājamos zemūdens biotopus un sugas (t.sk. VES, viļņu enerģijas elektrostacijas, ogļūdeņražu izpēte un eksperimentāla ieguve, ogļūdeņražu ieguves platformas, akvakultūras laukumi). Ja izpētē netiek konstatētas aizsargājamas dabas vērtības, izpētītās zonas vai to daļas var tikt paredzētas jaunu jūras izmantošanas veidu licenču izsniegšanai.” Šie nosacījumi ir izstrādāti, lai ievērotu piesardzības principus, uz citus teritoriju attīstības plānošanas principus, kurus būtu jāņem vērā šī likumprojekta sagatavošanas laikā.
3. Likumprojekta 4. panta 1.punkts nosaka, ka ELWIND projektu īsteno Latvijas jūras ūdeņos noteiktajā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4, atbilstoši šā likuma pielikumam. E4 zona pārklājas ar B3 zonu, kas ir bioloģiskās daudzveidības izpētes zona.
Turklāt kā norāda Jūras plānojums norāda, ka “Būtiski ir izvērtēt VES ietekmi uz piekrastes ainavu. Īpaši negatīva ietekme sagaidāma vietās ar dabisku vai cilvēka darbības mazpārveidotu ainavu, kā arī vietās ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi. No krasta saredzami VES var mazināt šādu teritoriju pievilcību tūrismam, tādēļ ieteicams VES novietot vismaz 8 km attālumā no krasta, bet stāvkrastu posmos (piemēram, Jūrkalnē) optimālais attālums būtu lielāks, jo no augstāka skatupunkta redzamība palielinās, un optimālā attāluma noteikšanai vēlama atsevišķa izpēte”. Tā kā līdz šim nav veikts ELWIND projekta IVN tad attiecīgi nav korekti ar likumu noteikt, ka ELWIND īsteno E4 zonā. Var notikt tā, ka ņemot vērā IVN rezultātus ELWIND zona novietojums var mainīties.
4. Likumprojekta 4. panta 2.punkts ELWIND projekta Latvijas daļā paredzamā uzstādāmā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 1000 megavatu. Vai nav jāparedz projekta maksimālā jauda? Ja nu būs mazāk, tad tas nozīmēs, ka likums netiek ievērots?
Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka “Ņemot vērā iepriekš minēto un nosakot Jūras aizsargājamās teritorijas pēc REEF projekta izpēšu pabeigšanas, ir jāņem vērā ELWIND projektam paredzētā teritorija, jo ELWIND projekts būtiski stiprinās Latvijas enerģētisko drošību. Turklāt saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 16.f pantā noteikto atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai.”
Vēlamies vērst uzmanību, ka likumprojekta anotācijā ir sniegta nepilnīga atsauce uz direktīvu 2023/2413 attiecībā uz tur noteikto prevalējošās sabiedrības intereses princips (angļu val. – the principle of the overriding public interest). Papildus būtu jāmin (44) punkts nosaka, ka “Attiecīgo Savienības vides tiesību aktu vajadzībām katrā atsevišķā gadījumā, lai pārliecinātos, vai atjaunojamās enerģijas stacija, tās pieslēgums tīklam, pats saistītais tīkls vai uzglabāšanas aktīvi konkrētajā gadījumā ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs, dalībvalstīm būtu jāpieņem, ka šīs atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai, izņemot gadījumus, kad ir skaidri pierādījumi par to, ka minētajiem projektiem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi, ko nevar mazināt vai kompensēt, vai ja dalībvalstis nolemj ierobežot šīs prezumpcijas piemērošanu pienācīgi pamatotos un konkrētos apstākļos, piemēram, ar valsts aizsardzību saistītu iemeslu dēļ.” Lai gan IVN ir vēl procesā, LIFE REEF pagaidu izpētes rezultāti norā, ka E4 zonā ir dabas vērtības, kuras vēja parku attīstības rezultātā varētu tikt ietekmētas. Anotācijā netiek minēts kāda veida kompensējoši pasākumi varētu tikt veikti, jo praktiski tas varētu būt arī neiespējami, ņemot vērā unikālās dabas un ainavas vērtības šajā teritorijā, kā arī ietekmes zonā
Te ir jāmin, ka šīs direktīvas 2023/2413 31) punkts nosaka, ka arī uz tā sauktajā “paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju izraudzīšanas procesā” ir “jāattiecina konkrēti vides nosacījumi, kas nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni.” Tādejādi nebūtu pieļaujami, ka jau anotācijā tiek pieļauta iespēja, ignorēt Eiropas Savienības finansēta LIFE REEF projekta rezultātus.
