Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto (Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.2. punkts).
Mērķa apraksts
Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1. sadaļā noteiktajam, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) biedrībām un nodibinājumiem jāprecizē uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējums, un, ņemot vērā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2024. - 25.08.2024.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Biedrības vai nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
Sagatavoja
Sandra Krīpere (FM)
Atbildīgā persona
Ilmārs Šņucins (FM)
Izsludināšanas datums
08.08.2024. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Līna Austra Putāne - Latvijas Pilsoniskā alianse
Latvijas Pilsoniskā alianse (turpmāk - LPA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LPA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LPA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika izdiskutēts Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LPA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LPA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LPA pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LPA aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LPA ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LPA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LPA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LPA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika izdiskutēts Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LPA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LPA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LPA pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LPA aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LPA ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LPA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
14.08.2024. 15:20
Agnese Frīdenberga - Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz savu viedokli.
Providus iebilst pret likumprojektu pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan Providus, gan citas organizācijas iesniedza negatīvu atzinumu par SLO likumprojektu, norādot, ka nav pamatots dalījums SLO 1 un SLO2, kas radīs apjukumu sektorā un arī potenciāliem ziedotājiem, tāpēc paredzams, ka par SLO regulējumu būs vēl spraigas diskusijas un tiks meklēts labākais risinājums.
2. Nav skaidrs kā nošķirs gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav. Jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likuma redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Tā varētu būt pat neliela daļa no visas organizācijas darbības, kas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, kultūras sfēras organizācijai ir SLO statuss par jomu - kultūras veicināšanā, taču organizācija vēl strādā arī ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem (jomai SLO statuss nav) - kā noteikts apliekamo bāzi, ja abas darbības nav skaidri nodalāmas? Kā to rāda citu valstu pieredze, nereti SLO vai tam pielīdzināms statuss var tikt piešķirts organizācijai, kuras darbība pilnībā vai lielā mērā (Igaunijā tie ir 90% no visām aktivitātēm) ir jābūt vērstiem uz plašākas sabiedrības labumu (šo esam norādījuši kā iebildumu pie SLO likumprojekta).
3. Nav saprotams Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Apskatot biedrību un nodibinājumu darbību jāsecina, ka izdevumi organizācijām ir vai nu tādi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, vai tiek novirzīti statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā to paredz likums. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izskaustu, nevis jārada tiesiskais regulējums, kas ierobežos organizāciju iespējas veikt statūtos noteiktos mērķus.
4. Nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
5. Ir jāatrod labākais risinājums kādos gadījumos UIN ir jāmaksā un kādos nav. Kopumā piekrītam piedāvājumam, ka arī nevalstiskās organizācijas ir UIN maksātāji noteiktos gadījumos (piemēram, ja sniedz pakalpojumu tirgū un var radīt nevienlīdzīgus apstākļus citiem komersantiem, vai darbojas jomās, kuras nav būtiskas Latvijas izaugsmei vai darbojas šaurā biedru labumā (biedri, kas nav neaizsargātas personas) vai tamlīdzīgos gadījumos) , kā tas ir citās Eiropas savienības valstīs. Taču FM piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pārrunāts ar nevalstisko sektoru, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Apskatot citu valstu pieredzi jāsecina, ka ir konstatējami vairāki risinājumi, piemēram, paredzēt, ka ar UIN neapliekas tādi izdevumi, kuri 1)ir vērsti uz SLO mērķu sasniegšanu (kā tas paredzēts piedāvātā likumprojektā) un/vai 2) organizācija darbojas jomās, kuras valstī ir nozīmīgas (uzskaitot tās) un organizācijas ir atbrīvotas no UIN (neatkarīgi ir vai nav SLO statuss) (Vācijā tās ir - veco ļaužu pansionāti un pansionāti, labdarības ēdināšanas pakalpojumi un citi[1]) un/vai 3)organizācijām ir tiesības lūgt atbrīvojumu no UIN un atbildīgās iestādes pieņem lēmumu (organizācijas darbībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem - jomai, apjomam un saimnieciskās darbības aktivitātes nedrīkst radīt negodīgas uzņēmējdarbības riskus (Somijā[2])). Diemžēl FM nav piedāvājusi šos citus risinājumus vai apspriedusi ar sektoru dažādās citu valstu pieejas, meklējot labāko risinājumu Latvijai.
[1] “Public benefit status and CMD systems for associations and non-profit organizations in the EU”, pieejams https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2023/753422/IPOL_STU(2023)753422_EN.pdf , 25 lpp,
[2] Informācija iegūta no vietnes - https://www.vero.fi/en/businesses-and-corporations/taxes-and-charges/associations-and-foundations/income-taxation-of-non-profit-organisations/tax-relief/
Providus iebilst pret likumprojektu pamatojoties uz šādiem argumentiem:
1. Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan Providus, gan citas organizācijas iesniedza negatīvu atzinumu par SLO likumprojektu, norādot, ka nav pamatots dalījums SLO 1 un SLO2, kas radīs apjukumu sektorā un arī potenciāliem ziedotājiem, tāpēc paredzams, ka par SLO regulējumu būs vēl spraigas diskusijas un tiks meklēts labākais risinājums.
