Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Rīkojuma projektsPlāna projekts (Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam)
Papildu dokumenti (1. pielikums. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem)Papildu dokumenti (2. pielikums. Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā)Papildu dokumenti (3.pielikums. Pasākumi, kuriem pašlaik nav piešķirts nepieciešamais finansējums (piesaistāms ES fondu 2021.-2027. gadam vidusposma izvērtējuma procesā vai valsts budžeta ietvarā) vai nav vienošanās starp institūcijām)
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) plānu ir izstrādājusi, ņemot vērā Ministru kabineta 2022. gada 23. augusta sēdes protokola Nr. 41 39. § 2. punktā doto uzdevumu, kas ir sniegts, ievērojot ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales plānošanas reģiona sociālekonomiskajos radītājos, kā arī nepieciešamību nodrošināt pēctecību iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.–2014. gadam, 2015.–2017. gadam un 2018.–2021. gadam) iekļautajām iniciatīvām, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem. Plāns izstrādāts arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu.
Identificēto sociālekonomisko un drošības izaicinājumu risināšanai plāna 3.nodaļā ietverti 53 pasākumi, kuriem kopējais pieejamais finansējums ir 476 082 274 euro.
Identificēto sociālekonomisko un drošības izaicinājumu risināšanai plāna 3.nodaļā ietverti 53 pasākumi, kuriem kopējais pieejamais finansējums ir 476 082 274 euro.
Mērķa apraksts
Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietvertos mērķus un uzdevumus.
Plāna mērķis ir Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm.
Plāna mērķis ir Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm.
Politikas jomas
Reģionālā attīstība
Teritorija
Latvijas Austrumu pierobeža (Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība)
Norises laiks
29.10.2024. - 27.11.2024.
Informācija
Aicinām sabiedrības pārstāvjus, sniedzot savu redzējumu, sniegt arī iespējami konkrētus priekšlikumus plāna pilnveidošanai.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
VARAM aicina sniegt viedokli par plānu fiziskas personas/organizācijas, kas pārstāv Latgales plānošanas reģionu/tā teritoriju un Alūksnes novada pašvaldību/tās teritoriju. Plānā 3.nodaļā ietvertie pasākumi tiks īstenoti specifiski Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā vai šajās teritorijās kā daļa no visā valstī īstenojamiem pasākumiem.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
VARAM aicina sniegt viedokli par plānu fiziskas personas/organizācijas, kas pārstāv Latgales plānošanas reģionu/tā teritoriju un Alūksnes novada pašvaldību/tās teritoriju. Plānā 3.nodaļā ietvertie pasākumi tiks īstenoti specifiski Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā vai šajās teritorijās kā daļa no visā valstī īstenojamiem pasākumiem.
Sagatavoja
Ilze Jureviča (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
29.10.2024. 15:31
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Guntis Rasims - Biedrība “Latgolys Saeima”
Veikt auto ceļu P56 un P59 rekonstrukciju, ceļu posmos Lipuški-Malta un Vecružina-Viļāni(Strupļu pagrieziens), uzklājot cietā seguma virsmu. Šobrīd šajos posmos ir grants segums, kas tikai epizodiski tiek uzturēts apmierinošā stāvoklī.
Šis ceļš ir stratēģiski nozīmīgs gan vietējo iedzīvotāju mobilitātes iespēju nodrošināšanai visos gadalaikos, gan rekreācijas un lokālās identitātes kultūras stiprināšanas tūrisma nozaru plūsmas palielināšanai un vietējās uzņēmējdarbības attīstībai Rāznas ezera apkaimē, gan arī pārvietošanās plūsmas atslogošanai, Rēzeknes virzienos, auto ceļu A12, A13 un A15 posmiem, krīzes vai militāru apdraudējumu situācijās.
Šis ceļš ir stratēģiski nozīmīgs gan vietējo iedzīvotāju mobilitātes iespēju nodrošināšanai visos gadalaikos, gan rekreācijas un lokālās identitātes kultūras stiprināšanas tūrisma nozaru plūsmas palielināšanai un vietējās uzņēmējdarbības attīstībai Rāznas ezera apkaimē, gan arī pārvietošanās plūsmas atslogošanai, Rēzeknes virzienos, auto ceļu A12, A13 un A15 posmiem, krīzes vai militāru apdraudējumu situācijās.
06.11.2024. 10:51
Aiva Vīksna - "LĪDERE"
Šis dokuments atspoguļo būtisku soli dzimumu līdztiesības un vadības līdzsvara veicināšanā Latvijā, kas ir svarīgs temats ne tikai ES direktīvu prasību izpildei, bet arī Latvijas darba tirgus attīstībai. Daži aspekti ir labi piemēroti Latvijas situācijai, tomēr ir arī iespējas uzlabojumiem:
Pozitīvi aspekti:
Līdzsvara mērķu izvirzīšana: Likums definē skaidrus mērķus un kritērijus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai. Tas ir būtiski, lai veicinātu vadības institūciju daudzveidību.
Caurspīdīgums atlases procesā: Dokumentā uzsvērta nepieciešamība pēc caurspīdīga, dzimumneitrāla atlases procesa. Tas samazina diskriminācijas risku un nodrošina taisnīgu attieksmi pret kandidātiem.
Uzraudzība un atskaites: Reizi gadā kapitālsabiedrībām jāsniedz pārskats par dzimumu līdzsvaru, kas ir labs solis pārredzamības nodrošināšanā.
Uzlabojumu iespējas:
Atbalsts sievietēm un mazāk pārstāvētajām grupām: Papildus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai likumā varētu pievienot sadaļu par konkrētiem pasākumiem, kas atbalsta sieviešu un citu mazāk pārstāvēto grupu virzību augstākajos amatos.
Plašāka sabiedrības iesaiste: Dokumentā paredzēta publiska apspriešana, bet, lai veicinātu ilgtermiņa izpratni par līdztiesību, būtu noderīgi arī rīkot izglītojošus pasākumus un informatīvas kampaņas.
Šie uzlabojumi varētu palīdzēt panākt ne tikai formālu dzimumu līdzsvara ieviešanu, bet arī padziļinātāku līdztiesības izpratni sabiedrībā un darba tirgū, kas ir būtiski, lai šie mērķi kļūtu ilgtspējīgi un sabiedrībā pieņemti.
Ieteikumi:
Papildināt par līdztiesīgu atalgojumu: Likumprojekts koncentrējas uz dzimumu līdzsvaru, bet varētu papildināt prasības par līdztiesīgu atalgojumu. Ieteikums varētu ietvert pārskatu prasības par sieviešu un vīriešu vidējā atalgojuma atšķirībām valdēs un padomēs.
Pārredzamības veicināšana: Papildus likumprojekta prasībām par kandidātu atlases procesa publiskošanu, būtu vērtīgi pieprasīt periodiskus pārskatus par atalgojuma politiku un dzimumu līdztiesības īstenošanu uzņēmuma līmenī.
Mērķu noteikšana un pārraudzība: Papildus esošajiem dzimumu līdzsvara kritērijiem varētu ieteikt konkrētu mērķu uzstādīšanu un ziņošanu par šo mērķu sasniegšanu attiecībā uz sieviešu pārstāvniecību, lai veicinātu konsekventu progresu.
Papildu atbalsts sievietēm: Lai veicinātu sieviešu iesaisti augstāka līmeņa amatos, var ierosināt, ka kapitālsabiedrībām jāizveido attīstības programmas sievietēm, kuras vēlas karjeras izaugsmi valdē vai padomē.
Caurspīdības prasību uzlabošana: Ieteicams nodrošināt, ka sabiedrība tiek regulāri informēta par dzimumu līdzsvara sasniegšanas progresu, ieviešot ikgadējas atskaites un publiskas pārbaudes, kas tiktu publicētas arī nacionālajā līmenī.
Izglītojošas iniciatīvas: Rosināt pievienot punktu par izglītojošo pasākumu īstenošanu, kurus veicinātu Sabiedrības integrācijas fonds un citas iestādes, lai celtu informētību par līdztiesību un atbalstītu ilgtspējīgu līdzsvaru.
Pozitīvi aspekti:
Līdzsvara mērķu izvirzīšana: Likums definē skaidrus mērķus un kritērijus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai. Tas ir būtiski, lai veicinātu vadības institūciju daudzveidību.
Caurspīdīgums atlases procesā: Dokumentā uzsvērta nepieciešamība pēc caurspīdīga, dzimumneitrāla atlases procesa. Tas samazina diskriminācijas risku un nodrošina taisnīgu attieksmi pret kandidātiem.
Uzraudzība un atskaites: Reizi gadā kapitālsabiedrībām jāsniedz pārskats par dzimumu līdzsvaru, kas ir labs solis pārredzamības nodrošināšanā.
Uzlabojumu iespējas:
Atbalsts sievietēm un mazāk pārstāvētajām grupām: Papildus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai likumā varētu pievienot sadaļu par konkrētiem pasākumiem, kas atbalsta sieviešu un citu mazāk pārstāvēto grupu virzību augstākajos amatos.
Plašāka sabiedrības iesaiste: Dokumentā paredzēta publiska apspriešana, bet, lai veicinātu ilgtermiņa izpratni par līdztiesību, būtu noderīgi arī rīkot izglītojošus pasākumus un informatīvas kampaņas.
Šie uzlabojumi varētu palīdzēt panākt ne tikai formālu dzimumu līdzsvara ieviešanu, bet arī padziļinātāku līdztiesības izpratni sabiedrībā un darba tirgū, kas ir būtiski, lai šie mērķi kļūtu ilgtspējīgi un sabiedrībā pieņemti.
Ieteikumi:
Papildināt par līdztiesīgu atalgojumu: Likumprojekts koncentrējas uz dzimumu līdzsvaru, bet varētu papildināt prasības par līdztiesīgu atalgojumu. Ieteikums varētu ietvert pārskatu prasības par sieviešu un vīriešu vidējā atalgojuma atšķirībām valdēs un padomēs.
Pārredzamības veicināšana: Papildus likumprojekta prasībām par kandidātu atlases procesa publiskošanu, būtu vērtīgi pieprasīt periodiskus pārskatus par atalgojuma politiku un dzimumu līdztiesības īstenošanu uzņēmuma līmenī.
Mērķu noteikšana un pārraudzība: Papildus esošajiem dzimumu līdzsvara kritērijiem varētu ieteikt konkrētu mērķu uzstādīšanu un ziņošanu par šo mērķu sasniegšanu attiecībā uz sieviešu pārstāvniecību, lai veicinātu konsekventu progresu.
Papildu atbalsts sievietēm: Lai veicinātu sieviešu iesaisti augstāka līmeņa amatos, var ierosināt, ka kapitālsabiedrībām jāizveido attīstības programmas sievietēm, kuras vēlas karjeras izaugsmi valdē vai padomē.
Caurspīdības prasību uzlabošana: Ieteicams nodrošināt, ka sabiedrība tiek regulāri informēta par dzimumu līdzsvara sasniegšanas progresu, ieviešot ikgadējas atskaites un publiskas pārbaudes, kas tiktu publicētas arī nacionālajā līmenī.
Izglītojošas iniciatīvas: Rosināt pievienot punktu par izglītojošo pasākumu īstenošanu, kurus veicinātu Sabiedrības integrācijas fonds un citas iestādes, lai celtu informētību par līdztiesību un atbalstītu ilgtspējīgu līdzsvaru.
11.11.2024. 10:45
Cita Daugavpils
Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam ir svarīgs dokuments, kas nosaka prioritātes. Tāpēc, lai veicinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību Austrumu pierobežas reģionā, nepieciešams uzlabot NVO sektora atbalstu, nodrošināt pienācīgu finansējumu un politisko atbalstu, kā arī stiprināt pilsonisko sabiedrību, veicot pasākumus drošības stiprināšanai, dabas aizsardzībai un sociālajai noturībai. Bez šiem pasākumiem reģiona attīstība paliks nepilnīga, un tā konkurētspēja ar citiem Latvijas reģioniem būtiski atpaliks.
