Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto (Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.2. punkts).
Mērķa apraksts
Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1. sadaļā noteiktajam, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) biedrībām un nodibinājumiem jāprecizē uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējums, un, ņemot vērā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2024. - 25.08.2024.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Biedrības vai nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
Sagatavoja
Sandra Mačivka (FM)
Atbildīgā persona
Ilmārs Šņucins (FM)
Izsludināšanas datums
08.08.2024. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Līna Austra Putāne - Latvijas Pilsoniskā alianse
Latvijas Pilsoniskā alianse (turpmāk - LPA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LPA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LPA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika izdiskutēts Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LPA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LPA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LPA pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LPA aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LPA ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LPA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LPA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LPA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika izdiskutēts Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LPA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LPA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LPA pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LPA aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LPA ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LPA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
14.08.2024. 15:20
Agnese Frīdenberga - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz savu viedokli.
Providus iebilst pret likumprojektu pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan Providus, gan citas organizācijas iesniedza negatīvu atzinumu par SLO likumprojektu, norādot, ka nav pamatots dalījums SLO 1 un SLO2, kas radīs apjukumu sektorā un arī potenciāliem ziedotājiem, tāpēc paredzams, ka par SLO regulējumu būs vēl spraigas diskusijas un tiks meklēts labākais risinājums.
2. Nav skaidrs kā nošķirs gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav. Jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likuma redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Tā varētu būt pat neliela daļa no visas organizācijas darbības, kas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, kultūras sfēras organizācijai ir SLO statuss par jomu - kultūras veicināšanā, taču organizācija vēl strādā arī ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem (jomai SLO statuss nav) - kā noteikts apliekamo bāzi, ja abas darbības nav skaidri nodalāmas? Kā to rāda citu valstu pieredze, nereti SLO vai tam pielīdzināms statuss var tikt piešķirts organizācijai, kuras darbība pilnībā vai lielā mērā (Igaunijā tie ir 90% no visām aktivitātēm) ir jābūt vērstiem uz plašākas sabiedrības labumu (šo esam norādījuši kā iebildumu pie SLO likumprojekta).
3. Nav saprotams Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Apskatot biedrību un nodibinājumu darbību jāsecina, ka izdevumi organizācijām ir vai nu tādi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, vai tiek novirzīti statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā to paredz likums. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izskaustu, nevis jārada tiesiskais regulējums, kas ierobežos organizāciju iespējas veikt statūtos noteiktos mērķus.
4. Nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
5. Ir jāatrod labākais risinājums kādos gadījumos UIN ir jāmaksā un kādos nav. Kopumā piekrītam piedāvājumam, ka arī nevalstiskās organizācijas ir UIN maksātāji noteiktos gadījumos (piemēram, ja sniedz pakalpojumu tirgū un var radīt nevienlīdzīgus apstākļus citiem komersantiem, vai darbojas jomās, kuras nav būtiskas Latvijas izaugsmei vai darbojas šaurā biedru labumā (biedri, kas nav neaizsargātas personas) vai tamlīdzīgos gadījumos) , kā tas ir citās Eiropas savienības valstīs. Taču FM piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pārrunāts ar nevalstisko sektoru, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Apskatot citu valstu pieredzi jāsecina, ka ir konstatējami vairāki risinājumi, piemēram, paredzēt, ka ar UIN neapliekas tādi izdevumi, kuri 1)ir vērsti uz SLO mērķu sasniegšanu (kā tas paredzēts piedāvātā likumprojektā) un/vai 2) organizācija darbojas jomās, kuras valstī ir nozīmīgas (uzskaitot tās) un organizācijas ir atbrīvotas no UIN (neatkarīgi ir vai nav SLO statuss) (Vācijā tās ir - veco ļaužu pansionāti un pansionāti, labdarības ēdināšanas pakalpojumi un citi[1]) un/vai 3)organizācijām ir tiesības lūgt atbrīvojumu no UIN un atbildīgās iestādes pieņem lēmumu (organizācijas darbībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem - jomai, apjomam un saimnieciskās darbības aktivitātes nedrīkst radīt negodīgas uzņēmējdarbības riskus (Somijā[2])). Diemžēl FM nav piedāvājusi šos citus risinājumus vai apspriedusi ar sektoru dažādās citu valstu pieejas, meklējot labāko risinājumu Latvijai.
[1] “Public benefit status and CMD systems for associations and non-profit organizations in the EU”, pieejams https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2023/753422/IPOL_STU(2023)753422_EN.pdf , 25 lpp,
[2] Informācija iegūta no vietnes - https://www.vero.fi/en/businesses-and-corporations/taxes-and-charges/associations-and-foundations/income-taxation-of-non-profit-organisations/tax-relief/
Providus iebilst pret likumprojektu pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan Providus, gan citas organizācijas iesniedza negatīvu atzinumu par SLO likumprojektu, norādot, ka nav pamatots dalījums SLO 1 un SLO2, kas radīs apjukumu sektorā un arī potenciāliem ziedotājiem, tāpēc paredzams, ka par SLO regulējumu būs vēl spraigas diskusijas un tiks meklēts labākais risinājums.
2. Nav skaidrs kā nošķirs gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav. Jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likuma redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Tā varētu būt pat neliela daļa no visas organizācijas darbības, kas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, kultūras sfēras organizācijai ir SLO statuss par jomu - kultūras veicināšanā, taču organizācija vēl strādā arī ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem (jomai SLO statuss nav) - kā noteikts apliekamo bāzi, ja abas darbības nav skaidri nodalāmas? Kā to rāda citu valstu pieredze, nereti SLO vai tam pielīdzināms statuss var tikt piešķirts organizācijai, kuras darbība pilnībā vai lielā mērā (Igaunijā tie ir 90% no visām aktivitātēm) ir jābūt vērstiem uz plašākas sabiedrības labumu (šo esam norādījuši kā iebildumu pie SLO likumprojekta).
3. Nav saprotams Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Apskatot biedrību un nodibinājumu darbību jāsecina, ka izdevumi organizācijām ir vai nu tādi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, vai tiek novirzīti statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā to paredz likums. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izskaustu, nevis jārada tiesiskais regulējums, kas ierobežos organizāciju iespējas veikt statūtos noteiktos mērķus.
4. Nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
5. Ir jāatrod labākais risinājums kādos gadījumos UIN ir jāmaksā un kādos nav. Kopumā piekrītam piedāvājumam, ka arī nevalstiskās organizācijas ir UIN maksātāji noteiktos gadījumos (piemēram, ja sniedz pakalpojumu tirgū un var radīt nevienlīdzīgus apstākļus citiem komersantiem, vai darbojas jomās, kuras nav būtiskas Latvijas izaugsmei vai darbojas šaurā biedru labumā (biedri, kas nav neaizsargātas personas) vai tamlīdzīgos gadījumos) , kā tas ir citās Eiropas savienības valstīs. Taču FM piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pārrunāts ar nevalstisko sektoru, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Apskatot citu valstu pieredzi jāsecina, ka ir konstatējami vairāki risinājumi, piemēram, paredzēt, ka ar UIN neapliekas tādi izdevumi, kuri 1)ir vērsti uz SLO mērķu sasniegšanu (kā tas paredzēts piedāvātā likumprojektā) un/vai 2) organizācija darbojas jomās, kuras valstī ir nozīmīgas (uzskaitot tās) un organizācijas ir atbrīvotas no UIN (neatkarīgi ir vai nav SLO statuss) (Vācijā tās ir - veco ļaužu pansionāti un pansionāti, labdarības ēdināšanas pakalpojumi un citi[1]) un/vai 3)organizācijām ir tiesības lūgt atbrīvojumu no UIN un atbildīgās iestādes pieņem lēmumu (organizācijas darbībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem - jomai, apjomam un saimnieciskās darbības aktivitātes nedrīkst radīt negodīgas uzņēmējdarbības riskus (Somijā[2])). Diemžēl FM nav piedāvājusi šos citus risinājumus vai apspriedusi ar sektoru dažādās citu valstu pieejas, meklējot labāko risinājumu Latvijai.
[1] “Public benefit status and CMD systems for associations and non-profit organizations in the EU”, pieejams https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2023/753422/IPOL_STU(2023)753422_EN.pdf , 25 lpp,
[2] Informācija iegūta no vietnes - https://www.vero.fi/en/businesses-and-corporations/taxes-and-charges/associations-and-foundations/income-taxation-of-non-profit-organisations/tax-relief/
14.08.2024. 15:56
Lab Futura
Biedrība Lab Futura kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrības Lab Futura ieņēmumus galvenokārt veido Eiropas Savienības un citu donoru dotācijas projektu īstenošanai. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023. gadā veidoja 6% no ieņēmumiem, tie tika iegūti, veicot publiskās pārvaldes iestāžu pasūtītus pētījumus un vadot apmācības citām nevalstiskā sektora organizācijām. Šie ieņēmumi ir ļoti būtisks avots biedrības mērķu sasniegšanai un tiek izmantoti galvenokārt donoru finansēto projektu līdzfinansēšanai (līdzfinansējums, protams, nav nepieciešams visās donoru finansētās programmās, bet ir programmas, kur nepieciešams līdzfinansēt 10-20% izdevumi, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas) un priekšfinansēšanai (lielākoties donoru finansētās programmās projekta īstenošanas laikā tiek izmaksāti 80-90% finansējuma un atlikusī daļa pēc projekta gala atskaites apstiprināšanas). Dažos gadījumos ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiek izmantoti neparedzētu izdevumu vai papildu izmaksu segšanai donoru finansētos projektos. Kā redzams no iepriekš minētā, ieņēmumi no saimnieciskās darbības biedrības Lab Futura gadījumā nekādā ziņā nav saistāmi ar peļņas gūšanu un pilnībā tiek izmantoti sabiedriskā labuma nodrošināšanai. Vienlaikus ir iespējama situācija, kad ieņēmumi tiek gūti vienā gadā, bet attiecīgie izdevumi nākamajā gadā, atkarībā no projektu naudas plūsmas.
Biedrība Lab Futura ir pieteikusies sabiedriskā labuma statusa iegūšanai un pašlaik gaida lēmumu par tā piešķiršanu. Līdz ar to saprotam, ka mūsu gadījumā nebūs nepieciešams maksāt UIN. Tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka Latvijā ir daudz biedrību, kas nav pieteikušās šim statusam, jo nepiesaista ziedojumus, bet finansē savu darbību no citiem avotiem (piemēram, dažādām donoru finansētām programmām). Līdz ar to, pieņemot plānotos grozījumus UIN piemērošanā biedrībām un nodibinājumiem, paredzams, ka būtiski pieaugs pieteikumu skaits un darba apjoms Sabiedriskā labuma komisijai.
Biedrības Lab Futura ieņēmumus galvenokārt veido Eiropas Savienības un citu donoru dotācijas projektu īstenošanai. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023. gadā veidoja 6% no ieņēmumiem, tie tika iegūti, veicot publiskās pārvaldes iestāžu pasūtītus pētījumus un vadot apmācības citām nevalstiskā sektora organizācijām. Šie ieņēmumi ir ļoti būtisks avots biedrības mērķu sasniegšanai un tiek izmantoti galvenokārt donoru finansēto projektu līdzfinansēšanai (līdzfinansējums, protams, nav nepieciešams visās donoru finansētās programmās, bet ir programmas, kur nepieciešams līdzfinansēt 10-20% izdevumi, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas) un priekšfinansēšanai (lielākoties donoru finansētās programmās projekta īstenošanas laikā tiek izmaksāti 80-90% finansējuma un atlikusī daļa pēc projekta gala atskaites apstiprināšanas). Dažos gadījumos ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiek izmantoti neparedzētu izdevumu vai papildu izmaksu segšanai donoru finansētos projektos. Kā redzams no iepriekš minētā, ieņēmumi no saimnieciskās darbības biedrības Lab Futura gadījumā nekādā ziņā nav saistāmi ar peļņas gūšanu un pilnībā tiek izmantoti sabiedriskā labuma nodrošināšanai. Vienlaikus ir iespējama situācija, kad ieņēmumi tiek gūti vienā gadā, bet attiecīgie izdevumi nākamajā gadā, atkarībā no projektu naudas plūsmas.
Biedrība Lab Futura ir pieteikusies sabiedriskā labuma statusa iegūšanai un pašlaik gaida lēmumu par tā piešķiršanu. Līdz ar to saprotam, ka mūsu gadījumā nebūs nepieciešams maksāt UIN. Tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka Latvijā ir daudz biedrību, kas nav pieteikušās šim statusam, jo nepiesaista ziedojumus, bet finansē savu darbību no citiem avotiem (piemēram, dažādām donoru finansētām programmām). Līdz ar to, pieņemot plānotos grozījumus UIN piemērošanā biedrībām un nodibinājumiem, paredzams, ka būtiski pieaugs pieteikumu skaits un darba apjoms Sabiedriskā labuma komisijai.
14.08.2024. 20:45
Jorens Dobkevičs - "New East"
Biedrība New East ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
New East kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latgales reģionā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” īpaši skars Latgales PSO sektoru. Aicinām iepazīties ar Providus 2023. Gada pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”, kur ir secinātas vairākas problēmas ar kuriem jau šobrīd saskarās PSO Latgalē un piedavātais “likumprojekts”, pēc mūsu uzskātiem, vēl vairāk pasliktinās šo situāciju tuvāko 3-5 gadu laikā.
“Latgalē ir mazs NVO sektors. Latgalē reģistrētas aptuveni 7% no visām Latvijas biedrībām un nodibinājumiem jeb nedaudz virs 2 tūkst.”
“NVO kapacitāte ir zema. NVO spēja darboties aktīvi, uzņemties līderību, būt aktīvam pilsoniskās sabiedrības dalībniekam, ieraudzīt plašākas kopienas vajadzības un tām ātri pielāgoties ir atkarīgas no NVO kapacitātes – vai organizācijai ir pamatdarbībai nepieciešamie resursi – pastāvīgs finansējums, lai nosegtu ikdienas izmaksas un vismaz vienu vai vairākus darbiniekus. Pētījumā secināts, ka NVO sektors Latgales reģionā ir visai noplicināts – administratīvā kapacitāte ir zema, vien 8% no visām NVO ir spējīgas nodarbināt kaut vienu darbinieku, taču arī šādos gadījumos darbinieki ne vienmēr ir pastāvīgi nodarbināti. Mazāk par pusi no reģistrētajām organizācijām uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. NVO kapacitāti pašreizējā līmenī lielā mērā palīdz uzturēt valsts un pašvaldību dotācijas, kā arī daļa no organizācijām veic saimniecisko darbību (visbiežāk sporta klubi, atpūtas, izklaides un kultūras NVO)”
“Lielākajai daļai no Latgales NVO nav ieņēmumu To, ka aktīvu NVO skaits varētu būt vēl mazāks, liecina arī citi dati – tikai 38% no NVO, kas iesniegušas savas darbības pārskatu VID, uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. Daļa no organizācijām darbojas pilnīgi brīvprātīgi.”
“Latgales reģiona NVO kapacitāte Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. Nozīmīgs atbalsts ir NVA atbalsta programma ar subsidētajām darba vietām, kas vairākām NVO palīdzējis nodarbināt cilvēkus, kā arī nedaudz labiekārtot darba vietas. Organizāciju aktīvai darbībai nepieciešams finansējums, lai varētu apmaksāt telpas organizācijas darbībai, izmaksu segšanai, vismaz viena vai divu darbinieku algošanai. Dati liecina, ka organizāciju administratīvā kapacitāte ir samērā zema un tā turpina samazināties. Kā iepriekš tika minēts, tikai 38% no visām Latgales reģionā reģistrētajām NVO 2022. gadā bija ieņēmumi. Pēdējos trīs gados novērojama tendence, ka organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās, neskatoties uz to, ka kopumā NVO skaits Latgalē ir nedaudz pieaudzis.”
Aicinām arī iepazīties ar Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā
“Lielākie izaicinājumi NVO darbā:
• darbs NVO jāsavieno ar algotu darbu citur, maz laika, ko veltīt NVO aktivitātēm;
• organizācija turas uz viena vai dažu entuziastu pleciem, ja šie entuziasti pārtrauc darbību, beidzas arī NVO darbs;
• pierobeža nav pievilcīga vieta gan jauniem uzņēmumiem, gan nevalstiskajām organizācijām, lai tās veidotos;
• nav pastāvīga finansējuma, organizācijām nav pastāvīgi algotu darbinieku – kapacitāte kopumā ir ļoti zema;
• trūkst zināšanu par organizāciju darbības jautājumiem, piemēram, par to, kā pašiem saviem spēkiem aizpildīt gada pārskatu;
• finansējuma neparedzamības dēļ organizācijas neplāno savu darbību ilgtermiņā. Tās dzīvo no projekta uz projektu.
• sabiedriskā labuma statuss – pārāk lielas birokrātiskās prasības pret ieguvumiem no statusa;
• daļai no organizācijām ir sarežģīti pašām segt telpu nomas izmaksas, otrai daļai tās piešķir pašvaldības bezatlīdzības lietošanā;”
Mēs, biedrība New East piekritam LPA iebildumam par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Mēs kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Latgalē ir tikai 5,8% NVO ar SLO statusu (avots: Providus apkopotie dati, izmantojot SIA “Lursoft IT” sniegto informāciju. NVO blīvuma noteikšanai izmantoti PMLP dati par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 01.07.2022.)
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c.
Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, īpaši Latgales NVO.
Mums arī nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Atgādinām:
“Jāstiprina Latgales reģiona NVO kapacitāte. Latgales reģiona NVO sektora kapacitāte ir viens no svarīgiem investīciju mērķiem, lai veicinātu sabiedrības noturību reģionā. Pašvaldību resursi tam nav pietiekami, kā arī to būtiska palielināšana radītu citus riskus, proti, ka NVO darbība būtu cieši atkarīga no vietējās politiskās varas. Šobrīd NVO kapacitāte ir ļoti noplicināta, bet nav risinājumu, kā lokāli to varētu spēcināt, tādēļ nepieciešams ieviest nacionāla mēroga atbalsta programmas šim reģionam, īpaši, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus.”- Providus pētījums “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”
Mēs, biedrība New East uzskatam ka Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nav atbalsta mehanisms NVO sektora stiprināšanai Latvijā un īpašī Latgalē, otrādi еas ir kaitīgs, postošs un destruktīvs piedavājums, kas drīzāk vājinās, nevis stiprinās šo nozari reģionā.
New East kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latgales reģionā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” īpaši skars Latgales PSO sektoru. Aicinām iepazīties ar Providus 2023. Gada pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”, kur ir secinātas vairākas problēmas ar kuriem jau šobrīd saskarās PSO Latgalē un piedavātais “likumprojekts”, pēc mūsu uzskātiem, vēl vairāk pasliktinās šo situāciju tuvāko 3-5 gadu laikā.
“Latgalē ir mazs NVO sektors. Latgalē reģistrētas aptuveni 7% no visām Latvijas biedrībām un nodibinājumiem jeb nedaudz virs 2 tūkst.”
“NVO kapacitāte ir zema. NVO spēja darboties aktīvi, uzņemties līderību, būt aktīvam pilsoniskās sabiedrības dalībniekam, ieraudzīt plašākas kopienas vajadzības un tām ātri pielāgoties ir atkarīgas no NVO kapacitātes – vai organizācijai ir pamatdarbībai nepieciešamie resursi – pastāvīgs finansējums, lai nosegtu ikdienas izmaksas un vismaz vienu vai vairākus darbiniekus. Pētījumā secināts, ka NVO sektors Latgales reģionā ir visai noplicināts – administratīvā kapacitāte ir zema, vien 8% no visām NVO ir spējīgas nodarbināt kaut vienu darbinieku, taču arī šādos gadījumos darbinieki ne vienmēr ir pastāvīgi nodarbināti. Mazāk par pusi no reģistrētajām organizācijām uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. NVO kapacitāti pašreizējā līmenī lielā mērā palīdz uzturēt valsts un pašvaldību dotācijas, kā arī daļa no organizācijām veic saimniecisko darbību (visbiežāk sporta klubi, atpūtas, izklaides un kultūras NVO)”
“Lielākajai daļai no Latgales NVO nav ieņēmumu To, ka aktīvu NVO skaits varētu būt vēl mazāks, liecina arī citi dati – tikai 38% no NVO, kas iesniegušas savas darbības pārskatu VID, uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. Daļa no organizācijām darbojas pilnīgi brīvprātīgi.”
“Latgales reģiona NVO kapacitāte Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. Nozīmīgs atbalsts ir NVA atbalsta programma ar subsidētajām darba vietām, kas vairākām NVO palīdzējis nodarbināt cilvēkus, kā arī nedaudz labiekārtot darba vietas. Organizāciju aktīvai darbībai nepieciešams finansējums, lai varētu apmaksāt telpas organizācijas darbībai, izmaksu segšanai, vismaz viena vai divu darbinieku algošanai. Dati liecina, ka organizāciju administratīvā kapacitāte ir samērā zema un tā turpina samazināties. Kā iepriekš tika minēts, tikai 38% no visām Latgales reģionā reģistrētajām NVO 2022. gadā bija ieņēmumi. Pēdējos trīs gados novērojama tendence, ka organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās, neskatoties uz to, ka kopumā NVO skaits Latgalē ir nedaudz pieaudzis.”
Aicinām arī iepazīties ar Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā
“Lielākie izaicinājumi NVO darbā:
• darbs NVO jāsavieno ar algotu darbu citur, maz laika, ko veltīt NVO aktivitātēm;
• organizācija turas uz viena vai dažu entuziastu pleciem, ja šie entuziasti pārtrauc darbību, beidzas arī NVO darbs;
• pierobeža nav pievilcīga vieta gan jauniem uzņēmumiem, gan nevalstiskajām organizācijām, lai tās veidotos;
• nav pastāvīga finansējuma, organizācijām nav pastāvīgi algotu darbinieku – kapacitāte kopumā ir ļoti zema;
• trūkst zināšanu par organizāciju darbības jautājumiem, piemēram, par to, kā pašiem saviem spēkiem aizpildīt gada pārskatu;
• finansējuma neparedzamības dēļ organizācijas neplāno savu darbību ilgtermiņā. Tās dzīvo no projekta uz projektu.
• sabiedriskā labuma statuss – pārāk lielas birokrātiskās prasības pret ieguvumiem no statusa;
• daļai no organizācijām ir sarežģīti pašām segt telpu nomas izmaksas, otrai daļai tās piešķir pašvaldības bezatlīdzības lietošanā;”
Mēs, biedrība New East piekritam LPA iebildumam par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Mēs kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Latgalē ir tikai 5,8% NVO ar SLO statusu (avots: Providus apkopotie dati, izmantojot SIA “Lursoft IT” sniegto informāciju. NVO blīvuma noteikšanai izmantoti PMLP dati par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 01.07.2022.)
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c.
Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, īpaši Latgales NVO.
Mums arī nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Atgādinām:
“Jāstiprina Latgales reģiona NVO kapacitāte. Latgales reģiona NVO sektora kapacitāte ir viens no svarīgiem investīciju mērķiem, lai veicinātu sabiedrības noturību reģionā. Pašvaldību resursi tam nav pietiekami, kā arī to būtiska palielināšana radītu citus riskus, proti, ka NVO darbība būtu cieši atkarīga no vietējās politiskās varas. Šobrīd NVO kapacitāte ir ļoti noplicināta, bet nav risinājumu, kā lokāli to varētu spēcināt, tādēļ nepieciešams ieviest nacionāla mēroga atbalsta programmas šim reģionam, īpaši, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus.”- Providus pētījums “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”
Mēs, biedrība New East uzskatam ka Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nav atbalsta mehanisms NVO sektora stiprināšanai Latvijā un īpašī Latgalē, otrādi еas ir kaitīgs, postošs un destruktīvs piedavājums, kas drīzāk vājinās, nevis stiprinās šo nozari reģionā.
15.08.2024. 12:24
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Latvijas Mežu sertifikācijas padome (turpmāk - LMSP) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu).
LMSP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LMSP atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai Latvijā varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (tas var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējuma (var sasniegt pat 70%), lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami arī saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
LMSP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LMSP atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai Latvijā varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (tas var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējuma (var sasniegt pat 70%), lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami arī saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
16.08.2024. 13:44
Lauris Bočs - LB trasts
Anotācijā norādīts, ka "Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto". Tajās ir runa par sabiedriskā labuma organizāciju pieaugošo tendenci būt saimnieciskās darbības veicējiem, kas, salīdzinot ar komersantiem, nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli, pretendējot arī uz valsts atbalstiem mehānismiem, kas varot radīt neskaidrības pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma.
Līdz ar to norādāms:
1.Piedāvātie grozījumi iziet ārpus ziņojuma problēmas ietvara, jo ierobežo (uzliek pienākumus) nevis SLO, bet visām NVO;
2.Piedāvātie grozījumi (grozījumu 3. pants un 5. pants) paredz prezumpciju, ka biedrības un nodibinājumi kā saimnieciskās darbības veicēji konkurē ar citiem UIN objektiem vienā tirgū. Tas netiek atpsugļots anotācijā vispār nevienā vietā, pēc kādiem kritērijiem nonākts pie secinājuma, ka organizācija, kam pēc likuma dibināšanas mērķis ir gūt peļņu, var būt vienāda veida tirgus dalībnieks ar NVO, kam saimniecisko darbību jāizmanto bieži kā papilddarbību, lai vispār uzturētu organizācijas darbību, jo nav ziedojumi populāri;
3.Anotācijā (un tāpat ziņojumā) iztrūkst norādes par šāda regulējuma aprobāciju ārvalstīs, vai vispār tā ir vismaz Eiropas Savienības ietvaros loģiska un likusmakarīga prasība pilsoniskā sabiedrībā;
4.Anotācijā nav nevienā vietā atreferēts un analizēts 10.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2023, pēc kura judikatūras līmenī Latvijā atzīts, ka Valsts ieņēmu dienesta (attiecīgi arī Finanšu minsitrijas) nostāja par NVO, ka saimnieciskās darbības naudas plūsma nedrīkst pārsniegt ziedojumus, ir nepareiza. Proti 7. punktā norādīts: "Tomēr uzstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantā noteikto.".
5.Ievērojot minēto, piedāvātie grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu, kas NVO gadījumā nav likumiski noteiktai ssaimnieciskās darbības pašmērķis. Tā kā Latvijā ir ļoti maza aktivitāte ar ziedotājiem un NVO bieži tiek veidoti interešu grupu pārstāvībām brīvajā laikā, tad uzlikt pienākumus kārtot grāmatvedību UIN iekasēšanai ir vienkārši nesamērīgs šķērslis īstenot Satversmē noteiktās biedrošanās tiesības, jo daudziem NVO ir iespēja ar minimāliem ienākumiem no, piem., rokdarbiem vai tml. uzturēt organizāciju biedru interešu īstenošanai atbilstoši statūtiem. Tomēr socioloģiski ir droši, ka tas tiks galvenokārt likvidēts, ja tiktu pieņemti piedāvātie grozījumi, jo tie pielīdzinātu vairāk komersanta būtībai, nevis interešu biedrošanos;
6.Anotācija vairākās vietās ir maldinoša, jo, piemēram, UIN ieviešana ietekmētu arī valsts budžetu u.tml., bet par tām lietām būtu nepieciešama padziļinātāka diskusija Saeimā, ja vispār valdība virzīs grozījumus, jo ļoti daudzi politiķi ir iesaistīti arī NVO sektorā gan autentiskā pilsoniskā darbā, gan, protams, shēmošanā un slēptos koruptīvos darījumos, bet šo problemātiku jārisina ar precīzākiem rīkiem, kas ir individuāli mērķēti sadarbībā ar VID un KNAB. Līdz ar to grozījumi ir pārsteidzīgi noformulēti un tādā redakcijā nozīmētu tikai pilsoniskās sabiedrības aktivitātes mazināšanu (gan jau pēc statistikas varētu redzēt NVO dibināšanas dinamikas kritumu, kolīdz būtu tāds regulējums, bet grozījumu projekts nesatur nekādus empīriskus datus par pieredzēm citās valstīs un pētījumiem par tik būtiskām izmaiņām).
