Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"" (turpmāk – projekts) mērķis ir pārvērtēt valsts līdzdalību valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", reģistrācijas Nr. 40003338357, (turpmāk – Sabiedrība) atbilstību Likuma 4. panta un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta nosacījumiem, kā arī noteikt Sabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi.

Vispārējā kārtība

Sabiedrība ir izveidota ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra rīkojumu Nr. 814 "Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma "Lauksaimnieku centrs" reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izveidi". Sabiedrība reģistrēta Komercreģistrā 2004. gada 10. decembrī ar vienotās reģistrācijas numuru 40003338357. Reģistrācijas apliecība Nr. K007027 izsniegta 2004. gada 10. decembrī. Juridiskā adrese – Republikas laukums 2, Rīga, LV-1010.
Sākotnējo lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Zemkopības ministrijas personā Ministru kabinets pieņēmis 2017. gada 17. janvārī (prot. Nr. 3, 28.§).
Sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras 100 % kapitāla daļas pieder valstij, un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Zemkopības ministrija. Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem Sabiedrības pamatkapitāls ir 3 422 006 EUR, ko veido 3 422 006 daļas ar vienas daļas nominālvērtību 1 EUR. Sabiedrība nepiedalās un nav dalībniece nevienā citā kapitālsabiedrībā.
Saskaņā ar NACE klasifikatoru Sabiedrība veic šādu komercdarbību:
sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu (68.2), darbības ar nekustamo īpašumu uz līguma pamata (68.3) un sniedz informācijas pakalpojumus (63).
Sabiedrības darbības atbilstība publiskas personas pamatdarbības veidiem.
Zemkopības ministrija ir nozares vadošā iestāde, kas darbojas publiskas personas (valsts kā publisko tiesību subjekta) vārdā. Ministrija kā kapitāla daļu turētāja nosaka Sabiedrības darbības stratēģiju, finanšu un nefinanšu mērķus, ievērojot politikas plānošanas dokumentos, likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.
Zemkopības ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence ir noteikti Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 187 "Zemkopības ministrijas nolikums". To 4. punktā minētas Zemkopības ministrijas funkcijas: izstrādāt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku, tajā skaitā meža un lauksaimniecības zemes resursu (arī meliorācijas) pārvaldības jomā, organizēt un koordinēt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas īstenošanu, organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas jomā un pildīt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Atbilstoši tiek vērtēti tādi Sabiedrības darbības veidi kā meliorācijas pasākumu nodrošināšana, meliorācijas kadastra uzturēšana un darbība nekustamo īpašumu jomā.
Tā kā viena no Zemkopības ministrijas funkcijām ir izstrādāt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku, tostarp meža un lauksaimniecības zemes resursu (arī meliorācijas) pārvaldības jomā, Sabiedrības darbība meliorācijas pasākumu nodrošināšanā uzskatāma par atbilstošu Zemkopības ministrijas pamatdarbībai.
Arī meliorācijas kadastra uzturēšana ir uzskatāma par atbilstošu Zemkopības ministrijas pamatdarbībai, jo tā ir tieši pakārtota meliorācijas pārvaldības funkcijai ar sevišķu nozīmi meliorācijas pasākumu īstenošanā.
Pildot publisko funkciju, Sabiedrība pārvalda inženierbūves un citus stratēģiski svarīgus objektus, kas ir cieši saistīti ar meliorācijas sistēmu pārvaldības jomu, tādēļ secināms, ka hidrotehnisko būvju apsaimniekošana, pildot publisko funkciju, atbilst Zemkopības ministrijas pamatdarbībai. Sabiedrība savu darbību uzsāka, pārvaldot un apsaimniekojot daļu no Zemkopības ministrijas valdījumā valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās zemes vienības un hidrotehniskās būves. 2010. gadā tika pieņemts jauns Meliorācijas likums, kura prasību aktualizācija paredzēja grozījumus, lai nodrošinātu meliorācijas sistēmu uzraudzības pilnveidošanu un precizētu turpmāko valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas modeli, kā arī lai nodalītu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu kontroles un uzraudzības funkcijas no šo sistēmu apsaimniekošanas, tostarp meliorācijas kadastra nodošanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi".
Ar Meliorācijas likumā noteikto Sabiedrība ievērojami paplašināja savu saimniecisko darbību, uzsākot Latvijas valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas, tostarp Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju, ekspluatācijas, uzturēšanas un būvniecības, darbus, kā arī uztur valsts informācijas sistēmu "Meliorācijas kadastrs" un novēro ūdens līmeni melioratīvās hidrometrijas hidrometriskajos posteņos.
Meliorācijas likuma 19. pants noteic, ka "valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"". Sabiedrībai ievērojami palielinājās veicamo darbu apjoms, pamatojoties uz
● Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otro daļu;
● Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta pirmo un otro daļu;
● Meliorācijas likuma 4., 15., 16.,17., 19., 20., 27., 31. un 32. pantu;
● Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 3. un 28. punktu;
● Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 860 "Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanai piešķirtās ikgadējās budžeta dotācijas izlietojuma kārtība" 2. un 6. punktu un 4.2. apakšpunktu;
● 2012. gada 13. jūlijā starp Zemkopības ministriju un Sabiedrību noslēgto Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas līgumu Nr. 2012/99 (turpmāk – Pārvaldīšanas līgums).
Sabiedrība ar tai piešķirto valsts budžeta finansējumu pilda šādus valsts pārvaldes uzdevumus:
1)   meliorācijas kadastra un tā datu uzturēšanu un aktualizēšanu;
2)   valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu;
3)   valsts meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu;
4)   melioratīvās hidrometrijas hidrometrisko posteņu uzturēšanu, sistemātisku novērojumu, mērījumu un aprēķinu veikšanu tajos un hidrometrijas datu pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai (tostarp tiešsaistes režīmā);
5)   tehnisko noteikumu izdošanu darbībām meliorētajās zemēs un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;
6)   melioratīvās tehniskās dokumentācijas glabāšanu;
7)   pirmreizēju valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju;
8)   Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju.
Patlaban Sabiedrība, pamatojoties uz 2012. gada 13. jūlija Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas līgumu Nr. 2012/99, kas noslēgts ar Zemkopības ministriju, turpina pārvaldīt turējumā (lietojumā) nodotos Zemkopības ministrijas valdījumā valstij piekrītošos un valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus un vienlaikus, ievērojot 2020. gada 16. janvāra Līgumā par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu Nr. 2020/30 noteikto, nodrošina valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu (tostarp meliorācijas inženierbūvju uzturēšanu un pārvaldīšanu) – uztur sistēmu "Meliorācijas kadastrs" un melioratīvos hidrometrijas hidrometriskos posteņus, veic sistemātiskus novērojumus, mērījumus un aprēķinus tajos un tiešsaistes režīmā nodrošina hidrometrijas datu pieejamību sabiedrībai.
Pildot deleģēto pārvaldes uzdevumu, Sabiedrība pārvalda dažāda veida nekustamos īpašumus (zemes vienības, ēkas un  inženierbūves, tostarp meliorācijas hidrobūves (hidrotehniskās būves)) un citus stratēģiski svarīgus objektus, kas ir cieši saistīti ar meliorācijas sistēmu pārvaldību, tādēļ secināms, ka šo nekustamo īpašumu apsaimniekošana, tostarp Zemkopības ministrijas nozares iestāžu ēku pārvaldīšana, pildot publisko funkciju, atbilst Zemkopības ministrijas funkcijai.
Būvju iznomāšanas pakalpojums ir uzskatāms par papildpakalpojumu, kas saistīts ar Sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem. Norādām, ka Sabiedrībai netiek radītas jaunas funkcijas valsts īpašumu pārvaldības jomā.
Pamatojoties uz Likuma 4. panta pirmo daļu un 7. pantu, Ministru kabineta 2017. gada 17. janvāra sēdes protokola Nr. 3 28.§ bija noteikts šāds Sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis: "Īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai stratēģisku valsts īpašumu – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju – un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju resursu ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju."
Sabiedrības vadība tiek organizēta atbilstoši labas korporatīvās pārvaldes praksei saskaņā ar Likumu, Komerclikumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. Sabiedrības kā privāto tiesību subjektu darbībām, kas īstenotas, izpildot tai ar ārējo normatīvo aktu deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, ir publisko tiesību raksturs.
