Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem (turpmāk – Noteikumi Nr. 747) 2. pielikums “Sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi”, 11. pielikums “Pamatizglītības programmas paraugs”, 13. pielikums “Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs”, 14. pielikums “Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs” paredz, ka otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 4. klasē. Šobrīd normatīvie dokumenti nenosaka, kuru svešvalodu, piemēram, franču, krievu vai vācu, izglītības iestādei ir jāpiedāvā apgūt kā otro svešvalodu. Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 1. un 2. tabulas, 13. pielikuma 1. tabulas un 14. pielikuma 1. tabulas informācija parāda pirmās un otrās svešvalodas apguvei paredzēto kopējo mācību stundu skaitu un zemsvītras informācijā nosakot, ka otrās svešvalodas apguve sākas 4. klasē.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Noteikumu Nr. 747 11. pielikuma 8. punkts, 13. pielikuma 9. punkts, 14. pielikuma 9. punkts un 15. pielikuma 13. punkts nosaka, ka izglītības iestāde atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm var samazināt vai palielināt mācību stundu skaitu mācību priekšmetā, nepārsniedzot 10 % no kopējā stundu skaita trijos gados, mācību priekšmetā, kurā stundu skaits tiek mainīts.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda skolēniem ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, noteikt otrās svešvalodas apguves uzsākšanu 5. klasē, kā arī paplašināt izglītības iestāžu iespējas mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
-
Norises laiks
14.09.2023. - 28.09.2023.
Informācija
Lūdzam izteikt viedokli par noteikumu grozījumu projektu no 14.09.2023. līdz 28.09.2023.
Fiziskās personas
- Skolēni, pedagogi.
Skaidrojums un ietekme
Skolēniem kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tādējādi veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, izglītības iestāžu dibinātāji, Valsts izglītības satura centrs, Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Skaidrojums un ietekme
Izglītības iestādēm būs jānodrošina, ka otrās svešvalodas apguve skolēniem ir kāda no ES vai EEZ dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, sākot ar 2026. gada 1. septembri, un otrās svešvalodas apguves īstenošanu uzsākot ar 5. klasi. Izglītības iestādēm būs jāpārplāno pirmās un otrās svešvalodas stundu skaita sadalījums pa mācību gadiem un klasēm licencēto izglītības programmu mācību plānos, atbilstoši normatīvam regulējumam.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Izglītības iestādēm un to dibinātājiem nepieciešams plānot un nodrošināt atbilstošus pedagoģiskos resursus, tostarp plānot jaunu skolotāju ienākšanu sistēmā. Jāizvētrtē un jāparedz tālākā rīcība attiecībā uz pedagogiem, kuri patreiz ir nodarbināti otrās svešvalodas īstenošanā un kuras mācīšanu paredzēts pārtraukt pēc projekta stāšanās spēkā, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas īstenošanu. Savlaicīgi informējot, plānojot un piedāvājot šiem skolotājiem iespēju apgūt papildus kvalifikāciju citas svešvalodas mācīšanai vai arī, ja skolotāja kvalifikācija nav atbilstoša un skolotājs nevēlas iegūt papildus kvalifikāciju, jāizbeidz darba tiesiskās attiecības. Valsts izglītības satura centram būs jāpārplāno un jānodrošina plašāks metodiskais atbalsts otrās svešvalodas mācīšanai, kuras apguvi paredz sagatavotais projekts, vienlaicīgi pakāpeniski pārtraucot metodiskā atbalsta sniegšanu, piemēram, krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvei.
Sagatavoja
Sintija Sējēja (VISC)
Atbildīgā persona
Santa Šmīdlere (IZM)
Izsludināšanas datums
14.09.2023. 09:45
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret!
27.09.2023. 17:16
Fiziska persona
Pret. Šie grozījumi neko neatrisinās. Gribam vai negribam Krievija ir mūsu tuvākā un nopietnākā kaimiņvalsts, un mums ar to vienmēr būs attiecības. Latviešu jaunieši ļoti cietīs, ja nezinās krievu valodu. Krievu bērni tik un tā zinās un lietos krievu valodu, zinās latviešu valodu un apgūs vēl divas Eiropas Savienības valodas. Tādējādi Krievijas jaunieši uzvarēs darba tirgū.
27.09.2023. 17:18
Violeta Grīnberga - Privātpersona
Esmu pret.
Par kādu demokrātiju mēs runājam, ja liedzam bērniem mācīties valodu, kurā runā kaimiņvalstī un kurā runā liela daļa no Latvijas ģimenēm? Tā ir katra cilvēka brīva izvēle vai viņš grib integrēties Eiropas darba tirgū vai citā darba tirgū nākotnē.
Par kādu demokrātiju mēs runājam, ja liedzam bērniem mācīties valodu, kurā runā kaimiņvalstī un kurā runā liela daļa no Latvijas ģimenēm? Tā ir katra cilvēka brīva izvēle vai viņš grib integrēties Eiropas darba tirgū vai citā darba tirgū nākotnē.
27.09.2023. 17:33
Fiziska persona
Esmu pret. Velos lai berns macas dzimto valodu,krievu.