Līdz ar to norādāms:
1.Piedāvātie grozījumi iziet ārpus ziņojuma problēmas ietvara, jo ierobežo (uzliek pienākumus) nevis SLO, bet visām NVO;
2.Piedāvātie grozījumi (grozījumu 3. pants un 5. pants) paredz prezumpciju, ka biedrības un nodibinājumi kā saimnieciskās darbības veicēji konkurē ar citiem UIN objektiem vienā tirgū. Tas netiek atpsugļots anotācijā vispār nevienā vietā, pēc kādiem kritērijiem nonākts pie secinājuma, ka organizācija, kam pēc likuma dibināšanas mērķis ir gūt peļņu, var būt vienāda veida tirgus dalībnieks ar NVO, kam saimniecisko darbību jāizmanto bieži kā papilddarbību, lai vispār uzturētu organizācijas darbību, jo nav ziedojumi populāri;
3.Anotācijā (un tāpat ziņojumā) iztrūkst norādes par šāda regulējuma aprobāciju ārvalstīs, vai vispār tā ir vismaz Eiropas Savienības ietvaros loģiska un likusmakarīga prasība pilsoniskā sabiedrībā;
4.Anotācijā nav nevienā vietā atreferēts un analizēts 10.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2023, pēc kura judikatūras līmenī Latvijā atzīts, ka Valsts ieņēmu dienesta (attiecīgi arī Finanšu minsitrijas) nostāja par NVO, ka saimnieciskās darbības naudas plūsma nedrīkst pārsniegt ziedojumus, ir nepareiza. Proti 7. punktā norādīts: "Tomēr uzstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantā noteikto.".
5.Ievērojot minēto, piedāvātie grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu, kas NVO gadījumā nav likumiski noteiktai ssaimnieciskās darbības pašmērķis. Tā kā Latvijā ir ļoti maza aktivitāte ar ziedotājiem un NVO bieži tiek veidoti interešu grupu pārstāvībām brīvajā laikā, tad uzlikt pienākumus kārtot grāmatvedību UIN iekasēšanai ir vienkārši nesamērīgs šķērslis īstenot Satversmē noteiktās biedrošanās tiesības, jo daudziem NVO ir iespēja ar minimāliem ienākumiem no, piem., rokdarbiem vai tml. uzturēt organizāciju biedru interešu īstenošanai atbilstoši statūtiem. Tomēr socioloģiski ir droši, ka tas tiks galvenokārt likvidēts, ja tiktu pieņemti piedāvātie grozījumi, jo tie pielīdzinātu vairāk komersanta būtībai, nevis interešu biedrošanos;
6.Anotācija vairākās vietās ir maldinoša, jo, piemēram, UIN ieviešana ietekmētu arī valsts budžetu u.tml., bet par tām lietām būtu nepieciešama padziļinātāka diskusija Saeimā, ja vispār valdība virzīs grozījumus, jo ļoti daudzi politiķi ir iesaistīti arī NVO sektorā gan autentiskā pilsoniskā darbā, gan, protams, shēmošanā un slēptos koruptīvos darījumos, bet šo problemātiku jārisina ar precīzākiem rīkiem, kas ir individuāli mērķēti sadarbībā ar VID un KNAB. Līdz ar to grozījumi ir pārsteidzīgi noformulēti un tādā redakcijā nozīmētu tikai pilsoniskās sabiedrības aktivitātes mazināšanu (gan jau pēc statistikas varētu redzēt NVO dibināšanas dinamikas kritumu, kolīdz būtu tāds regulējums, bet grozījumu projekts nesatur nekādus empīriskus datus par pieredzēm citās valstīs un pētījumiem par tik būtiskām izmaiņām).
17.08.2024. 10:28
Jānis Baltačs - "Dzirnavu spēks"
Biedrība "Dzirnavu spēks" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju.
Arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa pierādīšana ir ļoti laikietilpīga un tieši sarežģītās un laikietilpīgās procedūras dēļ mūsu biedrība bija spiesta atteikties no formālās atskaitīšanās un statusa pierādīšanas ,lai gan joprojām turpina sabiedriskā labuma darbību pēc būtības.
Neizbēgami vēl viena veida administratīvs slogs, kas neapšaubāmi veidosies pierādot ieņēmumu apliekamo/neapliekamo statusu, faktiski novedīs pie daudzu labu uz sabiedrības kopēju labumu vērstu iniciatīvu izbeigšanas - mazo biedrību slēgšanas.
Arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa pierādīšana ir ļoti laikietilpīga un tieši sarežģītās un laikietilpīgās procedūras dēļ mūsu biedrība bija spiesta atteikties no formālās atskaitīšanās un statusa pierādīšanas ,lai gan joprojām turpina sabiedriskā labuma darbību pēc būtības.
Neizbēgami vēl viena veida administratīvs slogs, kas neapšaubāmi veidosies pierādot ieņēmumu apliekamo/neapliekamo statusu, faktiski novedīs pie daudzu labu uz sabiedrības kopēju labumu vērstu iniciatīvu izbeigšanas - mazo biedrību slēgšanas.
19.08.2024. 15:06
Kristaps Loze - "Ar pasaules pieredzi Latvijā"
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
19.08.2024. 17:18
"SOLIS TUVĀK"
Biedrība Solis tuvāk ebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:32
"Zaļai nākotnei"
Biedrība Zaļai nākotnei iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:34
Latvijas Bioekonomikas asociācija
Latvijas bioekonomikas asociācija iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:35
Latvijas-Turcijas sadraudzības biedrība "Arkadas"
Latvijas Turcijas sadraudzības biedrība Arkadas iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:37
Ingrīda Pērkone - "Sievietēm 50+"
Biedrība "Sievietēm 50+" iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
20.08.2024. 11:42
Rūdolfs Aleksandrs Strods - Latvijas Studentu apvienība
Latvijas Studentu apvienība (LSA) pārstāv visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir nostiprināta Augstskolu likumā. Organizācija ir Eiropas Studentu apvienības biedrs.
LSA ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu), pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) paustajiem iebildumiem un sniedz atzinumu.
LSA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LSA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LSA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LSA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
LSA ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu), pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) paustajiem iebildumiem un sniedz atzinumu.
LSA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LSA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LSA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LSA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis veikt darbības, kas apdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Pievienojamies LPA paustajam par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis veikt darbības, kas apdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Pievienojamies LPA paustajam par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LSA pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LSA arī aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LSA pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LSA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LSA pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LSA arī aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LSA pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LSA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
20.08.2024. 13:16
Regita Zeiļa - Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
Biedrība "Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 15:18
Reach for Change Latvia
Biedrība "Reach for Change Latvia" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 15:18
Daina Alužāne - "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas""
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz savu viedokli.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret šiem Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo:
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrība "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"" pilnībā pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret šiem Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo:
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrība "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"" pilnībā pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
21.08.2024. 07:52
Jānis Dzimtais - Āžu miesta rezidence
Biedrība "Āžu miesta rezidence" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz savu atzinumu.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, kurām nav algotu darbinieku, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Āžu miesta rezidence"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, kurām nav algotu darbinieku, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Āžu miesta rezidence"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
21.08.2024. 09:24
Sanita Sondore - "Sondori"
Biedrība "Sondori" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrību un nodibinājumu mērķin nav un nekad nav bijis peļņas gūšana, tādējādi piemērot UIN kurš attiecās uz gūto peļņu nav piemērojams.
Biedrību un nodibinājumu mērķin nav un nekad nav bijis peļņas gūšana, tādējādi piemērot UIN kurš attiecās uz gūto peļņu nav piemērojams.
21.08.2024. 10:11
"Ūdenszīmes"
Biedrība "Ūdenszīmes" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Papildus minētajam, tas apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību kopumā, un šībrīža situācijā Latvijā aktīva, atbildīga un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir izšķiroši svarīga valsts drošības komponente. Aicinām Finanšu ministriju, kā arī citas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību likuma anotācijā minētās problēmas “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā” risināšanai lietot instrumentus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis pret visu NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti mūsu valstī ir, un to pielietojums noteikti būs gan ekonomiskāks, gan efektīvāks.
21.08.2024. 11:11
Jeļena Vorošilova - "Pīlādzītis klubs"
Finanšu ministrija ierosinājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Uzskatām, ka tas vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai.
Biedrība "Pīlādzītis klubs" kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem.
Biedrība "Pīlādzītis klubs" kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem.
21.08.2024. 11:17
Rihards Uztics - "FĀZE events"
Biedrība "FĀZE events" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
21.08.2024. 12:14
Rites Tautskola
Biedrība "Rites Tautskola" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz savu atzinumu.
Biedrība Rites Tautskola" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Rites Tautskola"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Rites tautskola" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
Biedrība Rites Tautskola" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Rites Tautskola"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Rites tautskola" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
21.08.2024. 12:41
DVIETES SENLEJAS PAGASTU APVIENĪBA
Biedrība ''Dvietes senlejas pagastu apvienība'' iebilst pret UIN piemērošanu NVO, jo:
- Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Lauku mazajās NVO nav algotu darbinieku, visi iegūtie līdzekļi tiek izlietoti vienīgi NVO mērķu īstenošanai, kuri pārsvarā balstīti uz Latvijas lauku un mazo apdzīvoto vietu saglabāšanu, uz lauku un mazpilsētu sabiedriskās dzīves aktivitāšu uzturēšanu, uz dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu novados.
- Latvijas mazās NVO veic valsts un pašvaldību deleģētus uzdevumus, kuru veikšanai valstij un pašvaldībām pietrūkst finansu resursu.
- Mazajā lauku NVO jau pašlaik ir nepietiekošs finansējums un gan cilvēkresursi. Līdz ar UIN uzlikšanu, būtiski palielināsies gan administratīvais, gan finansiālais, gan birokrātiskais slogs, kas nospiedīš NVO nedaudzos brīvprātīgos aktīvistus.
- Mazās lauku NVO beigs pastāvēt un līdz ar to arī Latvijas lauki iztukšosies, gados jaunie cilvēki vēl vairāk izbrauks uz pilsētām un ārvalstīm. Latvijas apceļotājiem vairs nebūs skaistu, sakoptu un kultūrvēsturisku vietu, par kurām tagad daudzi cilvēki priecājas!
Mēs esam kategoriski pret grozījumiem!
- Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Lauku mazajās NVO nav algotu darbinieku, visi iegūtie līdzekļi tiek izlietoti vienīgi NVO mērķu īstenošanai, kuri pārsvarā balstīti uz Latvijas lauku un mazo apdzīvoto vietu saglabāšanu, uz lauku un mazpilsētu sabiedriskās dzīves aktivitāšu uzturēšanu, uz dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu novados.
- Latvijas mazās NVO veic valsts un pašvaldību deleģētus uzdevumus, kuru veikšanai valstij un pašvaldībām pietrūkst finansu resursu.
- Mazajā lauku NVO jau pašlaik ir nepietiekošs finansējums un gan cilvēkresursi. Līdz ar UIN uzlikšanu, būtiski palielināsies gan administratīvais, gan finansiālais, gan birokrātiskais slogs, kas nospiedīš NVO nedaudzos brīvprātīgos aktīvistus.
- Mazās lauku NVO beigs pastāvēt un līdz ar to arī Latvijas lauki iztukšosies, gados jaunie cilvēki vēl vairāk izbrauks uz pilsētām un ārvalstīm. Latvijas apceļotājiem vairs nebūs skaistu, sakoptu un kultūrvēsturisku vietu, par kurām tagad daudzi cilvēki priecājas!
Mēs esam kategoriski pret grozījumiem!
21.08.2024. 12:42
Stella Pelše - MĀKSLAS VĒSTURES PĒTĪJUMU ATBALSTA FONDS
“Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Šāds solis vērtējams kā neloģisks, jo UIN ir nodoklis, ko piemēro komercstruktūras īpašnieku starpā sadalītai peļņai, kādas mūsu gadījumā nav, tāpat kā nav arī algotu darbinieku. Viss balstās uz nozares profesionāļu entuziasmu attiecīgās jomas attīstības sekmēšanai. Konkrēts piemērs – ieņēmumi no mākslas izdevumu tirdzniecības tiek izlietoti tikai jaunu pētniecisku publikāciju radīšanai, proti, dažādu ar to saistītu izdevumu (fotogrāfu un tipogrāfijas pakalpojumu, autortiesību apmaksas, honorāru u.c. atlīdzību) segšanai, kā arī citām vizuālās mākslas izpētes un popularizācijas iniciatīvām.
21.08.2024. 13:08
"Bebrenes vidusskolas biedrība"
Biedrība "Bebrenes vidusskolas biedrība" kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļnas organizācijām.
21.08.2024. 14:10
Sandra Feldmane - Čiekurkalna attīstības biedrība
Čiekurkalna attīstības biedrība (ČAB) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pie kurām pieder arī ČAB, ir ikvienas demokrātijas pamats un viena no to funkcijām ir pašvaldības un valsts pārvaldes, labas pārvaldības kontrole. Laikā, kad, tādas attīstītas demokrātijas kā Norvēģija un Islande, kas izceļas ar augstu sabiedrības iesaisti NVO, iegulda finansējumu Latvijas NVO sektora apmācībās, lai tās iemācītos un uzdrošinātos gūt ieņēmumus ar saimnieciskās darbības palīdzību, Finanšu Ministrija iet pret Latvijas NVO attīstību un neatkarību, cenšas to bremzēt un uzlikt jaunu birokrātisku slogu.
Biedrību un nodibinājumu likumā jau tagad ir noteikts, ka NVO ieņēmumi ir jātērē NVO mērķu sasniegšanai. Ja pastāv gadījumi, ka kāda Latvijas NVO šo izmanto ļaunprātīgi, tā ir jāsauc pie atbildības, nevis dēļ dažiem negodprātīgiem NVO būtiski jākavē visa sektora darbība un organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstība.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pie kurām pieder arī ČAB, ir ikvienas demokrātijas pamats un viena no to funkcijām ir pašvaldības un valsts pārvaldes, labas pārvaldības kontrole. Laikā, kad, tādas attīstītas demokrātijas kā Norvēģija un Islande, kas izceļas ar augstu sabiedrības iesaisti NVO, iegulda finansējumu Latvijas NVO sektora apmācībās, lai tās iemācītos un uzdrošinātos gūt ieņēmumus ar saimnieciskās darbības palīdzību, Finanšu Ministrija iet pret Latvijas NVO attīstību un neatkarību, cenšas to bremzēt un uzlikt jaunu birokrātisku slogu.
Biedrību un nodibinājumu likumā jau tagad ir noteikts, ka NVO ieņēmumi ir jātērē NVO mērķu sasniegšanai. Ja pastāv gadījumi, ka kāda Latvijas NVO šo izmanto ļaunprātīgi, tā ir jāsauc pie atbildības, nevis dēļ dažiem negodprātīgiem NVO būtiski jākavē visa sektora darbība un organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstība.
21.08.2024. 18:17
Barba Girgensone - "LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA"
LSKA neatbalsta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāds regulējums radītu nevienlīdzību starp uzņēmējiem un biedrībām īstenojot vienu un to pašu saimniecisko darbību, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
Tā kā biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas uzdevumus, tad šāds regulējums var negatīvi ietekmēt sociālās ekonomikas attīstību valstī. Biedrības saimniecisko darbību ir spiestas veikt lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, lai īstenotu procesus, kas veicina iekļaujošas aktivitātes, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas.
Biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu, tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai īpaši sociālo jautājumu risināšanā, kas ir aktuāli senioriem. Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Biedrības cita starpā sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, un šie pakalpojumu ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram nekustamā īpašuma pārvaldīšanai, senioru izglītošanai, sociālās ekonomikas stiprināšanai.
Minēto iemeslu dēļ LSKA nevar piekrist UIN piemērošanai biedrībām. Šo pašu iemeslu dēļ LSKA nav izprotama likuprojektā ietvertā atruna par UIN nepiemērošanu biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, jo ir biedrības, kurām saimnieciskā darbība, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots, jo šo biedrību biedri biedra naudas nemaksā. No saimnieciskās darbības gūto ienākumu izmantošana biedrībā būtiski atšķiras no uzņēmēju gūto ienākumu izmantošanas. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs visu biedrību iespējas īstenot savus mērķus, īpaši jomās, kurās biedrību sniegtajiem pakalpojumiem ir sociāls raksturs.
LSKA pievienojas viedoklim, ka ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu, t.i. sociālās ekonomikas saimniecisko darbību. Tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp biedrībām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo var tikt veikti nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās ar tiesvedībām, kam biedrībām nav resursu. LSKA uzskata, ka attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.
Ja tiek akceptēta Finanšu ministrijas piedāvātā redakcija, kas paredz, ka biedrībām automātiski jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN, tad noteiktā jomā, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, tiks panākta biedrību atstumšana no biedriem piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas atstājot to komersantiem.
LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.
LSKA atzīsta, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām biedrībām nav pietiekami argumentēti.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Ja tiek uzturēta SLO likumprojekta redakcija, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības un tā varētu būt pat neliela daļa no visas biedrības darbības, tas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
LSKA ieskatā SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, jo ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tā kā biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas uzdevumus, tad šāds regulējums var negatīvi ietekmēt sociālās ekonomikas attīstību valstī. Biedrības saimniecisko darbību ir spiestas veikt lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, lai īstenotu procesus, kas veicina iekļaujošas aktivitātes, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas.
Biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu, tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai īpaši sociālo jautājumu risināšanā, kas ir aktuāli senioriem. Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Biedrības cita starpā sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, un šie pakalpojumu ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram nekustamā īpašuma pārvaldīšanai, senioru izglītošanai, sociālās ekonomikas stiprināšanai.
Minēto iemeslu dēļ LSKA nevar piekrist UIN piemērošanai biedrībām. Šo pašu iemeslu dēļ LSKA nav izprotama likuprojektā ietvertā atruna par UIN nepiemērošanu biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, jo ir biedrības, kurām saimnieciskā darbība, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots, jo šo biedrību biedri biedra naudas nemaksā. No saimnieciskās darbības gūto ienākumu izmantošana biedrībā būtiski atšķiras no uzņēmēju gūto ienākumu izmantošanas. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs visu biedrību iespējas īstenot savus mērķus, īpaši jomās, kurās biedrību sniegtajiem pakalpojumiem ir sociāls raksturs.
LSKA pievienojas viedoklim, ka ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu, t.i. sociālās ekonomikas saimniecisko darbību. Tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp biedrībām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo var tikt veikti nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās ar tiesvedībām, kam biedrībām nav resursu. LSKA uzskata, ka attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.
Ja tiek akceptēta Finanšu ministrijas piedāvātā redakcija, kas paredz, ka biedrībām automātiski jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN, tad noteiktā jomā, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, tiks panākta biedrību atstumšana no biedriem piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas atstājot to komersantiem.
LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.
LSKA atzīsta, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām biedrībām nav pietiekami argumentēti.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Ja tiek uzturēta SLO likumprojekta redakcija, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības un tā varētu būt pat neliela daļa no visas biedrības darbības, tas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
LSKA ieskatā SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, jo ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
21.08.2024. 19:21
Inga Birzgale - Latvijas Jaunatnes padome
Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (turpmāk - LJP) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un iebilst pret to, ņemot vērā, ka iesniegtie grozījumi rada būtisku ietekmi uz nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) sektoru Latvijā un anotācijā nav norādīti iebildumi, kas izriet no sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem, kā tas norādīts likumprojekta anotācijas 6.daļā. Finanšu ministrija arī nav ievērojusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
LJP iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. LJP ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
LJP pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
- Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
- Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
- Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
- Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
- Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
LJP iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. LJP ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
LJP pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
- Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
- Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
- Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
- Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
- Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
21.08.2024. 19:33
Alise Jakovele - Evolving YOUth
Evolving YOUth iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana radīs organizācijām papildu finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Neizbēgami, papildu administratīvais slogs, kas radīsies, pierādot ieņēmumu apliekamo/neapliekamo statusu, faktiski novedīs pie daudzu uz sabiedrības kopējo labumu vērstu iniciatīvu izbeigšanas un mazo biedrību slēgšanas.
21.08.2024. 21:26
Daniela Reimane - Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība "Sprādziens"
Biedrība "Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība “Sprādziens”" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz savu viedokli.
Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība “Sprādziens” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. Mūsu ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
Mēs pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
-Kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
-Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vēršam uzmanību, ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
-Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
-Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
-Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
-Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība “Sprādziens” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. Mūsu ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
Mēs pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
-Kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
-Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vēršam uzmanību, ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
-Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
-Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
-Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
-Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
21.08.2024. 22:11
Amanda Olivia Banister - "Lighthouse Transitional Care"
Labdien,
"Lighthouse Transitional Care" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Bezpeļņas organizācijas ir stūrakmens, lai nodrošinātu būtiskus pakalpojumus neaizsargātām personām, un šādu organizāciju pārmērīga aplikšana ar nodokļiem apdraudēs pakalpojumu sniegšanu. Šāda mazināšana nodarītu vislielāko kaitējumu jau tā neaizsargātajiem un apdraudētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ar cieņu,
"Lighthouse Transitional Care" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Bezpeļņas organizācijas ir stūrakmens, lai nodrošinātu būtiskus pakalpojumus neaizsargātām personām, un šādu organizāciju pārmērīga aplikšana ar nodokļiem apdraudēs pakalpojumu sniegšanu. Šāda mazināšana nodarītu vislielāko kaitējumu jau tā neaizsargātajiem un apdraudētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ar cieņu,
22.08.2024. 11:13
Biedrība Impact Hub
Biedrība "Impact Hub" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
22.08.2024. 12:12
Santa Šmite - "Sēlijas laivas"
Biedrība “Sēlijas laivas” kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
UIN piemērošana ļoti negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Pievienojamies Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
UIN piemērošana ļoti negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Pievienojamies Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
22.08.2024. 12:53
Uldis Dūmiņš - "Zemgales NVO Centrs"
Zemgales NVO Centrs (turpmāk - ZNVOC) ir iepazinies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - likumprojekts) un sniedz savu atzinumu. ZNVOC kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. ZNVOC vērš uzmanību uz to, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
Lai sasniegtu organizācijas mērķus;
Lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
Nepietiekamā publiskā finansējuma dēļ, kas ietver projektus, subsīdijas, dotācijas;
Ierobežotajās iespējās piesaistīt biedra naudas, ziedojumus un cita veida finansējumu, vai arī piesaistītais finansējums nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai;
Lai nodrošinātu nepieciešamos saimnieciskos ieņēmumus Latvijā piesaistītā ārvalstu finansējuma nodrošināšanai, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu līdzfinansējumam (līdz pat 50%) un priekšfinansējumam (līdz pat 70%);
Valsts deleģēto uzdevumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Turklāt Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika izteikti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika pienācīgi izdiskutētas Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem:
ZNVOC kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Daļai biedrību un nodibinājumu saimnieciskā darbība ir būtisks ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana ir būtiski atšķirīga no komersantu darbības, kuru mērķis ir gūt peļņu un labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasību izpildi, lai veiktu valsts deleģētos uzdevumus un sniegtu pakalpojumus. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, īpaši tajās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un kurām publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz likumprojekta 3. pantu, ZNVOC norāda, ka praksē ir sarežģīti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu tikt uzskatīta par komerciāla rakstura saimniecisko darbību, par kuras ieņēmumiem būtu jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī vispārīgi, piemēram, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana vai Latvijas attīstības veicināšana, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi būs grūti nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne. Pastāv augsts interpretācijas risks, kas var novest pie pieaugošiem strīdiem starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī nepamatotiem nodokļu uzrēķiniem un tiesvedības riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem kā bezpeļņas organizācijām nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstības iespējas Latvijā.
UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem būtiski palielinās arī administratīvo slogu, prasot katrai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka pat mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jāievieš divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma, lai precīzi uzskaitītu izdevumus un ieņēmumus. Tas var izrādīties nepaceļams administratīvais slogs daudzām organizācijām, negatīvi ietekmējot sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Komersantiem nav pienākuma maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likuma redakcija nosaka, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz izdevumus, jo likuma redakcija neparedz iespēju, ka "peļņa" jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, pirms tam nesamaksājot UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc savas būtības iegulda visus savus ienākumus mērķu sasniegšanai un organizācijas attīstībai, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantu, kurā noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Pateicībā par iedziļināšanos,
Uldis Dūmiņš
Zemgales NVO Centrs
valdes priekšsēdētājs
Tālrunis 29802373
www.zemgalei.lv
Lai sasniegtu organizācijas mērķus;
Lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
Nepietiekamā publiskā finansējuma dēļ, kas ietver projektus, subsīdijas, dotācijas;
Ierobežotajās iespējās piesaistīt biedra naudas, ziedojumus un cita veida finansējumu, vai arī piesaistītais finansējums nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai;
Lai nodrošinātu nepieciešamos saimnieciskos ieņēmumus Latvijā piesaistītā ārvalstu finansējuma nodrošināšanai, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu līdzfinansējumam (līdz pat 50%) un priekšfinansējumam (līdz pat 70%);
Valsts deleģēto uzdevumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Turklāt Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika izteikti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika pienācīgi izdiskutētas Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem:
ZNVOC kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Daļai biedrību un nodibinājumu saimnieciskā darbība ir būtisks ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana ir būtiski atšķirīga no komersantu darbības, kuru mērķis ir gūt peļņu un labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasību izpildi, lai veiktu valsts deleģētos uzdevumus un sniegtu pakalpojumus. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, īpaši tajās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un kurām publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz likumprojekta 3. pantu, ZNVOC norāda, ka praksē ir sarežģīti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu tikt uzskatīta par komerciāla rakstura saimniecisko darbību, par kuras ieņēmumiem būtu jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī vispārīgi, piemēram, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana vai Latvijas attīstības veicināšana, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi būs grūti nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne. Pastāv augsts interpretācijas risks, kas var novest pie pieaugošiem strīdiem starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī nepamatotiem nodokļu uzrēķiniem un tiesvedības riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem kā bezpeļņas organizācijām nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstības iespējas Latvijā.
UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem būtiski palielinās arī administratīvo slogu, prasot katrai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka pat mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jāievieš divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma, lai precīzi uzskaitītu izdevumus un ieņēmumus. Tas var izrādīties nepaceļams administratīvais slogs daudzām organizācijām, negatīvi ietekmējot sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Komersantiem nav pienākuma maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likuma redakcija nosaka, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz izdevumus, jo likuma redakcija neparedz iespēju, ka "peļņa" jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, pirms tam nesamaksājot UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc savas būtības iegulda visus savus ienākumus mērķu sasniegšanai un organizācijas attīstībai, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantu, kurā noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Pateicībā par iedziļināšanos,
Uldis Dūmiņš
Zemgales NVO Centrs
valdes priekšsēdētājs
Tālrunis 29802373
www.zemgalei.lv
22.08.2024. 13:00
JSK Salaiņi
Biedrībām nevajadzētu aplikt ar nodokļiem. Biedrībām tā jau strikti jākārto grāmatvedība par ko jāmaksā. Biedrības tiks likvidētas un Valsts izmirs citādi. Paaugstināsies zādzību un krāpšanas gadījumu. Pārāk daudz tauta tiek spiesta ar nodokļiem un ierobežojumiem. Mēs esam kategoriski pret.
22.08.2024. 14:18
"Zaptes Rūķi"
Biedrība "Zaptes Rūķi" iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
22.08.2024. 15:08
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija
Biedrība "Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija" strikti iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana faktiski padara neiespējamu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību.
22.08.2024. 15:12
Agnese Sevastjanova - Biedrība "Upīša 5"
Biedrība “Upīša 5” kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Biedrība “Upīša 5” ir izveidota, lai piedalītos un realizētu projektus daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā adresē: Andreja Upīša ielā 5, Preiļos, kā arī veiktu visas darbības, kas tieši saistītas ar šādu projektu īstenošanu. Biedrība ir realizējusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un turpina darboties, lai pabeigtu uzņemtās saistības, vienlaikus veicot saimniecisko darbību - apsaimniekojot daudzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu. Biedrības līdzekļus pamatā veido dzīvokļu īpašnieku iemaksas apsaimniekošanas maksai un uzkrājuma veidošanai, kā arī iemaksas kredīta un attiecīgu procentu segšanai.
Saskaņā ar likumprojektu Biedrībai būs jāmaksā UIN vai jādeklarē, ka UIN nav maksājams. Tas paaugstinās Biedrības izmaksas, līdz ar to arī no dzīvokļu īpašniekiem iekasējamās maksas, jo būs papildus grāmatvedības slogs. Rezultātā cietīs iedzīvotāji, jo no viņiem būs jāiekasē lielākas apsaimniekošanas maksas, proti – likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir tieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju.