(1) Aicinām papildināt situācijas raksturojumu ar jaunākajiem datiem par NVO sektoru.
Esošās situācijas raksturojums neatspoguļo visu Austrumu pierobežas reģiona situāciju. Tajā aicinām iekļaut datus no domnīcas Providus 2023. gadā veiktā pētījuma “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” (pieejams te https://providus.lv/wp-content/uploads/2023/11/Providus-Latgale.pdf). Šie dati ilustrē, ka Latvijā aktīvi darbojas vairāk nekā 17 000 NVO, taču Latgalē ir to ir 2142, kas ir tikai 7 % no visām Latvijas NVO. Latgales NVO, kurām ir ienākumi, ir tikai 797, un NVO, kurām ir darbinieki, ir tikai 163. Tikai 41 Latgales NVO ir iesaistīta pašvaldību konsultatīvajos formātos. Uzskatām, ka šī ir būtiska informācija, bez kuras Austrumu pierobežas reģiona apraksts ir nepilnīgs.
(2) Aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Rīcības virziena “Drošības stiprināšana” aprakstā ir teikts, ka plāns ietver arī “programmas izstrādi un ieviešanu Latgales reģionā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu un nodrošinātu Latgales NVO darbības nepārtrauktību, kā arī veicinātu sadarbību gan starp dažādu jomu, gan dažādu novadu un reģionu NVO. Latgales NVO un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana sekmēs Latgales reģiona sabiedrības noturību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību.” Taču abiem pasākumiem, kas attiecas uz NVO sektoru – “1.1. Informatīvā telpa Austrumu pierobežā” un “1.7. Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana” – finansējums ir piešķirts tikai daļēji vai nav piešķirts pavisam. Mūsuprāt, ir maldinoši iekļaut plānus NVO sektora stiprināšanai bez finansējuma šo plānu ieviešanas pasākumiem. Aicinām šiem pasākumiem ieplānot finansējumu, pretējā gadījumā tas būtiski apdraud Austrumu pierobežas reģiona iedzīvotāju drošumspēju un noturību.
(3) Aicinām virzienam “Cilvēkresursu attīstība” piešķirtā finansējuma ietvaros iekļaut arī pasākumus Austrumu pierobežas iedzīvotāju sociālās noturības stiprināšanai – kopienu veidošanai, darbībai un attīstībai.
Rīcības virzienā “Cilvēkresursu attīstība” ir noteikts, ka “cilvēkresursi ir jebkuras teritorijas galvenais kapitāls un vienlaicīgi attīstības veicināšanas pasākumu galvenais mērķis. Lai samazinātu depopulāciju Austrumu pierobežā, nepieciešams nodrošināt labi apmaksātas darbavietas iedzīvotājiem un potenciālajiem remigrantiem un kvalificēta darbaspēka pieejamību esošajiem un jauniem uzņēmumiem Austrumu pierobežas teritorijā”, pie pasākumiem ir iekļauts tikai “3.10. Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī”. Iesakām virzienam piešķirtā finansējuma ietvaros iekļaut arī pasākumus Austrumu pierobežas iedzīvotāju sociālās noturības stiprināšanai – kopienu veidošanai, darbībai un attīstībai. Pierobežas reģions ir īpaši sociāli neaizsargāts, tāpēc ir jānodrošina regulāri kopienu stiprināšanas pasākumi un tiem ir jāpiešķir finansējums.
(4) Aicinām Rīcības plāna mērķa, darbības virzienu, pasākumu darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju aprakstā iekļaut NVO sektora - pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Izskatot 1. pielikumu par Rīcības plāna sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm un tiesību aktiem, neredzam, ka būtu izcelta pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un iekļaušana lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to, secinām, ka pilsoniskā sabiedrība kā prioritāte nav iekļauta arī šajos valsts līmeņa dokumentos. Taču aicinām Rīcības plānā nedublēt norādītajos attīstības plānošanas dokumentos atspoguļoto vājo pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Šie dokumenti ir tapuši pirms pāris gadiem, kad situācija Austrumu pierobežā bija atšķirīga, jo nebija saistīta ar Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz pierobežas reģionu. Pašreizējā laikā ir Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.
Tas dotu vispusīgāku situācijas raksturojumu un veidotu līdzsvaru starp visām iesaistītajām pusēm, jo tas ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietvertos mērķus un uzdevumus. Kopumā, atbalstām nepieciešamību pēc plašāka rīcības modeļa Austrumu pierobežās attīstībai, un ceram, ka tā paplašinātajā tematiskajā tvērumā, kas aptver arī pasākumus drošības stiprināšanai, vides aizsardzībai un pilsoniskajai sabiedrībai tiks noteikta prioritārā loma un tiks iezīmēti atbalstāmie pasākumi ne tikai atbalstam tās dzīvotspējas nodrošināšanai, bet arī kapacitātes stiprināšanai un kā nozīmīgas mērķagrupas iekļaušanai lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā.
(5) Aicinām papildināt rīcības plāna pasākumus ar ceturto pasākumu grupu - dabas resursu aizsardzība un virziena “Ekonomika’ piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēt tiem atbalstu.
Rīcības plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību. Taču šajos virzienos nav iekļauta ceturtā būtiskā joma: 4) dabas resursu aizsardzība, kas veido pamatu gan ekonomiskajai, gan cilvēkresursu attīstībai, un īpaši dzīves vides uzlabošanai. Attiecīgi, dabas resursu aizsardzības un klimata jautājums nav iekļauts arī pasākumu, darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju aprakstā. Uzskatām, ka šis virziens ir būtisks, lai Austrumu pierobežas reģionu tuvinātu ES prioritātēm un valsts rīcībpolitikas prioritātēm attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Zaļā kursa ieviešanu. Šajā virzienā būtisku lomu aicinām noteikt gan dabas resursu izmantošanai, gan zaļajām tehnoloģijām, atjaunojamajai enerģijai, aprites ekonomikai, kas būtiski veicinātu dzīves vides uzlabošanos, iedzīvotāju sociālo drošumspēju un stiprinātu noturību krīzēm. Bez šīs jomas nebūs iespējams uzlabot reģiona ekonomisko situāciju un piesaistīt investīcijas, jo liela daļa no pašreizējā ES finansiālā atbalsta ir saistīta ar Zaļā kursa ieviešanu un klimatneitralitātes nodrošināšanu. Turklāt, pašreiz no citiem reģioniem Austrumu pierobežas reģions atšķiras tieši ar zaļās un apritē balstītas ekonomikas nepietiekamu ieviešanu praksē, tāpēc šis pasākumu virziens palīdzēs tuvināt Austrumu pierobežas reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem.
Tāpēc aicinām iekļaut atbalsta pasākumus zaļo tehnoloģiju, atjaunojamās enerģijas un aprites ekonomikas iniciatīvu Austrumu pierobežas reģionā attīstībai un arī virziena “Ekonomika’ piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēt tiem atbalstu. Tas padarītu Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu aktuālu uzņēmējdarbības iniciatīvu veikšanai, kas ir balstītas uz EZK un aprites ekonomikas pieeju. Nedrīkst ignorēt dabas resursu aizsardzības aspektu, kas ir pamats ekonomiskajai attīstībai, sociālajai noturībai un dzīves vides uzlabošanai. Bez šīs jomas attīstības Austrumu pierobeža nevarēs pilnvērtīgi piedalīties ES Zaļā kursa īstenošanā un konkurēt ar citiem reģioniem.
(6) Aicinām atrast vai piesaistīt finansējumu drošumspējas un noturības stiprināšanai, panākt vienošanos starp institūcijām un iesaistīt pilsonisko sabiedrību šo lēmumu pieņemšanā.
Izsakām nožēlu, ka rīcības virziens “Drošība” ar pasākumiem īpaši civilās aizsardzības, agrīnās brīdināšanas, noturības un pašpietiekamības, informatīvās telpas, vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšanas, jauniešu līderu programmas izveides, reģiona pašvaldību komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu iesaistīšanas jomās ir iekļauts 3. pielikumā “Pasākumi, kuriem pašlaik nav piešķirts nepieciešamais valsts budžeta finansējums vai nav vienošanās starp institūcijām”. Uzskatām, ka sabiedrības drošumspējas kapacitāte un noturība krīzes situācijās ir jānosaka kā prioritārie faktori Austrumu pierobežas līdzsvarotai attīstībai, tāpēc steidzami ir jāatrod vai jāpiesaista finansējums drošumspējas un noturības stiprināšanai, jāpanāk vienošanās starp institūcijām un jāiesaista pilsoniskā sabiedrība šo lēmumu pieņemšanā.
Tad arī radīsies jauni naratīvi par Latgali, tās iedzīvotājiem un tajā notiekošajiem attīstības procesiem (1.8.3.). Cerīgas nākotnes naratīvi nevar rasties rīcībpolitikas dokumentos, finanšu plūsmu pārkārtojumos, ieguldījumos infrastruktūrā vai ražošanā. Naratīvu veidošanās centrs ir sabiedrība un mēs katrs kā daļa no tās. Ja Austrumu pierobežā jūtamies nedroši, neinformēti un neiesaistīti, tad jaunajā naratīvā citas vēsmas neveidosies. Līdztekus praktiskiem pasākumiem, svarīgi ir arī veidot pozitīvus stāstus par reģionu, kas var radīt cerības kolektīvizjūtu sabiedrībā un piesaistīt jaunus iedzīvotājus un investorus. Šādu naratīvu veidošanai jābūt centrētai uz sabiedrību un uz infrastruktūras attīstību vienmērīgi.
Biedrības Cita Daugavpils vārdā – biedrības valdes locekle
Inga Belousa
(1) Aicinām papildināt situācijas raksturojumu ar jaunākajiem datiem par NVO sektoru.
Esošās situācijas raksturojums neatspoguļo visu Austrumu pierobežas reģiona situāciju. Tajā aicinām iekļaut datus no domnīcas Providus 2023. gadā veiktā pētījuma “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē. Cik liels? Cik spēcīgs? Cik gatavs krīzēm?” (pieejams te https://providus.lv/wp-content/uploads/2023/11/Providus-Latgale.pdf). Šie dati ilustrē, ka Latvijā aktīvi darbojas vairāk nekā 17 000 NVO, taču Latgalē ir to ir 2142, kas ir tikai 7 % no visām Latvijas NVO. Latgales NVO, kurām ir ienākumi, ir tikai 797, un NVO, kurām ir darbinieki, ir tikai 163. Tikai 41 Latgales NVO ir iesaistīta pašvaldību konsultatīvajos formātos. Uzskatām, ka šī ir būtiska informācija, bez kuras Austrumu pierobežas reģiona apraksts ir nepilnīgs.
(2) Aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Rīcības virziena “Drošības stiprināšana” aprakstā ir teikts, ka plāns ietver arī “programmas izstrādi un ieviešanu Latgales reģionā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu un nodrošinātu Latgales NVO darbības nepārtrauktību, kā arī veicinātu sadarbību gan starp dažādu jomu, gan dažādu novadu un reģionu NVO. Latgales NVO un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana sekmēs Latgales reģiona sabiedrības noturību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību.” Taču abiem pasākumiem, kas attiecas uz NVO sektoru – “1.1. Informatīvā telpa Austrumu pierobežā” un “1.7. Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana” – finansējums ir piešķirts tikai daļēji vai nav piešķirts pavisam. Mūsuprāt, ir maldinoši iekļaut plānus NVO sektora stiprināšanai bez finansējuma šo plānu ieviešanas pasākumiem. Aicinām šiem pasākumiem ieplānot finansējumu, pretējā gadījumā tas būtiski apdraud Austrumu pierobežas reģiona iedzīvotāju drošumspēju un noturību.
