22-TA-2871
Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta trešo daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanu cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
ārsts nosūtītājs – ārsts, zobārsts vai cita ārstniecības persona ar atbilstošu kvalifikāciju un tiesībām nosūtīt personas medicīniskajai apstarošanai;
2.2.
brīvprātīgais palīgs – persona, kura apzināti un brīvprātīgi pakļaujas jonizējošā starojuma iedarbībai, ja tas neietilpst tās profesionālajos pienākumos, palīdzot sniegt atbalstu pacientiem, kuri tiek vai ir tikuši pakļauti medicīniskai apstarošanai;
2.3.
diagnostikas standartlīmeņi – jonizējošā starojuma dozu līmeņi radiodiagnostiskajās un invazīvās radioloģijas manipulācijās vai radioaktivitātes līmeņi darbībām ar radiofarmaceitiskajiem preparātiem, veicot standarta izmēra pacientu (ķermeņa svars 70 kg ± 10 kg) tipveida izmeklējumus vai veicot standarta izmeklējumus, izmantojot radioloģijas iekārtu veidam atbilstošus standarta fantomus saskaņā ar medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes aprakstu;
2.4.
individuāls kaitējums − kaitīgie efekti, kas pēc apstarošanas klīniski novērojami personai vai tās pēcnācējiem. Kaitīgie efekti pēc apstarošanas parādās nekavējoties vai vēlākā laikā, un šajā gadījumā to parādīšanās ir drīzāk varbūtēja nekā droši sagaidāma;
2.5.
invazīvā radioloģija – rentgenstaru attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošana, lai atvieglotu ierīces ievadīšanu un vadīšanu cilvēka ķermenī diagnostikas vai ārstniecības nolūkos;
2.6.
klīniskā atbildība - praktizējoša ārsta atbildība par individuālu medicīnisko apstarošanu;
2.7.
klīniskais audits – radioloģisko manipulāciju sistemātiska pārbaude vai pārskatīšana, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un iznākumu. Klīniskā audita laikā veic strukturētu radioloģisko manipulāciju pārskatīšanu un vērtē atbilstību labas klīniskās prakses prasībām, kā arī salīdzina manipulācijas un rezultātus ar pieņemtajiem radioloģisko manipulāciju standartiem un, ja nepieciešams, pārveido praksi un izmanto jaunus standartus;
2.8.
medicīniska apstarošana – pacientu vai asimptomātisku personu apstarošana medicīniskās vai zobārstniecības diagnostikas vai ārstēšanas laikā ar mērķi uzlabot šo personu veselību, kā arī brīvprātīgo palīgu apstarošana un to personu apstarošana, kas brīvprātīgi piedalās medicīniskos vai biomedicīniskos pētījumos;
2.9.
nejauša apstarošana - avārijas rezultātā notikusi to personu apstarošana, kas nav avārijas likvidēšanas darbinieki;
2.10.
neparedzēta apstarošana – medicīniska apstarošana, kas būtiski atšķiras no attiecīgajam mērķim paredzētas medicīniskas apstarošanas;
2.11.
praktizējošs ārsts – sertificēta ārstniecības persona (ārsts, zobārsts vai cits veselības aprūpes speciālists), kurai ir tiesības uzņemties klīnisko atbildību par individuālu medicīnisko apstarošanu;
2.12.
radiodiagnostiska manipulācija – medicīniskā izmeklēšana, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu tikai diagnostiskos nolūkos (piemēram, kodolmedicīnas diagnostiskā manipulācija, vispārējā rentgenoloģija, datortomogrāfija, invazīvā radioloģija, kā arī zobārstniecības radioloģija);
2.13.
radiodiagnostisks – tāds, kas attiecas uz in vivo diagnostisko kodolmedicīnu, medicīniski diagnostisko radioloģiju un zobārstniecības radioloģiju;
2.14.
radioloģiska manipulācija – manipulācija, kuras rezultātā notiek medicīniskā apstarošana. Medicīniski radioloģiskās manipulācijas iedala radiodiagnostiskās un radioterapeitiskās manipulācijās;
2.15.
radioloģiska ierīce – radioloģijā lietojama medicīniska iekārta, ar kuru tiek veiktas medicīniski radioloģiskas manipulācijas;
2.16.
radioloģiskās manipulācijas praktiskie aspekti – medicīniskas apstarošanas un jebkuru citu saistīto darbību veikšana, tostarp darbs ar medicīniski radioloģisko aprīkojumu, tehnisko un fizisko parametru (tai skaitā jonizējošā starojuma dozu) novērtēšana, aprīkojuma kalibrēšana un uzturēšana, radiofarmaceitisko preparātu sagatavošana un ievadīšana, kā arī attēlveidošana;
2.17.
radioloģisks – tāds, kas saistīts ar radiodiagnostiskām un radioterapeitiskām manipulācijām, invazīvo radioloģiju vai citiem jonizējošā starojuma medicīniskiem pielietojumiem plānošanas, vadīšanas un pārbaudes nolūkiem;
2.18.
radioterapeitiska manipulācija - ārstēšana, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu (piemēram, kodolmedicīnas terapeitiskā manipulācija, paātrinātāju un citu jonizējošā starojuma avotu izmantošana staru terapijā);
2.19.
radioterapeitisks – tāds, kas attiecas uz radioterapiju, arī kodolmedicīnu terapeitiskiem mērķiem;
2.20.
skrīninga izmeklējums – procedūra, kurā izmanto radioloģiskās ierīces agrīnai diagnostikai iedzīvotāju grupās ar paaugstinātu risku.
3.
Noteikumi attiecas uz šādiem apstarošanas veidiem:
3.1.
personas apstarošana, kas saistīta ar slimības diagnostiku vai ārstēšanu, vai veselības pārbaudi;
3.2.
darbinieka apstarošana obligātajās darbinieka veselības pārbaudēs un apskatēs;
3.3.
tādas personas apstarošana, kura brīvprātīgi piedalās medicīnisko, biomedicīnisko, diagnostisko vai terapeitisko pētījumu programmā;
3.4.
personas apstarošana nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā, izmantojot medicīniskās radioloģiskās ierīces;
3.5.
brīvprātīgā palīga apstarošana.
4.
Medicīniskajā apstarošanā izmanto metodes, kas apstiprinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību, kā arī medicīniskās ierīces, kas laistas apgrozībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību.
5.
Operators nodrošina:
5.1.
šo noteikumu 1. pielikumā ieteikto diagnostikas standartlīmeņu ievērošanu radiodiagnostikas izmeklējumos un nepieciešamības gadījumā invazīvās radioloģijas manipulācijās. Operators var noteikt ārstniecības iestādē vietējos diagnostikas standatlīmeņus, kas ir zemāki par noteikumu 1. pielikumā ieteiktajiem diagnostikas standartlīmeņiem;
5.2.
radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi (izņemot intraorālajām un panorāmas zobārstniecības rengeniekārtām) sadarbībā ar darbu vadītāju, radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu, ieviešanu un izpildes kontroli. Radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas saturs ir noteikts šo noteikumu 2. pielikumā;
5.3.
pacientu dozu izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļas prasībām;
5.4.
klīnisko auditu ārstniecības iestādē saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļas prasībām;
5.5.
medicīnas fizikas eksperta un medicīnas fiziķa iesaistīšanu radioloģiskajās manipulācijās (tai skaitā pacienta dozimetrijā, arī mērījumos, lai novērtētu pacienta un citu medicīniskai apstarošanai pakļauto personu saņemto dozu, un kvalitātes nodrošināšanas optimizācijā, ietverot arī kvalitātes kontroli) atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā norādītajām medicīnas fizikas ekspertu vai medicīnas fiziķu ieteicamajām darba slodzēm;
5.6.
ar medicīnisko apstarošanu saistīto pacientu un darbinieku izvietošanu un radioloģisko manipulāciju veikšanu radiācijas drošības prasībām atbilstošās telpās;
5.7.
radiācijas drošības instrukciju pieejamību brīvprātīgajiem palīgiem;
5.8.
informācijas sniegšanu citām ārstniecības iestādēm pēc to rakstiska pieprasījuma par pacientam veikto medicīnisko apstarošanu;
5.9.
dokumentētas informācijas uzglabāšanu un uzrādīšanu Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram (turpmāk – centram):
5.9.1.
par darba organizāciju un pienākumu deleģēšanu darbiniekiem saistībā ar darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;
5.9.2.
par darbinieku atbilstību prasībām apmācībai, kvalifikācijai un kompetencei radiācijas drošībā;
6.