Likumdevējam jāņem vērā, ka ar norādīto mērķi dibinātu biedrību Latvijā ir daudz, jo savādāk nebija iespējams realizēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projektus. Likumdevējs nav konsekvents, jo no vienas puses groza likumus, lai stimulētu iedzīvotāju iesaisti dzīvojamā fonda ilgtspējas palielināšanai, bet no otras puses – uzliek papildus slogu aktīvākajiem iedzīvotājiem, tādējādi norādot, ka būt aktīvam nav labi. Līdz ar to likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir arī tieša ietekme uz teritoriju attīstību, jo, uzliekot biedrībām pienākumu maksāt UIN, turpmāk šāda veida biedrības, visticamāk, vairs netiks dibinātas.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apspriešanā.” Taču faktiski likumprojekts attiecas uz visām Biedrībām un nodibinājumiem, ne tikai uz tām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un šādām biedrībām vispār nevienam nav ienācis prātā pajautāt viņu viedokli.
Uzliekot pienākumu Biedrībām maksāt UIN, Biedrības tiek nostādītas situācijā, kad tās mērķi nav izpildāmi, gluži kā nav izpildāms Biedrību un nodibinājumu likums, kurš nosaka, ka Biedrības ir bezpeļņas organizācijas. Turklāt biedrība tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar komersantu, proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
No mūsu gadījuma iznāk, ka UIN būs jāmaksā no uzkrājuma fonda dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas turpmākajiem remontiem. Līdz ar to iznāk, ka dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīgi uzkrāt līdzekļus turpmākajiem remontiem biedrībā, kas apsaimnieko kopīpašumu, bet izdevīgāk būs uzkrāt naudu “zeķē”.
Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, nav izprotams. Nav pieļaujams izstrādāt likumu tikai tāpēc, ka pastāv kaut kāda teorētiska iespēja. Ja tiek konstatēts kāds konkrēts gadījums, tad attiecīgām valsts institūcijām ir pienākums reaģēt un saukt pie likumā paredzētās atbildības vainojamās personas, ja tādas tiek konstatētas. Bet teorētiskas iespējas dēļ nav pieļaujams sodīt godprātīgas biedrības ar papildus nodokļu slogu, kas pēc definīcijas nav piemērojamas Biedrībai, kuras mērķis NAV PEĻŅAS GŪŠANA.
Biedrība “Upīša 5” ir izveidota, lai piedalītos un realizētu projektus daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā adresē: Andreja Upīša ielā 5, Preiļos, kā arī veiktu visas darbības, kas tieši saistītas ar šādu projektu īstenošanu. Biedrība ir realizējusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un turpina darboties, lai pabeigtu uzņemtās saistības, vienlaikus veicot saimniecisko darbību - apsaimniekojot daudzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu. Biedrības līdzekļus pamatā veido dzīvokļu īpašnieku iemaksas apsaimniekošanas maksai un uzkrājuma veidošanai, kā arī iemaksas kredīta un attiecīgu procentu segšanai.
Saskaņā ar likumprojektu Biedrībai būs jāmaksā UIN vai jādeklarē, ka UIN nav maksājams. Tas paaugstinās Biedrības izmaksas, līdz ar to arī no dzīvokļu īpašniekiem iekasējamās maksas, jo būs papildus grāmatvedības slogs. Rezultātā cietīs iedzīvotāji, jo no viņiem būs jāiekasē lielākas apsaimniekošanas maksas, proti – likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir tieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju.
Likumdevējam jāņem vērā, ka ar norādīto mērķi dibinātu biedrību Latvijā ir daudz, jo savādāk nebija iespējams realizēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projektus. Likumdevējs nav konsekvents, jo no vienas puses groza likumus, lai stimulētu iedzīvotāju iesaisti dzīvojamā fonda ilgtspējas palielināšanai, bet no otras puses – uzliek papildus slogu aktīvākajiem iedzīvotājiem, tādējādi norādot, ka būt aktīvam nav labi. Līdz ar to likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir arī tieša ietekme uz teritoriju attīstību, jo, uzliekot biedrībām pienākumu maksāt UIN, turpmāk šāda veida biedrības, visticamāk, vairs netiks dibinātas.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apspriešanā.” Taču faktiski likumprojekts attiecas uz visām Biedrībām un nodibinājumiem, ne tikai uz tām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un šādām biedrībām vispār nevienam nav ienācis prātā pajautāt viņu viedokli.
Uzliekot pienākumu Biedrībām maksāt UIN, Biedrības tiek nostādītas situācijā, kad tās mērķi nav izpildāmi, gluži kā nav izpildāms Biedrību un nodibinājumu likums, kurš nosaka, ka Biedrības ir bezpeļņas organizācijas. Turklāt biedrība tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar komersantu, proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
No mūsu gadījuma iznāk, ka UIN būs jāmaksā no uzkrājuma fonda dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas turpmākajiem remontiem. Līdz ar to iznāk, ka dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīgi uzkrāt līdzekļus turpmākajiem remontiem biedrībā, kas apsaimnieko kopīpašumu, bet izdevīgāk būs uzkrāt naudu “zeķē”.
Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, nav izprotams. Nav pieļaujams izstrādāt likumu tikai tāpēc, ka pastāv kaut kāda teorētiska iespēja. Ja tiek konstatēts kāds konkrēts gadījums, tad attiecīgām valsts institūcijām ir pienākums reaģēt un saukt pie likumā paredzētās atbildības vainojamās personas, ja tādas tiek konstatētas. Bet teorētiskas iespējas dēļ nav pieļaujams sodīt godprātīgas biedrības ar papildus nodokļu slogu, kas pēc definīcijas nav piemērojamas Biedrībai, kuras mērķis NAV PEĻŅAS GŪŠANA.
22.08.2024. 17:08
Fiziska persona
Dziesmu svētku biedrība izsludinātās sabiedrības līdzdalības ietvaros saistībā ar Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Projekta ID/ Uzdevuma numurs 23-TA-2370), turpmāk tekstā – grozījumi, piekrītot citu nevalstisko organizāciju sektora izteiktajam kritiskajam viedoklim, kategoriski iebilst šo grozījumu saturam.
Izsludinātie grozījumi:
1. Rada nepamatotu, nevienlīdzīgu atšķirība nodokļu piemērošanā starp Sabiedriskā labuma organizācijām un biedrībām bez šī statusa;
2. Biedrībām pieaugs administratīvie izdevumi, jo būs nepieciešamība pēc regulāriem grāmatvedības pakalpojumiem. Ja grāmatvedības pakalpojumu nodrošina biedrības biedri, biedrībās ar nelielu biedru skaitu, samazināsies laiks, kuru izmantot biedrības mērķu īstenošanai, pilsoniskai līdzdarbībai;
3. Latvijā pastāv daudz biedrību, kuru pamatdarbība ir kultūras kolektīva darbības nodrošināšana. Tikai atseviškām biedrībām ir pieškirts sabiedriskā labuma statuss. Biedrības savas darbības, mērķu īstenošanai slēdz pakalpojumu līgumus ar pašvaldību iestādēm. Saņemtā pakalpojumu maksa tiek izmantota kultūras kolektīva vadītāja darba samaksai. Šādām biedrībām nebūs papildus līdzekļu citu nodokļu nomaksai. Šāda formālā saimnieciskā darbība, kuru izmanto pašvaldība, lai nodrošinātu kultūras kolektīva darbību, nav arī saimnieciskā darbība pēc būtības.
Lūdzam iniciēt cita veida grozījumus nodokļu likumos, kas neradītu atšķirīgu attieksmi, papildus administratīvo slogu un ierobežojumus nevalstiskajam sektoram.
Dziesmu svētku biedrības vārdā,
Ints Teterovskis
22.08.2024. 18:05
Tatjana Daudiša
Komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Biedrības un nodibinājumi visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem.
Biedrības un nodibinājumi visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem.
22.08.2024. 19:20
"LRMA"
Biedrība LRMA (Latvijas Rokmūzikas asociācija) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
22.08.2024. 19:22
Uģis Higo Glāzītis-Āboltiņš - "Jelgavas Līnijas"
Biedrība “Jelgavas Līnijas” kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
22.08.2024. 19:27
Ance Mālkalna - Klubs "Māja"-jaunatne vienotai Eiropai
"Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. "Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai" pievienojas Latvijas Pilsonsikās alianses paustajām bažām un viedoklim.
22.08.2024. 21:05
Biedrība "Centrs MARTA"
Biedrība "Centrs MARTA" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
22.08.2024. 23:02
Arta Deniņa - "Nākotnes iela"
Labdien, priekšlikums uzlikt par pienākumu biedrībām, kas veic saimniecisko darbību, maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli ir gauži apbēdinošs solis. Biedrības nav komercstruktūras un to mērķis nav peļņas gūšana! Šāds nodoklis kopumā nelabvēlīgi ietekmēs nevalstiskā sektora darbību. Tas nav cieņpilni pret biedrībām un tajās strādājošiem cilvēkiem, kas savu laiku velta sabiedrības interesēm.
Kā biedrība noteikti neatbalstam šādu ideju.
Kā biedrība noteikti neatbalstam šādu ideju.
23.08.2024. 08:22
Andris Kāposts - "Attīstības platforma YOU +"
Biedrība “Attīstības platforma YOU+” (turpmāk - YOU+) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un iebilst pret to, ņemot vērā, ka iesniegtie grozījumi rada būtisku ietekmi uz nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) sektoru Latvijā un anotācijā nav norādīti iebildumi, kas izriet no sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem, kā tas norādīts likumprojekta anotācijas 6.daļā. Finanšu ministrija arī nav ievērojusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
YOU+ iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. YOU+ ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
YOU+ pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LAtvija Jaunatnes padome, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
Kopumā varu teikt - nepamatots un pilnībās bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
YOU+ iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. YOU+ ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
YOU+ pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LAtvija Jaunatnes padome, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
Kopumā varu teikt - nepamatots un pilnībās bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
23.08.2024. 08:44
"SANA COLORUM"
Biedrības vārdā izsakām iebilldumu UI nodokļa piemērošanai nevalstiskajām organizācijām un biedrībām!
23.08.2024. 10:01
Daiga Kadeģe - Biedrība "Ziemupīte"
Biedrība "Ziemupīte" KATEGORISKI IEBILST pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Papildus minētajam, tas apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību kopumā, un šībrīža situācijā Latvijā aktīva, atbildīga un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir izšķiroši svarīga valsts drošības komponente. Aicinām Finanšu ministriju, kā arī citas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību likuma anotācijā minētās problēmas “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā” risināšanai lietot instrumentus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis pret visu NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti mūsu valstī ir, un to pielietojums noteikti būs gan ekonomiskāks, gan efektīvāks.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Un tagad – emocionālā puse – šis neprātīgais likums saknē nogalinās gan pašu biedrību dzīvotspēju, gan arī samazinās apkārtējo sadarbības partneru (arī pašvaldību) funkciju efektivitāti. Šobrīd biedrības bieži paveic tos darbiņus, kas būtu darāmi pašvaldībai vai valstij, un neprasa par to samaksu – uztur kultūras dzīvi, aktivizē seniorus, jauniešus, jaunās māmiņas u.c., izglīto, darbojas vides aizsardzības jomā utt. Īpaši graujoši un „sniega bumbas” efektu veidojoša šāda likuma pieņemšana būs jūtama laukos – skolas slēgtas, pasta nodaļu nav, bibliotēkas aizvērtas, sabiedriskais transports nekursē, veikalu nav – biedrības ir vienīgais dzīvības uzturētājs, vienīgais kultūras un izglītības noturētājs, vienīgais spēks, kurš spēj iedzīvotājos uzturēt dzīvu lokālo un valstiski svarīgo pilsonisko aktivitāti!! Par kādu valsts drošību mēs varam runāt, ja lauki būs tukši un inerti? Par kādu izglītību mē svaram runāt, ja laukos nedzīvos cilvēki. Biedrības ir pēdējais salmiņš, kurš mūsu valstī cīnās par lauku teritoriju iedzīvotāju labklājību.
Principā – ja valstij un pašvaldībai kaut kam nav naudas, to par velti izdara biedrības, bet tagad Finanšu ministrija vēlas viņus par to sodīt – prasot samaksāt peļņas nodokli par naudu, kas nemaz nav peļņa, bet valsts nespējas lāpīšana ar brīvprātīgo darbu.
Dārgā Finanšu ministrija – mēs, iedzīvotāji, esam tie, kas maksājam jums algas, tādēļ gribētos, lai jūsu lēmumi nāktu mums par labu, nevis mūs nogalinātu!
Kopumā, un piekrītot pārējiem, varu teikt - nepamatots un pilnībā bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
Papildus minētajam, tas apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību kopumā, un šībrīža situācijā Latvijā aktīva, atbildīga un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir izšķiroši svarīga valsts drošības komponente. Aicinām Finanšu ministriju, kā arī citas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību likuma anotācijā minētās problēmas “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā” risināšanai lietot instrumentus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis pret visu NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti mūsu valstī ir, un to pielietojums noteikti būs gan ekonomiskāks, gan efektīvāks.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Un tagad – emocionālā puse – šis neprātīgais likums saknē nogalinās gan pašu biedrību dzīvotspēju, gan arī samazinās apkārtējo sadarbības partneru (arī pašvaldību) funkciju efektivitāti. Šobrīd biedrības bieži paveic tos darbiņus, kas būtu darāmi pašvaldībai vai valstij, un neprasa par to samaksu – uztur kultūras dzīvi, aktivizē seniorus, jauniešus, jaunās māmiņas u.c., izglīto, darbojas vides aizsardzības jomā utt. Īpaši graujoši un „sniega bumbas” efektu veidojoša šāda likuma pieņemšana būs jūtama laukos – skolas slēgtas, pasta nodaļu nav, bibliotēkas aizvērtas, sabiedriskais transports nekursē, veikalu nav – biedrības ir vienīgais dzīvības uzturētājs, vienīgais kultūras un izglītības noturētājs, vienīgais spēks, kurš spēj iedzīvotājos uzturēt dzīvu lokālo un valstiski svarīgo pilsonisko aktivitāti!! Par kādu valsts drošību mēs varam runāt, ja lauki būs tukši un inerti? Par kādu izglītību mē svaram runāt, ja laukos nedzīvos cilvēki. Biedrības ir pēdējais salmiņš, kurš mūsu valstī cīnās par lauku teritoriju iedzīvotāju labklājību.
Principā – ja valstij un pašvaldībai kaut kam nav naudas, to par velti izdara biedrības, bet tagad Finanšu ministrija vēlas viņus par to sodīt – prasot samaksāt peļņas nodokli par naudu, kas nemaz nav peļņa, bet valsts nespējas lāpīšana ar brīvprātīgo darbu.
Dārgā Finanšu ministrija – mēs, iedzīvotāji, esam tie, kas maksājam jums algas, tādēļ gribētos, lai jūsu lēmumi nāktu mums par labu, nevis mūs nogalinātu!
Kopumā, un piekrītot pārējiem, varu teikt - nepamatots un pilnībā bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
23.08.2024. 10:15
Inta Švaža - "Mantinieki"
Biedrība "Mantinieki" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Šāds nodoklis vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to darbībai, līdz ar to samazināsies NVO skaits un būs apdraudēta demokrātija mūsu valstī.
23.08.2024. 11:17
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Likuma izmaiņas projekts ir "negodīgs" - ja Komersanti UIN maksā tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Savukārt biedrībām paredzēts, ka UIN būs jāmaksā par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, bez iespējas “peļņu” novirzīt rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Biedrības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai, biedrības attīstībai. Tās, saskaņā ar likumu, ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Biedrības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai, biedrības attīstībai. Tās, saskaņā ar likumu, ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
23.08.2024. 11:24
Zane Seredina - Biedrība "Latvijas Lauku forums"
Biedrība „Latvijas Lauku forums” (LLF) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz atzinumu.
LLF iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
LLF pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
LLF iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
LLF pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
23.08.2024. 11:59
Daiga Gargurne - "SATEKA"
Biedrība “SATEKA” ir iepazinies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - likumprojekts), kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. un sniedz savu atzinumu.
Biedrība SATEKA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā (it īpaši attālākās lauku teritorijās), jo šī nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība SATEKA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Zemgales NVO Centrs atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība SATEKA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā (it īpaši attālākās lauku teritorijās), jo šī nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība SATEKA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Zemgales NVO Centrs atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 12:06
Aivars Droiskis - Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija"
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRĀGA) iebilst likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā zemāk izklāstītu iemeslu dēļ.
Biedrību un nodibinājumu likumā noteikts, ka Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.
Tātad likums nosaka, ka Biedrībai peļņa nevar būt. Līdz ar to nav loģiski, ka Biedrība kļūst par UIN (agrāk – peļņas nodokļa) maksātāju.
Šajā likumā tāpat noteikts, ka Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Savukārt Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai.
Uzskatām, ka kontrolējošai iestādei (Valsts ieņēmumu dienests) lielāka uzmanība jāpievērš saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumam biedrībās, lai novērstu likuma pārkāpumus. Gadījumā, ja šīs likuma pamatnormas ir pārkāptas, ir jāizstrādā un jāapstiprina mehānisms, kā Biedrība tiek saukta pie atbildības – pārveidota par komercsabiedrību vai likvidēta, vienlaikus par šādiem izdevumiem, kuri neatbilst likuma normai, samaksājot sodu, kas varētu tikt pielīdzināts nodoklim.
Pieņemot likumu piedāvātajā redakcijā, palielināsies administratīvais slogs biedrībās, kā to pamatoti norāda gandrīz visi publiskās apspriešanas dalībnieki.
Vēl jo vairāk – jau pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta nepārprotama definīcija, kas biedrībās ir saimnieciskā darbība. Tāpat kā nav noteikti kritēriji par saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu. Līdz ar to pavērsies iespējas šos jēdzienus interpretēt visai plaši. Kā rezultātā radīsies daudz strīdu, ieskaitot tiesvedības.
Aivars Droiskis
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs
Rīgā, 23.08.2024
Biedrību un nodibinājumu likumā noteikts, ka Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.
Tātad likums nosaka, ka Biedrībai peļņa nevar būt. Līdz ar to nav loģiski, ka Biedrība kļūst par UIN (agrāk – peļņas nodokļa) maksātāju.
Šajā likumā tāpat noteikts, ka Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Savukārt Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai.
Uzskatām, ka kontrolējošai iestādei (Valsts ieņēmumu dienests) lielāka uzmanība jāpievērš saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumam biedrībās, lai novērstu likuma pārkāpumus. Gadījumā, ja šīs likuma pamatnormas ir pārkāptas, ir jāizstrādā un jāapstiprina mehānisms, kā Biedrība tiek saukta pie atbildības – pārveidota par komercsabiedrību vai likvidēta, vienlaikus par šādiem izdevumiem, kuri neatbilst likuma normai, samaksājot sodu, kas varētu tikt pielīdzināts nodoklim.
Pieņemot likumu piedāvātajā redakcijā, palielināsies administratīvais slogs biedrībās, kā to pamatoti norāda gandrīz visi publiskās apspriešanas dalībnieki.
Vēl jo vairāk – jau pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta nepārprotama definīcija, kas biedrībās ir saimnieciskā darbība. Tāpat kā nav noteikti kritēriji par saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu. Līdz ar to pavērsies iespējas šos jēdzienus interpretēt visai plaši. Kā rezultātā radīsies daudz strīdu, ieskaitot tiesvedības.
Aivars Droiskis
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs
Rīgā, 23.08.2024
23.08.2024. 12:14
Inga Belousa - Cita Daugavpils
Biedrība Cita Daugavpils kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
Uzskatām, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, jo nodokļa piemērošana Finanšu ministrijas piedāvātajā risinājumā organizācijām radīs papildus finansiālu un administratīvu slogu.
Tas ir svarīgi gan valsts mērogā, gan īpaši Latgalē, kas ir biedrības Cita Daugavpils darbības reģions. Pēc Providus 2023. gada pētījuma datiem par nevalstisko sektoru Latgalē, NVO skaits Latgalē ir tikai 7 % no Latvijas sabiedriskajām organizācijām, no kurām 8 % ir ar algotiem darbiniekiem. Mazām biedrībām ar minimālu finanšu līdzekļu apgrozījumu, kāda ir arī biedrība Cita Daugavpils, ja tās veiks saimniecisko darbību, piemēram, mācības, lai iegūtu līdzekļus savu projektu līdzfinansēšanai, grāmatvedība būs jāveido divkāršā ierakstu sistēmā, lai atspoguļotu biedrības izdevumus un ieņēmumus atbilstoši Finanšu ministrijas piedāvātajam priekšlikumam. Tas būs jādara pat tad, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi būs tikai 10 EUR. Šādam nolūkam mazai biedrībai būs jāalgo grāmatvedis un tas radīs papildus izdevumus un administratīvo slogu, kas būs nepaceļams.
Samazinot iespējas ģenerēt ienākumus no saimnieciskās darbības, ko var novirzīt projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai, biedrībām un nodibinājumiem nāksies meklēt alternatīvus finansēšanas risinājumus. Diemžēl, Latvijā ir ļoti zema ziedošanas kultūra, tāpēc NVO vēl vairāk vērsīsies pie pašvaldībām un valsts iestādēm ar lūgumu rast resursus projektu līdzfinansēšanai vai priekšfinansēšanai. Tas radīs papildu slogu valsts un pašvaldību budžetam, palielinās administratīvo slogu un samazinās biedrību un nodibinājumu autonomiju. Diemžēl tas arī apdraudēs nevalstiskā sektora esamību, īpaši Latgalē, tādējādi iznīcinot reģiona pilsoniskās aktivitātes un mazinot reģiona un valsts drošumspēju.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi rada precedentu nevienlīdzīgai attieksmei pret nevalstisko sektoru nodokļu politikas veidošanā un īstenošanā. Ja, piemēram, komersantiem ir paredzēta iespēja reinvestēto peļņu neaplikt ar UIN, tad biedrībām un nodibinājumiem šāda analoga nav, nemaz nerunājot par biedrību un nodibinājumu būtību, kas nav peļņas gūšana.
Izsakām bažas, ka šie Finanšu ministrijas ierosinātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nevalstiskās organizācijas Latgalē iznīcinās.
Papildus, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, esam konstatējuši virkni nepilnību un maldinošu informāciju, ko jau ir norādījušas citas biedrības, piemēram Latvijas Pilsoniskā alianse, Providus, LB trasts. Tas rada bažas par Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu kvalitāti, uzticamību un par nepieņemamu to izstrādes procesu. Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu atsaukt šos grozījumus un uzdot pienākumu Finanšu ministrijai pārstrādāt priekšlikumus, veicot jēgpilnu situācijas, alternatīvu un ietekmes analīzi, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kā arī ievērojot Ministru kabineta kārtības rulli attiecībā uz jautājumiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību, biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumus.
Uzskatām, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, jo nodokļa piemērošana Finanšu ministrijas piedāvātajā risinājumā organizācijām radīs papildus finansiālu un administratīvu slogu.
Tas ir svarīgi gan valsts mērogā, gan īpaši Latgalē, kas ir biedrības Cita Daugavpils darbības reģions. Pēc Providus 2023. gada pētījuma datiem par nevalstisko sektoru Latgalē, NVO skaits Latgalē ir tikai 7 % no Latvijas sabiedriskajām organizācijām, no kurām 8 % ir ar algotiem darbiniekiem. Mazām biedrībām ar minimālu finanšu līdzekļu apgrozījumu, kāda ir arī biedrība Cita Daugavpils, ja tās veiks saimniecisko darbību, piemēram, mācības, lai iegūtu līdzekļus savu projektu līdzfinansēšanai, grāmatvedība būs jāveido divkāršā ierakstu sistēmā, lai atspoguļotu biedrības izdevumus un ieņēmumus atbilstoši Finanšu ministrijas piedāvātajam priekšlikumam. Tas būs jādara pat tad, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi būs tikai 10 EUR. Šādam nolūkam mazai biedrībai būs jāalgo grāmatvedis un tas radīs papildus izdevumus un administratīvo slogu, kas būs nepaceļams.
Samazinot iespējas ģenerēt ienākumus no saimnieciskās darbības, ko var novirzīt projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai, biedrībām un nodibinājumiem nāksies meklēt alternatīvus finansēšanas risinājumus. Diemžēl, Latvijā ir ļoti zema ziedošanas kultūra, tāpēc NVO vēl vairāk vērsīsies pie pašvaldībām un valsts iestādēm ar lūgumu rast resursus projektu līdzfinansēšanai vai priekšfinansēšanai. Tas radīs papildu slogu valsts un pašvaldību budžetam, palielinās administratīvo slogu un samazinās biedrību un nodibinājumu autonomiju. Diemžēl tas arī apdraudēs nevalstiskā sektora esamību, īpaši Latgalē, tādējādi iznīcinot reģiona pilsoniskās aktivitātes un mazinot reģiona un valsts drošumspēju.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi rada precedentu nevienlīdzīgai attieksmei pret nevalstisko sektoru nodokļu politikas veidošanā un īstenošanā. Ja, piemēram, komersantiem ir paredzēta iespēja reinvestēto peļņu neaplikt ar UIN, tad biedrībām un nodibinājumiem šāda analoga nav, nemaz nerunājot par biedrību un nodibinājumu būtību, kas nav peļņas gūšana.
Izsakām bažas, ka šie Finanšu ministrijas ierosinātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nevalstiskās organizācijas Latgalē iznīcinās.
Papildus, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, esam konstatējuši virkni nepilnību un maldinošu informāciju, ko jau ir norādījušas citas biedrības, piemēram Latvijas Pilsoniskā alianse, Providus, LB trasts. Tas rada bažas par Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu kvalitāti, uzticamību un par nepieņemamu to izstrādes procesu. Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu atsaukt šos grozījumus un uzdot pienākumu Finanšu ministrijai pārstrādāt priekšlikumus, veicot jēgpilnu situācijas, alternatīvu un ietekmes analīzi, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kā arī ievērojot Ministru kabineta kārtības rulli attiecībā uz jautājumiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību, biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumus.
23.08.2024. 12:18
Fiziska persona
Manuprāt, pirms veidot jebkādu likumprojektu, būtu jāuzdod jautājums "priekš kam?". "Vai tā ir LIELA problēma?". Ja atbilde ir - jā, tad jādomā, kādā veidā, ar pēc iespējas mazākiem resursiem un pēc iespējas mazāk apgrūtinot labticīgus pilsoņus šo problēmu risināt.
Šis likumprojekts nerisina liela mēroga problēmu. Nav publicēta nekāda statistika, kas liecinātu, ka biedrības tērē milzīgus līdzekļus savu biedru un dibinātāju labā (ko varētu pielīdzināt netiešai peļņas sadalei komercsabiedrībās). Ja šādi gadījumi ir, VID ir visas iespējas ar to cīnīties esošo likumu ietvaros.
Toties apgrūtinājums tiks radīts VISĀM biedrībām, sarežģījot to uzskaiti, pieprasot papildus atskaites. Būs nepieciešami ierēdņi, kas pārbaudīs šīs atskaites, izvērtēs SLO statusa piemērotību, izdevumu atbilstību. Jau pašreizējos apstākļos biedrību SLO statusu izvērtēšana nereti notiek gadu pēc pārskata iesniegšanas. Ja būs jāizvērtē daudzkārt lielāks biedrību skaits, būs nepieciešamas papildus štata vietas un papildus budžeta finansējums.
Periodā, kad būtu jāizvērtē dažādu valsts tēriņu lietderība un jāsamazina administratīvais slogs, šī iniciatīva absolūti neatbilst labai likumdošanas praksei.
Ilze Bērziņa
Šis likumprojekts nerisina liela mēroga problēmu. Nav publicēta nekāda statistika, kas liecinātu, ka biedrības tērē milzīgus līdzekļus savu biedru un dibinātāju labā (ko varētu pielīdzināt netiešai peļņas sadalei komercsabiedrībās). Ja šādi gadījumi ir, VID ir visas iespējas ar to cīnīties esošo likumu ietvaros.
Toties apgrūtinājums tiks radīts VISĀM biedrībām, sarežģījot to uzskaiti, pieprasot papildus atskaites. Būs nepieciešami ierēdņi, kas pārbaudīs šīs atskaites, izvērtēs SLO statusa piemērotību, izdevumu atbilstību. Jau pašreizējos apstākļos biedrību SLO statusu izvērtēšana nereti notiek gadu pēc pārskata iesniegšanas. Ja būs jāizvērtē daudzkārt lielāks biedrību skaits, būs nepieciešamas papildus štata vietas un papildus budžeta finansējums.
Periodā, kad būtu jāizvērtē dažādu valsts tēriņu lietderība un jāsamazina administratīvais slogs, šī iniciatīva absolūti neatbilst labai likumdošanas praksei.