2. Nav skaidrs kā nošķirs gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav. Jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likuma redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Tā varētu būt pat neliela daļa no visas organizācijas darbības, kas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, kultūras sfēras organizācijai ir SLO statuss par jomu - kultūras veicināšanā, taču organizācija vēl strādā arī ar pilsoniskās sabiedrības jautājumiem (jomai SLO statuss nav) - kā noteikts apliekamo bāzi, ja abas darbības nav skaidri nodalāmas? Kā to rāda citu valstu pieredze, nereti SLO vai tam pielīdzināms statuss var tikt piešķirts organizācijai, kuras darbība pilnībā vai lielā mērā (Igaunijā tie ir 90% no visām aktivitātēm) ir jābūt vērstiem uz plašākas sabiedrības labumu (šo esam norādījuši kā iebildumu pie SLO likumprojekta).
3. Nav saprotams Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Apskatot biedrību un nodibinājumu darbību jāsecina, ka izdevumi organizācijām ir vai nu tādi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, vai tiek novirzīti statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā to paredz likums. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izskaustu, nevis jārada tiesiskais regulējums, kas ierobežos organizāciju iespējas veikt statūtos noteiktos mērķus.
4. Nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
5. Ir jāatrod labākais risinājums kādos gadījumos UIN ir jāmaksā un kādos nav. Kopumā piekrītam piedāvājumam, ka arī nevalstiskās organizācijas ir UIN maksātāji noteiktos gadījumos (piemēram, ja sniedz pakalpojumu tirgū un var radīt nevienlīdzīgus apstākļus citiem komersantiem, vai darbojas jomās, kuras nav būtiskas Latvijas izaugsmei vai darbojas šaurā biedru labumā (biedri, kas nav neaizsargātas personas) vai tamlīdzīgos gadījumos) , kā tas ir citās Eiropas savienības valstīs. Taču FM piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pārrunāts ar nevalstisko sektoru, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Apskatot citu valstu pieredzi jāsecina, ka ir konstatējami vairāki risinājumi, piemēram, paredzēt, ka ar UIN neapliekas tādi izdevumi, kuri 1)ir vērsti uz SLO mērķu sasniegšanu (kā tas paredzēts piedāvātā likumprojektā) un/vai 2) organizācija darbojas jomās, kuras valstī ir nozīmīgas (uzskaitot tās) un organizācijas ir atbrīvotas no UIN (neatkarīgi ir vai nav SLO statuss) (Vācijā tās ir - veco ļaužu pansionāti un pansionāti, labdarības ēdināšanas pakalpojumi un citi[1]) un/vai 3)organizācijām ir tiesības lūgt atbrīvojumu no UIN un atbildīgās iestādes pieņem lēmumu (organizācijas darbībai jāatbilst noteiktiem kritērijiem - jomai, apjomam un saimnieciskās darbības aktivitātes nedrīkst radīt negodīgas uzņēmējdarbības riskus (Somijā[2])). Diemžēl FM nav piedāvājusi šos citus risinājumus vai apspriedusi ar sektoru dažādās citu valstu pieejas, meklējot labāko risinājumu Latvijai.
[1] “Public benefit status and CMD systems for associations and non-profit organizations in the EU”, pieejams https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2023/753422/IPOL_STU(2023)753422_EN.pdf , 25 lpp,
[2] Informācija iegūta no vietnes - https://www.vero.fi/en/businesses-and-corporations/taxes-and-charges/associations-and-foundations/income-taxation-of-non-profit-organisations/tax-relief/
14.08.2024. 15:56
Lab Futura
Biedrība Lab Futura kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrības Lab Futura ieņēmumus galvenokārt veido Eiropas Savienības un citu donoru dotācijas projektu īstenošanai. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023. gadā veidoja 6% no ieņēmumiem, tie tika iegūti, veicot publiskās pārvaldes iestāžu pasūtītus pētījumus un vadot apmācības citām nevalstiskā sektora organizācijām. Šie ieņēmumi ir ļoti būtisks avots biedrības mērķu sasniegšanai un tiek izmantoti galvenokārt donoru finansēto projektu līdzfinansēšanai (līdzfinansējums, protams, nav nepieciešams visās donoru finansētās programmās, bet ir programmas, kur nepieciešams līdzfinansēt 10-20% izdevumi, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas) un priekšfinansēšanai (lielākoties donoru finansētās programmās projekta īstenošanas laikā tiek izmaksāti 80-90% finansējuma un atlikusī daļa pēc projekta gala atskaites apstiprināšanas). Dažos gadījumos ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiek izmantoti neparedzētu izdevumu vai papildu izmaksu segšanai donoru finansētos projektos. Kā redzams no iepriekš minētā, ieņēmumi no saimnieciskās darbības biedrības Lab Futura gadījumā nekādā ziņā nav saistāmi ar peļņas gūšanu un pilnībā tiek izmantoti sabiedriskā labuma nodrošināšanai. Vienlaikus ir iespējama situācija, kad ieņēmumi tiek gūti vienā gadā, bet attiecīgie izdevumi nākamajā gadā, atkarībā no projektu naudas plūsmas.