Operators nodrošina, ka ārstniecības iestādē konsultējas ar radiācijas drošības ekspertu vismaz šādos jautājumos:
6.1.
nepieciešamie aizsarglīdzekļi pret jonizējošo starojumu un mērinstrumenti, to testēšana;
6.2.
plānotās jonizējošā starojuma avotu izvietošanas vietas izvēle no aizsardzības pret jonizējošo starojumu viedokļa;
6.3.
jaunu vai pārveidotu jonizējošā starojuma avotu pieņemšanas ekspluatācijā vērtēšana no aizsardzības pret jonizējošo starojumu viedokļa;
6.4.
pielietoto aizsarglīdzekļu un ieviesto aizsardzības pasākumu efektivitātes regulāra pārbaude;
6.5.
mērinstrumentu regulāra kalibrēšana un pārbaude attiecībā uz to tehnisko stāvokli un atbilstošu izmantošanu;
6.6.
citi jautājumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertificēšanas kārtību.
7.
Medicīniskajā apstarošanā izmanto ar jonizējošo starojumu saistītās medicīniskās tehnoloģijas, kuras Zāļu valsts aģentūra apstiprinājusi atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību. Minētās tehnoloģijas izmanto, ievērojot šajos noteikumos noteiktos radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipus cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu.
8.
Centrs:
8.1.
lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, sadarbībā ar attiecīgajām profesionālajām organizācijām, ja nepieciešams, izstrādā ieteikumus par medicīnas un zobārstniecības mācību pamatprogrammās iekļaujamiem mācību tematiem, kas saistīti ar radiācijas drošību;
8.2.
lai aizsargātu pacientus no nepamatotas apstarošanas, sadarbībā ar profesionālajām asociācijām izstrādā vadlīnijas par diagnostiskās radioloģijas manipulāciju izvēli un veikšanu un vadlīnijas par brīvprātīgo palīgu aizsardzību medicīniskajā apstarošanā;
8.3.
apkopo no operatoriem informāciju par radiodiagnostikas un invazīvās radioloģijas nolūkos veiktas medicīniskās apstarošanas dozu izvērtējumu, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā apstarošanai pakļauto personu sadalījumu pēc vecuma un dzimuma, un izstrādā priekšlikumus nosakāmajiem diagnostikas standartlīmeņiem.
9.
Veselības inspekcijai, veicot ārstniecības iestāžu uzraudzību un kontroli, ir tiesības pieprasīt operatoram apliecinājumus par radioloģisko ierīču elektrodrošības un funkciju atbilstības testēšanu.
2.Pacientu dozu izvērtējums un klīniskais audits
10.
Operators pacientu dozu izvērtējumu veic vismaz reizi gadā attiecībā uz radiodiagnostikas izmeklējumiem, kuriem šo noteikumu 1. pielikumā noteikti standartlīmeņi, kā arī citiem izmeklējumu veidiem, kuros izmeklējumi standarta izmēra pacientiem ir pietiekošā skaitā, izņemot izmeklējumiem ar intraorālajām un panorāmas zobārstniecības rentgeniekārtām, un pēc pieprasījuma pacientu dozas izvērtējuma rezultātus iesniedz centram.
11.
Pacientu dozu izvērtējuma veikšanai operators iesaista medicīnas fiziķi, radiogrāferu vai radiologa asistentu un radiologu, kā arī citus speciālistus, ja nepieciešams.
12.
Pacientu dozu izvērtējumā ievēro šādus nosacījumus:
12.1.
pacientu dozu izvērtējumā salīdzina saņemtās pacientu dozas ar šo noteikumu 1. pielikumā ieteiktajiem diagnostikas standartlīmeņiem vai ar ārstniecības iestādē izstrādātajiem vietējiem diagnostikas standartlīmeņiem;
12.2.
izmeklējumus sadala pa radiodiagnostiskām iekārtām, kā arī pa izmeklējumu veidiem un projekcijām, kā arī pa indikācijām, kur tas ir iespējams;
12.3.
ja ar konkrētu radiodiagnostisko iekārtu veikto izmeklējumu skaits ir pietiekami liels (vismaz 50 attiecīgajā izmeklējumu veidā katram darbiniekam), veiktos izmeklējumus sadala pa darbiniekiem, kuri veic izmeklējumus;
12.4.
izmeklējumus bērniem sadala pa vecuma vai svara grupām, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās grupas;
12.5.
katrai izmeklējumu grupai nosaka mediāno vērtību un to salīdzina ar diagnostikas standartlīmeņiem, kuri noteikti šo noteikumu 1. pielikumā, vai ar ārstniecības iestādē izstrādātajiem vietējiem diagnostikas standartlīmeņiem. Ja vērtējamie lielumi atšķiras no standartlīmeņiem, izvērtē attiecīgajās manipulācijās reāli izmantotos parametrus un salīdzina ar procedūras aprakstu (protokolu) attiecīgajai radioloģiskās ierīces tipveida radiodiagnostiskajai manipulācijai;
12.6.
noskaidro pacientu dozu pārsnieguma iemeslus un izstrādā secinājumus, sniedzot rekomendācijas radiodiagnostisko manipulāciju optimizācijai.
13.
Pacientu dozu izvērtējumu izmanto, lai optimizētu pacientu aizsardzību pret jonizējošo starojumu attēlveidošanas procesā, samazinot pacienta saņemto dozu līdz iespējami zemam līmenim, un vienlaikus nodrošinot kvalitatīvas diagnostiskas informācijas (vizuālā attēla) iegūšanu.
14.
Operators, izņemot zobārstniecībā, nodrošina:
14.1.
ārējo klīnisko auditu ne retāk kā reizi piecos gados;
14.2.
iekšējo klīnisko auditu (pašnovērtējumu) pirms ārējā klīniskā audita veikšanas.
15.
Klīniskā auditā ietver elementus, kas norādīti šo noteikumu 4. pielikumā.
16.
Iekšējo klīnisko auditu veic iestādes praktizējošie ārsti, medicīnas fiziķi, radiologa asistenti vai radiogrāferi un kvalitātes kontroles veicēji.
17.
Ārējo klīnisko auditu veic no iestādes neatkarīgi speciālisti, kuriem ir vismaz piecu gadu praktiska pieredze auditējamajā jomā:
17.1.
radiodiagnostikā un diagnostiskajā kodolmedicīnā - medicīnas fiziķis, radiologs, radiogrāfers, un, ja nepieciešams, citi speciālisti;
17.2.
radioterapijā un terapeitiskajā kodolmedicīnā - onkologs, radiologs terapeits, medicīnas fiziķis un, ja nepieciešams, citi speciālisti.
18.
Operators iesniedz klīniskā audita ziņojumu centram pēc pieprasījuma.
3.Medicīniskās apstarošanas pamatojums
19.
Medicīniskā apstarošanā ievēro pamatojuma principu, ka apstarošana nodrošina pietiekamu ieguvumu, ja tās sniegto kopējo potenciālo radiodiagnostisko vai radioterapeitisko ieguvumu (arī tiešo labumu personas veselībai un labumu sabiedrībai) salīdzina ar individuālo kaitējumu, ko medicīniskā apstarošana var radīt. Veicot salīdzinājumu, ņem vērā efektivitāti, ieguvumu un risku, kas rodas, izmantojot pieejamās alternatīvās metodes, kurām ir tas pats mērķis, bet tās nav saistītas ar apstarošanu vai ar to saistītas mazāk (piemēram, ultraskaņas izmeklējumi un ķīmijterapija).
20.
Ārsts nosūtītājs aizpilda nosūtījumu radioloģiskās manipulācijas veikšanai, rakstiski pamatojot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību. Vērtējot pamatojumu medicīniskajai apstarošanai, ārsts nosūtītājs:
20.1.
ņem vērā vadlīnijas par diagnostiskās radioloģijas manipulāciju izvēli un veikšanu, kas izstrādātas saskaņā ar šo noteikumu 8.2. apakšpunktu;
20.2.
iespēju robežās iegūst radiodiagnostisko informāciju vai slimības vēstures datus, kas attiecas uz plānoto medicīnisko apstarošanu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz nevajadzīgu apstarošanu.
21.
Praktizējošais ārsts izvērtē ārsta nosūtītāja sniegto medicīniskās apstarošanas pamatojumu un, ja tas ir pietiekams, atļauj veikt medicīnisko apstarošanu.
22.
Medicīniskā apstarošana bez attiecīgā pamatojuma ir aizliegta. Vēža skrīninga izmeklējumos ievēro normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību noteiktās prasības attiecībā uz vēža skrīningu.
23.
Praktizējošais ārsts, pamatojot un izvērtējot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību:
23.1.