Sabiedrības ieņēmumi no deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem un funkcijām veido aptuveni 85 %, savukārt ieņēmumi no brīvā tirgū sniegtajiem pakalpojumiem – neapdzīvojamo ēku pārvaldīšanas – 15 %. Ievērojot starp Zemkopības ministriju un Sabiedrību noslēgto valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas līgumu, Sabiedrība pārvalda turējumā (lietojumā) nodotos Zemkopības ministrijai valdījumā valstij piekrītošos un valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus.
Pārvaldījumā esošo valsts nekustamo īpašumu sastāvā ietilpst šādi nekustamā īpašuma objekta veidi:
zemes vienības – 110 vienību ar kopējo platību 1061,9 ha:
lauksaimniecības zeme – 274,5 ha;
zeme, kas piesaistīta administratīvām ēkām, palīgēkām, – 39,5 ha;
zeme zem (pie) sūkņu stacijām – 21,9 ha;
zeme zem (pie) dambjiem – 400,6 ha;
zeme pie hidromezgliem – 8,9 ha;
zeme zem (pie) kanāliem – 316,5 ha;
būves:
nedzīvojamas (tajā skaitā laboratorijas, mācību, sanitāras) ēkas 36 563,8 m² platībā – 20 gab., tajā skaitā augstceltne 26 stāvu augstumā;
palīgēkas 3 274,8 m² platībā – 35 gab.;
garāžas ēkas 1 456,7 m² platībā – 13 gab.;
īslaicīgās apmešanās ēkas 367,7 m² platībā – 1 gab.;
dzīvojamas ēkas 928,6 m² platībā – 2 gab.;
polderu sūkņu stacijas 40 gab.;
inženierbūves:
dambji 430,61 km garumā;
hidromezgli, regulatori un laipas – 36 gab.;
regulētas ūdensnotekas 13 962,08 km garumā;
melioratīvās hidrometrijas posteņi – 47 upju posteņi, 6 ezeru posteņi, 4 drenu posteņi.
Lai valsts budžeta un Eiropas Savienības līdzekļiem finansētu pasākumu īstenošanai paredzēto finansējumu un izdevumus nošķirtu no administratīvo ēku apsaimniekošanas ieņēmumiem un izdevumiem, tiek nodrošināta nodalīta grāmatvedības uzskaite. Izveidotā grāmatvedības uzskaites sistēma ļauj izsekot finansējumu pa nodalāmajiem ieņēmumu un izmaksu posteņiem, tostarp darbinieku atlīdzības, transporta, biroja izdevumu, kapitālieguldījumu u.c. posteņiem. Sabiedrība nodrošina pārvaldījumā nodoto nekustamo īpašumu datu atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, kā arī tos uztur un aktualizē resora centralizētajā finanšu un personāla resursu vadības informācijas sistēmas "HORIZON" nekustamo īpašumu pārvaldības modulī.
Atbilstoši Zemkopības ministrijas pilnvarojumam Sabiedrība organizē, vada un kontrolē pārvaldījumā esošo nekustamo īpašumu kadastrālās uzmērīšanas darbus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šos īpašumus reģistrē zemesgrāmatā, kā arī kontrolē izpildmērījumus un pēc īpašumu atjaunošanas (pārbūves) īpašumus, tostarp inženierbūves, reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Sabiedrības speciālisti piedalās zemes robežu apsekošanā, atjaunošanā, to noteikšanā un robežu neatbilstības novēršanā, Sākotnējā plūdu riska novērtējumā 2019.–2024. gadam paredzēto pasākumu īstenošanā, kā arī Upju (Daugavas, Lielupes, Ventas, Gaujas) baseinu apgabala konsultatīvās padomes darbā, tā iesaistoties plūdu un ūdensnoteku krasta erozijas novēršanas un pārvaldīšanas pasākumos klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai.
Sabiedrības darbība aptver visu Latvijas teritoriju – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales meliorācijas reģionālās nodaļas ar 26 sektoriem un Rīgas HES ūdenskrātuves inženiertehniskās būves. Sabiedrības pārvaldījumā ir arī administratīvās ēkas dažādās pilsētās un apdzīvotajās vietās – Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Krāslavā, Liepājā, Lubānā, Ozolniekos, Rēzeknē, Rīgā un Valmierā. Sabiedrības centrālais birojs atrodas Rīgā, Republikas laukumā 2.
Sabiedrības kapitālsabiedrības statusa modelis un tā priekšrocības dod iespēju deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus īstenot efektīvāk, jo Sabiedrības vadība var pieņemt operatīvus lēmumus, nodrošinot administratīvu un finanšu resursu lietderīgu izmantošanu, plānot Sabiedrības darbību ilgtermiņā, kā arī piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas personālu.
Eiropas Savienības dalībvalstu sanāksmē 2021. gada 9. novembrī par ūdens pārvaldības specifisko datu apstrādi un plānošanas metodēm somu eksperts Juha Rīhimaki atzina, ka Latvijas meliorācijas digitālais kadastrs ir labākais Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Sabiedrība 2019. gadā valsts mēroga konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2019" ieguva 2. vietu nominācijā "ILGTSPĒJĪGA publiskā ārtelpa 2019" par projektu "Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana".  Valsts mēroga konkursā "Latvijas būvniecības gada balva 2020" nominācijā "Inženierbūve pārbūve" iegūta 1. vieta par projektu "Gaujas–Daugavas kanāla atjaunošana Ādažu novadā". Valsts mēroga konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2021" nominācijā "Inženierbūve pārbūve" par projektu "Bārtas kreisā krasta dambja, pik. 00/00-48/13, atjaunošana, Nīcas pagastā, Nīcas novadā" iegūta Atzinības balva. Projekti finansēti, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus.
Sabiedrības darbība ir nozīmīga valstij stratēģiski svarīgā tautsaimniecības nozarē – lauksaimniecības, tostarp mežsaimniecības, nozares attīstības veicināšanā, Sabiedrībai pildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus. Lauksaimniecība jau vēsturiski ir izveidojusies par vienu no svarīgākajām tradicionālām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas nav zaudējusi savu nozīmību, nodrošina lauksaimniecības produktu ražošanu, veido raksturīgo lauku ainavu un dod darbu lauku reģionu iedzīvotājiem.
Sabiedrība īsteno Meliorācijas likuma 2. pantā noteikto mērķi: ".. nodrošināt tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību."
Sabiedrības darbību ietekmē šādi galvenie valsts plānošanas dokumenti un tajos noteiktie mērķi.
1. Latvijas ilgtspējības attīstības stratēģija līdz 2030. gadam
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk – LIAS 2030) ir iekļauti arī šādi mērķi: Latvijai būt  Eiropas Savienības līderei dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos un attīstot kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus, saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas, jo ūdensteces un ūdenstilpnes veido Latvijas vienoto stratēģisko hidroloģisko tīklu un ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības faktors, kā arī paredzēt rīcības mērķus zemes ielabošanas pasākumiem, ar kuriem jāsniedz atbalsts lauku saimniecībām meliorācijas un zemes ielabošanas pasākumiem.
2. Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (turpmāk – NAP 2027) noteikta prioritāte "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība", kuras mērķis ir dzīves vides kvalitātes uzlabošana līdzsvarotai reģionu attīstībai. Noteiktie rīcības virzieni paredz gudru un efektīvu pieejamo resursu apsaimniekošanu, teritoriālās attīstības iespēju izmantošanu un apdraudējumu mazināšanu. Viens no rīcības virzieniem ir "Daba un Vide – "Zaļais kurss"". Tajā norādīts, ka līdz ar klimata pārmaiņām palielināsies nokrišņu daudzums, tāpēc meliorācijai un spējai novadīt lieko ūdens daudzumu būs arvien lielāka nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un panākot materiāltehniskā un infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumus (katastrofu draudu, tostarp plūdu un krasta erozijas, novēršanas un to pārvaldīšanas pasākumu īstenošanai), kā arī lauksaimniecības nozaru pārvaldībā un ilgtspējīgā nokrišņu notekūdeņu apsaimniekošanā, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus un prognozes par klimata noturīguma sasniegšanu un stiprināšanu.
3. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam
Viens no šī plāna rīcības virzieniem ir efektīva resursu izmantošana un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana lauksaimniecībā. Meža zemē, tāpat kā lauksaimniecības zemē, liela problēma ir nesakopta vai neatjaunota meliorācijas sistēma, kas vēsturiski tika izveidota lielā apjomā, būtiski uzlabojot zemes kvalitāti un izmantošanas iespējas. Diemžēl patlaban šī sistēma ir būtiski novecojusi vai vietām vispār iznīcināta, tādēļ ir nepieciešams strādāt pie pasākumiem meliorācijas sistēmu atjaunošanai. Meliorācijas sistēmu uzturēšanai ir kompleksa ietekme uz augsni un tās auglību. Ne mitra, ne arī pārāk sausa augsne nav piemērota kultūraugu audzēšanai. Ja ir pieejams optimāls ūdens daudzums, augu saknēm ir pieejams arī daudz vairāk skābekļa un netiek ietekmēta augsnē dzīvojošo organismu bioloģiskā daudzveidība. Meliorācijas sistēmu uzturēšanas uzlabošana lauksaimniecības zemē samazina netiešo NO₂ noteci.
4. Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030"
Viens no galvenajiem Zemkopības ministrijas informatīvā ziņojuma "Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030"  uzdevumiem ir zemes izmantošanas ilgtermiņa politikas izstrāde. Tajā noteikts, ka bioekonomikas attīstībā noteicošie faktori ir zemes izmantošanas veids un augsnes nodrošinātās funkcijas. Atkarībā no augsnes tipa tās ir dažādas – primārā ražošana, oglekļa piesaiste, bioloģiskās daudzveidības un dzīvotņu nodrošināšana, barības vielu aprite un ūdens režīmu regulācija. Latvijas ģeogrāfiskajos apstākļos, kad nokrišņu daudzums, kā arī plūdu, palu biežums palielinās, meliorācija kļūst arvien nozīmīgāka zemes un vides resursu ilgtspējas nodrošināšanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un tautsaimniecības infrastruktūras objektu, saglabāšanai, izmantošanai un palielināšanai, kā arī kvalitatīvas cilvēka dzīves vides un iedzīvotāju civilās drošības uzturēšanai. 
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija par apbūves teritorijām ir palielinājusi plūdu risku, un agrākās piepilsētas lauksaimniecības zemes meliorācijas sistēmas tiek izmantotas arī teritorijas un iedzīvotāju aizsardzībai no plūdiem. Bijušās lauksaimniecības zemes meliorācijas infrastruktūra neatbilst jaunajam zemes lietošanas mērķim. Pārmitrās teritorijas, plūdi un pali ietekmē publisko infrastruktūru, dzīvojamās mājas un dzeramā ūdens kvalitāti un var veicināt infekcijas slimību uzliesmojumu.
Meliorācijas sistēmu ietekme: poldera sūkņu stacija nodrošina mitruma režīmu poldera teritorijā, poldera teritorija palielina izmantojamās zemes platību, meliorācijas sistēmas nodrošina labāku ražu lauksaimniekiem, aizsargdambis apdzīvoto teritoriju pasargā no plūdiem, drenāža ļauj uztvert un novadīt augsnes un filtrācijas ūdeņus, meliorācijas sistēmas nodrošina būvju un ceļu infrastruktūras ekspluatāciju, valsts nozīmes meliorācijas sistēma uztur atbilstošu mitruma režīmu meža masīvā un nodrošina arī koplietošanas meliorācijas sistēmu darbību, viena īpašnieka un koplietošanas sistēmas uztur atbilstošu mitruma režīmu "jaunajos" ciemos un meliorācijas sistēmas ļauj iegūt kūdru.
Neatkarīgi no meliorācijas sistēmu veida un piederības tās ir savstarpēji saistītas un veido vienotu kopumu. Vidēji viens kilometrs valsts nozīmes ūdensnoteku ir saistīts ar aptuveni 3,5 km koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmu ūdensnotekām un ar tām saistītām drenāžas sistēmām.
Sabiedrība nodrošina tehnisko uzraudzību valsts meliorācijas sistēmām. Lai iegūtu informāciju par to tehnisko stāvokli, tās tiek regulāri apsekotas, tā nosakot meliorācijas sistēmu bojājumus un defektus, kas ietekmē ūdensteci un attīstoties var pasliktināt meliorācijas sistēmu stāvokli, nelabvēlīgi iedarboties uz apkārtējo vidi.
Sabiedrība īsteno nekustamo īpašumu – nedzīvojamo ēku – pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošinot valsts un sabiedrības intereses un to pienācīgu aizsardzību, īpaši ar lauksaimniecības nozari saistītām iestādēm.
Ievērojot Ministru kabineta 2006. gada 9. maija rīkojuma Nr. 319 "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju" (zaudējis spēku 2021. gada 1. janvārī) 8.6. apakšpunktu un ar Ministru kabineta 2017. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 701 "Par Valsts pārvaldes reformu plānu 2020" apstiprinātajā plānā noteikto, ar Zemkopības ministrijas 2019. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 114 izveidotās reformas Vadības grupas 2020. gada 22. janvāra sanāksmē nolemto, kā arī labās prakses piemērus, Sabiedrībai, savā pārvaldīšanā no Zemkopības ministrijas padotības iestādēm veiksmīgi pārņemot nedzīvojamās ēkas, ir izdevies konsolidēt administratīvās teritorijas nozares pārvaldes funkcijas vienā objektā (būvē), vienlaikus uzlabojot nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitāti, pakalpojuma kvalitāti un pieejamību lauksaimniekiem, kā arī atbrīvojot padotības iestādes no tām neraksturīgu funkciju (nekustamo īpašumu apsaimniekošanas) izpildes. Tā, piemēram, nedzīvojamā ēkā Skolas ielā 9, Krāslavā konsolidētas attiecīgās administratīvās teritorijas nozares pārvaldes iestādes – Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales pārvaldes klientu papildu pieņemšanas sektors, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģiona nodaļa, Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes filiāle, Valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Krāslavas birojs, kā arī Sabiedrības meliorācijas departamenta Latgales reģiona Krāslavas sektors.
Sabiedrības nekustamo īpašumu kopējais portfelis nosacīti ir sadalīts trīs daļās. Pamatportfelī ietverti īpašumi, kas nepieciešami valsts sektoram publisko funkciju nodrošināšanai. Aktīvu portfelī ietverti nekustamo īpašumu objekti, kurus pārveidojot var pielāgot publiskā sektora vajadzībām, vai arī tiek palielināta šo īpašumu vērtība. Atsavināmo īpašumu portfelī ietverti īpašumi, kuri publiskajam sektoram nav nepieciešami un kuru uzturēšana rada zaudējumus. Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2017. gadam" 54. panta pirmo daļu tika pieņemta norma, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu var organizēt tā ministrija vai cita centrālā valsts iestāde, kuras valdījumā ir attiecīgais valsts nekustamais īpašums. Sabiedrībā ir izveidota valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas komisija, kura, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, organizē atsavināmo īpašumu izsoli publiskajā telpā. Īpašumus atsavina izsolēs, bet iegūtos līdzekļus iegulda pamatportfeļa un aktīvā portfeļa īpašumu tehniskā stāvokļa uzlabošanai. 
Ievērojot minēto normu, Sabiedrība laikā no 2018. gada saskaņā ar ministrijas pilnvarojumu izsolēs ir atsavinājusi 10 valsts nekustamos īpašumu, kas vairs nebija nepieciešami valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" 36. un 37. punktā noteikto atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi (no kuriem atskaitīti atsavināšanas izdevumi) aptuveni 290148,22 euro apmērā tika ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontos.
