Noteikumu konsolidētā versija

23-TA-31
Meliorācijas kadastra noteikumi
Izdoti saskaņā ar Meliorācijas likuma
14. panta trešo daļu un 16. panta trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
meliorācijas kadastra saturu un izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību;
1.2.
meliorācijas kadastra datu iesniegšanas un aktualizēšanas kārtību;
1.3.
meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturu un veikšanas kārtību.
2.
Meliorācijas kadastrs ir aktuāla, sistēmiska, digitāla vienota datubāze par visām valsts teritorijā esošajām meliorācijas sistēmām. Meliorācijas kadastra darbības nodrošināšanai izveido un uztur meliorācijas kadastra informācijas sistēmu.
3.
Meliorācijas kadastrs ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība). Sabiedrība glabā, apkopo un aktualizē informāciju par meliorācijas sistēmām tīmekļvietnē www.melioracija.lv.
4.
Lai uzturētu un aktualizētu meliorācijas kadastra datus un nodrošinātu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto kārtību, sabiedrība apstrādā personas datus un datus par attiecīgās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo zemes vienību, nekustamā īpašuma nosaukumu un identifikatoru (kadastra numuru).
II.Meliorācijas kadastra saturs, izveide un uzturēšana
5.
Meliorācijas kadastrs satur:
5.1.
teksta datus, kas ietver informāciju par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli (tajā skaitā inženiertehniskos risinājumus un ziņas par tehnisko stāvokli), sistēmas statusu, tehnisko noteikumu dokumentāciju un melioratīvās hidrometrijas datus;
5.2.
telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kurās attēlotas ūdensteces, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, meliorācijas sistēmu būves un ierīces un hidrometriskie posteņi ar to meliorācijas kadastra apzīmējumiem, kā arī zemes vienību robežas un kadastra apzīmējumi;
5.3.
atbilstoši noteikumiem šādas apstrādātu personas datu kategorijas:
5.3.1.
personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju;
5.3.2.
tehniskās piekļuves informāciju.
6.
Sabiedrības veiktās personas datu apstrādes nolūks ir apstrādāt datus par visām meliorācijas sistēmām valstī, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem.
7.
Personas datu apstrādes mērķis ir meliorācijas sistēmu piederības identificēšana, kā arī to nekustamo īpašumu īpašnieku identificēšana, kuru īpašumā atrodas meliorācijas sistēmas.
8.
Meliorācijas sistēmas kvantitatīvo stāvokli raksturo šo noteikumu 1. pielikumā minētie meliorācijas sistēmas galvenie rādītāji.
9.
Meliorācijas kadastra informatīvajā sistēmā un meliorācijas plānā lieto apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
10.
Sabiedrība meliorācijas sistēmas un būves neatkarīgi no īpašuma piederības un statusa reģistrē meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un piešķir tai meliorācijas kadastra kodu (turpmāk – meliorācijas kadastra kods):
10.1.
ūdensnoteku sateces baseinus klasificē pēc to atrašanās vietas, ņemot vērā upju baseinu apgabala teritoriju, kurā atrodas ūdensnotekas sateces baseins:
10.1.1.
ūdensnoteku sateces baseinus dala sīkākos baseinos, izvēloties četru lielāko upju – Daugavas, Ventas, Lielupes un Gaujas – un to pieteku sateces baseinus, papildinot augstākas pakāpes ūdensnotekas baseina meliorācijas kadastra kodu ar pāra skaitļiem (2, 4, 6, 8) un dalot līdz deviņiem zemākas pakāpes baseiniem, kas pēc nepieciešamības dalāmi vēl zemākās pakāpēs;
10.1.2.
sateces baseiniem gar vadošo ūdensnoteku starp izvēlēto pieteku sateces baseiniem piešķir nepāra skaitļu meliorācijas kadastra kodus (1, 3, 5, 7, 9);
10.1.3.
baseinus zemākas pakāpes baseinos iedala, sākot ar vienu zemākas pakāpes pieteku (1, 2, 3) vai vispār bez tās (1, 3);
10.2.