ņem vērā medicīniskās apstarošanas mērķus un personas fiziskās īpatnības;
23.2.
iespēju robežās iegūst un ņem vērā iepriekšējo radiodiagnostisko informāciju vai slimības vēstures datus, kas attiecas uz plānoto medicīnisko apstarošanu, lai izvairītos no nevajadzīgas apstarošanas;
23.3.
var noteikt ierobežojumus vai atteikt radioloģisko manipulāciju, ja no medicīniskās apstarošanas personas veselībai nav tieša diagnostiska vai terapeitiska labuma.
24.
Praktizējošais ārsts, pamatojot brīvprātīgā palīga medicīnisko apstarošanu, ņem vērā tiešo labumu pacienta veselībai, iespējamo labumu brīvprātīgajam palīgam un iespējamo apstarošanas radīto kaitējumu brīvprātīgajam palīgam un pacientam.
25.
Ja kādas radioloģiskās manipulācijas izmantošana kopumā nav pamatota, ārstu konsilijs atsevišķos gadījumos, izvērtējot iespēju gūt labumu pacienta veselībai un apstarošanas iespējamo individuālo kaitējumu, var pieņemt lēmumu atļaut medicīnisko apstarošanu. Praktizējošais ārsts ir atbildīgs par šāda lēmuma pieņemšanas procesa dokumentēšanu.
26.
Skrīninga izmeklējumiem pamatojumu vērtē Nacionālais veselības dienests organizējot valsts organizēto skrīningu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, piesaistot iepirkumu sagatavošanā arī centru attiecībā uz medicīniskās apstarošanas pamatojuma izvērtēšanu.
27.
Ja asimptomātiskas personas slimības konstatēšanai izmanto medicīniski radioloģisko procedūru, tad šai procedūrai ir jābūt iekļautai skrīninga programmā vai šīs procedūras veikšanai ir jābūt dokumentētam pamatojumam attiecībā uz šo personu, ko sagatavojis praktizējošais ārsts, konsultējoties ar ārstu nosūtītāju. Šādā gadījumā pirms apstarošanas veikšanas praktizējošais ārsts nodrošina, ka pacientam vai tā pārstāvim tiek sniegta informācija par ieguvumiem un riskiem saistībā ar jonizējošā starojuma dozu medicīniskajā apstarošanā.
4.Medicīniskās apstarošanas pamatojums un optimizācija medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā
28.
Aizliegts apstarot personu medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā (turpmāk – pētījums), izņemot gadījumu, ja medicīnas ētikas komiteja ir piekritusi pētījumu programmas uzsākšanai, izmantojot medicīnisko apstarošanu, un apstarojamā persona ir informēta par sagaidāmo apstarošanas risku un rakstiski devusi piekrišanu piedalīties pētījumā. Medicīnas ētikas komiteja pirms piekrīt pētījumu programmas uzsākšanai konsultējas ar centru par radiācijas drošības jautājumiem pētījuma programmā.
29.
Medicīnas ētikas komiteja uzrauga, lai pētījumos iesaistīto un medicīniskai apstarošanai pakļauto personu skaits būtu pēc iespējas mazāks, bet pietiekams, lai iegūtu precīzu un ticamu informāciju.
30.
Pirms personas apstarošanas pētījumā nepieciešams novērtēt iespējamo diagnostisko vai terapeitisko labumu, ko persona varētu gūt, piedaloties šajā pētījumā, un saņemt viņas ārstējošā ārsta rakstisku piekrišanu.
31.
Pirms lēmuma pieņemšanas par personas apstarošanu pētījumā medicīnas ētikas komiteja pārbauda, vai persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai:
31.1.
nav atkarīga no pētījuma veicēja;
31.2.
nav piekritusi piedalīties pētījumā par samaksu, izņemot tiešo kompensāciju par piedalīšanos pētījumā, vai tikusi kā citādi ietekmēta.
32.
Pētījumu veicējs ir atbildīgs, lai:
32.1.
personai, kurai no pētījumā paredzētās apstarošanas nav sagaidāms tiešs medicīnisks labums, ir noteikts dozas ierobežojums. Nosakot dozas ierobežojumus, ņem vērā tipiskās izmeklējumu dozas un standartlīmeņus, un ierobežojumu nosaka 0,1 – 10 mSv (vienam pētījumam);
32.2.
pacientam, kurš brīvprātīgi piekrīt pakļaut sevi eksperimentālai medicīniskai praktiskai darbībai un kuram no šīs darbības ir sagaidāms diagnostisks vai terapeitisks labums, pirms apstarošanas veikšanas dozu līmeņus individuāli plāno praktizējošais ārsts vai nosūtītājs;
32.3.
persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, vismaz dienu pirms apstarošanas tiktu rakstiski viņai saprotamā veidā informēta par iespējamo risku;
32.4.
persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, saņemtu informāciju par pētījuma iespējamo ietekmi uz veselību, kā arī par blakusparādībām, kas var rasties pētījuma laikā vai pēc tā;
32.5.
tiktu nodrošināta informācijas konfidencialitāte par pētījumā iesaistītajām personām;
32.6.
pētījumā iesaistītajām personām tiktu nodrošināta iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības pētījumā, nesniedzot atteikšanās pamatojumu.
5.Radioloģiskās manipulācijas
5.1.Vispārīgās prasības
33.
Medicīniskās apstarošanas optimizācijas process ietver radioloģiskās ierīces izvēli, konsekventu adekvātas diagnostiskās informācijas vai terapeitisko rezultātu sniegšanu, kā arī medicīniski radioloģisko procedūru praktiskos aspektus, kvalitātes nodrošinājumu un pacienta dozu vērtēšanu un izvērtējumu vai saņemto procedūru pārbaudi, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus.
34.
Operators, īstenojot optimizācijas procesu, nodrošina, ka:
34.1.
pacientu dozas, kas tiek saņemtas medicīniskā apstarošanā radiodiagnostikas, invazīvās radioloģijas, ārstēšanas plānošanas un pārbaudīšanas nolūkos, tiek saglabātas tik zemā līmenī, cik vien tas saprātīgi panākams, ņemot vērā manipulācijas mērķi, ekonomiskos un sociālos faktorus;
34.2.
dozas, ko pacienti saņem radioterapijā, tiek plānotas individuāli, ievērojot, ka doza, ko saņem apkārtējie audi, kuri nav manipulācijas objekts, tiek saglabātas tik zemā līmenī, cik vien tas saprātīgi panākams un atbilst paredzētajam apstarošanas radioterapeitiskajam mērķim;
34.3.
diagnostikas standartlīmeņu pastāvīgas pārsniegšanas gadījumā tiek veiktas atbilstošas vietējas nozīmes pārbaudes un nekavējoties tiek īstenoti attiecīgi korektīvi pasākumi.
35.
Praktizējoša ārsta klīniskā atbildība saistībā ar individuālo medicīnisko apstarošanu ir:
35.1.
izvērtēt medicīniskās apstarošanas pamatojumu;
35.2.
nodrošināt optimizācijas principa ievērošanu attiecībā uz medicīnisko apstarošanu (izraudzīties optimālus radiācijas drošības pasākumus, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu standartlīmeņus), ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus:
35.2.1.
izvēlēties radioloģiskajai manipulācijai atbilstošu radioloģisko ierīci;
35.2.2.
iegūt radiodiagnostisko informāciju vai nodrošināt radioterapeitisko rezultātu;
35.2.3.
iesaistīties radioloģisko manipulāciju praktisko aspektu izvērtēšanā, lai samazinātu personāla un citu personu apstarošanu;
35.2.4.
izvērtēt radioloģisko manipulāciju, radioloģiskās manipulācijas klīnisko rezultātu un pacienta dozu;
35.3.
novērtēt medicīniskajā apstarošanā iegūto radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu;
35.4.
sadarboties ar citiem speciālistiem, kas saistīti ar medicīnisko apstarošanu (piemēram, medicīnas fiziķiem, radiologa asistentiem vai radiogrāferiem), attiecībā uz radioloģiskās manipulācijas praktiskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz radioloģiskajām manipulācijām grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, brīvprātīgiem pētījumu dalībniekiem un palīgiem;
35.5.
iespēju robežās iegūt informāciju par personai iepriekš veiktajām radioloģiskajām manipulācijām un ņemt vērā šos datus, lai izvairītos no nepamatotas medicīniskās apstarošanas;
35.6.
nodot citām ārstniecības personām, tai skaitā citiem praktizējošiem ārstiem un ārstiem nosūtītājiem, informāciju par personai veiktajām radioloģiskajām manipulācijām, kā arī, ja nepieciešams, informāciju par slimības vēsturi, lai samazinātu individuālo kaitējumu, ko var radīt nepamatota medicīniskā apstarošana;
35.7.
nodrošināt pacientu vai pacienta likumisko pārstāvi ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi un manipulācijas priekšrocībām pirms radioloģiskās manipulācijas veikšanas, kā arī risku no jonizējošā starojuma dozas medicīniskajā apstarošanā;
35.8.
nodrošināt brīvprātīgo palīgu ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi, manipulācijas priekšrocībām pirms radioloģiskās manipulācijas veikšanas un risku no jonizējošā starojuma dozas medicīniskajā apstarošanā, kā arī ar vadlīnijām par brīvprātīgo palīgu aizsardzību medicīniskajā apstarošanā. Brīvprātīgais palīgs parakstās par to, ka ir sapratis sniegto informāciju;
35.9.
pacientam izrakstā no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes norādīt informāciju par radioloģiskajā manipulācijā saņemto dozu;
35.10.
veikt nepieciešamās korekcijas medicīniskās apstarošanas izpildē, ja radioloģiskā manipulācija kopumā nenodrošina radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu.