(3) Aicinām virzienam “Cilvēkresursu attīstība” piešķirtā finansējuma ietvaros iekļaut arī pasākumus Austrumu pierobežas iedzīvotāju sociālās noturības stiprināšanai – kopienu veidošanai, darbībai un attīstībai.
Rīcības virzienā “Cilvēkresursu attīstība” ir noteikts, ka “cilvēkresursi ir jebkuras teritorijas galvenais kapitāls un vienlaicīgi attīstības veicināšanas pasākumu galvenais mērķis. Lai samazinātu depopulāciju Austrumu pierobežā, nepieciešams nodrošināt labi apmaksātas darbavietas iedzīvotājiem un potenciālajiem remigrantiem un kvalificēta darbaspēka pieejamību esošajiem un jauniem uzņēmumiem Austrumu pierobežas teritorijā”, pie pasākumiem ir iekļauts tikai “3.10. Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī”. Iesakām virzienam piešķirtā finansējuma ietvaros iekļaut arī pasākumus Austrumu pierobežas iedzīvotāju sociālās noturības stiprināšanai – kopienu veidošanai, darbībai un attīstībai. Pierobežas reģions ir īpaši sociāli neaizsargāts, tāpēc ir jānodrošina regulāri kopienu stiprināšanas pasākumi un tiem ir jāpiešķir finansējums.
(4) Aicinām Rīcības plāna mērķa, darbības virzienu, pasākumu darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju aprakstā iekļaut NVO sektora - pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un iesaisti lēmumu pieņemšanā.
Izskatot 1. pielikumu par Rīcības plāna sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm un tiesību aktiem, neredzam, ka būtu izcelta pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un iekļaušana lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to, secinām, ka pilsoniskā sabiedrība kā prioritāte nav iekļauta arī šajos valsts līmeņa dokumentos. Taču aicinām Rīcības plānā nedublēt norādītajos attīstības plānošanas dokumentos atspoguļoto vājo pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Šie dokumenti ir tapuši pirms pāris gadiem, kad situācija Austrumu pierobežā bija atšķirīga, jo nebija saistīta ar Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz pierobežas reģionu. Pašreizējā laikā ir Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.
Tas dotu vispusīgāku situācijas raksturojumu un veidotu līdzsvaru starp visām iesaistītajām pusēm, jo tas ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ietvertos mērķus un uzdevumus. Kopumā, atbalstām nepieciešamību pēc plašāka rīcības modeļa Austrumu pierobežās attīstībai, un ceram, ka tā paplašinātajā tematiskajā tvērumā, kas aptver arī pasākumus drošības stiprināšanai, vides aizsardzībai un pilsoniskajai sabiedrībai tiks noteikta prioritārā loma un tiks iezīmēti atbalstāmie pasākumi ne tikai atbalstam tās dzīvotspējas nodrošināšanai, bet arī kapacitātes stiprināšanai un kā nozīmīgas mērķagrupas iekļaušanai lēmumu pieņemšanā un to īstenošanā.
(5) Aicinām papildināt rīcības plāna pasākumus ar ceturto pasākumu grupu - dabas resursu aizsardzība un virziena “Ekonomika’ piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēt tiem atbalstu.
Rīcības plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību. Taču šajos virzienos nav iekļauta ceturtā būtiskā joma: 4) dabas resursu aizsardzība, kas veido pamatu gan ekonomiskajai, gan cilvēkresursu attīstībai, un īpaši dzīves vides uzlabošanai. Attiecīgi, dabas resursu aizsardzības un klimata jautājums nav iekļauts arī pasākumu, darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju aprakstā. Uzskatām, ka šis virziens ir būtisks, lai Austrumu pierobežas reģionu tuvinātu ES prioritātēm un valsts rīcībpolitikas prioritātēm attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Zaļā kursa ieviešanu. Šajā virzienā būtisku lomu aicinām noteikt gan dabas resursu izmantošanai, gan zaļajām tehnoloģijām, atjaunojamajai enerģijai, aprites ekonomikai, kas būtiski veicinātu dzīves vides uzlabošanos, iedzīvotāju sociālo drošumspēju un stiprinātu noturību krīzēm. Bez šīs jomas nebūs iespējams uzlabot reģiona ekonomisko situāciju un piesaistīt investīcijas, jo liela daļa no pašreizējā ES finansiālā atbalsta ir saistīta ar Zaļā kursa ieviešanu un klimatneitralitātes nodrošināšanu. Turklāt, pašreiz no citiem reģioniem Austrumu pierobežas reģions atšķiras tieši ar zaļās un apritē balstītas ekonomikas nepietiekamu ieviešanu praksē, tāpēc šis pasākumu virziens palīdzēs tuvināt Austrumu pierobežas reģiona ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem.
Tāpēc aicinām iekļaut atbalsta pasākumus zaļo tehnoloģiju, atjaunojamās enerģijas un aprites ekonomikas iniciatīvu Austrumu pierobežas reģionā attīstībai un arī virziena “Ekonomika’ piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēt tiem atbalstu. Tas padarītu Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu aktuālu uzņēmējdarbības iniciatīvu veikšanai, kas ir balstītas uz EZK un aprites ekonomikas pieeju. Nedrīkst ignorēt dabas resursu aizsardzības aspektu, kas ir pamats ekonomiskajai attīstībai, sociālajai noturībai un dzīves vides uzlabošanai. Bez šīs jomas attīstības Austrumu pierobeža nevarēs pilnvērtīgi piedalīties ES Zaļā kursa īstenošanā un konkurēt ar citiem reģioniem.
(6) Aicinām atrast vai piesaistīt finansējumu drošumspējas un noturības stiprināšanai, panākt vienošanos starp institūcijām un iesaistīt pilsonisko sabiedrību šo lēmumu pieņemšanā.
Izsakām nožēlu, ka rīcības virziens “Drošība” ar pasākumiem īpaši civilās aizsardzības, agrīnās brīdināšanas, noturības un pašpietiekamības, informatīvās telpas, vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšanas, jauniešu līderu programmas izveides, reģiona pašvaldību komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālistu iesaistīšanas jomās ir iekļauts 3. pielikumā “Pasākumi, kuriem pašlaik nav piešķirts nepieciešamais valsts budžeta finansējums vai nav vienošanās starp institūcijām”. Uzskatām, ka sabiedrības drošumspējas kapacitāte un noturība krīzes situācijās ir jānosaka kā prioritārie faktori Austrumu pierobežas līdzsvarotai attīstībai, tāpēc steidzami ir jāatrod vai jāpiesaista finansējums drošumspējas un noturības stiprināšanai, jāpanāk vienošanās starp institūcijām un jāiesaista pilsoniskā sabiedrība šo lēmumu pieņemšanā.
Tad arī radīsies jauni naratīvi par Latgali, tās iedzīvotājiem un tajā notiekošajiem attīstības procesiem (1.8.3.). Cerīgas nākotnes naratīvi nevar rasties rīcībpolitikas dokumentos, finanšu plūsmu pārkārtojumos, ieguldījumos infrastruktūrā vai ražošanā. Naratīvu veidošanās centrs ir sabiedrība un mēs katrs kā daļa no tās. Ja Austrumu pierobežā jūtamies nedroši, neinformēti un neiesaistīti, tad jaunajā naratīvā citas vēsmas neveidosies. Līdztekus praktiskiem pasākumiem, svarīgi ir arī veidot pozitīvus stāstus par reģionu, kas var radīt cerības kolektīvizjūtu sabiedrībā un piesaistīt jaunus iedzīvotājus un investorus. Šādu naratīvu veidošanai jābūt centrētai uz sabiedrību un uz infrastruktūras attīstību vienmērīgi.
Biedrības Cita Daugavpils vārdā – biedrības valdes locekle
Inga Belousa
25.11.2024. 14:18
Aina Dzalbe - Krāslavas rajona partnerība
Biedrība “Krāslavas rajona partnerība” (turpmāk tekstā – biedrība) ir izskatījusi VARAM izstrādāto “Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam” (turpmāk – Rīcības plāns 2025.-2027. gadam) un secina, ka dokumentā apkopotie atbalsta pasākumi lielākoties ir pieejami visiem Latvijas reģioniem un Rīcības plāns 2025.-2027. gadam neparedz vērienīgus, mērķtiecīgus ieguldījumus tieši Austrumu pierobežas reģiona drošības stiprināšanā, ekonomiskajā un cilvēkresursu attīstībā.
Neskatoties uz to, ka Rīcības plānā 2025.-2027. gadam ir definēti vērienīgi mērķi un tā pasākumiem ir piešķirts ievērojams budžets, pastāv šaubas par dažu pasākumu ietekmi un efektivitāti, jo atbalsta aktivitātes pārklājas ar to, kas bija plānotas jau līdz 2021.gadam, apstiprinot ES kohēzijas politika programmu 2021.-2027.gadam, kā arī netiek izmantoti specifiski, konkrēti tikai uz Austrumu pierobežu mērķēti atbalsta rīki, kas sniegtu atbalstu reģiona izaugsmei, piemēram, nodokļu atvieglojumu programmas uzņēmumiem un darbaspēkam, kas veic uzņēmējdarbību un strādā Austrumu pierobežā, vai būtu atviegloti nosacījumi pasākumu īstenošanai vai konkrētu rezultatīvo rādītāju sasniegšanai Austrumu pierobežā, kas motivētu uzņēmumu iesaisti ES fondu finansētos pasākumos, veicinātu ekonomisko izaugsmi un piesaistītu Latgales reģionam jaunus uzņēmējus.
Biedrība aicina iestrādāt Rīcības plānā 2025.-2027. gadam konkrētus instrumentus, rīcības, lai atvieglotu Latgales reģiona un Austrumu pierobežā pieejamo pasākumu īstenošanas nosacījumus un pasākumu īstenošanas noteikumos paredzēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem, kas ilgtermiņā veicinātu arī pierobežas ekonomisko izaugsmi un drošības stiprināšanu.
Priekšlikumus ar konkrētiem ieteikumiem (uz 5 lpp.) Rīcības plānā 2025.-2027. gadam biedrība nosūtīja VARAM 26.11.2024.
Neskatoties uz to, ka Rīcības plānā 2025.-2027. gadam ir definēti vērienīgi mērķi un tā pasākumiem ir piešķirts ievērojams budžets, pastāv šaubas par dažu pasākumu ietekmi un efektivitāti, jo atbalsta aktivitātes pārklājas ar to, kas bija plānotas jau līdz 2021.gadam, apstiprinot ES kohēzijas politika programmu 2021.-2027.gadam, kā arī netiek izmantoti specifiski, konkrēti tikai uz Austrumu pierobežu mērķēti atbalsta rīki, kas sniegtu atbalstu reģiona izaugsmei, piemēram, nodokļu atvieglojumu programmas uzņēmumiem un darbaspēkam, kas veic uzņēmējdarbību un strādā Austrumu pierobežā, vai būtu atviegloti nosacījumi pasākumu īstenošanai vai konkrētu rezultatīvo rādītāju sasniegšanai Austrumu pierobežā, kas motivētu uzņēmumu iesaisti ES fondu finansētos pasākumos, veicinātu ekonomisko izaugsmi un piesaistītu Latgales reģionam jaunus uzņēmējus.
Biedrība aicina iestrādāt Rīcības plānā 2025.-2027. gadam konkrētus instrumentus, rīcības, lai atvieglotu Latgales reģiona un Austrumu pierobežā pieejamo pasākumu īstenošanas nosacījumus un pasākumu īstenošanas noteikumos paredzēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem, kas ilgtermiņā veicinātu arī pierobežas ekonomisko izaugsmi un drošības stiprināšanu.