Ilze Bērziņa
23.08.2024. 12:59
Inta Haferberga - "Kandavas Partnerība"
Biedrība "Kandavas Partnerība" (reģ.nr.40008104976) iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 13:09
Ieva Leišavniece - "Ziemeļlatgales partnerība"
Biedrība "Ziemeļlatgales partnerība" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma statusa būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās NVO darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas/nevienlīdzības iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultatēties ar reģionālā un vietējā mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 13:11
Inita Ate - Liepājas rajona partnerība
Biedrība "Liepājas rajona partnerība" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis par veikto saimniecisko darbību. Biedrība kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu, jo tas vājinās NVO darbību Latvijā, īpaši lauku teritorijās.
Biedrība "Liepājas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība "Liepājas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 13:29
TAPUMS
Biedrība ‘TAPUMS” ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
TAPUMS kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latvijas reģionos.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
-lai sasniegtu organizācijas mērķus, kas ir atrunāti statūtos, reģistrējot biedrību un nodibinājumu reģistrā 08.11.2019.
Biedrībām un nodibinājumiem kā nevalstiskām organizācijām :
- ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
-tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Sevišķi kultūras jomā strādājošajām biedrībām ir apgrūtinoši piesaistīt finansējumu, lai realizētu savus projektus. No gūtajiem ienākumiem nereti ar grūtībām sedzot iesaistīto personu honorārus, komunālo maksājumu segšanu, nemaz nerunājot, lai gūtu tādus ienākumus, lai varētu segt līdzfinansējumu pietiekamā apjomā jaunu projektu realizēšanai.
Šāda likumprojekta īstenošana vēl vairāk palielinās plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.
TAPUMS kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latvijas reģionos.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
-lai sasniegtu organizācijas mērķus, kas ir atrunāti statūtos, reģistrējot biedrību un nodibinājumu reģistrā 08.11.2019.
Biedrībām un nodibinājumiem kā nevalstiskām organizācijām :
- ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
-tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Sevišķi kultūras jomā strādājošajām biedrībām ir apgrūtinoši piesaistīt finansējumu, lai realizētu savus projektus. No gūtajiem ienākumiem nereti ar grūtībām sedzot iesaistīto personu honorārus, komunālo maksājumu segšanu, nemaz nerunājot, lai gūtu tādus ienākumus, lai varētu segt līdzfinansējumu pietiekamā apjomā jaunu projektu realizēšanai.
Šāda likumprojekta īstenošana vēl vairāk palielinās plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.
23.08.2024. 13:33
Arno Marnics - "Latvijas Fotogrāfu Savienība"
Latvijas Fotogrāfu Savienība ir kategoriski pret grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo:
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
23.08.2024. 13:41
Liene Eltermane - Jaunā mākslas lāde
Biedrība "jaunā mākslas lāde" kategoriski iebilst pret Uzņēmuma nodokļa piemērošanu NVO. Tas ierobežos NVO darbību, kas darbojas sabiedrības labā.
23.08.2024. 13:45
Imants Belogrīvs - Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) ir iepazinusies ar grozījumu projektu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Projekta ID: 23-TA-2370) un iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju. AKKA/LAA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses jau iepriekš sniegtajiem iebildumiem un tos atsevišķi neatkārto, tai pat laikā vēlas papildus norādīt apsvērumus, kas skar specifisku biedrību veidu – mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir specifiska biedrību kategorija, kuru darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL). Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
AKPL kā speciālais likums mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nosaka virkni papildu ierobežojumu, salīdzinot ar citām biedrībām attiecībā uz jebkādu līdzekļu izlietojumu. Papildus vispārīgajam ierobežojumam darboties ar mērķi gūt peļņu, kas izriet no Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir vēl speciālie ierobežojumi līdzekļu izlietošanai, kas ietverti AKPL 19. pantā, proti:
(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga izmantot ieņēmumus no tiesību pārvaldības tikai šādiem mērķiem:
1) sadalei un izmaksai tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām atbilstoši pārstāvības līgumiem;
2) pārvaldījuma izdevumu segšanai;
3) atskaitījumiem sociālo, kultūras vai izglītības pakalpojumu sniegšanai;
4) izmantošanai atbilstoši neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgajiem noteikumiem.
Ievērojot kolektīvā pārvaldījuma organizāciju speciālo statusu, tām, atšķirībā no citām biedrībām, ir noteikta arī papildu uzraudzība, proti, to darbību saskaņā ar AKPL 52. pantu uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). Attiecīgā uzraudzība nav formāla, KM ir piešķirtas konkrētas pilnvaras, kas aprakstītas AKPL XI nodaļā. Likums piešķir KM iespēju preventīvi konstatēt pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbībā un rīkoties, lai konstatētie pārkāpumi tiktu novērsti. Minētā uzraudzība visupirms noteic, ka autortiesību kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, ir jāsaņem KM atļauja (AKPL 54. pants). Tas nodrošina, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai. AKPL 60. panta pirmā daļa savukārt piešķir KM konkrētas pilnvaras uzraudzības ietvaros:
1) pieņemt lēmumu, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi, nosakot termiņu šo darbību izpildei;
2) pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus, autortiesību vai blakustiesību subjektiem sniegtos pārskatus, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču, valdes un padomes sēžu protokolus;
3) piedalīties tās pārstāvja personā novērotāja statusā kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru sapulcēs, valdes un padomes sēdēs;
4) piesaistīt uzraudzības veikšanai zvērinātu revidentu.
Kā redzams no iepriekš minētajām pilnvarām, KM tās īstenotās uzraudzības ietvaros ir iespēja operatīvi reaģēt gadījumos, ja tā redz pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā, un nepieciešamības gadījumā rīkoties preventīvi – piedalīties kā novērotājam kolektīvā pārvaldījuma institūciju sēdēs, kā arī saņemt dokumentus un tos pārbaudīt, cita starpā – piesaistot speciālistus (zvērinātus revidentus), kas tieši norāda uz likumdevēja dotu iespēju īstenot pilnvērtīgas pārbaudes, tai skaitā finanšu jomā.
Arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir pienākums publiskot atklātības ziņojumu, kura saturs ir sīki reglamentēts AKPL pielikumā, un attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Līdz ar to kopumā attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām valsts iestādēm jau šobrīd normatīvo aktu ietvaros ir iespēja pēc būtības īstenot kontroli, kura novērš likumprojekta anotācijā norādītos riskus (“UIN piemērošanas atšķirība starp biedrībām un nodibinājumiem un sabiedrību, abiem nodarbojoties ar saimniecisko darbību, rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai”). Šādā situācijā likumprojekta pieņemšana nesniedz nekādu papildu ieguvumu, tikai palielina administratīvo slogu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
AKKA/LAA atsevišķi norāda, ka likumprojekta anotācijā ietvertās atsauces uz iespēju saņemt sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusu nav attiecināmas uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – AKKA/LAA iepriekš jau ir saņēmusi atteikumu uz lūgumu iegūt SLO statusu (skat. Finanšu ministrijas 2005. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 245, kurā norādīts, ka “[...] biedrības darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, jo biedrības darbība un mērķi ir vērsti uz biedrības biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu.”). Līdz ar to likumprojekta anotācijā norādītais risinājums (SLO statusa saņemšana) nav piemērojams mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Runājot par finansiālo ietekmi AKKA/LAA uzskata par nepieciešamu pieminēt, ka Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda kolektīvā pārvaldījuma organizācijas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Ievērojot AKKA/LAA iepriekš norādīto mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju saimnieciskās darbības specifiku saskaņā ar AKPL, praktiskā saimnieciskā darbība – autoru mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums – ir nepārtraukts process, kura ietvaros gada beigās ir nepieciešams nodrošināt resursus saimnieciskās darbības turpināšanai nākamajā kalendārajā gadā. UIN regulējums savukārt par šādām rezervēm liek automātiski aprēķināt un nomaksāt nodokli. Ievērojot faktu, ka AKKA/LAA ir jādarbojas vienotajā ES tirgū, kurā darbojas ne tikai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bet arī neatkarīgās pārvaldījuma sabiedrības, kuras var būt komersanti un darboties ar peļņas gūšanas mērķi (Skat. AKPL 1.panta sestais punkts: neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība – juridiskā persona, kuras darbības mērķis ir peļņas gūšana un kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt vairāku tiesību subjektu autortiesības vai blakustiesības, ja šīs sabiedrības darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura neatrodas šo subjektu ietekmē), AKKA/LAA un citas Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret šiem komersantiem. UIN samaksai par jebkādām gada beigu rezervēm ir arī tieša negatīva ietekme, kuru izjutīs Latvijas kultūras iestādes – tas sadārdzinās autortiesību kolektīvo pārvaldījumu palielinot autortiesību licenču maksas. Ievērojamu daļu no autoratlīdzības atbilstoši licenču līgumiem maksā valsts un pašvaldību finansēti autoru darbu izmantotāji - teātri, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, pašvaldību kultūras nami. Šādā veidā likumprojektam būs ne vien netieša negatīva ietekme uz budžetu, bet arī tieša negatīva ietekme uz kultūras pieejamība.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, AKKA/LAA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
Ar cieņu,
AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs
Imants Belogrīvs
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir specifiska biedrību kategorija, kuru darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL). Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
AKPL kā speciālais likums mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nosaka virkni papildu ierobežojumu, salīdzinot ar citām biedrībām attiecībā uz jebkādu līdzekļu izlietojumu. Papildus vispārīgajam ierobežojumam darboties ar mērķi gūt peļņu, kas izriet no Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir vēl speciālie ierobežojumi līdzekļu izlietošanai, kas ietverti AKPL 19. pantā, proti:
(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga izmantot ieņēmumus no tiesību pārvaldības tikai šādiem mērķiem:
1) sadalei un izmaksai tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām atbilstoši pārstāvības līgumiem;
2) pārvaldījuma izdevumu segšanai;
3) atskaitījumiem sociālo, kultūras vai izglītības pakalpojumu sniegšanai;
4) izmantošanai atbilstoši neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgajiem noteikumiem.
Ievērojot kolektīvā pārvaldījuma organizāciju speciālo statusu, tām, atšķirībā no citām biedrībām, ir noteikta arī papildu uzraudzība, proti, to darbību saskaņā ar AKPL 52. pantu uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). Attiecīgā uzraudzība nav formāla, KM ir piešķirtas konkrētas pilnvaras, kas aprakstītas AKPL XI nodaļā. Likums piešķir KM iespēju preventīvi konstatēt pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbībā un rīkoties, lai konstatētie pārkāpumi tiktu novērsti. Minētā uzraudzība visupirms noteic, ka autortiesību kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, ir jāsaņem KM atļauja (AKPL 54. pants). Tas nodrošina, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai. AKPL 60. panta pirmā daļa savukārt piešķir KM konkrētas pilnvaras uzraudzības ietvaros:
1) pieņemt lēmumu, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi, nosakot termiņu šo darbību izpildei;
2) pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus, autortiesību vai blakustiesību subjektiem sniegtos pārskatus, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču, valdes un padomes sēžu protokolus;
3) piedalīties tās pārstāvja personā novērotāja statusā kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru sapulcēs, valdes un padomes sēdēs;
4) piesaistīt uzraudzības veikšanai zvērinātu revidentu.
Kā redzams no iepriekš minētajām pilnvarām, KM tās īstenotās uzraudzības ietvaros ir iespēja operatīvi reaģēt gadījumos, ja tā redz pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā, un nepieciešamības gadījumā rīkoties preventīvi – piedalīties kā novērotājam kolektīvā pārvaldījuma institūciju sēdēs, kā arī saņemt dokumentus un tos pārbaudīt, cita starpā – piesaistot speciālistus (zvērinātus revidentus), kas tieši norāda uz likumdevēja dotu iespēju īstenot pilnvērtīgas pārbaudes, tai skaitā finanšu jomā.
Arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir pienākums publiskot atklātības ziņojumu, kura saturs ir sīki reglamentēts AKPL pielikumā, un attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Līdz ar to kopumā attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām valsts iestādēm jau šobrīd normatīvo aktu ietvaros ir iespēja pēc būtības īstenot kontroli, kura novērš likumprojekta anotācijā norādītos riskus (“UIN piemērošanas atšķirība starp biedrībām un nodibinājumiem un sabiedrību, abiem nodarbojoties ar saimniecisko darbību, rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai”). Šādā situācijā likumprojekta pieņemšana nesniedz nekādu papildu ieguvumu, tikai palielina administratīvo slogu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
AKKA/LAA atsevišķi norāda, ka likumprojekta anotācijā ietvertās atsauces uz iespēju saņemt sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusu nav attiecināmas uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – AKKA/LAA iepriekš jau ir saņēmusi atteikumu uz lūgumu iegūt SLO statusu (skat. Finanšu ministrijas 2005. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 245, kurā norādīts, ka “[...] biedrības darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, jo biedrības darbība un mērķi ir vērsti uz biedrības biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu.”). Līdz ar to likumprojekta anotācijā norādītais risinājums (SLO statusa saņemšana) nav piemērojams mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Runājot par finansiālo ietekmi AKKA/LAA uzskata par nepieciešamu pieminēt, ka Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda kolektīvā pārvaldījuma organizācijas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Ievērojot AKKA/LAA iepriekš norādīto mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju saimnieciskās darbības specifiku saskaņā ar AKPL, praktiskā saimnieciskā darbība – autoru mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums – ir nepārtraukts process, kura ietvaros gada beigās ir nepieciešams nodrošināt resursus saimnieciskās darbības turpināšanai nākamajā kalendārajā gadā. UIN regulējums savukārt par šādām rezervēm liek automātiski aprēķināt un nomaksāt nodokli. Ievērojot faktu, ka AKKA/LAA ir jādarbojas vienotajā ES tirgū, kurā darbojas ne tikai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bet arī neatkarīgās pārvaldījuma sabiedrības, kuras var būt komersanti un darboties ar peļņas gūšanas mērķi (Skat. AKPL 1.panta sestais punkts: neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība – juridiskā persona, kuras darbības mērķis ir peļņas gūšana un kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt vairāku tiesību subjektu autortiesības vai blakustiesības, ja šīs sabiedrības darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura neatrodas šo subjektu ietekmē), AKKA/LAA un citas Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret šiem komersantiem. UIN samaksai par jebkādām gada beigu rezervēm ir arī tieša negatīva ietekme, kuru izjutīs Latvijas kultūras iestādes – tas sadārdzinās autortiesību kolektīvo pārvaldījumu palielinot autortiesību licenču maksas. Ievērojamu daļu no autoratlīdzības atbilstoši licenču līgumiem maksā valsts un pašvaldību finansēti autoru darbu izmantotāji - teātri, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, pašvaldību kultūras nami. Šādā veidā likumprojektam būs ne vien netieša negatīva ietekme uz budžetu, bet arī tieša negatīva ietekme uz kultūras pieejamība.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, AKKA/LAA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
Ar cieņu,
AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs
Imants Belogrīvs
23.08.2024. 13:58
Ingemārs Vekteris - "Mediju attīstības un pētniecības centrs"
Biedrība “Mediju attīstības un pētniecības centrs” kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, biedrības ir brīvprātīgas personu apvienības, kas nodibinātas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Piebildīsim, ka biedrības pēc savas būtības ir sabiedrības pašorganizēšanās forma, kā mērķis ir sniegt labumu plašākai sabiedrībai, nevis nodarboties ar peļņu. Biedrību likums paredz arī regulāras, biedru spēkiem veiktas līdzekļu revīzijas, kā arī atskaites VID, kas nodrošina maksimālu caurspīdīgumu.
Savukārt saimnieciskā darbība ir nozīmīgs ienākumu avots daudzām biedrībām un nodibinājumiem. Tomēr šo ienākumu izmantošana ievērojami atšķiras no komersantu mērķiem, kuri tiecas palielināt peļņu un nodrošināt labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību ar mērķi:
sasniegt organizācijas izvirzītos mērķus;
nodrošināt tās pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību;
izpildīt Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības;
īstenot valsts deleģētos uzdevumus un sniegt pakalpojumus, kas bieži vien nav pieejami biznesa sektorā vai publiskajā pārvaldē resursu trūkuma dēļ.
Tāpēc UIN piemērošana var būtiski negatīvi ietekmēt šī sektora spēju sasniegt savus mērķus. (LPA atzinums)
Īpaši ir jāņem vērā ģeopolitiskais un valsts drošības konteksts. Biedrības un nodibinājumi ieņem svarīgu lomu sabiedrības informēšanā par nozīmīgiem jautājumiem – rīcība krīzes situācijās, informatīvā noturība, līdzdarbošanās pašvaldības un valsts līmenī, utt. Biedrības un nodibinājumi veic tās funkcijas, it īpaši Latvijas reģionos, kuras valsts pilnvērtīgi nodrošināt nespēj.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā, ko veicis “Mediju attīstības un pētniecības centrs” par informācijas plūsmām Daugavpilī un Latgalē tiek uzsvērts – ir jāstiprina Latgales nevalstiskā sektora kapacitāti. Liela nozīme šīs palīdzības nodrošināšanā ir valstij. Latgales NVO ir nenovērtējama nozīme valsts drošības stiprināšanā, demokrātijas vērtību izplatīšanā un līdzdalības veicināšanā. Pētījumā secināts arī, ka NVO sektors Latgalē saskaras vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.
2023. gada domnīcas “PROVIDUS” pētījums par Latgales nevalstiskā sektora situāciju norāda, ka Latgales NVO sektors veido tikai 7% no visām Latvijas NVO. Kā arī pavisam neliela daļa jeb nepilni 6% no visām Latgalē reģistrētajām NVO ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss (SLO).
Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte Latgalē ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. NVO skaits Latgalē, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās.
No iepriekš minētā izriet, ka UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību, kaitētu Latvijas NVO sektoram kopumā. Tomēr vislielāko ļaunumu tas nodarītu jau šobrīd vājajam Latgales NVO sektoram. Papildu administratīvie un finansiālie slogi NVO ir drauds ne tikai paša sektora pastāvēšanai, bet arī drauds valsts drošībai un noturībai.
Aicinām rast citus veidus, kā risināt likuma anotācijā minētās problēmas – “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. UIN piemērošanas vietā ir nepieciešams attīstīt instrumentus un mehānismus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti jau pastāv un to efektīva izmantošana gan samazinātu ēnu ekonomiku un negodprātīgas rīcības gadījumus, gan palīdzētu attīstīties NVO sektoram, gan veicinātu Latvijas drošumspēju.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, biedrības ir brīvprātīgas personu apvienības, kas nodibinātas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Piebildīsim, ka biedrības pēc savas būtības ir sabiedrības pašorganizēšanās forma, kā mērķis ir sniegt labumu plašākai sabiedrībai, nevis nodarboties ar peļņu. Biedrību likums paredz arī regulāras, biedru spēkiem veiktas līdzekļu revīzijas, kā arī atskaites VID, kas nodrošina maksimālu caurspīdīgumu.
Savukārt saimnieciskā darbība ir nozīmīgs ienākumu avots daudzām biedrībām un nodibinājumiem. Tomēr šo ienākumu izmantošana ievērojami atšķiras no komersantu mērķiem, kuri tiecas palielināt peļņu un nodrošināt labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību ar mērķi:
sasniegt organizācijas izvirzītos mērķus;
nodrošināt tās pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību;
izpildīt Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības;
īstenot valsts deleģētos uzdevumus un sniegt pakalpojumus, kas bieži vien nav pieejami biznesa sektorā vai publiskajā pārvaldē resursu trūkuma dēļ.
Tāpēc UIN piemērošana var būtiski negatīvi ietekmēt šī sektora spēju sasniegt savus mērķus. (LPA atzinums)
Īpaši ir jāņem vērā ģeopolitiskais un valsts drošības konteksts. Biedrības un nodibinājumi ieņem svarīgu lomu sabiedrības informēšanā par nozīmīgiem jautājumiem – rīcība krīzes situācijās, informatīvā noturība, līdzdarbošanās pašvaldības un valsts līmenī, utt. Biedrības un nodibinājumi veic tās funkcijas, it īpaši Latvijas reģionos, kuras valsts pilnvērtīgi nodrošināt nespēj.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā, ko veicis “Mediju attīstības un pētniecības centrs” par informācijas plūsmām Daugavpilī un Latgalē tiek uzsvērts – ir jāstiprina Latgales nevalstiskā sektora kapacitāti. Liela nozīme šīs palīdzības nodrošināšanā ir valstij. Latgales NVO ir nenovērtējama nozīme valsts drošības stiprināšanā, demokrātijas vērtību izplatīšanā un līdzdalības veicināšanā. Pētījumā secināts arī, ka NVO sektors Latgalē saskaras vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.
2023. gada domnīcas “PROVIDUS” pētījums par Latgales nevalstiskā sektora situāciju norāda, ka Latgales NVO sektors veido tikai 7% no visām Latvijas NVO. Kā arī pavisam neliela daļa jeb nepilni 6% no visām Latgalē reģistrētajām NVO ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss (SLO).
Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte Latgalē ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. NVO skaits Latgalē, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās.
No iepriekš minētā izriet, ka UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību, kaitētu Latvijas NVO sektoram kopumā. Tomēr vislielāko ļaunumu tas nodarītu jau šobrīd vājajam Latgales NVO sektoram. Papildu administratīvie un finansiālie slogi NVO ir drauds ne tikai paša sektora pastāvēšanai, bet arī drauds valsts drošībai un noturībai.
Aicinām rast citus veidus, kā risināt likuma anotācijā minētās problēmas – “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. UIN piemērošanas vietā ir nepieciešams attīstīt instrumentus un mehānismus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti jau pastāv un to efektīva izmantošana gan samazinātu ēnu ekonomiku un negodprātīgas rīcības gadījumus, gan palīdzētu attīstīties NVO sektoram, gan veicinātu Latvijas drošumspēju.
23.08.2024. 13:59
Nekustamā īpašuma īpašnieku biedrība "Čaka 52"
Mūsu organizācija atbalsta LPA atzinumu.
Nekustāma īpašuma īpašnieku biedrība Čaka 52 kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Nekustāma īpašuma īpašnieku biedrība Čaka 52 kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 14:02
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs
Mūsu organizācija atbalsta LPA atzinumu.
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 14:07
Rīgas starptautiskais sieviešu klubs
Mūsu organizācija atbalsta LPA atzinumu.
Rīgas starptautiskais sieviešu klubs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Rīgas starptautiskais sieviešu klubs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 14:07
Gunta Abaja - Ziemeļkurzemes biznesa asociācija
Biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 14:28
"Kubalu muzejskolas atbalsta biedrība"
Kubalu muzejskolas atbalsta biedrība iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 14:30
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
Biedrība “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” (turpmāk – LaIPA) ir iepazinusies ar grozījumu projektu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Projekta ID: 23-TA-2370) un iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt likumā noteiktās funkcijas. LaIPA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses un AKKA/LAA jau iepriekš sniegtajiem iebildumiem un tos atsevišķi neatkārto, tai pat laikā vēlas papildus norādīt apsvērumus, kas skar specifisku biedrību veidu – mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
LaIPA ir biedrība, kas apvieno izpildītājus un fonogrammu producentus ar nolūku īstenot izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, iestājas par izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzību un aizsardzības nodrošināšanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, kā arī veic citu darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura.
LaIPA kā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL), kā arī starptautiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.
Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt, ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
Savukārt atbilstoši AKPL 52. pantam LaIPA darbību uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). KM uzraudzības mērķis ir nodrošināt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības tiesiskumu, caurredzamību, efektivitāti un atbilstību šo organizāciju pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumīgajām interesēm. KM uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību AKPL, Autortiesību likumam un normatīvajiem aktiem, kas izdoti uz minēto likumu pamata. Ja KM konstatē, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbība varētu neatbilst citiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to institūciju, kura uzrauga attiecīgo normatīvo aktu ievērošanu.
KM pārraudzības funkcija nodrošina ka kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, saskaņā ar AKPL 54. pantu ir jāsaņem KM atļauja tādejādi nodrošinot, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai.
Kā arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc finanšu gada beigām ir pienākums sagatavot un ievietot savā tīmekļvietnē ikgadējo atklātības ziņojumu par attiecīgo finanšu gadu. Atklātības ziņojuma noteikumi ir detalizēti atrunāti AKPL pielikumā, un, šo attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, LaIPA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
LaIPA ir biedrība, kas apvieno izpildītājus un fonogrammu producentus ar nolūku īstenot izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, iestājas par izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzību un aizsardzības nodrošināšanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, kā arī veic citu darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura.
LaIPA kā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL), kā arī starptautiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.
Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt, ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
Savukārt atbilstoši AKPL 52. pantam LaIPA darbību uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). KM uzraudzības mērķis ir nodrošināt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības tiesiskumu, caurredzamību, efektivitāti un atbilstību šo organizāciju pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumīgajām interesēm. KM uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību AKPL, Autortiesību likumam un normatīvajiem aktiem, kas izdoti uz minēto likumu pamata. Ja KM konstatē, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbība varētu neatbilst citiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to institūciju, kura uzrauga attiecīgo normatīvo aktu ievērošanu.
KM pārraudzības funkcija nodrošina ka kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, saskaņā ar AKPL 54. pantu ir jāsaņem KM atļauja tādejādi nodrošinot, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai.
Kā arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc finanšu gada beigām ir pienākums sagatavot un ievietot savā tīmekļvietnē ikgadējo atklātības ziņojumu par attiecīgo finanšu gadu. Atklātības ziņojuma noteikumi ir detalizēti atrunāti AKPL pielikumā, un, šo attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, LaIPA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
23.08.2024. 14:38
Aina Dzalbe - Krāslavas rajona partnerība
Biedrība "Krāslavas rajona partnerība" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis par veikto saimniecisko darbību. Biedrība kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu, jo tas vājinās NVO darbību Latvijā, īpaši lauku teritorijās.
Biedrība "Krāslavas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība "Krāslavas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 14:39
Svetlana Rozīte - Biedrība "Abulas lauku partnerība"
Biedrība “Abulas lauku partnerība” iebilst pret plānotajiem grozījumiem, kuri paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai. Latvijas lauku biedrības un nodibinājumi sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu lauku teritorijā, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība “Abulas lauku partnerība” pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumā minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai. Latvijas lauku biedrības un nodibinājumi sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu lauku teritorijā, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība “Abulas lauku partnerība” pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumā minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 14:39
Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība
Iebilstam pret Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvija, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzīnājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
23.08.2024. 14:40
Gunta Ahromkina - "Krāslavas māmiņu klubs"
Biedrība "Krāslavas māmiņu klubs", (sabiedriskā labuma statusa organizācija), kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Vēršam uzmanību, ka Uzņēmumu ienākuma nodoklis pēc savas būtības nevar tikt piemērots biedrībām, kas organizējas pilsoniskās sabiedrības mērķu sasniegšanai un, saskaņā ar biedrību un nodibinājumu likumdošanu, var veikt saimniecisko darbību organizācijas mērķu sasniegšanai nevis komerciāliem mērķiem, lai gūtu peļņu.
Saskatām apdraudējumu pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanai Latvijā, kā arī biedrību sniegto specifisko pakalpojumu (sociālā uzņēmējdarbība, specifiski veselības pakalpojumi pašvaldībām) pakalpojumu pieaugumu!
Atbalstām Latvijas Pilsoniskās alianses viedokli un argumentāciju! Aicinām ievērot apņemšanos konsultēties ar nevalstisko sektoru pirms grozījumu virzīšanas.
Saskatām apdraudējumu pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanai Latvijā, kā arī biedrību sniegto specifisko pakalpojumu (sociālā uzņēmējdarbība, specifiski veselības pakalpojumi pašvaldībām) pakalpojumu pieaugumu!
Atbalstām Latvijas Pilsoniskās alianses viedokli un argumentāciju! Aicinām ievērot apņemšanos konsultēties ar nevalstisko sektoru pirms grozījumu virzīšanas.
23.08.2024. 14:59
Kristīne Garina - "LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka""
LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" pilnībā piekrīt Latvijas Pilsoniskās Alianses atzinumam (https://nvo.lv/uploads/atzinums_par_uznemumu_ienakuma_nodokla_grozijumiem.pdf), kas iesniegts TAP 14.08.2024.
Kategoriski iebilstam pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, tādejādi vājinot jau tā trauslo nevalstisko organizāciju sektoru un pilsonisko sabiedrību kopumā.
Kategoriski iebilstam pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, tādejādi vājinot jau tā trauslo nevalstisko organizāciju sektoru un pilsonisko sabiedrību kopumā.