ūdensnotekām un grāvjiem meliorācijas kadastra numuru veido no tā sateces baseina meliorācijas kadastra koda, kurā atrodas ūdensnoteka vai grāvis, un ūdensnotekas vai grāvja numura šajā sateces baseinā. Ūdensnotekām MK kods papildinās ar lielajiem latīņu burtiem, starp sateces baseina numuru un ūdensnotekas numuru sateces baseinā, koplietošanas – burts K, pašvaldības nozīmes koplietošanas – burts P un viena īpašuma – burts V, attiecīgi tiek atdalīti ar kolu. Sateces baseinos, kuru meliorācijas kadastra kodi beidzas ar pāra skaitļa numuru, ar numuru 01 apzīmē galveno ūdensnoteku;
10.3.
drenu sistēmu meliorācijas kadastra kods veidojas no sateces baseina koda, kola, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izbūvētā meliorācijas objekta numura – trīs decimālās zīmes, meliorācijas drenu sistēmas numura objektā – trīs decimālās zīmes un sistēmas papildus numura, kurš apzīmējas ar mazajiem latiņu alfabēta burtiem;
10.4.
vaļējo grāvju sistēmu meliorācijas kadastra kods veidojas no sateces baseina koda, kola un objekta numura;
10.5.
meža grāvju meliorācijas sistēmu meliorācijas kadastra kods veidojas no sateces baseina numura, kola, sistēmas numura sateces baseinā, ja sateces baseinā ietilpst vairākas meža meliorācijas sistēmas, un lielā burta M;
10.6.
polderu sūkņu stacijām meliorācijas kadastra kods sākas ar lielo burtu S un veidojas no administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora koda, kola, poldera numura teritorijā – trīs decimālās zīmes un sūkņu stacijas numurs polderī– trīs decimālās zīmes;
10.7.
aizsargdambjiem meliorācijas kadastra kods sākas ar lielo burtu D un veidojas no administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora koda, kola, poldera numura šajā teritorijā – trīs decimālās zīmes un aizsargdambja numura polderī – trīs decimālās zīmes, ja aizsargdambja norobežotā teritorija nav polderis, pirmās trīs zīmes aiz kola norāda aizsargdambju grupu administratīvajā teritorijā;
10.8.
liela diametra kolektoriem meliorācijas kadastra kods veidojas no sateces baseina koda, izbūvētā meliorācijas objekta numura administratīvajā teritorijā, sistēmas numura objektā un kolektora numura sistēmā, ja vienā sistēmā ir vairāk par vienu liela diametra kolektoru, liela diametra kolektoram, kurš izbūvēts ārpus meliorācijas objekta, norāda tuvāk esošā objekta un sistēmas numuru, Liela diametra kolektoriem uz valsts nozīmes ūdensnotekām norāda ūdensnotekas sateces baseina numuru un, atdalot ar apakšsvītru, trīs decimālzīmes – kolektora kārtas numurs uz attiecīgās ūdensnotekas;
10.9.
hidromezgliem, regulatoriem un citām hidrotehniskajām būvēm, izņemot aizsargdambjus, meliorācijas kadastra kods veidojas no administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora koda, apakšsvītras un būves numura administratīvajā teritorijā – trīs decimālās zīmes, ja būve atrodas uz administratīvo teritoriju robežas, tai tiek piešķirts kods, kurā teritorijas daļā ir lielākā būves daļa;
11.
Meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai sabiedrība nosaka vienu no šādiem meliorācijas sistēmas statusiem:
11.1.
valsts meliorācijas sistēma:
11.1.1.
valstij piederošai poldera sūkņu stacijai un hidrotehniskai būvei;
11.1.2.
Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvei Ikšķilē un Ogrē, Ogres novadā, (polderu sūkņu stacijas, aizsargdambji un dambju filtrācijas ūdeņu dziļā drenāža ar akām);
11.2.
valsts nozīmes meliorācijas sistēma:
11.2.1.
regulētai ūdensnotekai (speciāli raktai gultnei vai ūdensteces regulētajam posmam), kuras sateces baseins ir vismaz 10 kvadrātkilometru vai kuras kopgarums ir vismaz pieci kilometri, liela diametra kolektoram uz tās, starpvalstu ūdensnotekai, valstij piederošas poldera sūkņu stacijas krājbaseinam un kanālam;
11.2.2.
hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu vismaz 100 hektāru lielu platību vai apdzīvotu vietu;
11.2.3.
Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības dziļās piedambja drenāžas liela diametra kolektoriem un skatakām;
11.3.
pašvaldības meliorācijas sistēma – pašvaldībai piederošai poldera sūkņu stacijai, hidrotehniskai būvei un inženierbūvei;
11.4.
pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma – koplietošanas meliorācijas sistēmai, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu;
11.5.
koplietošanas meliorācijas sistēma:
11.5.1.
ūdensnotekai, liela diametra kolektoram un drenu kolektoram, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos;
11.5.2.
hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz koplietošanas ūdensnotekas vai valsts nozīmes ūdensnotekas un ir vairāku fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā;
11.6.
viena īpašuma meliorācijas sistēma:
11.6.1.
ūdensnotekai un liela diametra kolektoram, drenu kolektoram, kas regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;
11.6.2.
nosusinošā un norobežojošā tīkla būvēm – grāvjiem, kuri nepilda ūdensnoteku funkciju un kuros neietek ūdens no citas meliorācijas sistēmas;
11.6.3.
drenu sistēmām;
11.6.4.
hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā, bet atrodas uz viena īpašuma ūdensnotekas vai grāvja vai valsts nozīmes ūdensnotekas un ir vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai valdījumā.
III.Apmaiņa ar meliorācijas kadastra informāciju
12.
Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas izsniedz sabiedrībai datus no šādiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas informācijas blokiem meliorācijas kadastra izveidei, uzturēšanai un aktualizēšanai:
12.1.
kadastra objekta identifikators;
12.2.
nekustamā īpašuma sastāvs;
12.3.
nekustamā īpašuma pamatdati;
12.4.
dati par nekustamā īpašuma piederību;
12.5.
zemes vienības pamatdati;
12.6.
zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķi;
12.7.
kadastra karte.
13.
Sabiedrība elektroniski (digitālā formā ar mēroga noteiktību 1 : 10 000) bez maksas nodod Valsts zemes dienestam šādus meliorācijas kadastra datus:
13.1.
zemes vienības meliorēto zemju platības robežas pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. novembrī;
13.2.
aktualizētās (no jauna izbūvētās vai no meliorācijas kadastra izņemtās) zemes vienības meliorēto zemju platības robežas un izmaiņu izdarīšanas datumi.
14.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra tiešsaistes datu pārraides režīmā izsniedz vai elektronisku datņu formā bez maksas nosūta sabiedrībai digitālās topogrāfiskās kartes ar mēroga noteiktību 1 : 10 000 un digitālās ortofotokartes ar mēroga noteiktību 1 : 10 000 meliorācijas kadastra uzturēšanai.
15.
Pašvaldības bez maksas iesniedz sabiedrībai spēkā esošo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu telpiskos datus vektordatu formātā meliorācijas kadastra uzturēšanai, ja dati nav pieejami Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.
16.
Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" bez maksas digitālā veidā sniedz sabiedrībai informāciju par meliorācijas sistēmām savā valdījumā un īpašumā esošajā zemē meliorācijas kadastra datu aktualizēšanai un uzturēšanai.
17.
Sabiedrība bez maksas nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru ar meliorācijas kadastra telpiskajiem datiem digitālā formā normatīvajos aktos noteikto pamatdatu sagatavošanai.
IV.Meliorācijas kadastra datu iesniegšana un aktualizēšana
18.
Meliorācijas kadastra datus sabiedrība ievada un aktualizē, pamatojoties uz dokumentiem par meliorācijas sistēmas būvniecību, tehniskās pārbaudes atzinumu, inventarizācijas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, kā arī izmantojot jaunākās Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izstrādātās kartes.
19.
Meliorācijas sistēmas datu reģistrēšanai un grozīšanai iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas atbilst:
19.1.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;
19.2.
spēkā esošo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām;
19.3.
Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumam, ja tāds ir nepieciešams.
20.