08.04.2024. 18:43
Gatis Ābele
Šobrīd elektroenerģijas tirgus konjunktūrā ir novērojamas straujas izmaiņas, kas jau īstermiņā ietekmēs gan patērētāju, gan elektrostaciju investīciju lēmumus. Ekonomikas ministrijas piedāvātais likumprojektus ietver nozīmīgus riskus patērētājiem jo paredz lielu daļu izmaksu finansēt no sistēmas operatora finanšu līdzekļiem, kas radīs tiešu ietekmi uz tīkla tarifiem. Lai šo situāciju novērstu, nepieciešams veikt korekcijas likumprojekta 5.panta 1.daļā, izsakot to sekojošā redakcijā:
“(1) Pārvades sistēmas operators projektē, būvē un ekspluatē ceturto starpsavienojumu Latvijas elektroapgādes sistēmas kopējām vajadzībām. Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta vai atbalsta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no valsts budžeta vai ELWIND projekta attīstītāja līdzekļiem.”
Sistēmas tarifi nozīmīgi ietekmē apstrādes rūpniecības konkurētspēju un šobrīd tik nozīmīgas investīcijas, kas paredzētas no AST finanšu līdzekļiem un paredzams tiks attiecinātas uz Latvijas enerģijas patērētājiem, ir jāizvērtē no projekta risku un ieguvumu skatu punkta. Jauna starpsavienojuma ar Igauniju ekonomiskā nepieciešamība ir apšaubāma, jo pēc esošo savienojumu rekonstrukcijas ir samazinājušās tirgus atšķirības, tātad arī pieprasījums pēc jaunām starpsavienojumu jaudām.
Mēneša vidējās cenas Igaunijas un Latvijas cenu zonās:
EE (EUR) LV (EUR)
01.04.2024 09.04.2024 51,88 51,79
01.03.2024 31.03.2024 68,26 68,21
01.02.2024 29.02.2024 75,52 74,78
01.01.2024 31.01.2024 126,48 117,16
01.12.2023 31.12.2023 89 89
01.11.2023 30.11.2023 105,2 105,2
01.10.2023 31.10.2023 87,37 87,37
01.09.2023 30.09.2023 113,46 117,25
01.08.2023 31.08.2023 94,38 102,49
01.07.2023 31.07.2023 79,56 83,84
01.06.2023 30.06.2023 92,08 98,7
01.05.2023 31.05.2023 65,56 78,02
01.04.2023 30.04.2023 65,89 65,89
01.03.2023 31.03.2023 87,18 87,77
01.02.2023 28.02.2023 113,12 113,77
01.01.2023 31.01.2023 99,27 99,74
Ņemot vērā augšminēto, nav pieļaujama jūras infrastruktūras izmaksu iekļaušana esošajos pārvades tarifos un izmaksas jāsedz ELWIND projekta attīstītājiem vai valsts budžetam un šī infrastruktūra ir uzskatāma par trešo personu pieslēgumu sistēmai nevis starpvalstu elektroenerģijas pārvades savienojumu. Ekonomiski pamatota alternatīva būtu starpsavienojuma izbūve ar Zviedrijas S3 cenu zonu nevis ar Igauniju, un šādam virzienam starpsavienojuma izbūve ir apsverama.
Būtiski ir pieminēt 2 papildus faktorus.