23.08.2024. 15:18
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem"
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” iebilst pret grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 15:31
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS nav sabiedriskā labuma statusa, jo izvērtējot administratīvo slogu, kas saistīts ar šo statusu, mēs izlēmām tam nepieteikties. Kopš dibināšanas 1992. gadā Fonds DOTS aktīvi stiprinājis pilsonisko sabiedrību, atbalstījis un iesaistījies daudzās lielāka un mazāka mēroga pilsoniskās iniciatīvās. Fonds savā jau 32 gadus ilgajā darbībā ir stingri sekojis statūtos noteiktajiem mērķiem un izvizītajām vērtībām, nepārtraukti strādājot pēc sabiedriskā labuma un labas pārvaldības principiem pēc būtības. Fonds savā darbības laikā ne tikai atbalstījis tūkstošiem pilsoniskās sabiedrības projektu un daudzu organizāciju izveidošanu, bet arī bijis iniciators būtiskiem Latvijas sabiedrības notikumiem.
Kopš 2015.gada fonda lielākais projekts ir Sarunu festivāls LAMPA, kas top kopā ar vairāk nekā 300 organizācijām un aktīviem indivīdiem, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām, lai stiprinātu demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos. Festivāls ir nekomerciāls, ieeja tajā ir bez maksas. 2024.gadā to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Festivāls arī veido platformu valsts pārvaldes un politiķu dialogam ar Latvijas sabiedrību. Tajā regulāri piedalās valsts augstākās amatpersonas, ministri, Saeimas deputāti, valsts iestāžu vadītāji, ierēdņi, kā arī augsta līmeņa ārvalstu viesi.
Nepastāvot ieejas maksai, fonds festivāla budžetam piesaista finansējumu no dažādiem fondiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas ir gatavi atbalstīt festivāla vērtības un sabiedriskā labuma ideju, kā arī festivāla programmas pasākumu rīkotāju un tirgotāju līdzmaksājumus, kas sastāda daļu no fonda saimnieciskās darbības. Finansējuma piesaiste festivāla izmaksu nosegšanai ir liels un izaicinošs darbs gada garumā. Sarūkot ārvalstu fondu atbalstam, finansējuma piesaistīšana no vietējiem avotiem kļūst arvien izaicinošāka.
UIN piemērošana fondam ne tikai radīs nesamērīgus administratīvos un finansiālos šķēršļus, bet arī ievērojami apgrūtinās fonda darbību un iespēju turpināt rīkot Sarunu festivālu LAMPA.
Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS nav sabiedriskā labuma statusa, jo izvērtējot administratīvo slogu, kas saistīts ar šo statusu, mēs izlēmām tam nepieteikties. Kopš dibināšanas 1992. gadā Fonds DOTS aktīvi stiprinājis pilsonisko sabiedrību, atbalstījis un iesaistījies daudzās lielāka un mazāka mēroga pilsoniskās iniciatīvās. Fonds savā jau 32 gadus ilgajā darbībā ir stingri sekojis statūtos noteiktajiem mērķiem un izvizītajām vērtībām, nepārtraukti strādājot pēc sabiedriskā labuma un labas pārvaldības principiem pēc būtības. Fonds savā darbības laikā ne tikai atbalstījis tūkstošiem pilsoniskās sabiedrības projektu un daudzu organizāciju izveidošanu, bet arī bijis iniciators būtiskiem Latvijas sabiedrības notikumiem.
Kopš 2015.gada fonda lielākais projekts ir Sarunu festivāls LAMPA, kas top kopā ar vairāk nekā 300 organizācijām un aktīviem indivīdiem, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām, lai stiprinātu demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos. Festivāls ir nekomerciāls, ieeja tajā ir bez maksas. 2024.gadā to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Festivāls arī veido platformu valsts pārvaldes un politiķu dialogam ar Latvijas sabiedrību. Tajā regulāri piedalās valsts augstākās amatpersonas, ministri, Saeimas deputāti, valsts iestāžu vadītāji, ierēdņi, kā arī augsta līmeņa ārvalstu viesi.
Nepastāvot ieejas maksai, fonds festivāla budžetam piesaista finansējumu no dažādiem fondiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas ir gatavi atbalstīt festivāla vērtības un sabiedriskā labuma ideju, kā arī festivāla programmas pasākumu rīkotāju un tirgotāju līdzmaksājumus, kas sastāda daļu no fonda saimnieciskās darbības. Finansējuma piesaiste festivāla izmaksu nosegšanai ir liels un izaicinošs darbs gada garumā. Sarūkot ārvalstu fondu atbalstam, finansējuma piesaistīšana no vietējiem avotiem kļūst arvien izaicinošāka.
UIN piemērošana fondam ne tikai radīs nesamērīgus administratīvos un finansiālos šķēršļus, bet arī ievērojami apgrūtinās fonda darbību un iespēju turpināt rīkot Sarunu festivālu LAMPA.
23.08.2024. 15:36
Vidzemes lauku partnerība "Brasla"
Biedrība iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Daudzas Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var radīt reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu apgrūtinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
Biedrība pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
23.08.2024. 16:18
"Ilūkstes apvidus pensionāri"
Biedrība "Ilūkstes apvidus pensionāri" kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 16:35
Emīls Anškens - "Attīstības fabrika"
Biedrība "Attīstības fabrika" kategoriski iebilst piedāvātajiem, pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šādi grozījumi ir pilnīgi nepamatoti, un pati ideja ir pretrunā biedrību un nodibinājumu darbības loģikai.
Biedrībām nevar būt peļņa komercsabiedrību izpratnē! Visa peļņa, kas veidojas no saimnieciskās darbības tiek reinvestēta biedrības darbībā, visbiežāk, veidojot uzkrājumus, lai nodrošinātu priekšfinansēšanu projektiem, vai iztērējot to projektu līdzfinansēšanā. Līdz ar to viena gada peļņa var tikt uzkrāta biedrības rezerves fondos pat desmitiem gadus, lai nodrošinātu to darbību.
Šādu ierosinājumu varētu apspriest tikai kontektā ar līdzīgiem grozījumiem komersantiem, kam būtu jāmaksā UIN arī no reinvestētās peļņas. Jau šobrīd organizācijai, kas ļoti daudz nopelna no saimnieciskās darbības būtu izdevīgāk darboties kā SIA. Pēc šādiem grozījumiem, pat biedrībām būtu jāapsver iespēja kļūt par SIA, un īstenot biedrības mērķus šādā veidā, kas būtu pilnīgi neloģiski.
Biedrībām nevar būt peļņa komercsabiedrību izpratnē! Visa peļņa, kas veidojas no saimnieciskās darbības tiek reinvestēta biedrības darbībā, visbiežāk, veidojot uzkrājumus, lai nodrošinātu priekšfinansēšanu projektiem, vai iztērējot to projektu līdzfinansēšanā. Līdz ar to viena gada peļņa var tikt uzkrāta biedrības rezerves fondos pat desmitiem gadus, lai nodrošinātu to darbību.
Šādu ierosinājumu varētu apspriest tikai kontektā ar līdzīgiem grozījumiem komersantiem, kam būtu jāmaksā UIN arī no reinvestētās peļņas. Jau šobrīd organizācijai, kas ļoti daudz nopelna no saimnieciskās darbības būtu izdevīgāk darboties kā SIA. Pēc šādiem grozījumiem, pat biedrībām būtu jāapsver iespēja kļūt par SIA, un īstenot biedrības mērķus šādā veidā, kas būtu pilnīgi neloģiski.
23.08.2024. 16:41
"Sēlene"
Biedrība "Sēlene" kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 16:43
"Vidusdaugavas NVO centrs"
Biedrība Vidusdaugavas NVO (VDNVOC) centrs sniedz viedokli FM ierosinātiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas skars Latvijas NVO, un norādām uz vairākiem būtiskiem aspektiem šo grozījumu sakarā, iebilstot PRET grozījumiem UIN likumā izstrādātajā redakcijā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā UIN par veikto saimniecisko darbību.
Iepazīstoties ar anotāciju – aicinām ievērot, ka NVO darbību Latvijā regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tādējādi NVO nav uzņēmums un tādējādi tās nav piekritīgas Komerclikumam, līdz ar ko tām nevar piemērot citai darbības formai paredzētos nodokļus.
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Savukārt NVO veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu ES projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Norādām, ka UIN likumprojekta grozījumi ir sagatavoti, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums un KAD attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā, ir ļoti maz ticams, ka tās stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, ar kādu termiņu ir datēti šie UIN likuma grozījumi.
Esot Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedram, VDNVOC pauž neizpratni par šo UIN likuma grozījumu apspriešanas gaitu un līdzšinējo noteiktās kārtības neievērošanu, uz ko norāda LPA - Finanšu ministrija nav nodrošinājusi MK kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi tur lemto atspoguļojot anotācijā.
Par ļoti būtisku un apdraudošu NVO darbībai uzskatām, ka šie UIN likuma grozījumi nostādīs NVO nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kam UIN jāmaksā tikai pie dividenžu izmaksas vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. UIN likuma grozījumi paredz, ka NVO faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, neatbalstot ienākumu – izdevumu pozitīvo starpību novirzīt uzkrājumiem rezerves fondā, pirms tam neveicot UIN samaksu. Savukārt rezerves fonds ir NVO darbībai ārkārtīgi svarīgs gadījumos, kad ES u.c.veida finansējuma projekti pieprasa gala maksājumu segšanu 10-20% apmērā līdz projekta gala atskaites apstiprinājumam – kas jau šobrīd ir ierobežojošs faktors apjomīgāku NVO projektu finansējuma piesaistē, īpaši Latvijas reģionos, un tas tieši sasaucas ar NVO kapacitāti, kuru administrējošā valsts puse vēlētos redzēt daudz jaudīgāku, protams – arī pašas NVO. Šeit riski saskatāmi arī, piesaistot ziedojumus apjomīgākiem projektiem un vācot tos Ziemassvētku laikā jeb viena gada nogalē un nākošā gada iesākumā, vairāku mēnešu garumā un starpgadu periodā. Pēc būtības UIN likuma iecerētie grozījumi atbalsta īstermiņa domāšanu un neliela izmēra iniciatīvas – kad piesaistītā nauda tiek uzreiz iztērēta, vēlams – viena mēneša ietvaros, lai NVO neradītu riskus daļu no piesaistītā finansējuma iecerētā mērķa sasniegšanai zaudēt.
Norādām, ka UIN grozījumi iecerētajā redakcijā neveicinās jomas skaidrāku regulēšanu, lai NVO izprastu un attiecīgi pareizi nodalītu – no kuras saimnieciskās darbības tai ir jāsamaksā UIN, bet kura daļa ir izlietota NVO mērķu sasniegšanai. Tādējādi pastāv interpretācijas risks, pieaugs strīdu gadījumi starp NVO un Valsts ieņēmumu dienestu, tiks veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, bet ļoti lielam skaitam NVO, kā bezpeļņas organizācijām, tam nebūs resursu. Tādējādi VDNVOC uzskata, ka UIN piemērošana vājinās nevaldības organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, it īpaši Latvijas lauku teritoriju NVO.
Norādām, ka nekorekts ir FM anotācijā minētais pamatojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Ja šāda iespēja ir tikai TEORĒTISKA – tad tas nekādā gadījumā nevar kalpot par ierobežojošu normatīvu uzlikšanai visai NVO jomai. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar konkrētās NVO statūtos noteikto mērķu sasniegšanu, jāveic cita veida rīcības šādu gadījumu izkaušanā, nepadarot visus NVO nozarē strādājošos par potenciāliem blēžiem TEORĒTISKU pieņēmumu dēļ.
Aicinām FM meklēt un rast citus risinājumus ar citām metodēm un pieejām NVO sektora saimnieciskās darbības sakārtošanā – iespējams, svītrojot neaktīvās NVO no reģistrācijas saraksta, ja vismaz 3-5 gadus nav iesniegti gada pārskati (kas ļautu samazināt pārraugāmo lauku), izveidojot NVO sadalījumu, vadoties pēc gada (vai citā izvēlētā periodā) piesaistītā finansējuma, kas tiek norādīts katras NVO gada pārskatā un ikgadēji monitorējot saimniecisko darbību tām NVO, kuru apgrozījums pārsniedz pašas FM noteiktus finansējuma sliekšņus, kā arī uzraugot – kā NVO ievēro jau spēkā esošo likuma normu regulējumu, piemēram, ka saimnieciskā darbība nevar pārsniegt 50% no visiem ienākumiem u.tml.
Aicinām aplūkot citu valstu realizētās pieejas, lai minimizētu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem, meklējot labāko risinājumu Latvijai, un savlaicīgi diskutēt to ar nozari, lai apzinātu organizāciju iespējas FM izvirzītās prasības saprātīgi īstenot dzīvē, nekaitējot pilsoniskās sabiedrības attīstībai nākotnē.
Iepazīstoties ar anotāciju – aicinām ievērot, ka NVO darbību Latvijā regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tādējādi NVO nav uzņēmums un tādējādi tās nav piekritīgas Komerclikumam, līdz ar ko tām nevar piemērot citai darbības formai paredzētos nodokļus.
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Savukārt NVO veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu ES projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Norādām, ka UIN likumprojekta grozījumi ir sagatavoti, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums un KAD attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā, ir ļoti maz ticams, ka tās stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, ar kādu termiņu ir datēti šie UIN likuma grozījumi.
Esot Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedram, VDNVOC pauž neizpratni par šo UIN likuma grozījumu apspriešanas gaitu un līdzšinējo noteiktās kārtības neievērošanu, uz ko norāda LPA - Finanšu ministrija nav nodrošinājusi MK kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi tur lemto atspoguļojot anotācijā.
Par ļoti būtisku un apdraudošu NVO darbībai uzskatām, ka šie UIN likuma grozījumi nostādīs NVO nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kam UIN jāmaksā tikai pie dividenžu izmaksas vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. UIN likuma grozījumi paredz, ka NVO faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, neatbalstot ienākumu – izdevumu pozitīvo starpību novirzīt uzkrājumiem rezerves fondā, pirms tam neveicot UIN samaksu. Savukārt rezerves fonds ir NVO darbībai ārkārtīgi svarīgs gadījumos, kad ES u.c.veida finansējuma projekti pieprasa gala maksājumu segšanu 10-20% apmērā līdz projekta gala atskaites apstiprinājumam – kas jau šobrīd ir ierobežojošs faktors apjomīgāku NVO projektu finansējuma piesaistē, īpaši Latvijas reģionos, un tas tieši sasaucas ar NVO kapacitāti, kuru administrējošā valsts puse vēlētos redzēt daudz jaudīgāku, protams – arī pašas NVO. Šeit riski saskatāmi arī, piesaistot ziedojumus apjomīgākiem projektiem un vācot tos Ziemassvētku laikā jeb viena gada nogalē un nākošā gada iesākumā, vairāku mēnešu garumā un starpgadu periodā. Pēc būtības UIN likuma iecerētie grozījumi atbalsta īstermiņa domāšanu un neliela izmēra iniciatīvas – kad piesaistītā nauda tiek uzreiz iztērēta, vēlams – viena mēneša ietvaros, lai NVO neradītu riskus daļu no piesaistītā finansējuma iecerētā mērķa sasniegšanai zaudēt.
Norādām, ka UIN grozījumi iecerētajā redakcijā neveicinās jomas skaidrāku regulēšanu, lai NVO izprastu un attiecīgi pareizi nodalītu – no kuras saimnieciskās darbības tai ir jāsamaksā UIN, bet kura daļa ir izlietota NVO mērķu sasniegšanai. Tādējādi pastāv interpretācijas risks, pieaugs strīdu gadījumi starp NVO un Valsts ieņēmumu dienestu, tiks veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, bet ļoti lielam skaitam NVO, kā bezpeļņas organizācijām, tam nebūs resursu. Tādējādi VDNVOC uzskata, ka UIN piemērošana vājinās nevaldības organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, it īpaši Latvijas lauku teritoriju NVO.
Norādām, ka nekorekts ir FM anotācijā minētais pamatojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Ja šāda iespēja ir tikai TEORĒTISKA – tad tas nekādā gadījumā nevar kalpot par ierobežojošu normatīvu uzlikšanai visai NVO jomai. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar konkrētās NVO statūtos noteikto mērķu sasniegšanu, jāveic cita veida rīcības šādu gadījumu izkaušanā, nepadarot visus NVO nozarē strādājošos par potenciāliem blēžiem TEORĒTISKU pieņēmumu dēļ.
Aicinām FM meklēt un rast citus risinājumus ar citām metodēm un pieejām NVO sektora saimnieciskās darbības sakārtošanā – iespējams, svītrojot neaktīvās NVO no reģistrācijas saraksta, ja vismaz 3-5 gadus nav iesniegti gada pārskati (kas ļautu samazināt pārraugāmo lauku), izveidojot NVO sadalījumu, vadoties pēc gada (vai citā izvēlētā periodā) piesaistītā finansējuma, kas tiek norādīts katras NVO gada pārskatā un ikgadēji monitorējot saimniecisko darbību tām NVO, kuru apgrozījums pārsniedz pašas FM noteiktus finansējuma sliekšņus, kā arī uzraugot – kā NVO ievēro jau spēkā esošo likuma normu regulējumu, piemēram, ka saimnieciskā darbība nevar pārsniegt 50% no visiem ienākumiem u.tml.
Aicinām aplūkot citu valstu realizētās pieejas, lai minimizētu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem, meklējot labāko risinājumu Latvijai, un savlaicīgi diskutēt to ar nozari, lai apzinātu organizāciju iespējas FM izvirzītās prasības saprātīgi īstenot dzīvē, nekaitējot pilsoniskās sabiedrības attīstībai nākotnē.
23.08.2024. 16:47
RESURSU CENTRS CILVĒKIEM AR GARĪGIEM TRAUCĒJUMIEM "ZELDA"
Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA" (RC ZELDA) iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibimājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana radīs nevalstiskajām organizācijām papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, un radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta neinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Ar cieņu,
Ieva Leimane-Veldmeijere,
RC ZELDA direktore
Ar cieņu,
Ieva Leimane-Veldmeijere,
RC ZELDA direktore
23.08.2024. 16:49
Lelde Jagmina - "Otanka"
Biedrība "Otanka" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 16:54
Diāna Ansule - "Mēs Bernātiem"
Biedrība "Mēs Bernātiem" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.”
23.08.2024. 17:17
Kristiana Kazarjana - "Latvijas Dizaineru savienība"
"Latvijas Dizaineru savienība" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 18:07
Linda Miezīte - Nodokļu konsultante
Iebilstu pret šādu likumprojekta redakciju, kad plānots biedrībām un nodibinajumiem ieviest jaunu kārtību.
"Veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai."
1. Nebūs iespējams identificēt organizācijas kas veic saimniecisko darbību un kas ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Nvo sektors biedrības un nodibinājumi ir organizācijas, kas pakļaujas uz biedru interesēm un līdzdarbošanos sabiedrības vārdā, noteiktā organizācijas mērķu risināšanā, ne vienmēr nepieciešas sabiedriska labuma statuss, ja tā ir organizācija, kas nevēlas birokrātisku slogu, ja organizācija startē projektos, organizē biedru sanakšanas biedrības mērķu sasniegšanā.
Uzskatu, ka nav pārdomāta ideja par UIN piemērošanu.
1. Nebūs pietiekamas kapacitātes kontrolēt, jo pašlaik ir plašas iespējas kontrolēt esošās nepilnības NVO sektorā, bet tas netiek darīts.
2. Nebūs profesionālu specialistu, kas mācēs pielieto un aprēkināt šo likuma normu. NvO sektora grāmatvedības uzskaiti parasti veic organizācijas biedri, ārpakalpojuma sniedzēji, kā arī brīvprātīgie.kam varētu tik vispusīgas profesionālās zināšanas.
3. Citi rīki, kā kontrolēt vai organizācija neslepj komerrcdarbību zem nvo sektora.
"Veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai."
1. Nebūs iespējams identificēt organizācijas kas veic saimniecisko darbību un kas ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Nvo sektors biedrības un nodibinājumi ir organizācijas, kas pakļaujas uz biedru interesēm un līdzdarbošanos sabiedrības vārdā, noteiktā organizācijas mērķu risināšanā, ne vienmēr nepieciešas sabiedriska labuma statuss, ja tā ir organizācija, kas nevēlas birokrātisku slogu, ja organizācija startē projektos, organizē biedru sanakšanas biedrības mērķu sasniegšanā.
Uzskatu, ka nav pārdomāta ideja par UIN piemērošanu.
1. Nebūs pietiekamas kapacitātes kontrolēt, jo pašlaik ir plašas iespējas kontrolēt esošās nepilnības NVO sektorā, bet tas netiek darīts.
2. Nebūs profesionālu specialistu, kas mācēs pielieto un aprēkināt šo likuma normu. NvO sektora grāmatvedības uzskaiti parasti veic organizācijas biedri, ārpakalpojuma sniedzēji, kā arī brīvprātīgie.kam varētu tik vispusīgas profesionālās zināšanas.
3. Citi rīki, kā kontrolēt vai organizācija neslepj komerrcdarbību zem nvo sektora.
23.08.2024. 18:10
"Pulmonālās hipertensijas biedrība"
Pulmonālās hipertensijas biedrība (turpmāk - PHB) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
PHB kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šī regulējuma ieviešana būtiski apdraud nevaldības organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību, turklāt radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķi un uzturētu organizāciju, lai piedalītos līdzmaksājumos, piesaistot publisko finansējumu, un tāpēc, ka publiskais finansējums nav pietiekams. Savukārt biedra naudas nesedz organizācijas administrēšanai nepieciešamās izmaksas, lai sniegtu savām mērķa grupām nepieciešamos pakalpojumus, ko publiskās pārvaldes institūcijas nedara.
UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs nevaldības organizāciju sektora iespējas īstenot savus mērķus, turklāt jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskā pārvalde. Likumprojekta grozījumu 3.pantā norādīts, ka UIN varētu aprēķināt par daļu, kas būtu vērsta uz komerciāla rakstura ieņēmumiem, tomēr norādām, ka nevaldības organizāciju mērķis nav komerciāla rakstura darbība un nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas būtu attiecināma uz komerciāla rakstura saimniecisko darbību no saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu, būs praktiski neiespējami.
Ja Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka biedrības vai nodibinājuma dibināšana ir veikta ar mērķi gūt peļņu, tad norādām, ka šī problēma ir jārisina tiešā veidā ar piemērotiem instrumentiem, attiecinot ierobežojumus šādu biedrību vai nodibinājumu darbībai, kur ir konstatējami nodokļu apiešanas mēģinājumi, izvēloties saimnieciskai darbībai nevaldības organizācijas juridisko formu. Nav jāpiemēro UIN visām biedrībām un nodibinājumiem bez SLO statusa, tādējādi sodot un uzliekot nevaldības organizāciju nozarei nesamērīgu administratīvu un papildu resursu piesaistes slogu.
Uzskatām, ka šī likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, ierobežos demokrātijas kultūru un vājinās pilsoniskās sabiedrības attīstību valstī.
PHB kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šī regulējuma ieviešana būtiski apdraud nevaldības organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību, turklāt radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķi un uzturētu organizāciju, lai piedalītos līdzmaksājumos, piesaistot publisko finansējumu, un tāpēc, ka publiskais finansējums nav pietiekams. Savukārt biedra naudas nesedz organizācijas administrēšanai nepieciešamās izmaksas, lai sniegtu savām mērķa grupām nepieciešamos pakalpojumus, ko publiskās pārvaldes institūcijas nedara.
UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs nevaldības organizāciju sektora iespējas īstenot savus mērķus, turklāt jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskā pārvalde. Likumprojekta grozījumu 3.pantā norādīts, ka UIN varētu aprēķināt par daļu, kas būtu vērsta uz komerciāla rakstura ieņēmumiem, tomēr norādām, ka nevaldības organizāciju mērķis nav komerciāla rakstura darbība un nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas būtu attiecināma uz komerciāla rakstura saimniecisko darbību no saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu, būs praktiski neiespējami.
Ja Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka biedrības vai nodibinājuma dibināšana ir veikta ar mērķi gūt peļņu, tad norādām, ka šī problēma ir jārisina tiešā veidā ar piemērotiem instrumentiem, attiecinot ierobežojumus šādu biedrību vai nodibinājumu darbībai, kur ir konstatējami nodokļu apiešanas mēģinājumi, izvēloties saimnieciskai darbībai nevaldības organizācijas juridisko formu. Nav jāpiemēro UIN visām biedrībām un nodibinājumiem bez SLO statusa, tādējādi sodot un uzliekot nevaldības organizāciju nozarei nesamērīgu administratīvu un papildu resursu piesaistes slogu.
Uzskatām, ka šī likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, ierobežos demokrātijas kultūru un vājinās pilsoniskās sabiedrības attīstību valstī.
23.08.2024. 19:05
Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība
Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu šo organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Cieņā, Silvija Grosa,
Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru
biedrības valdes priekšsēdētāja
Kontaktinformācija: 26548167
lmzkbiedriba@gmail.com
Cieņā, Silvija Grosa,
Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru
biedrības valdes priekšsēdētāja
Kontaktinformācija: 26548167
lmzkbiedriba@gmail.com
23.08.2024. 19:13
Inese Vaivare - Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai"
LAPAS kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību:
1.UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
FM ar šiem grozījumiem izrāda neizpratni par NVO darbības būtību (bez peļņas gūšanas mērķa) un grauj organizāciju finansiālo stabilitāti.
Latvijā ir NVO, kuru darbības jomās ir pieejams mazs publiskais finansējums un savai ilgtspējai tās piesaista papildus resursus. Tāpat NVO veido uzkrājumus, lai varētu līdzfinansēt un priekšfinansēt projektus, piesaistot lielākus starptautiskus finansējumus. Latvijā ir pieejami minimāli līdzekļi NVO līdzfinansējumam, Altum un citos finanšu mehānismos NVO nav pieejami aizdevumi, salīdzinot ar uzņēmumiem.
FM maldina sabiedrību, norādot, ka NVO ir uzņēmējdarbības veids, graujot NVO reputāciju. NVO nav jāreģistrējas kā SLO, ar papildus administratīvo slogu, lai gūtu atzinību kā pilsoniskās sabiedrības pamatam. Pilsonisko ideju NVO darbību paaugstināta kontrole ir pretrunā ar demokrātijas un pulcēšanās brīvības atbalstu.
2.Lūdzam papildināt TA projektu ar vienādu attieksmi, piemērojot uzņēmējiem noteikto reinvestētās peļņas mehānismu, attiecīgi to neapliekot ar UIN.
Ir absurdi NVO ieņēmumus aplikt ar UIN, kamēr uzņēmumiem tas netiek darīts, kamēr vien netiek izņemta peļņa. Pēc būtības plānots NVO maksāt UIN uzņēmumu vietā. Vēršam uzmanību, ka NVO nav pieejami ļoti daudz ES fondu mehānismi darbības attīstībai - digitalizācijai u.tml., tām ir jāizmanto pašu līdzekļi, kaut NVO ir tieši tādi paši darba devēji kā uzņēmēji, kā arī papildus vēl stiprina demokrātiju un pilsonisko atbildību.
Uzkatām, ka Finanšu ministrija demonstrē klaju neizpratni par nevalstisko organizāciju darbību, un aicinām nevirzīt tālāk šos grozījumus.
1.UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
FM ar šiem grozījumiem izrāda neizpratni par NVO darbības būtību (bez peļņas gūšanas mērķa) un grauj organizāciju finansiālo stabilitāti.
Latvijā ir NVO, kuru darbības jomās ir pieejams mazs publiskais finansējums un savai ilgtspējai tās piesaista papildus resursus. Tāpat NVO veido uzkrājumus, lai varētu līdzfinansēt un priekšfinansēt projektus, piesaistot lielākus starptautiskus finansējumus. Latvijā ir pieejami minimāli līdzekļi NVO līdzfinansējumam, Altum un citos finanšu mehānismos NVO nav pieejami aizdevumi, salīdzinot ar uzņēmumiem.
FM maldina sabiedrību, norādot, ka NVO ir uzņēmējdarbības veids, graujot NVO reputāciju. NVO nav jāreģistrējas kā SLO, ar papildus administratīvo slogu, lai gūtu atzinību kā pilsoniskās sabiedrības pamatam. Pilsonisko ideju NVO darbību paaugstināta kontrole ir pretrunā ar demokrātijas un pulcēšanās brīvības atbalstu.
2.Lūdzam papildināt TA projektu ar vienādu attieksmi, piemērojot uzņēmējiem noteikto reinvestētās peļņas mehānismu, attiecīgi to neapliekot ar UIN.