36.
Medicīniski radioloģisko procedūru praktiskos aspektus operators vai praktizējošais ārsts var uzdot veikt darbiniekiem, kuriem ir tiesības rīkoties atbilstošajā specializācijas jomā. Šajā gadījumā darbinieks var būt praktizējošais ārsts, citā specialitātē sertificēts ārsts, kas teorētiski un praktiski apmācīts attiecīgo manipulāciju veikšanā un radiācijas drošības ievērošanā vai cita persona, piemēram, medicīnas fiziķis, radiologa asistents.
37.
Studējošie, kuri apgūst atbilstošas mācību programmas, var veikt medicīniski radioloģisko manipulāciju praktiskos aspektus atbilstoši Ārstniecības likumam.
38.
Operators nodrošina medicīnas fizikas eksperta iesaisti invazīvajā radioloģijā, kodolmedicīnā, datortomogrāfijā un radioterapijā. Citās medicīniski radioloģiskajās manipulācijās medicīnas fizikas ekspertu iesaista pēc nepieciešamības, lai apspriestos un konsultētos par jautājumiem, kas attiecas uz aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā.
39.
Praktizējošais ārsts, radiogrāfers, radiologa asistents, medicīnas fiziķis un medicīnas fizikas eksperts kontrolē pacienta medicīniskās apstarošanas izpildi un nodrošina konkrētās radioloģiskās manipulācijas dokumentēšanu attiecīgajās medicīnisko dokumentu veidlapās atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.
40.
Operators nodrošina, lai brīvprātīgā palīga saņemtā efektīvā doza no vienas radioloģiskās manipulācijas nepārsniedz 5 mSv. Gadījumā, ja brīvprātīgais palīgs ir grūtniece, nodrošina, lai efektīvā doza no viena gadījuma nepārsniedz 1 mSv.
41.
Ja brīvprātīgā palīga novērtētā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 5 mSv gadā, brīvprātīgo palīgu pielīdzina darbiniekam, kurš veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un operators viņam nodrošina individuālo dozimetriju.
42.
Operators nodrošina, ka individuālo aizsardzības līdzekļu integritātes (veseluma) pārbaudi veic ne retāk kā reizi divos gados. Pārbaudi veic medicīnas fiziķis, medicīnas fizikas eksperts vai radiācijas drošības eksperts, caurskatot individuālo aizsardzības līdzekli jonizējošā starojuma laukā (piemēram, pielietojot rentgeniekārtu caurskates vai radiogrāfijas režīmā).
5.2.Medicīniskā apstarošana radiodiagnostiskos nolūkos
43.
Praktizējošais ārsts ir atbildīgs, lai radiodiagnostiskajā manipulācijā:
43.1.
pacients tiktu apstarots ar iespējami mazāku medicīniskās apstarošanas dozu, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus un izvēloties tādus medicīniskās apstarošanas parametrus, kas nodrošina kvalitatīva attēla iegūšanu;
43.2.
tiktu ņemti vērā attiecīgās radioloģiskās ierīces tehniskie parametri;
43.3.
varētu izvairīties no papildu medicīniskās apstarošanas, maksimāli izmantojot iepriekšējā medicīniskajā apstarošanā gūto radiodiagnostisko informāciju.
44.
Lai samazinātu pacienta dozu un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju, plānojot un veicot radiodiagnostisko manipulāciju, ņem vērā šādus medicīniskās apstarošanas parametrus:
44.1.
izmeklējamā lauka lielums;
44.2.
digitālo attēlu skaits, uzņēmumu lielums un skaits izmeklējuma laikā vai griezumu skaits datortomogrāfijā;
44.3.
attēla uztvērēja veids, tā jutīgums un izšķirtspēja;
44.4.
izkliedētā jonizējošā starojuma uztveršanas režģa esība;
44.5.
primārā staru kūļa kolimācija;
44.6.
attēla uzlabošanas tehnika dinamiskajā attēlošanā, tai skaitā attēlu skaits sekundē;
44.7.
attīstītāja temperatūra, attēla rekonstrukcijas algoritms un citi attēla apstrādāšanas faktori;
44.8.
rentgenspuldzei pievadītais augstspriegums, strāvas stiprums, izmeklēšanas laiks un citi radioloģiskās ierīces tehniskie parametri;
44.9.
pacienta fiziskās īpatnības.
45.
Operators veic pasākumus, lai turpmāk kopumā samazinātu personu medicīnisko apstarošanu, ja radiodiagnostiskajā manipulācijā pacientu dozas pastāvīgi pārsniedz diagnostikas standartlīmeni.
46.
Mobilo radioloģisko ierīci ārpus radiodiagnostiskā kabineta radiodiagnostiskajā manipulācijā lieto tad, ja medicīnisku kontrindikāciju dēļ pacientu nav iespējams pārvietot uz radiodiagnostisko kabinetu.
5.3.Medicīniskā apstarošana radioterapeitiskajās manipulācijās
47.
Radiologs terapeits sadarbībā ar medicīnas fiziķi attiecīgās ķermeņa daļas medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskajā manipulācijā plāno individuāli, lai jonizējošā starojuma dozas apkārtējos audos, kas nav medicīniskās apstarošanas objekti, būtu tik zemas, cik tas saprātīgi ir iespējams atbilstoši paredzētajam radioterapeitiskajam mērķim.
48.
Radioterapeitiskā manipulācijā katram pacientam medicīnas fiziķis sagatavo medicīniskās apstarošanas plānu, kuru pārbauda cits medicīnas fiziķis vai medicīnas fizikas eksperts. Plānu apstiprina radiologs terapeits. Medicīniskās apstarošanas plānā ietver:
48.1.
kopējo jonizējošā starojuma dozu medicīniskās apstarošanas objektā, apkārtējos audos un pret jonizējošo starojumu jutīgajos orgānos;
48.2.
medicīniskās apstarošanas topogrāfisko shēmu;
48.3.
jonizējošā starojuma avotu, jonizējošā starojuma veidu un enerģiju, apstarojamā lauka ģeometriskos parametrus, lauka modifikatorus, monitorvienības un citus apstarojamā lauka parametrus;
48.4.
medicīniskās apstarošanas frakciju skaitu, jonizējošā starojuma dozas jaudu un laiku katrā apstarošanas frakcijā.
5.4.Medicīniskā apstarošana kodolmedicīnas diagnostiskajās un radioterapeitiskajās manipulācijās
49.
Radiologs diagnosts kodolmedicīnas diagnostiskajā manipulācijā:
49.1.
izvēlas radionuklīdu atbilstoši klīniskajam mērķim ar pēc iespējas īsāku pussabrukšanas periodu;
49.2.
izvēlas tādu ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti un attēla iegūšanas algoritmu, lai to kombinācija nodrošinātu minimālu pacienta dozu un kvalitatīvu attēlu;
49.3.
ņem vērā kopējās radioaktivitātes diagnostikas standartlīmeņus;
49.4.
ievieš nepieciešamās papildu prasības pacientiem ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem;
49.5.
izmanto metodes, kas paātrina radiofarmaceitiskā preparāta izvadīšanu;
49.6.
ja kodolmedicīnas diagnostiskā manipulācija nepieciešama bērnam, veic pacientam ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes korekciju, ņemot vērā bērna fiziskos parametrus, un izvēlas attiecīgu lielumu starp minimālo radiofarmaceitiskā preparāta devu bērnam (1. pielikuma 7. un 8. punkts) un maksimālo devu pieaugušajam (1. pielikuma 6. punkts);
49.7.
nodrošina, ka radiofarmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms radioloģiskās manipulācijas izpildes;
49.8.
izvieto pacientus, kuriem ievadīts radiofarmaceitiskais preparāts, īpaši aprīkotās telpās, kas nodrošina personāla, citu pacientu un kritiskās iedzīvotāju grupas aizsardzību pret jonizējošo starojumu.