Lai meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunus datus, sabiedrībā iesniedz:
20.1.
zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
20.1.1.
meliorācijas sistēmas inventarizācijā iegūto informāciju;
20.1.2.
informāciju par kvantitatīvām vai kvalitatīvām pārmaiņām meliorācijas sistēmā;
20.2.
pašvaldības būvvalde – informāciju par meliorācijas sistēmas pieņemšanu ekspluatācijā, ja šī informācija nav pieejama Būvniecības informācijas sistēmā;
20.3.
pašvaldība – meliorācijas sistēmas inventarizācijā iegūto informāciju:
20.3.1.
par pašvaldības meliorācijas sistēmu;
20.3.2.
par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu;
20.3.3.
par koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmu, kuras nekopšana apdraud pašvaldības infrastruktūru, bet par kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav iesnieguši datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā;
20.4.
sabiedrība – par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju.
21.
Lai aktualizētu meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība iesniedz sabiedrībā iesniegumu datu reģistrēšanai meliorācijas kadastrā (3. pielikums) papīra vai elektroniska dokumenta formā un pievieno šādus dokumentus:
21.1.
meliorācijas sistēmas inventarizācijas lietu vai teritorijas/būves izpilduzmērījumu, ja ierosina:
21.1.1.
izņemt meliorācijas sistēmas vai tās daļas datus;
21.1.2.
reģistrēt esošu būvi, kas saskaņā ar Meliorācijas likumu atbilst meliorācijas sistēmai (būvei) un atbilstoši šiem noteikumiem reģistrējama meliorācijas kadastrā;
21.2.
tehniskās pārbaudes atzinumu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību, ja ierosina:
21.2.1.
pārtraukt meliorācijas sistēmas vai tās daļas darbību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu vai Eiropas Savienības prioritāro biotopu labvēlīgu aizsardzības statusu;
21.2.2.
izņemt inventarizētas meliorācijas sistēmas vai tās daļas datus;
21.3.
elektroniski parakstītu pilnvaru vai pilnvaras kopiju, ja iesniegumu iesniedz pilnvarota persona, uzrādot oriģinālu;
21.4.
Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu dabas rezervātu un dabas liegumu teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās.
22.
Sabiedrība aktualizē meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību ir saņemti šādi dokumenti:
22.1.
meliorācijas sistēmu un būvju izpildzīmējumi – meliorācijas būvju un ietaišu izvietojuma plāns, šķērsgriezumi, garenprofili;
22.2.
akts par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā;
22.3.
meliorācijas sistēmas inventarizācijas lieta, ja nav iesniegti šo noteikumu 22.1. vai 22.2. apakšpunktā minētie dokumenti. Ja meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves izbūves laikā bijuši spēkā normatīvie akti, kas noteica būves nodošanu ekspluatācijā, meliorācijas sistēmas inventarizācijas lieta nevar aizstāt aktu par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā;
22.4.
tehniskās apsekošanas atzinums par veikto meliorācijas sistēmas pārkārtošanu, kuras nepieciešamība noteikta ar sabiedrības izsniegtiem tehniskajiem noteikumiem.
23.
Pēc būves tehniskās apsekošanas atzinuma un inventarizācijas lietas saņemšanas meliorācijas sistēmas datus izņem no publiski pieejamās meliorācijas kadastra informācijas sistēmas, ja:
23.1.
meliorācijas sistēma atrodas un ietekmē zemes ūdens režīmu viena zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma robežās;
23.2.
tas nepasliktina citu zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu zemes ūdens režīmu.
23.3.
izvērtēts meliorācijas sistēmas tehniskais stāvoklis;
23.4.
faktiski veikta zemes lietošanas mērķa maiņa, ko apliecina valsts atbildīgā institūcija;
23.5.
izsniegta būvaldes izziņa par būves neesamību.
24.
Sabiedrība viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas datus vai par datu izņemšanu no tās.
25.
Ja sabiedrība pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas sistēmu vai izņemt datus, tā viena mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja datu reģistrēšanu ierosinājusi pašvaldība, tad arī pašvaldību, par atteikumu, norādot tā iemeslu un lūdz iesniegt  iesniedzējam trūkstošo informāciju.
26.
26. Sabiedrība pieņem lēmumu par atteikumu gadījumos, ja:
26.1.
iesniegtie dokumenti nesatur informāciju, kas nepieciešama meliorācijas sistēmas reģistrēšanai vai datu izņemšanai;
26.2.
pašvaldības, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja dokumentos sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām.
27.