1. Ņemot vērā decentralizēto elektroenerģijas ražošanu, pakāpeniski sašaurinās elektroenerģijas tirgus Latvijā un Baltijā, kas apgrūtinās lielas jaudas parka finansiālo perspektīvu, un ražošanas laiks nav kontrolējams (kā piemēram HES vai TEC gadījumā), tādējādi samazinot saražotās enerģijas capture rate (vidējo vēja parka cenu salīdzinot ar vidējo tirgus cenu).
2. Pēdējo 12 mēnešu tirgus faktora betas analīze parāda nopietnu konkurējošo tehnoloģiju kanibalizāciju no saules enerģijas puses un ja 2023.gada septembrī/oktobrī saules radiācijas faktora beta sasniedza -0,1 līmeni, tad jau tuvākajā laikā tā varētu saniegt -0,2 vērtību, padarot jebkuru citu nekontrolējamu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju par ekonomiski neperspektīvu. Šīs izmaiņas ir pamatojamas ar nozīmīgo saules tehnoloģiju izmaksu kritumu līdz 100EUR/kW līmenim, kas ir ievērojami zemāks salīdzinot ar atkrastes vēja tehnoloģiju.
Šie 2 faktori visticamākais ierobežos tālākos attīstības scenārijus un vienīgais ELWIND attīstītājs varētu būt tikai Latvenergo. Taču arī šādā gadījumā šādu vēja parku nebūs iespējams finansēt bez nozīmīga valsts atbalsta.
Ar cieņu,
Gatis Ābele
Enerģētikas konsultants
28373934
gatis.abele@gmail.com
“(1) Pārvades sistēmas operators projektē, būvē un ekspluatē ceturto starpsavienojumu Latvijas elektroapgādes sistēmas kopējām vajadzībām. Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta vai atbalsta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no valsts budžeta vai ELWIND projekta attīstītāja līdzekļiem.”
Sistēmas tarifi nozīmīgi ietekmē apstrādes rūpniecības konkurētspēju un šobrīd tik nozīmīgas investīcijas, kas paredzētas no AST finanšu līdzekļiem un paredzams tiks attiecinātas uz Latvijas enerģijas patērētājiem, ir jāizvērtē no projekta risku un ieguvumu skatu punkta. Jauna starpsavienojuma ar Igauniju ekonomiskā nepieciešamība ir apšaubāma, jo pēc esošo savienojumu rekonstrukcijas ir samazinājušās tirgus atšķirības, tātad arī pieprasījums pēc jaunām starpsavienojumu jaudām.
Mēneša vidējās cenas Igaunijas un Latvijas cenu zonās:
EE (EUR) LV (EUR)
01.04.2024 09.04.2024 51,88 51,79
01.03.2024 31.03.2024 68,26 68,21
01.02.2024 29.02.2024 75,52 74,78
01.01.2024 31.01.2024 126,48 117,16
01.12.2023 31.12.2023 89 89
01.11.2023 30.11.2023 105,2 105,2
01.10.2023 31.10.2023 87,37 87,37
01.09.2023 30.09.2023 113,46 117,25
01.08.2023 31.08.2023 94,38 102,49
01.07.2023 31.07.2023 79,56 83,84
01.06.2023 30.06.2023 92,08 98,7
01.05.2023 31.05.2023 65,56 78,02
01.04.2023 30.04.2023 65,89 65,89
01.03.2023 31.03.2023 87,18 87,77
01.02.2023 28.02.2023 113,12 113,77
01.01.2023 31.01.2023 99,27 99,74
Ņemot vērā augšminēto, nav pieļaujama jūras infrastruktūras izmaksu iekļaušana esošajos pārvades tarifos un izmaksas jāsedz ELWIND projekta attīstītājiem vai valsts budžetam un šī infrastruktūra ir uzskatāma par trešo personu pieslēgumu sistēmai nevis starpvalstu elektroenerģijas pārvades savienojumu. Ekonomiski pamatota alternatīva būtu starpsavienojuma izbūve ar Zviedrijas S3 cenu zonu nevis ar Igauniju, un šādam virzienam starpsavienojuma izbūve ir apsverama.