50.
Radiologs terapeits konkrētajā kodolmedicīnas terapeitiskajā manipulācijā:
50.1.
izvēlas atbilstošu radionuklīdu;
50.2.
ievēro īpašas prasības pacientam ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem;
50.3.
sadarbībā ar medicīnas fizikas ekspertu ir atbildīgs, lai:
50.3.1.
medicīniskās apstarošanas plānotais mērķa (objekta) tilpums saņem nepieciešamo jonizējošā starojuma dozu, maksimāli aizsargājot citus orgānus un audus;
50.3.2.
lietojamo radiofarmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms manipulācijas izpildes;
50.3.3.
pacientu, kuram ir veikta manipulācija, ievieto īpašā palātā, lai aizsargātu darbiniekus, kuri saistīti ar medicīnisko apstarošanu, pārējos pacientus un apmeklētājus pret jonizējošo starojumu, un nosaka šādus dozas ierobežojumus:
50.3.3.1.
jonizējošā starojuma doza, ko apmeklētājs saņēmis no pacienta, kurš ir vai ir bijis pakļauts konkrētai kodolmedicīnas radioloģiskajai manipulācijai, nedrīkst pārsniegt 5 mSv visam ķermenim;
50.3.3.2.
ja apmeklētājs nav sasniedzis 18 gadu vecumu, jonizējošā starojuma doza, ko apmeklētājs saņēmis no pacienta, kurš ir vai ir bijis pakļauts konkrētai kodolmedicīnas radioloģiskajai manipulācijai, nedrīkst pārsniegt 1 mSv visam ķermenim.
51.
Lai ierobežotu citu personu apstarošanu no pacienta, kuram ir veikta kodolmedicīnas terapeitiskā manipulācija, operators nodrošina, ka pacientu neizraksta un neizlaiž no ārstniecības iestādes, līdz kopējā radioaktivitāte viņa ķermenī nav mazāka par 400 MBq I-131, bet, ja pacients dzīvo kopā (vienā istabā) ar bērniem līdz 14 gadu vecumam, – 200 MBq I-131. Ja tiek lietoti citi radionuklīdi, konkrēto kopējās radioaktivitātes lielumu nosaka radiologs terapeits, ņemot vērā to personu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, ar kurām pacients dzīvo vai strādā kopā, un to, ka paredzamā doza nedrīkst pārsniegt 1 mSv/gadā, ja pacients ievēro ārstniecības iestādes norādījumus.
52.
Ja pacients bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai manipulācijai, radiologs:
52.1.
nodrošina informāciju pacientam vai pacienta likumiskajam pārstāvim par uzturēšanās noteikumiem līdz radiodiagnostiskās vai radioterapeitiskās manipulācijas beigām;
52.2.
nodrošina pacienta apmeklētājus ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi;
52.3.
izrakstot pacientu no ārstniecības iestādes, izsniedz pacientam vai viņa ģimenes loceklim vai likumiskajam pārstāvim rakstiskus norādījumus par pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, lai personas, kas kontaktējas ar pacientu, saņemtu dozas tik zemas cik vien saprātīgi ir iespējams, un informāciju par iespējamo jonizējošā starojuma dozu, ko citas personas var saņemt no attiecīgā pacienta.
53.
Operators kodolmedicīnas radioloģiskajās manipulācijās ir atbildīgs:
53.1.
par tādu operatora kontrolētajā zonā radušos radioaktīvo atkritumu (piemēram, pacientu bioloģiskie izdalījumi), radioaktīvi piesārņoto materiālu un atkārtoti izmantojamo priekšmetu, kuri rodas no pacientiem vai saistībā ar pacientiem, kam veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās manipulācijas, uzskaiti, savākšanu, marķēšanu, glabāšanu līdz radioaktīvajai sabrukšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem vai izvadīšanai vidē;
53.2.
par regulāriem dozimetriskajiem mērījumiem telpās, kurās veic kodolmedicīnas radioloģiskās manipulācijas vai kurās atrodas pacienti, kam veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās manipulācijas;
53.3.
par jebkuras radioaktīvas vielas noplūdes reģistrēšanu, aprakstot situāciju, tās norises vietu un laiku, noplūdušo vielu un tās apjomu, kā arī veiktos seku likvidēšanas pasākumus.
6.Radioloģiskā ierīce
54.
Operators nodrošina, lai radiodiagnostiskajā manipulācijā lietojamā radioloģiskā ierīce un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām:
54.1.
medicīniskā apstarošana tiek uzturēta atbilstoši diagnostikas standartlīmeņiem, kas ļauj iegūt pietiekamu radiodiagnostisko informāciju;
54.2.
radioloģiskajai ierīcei ir aprīkojums, kurš automātiski pārtrauc jonizējošā starojuma ģenerēšanu pēc noteikta laika, kā arī pēc paredzētās jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas;
54.3.
radioloģiskā ierīce un tās aprīkojums ir piemēroti un nodrošina iespējas pietiekami samazināt pacientu dozas, īpaši veicot tādu medicīnisko apstarošanu, kurā tiek saņemtas lielas pacienta dozas, tai skaitā invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā;
54.4.
ierīcēm, ko izmanto invazīvajā radioloģijā, pacienta doza vai jonizējošo starojumu raksturojoši parametri redzami radioloģiskās manipulācijas veikšanas laikā;
54.5.
ierīcēm, ko izmanto invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā, un jebkurai jaunai aparatūrai, ko izmanto plānošanas, vadīšanas un pārbaudīšanas nolūkos, ir ierīce vai funkcija, kas pēc procedūras beigām informē praktizējošo ārstu par raksturojošiem parametriem pacienta dozas novērtēšanai;
54.6.
invazīvās radioloģijas un datortomogrāfijas ierīcēm nodrošina, ka raksturojošie parametri pacienta dozas novērtēšanai tiek nosūtīti uz izmeklējumu reģistru;
54.7.
radiodiagnostikas ierīce, kas nav minēta 54.5. apakšpunktā, ir aprīkota ar pacienta dozas mērīšanas ierīci vai līdzvērtīgiem līdzekļiem, ar kuriem informē praktizējošo ārstu par attiecīgajiem parametriem pacienta dozas novērtēšanai. Ja iespējams, ierīcei nodrošina pacienta dozu nosūtīšanu uz izmeklējumu reģistru.
55.
Ārstniecības iestāde attiecībā uz bērnu izmeklējumiem nodrošina:
55.1.
radioloģiskās aparatūras, praktisko metožu un papildaprīkojuma piemērotību;
55.2.
šo noteikumu 1. pielikuma diagnostikas standartlīmeņu bērniem ievērošanu;
55.3.
izstrādātus procedūru aprakstus (protokolus) ar radiodiagnostikas ierīcēm veicamajām manipulācijām bērniem;
55.4.
rentgendiagnostikas iekārtām ir jābūt iespējai veikt izmeklējumus bez režģa.
56.
Rentgenoskopiskie izmeklējumi (caurskates):
56.1.
ir aizliegti:
56.1.1.
bez elektronoptiskas attēla pastiprināšanas ierīces vai līdzvērtīgas iekārtas;
56.1.2.
bez dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīces;
56.2.
ar izslēgtu dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīci ir atļauti:
56.2.1.
izmeklējot nelielas ķermeņa daļas, tai skaitā ekstremitātes;
56.2.2.
izmeklējot bērnu, kurš nav vecāks par 5 gadiem vai kura svars nepārsniedz 12 kilogramu;
56.2.3.
citos gadījumos, ja to pieļauj radioloģiskās ierīces tehniskās iespējas.
57.
Operators nodrošina, lai radioterapeitiskajā manipulācijā izmantojamā radioloģiskā ierīce un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām:
57.1.
izmantojamā ierīce un tās aprīkojums ir apgādāti ar ierīcēm, kas nodrošina medicīniskās apstarošanas izvēli un ekspluatācijas parametru uzturēšanu atbilstoši lietošanas mērķim, kā arī nepārtrauktu un nepārprotamu indikāciju par tādiem radioloģiskās ierīces tehniskajiem parametriem kā jonizējošā starojuma veids, enerģija, primārā kūļa modifikatori, tai skaitā filtri, attālums līdz pacientam, apstarojamā lauka izmēri, kūļa orientācija, medicīniskās apstarošanas laiks un pacienta doza;
57.2.