Pamatojoties uz attiecīgiem Ministru kabineta rīkojumiem "Par apropriācijas palielināšanu" summa aptuveni 140 000 euro apmērā izmantota, lai nodrošinātu finansējumu kapitālieguldījumiem citos ministrijas valdījumā un Sabiedrības pārvaldīšanā esošajos valsts īpašumos. Jāņem vērā, ka likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" (stājās spēkā 2023. gada 22. martā) vairs neparedz iespēju ministrijai pašai organizēt valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu, tādējādi liedzot ministrijai un Sabiedrībai šādā veidā iegūt līdzekļus ministrijas valdījumā un Sabiedrības pārvaldīšanā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanai, tehniskā stāvokļa uzlabošanai un attīstīšanai. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 9. panta pirmo daļu, izņemot tikai noteiktos gadījumos, valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
Ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 50. punktu, Zemkopības ministrijai sagatavotajā projektā un ar to saistītajā informācijā (TA lietā) jānodrošina minēto faktu un datu, kā arī izvērtējuma patiesums. Informācija par Sabiedrības darbības periodā sasniegtajiem rezultātiem, kas tika panākti patlaban izvērtējamā Sabiedrības darbības periodā, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā, optimizējot līdzekļu izmantošanu Sabiedrības pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu attīstībai un izmantojot iegūtos līdzekļus no cita valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas attiecīgā periodā speciālajos likumos paredzētajā kārtībā, ir patiesa un atspoguļo Sabiedrības reālo rīcību, ilustrē speciālā regulējuma priekšrocības un iespējas valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā attiecīgajā nozarē, atbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī Valsts kontroles (revīzijas grafiks Nr. 2.4.1-13/2021) ieteikuma Nr. 9 "Zemkopības ministrijai izvērtēt valdījumā esošā valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas modeļa un citu alternatīvu priekšrocības un trūkumus" būtībai. 
Sabiedrības darbības veidu ekonomiskais un juridiskais novērtējums īstenots tādās jomās kā meliorācijas pasākumu nodrošināšana, meliorācijas kadastra uzturēšana un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi.
Meliorācijas pasākumu nodrošināšana
Meliorācijas pasākumu nodrošināšana ir valsts deleģēts pārvaldes uzdevums, un darbības šajā jomā lielākoties notiek saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem – Meliorācijas likumu, Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumiem Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi", Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumiem Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi", plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam" u.c. saistošajiem normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem.
Meliorācijas sistēmas atkarībā no meliorācijas kadastra datiem un ekspluatācijas un uzturēšanas tiek iedalītas šādi: valsts meliorācijas sistēma, kas ir valstij piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno valsts, valsts nozīmes meliorācijas sistēma, kas ir meliorācijas sistēma, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem un kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts, pašvaldības meliorācijas sistēma, kas ir pašvaldībai piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina pašvaldība, pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma, kas ir koplietošanas meliorācijas sistēma, kura būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās un infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos), koplietošanas meliorācijas sistēma, kas ir meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos esošā zemē, un viena īpašuma meliorācijas sistēma, kas ir meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā. Neatkarīgi no meliorācijas sistēmu veida un piederības tās ir savstarpēji saistītas un veido vienu kopumu. Sabiedrības stratēģijā norādīts, ka vidēji viens kilometrs valsts nozīmes ūdensnoteku ir saistīts aptuveni ar 3,5 km koplietošanas un viena īpašuma meliorācijas sistēmu ūdensnotekām un ar tām saistītām drenāžas sistēmām.
Meliorācijas pasākumu nodrošināšana, neņemot vērā ieņēmumus no Eiropas Savienības projektu īstenošanas, kopumā 2021. gadā veidoja 27,8 % no sabiedrības kopējiem ieņēmumiem.  
Meliorācijas pasākumu nodrošināšana tiek plānota un administrēta centralizēti, bet noteiktie uzdevumi tiek attiecīgi novirzīti uz Sabiedrības reģionālajām nodaļām. Sabiedrība piesaista ārpakalpojuma sniedzējus meliorācijas pasākumu īstenošanai valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvdarbu (pārbūves, atjaunošanas darbu), projektēšanas un ekspertīžu veikšanā, būvuzraudzībā un būvju tehniskajā apsekošanā. Sabiedrība pilda funkcijas, kas saistītas ar būvniecības procesa uzraudzību.
Meliorācijas pasākumu tirgus analīze
Lai noteiktu konkrēto tirgu, vispirms ir jāidentificē pakalpojums, ko faktiski nodrošina Sabiedrība. Meliorācijas likuma 19. pantā likumdevējs ir uzlicis Sabiedrībai pienākumu uzturēt valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas, nodrošināt to būvniecību un ekspluatāciju. Tādējādi meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un sistēmas uzraudzība ir ekskluzīvā publiskās personas kompetencē un ir cieši saistīta ar publiskās funkcijas īstenošanu, kas attiecīgi arī plašākā nozīmē ir uzskatāma par Sabiedrības sniegto pakalpojumu meliorācijas jomā.
Lai gan Sabiedrība un Zemkopības ministrija lieto apzīmējumu "meliorācijas pasākumi", konkurences tiesību izpratnē tie ir uzskatāmi par meliorācijas pakalpojumiem, jo arī stratēģisku svarīgu pakalpojumu sniegšana varētu tikt nodota privātajam sektoram. Vērtējot plašākā mērogā, meliorācijas joma ietver vairākus pakalpojumu tirgus un to segmentus, piemēram, būvniecības pakalpojumu tirgu ar segmentu – inženierbūvniecību, kurā ietilpst arī meliorācijas objektu projektēšana, būvniecība un uzturēšana, informācijas datubāzes izveides un uzturēšanas pakalpojumu, kā arī projektu vadības atbalsta u.c. pakalpojumus. 
Tātad Sabiedrība darbojas meliorācijas pakalpojumu jomā, kas ietver inženierbūvniecības tirgus segmentu, informācijas datubāzes un uzturēšanas pakalpojumu tirgus segmentu, projektu vadības pakalpojumu tirgus segmentu, hidrometrijas datu apstrādes pakalpojumu tirgus segmentu un citu pakalpojumu tirgus segmentus, kas nepieciešami publiskās funkcijas izpildei, jo dalība šajos tirgos izriet no tiesiskā pienākuma izpildīt minēto funkciju.
Nosakot faktisko pakalpojumu tirgu, kurā Sabiedrība darbojas meliorācijas jomā, papildus ir ņemts vērā Meliorācijas likuma 8. pantā noteiktais, iepriekš jau minētais meliorācijas sistēmu iedalījums kopsakarā ar Sabiedrības faktisko darbību meliorācijas pakalpojumu jomā un tai deleģētajām funkcijām.
Sabiedrība varētu piedāvāt, piemēram, meliorācijas sistēmu uzturēšanas pakalpojumus arī privātīpašuma īpašniekiem, attiecīgi sniedzot arī viena īpašuma meliorācijas sistēmas uzturēšanas pakalpojumu iedzīvotājiem. Turpretī privātā sektora pārstāvim ir iespēja iepirkumā pretendēt tikai uz noteiktu tirgus segmentu jeb publiskās funkcijas izpildes daļu, piemēram, valsts un pašvaldību meliorācijas sistēmu būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā. Būtībā tas nozīmē, ka konkrētā tirgus iespējamais tvērums publiskajai personai un privātajai personai ir atšķirīgs.
Lai pēc iespējas kvalitatīvāk novērtētu konkurences aspektus, Sabiedrības pakalpojumu konkrētais tirgus ir jānosaka, cik vien iespējams, precīzi. Tādējādi nav juridiskas nepieciešamības konkrēta tirgus tvērumā iekļaut tos tirgus segmentus, kuros Sabiedrība faktiski nav aktīva, bet publiskās funkcijas izpildes daļu nodod privātajam sektoram, būtībā pildot tikai administratīvo un uzraudzības funkciju. Piemēram, Sabiedrība nedarbojas būvniecības pakalpojumu tirgū nevienā tā segmentā, bet šīs publiskās funkcijas izpildei piesaista ārpakalpojumu sniedzējus atbilstoši to kompetencei. Tas ir pamatojams gan ar iepriekšminētajiem lietderības apsvērumiem, gan ar konkurences tiesību normu ievērošanu, lai veicinātu privātā sektora iesaistīšanos. Tas nozīmē, ka Sabiedrības pakalpojumu tirgus neietvers būvniecības pakalpojumu tirgus segmentu.