Sabiedrība pēc personu pieprasījuma izsniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam aktualizētos meliorācijas kadastra datus par īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo meliorācijas sistēmu, bet neizsniedz datus par zemes gabala īpašuma tiesībām. Ja informācijas aktualizāciju ierosinājusi pašvaldība, sabiedrība izsniedz pašvaldībai aktualizētos meliorācijas kadastra datus par attiecīgo meliorācijas sistēmu.
28.
Sabiedrība pēc valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas datu aktualizēšanas meliorācijas kadastra informācijas sistēmā sagatavo datu kopsavilkumu par valsts meliorācijas sistēmām un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām un līdz attiecīgā gada 1. novembrim iesniedz to apstiprināšanai zemkopības ministram.
29.
Dokumentus un datus par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai datu izņemšanu no tās sabiedrība glabā pastāvīgi papīra vai elektroniskā formā.
V.Meliorācijas sistēmas inventarizēšana un inventarizācijas saturs
30.
Meliorācijas sistēmu inventarizē normatīvajos aktos par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu noteiktajā kārtībā sertificēta persona, kurai piešķirts būvprakses sertifikāts meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju projektēšanā vai meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, vai kurai ir inženierzinātņu bakalaura grāds “Hidrotehnika un ūdenssaimniecība” (turpmāk – inventarizācijas veicējs).”
31.
Meliorācijas sistēmas inventarizācijas kārtība attiecas uz lauku apvidū lauksaimniecības un meža zemē (izņemot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā un īpašumā esošās zemes), kā arī pilsētu un ciemu teritorijās ierīkotām meliorācijas sistēmām.
32.
Meliorācijas sistēmas inventarizāciju veic laikposmā no 1. aprīļa (pēc palu vai plūdu maksimuma beigām) līdz 1. novembrim (līdz vasaras veģetācijas perioda beigām).
33.
Inventarizācijas periodu var pagarināt arī pēc 1. novembra, ja klimatiskie apstākļi pieļauj inventarizāciju. Inventarizācijas iespēja no 1. novembra līdz 31. martam apliecināma ar fotofiksāciju.
34.
Zemes platībās, kas nosusinātas ar drenāžu, mazākā inventarizējamā pamatvienība ir vienas drenu sistēmas nosusinātā platība neatkarīgi no zemes vienības robežām.
35.
Drenu sistēmas nosusinātās platības ārējo robežu nosaka:
35.1.
līdz ūdensnotekas, kontūrgrāvja vai ceļa infrastruktūras malai;
35.2.
līdz aizsargdambja iekšējās nogāzes pakājei;
35.3.
pa viduslīniju starp blakus esošu drenu sistēmu malējām drenām;
35.4.
pa līniju, kura vilkta paralēli drenu sistēmas malējai drenai uz ārpusi no drenu sistēmas attālumā, kas veido pusi no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma;
35.5.
pa līniju, kura vilkta gar drenu sistēmas drenu augšgaliem attālumā, kas veido ceturtdaļu no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma.
36.
Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība (turpmāk – inventarizācijas ierosinātājs) vienu mēnesi pirms inventarizācijas uzsākšanas informē sabiedrību un ar inventarizējamās meliorācijas sistēmas platību aptverto īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus par meliorācijas sistēmas inventarizācijas uzsākšanu.
37.
Sabiedrība digitālā vai papīra formā izsniedz inventarizācijas ierosinātājam šādus meliorācijas sistēmas inventarizācijai nepieciešamos datus:
37.1.
izziņu par inventarizējamo meliorācijas sistēmu ar meliorācijas kadastra karti analogā veidā (turpmāk – inventarizācijas plāns);
37.2.
attiecīgos inventarizējamās meliorācijas sistēmas izpilddokumentācijas datus.
38.
Inventarizācijas ierosinātājs iesniedz inventarizācijas veicējam zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas datus.
39.