Ir absurdi NVO ieņēmumus aplikt ar UIN, kamēr uzņēmumiem tas netiek darīts, kamēr vien netiek izņemta peļņa. Pēc būtības plānots NVO maksāt UIN uzņēmumu vietā. Vēršam uzmanību, ka NVO nav pieejami ļoti daudz ES fondu mehānismi darbības attīstībai - digitalizācijai u.tml., tām ir jāizmanto pašu līdzekļi, kaut NVO ir tieši tādi paši darba devēji kā uzņēmēji, kā arī papildus vēl stiprina demokrātiju un pilsonisko atbildību.
Uzkatām, ka Finanšu ministrija demonstrē klaju neizpratni par nevalstisko organizāciju darbību, un aicinām nevirzīt tālāk šos grozījumus.
23.08.2024. 19:27
Paula Patrīcija Avotiņa - Paula Patrīcija Avotiņa - ESN Latvija
ESN Latvija kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
ESN Latvija atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Šāda nodokļa ieviešana būtiski apdraudētu ESN Latvijas un to lokālo sekciju ESN Rīgas, ESN Jelgavas un ESN Valmieras spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, proti, starptautisko studentu integrēšanu un mobilitātes programmu atbalstīšanu Latvijā, jo īpaši Zemgales un Vidzemes reģionā, kur lokālo sekciju darbības kapacitāte jau ir zema.
ESN Latvija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Papildus tam, ESN Latvija aicina arī iepazīties ar Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā.
ESN Latvija atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Šāda nodokļa ieviešana būtiski apdraudētu ESN Latvijas un to lokālo sekciju ESN Rīgas, ESN Jelgavas un ESN Valmieras spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, proti, starptautisko studentu integrēšanu un mobilitātes programmu atbalstīšanu Latvijā, jo īpaši Zemgales un Vidzemes reģionā, kur lokālo sekciju darbības kapacitāte jau ir zema.
ESN Latvija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Papildus tam, ESN Latvija aicina arī iepazīties ar Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā.
23.08.2024. 19:33
Latvijas Reto slimību alianse
Latvijas Reto slimību alianse (LRSA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un kategoriski iebilst pret Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Šāda regulējuma ieviešana apdraudētu šo organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu konkurences situāciju ar komersantiem. LRSA uzsver, ka biedrības un nodibinājumi darbojas, lai sasniegtu sabiedriskus mērķus, un bieži vien ir būtisks valsts deleģēto uzdevumu izpildītājs. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības labā un lielākoties pēc brīvprātības principa, kur cilvēki ziedo savu personīgo brīvo laiku, ģimenei nozagto laiku, savus privātos līdzekļus un savas know-how zināšanas. Tāpēc UIN piemērošana tām radīs būtisku administratīvo un finansiālo slogu, kas negatīvi ietekmēs sektora darbību un attīstību.
LRSA aicina pārskatīt piedāvāto regulējumu, izvērtēt alternatīvus risinājumus un nodrošināt, lai netiktu apdraudēta pilsoniskās sabiedrības darbība Latvijā.
Šāda regulējuma ieviešana apdraudētu šo organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu konkurences situāciju ar komersantiem. LRSA uzsver, ka biedrības un nodibinājumi darbojas, lai sasniegtu sabiedriskus mērķus, un bieži vien ir būtisks valsts deleģēto uzdevumu izpildītājs. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības labā un lielākoties pēc brīvprātības principa, kur cilvēki ziedo savu personīgo brīvo laiku, ģimenei nozagto laiku, savus privātos līdzekļus un savas know-how zināšanas. Tāpēc UIN piemērošana tām radīs būtisku administratīvo un finansiālo slogu, kas negatīvi ietekmēs sektora darbību un attīstību.
LRSA aicina pārskatīt piedāvāto regulējumu, izvērtēt alternatīvus risinājumus un nodrošināt, lai netiktu apdraudēta pilsoniskās sabiedrības darbība Latvijā.
23.08.2024. 20:42
Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes"
Biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” (turpmāk - Saknes) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" un iebilst pret Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrības un nodibinājumi tiek dibināti, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, nodrošinātu ilgtspēju, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Šobrīd valsts atbalsts biedrību darbībai ir niecīgs, neskatoties uz to, ka tieši biedrības darbojas sabiedrības labā, nereti veicot tās funkcijas, kuras valsts nespēj pildīt pietiekami efektīvi.
Saknes vērš uzmanību, ka likumprojekts nesniedz skaidrus kritērijus, kā nošķirt komerciālu saimniecisko darbību no darbības, kas vērsta uz organizācijas mērķu sasniegšanu, kas rada interpretācijas un strīdu riskus ar Valsts ieņēmumu dienestu. Šāda neskaidrība radīs strīdus starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kas rezultēsies tiesvedības riskiem.
UIN piemērošana radītu ievērojamu administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, īpaši mazajām organizācijām, kurām būtu jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā. Tas ievērojami palielinātu izmaksas un negatīvi ietekmētu sektora darbību kopumā.
Ja likumprojekts ir vērsts uz to, lai novērstu negodprātīgu peļņas sadali caur biedrībām un nodibinājumiem, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi šādi gadījumi un metodes, kā tiek veikti šie pārkāpumi, būtu jāvēršas tieši pret tiem. Tas būtu efektīvāk nekā uzlikt papildu finansiālu slogu visām biedrībām un nodibinājumiem, kas godprātīgi īsteno savu darbību atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem. UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās problēmu, bet radīs nevajadzīgu finansiālu slogu godprātīgiem organizācijām un strīdus ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Saknes uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi nav izsvērti, jo netiek analizētas citas iespējamās alternatīvas un nav izvērtēta šo izmaiņu ietekme uz organizācijām. Tāpat likumprojekts paredz nevienlīdzīgu attieksmi, nostādot biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā ar komersantiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Finanšu ministriju izvērtēt likumprojektu un izstrādāt risinājumu, kas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju un veicinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
Biedrības un nodibinājumi tiek dibināti, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, nodrošinātu ilgtspēju, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Šobrīd valsts atbalsts biedrību darbībai ir niecīgs, neskatoties uz to, ka tieši biedrības darbojas sabiedrības labā, nereti veicot tās funkcijas, kuras valsts nespēj pildīt pietiekami efektīvi.
Saknes vērš uzmanību, ka likumprojekts nesniedz skaidrus kritērijus, kā nošķirt komerciālu saimniecisko darbību no darbības, kas vērsta uz organizācijas mērķu sasniegšanu, kas rada interpretācijas un strīdu riskus ar Valsts ieņēmumu dienestu. Šāda neskaidrība radīs strīdus starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kas rezultēsies tiesvedības riskiem.
UIN piemērošana radītu ievērojamu administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, īpaši mazajām organizācijām, kurām būtu jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā. Tas ievērojami palielinātu izmaksas un negatīvi ietekmētu sektora darbību kopumā.
Ja likumprojekts ir vērsts uz to, lai novērstu negodprātīgu peļņas sadali caur biedrībām un nodibinājumiem, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi šādi gadījumi un metodes, kā tiek veikti šie pārkāpumi, būtu jāvēršas tieši pret tiem. Tas būtu efektīvāk nekā uzlikt papildu finansiālu slogu visām biedrībām un nodibinājumiem, kas godprātīgi īsteno savu darbību atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem. UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās problēmu, bet radīs nevajadzīgu finansiālu slogu godprātīgiem organizācijām un strīdus ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Saknes uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi nav izsvērti, jo netiek analizētas citas iespējamās alternatīvas un nav izvērtēta šo izmaiņu ietekme uz organizācijām. Tāpat likumprojekts paredz nevienlīdzīgu attieksmi, nostādot biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā ar komersantiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Finanšu ministriju izvērtēt likumprojektu un izstrādāt risinājumu, kas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju un veicinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
23.08.2024. 20:54
Krišjānis Mārtiņš Alliks - Latvijas Universitātes Studentu padome
Biedrība “Latvijas Universitātes Studentu padome” (turpmāk – LU SP), kas pārstāv un aizstāv visu Latvijas Universitātes studējošo tiesības un tiesiskās intereses, ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojekts), pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (turpmāk – LPA) paustajiem iebildumiem un sniedz atzinumu.
LU SP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību uz to, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums no projektiem, subsīdijām, dotācijām;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu – ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka FM nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk – Padome) sekretariātā izskatīšanai Padomē, Padomes sēdē lemto attiecīgi atspoguļojot projekta anotācijā.
Tāpat FM nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LU SP kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3. pantu, LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. FM piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
FM piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7. pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Tāpat jāņem vērā arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.10.2023. sprieduma lietā SKA-83/2023 7. punktā minētais: “[U]zstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantā noteikto.” Līdz ar to, ja biedrība vai nodibinājums veic saimniecisko darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tās rezultātā gūtos ieņēmumus izlieto statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, tad ir nepamatoti prasīt UIN samaksu no šiem ieņēmumiem, jo tas pārmērīgi ierobežotu biedrības vai nodibinājuma tiesības uz īpašumu, salīdzinot ar komersantiem.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja FM vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošas darbības, lai šos gadījumus izkaustu, nevis jāapdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbība. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka FM piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām SLO likumā, taču jānorāda, ka SLO likuma grozījumu likumprojekts (turpmāk – SLO likumprojekts) vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par SLO likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tādēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Līdz ar to nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma – mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to FM paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LU SP pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. Arī LU SP aicina skaidrot, kādēļ FM nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LU SP pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LU SP iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām, taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LU SP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību uz to, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums no projektiem, subsīdijām, dotācijām;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu – ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka FM nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk – Padome) sekretariātā izskatīšanai Padomē, Padomes sēdē lemto attiecīgi atspoguļojot projekta anotācijā.
Tāpat FM nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LU SP kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3. pantu, LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. FM piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
FM piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7. pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Tāpat jāņem vērā arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.10.2023. sprieduma lietā SKA-83/2023 7. punktā minētais: “[U]zstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantā noteikto.” Līdz ar to, ja biedrība vai nodibinājums veic saimniecisko darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tās rezultātā gūtos ieņēmumus izlieto statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, tad ir nepamatoti prasīt UIN samaksu no šiem ieņēmumiem, jo tas pārmērīgi ierobežotu biedrības vai nodibinājuma tiesības uz īpašumu, salīdzinot ar komersantiem.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja FM vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošas darbības, lai šos gadījumus izkaustu, nevis jāapdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbība. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka FM piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām SLO likumā, taču jānorāda, ka SLO likuma grozījumu likumprojekts (turpmāk – SLO likumprojekts) vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par SLO likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tādēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Līdz ar to nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma – mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to FM paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LU SP pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. Arī LU SP aicina skaidrot, kādēļ FM nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LU SP pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LU SP iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām, taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
23.08.2024. 22:20
Inga Krekele - "Partnerība "Kaimiņi""
Biedrība "Partnerība "Kaimiņi"" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 22:30
Liene Reine-Miteva - "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam"
Biedrība "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
24.08.2024. 12:44
Meža īpašnieku apvienība "Bārbele"
Meža īpašnieku apvienība "Bārbele" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
24.08.2024. 13:17
RockBridge Legal ZAB SIA
Finanšu ministrijai
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919
pasts@fm.gov.lv
NOSŪTĪTS:
caur TAP portālu
Rīga, 2024. gada 24. augustā
Par Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā publiskās apspriešanas ietvaros (Projekta ID 23-TA-2370)
Par UIN maksātājiem
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz izteikt 2. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā “7) biedrības un nodibinājumi, kuri neveic saimniecisko darbību;”. No šīs normas redakcijas mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, jebkurā gadījumā ir uzskatāmi par UIN maksātājiem, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem saņemtie ienākumi tiks izlietoti. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas, piemēram saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus izlietos peļņas vai kapitāla pieauguma gūšanai to biedriem, nebūs uzskatāmi par UIN maksātājiem.
Mūsu skatījumā, piedāvātā normas redakcija, no vienas puses, pārlieku paplašina UIN maksātāju loku līdz visām biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību, taču no otrās puses pārlieku sašaurina normas tvērumu, no UIN maksātāju loka pilnībā izslēdzot biedrības un nodibinājumus, kuri neveic saimniecisko darbību, bet saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, iespējams, izlieto biedru labklājībai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Finanšu ministriju pārskatīt UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punktu redakciju, jo esošā redakcija nesasniedz UIN likuma mērķi, bet ir traktējama kā sods biedrībām un nodibinājumiem, kas nolēma kā papildus ienākuma gūšanas avotu statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai veikt saimniecisko darbību.
Ar UIN apliekamais objekts
UIN likuma mērķis ir aplikt ar UIN faktiski vai nosacīti sadalīto peļņu (atbilstoši UIN likuma 4. panta otrajai daļai). Taču no grozījumu un anotācijas teksta mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kas nav ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, būs spiesti maksāt UIN no ienākuma, kaut arī šis ienākums tiek izlietots statūtos paredzēto mērķiem, uzskatot šo ienākumu izlietošanu par nesaistītu ar saimniecisko darbību (nosacīti sadalīto peļņu).
Kaut arī grozījumi esošajā redakcijā neievieš skaidrību par to, kāds būtu ar UIN apliekams objekts biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā, taču no grozījumu teksta var saprast, ka par ar UIN apliekamo objektu biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā varētu uzskatīt ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8. pantu (taču tiešā tekstā tas nav paredzēts).
Šāds secinājums ir izdarāms, ņemot vērā to, ka ar grozījumiem ir paredzēts papildināt 8. pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā: “(15) Šā panta normas [8. panta normas, kas paredz izdevumus, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību] netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.”
Gramatiski lasot minēto normu kopsakarā ar anotācijā norādīto, mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuriem nav piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet kuri saņemtos saimnieciskās darbības ienākumus izlietos statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, būs spriesti maksāt UIN. Proti, biedrības un nodibinājumi, kas nav SLO, ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem šis statuss ir piešķirts. Šāda nevienlīdzīgā attieksme ir klaji diskriminējoša un nesamērīga, jo UIN samaksas pienākumam būtu jāiestājas brīdī, kad konkrētajai biedrībai vai nodibinājumam ir konstatējams sadalītas vai nosacīti sadalītās peļņas gadījums, neatkarīgi no tā, kāds ir šīs biedrības vai nodibinājuma statuss.
Mēs uzskatām, ka ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu noteikšanai ir jāņem vērā tikai tas, vai biedrību un nodibinājumu veiktie izdevumi ir vai nav saistīti ar saimniecisko darbību (biedrību un nodibinājumu gadījumā – vai ienākumi ir izlietoti saimnieciskās darbības vajadzībām vai statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai), nevis tas, vai konkrēts nodokļa maksātājs ir vai nav ieguvis kādu no statusiem. Tādējādi piedāvātā normas redakcija ir diskriminējoša un nesasniedz UIN likuma 8. panta mērķi.
Tāpat no anotācijas izriet: “Biedrības un nodibinājumi nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Biedrība vai nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu (UIN likuma 8. panta piecpadsmitā daļa). Savukārt, ja biedrība un nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss, saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus novirza izdevumiem, kas nav attiecināmi uz SLO statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanu vai neizmanto biedrības vai nodibinājuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāņem vērā arī UIN likuma 8. pantā noteiktie ierobežojumi.“
Pirmām kārtam, norādāms, ka anotācijā paredzētie nosacījumi nav nolasāmi no faktiski piedāvātiem grozījumiem UIN likumā. Otrām kārtam, būtiski ir atkārtoti vērst Finanšu ministrijas uzmanību, ka darījums ir uzskatāms apliekamu ar UIN tikai peļņas sadales brīdī (faktiskās vai nosacītās peļņas sadales gadījumā). Mēs uzskatām, ka, ja biedrība vai nodibinājums (ar vai bez SLO statusa) saņemtos ienākumus izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām (lai turpinātu veikt saimniecisko darbību, turpinot ģenerēt ieņēmumus) vai arī statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, šādā gadījumā izlietotie ienākumi nav uzskatāmi par nosacītās peļņas sadali.
Šis secinājums izriet, salīdzinājumam analizējot kapitālsabiedrību darbību, kur, kapitālsabiedrībai izlietojot līdzekļus, veicot ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, UIN samaksas pienākums neiestājas un veiktais izdevums nav uzskatāms par apliekamu ar UIN.
Turklāt, ir norādāms, ka ir diezgan arhaistiski un vecmodīgi ierobežot biedrības un nodibinājumus ar iespējām gūt ienākumus tikai no tādas saimnieciskās darbības, kas ir saistīta ar biedrību un nodibinājumu statūtos paredzētajiem mērķiem. Mūsdienu pasaulē pastāv iespējas gūt papildus ienākumus no tādām darbībam, kas tieši nav saistītas ar veikto pamatdarbību. Piemēram, gan biedrībām, gan arī kapitālsabiedrībām ir iespējams gūt nepārtrauktos pasīvos ienākumus no ieguldījumu veikšanas citu uzņēmumu pamatkapitālā. Būtu diezgan absurdi liegt biedrībām un SLO izmantot šādu iespēju, draudot ar pienākumu nomaksāt UIN. Piemēram, NASDAQ 2016. gada rakstā ir norādīts, ka NVO ieguldījumu veikšana citās sabiedrībās būtu uzskatāma par pieļaujamu, ja šī darbība palīdz statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai (https://www.nasdaq.com/articles/can-nonprofit-organization-invest-stock-2016-01-15).
Tādējādi, grozījumos būtu skaidrāk jāparedz, kādos gadījumos biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumu būtu uzskatāmi par ar UIN apliekamiem objektiem, lai paredzētie nosacījumi sasniegtu UIN likuma mērķi un nav traktējami kā kādas grupas sodīšanu.
Ar UIN apliekamā bāze
Bez iepriekš minētās problemātikas, no grozījumiem nav arī saprotams, kā ir nosakāma ar UIN apliekamā bāze.
Grozījumi UIN likumā paredz papildināt 4. pantu ar 4.1 daļu, paredzot ar UIN apliekamās bāzes noteikšanu biedrību un nodibinājumu gadījumā. Šī norma noteic, ka ar UIN apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus.
Mūsu skatījumā, šāda likuma norma neievieš skaidrību par apliekamās bāzes noteikšanas principiem. Vēl jo vairāk, gramatiski interpretējot minēto normu, var nonākt pie nepareizā secinājuma, ka UIN ir aprēķināms gan no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, gan no izdevumiem.
Tādējādi mēs uzskatam, ka būtu jāprecizē šīs normas teksts, skaidrāk paredzot ar UIN apliekamo vērtību.
Ar cieņu,
RockBridge Legal ZAB SIA vārdā:
Alisa Leškoviča
RockBridge Legal ZAB SIA
Valdes locekle, zvērināta advokāte
Nataļja Golubeva
RockBridge Legal ZAB SIA
juriste
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919
pasts@fm.gov.lv
NOSŪTĪTS:
caur TAP portālu
Rīga, 2024. gada 24. augustā
Par Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā publiskās apspriešanas ietvaros (Projekta ID 23-TA-2370)
Par UIN maksātājiem
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz izteikt 2. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā “7) biedrības un nodibinājumi, kuri neveic saimniecisko darbību;”. No šīs normas redakcijas mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, jebkurā gadījumā ir uzskatāmi par UIN maksātājiem, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem saņemtie ienākumi tiks izlietoti. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas, piemēram saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus izlietos peļņas vai kapitāla pieauguma gūšanai to biedriem, nebūs uzskatāmi par UIN maksātājiem.
Mūsu skatījumā, piedāvātā normas redakcija, no vienas puses, pārlieku paplašina UIN maksātāju loku līdz visām biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību, taču no otrās puses pārlieku sašaurina normas tvērumu, no UIN maksātāju loka pilnībā izslēdzot biedrības un nodibinājumus, kuri neveic saimniecisko darbību, bet saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, iespējams, izlieto biedru labklājībai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Finanšu ministriju pārskatīt UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punktu redakciju, jo esošā redakcija nesasniedz UIN likuma mērķi, bet ir traktējama kā sods biedrībām un nodibinājumiem, kas nolēma kā papildus ienākuma gūšanas avotu statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai veikt saimniecisko darbību.
Ar UIN apliekamais objekts
UIN likuma mērķis ir aplikt ar UIN faktiski vai nosacīti sadalīto peļņu (atbilstoši UIN likuma 4. panta otrajai daļai). Taču no grozījumu un anotācijas teksta mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kas nav ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, būs spiesti maksāt UIN no ienākuma, kaut arī šis ienākums tiek izlietots statūtos paredzēto mērķiem, uzskatot šo ienākumu izlietošanu par nesaistītu ar saimniecisko darbību (nosacīti sadalīto peļņu).
Kaut arī grozījumi esošajā redakcijā neievieš skaidrību par to, kāds būtu ar UIN apliekams objekts biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā, taču no grozījumu teksta var saprast, ka par ar UIN apliekamo objektu biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā varētu uzskatīt ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8. pantu (taču tiešā tekstā tas nav paredzēts).
Šāds secinājums ir izdarāms, ņemot vērā to, ka ar grozījumiem ir paredzēts papildināt 8. pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā: “(15) Šā panta normas [8. panta normas, kas paredz izdevumus, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību] netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.”
Gramatiski lasot minēto normu kopsakarā ar anotācijā norādīto, mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuriem nav piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet kuri saņemtos saimnieciskās darbības ienākumus izlietos statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, būs spriesti maksāt UIN. Proti, biedrības un nodibinājumi, kas nav SLO, ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem šis statuss ir piešķirts. Šāda nevienlīdzīgā attieksme ir klaji diskriminējoša un nesamērīga, jo UIN samaksas pienākumam būtu jāiestājas brīdī, kad konkrētajai biedrībai vai nodibinājumam ir konstatējams sadalītas vai nosacīti sadalītās peļņas gadījums, neatkarīgi no tā, kāds ir šīs biedrības vai nodibinājuma statuss.
Mēs uzskatām, ka ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu noteikšanai ir jāņem vērā tikai tas, vai biedrību un nodibinājumu veiktie izdevumi ir vai nav saistīti ar saimniecisko darbību (biedrību un nodibinājumu gadījumā – vai ienākumi ir izlietoti saimnieciskās darbības vajadzībām vai statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai), nevis tas, vai konkrēts nodokļa maksātājs ir vai nav ieguvis kādu no statusiem. Tādējādi piedāvātā normas redakcija ir diskriminējoša un nesasniedz UIN likuma 8. panta mērķi.
Tāpat no anotācijas izriet: “Biedrības un nodibinājumi nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Biedrība vai nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu (UIN likuma 8. panta piecpadsmitā daļa). Savukārt, ja biedrība un nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss, saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus novirza izdevumiem, kas nav attiecināmi uz SLO statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanu vai neizmanto biedrības vai nodibinājuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāņem vērā arī UIN likuma 8. pantā noteiktie ierobežojumi.“
Pirmām kārtam, norādāms, ka anotācijā paredzētie nosacījumi nav nolasāmi no faktiski piedāvātiem grozījumiem UIN likumā. Otrām kārtam, būtiski ir atkārtoti vērst Finanšu ministrijas uzmanību, ka darījums ir uzskatāms apliekamu ar UIN tikai peļņas sadales brīdī (faktiskās vai nosacītās peļņas sadales gadījumā). Mēs uzskatām, ka, ja biedrība vai nodibinājums (ar vai bez SLO statusa) saņemtos ienākumus izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām (lai turpinātu veikt saimniecisko darbību, turpinot ģenerēt ieņēmumus) vai arī statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, šādā gadījumā izlietotie ienākumi nav uzskatāmi par nosacītās peļņas sadali.
Šis secinājums izriet, salīdzinājumam analizējot kapitālsabiedrību darbību, kur, kapitālsabiedrībai izlietojot līdzekļus, veicot ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, UIN samaksas pienākums neiestājas un veiktais izdevums nav uzskatāms par apliekamu ar UIN.
Turklāt, ir norādāms, ka ir diezgan arhaistiski un vecmodīgi ierobežot biedrības un nodibinājumus ar iespējām gūt ienākumus tikai no tādas saimnieciskās darbības, kas ir saistīta ar biedrību un nodibinājumu statūtos paredzētajiem mērķiem. Mūsdienu pasaulē pastāv iespējas gūt papildus ienākumus no tādām darbībam, kas tieši nav saistītas ar veikto pamatdarbību. Piemēram, gan biedrībām, gan arī kapitālsabiedrībām ir iespējams gūt nepārtrauktos pasīvos ienākumus no ieguldījumu veikšanas citu uzņēmumu pamatkapitālā. Būtu diezgan absurdi liegt biedrībām un SLO izmantot šādu iespēju, draudot ar pienākumu nomaksāt UIN. Piemēram, NASDAQ 2016. gada rakstā ir norādīts, ka NVO ieguldījumu veikšana citās sabiedrībās būtu uzskatāma par pieļaujamu, ja šī darbība palīdz statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai (https://www.nasdaq.com/articles/can-nonprofit-organization-invest-stock-2016-01-15).
Tādējādi, grozījumos būtu skaidrāk jāparedz, kādos gadījumos biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumu būtu uzskatāmi par ar UIN apliekamiem objektiem, lai paredzētie nosacījumi sasniegtu UIN likuma mērķi un nav traktējami kā kādas grupas sodīšanu.
Ar UIN apliekamā bāze
Bez iepriekš minētās problemātikas, no grozījumiem nav arī saprotams, kā ir nosakāma ar UIN apliekamā bāze.
Grozījumi UIN likumā paredz papildināt 4. pantu ar 4.1 daļu, paredzot ar UIN apliekamās bāzes noteikšanu biedrību un nodibinājumu gadījumā. Šī norma noteic, ka ar UIN apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus.
Mūsu skatījumā, šāda likuma norma neievieš skaidrību par apliekamās bāzes noteikšanas principiem. Vēl jo vairāk, gramatiski interpretējot minēto normu, var nonākt pie nepareizā secinājuma, ka UIN ir aprēķināms gan no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, gan no izdevumiem.
Tādējādi mēs uzskatam, ka būtu jāprecizē šīs normas teksts, skaidrāk paredzot ar UIN apliekamo vērtību.
Ar cieņu,
RockBridge Legal ZAB SIA vārdā:
Alisa Leškoviča
RockBridge Legal ZAB SIA
Valdes locekle, zvērināta advokāte
Nataļja Golubeva
RockBridge Legal ZAB SIA
juriste
24.08.2024. 13:42
Zane Ločmele - Zane Ločmele, biedrības "Krāslavas rajona partnerība" un Izvaltas pagasta biedrības "Attīstībai" pārstāve
Ar šī likuma grozījumiem NVO sektors tiks vājināts. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jo īpaši svarīga būtu NVO sektora darbības spēju stiprināšana, jo NVO ir viens no galvenajiem sabiedrības līdzdalības un kopienas noturības virzītājiem. Pievienojos Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, Latvijas Pilsoniskās alianses, biedrības "New East", Latvijas Studentu apvienības, "Zemgales NVO Centrs", biedrības "Latvijas Lauku forums" minētajiem iebildumiem.
Iebilstu pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa piemērošana būtiski ietekmēs nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālos un administratīvos šķēršļus mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un daudzas NVO būs spiestas pārtraukt savu darbību. Vislielākās bažas pastāv par NVO sektora dzīvotspēju Latgalē, kur šobrīd NVO sektoram ir ļoti liela nozīme.
Likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, vājinās demokrātijas kultūru, kā arī neveicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā.
Aicinu apturēt šos likumgrozījumu virzību un konsultēties ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem.
Iebilstu pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa piemērošana būtiski ietekmēs nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālos un administratīvos šķēršļus mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un daudzas NVO būs spiestas pārtraukt savu darbību. Vislielākās bažas pastāv par NVO sektora dzīvotspēju Latgalē, kur šobrīd NVO sektoram ir ļoti liela nozīme.
Likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, vājinās demokrātijas kultūru, kā arī neveicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā.
Aicinu apturēt šos likumgrozījumu virzību un konsultēties ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem.
24.08.2024. 13:49
Zane Siliņa - Jauniešu klubs "10x10"
Biedrība "Jauniešu klubs 10x10" kategoriski iebilst pret minēto likumprojektu, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju.
Protams, ir tikai apsveicami, ka tiek pievērsta uzmanība vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanai. Diemžēl ar šī likumprojekta palīdzību tas netiek risināts pēc būtības, bet gan uzliekot birokrātisko slogu uz godprātīgo biedrību pleciem, lielā mērā veicinot savstarpējo neuzticēšanos.