Sabiedrība nepiedāvā pakalpojumus ārpus valsts deleģētajām funkcijām, piemēram, nesniedz viena īpašuma meliorācijas sistēmas uzturēšanas pakalpojumus. Sabiedrības darbība meliorācijas jomā nepārsniedz tai valsts deleģēto funkciju tvērumu.
Dažas Sabiedrības funkcijas ir izteikti administratīva rakstura, saistītas ar valsts pārvaldes darbības īstenošanu un pēc būtības nav nododamas privātajam sektoram, – tehnisko noteikumu izdošana noteiktām darbībām meliorētajā zemē un ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm. Konkrētais pakalpojumu tirgus, kurā darbojas Sabiedrība meliorācijas jomā, tiek identificēts kā valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu tirgus.
Meliorācijas sistēmu pārvaldīšanas segmentā tiesiskā regulējuma izvirzīto noteikumu dēļ konkurence nepastāv, savukārt apsaimniekošanas nolūkā Sabiedrība var piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju. Meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitatīva izpilde pieprasa specifiskas personāla zināšanas meliorācijā, turklāt tirgū trūkst atbilstoši kvalificētu speciālistu. Vispārīgā apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus izpētē netika identificēti atbilstošas kvalifikācijas apsaimniekošanas uzņēmumi. Pat ja šādi pakalpojumu sniedzēji tiktu identificēti, tas nenozīmē, ka minēto stratēģisko svarīgo objektu apsaimniekošanu uzreiz varētu nodot ārpakalpojumā, jo valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas nepārtraukta darbība ir ļoti nozīmīga tautsaimniecībai un sabiedrībai. Ņemot vērā apsaimniekošanas objektu nozīmību, valstij būtu pienākums izveidot uzraudzības iestādi vai citi līdzvērtīgu pārvaldības mehānismu, lai spētu operatīvi reaģēt un organizēt apsaimniekošanu, ja pakalpojuma sniedzējs no privātā sektora nespētu šo funkciju pildīt atbilstošā kvalitātē.
Pieprasījuma aizstājamība un piedāvājuma aizstājamība nav identificēta.
Meliorācijas pasākumu pakalpojuma ģeogrāfiskais tirgus
Sabiedrības pakalpojuma ģeogrāfiskais tirgus aptver visu Latvijas Republikas teritoriju, jo valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas ir izvietotas visā Latvijas Republikas teritorijā.
Meliorācijas pasākumu konkurentu apskats
Sabiedrības faktiskajā darbības jomā tai nav tiešo konkurentu pārvaldīšanā, jo pastāv juridiski šķēršļi privātā sektora ienākšanai tirgū. Attiecībā uz pārējiem tirgus segmentiem meliorācijas pasākumu jomā konkurence ir piesātināta. Var identificēt privātā sektora uzņēmumus ar atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem, kas spētu izpildīt atsevišķas ar meliorācijas pasākumu nodrošināšanu saistītas funkcijas.
Latvijas Melioratoru biedrība, kas pārstāv meliorācijas nozari, tostarp Sabiedrības speciālistus, un Hidromelioratīvās būvniecības speciālistu sertifikācijas centrs (turpmāk – "SC") uztur sertificēto speciālistu reģistru. 2022. gada 5. februārī atjaunotais sertificēto hidromelioratīvās būvniecības speciālistu saraksts ietver 187 sertificētus būvspeciālistus 30 novados un piecās pilsētās. Par būvspeciālistu aktīvajiem sertifikātiem var pārliecināties Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) būvspeciālistu reģistrā. BIS ietver arī būvkomersantu reģistru, kurā apkopoti būvkomersanti, kas ir reģistrēti kā ar meliorāciju saistīto darbību veicēji, un tajā ir norādīti arī attiecīgajā uzņēmumā strādājošie speciālisti un to specializācijas jomas.
Lai gan Sabiedrība no 2018. gada 21. maija ir izslēgta no būvkomersantu reģistra, ir norādīta vēsturiska informācija par darbības jomām, kurās strādā Sabiedrības speciālisti. Tās ir meliorācijas sistēmu projektēšana, meliorācijas sistēmu būvdarbu būvuzraudzība, meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana, meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, upju hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība, hidrotehnisko būvju projektēšana,
upju hidrotehnisko būvju projektēšana un hidrotehnisko būvju būvdarbu būvuzraudzība.
Aplūkojot būvkomersantu reģistra datus par būvkomersantiem, kuriem norādīta specializācija iepriekšminētajās darbības jomās, kurās darbojas Sabiedrība, iespējams identificēt kopējo šajās darbības jomās reģistrēto būvkomersantu sarakstu. Apkopojumu skatīt tabulā anotācijas 1. pielikumā. Tabulā atsevišķi norādīti kopumā reģistrētie būvkomersanti un aktīvie būvkomersanti. Darbības jomas ir iedalītas divās grupās: 1) meliorācijas sistēmu būvniecības darbības jomas (no 1. līdz 4.) un 2) hidrotehnisko būvju darbības jomas (no 5. līdz 8.) . 
Pēc tabulā sniegtās informācijas secināms, ka neviens no privātā sektora uzņēmumiem nav sertificējies tajās darbības jomās, kurās Sabiedrība bija sertificējusies laikā, kad tā bija aktīva un reģistrēta būvkomersantu reģistrā.
Atbilstoši identificētajam būvkomersantu kopumam tabulā anotācijas 2. pielikumā ir apkopoti lielākie meliorācijas pakalpojumu sniedzēji (no 1. līdz 7.) 2020. gadā pēc šādiem kritērijiem: uzņēmums īsteno vismaz divus no trīs Sabiedrības BIS sistēmā norādītajām ar meliorāciju saistītajām darbības jomām (t.i., meliorācijas sistēmu projektēšana, meliorācijas sistēmu būvdarbu būvuzraudzība un meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana, kas no visām Sabiedrības reģistrētajām darbības jomām BIS sistēmā veido lielāko darba apjomu meliorācijas pasākumu īstenošanā), un uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā pārsniedz vienu miljonu euro.
Tā kā minētajiem kritērijiem atbilst tikai seši uzņēmumi, ir apkopota informācija arī par četriem citiem (skatīt no 8. līdz 11.) meliorācijas jomā strādājošiem uzņēmumiem pēc šādiem kritērijiem: uzņēmums īsteno visas trīs Sabiedrības norādītās darbības jomas, un uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā ir mazāks par vienu miljonu euro.
Atbilstoši tabulā dotajiem datiem konstatējams, ka lielākie meliorācijas pasākumu īstenotāji, kuru apgrozījums 2020. gadā ir pārsniedzis vienu miljonu euro, attiecīgajā periodā sniedz divus no trīs Sabiedrības BIS sistēmā norādītajiem meliorācijas pasākumiem – meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšanu un meliorācijas sistēmu būvdarbu būvuzraudzību. Minētie komersanti nenodarbojas ar meliorācijas sistēmu projektēšanu, vai arī šajā laikā pie būvkomersanta nestrādā speciālisti ar šādiem sertifikātiem.
Lielākie meliorācijas pasākumu īstenotāji, kuru apgrozījums ir pārsniedzis vienu miljonu euro, ir SIA "RR Nord", SIA "Valkas meliorācija", SIA "Vidzemes būvnieks", SIA "Talsu meliorators" un SIA "Meliorceltnieks". No šīs kategorijas vienīgais būvkomersants, kas nodrošina visu trīs pasākumu īstenošanu, ir SIA "GEO Consultants".
Pieci lielākie tirgus dalībnieki, kuri savā darbībā īsteno visas trīs Sabiedrības norādītās darbības jomas un kuru apgrozījums ir mazāks par vienu miljonu euro, ir SIA "Visko", SIA "Zvidze", SIA "MCSO", SIA "ATON EKO" un SIA "Inženieru birojs "PROFECTO"". Lielākie meliorācijas pasākumu īstenotāji norādījuši arī citas darbības jomas, kurās tie darbojas, – hidrotehnisko būvju projektēšanu, kā arī būvdarbu būvuzraudzību un (vai) vadīšanu. Tabulā nav norādīta apgrozījuma daļa, kas būtu attiecināma tikai uz meliorācijas pasākumiem, jo BIS sistēmā pieejamie dati atspoguļo kopējo apgrozījumu par visām īstenotajām darbības jomām un nav pieejama izvērsta informācija par apgrozījuma daļu, kas attiecināma uz meliorācijas pasākumiem.