Priekšlikumus ar konkrētiem ieteikumiem (uz 5 lpp.) Rīcības plānā 2025.-2027. gadam biedrība nosūtīja VARAM 26.11.2024.
26.11.2024. 15:01
Inga Lapse - "KAPO"
Dokumenta 17.lpp. minēts, ka plāna mērķis un rīcības virzieni ir atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam reģionālās politikas mērķim – radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu. Taču, iepazīstot dokumentu, nākas secināt, ka
1) atbalstāms ir Vidzemes plānošanas reģiona viedoklis “Izstrādātais Rīcības plāna projekts un tajā iekļautais teritoriālais tvērums ir pretrunā spēkā esošajiem hierarhiski augstākajiem plānošanas dokumentiem - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2030, turpmāk - LIAS 2030, un tajā definētajai Nacionālo interešu teritorijai - Austrumu pierobeža. Atbalstām viedokli, ka Rīcības plānā pēc būtības nav iekļauta Vidzemes reģiona teritorija, nav ņemta vērā un nav nodrošināta sasaiste ar VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 definēto pierobežas teritoriju.”;
2) paaugstinot Latgales reģiona un Alūksnes novada priekšrocības veidojot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, Gulbenes novada teritorija un tās iedzīvotāji, tiek pakļauti augstākam riskam zaudēt ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas novadiem. Lai arī Gulbenes novadam nav tiešas robežas ar kaimiņvalstīm, valsts austrumu robežas tuvums un attālums no galvaspilsētas tieši ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan uzņēmējdarbību. A ko Gulbenes novada Kalnienas iedzīvotājs un uzņēmējs ir sliktāks par Alūksnes novada Kalncempju iedzīvotāju un uzņēmēju, tāpat Gulbenes novada Litenes iedzīvotājs ar Balvu novada Kubulu iedzīvotāju?;
3) lai cik labi attīstītu mobilitāti Latgales reģiona Balvu novadā, krīzes situācijā mobilitāte apstāsies/iestigs Gulbenes novadā. Tajā skaitā tiešā nozīmē – Gulbenes novada pašvaldības autoceļu kopgarums ar melno segumu ir tikai 7,27 km, bet valsts vietējo autoceļu kopgarums ar melno segumu tikai 20,24% (Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati);
4) Gulbenes novada teritorijā, 15 km no Latgales robežas (pa valsts ceļiem) izveidota militārā bāze, bet atbalsts, iedzīvotāju informēšana un sadarbība ar NVO šajā teritorijā, atbilstoši rīcības virzienam – drošības stiprināšana, nav plānota;
5) Gulbenes novada iedzīvotāju skaita kritums 2024.gadā pret 2023.gadu ir -2.16% (pēc RAIM datiem) un ņemot vērā pašvaldības finansējuma trūkumu un optimizācijas plānu, kurā novada nomalēs (tai skaitā Latgales un Austrumu pierobežā) tiek samazināts pašvaldības iestāžu un darba vietu skaits, tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaits novadā vēl varētu kristies, ja netiks veiktas papildus investīcijas un atbalsts uzņēmējdarbības sekmēšanai.
Aicinu pārskatīt atbalstam norādīto teritoriju un atbalsta aktivitātes piemērot LIAS 2030 un tajā definētajai Nacionālo interešu teritorijai - Austrumu pierobeža.
1) atbalstāms ir Vidzemes plānošanas reģiona viedoklis “Izstrādātais Rīcības plāna projekts un tajā iekļautais teritoriālais tvērums ir pretrunā spēkā esošajiem hierarhiski augstākajiem plānošanas dokumentiem - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2030, turpmāk - LIAS 2030, un tajā definētajai Nacionālo interešu teritorijai - Austrumu pierobeža. Atbalstām viedokli, ka Rīcības plānā pēc būtības nav iekļauta Vidzemes reģiona teritorija, nav ņemta vērā un nav nodrošināta sasaiste ar VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 definēto pierobežas teritoriju.”;
2) paaugstinot Latgales reģiona un Alūksnes novada priekšrocības veidojot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, Gulbenes novada teritorija un tās iedzīvotāji, tiek pakļauti augstākam riskam zaudēt ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas novadiem. Lai arī Gulbenes novadam nav tiešas robežas ar kaimiņvalstīm, valsts austrumu robežas tuvums un attālums no galvaspilsētas tieši ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan uzņēmējdarbību. A ko Gulbenes novada Kalnienas iedzīvotājs un uzņēmējs ir sliktāks par Alūksnes novada Kalncempju iedzīvotāju un uzņēmēju, tāpat Gulbenes novada Litenes iedzīvotājs ar Balvu novada Kubulu iedzīvotāju?;
3) lai cik labi attīstītu mobilitāti Latgales reģiona Balvu novadā, krīzes situācijā mobilitāte apstāsies/iestigs Gulbenes novadā. Tajā skaitā tiešā nozīmē – Gulbenes novada pašvaldības autoceļu kopgarums ar melno segumu ir tikai 7,27 km, bet valsts vietējo autoceļu kopgarums ar melno segumu tikai 20,24% (Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati);
4) Gulbenes novada teritorijā, 15 km no Latgales robežas (pa valsts ceļiem) izveidota militārā bāze, bet atbalsts, iedzīvotāju informēšana un sadarbība ar NVO šajā teritorijā, atbilstoši rīcības virzienam – drošības stiprināšana, nav plānota;
5) Gulbenes novada iedzīvotāju skaita kritums 2024.gadā pret 2023.gadu ir -2.16% (pēc RAIM datiem) un ņemot vērā pašvaldības finansējuma trūkumu un optimizācijas plānu, kurā novada nomalēs (tai skaitā Latgales un Austrumu pierobežā) tiek samazināts pašvaldības iestāžu un darba vietu skaits, tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaits novadā vēl varētu kristies, ja netiks veiktas papildus investīcijas un atbalsts uzņēmējdarbības sekmēšanai.
Aicinu pārskatīt atbalstam norādīto teritoriju un atbalsta aktivitātes piemērot LIAS 2030 un tajā definētajai Nacionālo interešu teritorijai - Austrumu pierobeža.
26.11.2024. 16:22
Biedrība "Latvijas Lauku forums"
Biedrība “Latvijas Lauku forums” (turpmāk – LLF) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādāto Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – Rīcības plānu). LLF sadarbībā ar savām biedru organizācijām – vietējām rīcības grupām, kas darbojas Austrumu pierobežas reģionā, kopīgi ir izstrādājusi priekšlikumus Rīcības plānam.
(1)Esošā redakcija: Austrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai piešķirtā finansējuma ietvaros būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk.: (…) atbalsta nodrošināšana nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, uzlabojot piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai 30% lauku teritorijas iedzīvotājiem. (Plāna 8.-9.lpp)
LLF priekšlikums, komentārs: Lūdzam skaidrot metodiku, kā tiek noteikti procentuālais mērījums pakalpojumu un infrastruktūras pieejai lauku iedzīvotājiem.
(2)Esošā redakcija: Rīcības virziens – drošības stiprināšana. (…) Plāns ietver arī kompleksas programmas izstrādi un ieviešanu Latgales reģionā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu un nodrošinātu Latgales NVO darbības nepārtrauktību, kā arī veicinātu sadarbību gan starp dažādu jomu, gan dažādu novadu un reģionu NVO. Latgales NVO un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana sekmēs Latgales reģiona sabiedrības noturību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību. (Plāna 19.lpp.)
LLF priekšlikums, komentārs: Papildināt esošo redakciju šādi: “Plāns ietver arī kompleksas programmas izstrādi un ieviešanu šī plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu un nodrošinātu teritorijā esošo NVO darbības nepārtrauktību, kā arī veicinātu sadarbību gan starp dažādu jomu, gan dažādu novadu un reģionu NVO. Austrumu pierobežas NVO un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana sekmēs reģiona sabiedrības noturību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību.”
Komentārs: Austrumu pierobežas plānā iekļautās rīcības attiecināmas arī uz Alūksnes novadu. Šādā redakcijā tas tiek iekļauts.
(3) Esošā redakcija: Rīcības virziens 1.1.punkts (...)
(1)palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē;
(2)atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO ;
(3)veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām: izveidots regulārs tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām un pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads)
LLF priekšlikums, komentārs: Papildināt esošo redakciju šādi: Rīcības virziens 1.1.punkts
(1)palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Austrumu pierobežā;
(2)atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem, NVO;
(3)veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām un pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Komentārs: Pasākumi daļēji iekļauti 3. pielikuma 1.3 punktā, 1.6. un 1.7. punktos, tamdēļ aicinām šiem pasākumiem rasts finansējumu. Regulāra sabiedrības iesaiste ļauj rast efektīvākus risinājumus sabiedrības noturības un drošības stiprināšanā. Tieši NVO (tajā skaitā vietējās rīcības grupas) un kopienu pārstāvji ir eksperti savas teritorijas vajadzību un iespēju jomā.
(4)Esošā redakcija: 1.1.Darbības rezultāts. (3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām, lai sekmētu informētību par aizsardzības nozares aktualitātēm.
LLF priekšlikums, komentārs: 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(5) Esošā redakcija: 1.1. Pasākuma, kas tiek īstenots tikai Austrumu pierobežā, rezultāti
LLF priekšlikums, komentārs: Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
Komentārs – šādā veidā koordinētāk un efektīvāk tiktu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, kā arī nodrošināta regulāra informācijas aprite, kas ļauj izvairīties no dezinformācijas.
(6) Esošā redakcija: Rīcības plāna 1.7. punkts.
Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Latgales reģionā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu kā daļa no visā Latvijā īstenojama pasākuma:
(1)Krīzes situāciju “punkti” – tiek aktivizēts nevalstiskais sektors un vietējā sabiedrība . Vietējās nevalstiskās organizācijas kalpo par kontaktpunktu krīzes situācijās, ir nepieciešamā apmācība par rīcību krīzes situācijās, palīdzības sniegšanu, sabiedrības organizēšanu.
(2)Latgales NVO nepārtrauktas darbības atbalsts interešu aizstāvības, pilsoniskā dialoga un sadarbības sekmēšanai.
LLF priekšlikums, komentārs: Papildināt esošo redakciju šādi:
“Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana šī plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu kā daļa no visā Latvijā īstenojama pasākuma:
(1)Krīzes situāciju “punkti” – tiek aktivizēts nevalstiskais sektors un vietējā sabiedrība . Vietējās nevalstiskās organizācijas kalpo par kontaktpunktu krīzes situācijās, ir nepieciešamā apmācība par rīcību krīzes situācijās, palīdzības sniegšanu, sabiedrības organizēšanu.
(2)Austrumu pierobežas NVO nepārtrauktas darbības atbalsts interešu aizstāvības, pilsoniskā dialoga un sadarbības sekmēšanai.
(3) Austrumu pierobežas pašvaldības regulāri iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un vietējās rīcības grupas civilās aizsardzības mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā.”
Komentārs - Austrumu pierobežas plānā iekļautās rīcības attiecināmas arī uz Alūksnes novadu. Šādā redakcijā tas tiek iekļauts. Esošā redakcija papildināta ar punktu, kas veicina un sekmē pilsoniskās sabiedrības iekļaušanu sabiedrības noturības un sadarbības veidošanā. Starpsektoru sadarbības veicināšana ir iekļauta šī plāna 3.pielikuma 1.3 punktā. Vēršam uzmanību uz to, ka sadarbība ar NVO un valsts sektoru bija labi redzama atbalsta sniegšanā Ukrainai, kur tieši NVO un kopienas pierādīja sevi kā uzticamu partneri koordinētai informācijas izplatīšanai un palīdzības sniegšanu Ukrainai.