Būtiski ir pieminēt 2 papildus faktorus.
1. Ņemot vērā decentralizēto elektroenerģijas ražošanu, pakāpeniski sašaurinās elektroenerģijas tirgus Latvijā un Baltijā, kas apgrūtinās lielas jaudas parka finansiālo perspektīvu, un ražošanas laiks nav kontrolējams (kā piemēram HES vai TEC gadījumā), tādējādi samazinot saražotās enerģijas capture rate (vidējo vēja parka cenu salīdzinot ar vidējo tirgus cenu).
2. Pēdējo 12 mēnešu tirgus faktora betas analīze parāda nopietnu konkurējošo tehnoloģiju kanibalizāciju no saules enerģijas puses un ja 2023.gada septembrī/oktobrī saules radiācijas faktora beta sasniedza -0,1 līmeni, tad jau tuvākajā laikā tā varētu saniegt -0,2 vērtību, padarot jebkuru citu nekontrolējamu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju par ekonomiski neperspektīvu. Šīs izmaiņas ir pamatojamas ar nozīmīgo saules tehnoloģiju izmaksu kritumu līdz 100EUR/kW līmenim, kas ir ievērojami zemāks salīdzinot ar atkrastes vēja tehnoloģiju.
Šie 2 faktori visticamākais ierobežos tālākos attīstības scenārijus un vienīgais ELWIND attīstītājs varētu būt tikai Latvenergo. Taču arī šādā gadījumā šādu vēja parku nebūs iespējams finansēt bez nozīmīga valsts atbalsta.
Ar cieņu,
Gatis Ābele
Enerģētikas konsultants
28373934
gatis.abele@gmail.com
08.04.2024. 19:54
Inese Melnbārde
Labdien!
Viennozīmīgi neatbalstu sasteigtā, nepamatotā un prettiesiskā likumprojekta “Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu” tālāku virzību sekojošu apsvērumu dēļ:
1. Atkrastes vēja parkam izvēlētā teritorija E4 ir tikusi noteikta sākotnēji noslepenotā Pondera Consult pētījuma rezultātā, kurā izmantoti kļūdaini un nepilnīgi dati, attiecīgi šāds pētījums ir vērtējums kritiski, tas nav izmantojams un nav vērā ņemams. Pētījuma noslepenošana, iespējams, norāda uz "projekta" attīstītāju sapratni, ka ELWIND projekts netiek radīts sabiedrības interesēs, un ka sabiedrība nepiekritīs projekta attīstībai. Nepieciešams objektīvs pētījums, izmantojot patiesus un objektīvus datus par Kurzemes piekrasti;
2. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir uzsāķta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kuras ietvaros veicami apjomīgi un detalizēti pētījumi, un tā atrodas sākotnējā izstrādes stadijā.
Tikai PĒC IVN ziņojuma rezultātu apkopošanas var tikt lemts jautājums par ELWIND projekta iespējamo realizāciju E4 teritorijā;
3. E4 teritorijā atrodas bioloģiskās daudzveidības izpētes zona, kurā tiek veikta Jūras aizsargājamo biotopu izpēte, un kuru rezultāti arī viennozīmīgi ir jāņem vērā, lemjot par iespējamā vēja parka izveidi;
4. Absurds ir anotācijas autoru apgalvojums ka “atjaunojamās enerģijas stacijas …. kalpo
sabiedrības veselībai un drošībai”. Nav sniegta informācija un nav saprotams, no kādiem avotiem un ārvalstu speciālistu pētījumiem tapis šāds apgalvojums.
5. Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas izvērtēšanai ir jānotiek tikai PĒC normatīvajos aktos noteikto pētījumu rezultātu apkopošanas, nevis pirms jebkādu pētījuma datu iegūšanas, bezatbildīgi cerot uz pozitīviem rezultātiem.