Rosinām pieņemt datos balstītus lēmumus, izvērtējot dažādus saistītos aspektus - kāpēc notiek saimnieciskās darbības pieaugums NVO sektorā; kas to ietekmē; kāda veida biedrības veic saimniecisko darbību un cik lielā apmērā; kādi ir risku indikatori; kas ir problēma; kādi resursi ir tikuši ieguldīti problēmas risināšanā; kāda ir problēmas ilgtermiņa ietekme un cik lielā mērā un tml.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Lai izdodas rast pieņemamāko risinājumu sabiedrības interesēs!
Protams, ir tikai apsveicami, ka tiek pievērsta uzmanība vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanai. Diemžēl ar šī likumprojekta palīdzību tas netiek risināts pēc būtības, bet gan uzliekot birokrātisko slogu uz godprātīgo biedrību pleciem, lielā mērā veicinot savstarpējo neuzticēšanos.
Rosinām pieņemt datos balstītus lēmumus, izvērtējot dažādus saistītos aspektus - kāpēc notiek saimnieciskās darbības pieaugums NVO sektorā; kas to ietekmē; kāda veida biedrības veic saimniecisko darbību un cik lielā apmērā; kādi ir risku indikatori; kas ir problēma; kādi resursi ir tikuši ieguldīti problēmas risināšanā; kāda ir problēmas ilgtermiņa ietekme un cik lielā mērā un tml.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Lai izdodas rast pieņemamāko risinājumu sabiedrības interesēs!
24.08.2024. 14:38
Biedrība Saulrozītes un Biedrība Stirnienes draugu Biedrība.
Pievienojamies arī biedrības Latvijas pilsoniskā alianse sniegtajiem iebildumiem un pamatojumiem.
24.08.2024. 16:35
Arno Jundze - Latvijas Rakstnieku savienība
Latvijas Rakstnieku savienība kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtībā likvidē biedrības iespēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju un statūtos deklarētos biedrības mērķus profesionālu autoru: rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, tulkotāju, literatūras pētnieku un kritiķu interešu aizstāvību. Latvijas Rakstnieku savienība neveic saimniecisko darbību, lai gūtu no tās peļņu. Mēs to darām tāpēc, lai:
1) īstenotu statūtos noteikto par biedru interešu aizstāvību;
2) palīdzētu attīstīties grāmatniecības nozarei, aizsargātu latviešu valodu;
3) uzturētu organizācijas spēju darboties.
Biedrības jauda būtu daudz lielāka, ja tai būtu pietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas. Situācijā, kad ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, UIN iekasēšana būtībā likvidētu biedrību.
Vēršam uzmanību arī tam, ka likuma grozījumu virzīšana ir notikusi slepus un nekonsultējoties ar biedrību pārstāvjiem, ignorējot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Latvijas Rakstnieku savienība kategoriski iebilst pret dažādu SLO statusa piešķiršanu. Jau tagadējā kārtība un biedrības darbība SLO statusā prasa papildu grāmatveža kompetenci, palielina viņa darba apjomu un izmaksas, ko LR Kultūras ministrijas radošo organizāciju sarakstā iekļautajām biedrībām jau tagad ir problemātiski apmaksāt. Turklāt atkarība no SLO statusa šajā jautājumā var novest pie situācijas, kad ar biedrībām un NVO sektoru politiski manipulē, lai gūtu atbalsta kādos strīdīgos vai diskutablos jautājumos "apmaiņā pret SLO".
LR Finanšu ministrijai un VID ir pienācis laiks beigt piekopt un tiražēt “visi zog” politiku. Ja patiesībai atbilst likumprojekta anotācijā teiktais, ka: “..pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad šādi gadījumi ir jāizskauž ar resursiem, kas ir attiecīgo struktūru rīcībā un pret šādu negodīgu praksi jāizvērš aktīva informācijas darbība medijos un sociālajos tīklos, lai veidotu sabiedrībā pārliecību par šo struktūru spēju novērst reālas nelikumības.
1) īstenotu statūtos noteikto par biedru interešu aizstāvību;
2) palīdzētu attīstīties grāmatniecības nozarei, aizsargātu latviešu valodu;
3) uzturētu organizācijas spēju darboties.
Biedrības jauda būtu daudz lielāka, ja tai būtu pietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas. Situācijā, kad ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, UIN iekasēšana būtībā likvidētu biedrību.
Vēršam uzmanību arī tam, ka likuma grozījumu virzīšana ir notikusi slepus un nekonsultējoties ar biedrību pārstāvjiem, ignorējot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Latvijas Rakstnieku savienība kategoriski iebilst pret dažādu SLO statusa piešķiršanu. Jau tagadējā kārtība un biedrības darbība SLO statusā prasa papildu grāmatveža kompetenci, palielina viņa darba apjomu un izmaksas, ko LR Kultūras ministrijas radošo organizāciju sarakstā iekļautajām biedrībām jau tagad ir problemātiski apmaksāt. Turklāt atkarība no SLO statusa šajā jautājumā var novest pie situācijas, kad ar biedrībām un NVO sektoru politiski manipulē, lai gūtu atbalsta kādos strīdīgos vai diskutablos jautājumos "apmaiņā pret SLO".
LR Finanšu ministrijai un VID ir pienācis laiks beigt piekopt un tiražēt “visi zog” politiku. Ja patiesībai atbilst likumprojekta anotācijā teiktais, ka: “..pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad šādi gadījumi ir jāizskauž ar resursiem, kas ir attiecīgo struktūru rīcībā un pret šādu negodīgu praksi jāizvērš aktīva informācijas darbība medijos un sociālajos tīklos, lai veidotu sabiedrībā pārliecību par šo struktūru spēju novērst reālas nelikumības.
24.08.2024. 19:10
Ieva Jermuša - "Bauskas rajona lauku partnerība"
Biedrība “Bauskas rajona lauku partnerība” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
24.08.2024. 20:46
Martins Levuškāns - "Krievu balss Latvijai"
Biedrība "Krievu balss Latvijai" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju.
24.08.2024. 22:07
Kārlis Sīmanis - Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta biedrība
RTU Studentu parlamenta biedrība neatbalsta Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus un pievienojas LPA paustajiem iebildumiem.
24.08.2024. 22:29
"Galēnu kultūrvēstures biedrība"
Galēnu Kultūrvēstures biedrība iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
24.08.2024. 23:12
Maija Pavlova - Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija
Latvijas Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (turpmāk - LKNVOA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LKNVOA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LKNVOA norāda, ka nevalstisko organizāciju darbība ir vērsta uz kādu sociālu vai publisku mērķu sasniegšanu, nevis uz peļņas gūšanu. Tās ražo preces vai piedāvā pakalpojumus, kas ir noderīgi sabiedrībai kopumā - to darot, iespējams, arī rada ienākumus, bet tie tiek izlietoti organizāciju mērķu sasniegšanai, nevis personīgā labuma gūšanai.
Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību nevis ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķus, kā arī nodrošinātu un attīstītu organizācijas darbu ikdienā. Saimnieciskās darbības ieņēmumi nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības publiskajam finansējumam, ko organizācijas piesaista caur projektiem, kā arī īstenojot valsts pārvaldes deleģētas funkcijas un pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, lielākajai daļai Latvijas biedrībām un nodibinājumiem ir apgrūtināta biedra naudas un ziedojumu piesaiste, un to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai.
Tiesību akta 23-TA-2370 mērķa pamatojumā minēts, ka tas saistīts ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
LKNVOA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
LKNVOA norāda, ka SLO likuma mērķis ir regulēt valsts garantēto nodokļu atvieglojumu ziedojumiem un publiskā īpašuma izmantošanai, nevis nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO. Ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem vai publisko īpašumu. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma - mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs.
Turklāt iespējamās izmaiņas Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) likumā, uz kā balstīta tiesību akta 23-TA-2370 izstrāde, vēl nav pat apstiprinātas Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Latvijas pilsoniskā alianse, LKNVOA un citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tiesību akta 23-TA-2370 problēmas pamatojumā minēts, ka biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības pieaugums rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai.
LKNVOA vērš uzmanību, ka šobrīd spēkā esošajos likumos jau ir paredzēti regulējumi tiesību akta 23-TA-2370 pamatojumā aprakstītājām problēmām.
Biedrību un nodibinājuma likuma 2. pants definē biedrības un nodibinājuma jēdzienus sekojoši:
“(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
(2) Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.”
Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 57. panta 1. daļas otrais punkts paredz, ka ar tiesas nolēmumu ir iespējams izbeigt biedrības darbību “ja par biedrības pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs”, to pašu paredz likuma 105. panta 1. daļas ceturtais punkts attiecībā uz nodibinājumiem.
Turklāt arī šobrīd spēkā esošās UIN likuma normas attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem jau paredz vērtēt, vai to darbība nelīdzinās komercdarbībai, kas uzliek pienākumu reģistrēt šai darbībai atbilstošu sabiedrību jeb komercsabiedrību un maksāt UIN vispārējā kārtībā - UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts.
LKNVOA norāda, ka nav veikts objektīvs plānoto likumdošanas prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, jo, īstenojot tiesību aktā plānotos grozījumos, būtiski palielināsies administratīvais slogs gan valsts pārvaldei – konkrēti Valsts ieņēmumu dienestam –, gan biedrībām un nodibinājumiem, jo:
- grozījumi paredz objektīvu nepieciešamību ikvienai organizācijai, kas veic saimniecisko darbību, algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, kā arī atturēs sabiedrības locekļus no jaunu biedrību un nodibinājumu veidošanas, vēl vairāk pasliktinot pilsoniskās sabiedrības darbību un attīstību Latvijā;
- grozījumu 3.punkts nosaka, ka “normas netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.” Praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar objektīvi nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks, kuru risināšanai būs nepieciešami papildu administratīvie resursus gan no VID, gan biedrībām un nodibinājumiem, kā arī tiesu iesaiste.
LKNVOA norāda, ka nav veikti izvērtējumi, kas pamatotu tiesību akta nepieciešamību – Finanšu ministrija nav norādījusi nekādus datus par to, cik liela ir potenciālā problēma: piemēram, tādu biedrību un nodibinājumu, par kuru pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs, skaits pret kopējo biedrību un nodibinājumu skaitu; VID uzsāktās un uzvarētās tiesvedības šajā aspektā; sūdzību skaits par negodīgu konkurenci vai Konkurences padomes lēmumi attiecībā par konkurences kropļošanu; vai tamlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, LKNVOA ieskatā ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
LKNVOA vērš uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu administratīvo izdevumu aspektā, lai gan likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
LKNVOA pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses paustajam viedoklim un iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Latvijas Pilsoniskā alianse, arī LKNVOA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LKNVOA uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu biedrībām un nodibinājumiem, kas nav reģistrējušies kā sabiedriskā labuma organizācijas, nav pienācīgi izsvērti, jo esošajā likumdošanā jau pastāv instrumenti, kā vērsties pret negodprātīgām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī nav samērīgi, jo nav apzināts reālais problēmas apjoms un potenciālais valsts ieguvums no plānotājām likumdošanas izmaiņām; šo izmaiņu administrēšanas izmaksas; valsts institūciju un nevaldības organizāciju iespējas reformas prasības īstenot; kā arī netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas risinājuma alternatīvas.
LKNVOA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LKNVOA norāda, ka nevalstisko organizāciju darbība ir vērsta uz kādu sociālu vai publisku mērķu sasniegšanu, nevis uz peļņas gūšanu. Tās ražo preces vai piedāvā pakalpojumus, kas ir noderīgi sabiedrībai kopumā - to darot, iespējams, arī rada ienākumus, bet tie tiek izlietoti organizāciju mērķu sasniegšanai, nevis personīgā labuma gūšanai.
Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību nevis ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķus, kā arī nodrošinātu un attīstītu organizācijas darbu ikdienā. Saimnieciskās darbības ieņēmumi nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības publiskajam finansējumam, ko organizācijas piesaista caur projektiem, kā arī īstenojot valsts pārvaldes deleģētas funkcijas un pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, lielākajai daļai Latvijas biedrībām un nodibinājumiem ir apgrūtināta biedra naudas un ziedojumu piesaiste, un to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai.
Tiesību akta 23-TA-2370 mērķa pamatojumā minēts, ka tas saistīts ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
LKNVOA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
LKNVOA norāda, ka SLO likuma mērķis ir regulēt valsts garantēto nodokļu atvieglojumu ziedojumiem un publiskā īpašuma izmantošanai, nevis nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO. Ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem vai publisko īpašumu. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma - mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs.
Turklāt iespējamās izmaiņas Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) likumā, uz kā balstīta tiesību akta 23-TA-2370 izstrāde, vēl nav pat apstiprinātas Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Latvijas pilsoniskā alianse, LKNVOA un citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tiesību akta 23-TA-2370 problēmas pamatojumā minēts, ka biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības pieaugums rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai.
LKNVOA vērš uzmanību, ka šobrīd spēkā esošajos likumos jau ir paredzēti regulējumi tiesību akta 23-TA-2370 pamatojumā aprakstītājām problēmām.
Biedrību un nodibinājuma likuma 2. pants definē biedrības un nodibinājuma jēdzienus sekojoši:
“(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
(2) Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.”
Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 57. panta 1. daļas otrais punkts paredz, ka ar tiesas nolēmumu ir iespējams izbeigt biedrības darbību “ja par biedrības pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs”, to pašu paredz likuma 105. panta 1. daļas ceturtais punkts attiecībā uz nodibinājumiem.
Turklāt arī šobrīd spēkā esošās UIN likuma normas attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem jau paredz vērtēt, vai to darbība nelīdzinās komercdarbībai, kas uzliek pienākumu reģistrēt šai darbībai atbilstošu sabiedrību jeb komercsabiedrību un maksāt UIN vispārējā kārtībā - UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts.
LKNVOA norāda, ka nav veikts objektīvs plānoto likumdošanas prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, jo, īstenojot tiesību aktā plānotos grozījumos, būtiski palielināsies administratīvais slogs gan valsts pārvaldei – konkrēti Valsts ieņēmumu dienestam –, gan biedrībām un nodibinājumiem, jo:
- grozījumi paredz objektīvu nepieciešamību ikvienai organizācijai, kas veic saimniecisko darbību, algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, kā arī atturēs sabiedrības locekļus no jaunu biedrību un nodibinājumu veidošanas, vēl vairāk pasliktinot pilsoniskās sabiedrības darbību un attīstību Latvijā;
- grozījumu 3.punkts nosaka, ka “normas netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.” Praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar objektīvi nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks, kuru risināšanai būs nepieciešami papildu administratīvie resursus gan no VID, gan biedrībām un nodibinājumiem, kā arī tiesu iesaiste.
LKNVOA norāda, ka nav veikti izvērtējumi, kas pamatotu tiesību akta nepieciešamību – Finanšu ministrija nav norādījusi nekādus datus par to, cik liela ir potenciālā problēma: piemēram, tādu biedrību un nodibinājumu, par kuru pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs, skaits pret kopējo biedrību un nodibinājumu skaitu; VID uzsāktās un uzvarētās tiesvedības šajā aspektā; sūdzību skaits par negodīgu konkurenci vai Konkurences padomes lēmumi attiecībā par konkurences kropļošanu; vai tamlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, LKNVOA ieskatā ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
LKNVOA vērš uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu administratīvo izdevumu aspektā, lai gan likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
LKNVOA pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses paustajam viedoklim un iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Latvijas Pilsoniskā alianse, arī LKNVOA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LKNVOA uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu biedrībām un nodibinājumiem, kas nav reģistrējušies kā sabiedriskā labuma organizācijas, nav pienācīgi izsvērti, jo esošajā likumdošanā jau pastāv instrumenti, kā vērsties pret negodprātīgām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī nav samērīgi, jo nav apzināts reālais problēmas apjoms un potenciālais valsts ieguvums no plānotājām likumdošanas izmaiņām; šo izmaiņu administrēšanas izmaksas; valsts institūciju un nevaldības organizāciju iespējas reformas prasības īstenot; kā arī netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas risinājuma alternatīvas.
24.08.2024. 23:29
Sabīne Sīle - "Ilgtspējas fonds"
Nodibinājums "ILGTSPĒJAS FONDS" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Nodibinājums "ILGTSPĒJAS FONDS" pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumam par Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem, izsakot iebildumus. Atgādinām, ka nevalstiskais sektors veic pienākumus sabiedrībā, kuriem valstij un/vai pašvaldībai nepietiek finanšu resursu un administratīvās kapacitātes, tāpēc nevalstiskā sektora pienesums ir ļoti būtisks valsts attīstības un sabiedrības noturības kontekstā- to vajadzētu atbalstīt, nevis apgrūtināt ar papildus šķēršļiem- nodokļiem.
Nodibinājums "ILGTSPĒJAS FONDS" pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumam par Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem, izsakot iebildumus. Atgādinām, ka nevalstiskais sektors veic pienākumus sabiedrībā, kuriem valstij un/vai pašvaldībai nepietiek finanšu resursu un administratīvās kapacitātes, tāpēc nevalstiskā sektora pienesums ir ļoti būtisks valsts attīstības un sabiedrības noturības kontekstā- to vajadzētu atbalstīt, nevis apgrūtināt ar papildus šķēršļiem- nodokļiem.
24.08.2024. 23:31
Biedrība "Sansusī"
Biedrība “Sansusī” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus.
Biedrības un nodibinājumi saskaņā ar likumu veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nevis lai gūtu peļņu.
Kultūras nozares biedrībām mērķu īstenošanai nepietiek ar publisko finansējumu, projektu finansējumu vai citiem ieņēmumiem (biedra naudu, ziedojumiem). Lielākajā daļā kultūras projektu pieteikumos finansētāji pieprasa nodrošināt līdzfinansējumu, kas tiek segts parasti ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Un saimnieciskās darbības ieņēmumi kultūrā lielā mērā sastāv no pasākumu biļešu tirdzniecības ieņēmumiem. Šādu UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu profesionālās kultūras nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās attiecībā pret visām valsts un pašvaldību kultūras organizācijām, kuras rīko līdzīgus pasākumus, būtiski palielinātu kopējos izdevumus, kā rezultātā ciestu kultūras piedāvājums un mazinātos spēja sasniegt biedrības mērķus. Vienlaicīgi, vēl vairāk tiktu palielināts administratīvais slogs, un augtu administratīvās izmaksas projektu uzskaitē un grāmatvedības nodrošināšanā, kas jau šobrīd, iespējams, ir lielākas salīdzinājumā ar komercsektoru, jo NVO finanšu uzskaite ir sarežģīta, bez tipveida darbībām, katram projektam atšķirīga, un NVO darbību kontrolē ne tikai VID, bet arī katrs finansējuma devējs – biedrības un nodibinājumi gatavo vairākas atskaites dažādos griezumos par katru naudas kustību organizācijā. Pārskatatbildības nodrošināšana bezpeļņas organizācijās ir sarežģīta arī tādēļ, ka lielu daļu darba veic brīvprātīgie ārpus sava pamatdarba citās organizācijās, kas vairo cilvēku nogurumu un izdegšanas riskus, attiecīgi spēju sagatavot visus pārskatus tādā kvantitātē un kvalitātē, kādu pieprasa kontrolējošās institūcijas.
UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās arī attiecībā pret visu komercsektoru, jo komercorganizācijām UIN nav jāmaksā no visas darbības, bet tikai no izmaksātajām dividendēm vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Pašreizējais formulējums biedrībām un nodibinājumiem nesalīdzināmi paplašinātu spēkā esošā UIN likumā definēto ar nodokli apliekamo bāzi.
Vēršam arī uzmanību, ka formulētais grozījumu teksts: “Biedrības un nodibinājumi ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus” nerada skaidrību, kā tiktu interpretēta ar UIN apliekamā bāze. Praksē nereti ir sarežģīti nodalīt, kas ir saimnieciskās darbības ieņēmumi biedrību darbībā, un pēc būtības neiespējami nodalīt, kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja visi izdevumi kopumā nodrošina biedrības darbības mērķu sasniegšanu. Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 ''Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu'', kas paredz gada pārskatos norādīt ieņēmumu un izdevumu starpību no saimnieciskās darbības, arī nedod skaidru atbildi, un rada dažādas šī posteņa aprēķināšanas interpretācijas.
Nevalstiskās organizācijas ir nozīmīga demokrātiskas sabiedrības daļa, kas veicina pilsonisku līdzdalību sabiedrībā svarīgu procesu virzīšanā, tai skaitā kultūrā un mākslā. Nevalstiskajām organizācijām ir neatsverama loma gan tradicionālo kultūras vērtību glabāšanā, gan jaunu laikmetīgās mākslas darbu un formu radīšanā.
Kultūras nozares attīstību nosaka Latvijas kultūrpolitika, kas veidota saskaņā ar valsts kopējo politiku un balstīta uz eiropeisku vērtību bāzes. Šobrīd spēkā ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts”. Dokumenta 6.4. punktā par nevalstisko organizāciju darbību ir teikts, ka tās “ir kļuvušas par nozīmīgiem spēlētājiem, gan darbojoties kā kultūras norišu veidotāji, gan kā kultūras apakšnozaru interešu aizstāvības organizācijas. Virknē kultūras apakšnozaru, piemēram, laikmetīgajā vizuālajā mākslā un dejā, kā arī dažādās starpdisciplinārās iniciatīvās un kultūras festivālu organizēšanā, tieši NVO sektors, nepastāvot valsts kultūras organizācijām šajās apakšnozarēs, veido centrālo asi. […] Taču kopumā valsts atbalsts NVO sektoram šobrīd nevar tikt raksturots kā sistemātisks un pietiekams. Līdz ar to, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru NVO sektoru, ir nepieciešami piemēroti atbalsta instrumenti, kas nodrošinātu nozīmīgāko NVO ilgtspēju, dodot garantijas ilgtermiņa attīstībai.” [1]
Šajā pašā “Kultūrvalsts” dokumenta punktā minēts arī: “Kultūras organizāciju darbība kultūras mērķu sasniegšanā nereti vienlaikus ir saistīta ar saimniecisko darbību. Lai gan atsevišķās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumi pilnībā vai lielā mērā tiek finansēti no valsts un pašvaldību dotācijām, tādējādi nodrošinot to ekonomisko pieejamību sabiedrībai, daudzās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumu saņēmējiem - kultūras norišu apmeklētājiem - būtiska pakalpojumu izveides un sniegšanas izmaksu daļa ir jāsedz pašiem, tādējādi šie pakalpojumi ekonomiski ir mazāk pieejami. Līdz ar to daudzām kultūras pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kultūras organizācijām, kā arī radošajām personām, ir nepieciešams nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanas, kā arī privātā finansējuma piesaistes iespējas, kas ļauj tām veidot un sniegt kvalitatīvus kultūras pakalpojumus, sekmīgi darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos.” [1]
Biedrība “Sansusī” kā organizācija, kas pastāv jau vairāk kā 10 gadus un kas praksē sastopas ar visām grūtībām darbības mērķu sasniegšanā, nesaredz, ka šādi grozījumi jebkādā veidā varētu “stiprināt kultūras un radošo nozaru NVO sektoru”. Saimnieciskās darbības ieņēmumi bezpeļņas organizācijai nereti ir vienīgais veids, kā nodrošināt trūkstošos līdzekļus un kompensēt nepietiekamo finansējumu biedrības mērķu sasniegšanā. To aplikšana ar UIN tikai bremzēs NVO darbību, nevis veicinās kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu.
Pievienojamies arī Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim PRET šādu grozījumu veikšanu.
[1] Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" (2022). Ministru kabineta rīkojums Nr. 143, pieņemts 2022. gada 1. martā, Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv [skatīts 2024. gada 25. augustā]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330444-kulturpolitikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam%20kulturvalst
Biedrības un nodibinājumi saskaņā ar likumu veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nevis lai gūtu peļņu.
Kultūras nozares biedrībām mērķu īstenošanai nepietiek ar publisko finansējumu, projektu finansējumu vai citiem ieņēmumiem (biedra naudu, ziedojumiem). Lielākajā daļā kultūras projektu pieteikumos finansētāji pieprasa nodrošināt līdzfinansējumu, kas tiek segts parasti ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Un saimnieciskās darbības ieņēmumi kultūrā lielā mērā sastāv no pasākumu biļešu tirdzniecības ieņēmumiem. Šādu UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu profesionālās kultūras nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās attiecībā pret visām valsts un pašvaldību kultūras organizācijām, kuras rīko līdzīgus pasākumus, būtiski palielinātu kopējos izdevumus, kā rezultātā ciestu kultūras piedāvājums un mazinātos spēja sasniegt biedrības mērķus. Vienlaicīgi, vēl vairāk tiktu palielināts administratīvais slogs, un augtu administratīvās izmaksas projektu uzskaitē un grāmatvedības nodrošināšanā, kas jau šobrīd, iespējams, ir lielākas salīdzinājumā ar komercsektoru, jo NVO finanšu uzskaite ir sarežģīta, bez tipveida darbībām, katram projektam atšķirīga, un NVO darbību kontrolē ne tikai VID, bet arī katrs finansējuma devējs – biedrības un nodibinājumi gatavo vairākas atskaites dažādos griezumos par katru naudas kustību organizācijā. Pārskatatbildības nodrošināšana bezpeļņas organizācijās ir sarežģīta arī tādēļ, ka lielu daļu darba veic brīvprātīgie ārpus sava pamatdarba citās organizācijās, kas vairo cilvēku nogurumu un izdegšanas riskus, attiecīgi spēju sagatavot visus pārskatus tādā kvantitātē un kvalitātē, kādu pieprasa kontrolējošās institūcijas.
UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās arī attiecībā pret visu komercsektoru, jo komercorganizācijām UIN nav jāmaksā no visas darbības, bet tikai no izmaksātajām dividendēm vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Pašreizējais formulējums biedrībām un nodibinājumiem nesalīdzināmi paplašinātu spēkā esošā UIN likumā definēto ar nodokli apliekamo bāzi.
Vēršam arī uzmanību, ka formulētais grozījumu teksts: “Biedrības un nodibinājumi ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus” nerada skaidrību, kā tiktu interpretēta ar UIN apliekamā bāze. Praksē nereti ir sarežģīti nodalīt, kas ir saimnieciskās darbības ieņēmumi biedrību darbībā, un pēc būtības neiespējami nodalīt, kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja visi izdevumi kopumā nodrošina biedrības darbības mērķu sasniegšanu. Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 ''Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu'', kas paredz gada pārskatos norādīt ieņēmumu un izdevumu starpību no saimnieciskās darbības, arī nedod skaidru atbildi, un rada dažādas šī posteņa aprēķināšanas interpretācijas.
Nevalstiskās organizācijas ir nozīmīga demokrātiskas sabiedrības daļa, kas veicina pilsonisku līdzdalību sabiedrībā svarīgu procesu virzīšanā, tai skaitā kultūrā un mākslā. Nevalstiskajām organizācijām ir neatsverama loma gan tradicionālo kultūras vērtību glabāšanā, gan jaunu laikmetīgās mākslas darbu un formu radīšanā.
Kultūras nozares attīstību nosaka Latvijas kultūrpolitika, kas veidota saskaņā ar valsts kopējo politiku un balstīta uz eiropeisku vērtību bāzes. Šobrīd spēkā ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts”. Dokumenta 6.4. punktā par nevalstisko organizāciju darbību ir teikts, ka tās “ir kļuvušas par nozīmīgiem spēlētājiem, gan darbojoties kā kultūras norišu veidotāji, gan kā kultūras apakšnozaru interešu aizstāvības organizācijas. Virknē kultūras apakšnozaru, piemēram, laikmetīgajā vizuālajā mākslā un dejā, kā arī dažādās starpdisciplinārās iniciatīvās un kultūras festivālu organizēšanā, tieši NVO sektors, nepastāvot valsts kultūras organizācijām šajās apakšnozarēs, veido centrālo asi. […] Taču kopumā valsts atbalsts NVO sektoram šobrīd nevar tikt raksturots kā sistemātisks un pietiekams. Līdz ar to, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru NVO sektoru, ir nepieciešami piemēroti atbalsta instrumenti, kas nodrošinātu nozīmīgāko NVO ilgtspēju, dodot garantijas ilgtermiņa attīstībai.” [1]
Šajā pašā “Kultūrvalsts” dokumenta punktā minēts arī: “Kultūras organizāciju darbība kultūras mērķu sasniegšanā nereti vienlaikus ir saistīta ar saimniecisko darbību. Lai gan atsevišķās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumi pilnībā vai lielā mērā tiek finansēti no valsts un pašvaldību dotācijām, tādējādi nodrošinot to ekonomisko pieejamību sabiedrībai, daudzās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumu saņēmējiem - kultūras norišu apmeklētājiem - būtiska pakalpojumu izveides un sniegšanas izmaksu daļa ir jāsedz pašiem, tādējādi šie pakalpojumi ekonomiski ir mazāk pieejami. Līdz ar to daudzām kultūras pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kultūras organizācijām, kā arī radošajām personām, ir nepieciešams nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanas, kā arī privātā finansējuma piesaistes iespējas, kas ļauj tām veidot un sniegt kvalitatīvus kultūras pakalpojumus, sekmīgi darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos.” [1]
Biedrība “Sansusī” kā organizācija, kas pastāv jau vairāk kā 10 gadus un kas praksē sastopas ar visām grūtībām darbības mērķu sasniegšanā, nesaredz, ka šādi grozījumi jebkādā veidā varētu “stiprināt kultūras un radošo nozaru NVO sektoru”. Saimnieciskās darbības ieņēmumi bezpeļņas organizācijai nereti ir vienīgais veids, kā nodrošināt trūkstošos līdzekļus un kompensēt nepietiekamo finansējumu biedrības mērķu sasniegšanā. To aplikšana ar UIN tikai bremzēs NVO darbību, nevis veicinās kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu.