Inventarizācijas veicējs tādas esošas meliorācijas sistēmas inventarizāciju, par kuru meliorācijas kadastrā nav informācijas, īsteno šādi:
39.1.
nosaka līnijveida un punktveida meliorācijas sistēmas virszemes daļas raksturojošos rādītājus (garumu, platumu, diametru);
39.2.
inventarizēto meliorācijas sistēmu izvietojumu zemes vienībā un tehniskā stāvokļa novērtējumu attēlo inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem apzīmējumiem. Ja inventarizētās meliorācijas sistēmas uztvertie ūdeņi tiek novadīti līdz ūdensnotekai, kas atrodas ārpus zemes vienības robežām, inventarizācijas plānā norāda ūdensnotekas ūdens saimnieciskā iecirkņa kodu;
39.3.
atbilstoši šiem noteikumiem novērtē meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli, zemes hidrofizikālās īpašības un meliorācijas sistēmas darbības atbilstību un sagatavo atzinumu par meliorēto zemes vienību saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un kritērijiem, aizpildot šo noteikumu 5., 6., 7. un 8. pielikumā minētās tabulas. Pielikumu tabulās neaizpilda ailes par meliorācijas sistēmas (būves) statusu, kadastra numuru, nosaukumu, ekspluatācijā nodošanas gadu, sateces baseina meliorācijas kadastra numuru un piketu.
40.
Pārmitrās meliorēto zemes vienību platības un teritorijas, kas netiek izmantotas lauksaimniecībā (piemēram, ir aizaugušas, apbūvētas, apmežotas vai applūdinātas), pamatojoties uz raksturīgiem situācijas elementiem dabā un kartogrāfiskajā materiālā vai izdarot instrumentālo uzmērīšanu, iezīmē inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.
41.
Meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem meliorācijas sistēmu vērtēšanas kritērijiem norāda šo noteikumu 6. pielikumā. Meliorācijas sistēmas šifru veido šo noteikumu 4. pielikumā minētais meliorācijas sistēmas apzīmējums un inventarizācijas veicēja piešķirtais decimālās zīmes kārtas numurs.
42.
Konstatējot meliorācijas kadastra plānā nenorādītu meliorācijas būvi vai norādītas meliorācijas būves neesību, to atzīmē inventarizācijas plānā. Nenorādītas virszemes meliorācijas būves atrašanās vietu precizē un nosaka instrumentāli.
43.
Meliorētās lauksaimniecības zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējumu, meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējumu un atzinumu par meliorēto zemi norāda šo noteikumu 8. un 9. pielikumā minētajā tabulā.
44.
Inventarizācijas veicējs pēc meliorācijas sistēmas inventarizācijas pabeigšanas sagatavo un nodod inventarizācijas ierosinātājam inventarizācijas lietu. Inventarizācijas lietā ietilpst:
44.1.
paskaidrojuma raksts, kas ietver pārskatu par izpildītajiem meliorācijas sistēmas inventarizācijas darbiem un inventarizācijas rezultātiem;
44.2.
šo noteikumu 4., 6., 7. un 8. pielikumā minētais novērtējums un atzinums papīra un elektroniskā formā;
44.3.
inventarizācijas plāns, kurā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu attēlota:
44.3.1.
precizētā meliorētās zemes vienības robeža;
44.3.2.
robeža ar kontūra numuru meliorētai zemei, kurā hidromelioratīvais stāvoklis nav nodrošināts un meliorācijas sistēmas darbība nav atbilstoša;
44.3.3.
meliorētās lauksaimniecībā neizmantotās (piemēram, apmežotas, aizaugušas, apbūvētas, applūdinātas) zemes vienības robeža;
44.3.4.
meliorētās zemes pārmitrās platības robeža;
44.3.5.
inventarizētās meliorācijas līnijveida un punktveida būves.
45.
Inventarizācijas lietas un satura atbilstību šiem noteikumiem nodrošina inventarizācijas veicējs.
46.
Inventarizācijas ierosinātājs šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju iesniedz sabiedrībā viena mēneša laikā pēc inventarizācijas veikšanas.
47.
Veicot valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas līnijveida un punktveida meliorācijas būvju inventarizāciju:
47.1.
noformē inventarizācijas plānu, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā norādītos apzīmējumus;
47.2.
datus par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli apkopo saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un kritērijiem šo noteikumu 5. un 6. pielikumā minētajās tabulās.
VI.Noslēguma jautājums
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 623 "Meliorācijas kadastra noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 113. nr.; 2013, 169. nr.; 2017, 103. nr.).
1.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Meliorācijas sistēmas galvenie kvantitatīvie rādītāji
2.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un meliorācijas plānos lietojamie apzīmējumi

Nr. p. k.