ārējo staru radioterapijā izmantojamai ierīce, kura darbojas ar nominālo staru enerģiju, kas ir lielāka par 1 MeV, ir iekārta, kas ļauj pārbaudīt galvenos ārstēšanas parametrus;
57.3.
ja tiek pārtraukta elektriskās strāvas piegāde, jonizējošā starojuma avots radioloģiskajā ierīcē automātiski tiek izslēgts (tiek izslēgta jonizējošā starojuma ģenerācija vai jonizējošā starojuma avots tiek pārvietots no darba stāvokļa uz drošas glabāšanas stāvokli, vai kādā citā veidā tiek nodrošināta apstarojuma pārtraukšana vai būtiska samazināšana) tā, lai kūļa kontroles mehānismu var atkārtoti ieslēgt tikai no vadības pults;
57.4.
radioloģiskā ierīce, kas ir lieljaudas jonizējošā starojuma avots, ir aprīkota ar drošības blokatoriem vai citiem līdzekļiem, kas nepieļauj radioloģisko ierīci izmantot citādi, kā tas norādīts uz vadības pults, un tā ir nodrošināta vismaz ar divām savstarpēji neatkarīgām drošības sistēmām ierīces darbības pārtraukšanai;
57.5.
drošības blokatoru konstrukcijā lieto tādas fiziskās aizsardzības sistēmas kā kodus un atslēgas, kas garantē, ka radioloģiskās ierīces ekspluatācija ar izslēgtu bloķēšanu, veicot remontdarbus vai kalibrēšanu, ir iespējama tikai ekspluatācijas darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuras izslēdz divi speciālisti vienlaikus;
57.6.
kontroles iekārtas nekavējoties brīdina par jebkurām novirzēm radioloģiskās ierīces darbībā un pārtrauc tās darbību, ja šīs novirzes pārsniedz drošas ekspluatācijas parametrus.
58.
Operators nodrošina, lai:
58.1.
jebkurš radioloģiskās ierīces komponenta bojājums tiktu konstatēts pēc iespējas ātrāk, bet tāds bojājums, kas var radīt lielas jonizējošā starojuma dozas, tiktu konstatēts nekavējoties un, ja tas ir tehniski iespējams, nodrošina, lai jonizējošā starojuma avotu nebūtu iespējams izmantot līdz bojājuma novēršanai;
58.2.
cilvēka kļūdas iespējamība jonizējošā starojuma avotu darbībā būtu samazināta līdz minimumam;
58.3.
radioloģiskai ierīcei tiktu veikta elektrodrošības pārbaude un funkciju atbilstības testēšana un novērtēšana (tehnisko parametru novērtēšana).
59.
Radioloģiskās ierīces elektrodrošības pārbaudes un funkcionālās pārbaudes attiecībā uz tehniskajiem parametriem, kuri minēti šo noteikumu 5. pielikuma 1. un 2. tabulā, veic:
59.1.
uzsākot radioloģiskās ierīces lietošanu;
59.2.
pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus;
59.3.
lietošanas laikā zobārstniecības iekārtām ne retāk kā reizi trijos gados, pārējām radioloģiskajām ierīcēm (arī koniska staru kūļa datortomogrāfijas iekārtām (panorāmas 3D zobārstniecības rentgeniekārtām)) − ne retāk kā reizi gadā.
60.
Šo noteikumu 59. punktā noteiktās pārbaudes veic:
60.1.
inspicēšanas institūcija, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā (turpmāk – inspicēšanas institūcija):
60.2.
ražotājs;
60.3.
ražotāja pārstāvis. Pārbaudes ir tiesīgi veikt tikai tādi pilnvarotie ražotāju pārstāvji, kuru pilnvarojumā ir iekļautas tiesības veikt attiecīgo medicīnisko ierīču tehnisko apkalpošanu;
60.4.
medicīnas fizikas eksperts.
61.
Ja radioloģisko ierīču pārbaudes, kas noteiktas šo noteikumu 59. un 62. punktā veic ražotājs, ražotāja pārstāvis, medicīnas fizikas eksperts vai medicīnas fiziķis radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļauj pārbaužu metodikas, mērījumu protokolu veidlapas, kalibrētu mēriekārtu uzskaitījumu ar to nenoteiktībām un metodi mērījumu nenoteiktību noteikšanai. Metodikas izmaiņas gadījumā radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmu iesniedz saskaņošanai centrā vismaz mēnesi pirms metodikas izmaiņu ieviešanas.
62.
Papildus šo noteikumu 59. punktā noteiktajam operators nodrošina, ka radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes attiecībā uz tehniskajiem parametriem, kuri minēti šo noteikumu 5. pielikuma 3. tabulā, veic:
62.1.
uzsākot radioloģiskās ierīces lietošanu;
62.2.
pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus;
62.3.
lietošanas laikā, atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmā norādītajiem mērāmajiem tehniskajiem parametriem un regularitātei, bet ne retāk, kā reizi gadā. Mērāmo tehnisko parametru apjomu un regularitāti izstrādā medicīnas fiziķis sadarbībā ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi.
63.
Šo noteikumu 62. punktā noteiktās pārbaudes veic
63.1.
inspicēšanas institūcija;
63.2.
ražotājs;
63.3.
ražotāja pārstāvis;
63.4.
medicīnas fizikas eksperts;
63.5.
medicīnas fiziķis.
64.
Funkcionālo pārbaužu un elektrodrošības pārbaužu protokolā vai inspicēšanas pārskatā norāda:
64.1.
medicīniskās ierīces nosaukumu, modeli un sērijas vai partijas numuru;
64.2.
pārbaudes veicēja vārdu un uzvārdu;
64.3.
izmantoto metodi un metodes versiju;
64.4.
visu pārbaudes veikšanai izmantoto mērīšanas iekārtu nosaukumus, modeļus un sērijas vai partijas numurus;
64.5.
visu pārbaudes veikšanai izmantoto mērīšanas iekārtu kalibrēšanas datumus, kalibrēšanas veicēju nosaukumus;
64.6.
mērījumu veikšanas datumu;
64.7.
mērījumu rezultātus un to atbilstību šo noteikumu 5. pielikumam.
65.
Radioloģisko ierīču tehnisko parametru bāzes vērtības, kuras ir minētas 5. pielikuma 2. un 3.tabulā, nosaka:
65.1.
pēc radioloģiskās ierīces uzstādīšanas;
65.2.
pēc katras tādas apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus;
65.3.
radioloģiskās ierīces lietošanas laikā, ja bāzes vērtības parametriem nav pieejamas (piemēram, nozaudētas vai nekorekti noteiktas) vai notikušas izmaiņas nosacījumos tehniskā parametra novērtēšanai, kas izmaina iepriekš noteikto bāzes vērtību (piemēram, cits izmantojamais fantoms). Šādā gadījumā pārbaužu veicējam ir nepieciešams saņemt apstiprinājumu no operatora, ka piekrīt jaunas bāzes vērtības noteikšanai un pēc šāda apstiprinājuma saņemšanas pārbaudes veicējs veic mērījumus un nosaka parametru vērtību, kura turpmāk būs bāzes vērtība.
66.
Operators nodrošina, ka ārstniecības iestādē ir pieejamas rakstiski dokumentētas radioloģisko ierīču tehnisko parametru bāzes vērtības un šo vērtību mērījumu nosacījumi attiecībā uz šo noteikumu 5. pielikuma 2. un 3.tabulā minētajiem tehniskajiem parametriem, kuriem tas ir nepieciešams, un nodrošina to pieejamību funkcionālo pārbaužu veicējiem.
67.
Radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes un elektrodrošības pārbaudes veicējs šo noteikumu 59. un 62. punktā minēto radioloģiskās ierīces elektrodrošības pārbaudes un funkcionālās pārbaudes protokolu vai inspicēšanas pārskatu izsniedz 10 darba dienu laikā no pārbaudes veikšanas. Ja protokolu vai pārskatu nav iespējams izsniegt noteiktajā termiņā, pārbaudes veicējs 10 darba dienu laikā no pārbaudes veikšanas par to rakstiski informē operatoru, norādot iemeslus un pārskata izdošanas termiņu.
68.
Ja šo noteikumu 5. pielikuma 2. un 3. tabulā nav iekļauta radioloģiskā ierīce, tad:
68.1.
funkcionālajā pārbaudē iekļaujamos tehniskos parametrus izstrādā medicīnas fiziķis sadarbībā ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi un apstiprina medicīnas fizikas eksperts. Informāciju par tehnisko parametru funkcionālo pārbaužu veikšanas kārtību un metodikas aprakstu iekļauj radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmā, norādot pārbaužu regularitāti;
68.2.
funkcionālo pārbaudi veic ražotājs, ražotāja pārstāvis, medicīnas fizikas eksperts. Radioloģiskās ierīces funkcionālajā pārbaudē iesaistās medicīnas fiziķis, ja tas norādīts šo noteikumu 68.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;
68.3.
funkcionālo pārbaudi veic:
68.3.1.
uzsākot radioloģiskās ierīces lietošanu;
68.3.2.
pēc katras tādas lietošanas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus;
68.3.3.
atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas programmā iekļautajām prasībām un regularitātei, bet ne retāk kā reizi gadā.