6. Skaidri ir saskatāma neattaisnojama un sasteigta vēja parka Elwind projekta virzība, nerēķinoties ar neatgriezenisko ietekmi uz dabas bagātībām, ainavu un sabiedrības interesēm, kuru tiesības tiek klaji ignorētas, izdomātu un jebkādiem aprēķiniem nepamatotu
populistisku mērķu vārdā.
Inese Melnbārde
Viennozīmīgi neatbalstu sasteigtā, nepamatotā un prettiesiskā likumprojekta “Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu” tālāku virzību sekojošu apsvērumu dēļ:
1. Atkrastes vēja parkam izvēlētā teritorija E4 ir tikusi noteikta sākotnēji noslepenotā Pondera Consult pētījuma rezultātā, kurā izmantoti kļūdaini un nepilnīgi dati, attiecīgi šāds pētījums ir vērtējums kritiski, tas nav izmantojams un nav vērā ņemams. Pētījuma noslepenošana, iespējams, norāda uz "projekta" attīstītāju sapratni, ka ELWIND projekts netiek radīts sabiedrības interesēs, un ka sabiedrība nepiekritīs projekta attīstībai. Nepieciešams objektīvs pētījums, izmantojot patiesus un objektīvus datus par Kurzemes piekrasti;
2. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir uzsāķta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kuras ietvaros veicami apjomīgi un detalizēti pētījumi, un tā atrodas sākotnējā izstrādes stadijā.
Tikai PĒC IVN ziņojuma rezultātu apkopošanas var tikt lemts jautājums par ELWIND projekta iespējamo realizāciju E4 teritorijā;
3. E4 teritorijā atrodas bioloģiskās daudzveidības izpētes zona, kurā tiek veikta Jūras aizsargājamo biotopu izpēte, un kuru rezultāti arī viennozīmīgi ir jāņem vērā, lemjot par iespējamā vēja parka izveidi;
4. Absurds ir anotācijas autoru apgalvojums ka “atjaunojamās enerģijas stacijas …. kalpo
sabiedrības veselībai un drošībai”. Nav sniegta informācija un nav saprotams, no kādiem avotiem un ārvalstu speciālistu pētījumiem tapis šāds apgalvojums.
5. Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas izvērtēšanai ir jānotiek tikai PĒC normatīvajos aktos noteikto pētījumu rezultātu apkopošanas, nevis pirms jebkādu pētījuma datu iegūšanas, bezatbildīgi cerot uz pozitīviem rezultātiem.
6. Skaidri ir saskatāma neattaisnojama un sasteigta vēja parka Elwind projekta virzība, nerēķinoties ar neatgriezenisko ietekmi uz dabas bagātībām, ainavu un sabiedrības interesēm, kuru tiesības tiek klaji ignorētas, izdomātu un jebkādiem aprēķiniem nepamatotu
populistisku mērķu vārdā.
Inese Melnbārde
08.04.2024. 20:45
Pāvilostas iedzīvotājs
Labdien!
Nepiekrītu ELWIND vēja parka izveidei pašreiz izvēlētajā Baltijas jūras zonā - projekts ir nepamatots, neilgtspējīgs ar potenciālu nodarīt lielu kaitējumu apkārtējai videi un sabiedrības interesēm.
Papildus vēršu uzmanību un velku paralēles ar Satversmes tiesas šodienas spriedumu par koku ar mazāku caurmēru ciršanu atcelšanu, kas kā piemērs kalpo tam, ka Ministru kabineta sasteigtie un neizvērtētie lēmumi pēc 2 gadu perioda tiek atcelti ar Satversmes tiesas spriedumu. Ministru kabinets, pieņemot iepriekš minēto regulējumu "pietiekami neizvērtēja ietekmi uz vidi, tās attīstību un līdz ar to ietekmi uz sabiedrību kopumā", regulējums "nav saskaņā ar ilgtspējības un piesardzības principiem".
Ņemot vērā, ka arī ELWIND projekts ir ticis iepriekš noslepenots, nav izdiskutēts ar sabiedrību, tiek "bīdīts" steigā, neievērojot patiesos datus un negūst atbalstu Latvijas sabiedrībā, kas tieši tiek ietekmēta ar šo projektu, nav pārliecības, ka tas kalpo sabiedrības interesēm un ka tas kalpos ilgtermiņā.