 

Apzīmējums Nosaukums Apraksts
1. Valsts nozīmes ūdensnotekas regulētā posma ass līnija Sarkana punktēta līnija
2. Valsts nozīmes ūdensnotekas ass līnija Zila šaura līnija
3. Valsts nozīmes ūdensnotekas virsmas laukums Zils poligons
4. Valsts nozīmes ūdensnotekas piketa punkts Zils aplis ar melnu kontūru
5. Sateces baseina robeža Sārta poligona kontūra
6. Krājbaseins Zila kontūra uz zilas līnijas
7. Koplietošanas ūdensnoteka Zila plata līnija
8. Pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteka Sarkana svītrlīnija ar zilām kontūrlīnijām
9. Viena īpašuma ūdensnoteka Zila svītrlīnija
10. Kontūrgrāvis Gaiši zila līnija
11. Susinātājgrāvis Gaiši zila svītrlīnija
12. Liela diametra kolektors uz valsts nozīmes ūdensnotekas (Ø ≥ 30 cm) Divas dzeltenas paralēlas līnijas
13. Koplietošanas liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) Divas zaļas paralēlas līnijas
14. Pašvaldības nozīmes koplietošanas liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) Divas violetas paralēlas līnijas
15. Viena īpašuma liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) Divas zilas paralēlas līnijas
16. Drenu kolektors (1. kārta) Divas tumši zaļas paralēlas līnijas
17. Rekonstruēts drenu kolektors (2. kārta) Divas sarkanas paralēlas līnijas
18. Rekonstruēts drenu kolektors (3. kārta) Divas violetas paralēlas līnijas
19. Rekonstruēts drenu kolektors (4. kārta) Divas gaiši zilas paralēlas līnijas
20. Liela diametra drena (1. kārta) Zaļa plata līnija
21. Rekonstruēta liela diametra drena (2. kārta) Sarkana plata līnija
22. Rekonstruēta liela diametra drena (3 .kārta) Violeta plata līnija
23. Rekonstruēta liela diametra drena (4. kārta) Zila plata līnija
24. Drena (1. kārta) Zaļa šaura līnija
25. Rekonstruēta drena (2. kārta) Sarkana šaura līnija
26. Rekonstruēta drena (3. kārta) Violeta šaura līnija
27. Rekonstruēta drena (4. kārta) Zila šaura līnija
28. Drenu aka Sarkana apļa kontūra
29. Kontrolēta drenāžas būve Sarkana apļa kontūra ar kvadrātu
30. Virszemes ūdens uztvērējs Zils simbols
31. Drenu kolektora diametra maiņa Zaļš simbols
32. Meliorācijas sistēmas robeža, meliorētās zemes robeža Zaļa kontūrlīnija
33. Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas robeža Zila kontūrlīnija
34. Valstij piederoša caurteka Sarkana apļa kontūra ar caurtekas simbolu
35. Koplietošanas caurteka Zaļa apļa kontūra ar caurtekas simbolu
36. Viena īpašuma caurteka Zila apļa kontūra ar caurtekas simbolu
37. Valstij piederoša caurteka-regulators Dubulta sarkana apļa kontūra ar caurtekas simbolu
38. Koplietošanas caurteka-regulators Dubulta zaļa apļa kontūra ar caurtekas simbolu
39. Viena īpašuma caurteka-regulators Dubulta zila apļa kontūra ar caurtekas simbolu
40. Valstij piederošas slūžas Sarkana apļa kontūra ar slūžu simbolu
41. Koplietošanas slūžas Zaļa apļa kontūra ar slūžu simbolu
42. Viena īpašuma slūžas Zila apļa kontūra ar slūžu simbolu
43. Valstij piederošs meniķis Sarkana apļa kontūra ar meniķa simbolu
44. Koplietošanas meniķis Zaļa apļa kontūra ar meniķa simbolu
45. Viena īpašuma vai pašvaldības meniķis Zila apļa kontūra ar meniķa simbolu
46. Kājnieku laipa Melna apļa kontūra ar laipas simbolu
47. Tilts Melns tilta simbols
48. Straujteka Melna apļa kontūra ar romba simbolu
49. Kritnis Dubulta zila apļa kontūra ar svītras simbolu
50. Ūdens pārgāzne Zils pārgāznes simbols
51. Valstij piederoša zemteka Sarkans aplis ar svītru
52. Koplietošanas zemteka Zaļš aplis ar svītru
53. Viena īpašuma vai pašvaldības zemteka Zils aplis ar svītru
54. Sedimentācijas baseins Sarkans ovāls simbols uz ūdensnotekas līnijas
55. Divpakāpju meliorācijas grāvis Zila raustīta līnija pakāpes pusē paralēli ūdensnotekas līnijai