(7) Esošā redakcija: Rīcības 1.7. finansējums
LLF priekšlikums, komentārs - Ņemot vērā NVO (tajā skaitā vietējās rīcības grupas) un kopienu lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības un ilgtspējas veicināšanā, kā arī pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
LLF komentārs, priekšlikums: Šobrīd Rīcības plāna 1.7.pasākuma darbības rezultātus paredzēts sasniegt esošās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – NVO fonda) ietvaros. LLF norāda, ka sākot ar 2024.gadu NVO iespējas piesaistīt papildus finansējumu ir ļoti ierobežots un NVO fondā pieejamais finansējums ir nepietiekošs.
(8) Esošā redakcija: Rīcība 1.9.Līdzatbildīgās institūcijas
LLF priekšlikums, komentārs: Līdzatbildīgās institūcijas: “AM, IEM, SM, ZM, KEM, IZM, LM, VM, KM, LPR, VPR, ZPR, pašvaldības, VRG”
Komentārs: VRG vietējās attīstības stratēģijas un to ietvaros īstenotie projekti sekmēs arī infrastruktūras attīstību, kas sekmē pieejamībuLLF Komentārs sabiedrībai būtiskiem ikdienas pakalpojumiem (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un vienlaikus sekmē civilo un militāro aizsardzību – sagatavošanās darbi programmas izveidei.
(9) Esošā redakcija: Rīcība 2.27. Atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam intervencē LA19 Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju.
LLF priekšlikums, komentārs: palielināt atbalsta pamatlikmi uzņēmējdarbības projektiem no 40% līdz 65%
Komentārs: VRG projektu konkursos sniegt projekta pieteikumu var uzņēmumi ar gada apgrozījumu līdz 150 000 EUR gadā. Turklāt šiem uzņēmumiem jāspēj nodrošināt sava projekta priekšfinansēšana (ALTUM atlases kritērijiem, lai saņemtu finansējumu atbilst tikai retais, bankas šādus projektus neatbalsta). Palielinot pamatlikmi uz 65% tiktu veicināta jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo attīstība. Uzņēmumiem draudzīgāki finansēšanas noteikumi var veicināt ekonomisko izaugsmi Austrumu pierobežas teritorijās.
(10) Esošā redakcija: Rīcība 2.27. Līdzatbildīgās institūcijas
LLF priekšlikums, komentārs: Līdzatbildīgā institūcija izteikt šādi : “LAD un Austrumu pierobežas VRG”
Komentārs: Bez VRG iesaistes šis pasākums nevar tikt īstenots.
(11) Līdztekus šim, vēlamies uzsvērt nepieciešamību rast finansējumu aktivitātēm, kas šobrīd atrodamas rīcības plāna 3.pielikumā bez konkrēta finansējuma, īpaši tām, kas vērstas uz noturības un pašpietiekamības spēju stiprināšanu. Šīs aktivitātes ir kritiski nozīmīgas civilās aizsardzības un mūsu noturībspējas realizācijā. Tas pats attiecas uz pasākumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju sadarbības, medijpratības, kopienu atbalsta pasākumiem, jo tieši teritorijas iedzīvotāji ir tie, kas vislabāk pārzin savas vajadzības, ja būs informēti un apmācīti, visefektīvāk spēs sadarbībā ar dienestiem reaģēt ārkārtas situācijās, kā arī spēs savu vietu, savu kopienu darīt pievilcīgu, lai pašiem tur vēlme dzīvot un bērniem atgriezties. Šajā kontekstā aicinām arī pārskatīt arī uz reemigrāciju vērstās aktivitātes, jo lai arī ekonomiskie aspekti, kas plānā minēti ir no svara, tomēr drošības sajūtai un sakārtotai, patīkamai dzīves videi nozīme ir tikpat liela nozīme. Par to pārliecināmies ik dienu strādājot ar Latvijas lauku kopienām, tajā skaitā Austrumu pierobežā.
(1)Esošā redakcija: Austrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai piešķirtā finansējuma ietvaros būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk.: (…) atbalsta nodrošināšana nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, uzlabojot piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai 30% lauku teritorijas iedzīvotājiem. (Plāna 8.-9.lpp)
LLF priekšlikums, komentārs: Lūdzam skaidrot metodiku, kā tiek noteikti procentuālais mērījums pakalpojumu un infrastruktūras pieejai lauku iedzīvotājiem.
(2)Esošā redakcija: Rīcības virziens – drošības stiprināšana. (…) Plāns ietver arī kompleksas programmas izstrādi un ieviešanu Latgales reģionā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu un nodrošinātu Latgales NVO darbības nepārtrauktību, kā arī veicinātu sadarbību gan starp dažādu jomu, gan dažādu novadu un reģionu NVO. Latgales NVO un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana sekmēs Latgales reģiona sabiedrības noturību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību. (Plāna 19.lpp.)
LLF priekšlikums, komentārs: Papildināt esošo redakciju šādi: “Plāns ietver arī kompleksas programmas izstrādi un ieviešanu šī plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu un nodrošinātu teritorijā esošo NVO darbības nepārtrauktību, kā arī veicinātu sadarbību gan starp dažādu jomu, gan dažādu novadu un reģionu NVO. Austrumu pierobežas NVO un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana sekmēs reģiona sabiedrības noturību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstību.”
Komentārs: Austrumu pierobežas plānā iekļautās rīcības attiecināmas arī uz Alūksnes novadu. Šādā redakcijā tas tiek iekļauts.
(3) Esošā redakcija: Rīcības virziens 1.1.punkts (...)
(1)palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē;
(2)atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem un NVO ;
(3)veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām: izveidots regulārs tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām un pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads)
LLF priekšlikums, komentārs: Papildināt esošo redakciju šādi: Rīcības virziens 1.1.punkts
(1)palielināt sabiedrisko mediju klātbūtni Austrumu pierobežā;
(2)atbalsts un sadarbība ar Latgales medijiem, NVO;
(3)veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām un pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Komentārs: Pasākumi daļēji iekļauti 3. pielikuma 1.3 punktā, 1.6. un 1.7. punktos, tamdēļ aicinām šiem pasākumiem rasts finansējumu. Regulāra sabiedrības iesaiste ļauj rast efektīvākus risinājumus sabiedrības noturības un drošības stiprināšanā. Tieši NVO (tajā skaitā vietējās rīcības grupas) un kopienu pārstāvji ir eksperti savas teritorijas vajadzību un iespēju jomā.
(4)Esošā redakcija: 1.1.Darbības rezultāts. (3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām, lai sekmētu informētību par aizsardzības nozares aktualitātēm.
LLF priekšlikums, komentārs: 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(5) Esošā redakcija: 1.1. Pasākuma, kas tiek īstenots tikai Austrumu pierobežā, rezultāti
LLF priekšlikums, komentārs: Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
Komentārs – šādā veidā koordinētāk un efektīvāk tiktu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība, kā arī nodrošināta regulāra informācijas aprite, kas ļauj izvairīties no dezinformācijas.
(6) Esošā redakcija: Rīcības plāna 1.7. punkts.
Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Latgales reģionā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu kā daļa no visā Latvijā īstenojama pasākuma:
(1)Krīzes situāciju “punkti” – tiek aktivizēts nevalstiskais sektors un vietējā sabiedrība . Vietējās nevalstiskās organizācijas kalpo par kontaktpunktu krīzes situācijās, ir nepieciešamā apmācība par rīcību krīzes situācijās, palīdzības sniegšanu, sabiedrības organizēšanu.
(2)Latgales NVO nepārtrauktas darbības atbalsts interešu aizstāvības, pilsoniskā dialoga un sadarbības sekmēšanai.
LLF priekšlikums, komentārs: Papildināt esošo redakciju šādi:
“Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana šī plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu kā daļa no visā Latvijā īstenojama pasākuma:
(1)Krīzes situāciju “punkti” – tiek aktivizēts nevalstiskais sektors un vietējā sabiedrība . Vietējās nevalstiskās organizācijas kalpo par kontaktpunktu krīzes situācijās, ir nepieciešamā apmācība par rīcību krīzes situācijās, palīdzības sniegšanu, sabiedrības organizēšanu.
(2)Austrumu pierobežas NVO nepārtrauktas darbības atbalsts interešu aizstāvības, pilsoniskā dialoga un sadarbības sekmēšanai.
(3) Austrumu pierobežas pašvaldības regulāri iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un vietējās rīcības grupas civilās aizsardzības mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā.”
Komentārs - Austrumu pierobežas plānā iekļautās rīcības attiecināmas arī uz Alūksnes novadu. Šādā redakcijā tas tiek iekļauts. Esošā redakcija papildināta ar punktu, kas veicina un sekmē pilsoniskās sabiedrības iekļaušanu sabiedrības noturības un sadarbības veidošanā. Starpsektoru sadarbības veicināšana ir iekļauta šī plāna 3.pielikuma 1.3 punktā. Vēršam uzmanību uz to, ka sadarbība ar NVO un valsts sektoru bija labi redzama atbalsta sniegšanā Ukrainai, kur tieši NVO un kopienas pierādīja sevi kā uzticamu partneri koordinētai informācijas izplatīšanai un palīdzības sniegšanu Ukrainai.
(7) Esošā redakcija: Rīcības 1.7. finansējums
LLF priekšlikums, komentārs - Ņemot vērā NVO (tajā skaitā vietējās rīcības grupas) un kopienu lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības un ilgtspējas veicināšanā, kā arī pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
LLF komentārs, priekšlikums: Šobrīd Rīcības plāna 1.7.pasākuma darbības rezultātus paredzēts sasniegt esošās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – NVO fonda) ietvaros. LLF norāda, ka sākot ar 2024.gadu NVO iespējas piesaistīt papildus finansējumu ir ļoti ierobežots un NVO fondā pieejamais finansējums ir nepietiekošs.
(8) Esošā redakcija: Rīcība 1.9.Līdzatbildīgās institūcijas
LLF priekšlikums, komentārs: Līdzatbildīgās institūcijas: “AM, IEM, SM, ZM, KEM, IZM, LM, VM, KM, LPR, VPR, ZPR, pašvaldības, VRG”
Komentārs: VRG vietējās attīstības stratēģijas un to ietvaros īstenotie projekti sekmēs arī infrastruktūras attīstību, kas sekmē pieejamībuLLF Komentārs sabiedrībai būtiskiem ikdienas pakalpojumiem (izglītība, veselība, kultūra u.c.) un vienlaikus sekmē civilo un militāro aizsardzību – sagatavošanās darbi programmas izveidei.
(9) Esošā redakcija: Rīcība 2.27. Atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām, Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam intervencē LA19 Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju.
LLF priekšlikums, komentārs: palielināt atbalsta pamatlikmi uzņēmējdarbības projektiem no 40% līdz 65%
Komentārs: VRG projektu konkursos sniegt projekta pieteikumu var uzņēmumi ar gada apgrozījumu līdz 150 000 EUR gadā. Turklāt šiem uzņēmumiem jāspēj nodrošināt sava projekta priekšfinansēšana (ALTUM atlases kritērijiem, lai saņemtu finansējumu atbilst tikai retais, bankas šādus projektus neatbalsta). Palielinot pamatlikmi uz 65% tiktu veicināta jaunu uzņēmumu veidošanās un esošo attīstība. Uzņēmumiem draudzīgāki finansēšanas noteikumi var veicināt ekonomisko izaugsmi Austrumu pierobežas teritorijās.
(10) Esošā redakcija: Rīcība 2.27. Līdzatbildīgās institūcijas
LLF priekšlikums, komentārs: Līdzatbildīgā institūcija izteikt šādi : “LAD un Austrumu pierobežas VRG”
Komentārs: Bez VRG iesaistes šis pasākums nevar tikt īstenots.