69.
Ja radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes veicējs konstatē neatbilstību attiecībā uz kādu no tehniskajiem parametriem, kuri minēti noteikumu 5. pielikuma 2. un 3. tabulā, bet operators iesniedz apliecinājumu par attiecīgā parametra atbilstību ražotāja noteiktajam atbilstības kritērijam, pārbaudes veicējs sagatavo radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes protokolu vai inspicēšanas pārskatu ar atbilstību, norādot ražotāja definētas robežvērtības un atsauci uz to avotu.
70.
Ja radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes veicējam ir neskaidrības par ierīces atbilstību, izņemot šo noteikumu 69. punktā minētajā gadījumā, pirms funkcionālās pārbaudes protokola vai inspicēšanas pārskata izsniegšanas radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes veicējs piecu darba dienu laikā no pārbaudes veikšanas rakstveidā vēršas centrā viedokļa saņemšanai. Centrs sniedz rakstveida atbildi 15 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, vienlaikus atbildi nosūta arī nacionālajai akreditācijas institūcijai. Radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes protokolu vai inspicēšanas pārskatu funkcionālās pārbaudes veicējs izsniedz 10 darba dienu laikā no centra atbildes saņemšanas.
71.
Ja operators neizmanto radioloģiskās ierīces daļu vai kādu funkciju, operators ir tiesīgs iesniegt centram iesniegumu par attiecīgu grozījumu (ierobežojumu) izdarīšanu licencē darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Pēc grozījumu izdarīšanas licencē darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem operators izmanto tās ierīces daļas vai funkcijas, kurām nav ar licenci noteikti ierobežojumi un kuru atbilstība apliecināta ar radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes veicēja izdotu funkcionālās pārbaudes protokolu vai inspicēšanas pārskatu.
72.
Radioloģiskās ierīces funkcionālās pārbaudes un elektrodrošības pārbaudes veicējam ir šādi pienākumi:
72.1.
pēc radioloģiskās ierīces pārbaudes protokola vai inspicēšanas pārskata izsniegšanas operatoram nekavējoties rakstiski informēt centru par radioloģiskās ierīces elektrodrošības pārbaudē un funkcionālajā pārbaudē konstatētajām neatbilstībām;
72.2.
pēc centra pieprasījuma iesniegt centram radioloģisko ierīču elektrodrošības pārbaužu un funkcionālo pārbaužu metodes.
73.
Centrs, veicot uzraudzību radiācijas drošībā:
73.1.
izvērtē radioloģiskās ierīces izmantošanas iespējamību atbilstoši plānotajiem mērķiem;
73.2.
kontrolē operatora kvalitātes nodrošināšanas programmas izpildi;
73.3.
ja nepieciešams, pieprasa, lai operators uzlabo radioloģiskās ierīces tehniskos parametrus vai izlabo defektus;
73.4.
pieprasa apturēt radioloģiskās ierīces izmantošanu līdz korektīvo darbību veikšanai vai ierīces darbības izbeigšanai, ja tās ekspluatācija neatbilst radiācijas drošības prasībām, radioloģiskās ierīces tehniskie parametri neatbilst noteiktajām prasībām (5. pielikums) vai radioloģiskā ierīce nenodrošina nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu.
74.
Centrs:
74.1.
par lēmumu aizliegt radioloģiskās ierīces lietošanu informē Zāļu valsts aģentūru, Veselības inspekciju un Nacionālo veselības dienestu;
74.2.
par lēmumu saistībā ar inspicēšanas institūcijas pārkāpumiem radioloģisko ierīču funkcionālo pārbaužu veikšanā informē nacionālo akreditācijas institūciju.
7.Aizsardzība pret jonizējošo starojumu grūtniecēm, mātēm zīdīšanas periodā un bērniem
75.
Ja medicīniskā apstarošana paredzēta reproduktīvā vecuma sievietei, ārsts nosūtītājs vai praktizējošais ārsts noskaidro, vai viņa nav grūtniece vai māte, kas baro bērnu ar krūti, (ja veic kodolmedicīnas manipulāciju) un par to izdara attiecīgu ierakstu medicīniskajā dokumentācijā. Sieviete ar parakstu apliecina, ka viņas sniegtā informācija ir patiesa.
76.
Ja medicīniskā apstarošana nepieciešama grūtniecei, īpaši, ja apstarošanai ir pakļauti vēdera dobuma un iegurņa orgāni, ārsts nosūtītājs un praktizējošais ārsts medicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī augļa apstarošanu.
77.
Jebkuru medicīnisko apstarošanu grūtniecei plāno tā, lai auglis saņemtu minimālo iespējamo dozu. Praktizējošais ārsts grūtnieci informē par iespējamo risku auglim.
78.
Ja māte baro bērnu ar krūti, ārsts nosūtītājs un praktizējošais ārsts kodolmedicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē apstarošanas steidzamību un optimizāciju, ņemot vērā arī bērna paredzamo apstarošanu. Praktizējošais ārsts medicīnisko apstarošanu plāno tā, lai māte un bērns saņemtu minimālo pacienta dozu.
79.
Ja radioloģiskajā manipulācijā mātei, kas baro bērnu ar krūti, praktizējošais ārsts izmanto radionuklīdus, māte bērna zīdīšanu pārtrauc un turpina tikai pēc tam, kad radiofarmaceitiskā preparāta daudzums mātes pienā ir zemāks par pieļaujamo kopējo radioaktivitāti. Pieļaujamie radioaktīvo farmaceitisko preparātu kopējās radioaktivitātes limiti mātes pienā norādīti šo noteikumu 6. pielikumā.
80.
Ārstniecības iestādes organizē pasākumus, kuros reproduktīvā vecuma sievietes, grūtnieces un mātes, kuras baro bērnu ar krūti, tiek brīdinātas par iespējamo jonizējošā starojuma apdraudējumu, tai skaitā sagatavo un piemērotās vietās attiecīgajās ārstniecības iestādēs izvieto materiālus par šiem jautājumiem.
8.Nejauša un neparedzēta apstarošana
81.
Lai samazinātu nejaušas vai neparedzētas apstarošanas risku un novērstu radiācijas negadījumus, operators nodrošina iespējamo radiācijas negadījumu analīzi, apzina iespējamos radioloģiskās aparatūras bojājumus un darbinieku kļūdas, kas var veicināt personas neplānotu apstarošanu.
82.
Operators ievieš reģistrēšanas sistēmu tādu gadījumu uzskaitei un analīzei, kas ir saistīti vai ir potenciāli saistīti ar nejaušu vai neparedzētu medicīnisko apstarošanu, un tā ir samērīga ar attiecīgās praktiskās darbības radīto radioloģisko apdraudējumu;
83.
Operators reģistrē un veic nejaušas vai neparedzētas apstarošanas gadījumu analīzi radiodiagnostikā, ja:
83.1.
notikusi kļūda pacienta identifikācijā, vai medicīniskā apstarošana veikta personai, kurai attiecīgā medicīniskā manipulācija nebija jāveic;
83.2.
notikusi nepamatota atkārtota pacienta medicīniskā apstarošana, (piemēram, slikta attēla kvalitāte, pacienta izkustēšanās izmeklējuma laikā, nepareiza pacienta pozicionēšana);
83.3.
izmeklējums veikts bez nosūtījuma vai nav veikta izmeklējuma pamatojuma izvērtēšana;
83.4.
notikusi nepareiza izmeklējuma protokola izvēle (piemēram, bērna izmeklējumam izmantots pieaugušajiem paredzētais protokols) vai nepareiza ekspozīcijas parametru izvēle;
83.5.
izmeklējums veikts nepamatoti plašā ķermeņa apgabalā;
83.6.
kļūdaini izvēlēta apstarojamā ķermeņa daļa (tai skaitā, nepareiza projekcija, nepareizā ķermeņa puse, nepareizajā pusē novietots marķieris);
83.7.
veikts izmeklējums grūtniecei, apstarošanai pakļaujot vēdera dobuma vai iegurņa orgānus, bez izmeklējuma pamatojuma papildus izvērtēšanas attiecībā uz medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī augļa apstarošanu;
83.8.
izmeklējamā laukā atrodas nepiederoši priekšmeti (piemēram, rotaslietas, individuālais aizsardzības līdzeklis);
83.9.
pacients izmeklējuma laikā saņēmis būtiski mazāku dozu, nekā to nosaka diagnostikas standartlīmeņi, un apstarošana nav sniegusi noderīgu diagnostiko informāciju vai gaidīto medicīnisko labumu pacientam;
83.10.
lietots neatbilstošs radiofarmaceitiskais preparāts vai lietots radiofarmaceitiskais preparāts ar pārāk zemu vai augstu radioaktivitāti;
83.11.
notikusi kļūda radiofarmaceitiskā preparāta ievadīšanas procesā;
83.12.
noticis radioloģiskās ierīces bojājums vai kļūda radioloģiskās ierīces tehnisko parametru iestatīšanā, kura dēļ pacients saņēmis vai varēja saņemt palielinātu dozu;
83.13.
jebkādus citus gadījumus, kurus operators uzskata par nepieciešamiem.