56. Akmeņu krāvums Brūns trīsstūris uz ūdensnotekas līnijas
57. Mākslīgais mitrājs Zils mitrāja simbols
58. Melioratīvas hidrometrijas upju hidrometriskais postenis Krustots zils aplis
59. Melioratīvas hidrometrijas ezeru hidrometriskais postenis Krustots brūns aplis
60. Melioratīvas hidrometrijas drenu hidrometriskais postenis Krustots zaļš aplis
61. Poldera sūkņu stacija Dubulti melni apļi ar daļēju aizskrāsojumu
62. Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambis Sarkans dambja simbols ar melnu kontūru
63. Poldera aizsargdambis valsts īpašumā Zaļš dambja simbols ar melnu kontūru
64. Poldera aizsargdambis pašvaldības īpašumā Zils dambja simbols ar melnu kontūru
65. Viena īpašuma aizsargdambis Balts dambja simbols ar melnu kontūru
66. Poldera sateces baseins Zaļa punktēta poligona kontūra
67. Poldera platības robeža Sarkana poligona kontūra
68. Nenodrošināts meliorētās platības hidromelioratīvais stāvoklis Brūns krustiski svītrots poligons
69. Apmežota meliorētā platība Zaļš poligons ar krūmu apzīmējumu
70. Aizaugusi meliorētā platība Brūna poligona kontūra ar zaļu fonu un brūnu punktējumu
71. Apbūvēta meliorētā platība Melna kontūra ar oranžu svītrojumu
72. Pārmitra meliorētā platība Zila poligona kontūra ar ciņu apzīmējumu
73. Applūdusi meliorētā platība Zila kontūra ar zilu fonu
74. Slikts tehniskais stāvoklis valsts nozīmes ūdensnotekai Sarkana līnija ar regulāriem brūniem posmiem
75. Slikts tehniskais stāvoklis koplietošanas ūdensnotekai Zaļa līnija ar regulāriem brūniem posmiem
76. Slikts tehniskais stāvoklis Viena īpašuma ūdensnotekai Zila līnija ar regulāriem brūniem posmiem
77. Slikts tehniskais stāvoklis Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambim Sarkana līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām
78. Slikts tehniskais stāvoklis valsts īpašumā esošajam polderu aizsargdambim Zaļa līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām
79. Slikts tehniskais stāvoklis pašvaldības īpašumā esošajam polderu aizsargdambim Zila līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām
80. Nepieļaujams tehniskais stāvoklis valsts nozīmes ūdensnotekai Sarkana līnija ar regulāriem melniem posmiem
81. Nepieļaujams tehniskais stāvoklis koplietošanas ūdensnotekai Zaļa līnija ar regulāriem melniem posmiem
82. Nepieļaujams tehniskais stāvoklis viena īpašuma ūdensnotekai Zila līnija ar regulāriem melniem posmiem
83. Nepieļaujams tehniskais stāvoklis Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambim Sarkana līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām
84. Nepieļaujams tehniskais stāvoklis valsts īpašumā esošajam polderu aizsargdambim Zaļa līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām
85. Nepieļaujams tehniskais stāvoklis pašvaldības īpašumā esošajam polderu aizsargdambim Zila līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām
3.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Iesniegums datu reģistrēšanai meliorācijas kadastrā
4.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Meliorācijas sistēmu apzīmējumi, raksturojums un vērtēšanas kritēriji
5.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Meliorācijas būvju tehniskā stāvokļa novērtējums
6.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Ūdensnoteku un grāvju* tehniskā stāvokļa novērtējums
7.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Meliorētās zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējums
8.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējums
9.
pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr.
128
Atzinums par meliorēto zemi