27.09.2023. 17:55
Jūlija Stepaņenko - "SUVERĒNĀ VARA"
Izsakām iebildumu pret Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto grozījumu projektu Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Minētie grozījumi ir pretrunā ar demokrātiskās valsts darbības pamatprincipiem, kā arī nākotnē būtiski ietekmēs latviešu jaunatnes spēju konkurēt darba tirgū. Otrās svešvalodas izvēles ierobežošanai tikai ar vienu no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, ir politiski iemesli, kuriem nav nekā kopīga ar rūpēm par bērnu un sabiedrības interesēm.
Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā dzīvo 1 883 008 iedzīvotāji, no tiem 1 175 905 latvieši, 445 612 krievi, 55 929 baltkrievi, 56 675 ukraiņi u.t.t.(https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ ), tātad krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars valstī ir vismaz 30% līdz ar to šī valoda tuvākajā nākotnē joprojām būs sastopamā ikdienas dzīvē un liegums skolā apgūt krievu valodu tiem jauniešiem, kuri to vēlas, ņemot vērā to, ka ir pieejami visi mācību materiāli un ir sagatavoti skolotāji, rada kaitējumu izglītojamajiem. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošie pētnieki (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/izm-specialiste-pedagogu-trukuma-del-skolas-krievu-valodu-gruti-aizstat-ar-kadu-no-eiropas-savienibas-valodam.a499709/ ) arī norāda uz to, ka spāņu, franču zviedru u.c. valodu skolotāju mums nemaz nav tādā daudzumā, lai varētu nodrošināt IZM iecerēto.
Līdz ar to mēs rosinām neliegt iespēju izglītojamajiem apgūt jebkuru valodu, bez mākslīgi noteiktiem ierobežojumiem.
Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā dzīvo 1 883 008 iedzīvotāji, no tiem 1 175 905 latvieši, 445 612 krievi, 55 929 baltkrievi, 56 675 ukraiņi u.t.t.(https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ ), tātad krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars valstī ir vismaz 30% līdz ar to šī valoda tuvākajā nākotnē joprojām būs sastopamā ikdienas dzīvē un liegums skolā apgūt krievu valodu tiem jauniešiem, kuri to vēlas, ņemot vērā to, ka ir pieejami visi mācību materiāli un ir sagatavoti skolotāji, rada kaitējumu izglītojamajiem. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošie pētnieki (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/izm-specialiste-pedagogu-trukuma-del-skolas-krievu-valodu-gruti-aizstat-ar-kadu-no-eiropas-savienibas-valodam.a499709/ ) arī norāda uz to, ka spāņu, franču zviedru u.c. valodu skolotāju mums nemaz nav tādā daudzumā, lai varētu nodrošināt IZM iecerēto.
Līdz ar to mēs rosinām neliegt iespēju izglītojamajiem apgūt jebkuru valodu, bez mākslīgi noteiktiem ierobežojumiem.
27.09.2023. 18:29
Fiziska persona
Esmu pret. Visiem bērniem jābūt tiesībām mācīties savā dzimtajā valodā.
27.09.2023. 18:36
Fiziska persona
Esmu PRET. Krievu valoda aizņem 8 vietu pasaulē. Otra tīmekļa satura visbiežāk izmantota valoda. Pat Vācija ta ir otra valoda pēc vācu. Latvijā ir tik daudz briniškigo šis valodas skolotāju, mums jāverte tas un jāizmanto. Bet Latvijas poļitiki turpina izlikties ka krievu valoda nekam nav vajadzīga. Kauns par viņiem!
27.09.2023. 18:48
Fiziska persona
Pret!!! Uzskatu, ka šis priekšlikums ir izvēles brīvības tiesību pārkāpums. Es uzskatu , kā skolās jābūt ispēja mācīt jebkuru valodu un ņemtu vērā skolēnu un viņu vecāku vēlmes. Tā ir mūsu dzīve un mūsu realitāte.
27.09.2023. 18:55
Fiziska persona
Esmu PRET to, lai bērniem tiktu LIEGTA iespēja apgūt savu dzimto valodu kā mācību priekšmetu Latvijas skolās.
27.09.2023. 19:23
Fiziska persona
Es esmu pret. Politiskajās spēlēs bērniem nevajadzētu būt izmēra kartei.
27.09.2023. 19:42
Maksims Fiļa
Esmu pret.
Родной язык должен изучаться.
Родной язык должен изучаться.
27.09.2023. 19:43
Fiziska persona
Esmu pret!!!
27.09.2023. 20:11
Fiziska persona
Esmu pret. Bērniem obligāti vajadzētu atstāt brīvu izvēli kura valodā mācīties.
27.09.2023. 20:18
Arno Kudrjašovs
Esmu pret.
27.09.2023. 20:22
Fiziska persona
Šie priekšlikumi nav tālredzīgs solis. Krievu valoda ir viena no ES oficiălām valodām. Cilvēki ar krievu valodu ir konkurētspējīgāki. Un tā ir gana sarežīta. To nevar iemăcīties kā angļu valodu, no multenēm un dziesmām. Šī prasme mūsu ğeografiskā situācijā ir vitāli svarīga un lietderīga.