(11) Līdztekus šim, vēlamies uzsvērt nepieciešamību rast finansējumu aktivitātēm, kas šobrīd atrodamas rīcības plāna 3.pielikumā bez konkrēta finansējuma, īpaši tām, kas vērstas uz noturības un pašpietiekamības spēju stiprināšanu. Šīs aktivitātes ir kritiski nozīmīgas civilās aizsardzības un mūsu noturībspējas realizācijā. Tas pats attiecas uz pasākumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju sadarbības, medijpratības, kopienu atbalsta pasākumiem, jo tieši teritorijas iedzīvotāji ir tie, kas vislabāk pārzin savas vajadzības, ja būs informēti un apmācīti, visefektīvāk spēs sadarbībā ar dienestiem reaģēt ārkārtas situācijās, kā arī spēs savu vietu, savu kopienu darīt pievilcīgu, lai pašiem tur vēlme dzīvot un bērniem atgriezties. Šajā kontekstā aicinām arī pārskatīt arī uz reemigrāciju vērstās aktivitātes, jo lai arī ekonomiskie aspekti, kas plānā minēti ir no svara, tomēr drošības sajūtai un sakārtotai, patīkamai dzīves videi nozīme ir tikpat liela nozīme. Par to pārliecināmies ik dienu strādājot ar Latvijas lauku kopienām, tajā skaitā Austrumu pierobežā.
27.11.2024. 10:10
Latvijas Pilsoniskā alianse
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādāto Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – Rīcības plānu). Augstu vērtējam, ka VARAM ir ņēmusi vērā LPA un citu biedrību un nodibinājumu (turpmāk – BN) aicinājumu papildināt Rīcības plānu ar pasākumiem, kas vērsti uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. LPA ir konsultējusies ar citām BN, kas darbojas Austrumu pierobežas reģionā, un kopīgi ir izstrādājusi priekšlikumus Rīcības plānam.
(1) Ņemot vērā BN būtisko lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības veicināšanā, krīzes vadībā un pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Šobrīd Rīcības plāna 1.7.pasākuma darbības rezultātus paredzēts sasniegt esošās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – NVO fonda) ietvaros. LPA vērš uzmanību, ka jau šobrīd biedrībām un nodibinājumiem trūkst finansējuma, kas būtiski ierobežo un apgrūtina sektora iespējas veikt darbu sabiedrības labā. Straujā inflācija, “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma) finansējuma beigas, Šveices EEZ atbalsta mehānisma finansējuma nepieejamība Latvijā un citi faktori rada būtisku BN finansējuma pieejamības iztrūkumu. Pamatojums jau esošajam finansējuma trūkumam ir 2024.gada rudens lielais pieteikumu skaits NVO fonda projektiem, kas vairākas reizes pārsniedz pieejamo finansējumu. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Austrumu pierobežas BN nereti trūkst kapacitātes un resursu tādu projektu pieteikumu iesniegšanai, kas spētu konkurēt ar citām pieredzējušākām un resursiem bagātākām BN. Turklāt Valsts Ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) dati[1] liecina, ka jau šobrīd BN, kas darbojas Latgales reģionā uzrāda viszemāko ieņēmumu daudzumu (2023. gadā 17,7 miljonus), salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, tādēļ, aicinām jaunām mērķētām aktivitātēm piešķirt papildu finansējumu.
(2) Aicinām izteikt Rīcības plāna 1.7. pasākuma tekstu šādā redakcijā: “Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Austrumu pierobežas plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu”.
1.7. pasākuma pašreizējā redakcijā paredz kompleksas programmas ieviešanu Latgales reģionā, kas izslēdz Alūksnes novadu, tādēļ aicinām veikt labojumus teksta redakcijā, lai pasākums iekļautu arī Alūksnes novadu kā daļu no Latvijas Austrumu pierobežas.
(3) Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams papildināt 1.1 pasākumu ar apakšpunktu: “(4) Veicināt Austrumu pierobežas vietējo mediju kapacitāti un spēju regulāri informēt sabiedrību par aktualitātēm drošības kontekstā” un īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.
Lai sasniegtu Rīcība plāna 1.1 pasākuma (1) darbības rezultātu ”Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē” un (2) darbības rezultātu “Stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpa” ir būtiski paredzēt papildus finansējumu, kas tiktu novirzīts Austrumu pierobežas vietējiem medijiem, lai palīdzētu informēt pašvaldību iedzīvotājus. Tieši vietējo mediju stiprināšana Austrumu pierobežā kalpotu par būtisku instrumentu gan ārējo informatīvo apdraudējumu mazināšanai, gan iedzīvotāju uzticības veicināšanai vietējām un nacionālajām valsts struktūrām, nodrošinātu tiešu komunikāciju par civilās aizsardzības plāniem, kas veicinātu sabiedrības noturību un gatavību reaģēt krīzes situācijās.
(4) Aicinām Rīcības plāna 1.1 pasākuma trešo punktu izteikt šādā redakcijā: “(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību”.
(5) Attiecīgi aicinām papildināt arī 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(6) Kā arī aicinām Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
Regulāra pilsoniskā dialoga nodrošināšana un sabiedrības iesaiste reģionam svarīgu jautājumu risināšanā ļautu efektīvāk identificēt aktuālos reģionālos izaicinājumus un kopīgi rast risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot drošības, infrastruktūras attīstības un sabiedrības noturības jautājumiem. Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma[2] dati liecina, ka pašvaldības maz konsultējas ar vietējo organizēto pilsonisko sabiedrību pastāvīgos formātos – konsultatīvās komisijās, padomēs. BN pārstāvji atzīst, ka organizācijas lielākoties nav iesaistītas pašvaldības lēmumu pieņemšanā. LPA uzsver, ka tieši BN pārstāvji ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un valsts institūcijām ir iespēja izmantot BN kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas.
(7) Aicinām pārskatīt visus 1.1. pasākuma un 1.7. pasākuma rezultatīvos rādītājus un pievienot izmērāmus rādītājus kā tiešus indikatorus, kas ļautu izmērīt vai konkrētie darbības rezultāti ir sasniegti.
Tādi rezultatīvie rādītāji kā 1.1 pasākumā “(1) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali”, “(2) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību”, 1.7. pasākumā “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latvijā”, “Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai”, “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latgalē” ir vispārīgi definēti un grūti izmērāmi, kas ilgtermiņā neļauj pārliecināties, vai konkrētais darbības rezultāts ir sasniegts. Tādēļ aicinām pie attiecīgajiem rezultatīvajiem rādītājiem norādīt izmērāmus rādītājus.
(8) Aicinām noņemt LPA kā līdzatbildīgo institūciju 1.1 pasākumam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā”.
LPA ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. LPA tiešā kompetence nav sabiedrisko un komerciālo mediju sasniedzamības stiprināšana.
(9) Aicinām Rīcība plāna trešā pielikuma 1.1. pasākumam rast finansējumu, ņemot vērā civilās aizsardzības būtisko nozīmi krīžu pārvarēšanā un sabiedrības mobilizēšanā.
(10) Kā arī aicinām trešā pielikuma 1.1 pasākuma darbības rezultātu papildināt ar apakšpunktu: “Austrumu pierobežas pašvaldības iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un rīcības grupas civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā”.
LPA vērš uzmanību, ka stabila, demokrātiskās vērtības balstīta un organizēties spējīga pilsoniskā sabiedrība ir nacionālās drošības un cilvēku drošumspējas jautājums (iekšējā un ārējā drošība), tāpat saliedēta un iekļaujoša sabiedrība ir priekšnosacījums Latvijas turpmākai ekonomikas attīstībai. Arī Nacionālā drošības koncepcija nosaka: “Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.”[3] Tādēļ Austrumu pierobežas pašvaldībām, sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, ir jāizveido civilās aizsardzības mehānismi, iesaistot BN, vietējās rīcības grupas un kopienu līderus civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, rodot tam papildus finansējumu, lai sekmētu iedzīvotāju informētību par krīžu vadības procesiem, stiprinātu sabiedrības noturību un starpsektoru savstarpējo atbalstu, kā arī ļautu operatīvāk apzināt vietējos resursus un vajadzības.
(11) Visbeidzot, Rīcības plāna turpmākajā izstrādē aicinām veidot kvalitatīvu konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ņemt vērā Austrumu pierobežas BN izteiktos priekšlikumus vides un klimata jautājumu, uzņēmējdarbības, veselības un citās jomās, lai plānā iekļautu pasākumus, kas precīzi atbilst reģiona specifiskajām vajadzībām, risina aktuālos izaicinājumus un nodrošina paredzētajiem pasākumiem attiecīgu finansējumu.
2024. gada 15. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, nosaka, ka sabiedrības līdzdalībai ir jābūt jēgpilnai, efektīvai, atklātai, ietverošai, savlaicīgai un atbildīgai, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. LPA vērš uzmanību, ka 2023. gadā LPA un 16 citas BN iesniedza kopā vairāk nekā 15 atzinumus par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam, taču vēlāk nav tikusi rīkota saskaņošanas sanāksme. Tādēļ aicinām ņemt vērā BN izteiktos priekšlikumus un iebildumus un VARAM sasaukt sanāksmi, uzaicinot visas BN, kas iesaistījušās Rīcības plāna publiskajā apspriedē, lai Rīcības plānu papildinātu un rastu kvalitatīvus risinājumus Rīcības plāna mērķu sasniegšanai.
[1] Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc LPA datu pieprasījuma). LPA aprēķini.
[2] Sabiedriskās politikas centra Providus 2023.gada pētījums “Nevalstiskais sektors Latgalē. Cik liels? Cik stiprs? Cik gatavs krīzēm?”. Pētījums pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2023/11/Providus-Latgale.pdf
[3] Nacionālā drošības koncepcija, pieejama: https://likumi.lv/ta/id/227460-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
(1) Ņemot vērā BN būtisko lomu Austrumu pierobežas stiprināšanā, sabiedrības noturības veicināšanā, krīzes vadībā un pilsoniskā dialoga attīstīšanā, aicinām piešķirt papildu finansējumu Rīcības plāna 1.7. pasākuma rezultatīvo rādītāju sasniegšanai.
Šobrīd Rīcības plāna 1.7.pasākuma darbības rezultātus paredzēts sasniegt esošās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” (turpmāk – NVO fonda) ietvaros. LPA vērš uzmanību, ka jau šobrīd biedrībām un nodibinājumiem trūkst finansējuma, kas būtiski ierobežo un apgrūtina sektora iespējas veikt darbu sabiedrības labā. Straujā inflācija, “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programma) finansējuma beigas, Šveices EEZ atbalsta mehānisma finansējuma nepieejamība Latvijā un citi faktori rada būtisku BN finansējuma pieejamības iztrūkumu. Pamatojums jau esošajam finansējuma trūkumam ir 2024.gada rudens lielais pieteikumu skaits NVO fonda projektiem, kas vairākas reizes pārsniedz pieejamo finansējumu. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Austrumu pierobežas BN nereti trūkst kapacitātes un resursu tādu projektu pieteikumu iesniegšanai, kas spētu konkurēt ar citām pieredzējušākām un resursiem bagātākām BN. Turklāt Valsts Ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) dati[1] liecina, ka jau šobrīd BN, kas darbojas Latgales reģionā uzrāda viszemāko ieņēmumu daudzumu (2023. gadā 17,7 miljonus), salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, tādēļ, aicinām jaunām mērķētām aktivitātēm piešķirt papildu finansējumu.
(2) Aicinām izteikt Rīcības plāna 1.7. pasākuma tekstu šādā redakcijā: “Vietējās sabiedrības noturīguma stiprināšana, iesaistot NVO – Kompleksas programmas izstrāde un ieviešana Austrumu pierobežas plāna darbības teritorijā, kas vērsta uz NVO sektora spēcināšanu”.