Papildus vēršu uzmanību, ka pašreiz pārbūvētajam Pāvilostas molam pirms pārbūves uzsākšanas tika veikts IVN, tomēr pašreizējā situācija, kad mola pārbūves rezultātā Pāvilostas pludmale 2km garumā tiek noskalota un ir pārvērtusies par akmeņainu un neizejamu pludmali, netika prognozēta. Attiecīgi - cik vērti ir šādi IVN?
Nepiekrītu ELWIND vēja parka izveidei pašreiz izvēlētajā Baltijas jūras zonā - projekts ir nepamatots, neilgtspējīgs ar potenciālu nodarīt lielu kaitējumu apkārtējai videi un sabiedrības interesēm.
Papildus vēršu uzmanību un velku paralēles ar Satversmes tiesas šodienas spriedumu par koku ar mazāku caurmēru ciršanu atcelšanu, kas kā piemērs kalpo tam, ka Ministru kabineta sasteigtie un neizvērtētie lēmumi pēc 2 gadu perioda tiek atcelti ar Satversmes tiesas spriedumu. Ministru kabinets, pieņemot iepriekš minēto regulējumu "pietiekami neizvērtēja ietekmi uz vidi, tās attīstību un līdz ar to ietekmi uz sabiedrību kopumā", regulējums "nav saskaņā ar ilgtspējības un piesardzības principiem".
Ņemot vērā, ka arī ELWIND projekts ir ticis iepriekš noslepenots, nav izdiskutēts ar sabiedrību, tiek "bīdīts" steigā, neievērojot patiesos datus un negūst atbalstu Latvijas sabiedrībā, kas tieši tiek ietekmēta ar šo projektu, nav pārliecības, ka tas kalpo sabiedrības interesēm un ka tas kalpos ilgtermiņā.
Papildus vēršu uzmanību, ka pašreiz pārbūvētajam Pāvilostas molam pirms pārbūves uzsākšanas tika veikts IVN, tomēr pašreizējā situācija, kad mola pārbūves rezultātā Pāvilostas pludmale 2km garumā tiek noskalota un ir pārvērtusies par akmeņainu un neizejamu pludmali, netika prognozēta. Attiecīgi - cik vērti ir šādi IVN?
08.04.2024. 21:25
Fiziska persona
Lūdzu neapstiprināt ELWIND atkrastes vēja parka Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturtā starpsavienojuma izveidi.
Iebilstu, jo projekts tiek īstenots ārvalstu investoru interesēs, bet vietējie iedzīvotāji labumu negūs. Pāvilosta un tuvējās pilsētas ir īpašas ar unikālo piekrasti. Šis projekts ne tikai nesīs zaudējumus tūrisma industrijai, bet arī laupīs iespēju Latvijas iedzīvotājiem baudīt neskartu dabas ainavu Kurzemes piekrastē.
Iebilstu, jo projekts tiek īstenots ārvalstu investoru interesēs, bet vietējie iedzīvotāji labumu negūs. Pāvilosta un tuvējās pilsētas ir īpašas ar unikālo piekrasti. Šis projekts ne tikai nesīs zaudējumus tūrisma industrijai, bet arī laupīs iespēju Latvijas iedzīvotājiem baudīt neskartu dabas ainavu Kurzemes piekrastē.
08.04.2024. 23:39
Ingus Freibergs
Pēc pieejamiem materiāliem var secināt, ka šis projekts ir veidots neņemot vērā vides saglabāšanu, saražotā enerģija būs dārgāka par tradicionāliem ģenerācijas veidiem un neatgriezeniski tiks pasliktināta vienreizējā ainava! Noraidu šo projektu!
Cieņā, Ingus Freibergs, Sakas pagastā
Cieņā, Ingus Freibergs, Sakas pagastā
08.04.2024. 23:59
Atlasīti 56 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25