27.09.2023. 20:25
Fiziska persona
Esmu pret! Tas ir tikai emociināls politisks lēmums tūlitējai situācijai. Bet jādoma arī par bērnu interesēm nākotnē, kad viņi ies strādāt.
27.09.2023. 20:31
Fiziska persona
Skolnēkiem jābūt iespējai izvēlēties arī krievu valodu, jo tas ir ANO valoda un arī Latvijai ir iespēja nodrošīnāt to apguvi.
27.09.2023. 20:35
Tatjana Liguta - Privātpersona, Latvijas pilsone, pensionāre
Es esmu pret. Kā var sasniegt sabiedrības saliedētību, cenšoties likvidēt vienas sabiedrības daļas dzimtās valodas publisko lietošanu? Tā var sasniegt tikai vēl lielāku sašķeltību. Nevar piespiest cilvēkus mīlēt valsts valodu, ja valsts visus neatkarības gadus viņus atstumj. Esmu pasniegusi krievu valodu latviešiem, un zinu, ka daudzi jauni cilvēki grib iemācīties valodu, lai labāk saprastu savus draugus vai klientus, ar kuriem viņi sazinās latviešu valodā,bet grib runāt arī viņu valodā, līdz ar to parādot, ka ciena arī viņus. Manuprāt, tas pazemo arī latviešus, liedzot viņiem brīvās izvēles iespēju. Ne jau uz visiem laikiem Krievija paliks mūsu ienaidnieks, Putini nāk un aiziet, bet Krievija vienmēr paliks mūsu kaimiņš.
27.09.2023. 21:06
Fiziska persona
Esmu pret !!! Gribu lai maniem bērniem bija iespeja
macities sava dzimta valoda
macities sava dzimta valoda
27.09.2023. 21:42
Fiziska persona
Iet runā par bērniem, par viņu identitāti, par viņu interesēm, par viņu ģimenēm. Valoda ir netikai veids sazināšanai, bet tā arī ir viena no pazīmēm, kas dara no mums personību. Bērni nav vainīgi pie tā, kas daras pasaulē. Ļaujiet viņiem zināt savas mātes valodu.
27.09.2023. 21:46
Fiziska persona
Esmu pret.
1) Bērniem nedrīkst liegt iespēju apgūt dzimto valodu valsts mācību iestādēs, ņemot vērā, kā šī valoda ir dzimtā 30% valsts iedzīvotājiem.
2) Krievu valoda ir starptautiskas komunikācijas valoda, viena no top 10 pasaules valodām pēc nesēju skaita, viena no oficiālajām ANO valodām. Nav tālredzīgi liegt iespēju to apgūt, vēl jo vairāk, ka sabiedrībā pastāv pieprasījums pēc tās.
3) Valsts nav spējīga nodrošināt īstermiņā, un iespējams arī ilgtermiņā alternatīvās valodas apguves iespējas. Trūkst pedagogu, profesijas prestižs ir zems. Jautājums - kāds ir plāns? Un vai viņš ir dzīvotspējīgs?
Es varu turpināt izklāstīt argumentus tālāk. Šis ir acīmredzami politisks lēmums, nepārdomāts un strauts no realitātes.
1) Bērniem nedrīkst liegt iespēju apgūt dzimto valodu valsts mācību iestādēs, ņemot vērā, kā šī valoda ir dzimtā 30% valsts iedzīvotājiem.
2) Krievu valoda ir starptautiskas komunikācijas valoda, viena no top 10 pasaules valodām pēc nesēju skaita, viena no oficiālajām ANO valodām. Nav tālredzīgi liegt iespēju to apgūt, vēl jo vairāk, ka sabiedrībā pastāv pieprasījums pēc tās.
3) Valsts nav spējīga nodrošināt īstermiņā, un iespējams arī ilgtermiņā alternatīvās valodas apguves iespējas. Trūkst pedagogu, profesijas prestižs ir zems. Jautājums - kāds ir plāns? Un vai viņš ir dzīvotspējīgs?
Es varu turpināt izklāstīt argumentus tālāk. Šis ir acīmredzami politisks lēmums, nepārdomāts un strauts no realitātes.
27.09.2023. 21:51
Fiziska persona
Esmu pret. Latvijas skolās noteikti jāatstāj krievu valodu kā vēsturiski svarīgu. Bērniem jānodrosina izvēle un iespēja apgūt krievu valodu. Arī skolotājiem jāsaglabā darba vietā. Arī jāciena visus Latvijas iedzīvotājus, neatkarīgi no viņu tautības un jānodrošina krievu bērniem iespēju apgūt dzimtu valodu augsta līmeņī.
27.09.2023. 21:51
Fiziska persona
Esmu pret
27.09.2023. 21:54
Fiziska persona
Es esmu pret!!! Bērniem,mūsu katram bērnām ir tiesības mācīties savā dzimtajā valodā!! Kāpēc vajag par mūsu bērniem tā ņirgāties??
27.09.2023. 21:58
Fiziska persona
Esmu pret!
27.09.2023. 22:00
Atlasīti 318 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25