Pievienojamies arī Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim PRET šādu grozījumu veikšanu.
[1] Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" (2022). Ministru kabineta rīkojums Nr. 143, pieņemts 2022. gada 1. martā, Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv [skatīts 2024. gada 25. augustā]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330444-kulturpolitikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam%20kulturvalst
25.08.2024. 01:59
Selga Dziļuma - Biedrība Dzīvā pļava
Biedrība Dzīvā pļava kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētas peļņas neaplikšana ar nodokli.
25.08.2024. 10:16
Miks Magone / Biedrība "SKYR"
Biedrība "SKYR" nepiekrīt likumprojekta iedzīvināšanai ne no 2025. gada 1. janvāra, ne vispār. Bez birokrātiskās valodas tirādēm un pieklājīgi maskētu emociju izvērsuma - pretējā gadījumā biedrība "SKYR" beidz pastāvēt līdz ar izmaiņu spēkā stāšanās brīdi.
25.08.2024. 12:00
Iveta Ķelle - Biedrība "Papardes zieds"
Biedrības "Papardes zieds" vārdā pievienojamies un izsakām atbalstu Latvijas Pilsoniskās alianses (turpmāk - LPA) izstrādājā atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" uzskaitītajām bažām un iebildumiem.
Biedrība "Papardes zieds" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Biedrība kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
Biedrība "Papardes zieds" pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. "Papardes zieds" aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. Biedrības "Papardes zieds" ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
"Papardes zieds" iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
Biedrība "Papardes zieds" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Biedrība kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
Biedrība "Papardes zieds" pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. "Papardes zieds" aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. Biedrības "Papardes zieds" ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
"Papardes zieds" iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
25.08.2024. 12:13
Agnese Bordjukova - Biedrība " Horeogrāfu asociācija"
Biedrība Horeogrāfu asociācija kategoriski iebilst pret uzņemumu ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komerasntiem un bezpeļņas organizācijām. Biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet dara to, lai sasniegtu organizācijas mērķus, lai uzturētu un attīstītu organizāciju, lai spētu īstenot projektus un pasākumus, kuru organizēšanai nepietiek ar publisko finansējumu - projektu finansējumiem, subsīdijām, dotācijām vai citiem ieņēmumu veidiem (biedra nauda, ziedojumiem, cita vieda finansējumiem). Norādām arī, ka vairāku finansējumu saņemšanai ir prasība piesaistīt līdzfinansējumu, kuru nereti iespējams nodrošināt tikai ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Horeogrāfu asociācija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses izteiktajam atzinumam, par iespējamajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, un uzskata, ka ar šādiem grozījumiem NVO sektots nevis tiks virzīts uz attīstību, bet tieši pretēji - tiks būtiski paaugstināts administratīvais slogs, radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi, ievērojami tiks apgrūtināta biedrību un nodibinājumu darbība jau tā sarežģītajos apstākļos.
Horeogrāfu asociācija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses izteiktajam atzinumam, par iespējamajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, un uzskata, ka ar šādiem grozījumiem NVO sektots nevis tiks virzīts uz attīstību, bet tieši pretēji - tiks būtiski paaugstināts administratīvais slogs, radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi, ievērojami tiks apgrūtināta biedrību un nodibinājumu darbība jau tā sarežģītajos apstākļos.
25.08.2024. 13:30
Linda Medne - Biedrība "Latvijas Mazpulki"
Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma sabiedrībā. Tās palīdz piepildīt “tukšos robus”, ko nevar pilnībā novērst ne publiskais sektors, ne uzņēmumi. NVO strādā, lai atbalstītu kopienas, veicinātu pilsonisku sabiedrību un sniegtu dažādus pakalpojumus. Latvijas Mazpulkiem un daudzām citām nevalstiskajām organizācijām saimnieciskā darbība nav peļņas gūšanas avots, NVO pat likumiski nedrīkst gūt peļņu. Katrs eiro, kas iegūts no saimnieciskās darbības ienākumiem, tiek atkārtoti ieguldīts programmās, kas sniedz labumu bērniem, jauniešiem un plašākai sabiedrībai.
Latvijas Mazpulkiem šie grozījumi varētu nozīmēt mazāku finansējumu jauniešu programmām, mazākas iespējas bērniem attīstīt līderības un uzņēmējdarbības prasmes, kā arī samazinātu spēju dot ieguldījumu kopienas attīstībā visā Latvijā.
Šo izmaiņu nastu izjustu ne tikai mūsu organizācija, bet ikviena NVO, kas cenšas panākt pārmaiņas Latvijā. Ierosinātā likuma redakcija paredzētu pat mazām NVO ieviest sarežģītus grāmatvedības principus, palielinot izmaksas un novirzot resursus prom no galvenās misijas - atbalstīt Latvijas jauniešus.
Tāpēc, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, biedrība “Latvijas Mazpulki” iebilst pret to, ņemot vērā, ka iesniegtie grozījumi rada būtisku ietekmi uz nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) sektoru Latvijā.
Latvijas Mazpulki iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to, vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. Mūsu ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu (kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersantam) darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums, ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
Latvijas Mazpulki pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Latvijas Jaunatnes padomes un citu organizāciju izteiktajiem iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3. pantu vērš uzmanību, ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Mēs ticam dialogam un sadarbībai. Aicinām Finanšu ministrija un lēmumu pieņēmējus pārskatīt šos grozījumus un komunicēt ar NVO sektoru, lai rastu risinājumu, kas nodrošina NVO ilgtspēju. Ir svarīgi, lai tiktu atzīts NVO unikālais raksturs atšķirībā no citām uzņēmējdarbības formām.
Latvijas Mazpulki, joprojām paliek uzticīgi savai misijai!
25.08.2024. 16:00
Latvijas Būvinženieru savienība
Latvijas būvinženieru savienība (turpmāk - LBS) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz savu viedokli.
LBS ir kategoriski pret šādu grozījumu ieviešanu, jo šāds regulējums ir klaji pretējs biedrību dibināšanas un eksistences mērķiem. Biedrības neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu. praksē būtu grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. LBS ienākumi pilnā mērā tiek novirzīti biedrības mērķu sasniegšanai un nedrīkst būt interpretēti kā saimnieciskā darbība. Ar šādiem likuma grozījumiem tiek apdraudēta liela sabiedrības daļa, kura paļaujas uz biedrību un nodibinājumu atbalstu un sociālo piederību. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LBS norāda, ka likumprojekta autori nav izvērtējuši un paredzējuši likuma grozījumos kritērijus attiecībā uz biedrībām, kuras veic valsts deleģētu funkciju. Piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pietiekami novērtēts no visiem aspektiem, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Līdz ar to biedrības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Šāda regulējuma ieviešana faktiski sagrauj biedrību dibināšanas jēgu un mērķi, kā arī grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu.
LBS aicina atkārtoti izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību, jo Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
LBS ir kategoriski pret šādu grozījumu ieviešanu, jo šāds regulējums ir klaji pretējs biedrību dibināšanas un eksistences mērķiem. Biedrības neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu. praksē būtu grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. LBS ienākumi pilnā mērā tiek novirzīti biedrības mērķu sasniegšanai un nedrīkst būt interpretēti kā saimnieciskā darbība. Ar šādiem likuma grozījumiem tiek apdraudēta liela sabiedrības daļa, kura paļaujas uz biedrību un nodibinājumu atbalstu un sociālo piederību. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LBS norāda, ka likumprojekta autori nav izvērtējuši un paredzējuši likuma grozījumos kritērijus attiecībā uz biedrībām, kuras veic valsts deleģētu funkciju. Piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pietiekami novērtēts no visiem aspektiem, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Līdz ar to biedrības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Šāda regulējuma ieviešana faktiski sagrauj biedrību dibināšanas jēgu un mērķi, kā arī grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu.
LBS aicina atkārtoti izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību, jo Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
25.08.2024. 16:18
Vineta Jurevica - Biedrība "PĒDAS"
Es, Vineta Jurevica, un manis vadītā biedrība “PĒDAS” kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
25.08.2024. 17:19
Vija Daukšte - Latviešu – vācbaltiešu kultūras centrs ,,Domus Rigensis’’
Par iespējamu Uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
Latviešu - vācbaltiešu Kultūras centrs ,,Domus Rigensis’’ ir iepazinies ar Pilsoniskās apvienības atzinumu par Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par Uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem un izsaka pārliecinošu atbalstu šādai iniciatīvai. Vēlamies uzsvērt, ka daudzās sabiedriskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) veic nenovērtējamu darbu pilsoniskās sabiedrības veidošanā un ilgtspējā, tostarp, sekmējot sabiedrības piederības sajūtu Latvijas valstij un tā ieguldot ne mazums pūļu valsts drošības noturībā.
Kā zināms, sabiedriskās organizācijas nesaņem valsts finansējumu, tās negūst peļņu, bet par to finanšu izlietošanu atskaitās valstī noteiktajā likumiskajā kārtībā. Uzskatām, ka no valstiskā, sabiedriskā un tiesiskā viedokļa ir amorāli apriori pieņemt, ka, tā dēvētie, ārpusbudžeta finanšu līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši organizāciju mērķiem un ir apliekami ar nodokļiem.
Uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošana sabiedriskajām organizācijām, tādām kā biedrība ,,Domus Rigensis,’’ kuru darbība balstās tikai uz biedru naudām un atsevišķiem ziedojumiem, nāksies pārtraukt to darbību. Vēlamies uzsvērt, ka, tāpat kā ,,Domus Rigensis,’’ daudzas no tām gadu desmitiem uztur un nodrošina dažādā nacionālā un etniskā - materiālā un garīgā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Būtu absolūti tuvredzīgi jau tā miserablajam kultūras finansējumam valsts budžetā atņemt arī šīs sūri un grūti sarūpētās papildu iespējas. Tas ir valsts pašcieņas jautājums.
Dr. hist. Vija Daukšte
Latviešu – vācbaltiešu kultūras centra ,,Domus Rigensis’’ valdes priekšsēdētāja.
Rīga 23. 08. 2024.
Latviešu - vācbaltiešu Kultūras centrs ,,Domus Rigensis’’ ir iepazinies ar Pilsoniskās apvienības atzinumu par Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par Uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem un izsaka pārliecinošu atbalstu šādai iniciatīvai. Vēlamies uzsvērt, ka daudzās sabiedriskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) veic nenovērtējamu darbu pilsoniskās sabiedrības veidošanā un ilgtspējā, tostarp, sekmējot sabiedrības piederības sajūtu Latvijas valstij un tā ieguldot ne mazums pūļu valsts drošības noturībā.
Kā zināms, sabiedriskās organizācijas nesaņem valsts finansējumu, tās negūst peļņu, bet par to finanšu izlietošanu atskaitās valstī noteiktajā likumiskajā kārtībā. Uzskatām, ka no valstiskā, sabiedriskā un tiesiskā viedokļa ir amorāli apriori pieņemt, ka, tā dēvētie, ārpusbudžeta finanšu līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši organizāciju mērķiem un ir apliekami ar nodokļiem.
Uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošana sabiedriskajām organizācijām, tādām kā biedrība ,,Domus Rigensis,’’ kuru darbība balstās tikai uz biedru naudām un atsevišķiem ziedojumiem, nāksies pārtraukt to darbību. Vēlamies uzsvērt, ka, tāpat kā ,,Domus Rigensis,’’ daudzas no tām gadu desmitiem uztur un nodrošina dažādā nacionālā un etniskā - materiālā un garīgā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Būtu absolūti tuvredzīgi jau tā miserablajam kultūras finansējumam valsts budžetā atņemt arī šīs sūri un grūti sarūpētās papildu iespējas. Tas ir valsts pašcieņas jautājums.
Dr. hist. Vija Daukšte
Latviešu – vācbaltiešu kultūras centra ,,Domus Rigensis’’ valdes priekšsēdētāja.
Rīga 23. 08. 2024.
25.08.2024. 18:32
Anna Liscova - BDR " Adamova"
BDR “ Adamova” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.”
25.08.2024. 19:05
Raimonds Elbakjans - STREETBASKET biedrība
Es, Raimonds Elbakjans, kā biedrības STREETBASKET valdes loceklis un lielākās ielu sporta kustības "Ghetto Games" līderis, kurš jau 16 gadus diendienā strādā, lai tiešām pēc būtības ievirzītu jauniešus sportā un visus biedrības līdzekļus ieguldītu biedrības mērķu sasniegšanā, kategoriski iebilstam pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Par šo daudz jau esam diskutējuši ar VID pārstāvjiem.
Tā pat arī atbalstām LJP un LPA atzinumu par šo likumprojektu.
Tā pat arī atbalstām LJP un LPA atzinumu par šo likumprojektu.
25.08.2024. 19:38
Linda Kalniņa-Roderte - Biedrība "Creative Minds for Culture"
Biedrība "Creative Minds for Culture" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - "likumprojekts") un sniedz savu atzinumu. Biedrība "Creative Minds for Culture" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudēs organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Biedrība "Creative Minds for Culture" norāda, ka biedrības neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan, lai sasniegtu organizācijas mērķus, uzturētu un attīstītu organizāciju, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus. Biedrībām ir ierobežotas iespējas piesaistīt biedra naudas, ziedojumus un cita veida finansējumu, un piesaistītais finansējums ir nepietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai, tāpēc saimnieciskā darbība ir būtisks ienākumu avots biedrības mērķu sasniegšanai. Vēršam uzmanību uz to, ka šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās darbības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Biedrība "Creative Minds for Culture" atbalsta Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā".
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās darbības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Biedrība "Creative Minds for Culture" atbalsta Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā".
25.08.2024. 19:44
Natālija Skutele-Jeronoviča
“Preiļu novada invalīdu biedriba " kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.”
25.08.2024. 21:22
Inga Brūvere - Biedrība ''Latvijas Radošo savienību padome''
Biedrība ''Latvijas Radošo savienību padome'' kategoriski iebilst pret plānotajiem likumu grozījumiem, kas paredz aplikt biedrības ar uzņēmuma ienākuma nodokli un dalīt sabiedriskā labuma organizācijas vairākās kategorijās. Šāda aplikšana faktiski nozīmē radošo savienību un kultūras biedrību likvidāciju, atņem iespēju tām aizstāvēt savu biedru intereses un vēršas pret nevalstisko organizāciju darbību valstī.
25.08.2024. 22:02
Biedrība Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai (#esiLV)
Biedrība Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai (turpmāk tekstā esiLV) iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
4. Šāda regulējuma ieviešana var mazināt diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijā. Šobrīd daļa diasporas biedrību izvēlas savu darbību reģistrēt Latvijā, tā apliecinot savu piederību Latvijai, piesaistot Latvijas pilsoniskajam sektoram papildu resursus no ārvalstīm, radot darbavietas Latvijas iedzīvotājiem un veicot par to nodokļu iemaksas Latvijas valsts budžetā, nevis ārvalstīs. Šādai izvēlei būtisks apsvērums tomēr ir arī administratīvais slogs - tam kļūstot lielākam, izvirzot jaunas prasības, veidojas papildus šķēršļi diasporas NVO darbībai Latvijā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi - un tajā skaitā Latvijā reģistrētās diasporas pilsoniskās organizācijas - neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- lai varētu piesaistīt Latvijā privāto un publisko finansējumu no ārvalstīm (piem., ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma un priekšfinansējumus, un, lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Minēto apsvērumu dēļ un lai neceltu administratīvo slogu diasporas pilsonisko organizāciju darbībai Latvijā, tā mazinot diasporas ieguldījumu Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un tautsaimniecībā, aicinām nepieņemt Finanšu ministrijas rosināto regulējumu.
#esiLV valdes locekle Elīna Pinto
#esiLV sekretariāta vadītāja Vineta Hibšmane
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
4. Šāda regulējuma ieviešana var mazināt diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijā. Šobrīd daļa diasporas biedrību izvēlas savu darbību reģistrēt Latvijā, tā apliecinot savu piederību Latvijai, piesaistot Latvijas pilsoniskajam sektoram papildu resursus no ārvalstīm, radot darbavietas Latvijas iedzīvotājiem un veicot par to nodokļu iemaksas Latvijas valsts budžetā, nevis ārvalstīs. Šādai izvēlei būtisks apsvērums tomēr ir arī administratīvais slogs - tam kļūstot lielākam, izvirzot jaunas prasības, veidojas papildus šķēršļi diasporas NVO darbībai Latvijā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi - un tajā skaitā Latvijā reģistrētās diasporas pilsoniskās organizācijas - neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- lai varētu piesaistīt Latvijā privāto un publisko finansējumu no ārvalstīm (piem., ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma un priekšfinansējumus, un, lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Minēto apsvērumu dēļ un lai neceltu administratīvo slogu diasporas pilsonisko organizāciju darbībai Latvijā, tā mazinot diasporas ieguldījumu Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un tautsaimniecībā, aicinām nepieņemt Finanšu ministrijas rosināto regulējumu.
#esiLV valdes locekle Elīna Pinto
#esiLV sekretariāta vadītāja Vineta Hibšmane
25.08.2024. 22:16
Inese Fecere-Antipina - Latvijas Bērnu labklājības tīkls
Biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” (turpmāk - LBLT) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LBLT kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LBLT kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LBLT vērš uzmanību ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību.
Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LBLT pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai.
LBLT aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā
minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu.
LBLT ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām
biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
LBLT kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LBLT kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LBLT vērš uzmanību ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību.
Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LBLT pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai.
LBLT aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā
minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu.
LBLT ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām
biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
25.08.2024. 22:36
r.a. "Siltumnīca"
Par izstrādāto likumprojektu (projekta ID 23-TA-2370) " Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - likumprojekts) tiek izteikti šādi iebildumi:
1. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur problēmas aprakstu, kas ir vienkārši nokopēts teksts no informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) un nekādā veidā neizskaidro - kur tad ir problēma?
Likums, lai arī ierobežoti, tomēr ļauj nodarboties biedrībām ar saimniecisko darbību. Informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) tekstā par problēmu tiek uzsvērts tas, ka lielāka organizāciju daļa ir sākusi šo iespēju izmantot, proti, sākusi izmantot likuma dotās iespējas. Tas pats par sevi nerada problēmu.
Anotācijā būtu ietverams skaidrojums, cik bieži ir gadījumi, kad minētās tiesības tiek īstenotas negodprātīgi, proti, ar slēptu un likumā aizliegtu mērķi. Citādi organizācijām tiek uzlikts papildus administratīvais slogs.
2. Minētais administratīvais slogs ir jautājums, ko likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) tikai min, tomēr tas nav izvērtēts un to nemaz nav mēģināts aprēķināt, proti, kādas papildus izmaksas tas rada organizācijai. Anotācijā būtu ietverams izvērtējums par to, kādas minimālās izmaksas tiek radītas organizācijai atkarībā no tā, vai tā veic saimniecisko darbību vai neveic, kā arī, vai tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai nav.
3. Normatīvajam aktam būtu veicams pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums, ņemot vērā likumprojekts būtisko ietekmi uz plašu sabiedrības daļu un neviennozīmīgo vērtējumu.
4. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur šādu norādi “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.”. Minētais pēc būtības norāda, ka likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) ir būtiska nozīme un ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem. Pretēja Finanšu ministrijas pozīcija ir vērojama likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 6.3. punktā, kurā uz virkni iebildumu tiek sniegta formāla atbilde - “Nav attiecināms uz esošo likumprojektu. Sabiedriskā labuma organizāciju likums nav attiecināms uz visām reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem.” Uz to norāda arī likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļa Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, ciktāl tajā norādīta ietekme uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu neaptver tos grozījumus, kas ir iekļauti likumprojektā.
No minētā izriet, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) tekstā nav pamata atsaukties uz to, proti “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.” Minētais teksts būtu labojams (6.2.punkts) un sabiedrības līdzdalība būtu nodrošināma daudz plašākā apjomā un ilgākā laika posmā.
5. Likumprojekts neparedz pārejas periodu, lai organizācijas spētu pielāgoties jaunajām prasībām un, nepieciešamības gadījumā varētu paspēt iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kura iegūšanas laiks ir 6 mēneši. Ņemot vērā, ka uz šo brīdi tas vairs fiziski nav iespējams, kā arī to, ka uz šo brīdi nav divpakāpju sistēma, proti, nav iespējas iegūt 1.pakāpes statusu, likuma spēkā stāšanās datums būtu nosakāms ar 2026.gada 1 janvāri vai pat ar 2026.gada 1.aprīli, pieskaņojot to finanšu gada sākumam, atbilstoši precizējot arī visu likumprojekta tekstu.
1. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur problēmas aprakstu, kas ir vienkārši nokopēts teksts no informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) un nekādā veidā neizskaidro - kur tad ir problēma?
Likums, lai arī ierobežoti, tomēr ļauj nodarboties biedrībām ar saimniecisko darbību. Informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) tekstā par problēmu tiek uzsvērts tas, ka lielāka organizāciju daļa ir sākusi šo iespēju izmantot, proti, sākusi izmantot likuma dotās iespējas. Tas pats par sevi nerada problēmu.
Anotācijā būtu ietverams skaidrojums, cik bieži ir gadījumi, kad minētās tiesības tiek īstenotas negodprātīgi, proti, ar slēptu un likumā aizliegtu mērķi. Citādi organizācijām tiek uzlikts papildus administratīvais slogs.
2. Minētais administratīvais slogs ir jautājums, ko likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) tikai min, tomēr tas nav izvērtēts un to nemaz nav mēģināts aprēķināt, proti, kādas papildus izmaksas tas rada organizācijai. Anotācijā būtu ietverams izvērtējums par to, kādas minimālās izmaksas tiek radītas organizācijai atkarībā no tā, vai tā veic saimniecisko darbību vai neveic, kā arī, vai tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai nav.
3. Normatīvajam aktam būtu veicams pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums, ņemot vērā likumprojekts būtisko ietekmi uz plašu sabiedrības daļu un neviennozīmīgo vērtējumu.
4. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur šādu norādi “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.”. Minētais pēc būtības norāda, ka likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) ir būtiska nozīme un ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem. Pretēja Finanšu ministrijas pozīcija ir vērojama likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 6.3. punktā, kurā uz virkni iebildumu tiek sniegta formāla atbilde - “Nav attiecināms uz esošo likumprojektu. Sabiedriskā labuma organizāciju likums nav attiecināms uz visām reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem.” Uz to norāda arī likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļa Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, ciktāl tajā norādīta ietekme uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu neaptver tos grozījumus, kas ir iekļauti likumprojektā.
No minētā izriet, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) tekstā nav pamata atsaukties uz to, proti “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.” Minētais teksts būtu labojams (6.2.punkts) un sabiedrības līdzdalība būtu nodrošināma daudz plašākā apjomā un ilgākā laika posmā.
5. Likumprojekts neparedz pārejas periodu, lai organizācijas spētu pielāgoties jaunajām prasībām un, nepieciešamības gadījumā varētu paspēt iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kura iegūšanas laiks ir 6 mēneši. Ņemot vērā, ka uz šo brīdi tas vairs fiziski nav iespējams, kā arī to, ka uz šo brīdi nav divpakāpju sistēma, proti, nav iespējas iegūt 1.pakāpes statusu, likuma spēkā stāšanās datums būtu nosakāms ar 2026.gada 1 janvāri vai pat ar 2026.gada 1.aprīli, pieskaņojot to finanšu gada sākumam, atbilstoši precizējot arī visu likumprojekta tekstu.
25.08.2024. 22:37
Māris Jansons - "Rīgas Apkaimju alianse"
Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pie kurām pieder arī ČAB, ir ikvienas demokrātijas pamats un viena no to funkcijām ir pašvaldības un valsts pārvaldes, labas pārvaldības kontrole. Laikā, kad, tādas attīstītas demokrātijas kā Norvēģija un Islande, kas izceļas ar augstu sabiedrības iesaisti NVO, iegulda finansējumu Latvijas NVO sektora apmācībās, lai tās iemācītos un uzdrošinātos gūt ieņēmumus ar saimnieciskās darbības palīdzību, Finanšu Ministrija iet pret Latvijas NVO attīstību un neatkarību, cenšas to bremzēt un uzlikt jaunu birokrātisku slogu.
Biedrību un nodibinājumu likumā jau tagad ir noteikts, ka NVO ieņēmumi ir jātērē NVO mērķu sasniegšanai. Ja pastāv gadījumi, ka kāda Latvijas NVO šo izmanto ļaunprātīgi, tā ir jāsauc pie atbildības, nevis dēļ dažiem negodprātīgiem NVO būtiski jākavē visa sektora darbība un organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstība.
Fakts, ka Finanšu ministrija nav pat mēģinājusi atrast veidu kā cīnīties ar niecīgo skaitu NVO, kuru darbība var tikt vērtēta kā aizdomīga, liecina par milzīgu izpratnes trūkumu par šo jomu. Piemēram, nav izņēmuma daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju biedrībām - NVO virzieniem par kuru valsts un pašvaldības cenšas atbalstīt, jo tas ir kritiski svarīgi gan pilsoniskās sabiedrības attīstībai, gan daudzdzīvvokļu māju atjaunošanas procesam, kas jau tā norit daudz lēnāk nekā būtu vajadzīgs.
Aicinām izvērtēt likumprojekta izstrādātāju atbilstību savam amatam, jo šī likumprojekta zemā kvalitāte nav savienojama ar augstu vai pat viduvēju profesionalitātes līmeni valsts pārvaldē.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pie kurām pieder arī ČAB, ir ikvienas demokrātijas pamats un viena no to funkcijām ir pašvaldības un valsts pārvaldes, labas pārvaldības kontrole. Laikā, kad, tādas attīstītas demokrātijas kā Norvēģija un Islande, kas izceļas ar augstu sabiedrības iesaisti NVO, iegulda finansējumu Latvijas NVO sektora apmācībās, lai tās iemācītos un uzdrošinātos gūt ieņēmumus ar saimnieciskās darbības palīdzību, Finanšu Ministrija iet pret Latvijas NVO attīstību un neatkarību, cenšas to bremzēt un uzlikt jaunu birokrātisku slogu.
Biedrību un nodibinājumu likumā jau tagad ir noteikts, ka NVO ieņēmumi ir jātērē NVO mērķu sasniegšanai. Ja pastāv gadījumi, ka kāda Latvijas NVO šo izmanto ļaunprātīgi, tā ir jāsauc pie atbildības, nevis dēļ dažiem negodprātīgiem NVO būtiski jākavē visa sektora darbība un organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstība.
Fakts, ka Finanšu ministrija nav pat mēģinājusi atrast veidu kā cīnīties ar niecīgo skaitu NVO, kuru darbība var tikt vērtēta kā aizdomīga, liecina par milzīgu izpratnes trūkumu par šo jomu. Piemēram, nav izņēmuma daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju biedrībām - NVO virzieniem par kuru valsts un pašvaldības cenšas atbalstīt, jo tas ir kritiski svarīgi gan pilsoniskās sabiedrības attīstībai, gan daudzdzīvvokļu māju atjaunošanas procesam, kas jau tā norit daudz lēnāk nekā būtu vajadzīgs.
Aicinām izvērtēt likumprojekta izstrādātāju atbilstību savam amatam, jo šī likumprojekta zemā kvalitāte nav savienojama ar augstu vai pat viduvēju profesionalitātes līmeni valsts pārvaldē.
25.08.2024. 23:08
Preiļu nevalstisko organizāciju centrs
Biedrība "Preiļu nevalstisko organizāciju centrs" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Daudzas Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var radīt reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu apgrūtinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
Biedrība pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
25.08.2024. 23:48