Kopumā tirgū ir identificējami komersanti, kas ir specializējušies vienā vai vairākos meliorācijas pakalpojumu jomā ietveramajos tirgus segmentos.
Sabiedrība nodrošina meliorācijas sistēmu būvdarbu uzraudzību un pēc publiskajiem iepirkumiem nodod meliorācijas sistēmu projektēšanu un ekspertīzi, būvdarbu izpildi un būvuzraudzību, kā arī hidrotehnisko būvju projektēšanu un būvuzraudzību ārpakalpojumā.
Meliorācijas likuma 1. panta terminu skaidrojumā norādīts, ka zemes meliorācija ir zemes uzlabošana, kas mazina klimatisko apstākļu nelabvēlīgo ietekmi un nodrošina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Saskaņā ar plānu "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021.–2027. gadam" meliorācijas pasākumi skar meža, kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursus, tādējādi to ietekme un nozīmība attiecināma gan uz Latvijas zemes resursu un publiskās infrastruktūras (ceļu, dzelzceļa, tiltu) efektīvu izmantošanu, gan lauku ainavu, vides un ūdens kvalitāti, gan iedzīvotāju dzīvību, veselību un drošību. Tas nozīmē, ka meliorācijas pasākumi netieši ietekmē visas tautsaimniecības nozares un sabiedrību kopumā.
Tā kā valsts nozīmes meliorācijas sistēmas un valsts meliorācijas sistēmas ir cieši saistītas ar pašvaldības meliorācijas sistēmu un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmām, var apgalvot, ka meliorācijas pasākumu saņēmējs un ieguvējs ir Latvijas valsts un tās sabiedrība kopumā. Meliorācijas pasākumu atbilstoša nodrošināšana ir svarīga meliorācijas sistēmu ilgtspējīgai pastāvēšanai.
Sabiedrības vidēja termiņa stratēģijā norādīti šādi ieguvumi no meliorācijas pasākumu nodrošināšanas: polderu sūkņu stacija uztur atbilstošu mitruma režīmu poldera teritorijā, poldera teritorijā palielinās izmantojamās zemes platība, meliorācijas sistēmas nodrošina labāku ražu lauksaimniekiem, aizsargdambis pasargā apdzīvoto teritoriju no plūdiem, drenāža uztver un novada augsnes un filtrācijas ūdeņus, meliorācijas sistēmas nodrošina būvju un ceļu infrastruktūras ekspluatāciju, valsts nozīmes meliorācijas sistēma uztur atbilstošu mitruma režīmu meža masīvā, valsts nozīmes meliorācijas sistēmas nodrošina arī koplietošanas meliorācijas sistēmas darbību, viena īpašnieka un koplietošanas sistēmas uztur atbilstošu mitruma režīmu "jaunajos" ciemos, kā arī meliorācijas sistēma ļauj iegūt kūdru.
Pēdējo trīs gadu laikā Sabiedrības darbības rādītāji meliorācijas pasākumu īstenošanā ir uzlabojušies (sk. tabulu anotācijas 3. pielikumā). Pamatojoties uz tabulā sniegto informāciju, secināms, ka uzlabojas Sabiedrības darbības rādītāji, kas saistīti ar uzturēto valsts nozīmes ūdensnoteku garumu, polderu aizsargdambju garumu un izsniegtajiem un apstiprinātajiem kadastra datiem, un palielinās Sabiedrības īstenoto meliorācijas pasākumu darba apjoms, kā arī nepieciešamība pēc papildu finansējuma meliorācijas sistēmu uzturēšanai.
Vērtējot ieguvumus no Sabiedrības darbības meliorācijas pasākumu īstenošanā, jāņem vērā, ka Sabiedrība ir atbildīga par divu valsts budžeta apakšprogrammu īstenošanu (26.02.00 "Meliorācijas kadastra uzturēšana, valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana" un 26.03.00 "Ikgadējie maksājumi par Daugavas kaskādes HES zemes resursiem nodarīto kaitējumu kompensēšanu"), kas attiecas uz Sabiedrības kapitāldaļu turētājas Zemkopības ministrijas stratēģijā noteikto darbības virzienu par dabas resursu saglabāšanu, lai nodrošinātu to gudru izmantošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem.
Šķēršļi meliorācijas pasākumu pakalpojuma iepirkšanai privātajā tirgū
Likumdevējs Meliorācijas likumā valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas uzturēšanu, būvniecību un ekspluatāciju ir deleģējis Sabiedrībai. Tas nozīmē, ka no privātā sektora nav iespējams iegādāties tikai minēto sistēmu pārvaldīšanas pakalpojumu, bet apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana nav ierobežota. Ja tiktu identificēta ar faktiem pamatota tirgus nepilnība, būtu jāizsver tās novēršanas alternatīvie risinājumi pirms lēmuma pieņemšanas par līdzdalības saglabāšanu Sabiedrībā, piemēram, pārvaldīšanas funkcijas izpilde iestādes līmenī, apsaimniekošanas uzdevumu nodošana privātajam sektoram, privātā publiskā partnerība (ja piemērojama) u.c.
Meliorācijas pasākumu pakalpojuma ietekme uz brīvu un vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi un konkurenci
Anotācijas 4. pielikumā tabulā novērtēta konkurences neitralitātes ievērošana Sabiedrības darbībā meliorācijas pakalpojumu jomā. Tā kā meliorācijas pasākumu īstenošana ir valsts deleģēta funkcija un šīs funkcijas izpildei Sabiedrībai tiek piešķirti līdzekļi no valsts budžeta, meliorācijas pasākumiem netiek noteikta pakalpojuma cena un izmaksu veidošanās mehānisms, kā tas būtu standarta komercpakalpojumiem.
Meliorācijas kadastra uzturēšanas ekonomiskais novērtējums
Kopš 2010. gada Sabiedrība, ievērojot normatīvajos aktos un Zemkopības ministrijas deleģēšanas līgumā noteikto, pilda valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar meliorācijas kadastra izveidi un uzturēšanu. Meliorācijas kadastra informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas pieejama tīmekļvietnē www.melioracija.lv. Meliorācijas kadastrs satur teksta datus par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli un statusu, kā arī telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kuros attēlota meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, meliorācijas sistēmas būves un ierīces un hidrometrijas posteņi ar to meliorācijas kadastra apzīmējumiem. Visas meliorācijas sistēmas, kas ir valsts, pašvaldības un citu fizisko un juridisko personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, neatkarīgi no to īpašuma piederības un statusa tiek reģistrētas meliorācijas kadastra informācijas sistēmā. Tā kā meliorācijas kadastrs ir valsts informācijas sistēma, darbības, kas saistītas ar meliorācijas kadastra uzturēšanu, lielākoties ir noteiktas tādos ārējos normatīvajos aktos kā Meliorācijas likums, Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumi Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" u.c. saistošajos normatīvajos aktos.
Sabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijā izvirzītie divi nefinanšu mērķi attiecībā uz meliorācijas kadastru ir:
1) sniegt sabiedrībai informāciju par interesējošās valsts teritorijas daļas attīstības iespēju un ierobežojumiem, izmantojot Meliorācijas kadastra valsts informācijas sistēmas datus digitālā veidā;
2) novērst applūdināšanas varbūtības apdraudējumu būvju tehnisko noteikumu izdošanas un projektēšanas stadijā, ņemot vērā arī melioratīvās hidrometrijas posteņu novērojumus un izsniedzot tehniskos noteikumus un kadastra datus.
Tehnisko noteikumu un kadastra datu izsniegšana tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, un tie tiek izsniegti bez maksas, tā nodrošinot informācijas pieejamību visiem iedzīvotājiem un iestādēm, kam tā nepieciešama meliorācijas sistēmu uzturēšanai un būvniecības plānošanas laikā. Plānots, ka darba apjoms tikai palielināsies, jo būs jāaktualizē kadastra dati, kā arī tiks uzsākta valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pirmreizējā inventarizācija, kura tiks īstenota, pamatojoties uz izstrādāto inventarizācijas metodiku. Lai arī tas ir apjomīgs un laikietilpīgs process, ilgtermiņā tas uzlabos iespējas pildīt valsts funkcijas meliorācijas sistēmu uzturēšanā, jo sniegs padziļinātu ieskatu meliorācijas sistēmu stāvoklī un tajā nepieciešamajos uzlabojumos.