1.7. pasākuma pašreizējā redakcijā paredz kompleksas programmas ieviešanu Latgales reģionā, kas izslēdz Alūksnes novadu, tādēļ aicinām veikt labojumus teksta redakcijā, lai pasākums iekļautu arī Alūksnes novadu kā daļu no Latvijas Austrumu pierobežas.
(3) Lai sekmētu iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā telpā, kā arī veicinātu gan komerciālo mediju, gan sabiedrisko mediju sasniedzamību, nepieciešams papildināt 1.1 pasākumu ar apakšpunktu: “(4) Veicināt Austrumu pierobežas vietējo mediju kapacitāti un spēju regulāri informēt sabiedrību par aktualitātēm drošības kontekstā” un īstenošanai piešķirt papildu finansējumu.
Lai sasniegtu Rīcība plāna 1.1 pasākuma (1) darbības rezultātu ”Palielināts veidotā satura apjoms par notikumiem Latgalē” un (2) darbības rezultātu “Stiprināta Latgales un Austrumu pierobežas informatīvā telpa” ir būtiski paredzēt papildus finansējumu, kas tiktu novirzīts Austrumu pierobežas vietējiem medijiem, lai palīdzētu informēt pašvaldību iedzīvotājus. Tieši vietējo mediju stiprināšana Austrumu pierobežā kalpotu par būtisku instrumentu gan ārējo informatīvo apdraudējumu mazināšanai, gan iedzīvotāju uzticības veicināšanai vietējām un nacionālajām valsts struktūrām, nodrošinātu tiešu komunikāciju par civilās aizsardzības plāniem, kas veicinātu sabiedrības noturību un gatavību reaģēt krīzes situācijās.
(4) Aicinām Rīcības plāna 1.1 pasākuma trešo punktu izteikt šādā redakcijā: “(3) veidot ciešāku sadarbību ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību: izveidots regulārs, formāls tikšanās formāts ar pierobežas pašvaldībām, pilsētām (Rēzeknes novads, Rēzeknes valstspilsēta, Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Līvānu novads, Balvu novads, Daugavpils valstspilsēta, Krāslavas novads, Ludzas novads, Preiļu novads) un pilsonisko sabiedrību”.
(5) Attiecīgi aicinām papildināt arī 1.1 pasākuma trešo darbības rezultātu, izsakot to šādā redakcijā: “(3) Sadarbības, diskusiju un dialoga veicināšana ar pierobežas pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību, lai efektīvi koordinētu kopīgus Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās izaugsmes pasākumus, veicinātu pilsonisko dialogu un nodrošinātu mērķtiecīgu reģiona attīstību .”
(6) Kā arī aicinām Rīcības plāna 1.1.pasākumu papildināt ar rezultatīvo rādītāju: “(4) katrā Austrumu pierobežas pašvaldībā vai plānošanas reģiona mērogā paredzēts vismaz viens darbinieks, kas strādā ar pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jautājumiem, pārzina vietējās biedrības un nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un spēj mobilizēt vajadzīgā brīdī”.
Regulāra pilsoniskā dialoga nodrošināšana un sabiedrības iesaiste reģionam svarīgu jautājumu risināšanā ļautu efektīvāk identificēt aktuālos reģionālos izaicinājumus un kopīgi rast risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot drošības, infrastruktūras attīstības un sabiedrības noturības jautājumiem. Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma[2] dati liecina, ka pašvaldības maz konsultējas ar vietējo organizēto pilsonisko sabiedrību pastāvīgos formātos – konsultatīvās komisijās, padomēs. BN pārstāvji atzīst, ka organizācijas lielākoties nav iesaistītas pašvaldības lēmumu pieņemšanā. LPA uzsver, ka tieši BN pārstāvji ir lokālo kontekstu eksperti, kas ikdienā strādā ar vietējām kopienām. Tādēļ pašvaldībām un valsts institūcijām ir iespēja izmantot BN kapitālu un ieguldījumu reģionālās izaugsmes veicināšanā, lai sasniegtu dažādākas sabiedrības grupas un vietējās kopienas.
(7) Aicinām pārskatīt visus 1.1. pasākuma un 1.7. pasākuma rezultatīvos rādītājus un pievienot izmērāmus rādītājus kā tiešus indikatorus, kas ļautu izmērīt vai konkrētie darbības rezultāti ir sasniegti.
Tādi rezultatīvie rādītāji kā 1.1 pasākumā “(1) Palielināts Latvijas Sabiedriskā medija multimediāla satura apjoms Latgalē un par Latgali”, “(2) Katru gadu īstenotas aktivitātes (publiski pasākumi, semināri u.c.), kas uzlabo sabiedrības informētību un izglītību”, 1.7. pasākumā “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latvijā”, “Īstenota mērķtiecīga pilsoniskās sabiedrības attīstības politika, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai”, “Sekmēta ilgtspējīga NVO attīstība Latgalē” ir vispārīgi definēti un grūti izmērāmi, kas ilgtermiņā neļauj pārliecināties, vai konkrētais darbības rezultāts ir sasniegts. Tādēļ aicinām pie attiecīgajiem rezultatīvajiem rādītājiem norādīt izmērāmus rādītājus.
(8) Aicinām noņemt LPA kā līdzatbildīgo institūciju 1.1 pasākumam “Informatīvā telpa Austrumu pierobežā”.
LPA ir lielākā jumta organizācija nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstīt NVO kopējās intereses un veidot labvēlīgu vidi to darbībai. LPA tiešā kompetence nav sabiedrisko un komerciālo mediju sasniedzamības stiprināšana.
(9) Aicinām Rīcība plāna trešā pielikuma 1.1. pasākumam rast finansējumu, ņemot vērā civilās aizsardzības būtisko nozīmi krīžu pārvarēšanā un sabiedrības mobilizēšanā.
(10) Kā arī aicinām trešā pielikuma 1.1 pasākuma darbības rezultātu papildināt ar apakšpunktu: “Austrumu pierobežas pašvaldības iesaista vietējās kopienas, biedrības, nodibinājumus un rīcības grupas civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, lai organizētā pilsoniskā sabiedrība būtu apmācīta par to, kāda ir tās loma krīžu gadījumā, izprastu, kā pašvaldībā un valsts līmenī notiek krīžu vadība un tādējādi pašas izvērtētu savas iespējas, ko var dot krīžu pārvarēšanā”.
LPA vērš uzmanību, ka stabila, demokrātiskās vērtības balstīta un organizēties spējīga pilsoniskā sabiedrība ir nacionālās drošības un cilvēku drošumspējas jautājums (iekšējā un ārējā drošība), tāpat saliedēta un iekļaujoša sabiedrība ir priekšnosacījums Latvijas turpmākai ekonomikas attīstībai. Arī Nacionālā drošības koncepcija nosaka: “Pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, organizējot un līdzdarbojoties dažādās pilsoniskajās aktivitātēs, tostarp iesaistoties valsts aizsardzībā kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana.”[3] Tādēļ Austrumu pierobežas pašvaldībām, sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, ir jāizveido civilās aizsardzības mehānismi, iesaistot BN, vietējās rīcības grupas un kopienu līderus civilās aizsardzības plāna izstrādē un mācībās, rodot tam papildus finansējumu, lai sekmētu iedzīvotāju informētību par krīžu vadības procesiem, stiprinātu sabiedrības noturību un starpsektoru savstarpējo atbalstu, kā arī ļautu operatīvāk apzināt vietējos resursus un vajadzības.
(11) Visbeidzot, Rīcības plāna turpmākajā izstrādē aicinām veidot kvalitatīvu konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, kā arī ņemt vērā Austrumu pierobežas BN izteiktos priekšlikumus vides un klimata jautājumu, uzņēmējdarbības, veselības un citās jomās, lai plānā iekļautu pasākumus, kas precīzi atbilst reģiona specifiskajām vajadzībām, risina aktuālos izaicinājumus un nodrošina paredzētajiem pasākumiem attiecīgu finansējumu.
2024. gada 15. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, nosaka, ka sabiedrības līdzdalībai ir jābūt jēgpilnai, efektīvai, atklātai, ietverošai, savlaicīgai un atbildīgai, tādējādi paaugstinot minētā procesa kvalitāti un rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm. LPA vērš uzmanību, ka 2023. gadā LPA un 16 citas BN iesniedza kopā vairāk nekā 15 atzinumus par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2024.-2026.gadam, taču vēlāk nav tikusi rīkota saskaņošanas sanāksme. Tādēļ aicinām ņemt vērā BN izteiktos priekšlikumus un iebildumus un VARAM sasaukt sanāksmi, uzaicinot visas BN, kas iesaistījušās Rīcības plāna publiskajā apspriedē, lai Rīcības plānu papildinātu un rastu kvalitatīvus risinājumus Rīcības plāna mērķu sasniegšanai.
[1] Datu avots: Valsts ieņēmumu dienests (pēc LPA datu pieprasījuma). LPA aprēķini.
[2] Sabiedriskās politikas centra Providus 2023.gada pētījums “Nevalstiskais sektors Latgalē. Cik liels? Cik stiprs? Cik gatavs krīzēm?”. Pētījums pieejams: https://providus.lv/wp-content/uploads/2023/11/Providus-Latgale.pdf
[3] Nacionālā drošības koncepcija, pieejama: https://likumi.lv/ta/id/227460-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
27.11.2024. 13:25
Jevgeņijs Vladimirovs - "DAUGAVPILS IZPLETŅLĒCĒJU SPORTA KLUBS"
“Biedrība "Daugavpils Izpletņlēkšanas Klubs" lūdz papildināt rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam ar pasākumu, kas skar Daugavpils lidostas attīstību. Ņemot vērā, ka rīcības plāna esošajā redakcijā tiek uzsvērts tas, ka reģionā nav pienācīgas lidostas, un lielākie transporta mezgli atrodas vairāk nekā 200 km attālumā, uzskatām, ka Daugavpils lidostas attīstība ir svarīga civilās un vispārējās aviācijas attīstības veicināšanai, kas ļautu veikt gan komerciālu lidojumu apkalpošanu, gan sniegt privātos un mācību pakalpojumus aviācijas vajadzībām, kā arī ļautu veikt sabiedrībai nozīmīgu funkciju īstenošanu, nodrošinot civilmilitāru sadarbību.”
27.11.2024. 13:41
Iļja Podkolzins - SIA Sarma-D, virtuāla pilotu skola
“Lūdzam papildināt rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam ar pasākumu, kas skar Daugavpils lidostas attīstību. Ņemot vērā, ka rīcības plāna esošajā redakcijā tiek uzsvērts tas, ka reģionā nav pienācīgas lidostas, un lielākie transporta mezgli atrodas vairāk nekā 200 km attālumā, uzskatām, ka Daugavpils lidostas attīstība ir svarīga civilās un vispārējās aviācijas attīstības veicināšanai, kas ļautu veikt gan komerciālu lidojumu apkalpošanu, gan sniegt privātos un mācību pakalpojumus aviācijas vajadzībām, kā arī ļautu veikt sabiedrībai nozīmīgu funkciju īstenošanu, nodrošinot civilmilitāru sadarbību.
27.11.2024. 18:04
Agris Bitāns - Latgales kongresa lēmumu izpildes padome
Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas
ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027.gadam
Papildus jau iepriekš nosūtītajai 2024.gada 24.septembra vēstulei un 2024.gada 5.novembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē sniegtajai prezentācijai par Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027.gadam (turpmāk – Plāns) projektu Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (turpmāk LKLIP) vēlas izcelt šādus papildus komentārus un ieteikumus.