84.
Operators reģistrē un veic nejaušas vai neparedzētas apstarošanas gadījumu analīzi radioterapijā, ja:
84.1.
notikusi kļūda pacienta identifikācijā, vai radioterapeitiskā manipulācija veikta personai, kurai attiecīgā manipulācija nebija jāveic;
84.2.
lietots neatbilstošs radiofarmaceitiskais preparāts vai lietots radiofarmaceitiskais preparāts ar pārāk zemu vai augstu radioaktivitāti;
84.3.
pacienta medicīniskās apstarošanas doza vai dozas frakcionēšana atšķiras no plānotās dozas;
84.4.
pacienta medicīniskā apstarošana izraisījusi neparedzētu akūtu efektu ārpus mērķa tilpuma;
84.5.
notikusi pacienta apstarošana, kļūdoties radioterapijas plāna izveidošanā, dozas aprēķinā vai verifikācijā (staru terapijas metodes izvēlē, kūļa modifikatoru un bloku izvēlē);
84.6.
notikusi kļūda radiofarmaceitiskā preparāta ievadīšanas procesā;
84.7.
notikusi kļūda pacienta pozicionēšanā vai imobilizācijas metodes izvēlē;
84.8.
noticis radioloģiskās ierīces bojājums vai kļūda tehnisko parametru iestatīšanā, kura dēļ pacients saņēmis vai varēja saņemt palielinātu vai samazinātu dozu;
84.9.
brahiterapijā izmantotais slēgtais starojuma avots palicis pacienta ķermenī procedūras laikā vai avots pēc manipulācijas veikšanas nav pilnīgi atgriezies iekārtā;
84.10.
jebkādus citus gadījumus, kurus operators uzskata par nepieciešamiem.
85.
Ja noticis šo noteikumu 83. vai 84. punktā minētais nejaušas vai neparedzētas apstarošanas gadījums, par reģistrēšanas sistēmu atbildīgais darbinieks sadarbībā ar radiologu, medicīnas fiziķi, medicīnas fizikas ekspertu un citiem speciālistiem veic:
85.1.
gadījuma analīzi un rezultātā identificē sistēmiskos cēloņus, šādu gadījumu veicinošos faktorus, nosaka kvalitātes pilnveides un risku mazinošas stratēģijas un konkrētas un realizējamas darbības, izvērtējot to efektivitāti;
85.2.
aprēķina vai novērtē saņemto pacienta dozu un tās sadalījumu pacienta ķermenī, kā arī informē ārstu nosūtītāju un pacientu par minēto dozu un iespējamām negadījuma sekām;
85.3.
ziņo Zāļu valsts aģentūrai par negadījumiem, kas saistīti ar radioloģisko medicīnisko ierīču lietošanu atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību.
86.
Operators 24 stundu laikā ziņo centram par notikumu, ja:
86.1.
noticis radiācijas negadījums, kas var izraisīt nopietnus veselības traucējumus vai nāvi pacientam vai darbiniekam;
86.2.
notikusi jonizējošā starojuma avota pazušana, zādzība;
86.3.
noticis ugunsgrēks vai cits negadījums objektā, kurā atrodas slēgti jonizējošā starojuma avoti vai radioaktīvas vielas;
86.4.
noticis būtisks darba vietas radioaktīvais piesārņojums, strādājot ar vaļējiem jonizējošā starojuma avotiem;
86.5.
notikusi neplānota radioaktīvo materiālu nokļūšana vidē saistībā ar vaļēju jonizējošā starojuma avotu izmantošanu;
86.6.
konstatēta nepiederošas personas iekļūšana kontrolējamā zonā, kur atrodas slēgtie vai vaļējie jonizējošā starojuma avoti;
86.7.
notikusi personas (piemēram, pacienta pavadoņa vai kļūdaina pacienta) vai darbinieka nejauša pakļaušana jonizējošā starojuma iedarbībai;
86.8.
iekārtas bojājuma dēļ radies vai varēja rasties apdraudējums pacientam;
86.9.
kāds cits notikums, kas radījis būtisku apdraudējumu pacientam, darbiniekam, iedzīvotājiem vai videi, kas saistīts ar jonizējošā starojuma izmantošanu vai ar radioaktīvo materiālu glabāšanu.
87.
30 dienu laikā pēc radiācijas negadījuma, kas var izraisīt nopietnus veselības traucējumus vai nāvi pacientam vai darbiniekam, iesniedz centram rakstisku ziņojumu, kurā norādīti negadījuma iemesli, sniegta informācija par saņemtajām pacienta dozām, veiktajiem pasākumiem un jebkura cita svarīga informācija.
88.
Centrs apkopo saskaņā ar šo noteikumu 86. un 87. punktu saņemto informāciju par nejaušas vai neparedzētas apstarošanas gadījumiem. Centrs informē operatorus par apkopoto informāciju, kas saistīta ar aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā, ņemot vērā iegūto pieredzi par nozīmīgajiem gadījumiem.
9.Personas apstarošana nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā
89.
Pirms personas individuālās apstarošanas nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā praktizējošais ārsts izvērtē apstarošanas pamatojumu, ņemot vērā katras procedūras mērķus un apstarošanai pakļautās personas raksturīgās īpatnības.
90.
Operators regulāri pārskata apstākļus, kas attaisno apstarošanu nemedicīniskā attēlveidošanā, nesniedzot atsevišķu pamatojumu katram apstarošanas gadījumam.
91.
Uz apstarošanai nemedicīniskā attēlveidošanā pakļauto personu neattiecas iedzīvotājiem noteiktie dozu limiti un ierobežojumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu. Operators nodrošina šo noteikumu 1. pielikumā ieteikto diagnostikas standartlīmeņu ievērošanu.
92.
Operators nodrošina, ka procedūrām, kurās izmanto radioloģiskās ierīces personas apstarošanai nemedicīniskā attēlveidošanas nolūkā:
92.1.
piemēro attiecīgās prasības, kas noteiktas šajos noteikumos medicīniskajai apstarošanai, arī attiecībā uz ierīcēm, optimizāciju, atbildību, apmācību, īpašo aizsardzību grūtniecības laikā un medicīnas fizikas eksperta iesaistīšanu;
92.2.
nepieciešamības gadījumā ievieš konkrētus protokolus, kas atbilst apstarošanas mērķim un nepieciešamajai attēla kvalitātei;
92.3.
ja iespējams, ievieš vietējos diagnostikas standartlīmeņus.
93.
Personai, kas tiks pakļauta apstarošanai, tiek sniegta informācija par manipulācijas pamatojumu un iespējamo negatīvo ietekmi.
94.
Apstarošanu veic ar izmeklējamās personas vai viņa aizbildņa rakstisku piekrišanu. Apstarošanu bez izmeklējamās personas vai viņa aizbildņa rakstiskas piekrišanas var veikt, ja to nosaka tiesībsargājošās institūcijas.
10.Noslēguma jautājumi
95.
Šo noteikumu 59. un 60. punkts un 5. pielikums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Radioloģisko ierīču elektrodrošības pārbaudes un funkciju atbilstības testēšanu un novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 59. un 62. punktam līdz 2025. gada 31. decembrim veic atbilstoši prasībām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.
96.
Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1.janvārī.
97.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumus Nr. 482 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
1.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-2871 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-2871 Nr]
Diagnostikas standartlīmeņi
2.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-2871 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-2871 Nr]
Radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas programmas saturs
3.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-2871 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-2871 Nr]
Medicīnas fiziķa un medicīnas fizikas eksperta darba slodze
4.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-2871 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-2871 Nr]
Klīniskajā auditā ietveramie elementi
5.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-2871 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-2871 Nr]
Radioloģisko ierīču tehniskie parametri un mērījumu nosacījumi
6.
pielikumsMinistru kabineta
[22-TA-2871 Dt]
noteikumiem Nr.[22-TA-2871 Nr]
Pieļaujamā kopējā radioaktivitāte mātes pienā, ko gada laikā uzņem bērns