Darbs, kas saistīts ar meliorācijas kadastra uzturēšanu, tiek organizēts centralizēti, un noteiktie uzdevumi tiek attiecīgi novirzīti Sabiedrības meliorācijas reģionālajām nodaļām. Sabiedrība piesaista ārpakalpojuma sniedzējus meliorācijas kadastra datubāzes uzturēšanai un programmēšanas darbiem, lai optimizētu valsts budžeta finansējumu un īstenotu efektīvāku meliorācijas kadastra darbību.
Tirgus analīze attiecībā uz meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojumu
Saskaņā ar Meliorācijas likuma 14. panta pirmo daļu meliorācijas kadastrs apkopo un uztur informāciju par jebkuru valsts, pašvaldības, fiziskas personas vai juridiskas personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošu meliorācijas sistēmu, tostarp datus par meliorētās zemes izvietojumu, meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli, kā arī informāciju par zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Atbilstoši Meliorācijas likuma 15. pantam kadastra datus uztur un aktualizē Sabiedrība. Tātad meliorācijas datubāzes jeb kadastra izveides un uzturēšanas pakalpojums Konkurences likuma definīcijas izpratnē ir uzskatāms par preci.
No piedāvājuma viedokļa vērtējot, pakalpojuma sniegšanai ir nepieciešams gan datubāzes serveris informācijas glabāšanai, gan atbilstoši speciālisti, kas nodrošina informācijas pārbaudi un sadarbspēju, kā arī tās ievadīšanu un izsniegšanu saskaņā ar saistošo regulējumu. Darbiniekiem ir nepieciešamas pamatzināšanas meliorācijas jomā un saistošajā tiesiskajā regulējumā, kā arī jāspēj darboties ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmas programmatūru. Piedāvājumu neierobežo izteikti specifiskas prasības, kuras nebūtu iespējams apgūt saprātīgā termiņā, ja personai ir atbilstoša zināšanu bāze, piemēram, vides zinātnēs.
Tā kā, pamatojoties uz Meliorācijas likuma 32. panta pirmo daļu, melioratīvās tehniskās dokumentācijas arhīvu (krātuvi) arī glabā Sabiedrība, tehniskās krātuves pakalpojumi uzskatāmi par Sabiedrības sniegtu papildu pakalpojumu, kas ir cieši saistīts ar pamatdarbības veidu un netiek piedāvāts tirgū kā atsevišķs pakalpojums. Tehniskās dokumentācijas uzturēšana netiek uzskatīta par pamatdarbības veidu, jo ir pakārtota un attiecināma uz meliorācijas kadastra aktualizāciju un digitalizāciju.
Par konkrētās preces tirgu plašākā nozīmē ir nosakāms meliorācijas datu datubāzes jeb kadastra izveides un uzturēšanas pakalpojumu tirgus.
Tā kā meliorācijas kadastra uzturēšanas tehniskā risinājuma nodrošinājums tiek iegādāts kā ārpakalpojums, konkrētā pakalpojuma tirgus ir atbilstoši sašaurināms, jo Sabiedrība faktiski pilda kadastra administratīvo uzturēšanas funkciju, t.i., sniedz šādu pakalpojumu.
Nav juridiskas nozīmes tam, ka, iestājoties noteiktiem juridiskiem un ekonomiskiem apstākļiem, Sabiedrība teorētiski varētu izvēlēties patstāvīgi nodrošināt datubāzes tehnisko uzturēšanu, jo šādu apstākļu iestāšanās iespēja nav liela.
Meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojuma ģeogrāfiskais tirgus
Par pakalpojuma ģeogrāfisko tirgu ir uzskatāma visa Latvijas Republikas teritorija, ņemot vērā kadastra saturu un datubāzes uzturēšanas pakalpojuma ģeogrāfisko neitralitāti tiktāl, ciktāl uzturētājs spēj nodrošināt lietotājam piekļuvi datubāzes informācijai un sagatavot kvalitatīvas atbildes uz sniegtajiem informācijas pieprasījumiem.
Meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojuma konkurentu apskats
Novērtējot Sabiedrībai deleģētās funkcijas meliorācijas kadastra uzturēšanā, secināms, ka Sabiedrībai šajā darbības jomā konkurentu nav, jo meliorācijas kadastrs ir valsts informācijas sistēma un šīs sistēmas uzturēšana ir noteikta ārējā normatīvajā regulējumā – Meliorācijas likumā.
Papildus jānorāda, ka tirgus segmentos, kuros tomēr pastāv konkurence, piemēram, datubāzu tehniskā nodrošinājuma uzturēšanā, Sabiedrība daļu publiskās funkcijas izpildes ir nodevusi ārpakalpojumā. Tādējādi šo tirgus segmentu konkurentu analīzei nav juridiskas nozīmes, jo Sabiedrība ir atteikusies no darbības konkrētajā tirgū.
Meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojuma saņēmēji un to ieguvumi
Saskaņā ar Sabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģiju Sabiedrības nodrošinātais specifisko valsts informācijas datu kopums – meliorācijas kadastrs – nodrošina datu atkārtotu izmantojamību komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem. Tā kā meliorācijas sistēmu darbība ietekmē iesaistītās pašvaldības, visus iedzīvotājus un komersantus, kuru dzīves un saimnieciskās darbības vieta atrodas meliorētās zemes platībās vai to ietekmes teritorijā, meliorācijas kadastra tehniskos datus bez maksas var pieprasīt gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Valsts informācijas sistēmu sastāvdaļa ir arī melioratīvās hidrometrijas posteņu dati, kas tiek izmantoti sabiedrības interesēs, lai projektētu būves, prognozētu iespējamos plūdu draudus, tā ļaujot novērst plūdu apdraudējumu jau būvju tehnisko noteikumu izdošanas un projektēšanas stadijā. Meliorācijas kadastra dati dod iespēju plānot būvniecības procesu videi saudzīgā veidā, projektos paredzot videi saudzīgas meliorācijas sistēmas elementus un grunts atkārtotu izmantošanu, kā arī nepieļaujot apkārtējās vides piesārņošanu ar atkritumiem un naftas produktiem.
Šķēršļi Meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojuma iepirkšanai privātajā tirgū 
Tā kā likumdevējs Meliorācijas likumā ir noteicis Sabiedrībai ekskluzīvu kompetenci pakalpojuma sniegšanā, pastāv juridisks šķērslis meliorācijas datubāzes jeb kadastra izveides un uzturēšanas pakalpojuma iepirkšanai privātajā tirgū, nesadalot to tirgus segmentos un saglabājot administratīvās uzturēšanas funkciju. Tas ir saistāms ar pieprasījuma neaizstājamību un kadastra sevišķo nozīmi meliorācijas pasākumu nodrošināšanā.
Meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojuma ietekme uz brīvu un vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi un konkurenci
Atbilstoši Konkurences padomes ieteiktiem kritērijiem ir izvērtēta konkurences neitralitātes ievērošana Sabiedrības darbības meliorācijas kadastra uzturēšanas pakalpojuma jomā. Novērtējums sniegts anotācijas 5. pielikuma tabulā.

Sabiedrības darbība nekustamo īpašumu jomā
Termina "nekustamā īpašuma pārvaldīšana" saturiski ir plašāks nekā jēdziens "apsaimniekošana", un tie nav lietojami kā sinonīmi, bet ir savstarpēji nošķirami. Piemēram, publiskai personai var ievērojami atšķirties tiesību un pienākumu loks attiecībā uz apsaimniekošanas uzdevuma deleģēšanu un pārvaldīšanas funkcijas deleģēšanu, kas pēc būtības vispār nav nododama privātajam sektoram, ja runa ir par publiskas personas nekustamo mantu. Tādējādi kapitālsabiedrības darbība nekustamo īpašuma jomā ietver gan nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojuma, gan nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus segmentus. Sabiedrība pilda funkcijas, kas saistītas gan ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, nedzīvojamo ēku un teritoriju apsekošanu un apsaimniekošanu, atsevišķos un specifiskos gadījumos piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus, kā arī organizē nekustamo īpašumu atsavināšanu un nomas tiesību izsoles.