Pirmkārt, Plāns būtu vieglāk uztverams un tā izpildei varētu sekot, ja tajā būtu skaidri nodalītas tās aktivitātes un finansējums, kas attiecas:
uz visu Latviju, Austrumu pierobežu un Latgali;
uz militāro jomu, t.sk., drošības stiprināšanu, ekonomisko izaugsmi un sabiedrības noturību;
uz visu Austrumu pierobežu un Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ.
Otrkārt, attiecībā uz Latgales iedzīvotāju noturību Plānā ir svarīgi paredzēt darbības, kas ir saistītas ar latgaliešu valodas un kultūrvēsturiskās identitātes publisku atbalstīšanu, t.sk., nodrošinot finansējumu satura veidošanai latgaliešu valodā elektroniskajos un drukātajos komerciālajos plašsaziņas līdzekļos un it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Svarīgi paredzēt iezīmētu finansējumu vietējo Latgales mediju un žurnālistu atbalstam šajā jomā.
Treškārt, Plānā ir jāiezīmē skaidra mērķtiecīga valsts intervence Austrumu pierobežā un Latgalē tieši ekonomiskās attīstības un investīciju veicināšanai, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. Šajā sakarā pielikumā pievienota prezentācija “Ieteikumi un komentāri par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai”, kurā ir apkopoti ieteikumi un priekšlikumi Plānam un kas tika prezentēta Latgales Biznesa foruma laikā Daugavpilī, 2024.gada 27.septembrī.
Lai veicinātu uzņēmēju interesi par ES fondu projektu īstenošanu, būtu nepieciešams pārskatīt komersantiem noteiktos uzraudzības rādītājus, kas neatbilst šī brīža ekonomiskajai situācijai, ko ir ietekmējusi gan ģeopolitiskā situācija, gan virkne citu faktoru, kā rezultātā grūtības rada vienlaikus nodrošinot atbilstošu uzņēmuma produktivitāti. Atbalstīt Latgales plānošanas reģiona (LPR) ierosinājumu grozīt MK 20.10.2023. noteikumu Nr. 593 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.3. pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas noteikumi” 13.punktu, nosakot īpašus nosacījumus Latgales reģionam. Lai uzlabotu LPR pašvaldību iespējas ieviest ERAF un ESF projektus, būtu nepieciešams samazināt līdzfinansējuma proporciju, pašvaldību finansējuma daļu samazinot līdz 5%.
Ceturtkārt, ir svarīgi parādīt tiešu atbalstu Austrumu pierobežas iedzīvotājiem sakarā ar neatbilstošu infrastruktūru, sociālekonomisko vidi un ierobežojumiem pieejamajos pakalpojumos, lai mazinātu vēlmi atstāt šo teritoriju un veicinātu interesi strādāt un uzsākt uzņēmējdarbību Austrumu pierobežā un Latgalē. Piemēram, nodrošinot iespēju Austrumu pierobežas pastāvīgajam pilngadīgajam strādājošajam iedzīvotājam (nevis deklarētais, kas dzīvo ārzemēs vai ārpus pierobežas reģiona vai iztikas minimumu saņem tikai pabalstu veidā) saņemt dotāciju noteiktas summas apmērā ik mēnesi (piemēram, 100 EUR apmērā) kā reģionalitātes vai mobilitātes koeficientu, kompensējot pakalpojumu sasniedzamībai nepieciešamos izdevumus. Tāpat ir jādomā par sistemātiski organizētu Austrumu pierobežas iedzīvotāju ārpus kārtas veselības pārbaudi ar mobilo medicīnas iekārtu palīdzību.
Piektkārt, ir svarīgi paredzēt konkrētus atbalsta mehānismus tuvākajā laikā Latgales NVO noturīgumu īstenošanai, piemēram, sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības veicināšana, nodrošinot aktīvākajām organizācijām vienas vai divu atalgotu personu darba vietu uz 2–3 gadiem finansējumu vismaz minimālās algas apmērā administratīvo funkciju nodrošināšanai.
Noslēgumā, lai arī pasākumi jauniem naratīviem par Latgali nav paredzēti, tomēr atbalstoša un pozitīva valsts amatpersonu attieksme un publiska komunikācija, t. sk., attiecībā uz Plāna apspriešanu, apstiprināšanu un izpildi, neprasa finansiālu ieguldījumu, bet dotu nozīmīgu ieguldījumu Austrumu pierobežas un Latgales iedzīvotāju noturības stiprināšanai.
Pielikumā: Prezentācija “Ieteikumi un komentāri par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai” Latgales Biznesa forumā Daugavpilī, 2024.gada 27.septembrī
Cieņā
Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes
priekšsēdētājs Agris Bitāns
29213059
ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027.gadam
Papildus jau iepriekš nosūtītajai 2024.gada 24.septembra vēstulei un 2024.gada 5.novembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē sniegtajai prezentācijai par Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027.gadam (turpmāk – Plāns) projektu Latgales kongresa lēmumu izpildes padome (turpmāk LKLIP) vēlas izcelt šādus papildus komentārus un ieteikumus.
Pirmkārt, Plāns būtu vieglāk uztverams un tā izpildei varētu sekot, ja tajā būtu skaidri nodalītas tās aktivitātes un finansējums, kas attiecas:
uz visu Latviju, Austrumu pierobežu un Latgali;
uz militāro jomu, t.sk., drošības stiprināšanu, ekonomisko izaugsmi un sabiedrības noturību;
uz visu Austrumu pierobežu un Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ.
Otrkārt, attiecībā uz Latgales iedzīvotāju noturību Plānā ir svarīgi paredzēt darbības, kas ir saistītas ar latgaliešu valodas un kultūrvēsturiskās identitātes publisku atbalstīšanu, t.sk., nodrošinot finansējumu satura veidošanai latgaliešu valodā elektroniskajos un drukātajos komerciālajos plašsaziņas līdzekļos un it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Svarīgi paredzēt iezīmētu finansējumu vietējo Latgales mediju un žurnālistu atbalstam šajā jomā.
Treškārt, Plānā ir jāiezīmē skaidra mērķtiecīga valsts intervence Austrumu pierobežā un Latgalē tieši ekonomiskās attīstības un investīciju veicināšanai, izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus. Šajā sakarā pielikumā pievienota prezentācija “Ieteikumi un komentāri par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai”, kurā ir apkopoti ieteikumi un priekšlikumi Plānam un kas tika prezentēta Latgales Biznesa foruma laikā Daugavpilī, 2024.gada 27.septembrī.
Lai veicinātu uzņēmēju interesi par ES fondu projektu īstenošanu, būtu nepieciešams pārskatīt komersantiem noteiktos uzraudzības rādītājus, kas neatbilst šī brīža ekonomiskajai situācijai, ko ir ietekmējusi gan ģeopolitiskā situācija, gan virkne citu faktoru, kā rezultātā grūtības rada vienlaikus nodrošinot atbilstošu uzņēmuma produktivitāti. Atbalstīt Latgales plānošanas reģiona (LPR) ierosinājumu grozīt MK 20.10.2023. noteikumu Nr. 593 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.3. pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošanas noteikumi” 13.punktu, nosakot īpašus nosacījumus Latgales reģionam. Lai uzlabotu LPR pašvaldību iespējas ieviest ERAF un ESF projektus, būtu nepieciešams samazināt līdzfinansējuma proporciju, pašvaldību finansējuma daļu samazinot līdz 5%.
Ceturtkārt, ir svarīgi parādīt tiešu atbalstu Austrumu pierobežas iedzīvotājiem sakarā ar neatbilstošu infrastruktūru, sociālekonomisko vidi un ierobežojumiem pieejamajos pakalpojumos, lai mazinātu vēlmi atstāt šo teritoriju un veicinātu interesi strādāt un uzsākt uzņēmējdarbību Austrumu pierobežā un Latgalē. Piemēram, nodrošinot iespēju Austrumu pierobežas pastāvīgajam pilngadīgajam strādājošajam iedzīvotājam (nevis deklarētais, kas dzīvo ārzemēs vai ārpus pierobežas reģiona vai iztikas minimumu saņem tikai pabalstu veidā) saņemt dotāciju noteiktas summas apmērā ik mēnesi (piemēram, 100 EUR apmērā) kā reģionalitātes vai mobilitātes koeficientu, kompensējot pakalpojumu sasniedzamībai nepieciešamos izdevumus. Tāpat ir jādomā par sistemātiski organizētu Austrumu pierobežas iedzīvotāju ārpus kārtas veselības pārbaudi ar mobilo medicīnas iekārtu palīdzību.
Piektkārt, ir svarīgi paredzēt konkrētus atbalsta mehānismus tuvākajā laikā Latgales NVO noturīgumu īstenošanai, piemēram, sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības veicināšana, nodrošinot aktīvākajām organizācijām vienas vai divu atalgotu personu darba vietu uz 2–3 gadiem finansējumu vismaz minimālās algas apmērā administratīvo funkciju nodrošināšanai.
Noslēgumā, lai arī pasākumi jauniem naratīviem par Latgali nav paredzēti, tomēr atbalstoša un pozitīva valsts amatpersonu attieksme un publiska komunikācija, t. sk., attiecībā uz Plāna apspriešanu, apstiprināšanu un izpildi, neprasa finansiālu ieguldījumu, bet dotu nozīmīgu ieguldījumu Austrumu pierobežas un Latgales iedzīvotāju noturības stiprināšanai.
Pielikumā: Prezentācija “Ieteikumi un komentāri par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai” Latgales Biznesa forumā Daugavpilī, 2024.gada 27.septembrī
Cieņā
Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes
priekšsēdētājs Agris Bitāns
29213059
27.11.2024. 22:24
Edeite Laime - LgSC
Latgaliešu kultūras kustība "Volūda" (biedrība "LgSC") pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumam un atbalsta priekšlikumus Austrumu pierobežas Rīcības plāna pilnveidei, kā arī aicina VARAM veidot konsultāciju procesu ar Austrumu pierobežas vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību, lai rastu kvalitatīvus risinājumus Rīcības plāna pilnveidei.
Tāpat atgādinām, ka Latgales reģiona viens no drošības aspektiem ir latgaliešu valodas klātbūtne (izglītībā, medijos, uzņēmējdarbībā, sabiedriskajās aktivitātēs un citās sfērās), kas, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, arvien samazinās, tādēļ aicinām plānā iekļaut darbības, lai drošību stiprinātu arī caur valodu, vietas piederības un identitātes apziņu jo īpaši jauniešu vidū, kur latgaliešu valodas lietošana ir kritiski zema. Atgādinām, ka atbilstoši 2016. gadā veiktajam Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumam apdraudējuma gadījumā tieši latgaliski ikdienā runājošie reģiona iedzīvotāji gatavi valsti aizstāvēt visvairāk (78 % aptaujāto pret reģiona vidējo rādītāju 37 %). Augstais procentuālais rādītājs tobrīd bija arī vispatriotiskākais rādītajs valsts mērogā.
Tāpat atgādinām, ka Latgales reģiona viens no drošības aspektiem ir latgaliešu valodas klātbūtne (izglītībā, medijos, uzņēmējdarbībā, sabiedriskajās aktivitātēs un citās sfērās), kas, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, arvien samazinās, tādēļ aicinām plānā iekļaut darbības, lai drošību stiprinātu arī caur valodu, vietas piederības un identitātes apziņu jo īpaši jauniešu vidū, kur latgaliešu valodas lietošana ir kritiski zema. Atgādinām, ka atbilstoši 2016. gadā veiktajam Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumam apdraudējuma gadījumā tieši latgaliski ikdienā runājošie reģiona iedzīvotāji gatavi valsti aizstāvēt visvairāk (78 % aptaujāto pret reģiona vidējo rādītāju 37 %). Augstais procentuālais rādītājs tobrīd bija arī vispatriotiskākais rādītajs valsts mērogā.
27.11.2024. 23:41