Sabiedrības pakalpojumu cenu un izmaksu veidošanās mehānismi nekustamo īpašumu pakalpojumu jomā
Sabiedrības turējumā nodotā valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir kapitālsabiedrības darbības virziens, kas netiek finansēts no valsts budžeta. Šajā darbības virzienā atšķirībā no iepriekš aplūkotajiem darbības virzieniem ir noteiktas pakalpojuma cenas.
Jāņem vērā, ka nekustamo īpašumu nomas maksas noteikšanu publiskas personas mantai ietekmē ārējais regulējums, t.i., Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi" un Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi". Noteikumi paredz nomas maksas noteikšanas metodiku un izņēmumus, tādējādi ierobežojot Sabiedrības iespējas ietekmēt un noteikt nomas maksu atbilstoši kopējām tirgus tendencēm attiecībā uz iznomāšanu publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums", savukārt otrajā daļā norādīts, ka "personas nekustamā īpašuma valdītājs šā īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana". Tātad publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšana saskaņā ar saistošo tiesisko regulējumu ir atzīstama par publisku funkciju. Ievērojot Pārvaldīšanas līgumu, Sabiedrība pārvalda saskaņā ar tiesību aktiem Zemkopības ministrijas valdījumā nodotos valsts nekustamos īpašumus (piemēram, ar Ministru kabineta 2010. gada 31. maija rīkojumu Nr. 297 "Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" personā" nodotos īpašumus), tāpēc atzīstams, ka Sabiedrība šādi pilda publisko funkciju.
Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojuma tirgus analīze
Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas tirgus ietver inženierbūvju un citu nekustamo īpašumu, kā arī administratīvo ēku pārvaldīšanu. Ievērojot nekustamo īpašumu atrašanās vietas, par pakalpojuma ģeogrāfisko tirgu ir uzskatāma Latvijas Republikas teritorija.
Publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā ir pārvērtējama kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas nosacījumiem, un attiecīgā norma noteic, ka priekšnosacījums publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā ir tās funkciju izpildes efektivizācija un kāds no normā norādītajiem iemesliem (tirgus nepilnības novēršana, stratēģiski svarīgu pakalpojumu vai preču radīšana vai stratēģiski svarīgu īpašumu pārvaldīšana). Līdzdalības izvērtējumā jāietver arī ziņas, kas ļautu pārliecināties par kapitālsabiedrības darbības ekonomiskajiem aspektiem (lietderības jautājumi).
Lai pilnvērtīgi izvērtētu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojuma ieguvumus, Sabiedrība veica nekustamā īpašuma objektu (nedzīvojamo ēku) apsaimniekošanas un pārvaldīšanas ekonomisko izvērtējumu.
Jāņem vērā, ka Sabiedrība pilda publisko funkciju nekustamo īpašumu pakalpojumu jomā, pārvaldot publiskajai personai piederošos nekustamos īpašumus un vienlaikus piedāvājot arī atsevišķus nekustamo īpašumu pakalpojumus brīvā tirgū. Sabiedrības pārvaldīšanā nodotie nekustamie īpašumi atrodas dažādās apdzīvotajās vietās un pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Krāslavā, Liepājā, Lubānā, Ozolniekos, Rēzeknē un Valmierā.
Saskaņā ar Sabiedrības noteikto mērķi nekustamo īpašumu pārvaldībā jāņem vērā, ka ēku noslodzes koeficients no 2019. gada līdz 2021. gadam ir bijis robežās no 82,6 līdz 84,2 %. Tādējādi ir saskatāms potenciāls, ka Sabiedrības ieņēmumi var palielināties uz patlaban neiznomāto platību rēķina.
Anotācijas  9. pielikuma tabulā atspoguļots ekonomiskais izvērtējums par Sabiedrības ieņēmumiem un izdevumiem no nekustamo īpašumu pārvaldīšanas.
Nekustamā īpašuma telpu nomas pakalpojums ir uzskatāms par papildpakalpojumu, kas ir saistīts ar Sabiedrības sniegtajiem pamata pakalpojumiem – nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tāpēc, sniedzot šos pakalpojumus, tiek racionāli un lietderīgi izmantota Sabiedrības rīcībā esošā infrastruktūra un resursi, kas paredzēti pamatpakalpojuma sniegšanai, būtiski neietekmējot tirgu un neieguldot papildu investīcijas.
Lielākoties Sabiedrība sniedz nekustamā īpašuma iznomāšanas pakalpojumus Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm. Tādējādi lielākie ieguvumi no nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ir Sabiedrības kapitāldaļu turētājam Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm, jo esošie nekustamā īpašuma objekti tiek pārvaldīti un apsaimniekoti atbilstoši Zemkopības ministrijas izvirzītajām prasībām.
Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojuma konkurentu apskats
Saskaņā ar vietnē Firmas.lv atrodamo informāciju un Nacionālās informācijas aģentūras LETA sadarbībā ar "Oxford Research" veidoto "Latvijas biznesa gada pārskatu 2021" anotācijas  8. pielikuma tabulā atspoguļoti lielākie nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji Latvijā 2021. gadā, pamatojoties uz 2020. gada neto apgrozījuma datiem. Tabulā atspoguļoti tikai privātā sektora uzņēmumi, kas darbojas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nozarē, tādēļ jāņem vērā, ka apkopotajā tirgus dalībnieku sarakstā nav ietverti tādi nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nozarē strādājošie publiskā sektora uzņēmumi kā SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un Sabiedrība.
Var secināt, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nozarē ir salīdzinoši plašs piedāvājums no to pakalpojumu sniedzēju puses, kuri ir specializējušies namu apsaimniekošanā un uzkopšanas pakalpojumu sniegšanā un kuru apgrozījums pārsniedz 1774 tūkst. euro – tieši tik liela ir Sabiedrības 2021. gada pārskatā norādītā ieņēmumu daļa no nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, tāpēc uzskatāms, ka privātā sektora tirgū ir pietiekami daudz tirgus dalībnieku, kuriem ir līdzvērtīga kapacitāte, lai pildītu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas funkcijas.
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanu nodrošina arī publiskas personas kapitālsabiedrības, piemēram, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī VSIA "Šampētera nams" un SIA "Tiesu namu aģentūra", kas nav iekļauti "Latvijas biznesa gada pārskatā 2021". Lielākais publiskā sektora nekustamā īpašuma pārvaldnieks ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas nodrošina nekustamā īpašuma – administratīvo objektu – pārvaldību un attīstības vadību un pilda valsts deleģētās funkcijas, atsavinot valsts nekustamos īpašumus. 
Sabiedrības apsaimniekotie objekti atrodas ģeogrāfiski plašā teritorijā, un tikai mazāk nekā 10 objektu atrodas Rīgā. Atspoguļotie lielākie apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji pakalpojumus sniedz dažādos reģionos, tāpēc ir secināms, ka būtu iespējams piesaistīt ārpakalpojuma sniedzējus ne tikai Rīgas teritorijā, bet arī reģionos.
Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojuma cenu konkurētspējas analīze
Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojuma ietekme uz brīvu un vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi un konkurenci
Par konkrētā pakalpojuma tirgu ir uzskatāms nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus. Ievērojot Sabiedrības apsaimniekošanā esošo nekustamo īpašumu ģeogrāfisko izvietojumu, secināms, ka ģeogrāfiskais tirgus ir visa Latvijas Republikas teritorija.
Anotācijas 6. pielikuma tabula "Ekonomiskā novērtējuma analīzes faktori atbilstoši Konkurences padomes vadlīnijām".
Atbilstoši Konkurences padomes ieteiktajiem kritērijiem tiek novērtēta konkurences neitralitātes ievērošana Sabiedrības darbībā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pakalpojuma jomā (sk. anotācijas 7. pielikumu).
 

Nē

-