Biedrība Lab Futura ir pieteikusies sabiedriskā labuma statusa iegūšanai un pašlaik gaida lēmumu par tā piešķiršanu. Līdz ar to saprotam, ka mūsu gadījumā nebūs nepieciešams maksāt UIN. Tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka Latvijā ir daudz biedrību, kas nav pieteikušās šim statusam, jo nepiesaista ziedojumus, bet finansē savu darbību no citiem avotiem (piemēram, dažādām donoru finansētām programmām). Līdz ar to, pieņemot plānotos grozījumus UIN piemērošanā biedrībām un nodibinājumiem, paredzams, ka būtiski pieaugs pieteikumu skaits un darba apjoms Sabiedriskā labuma komisijai.
Biedrības Lab Futura ieņēmumus galvenokārt veido Eiropas Savienības un citu donoru dotācijas projektu īstenošanai. Ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023. gadā veidoja 6% no ieņēmumiem, tie tika iegūti, veicot publiskās pārvaldes iestāžu pasūtītus pētījumus un vadot apmācības citām nevalstiskā sektora organizācijām. Šie ieņēmumi ir ļoti būtisks avots biedrības mērķu sasniegšanai un tiek izmantoti galvenokārt donoru finansēto projektu līdzfinansēšanai (līdzfinansējums, protams, nav nepieciešams visās donoru finansētās programmās, bet ir programmas, kur nepieciešams līdzfinansēt 10-20% izdevumi, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības programmas) un priekšfinansēšanai (lielākoties donoru finansētās programmās projekta īstenošanas laikā tiek izmaksāti 80-90% finansējuma un atlikusī daļa pēc projekta gala atskaites apstiprināšanas). Dažos gadījumos ieņēmumi no saimnieciskās darbības tiek izmantoti neparedzētu izdevumu vai papildu izmaksu segšanai donoru finansētos projektos. Kā redzams no iepriekš minētā, ieņēmumi no saimnieciskās darbības biedrības Lab Futura gadījumā nekādā ziņā nav saistāmi ar peļņas gūšanu un pilnībā tiek izmantoti sabiedriskā labuma nodrošināšanai. Vienlaikus ir iespējama situācija, kad ieņēmumi tiek gūti vienā gadā, bet attiecīgie izdevumi nākamajā gadā, atkarībā no projektu naudas plūsmas.
Biedrība Lab Futura ir pieteikusies sabiedriskā labuma statusa iegūšanai un pašlaik gaida lēmumu par tā piešķiršanu. Līdz ar to saprotam, ka mūsu gadījumā nebūs nepieciešams maksāt UIN. Tomēr vēlamies vērst uzmanību, ka Latvijā ir daudz biedrību, kas nav pieteikušās šim statusam, jo nepiesaista ziedojumus, bet finansē savu darbību no citiem avotiem (piemēram, dažādām donoru finansētām programmām). Līdz ar to, pieņemot plānotos grozījumus UIN piemērošanā biedrībām un nodibinājumiem, paredzams, ka būtiski pieaugs pieteikumu skaits un darba apjoms Sabiedriskā labuma komisijai.
14.08.2024. 20:45
Jorens Dobkevičs - "New East"
Biedrība New East ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
New East kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latgales reģionā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” īpaši skars Latgales PSO sektoru. Aicinām iepazīties ar Providus 2023. Gada pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”, kur ir secinātas vairākas problēmas ar kuriem jau šobrīd saskarās PSO Latgalē un piedavātais “likumprojekts”, pēc mūsu uzskātiem, vēl vairāk pasliktinās šo situāciju tuvāko 3-5 gadu laikā.
“Latgalē ir mazs NVO sektors. Latgalē reģistrētas aptuveni 7% no visām Latvijas biedrībām un nodibinājumiem jeb nedaudz virs 2 tūkst.”
“NVO kapacitāte ir zema. NVO spēja darboties aktīvi, uzņemties līderību, būt aktīvam pilsoniskās sabiedrības dalībniekam, ieraudzīt plašākas kopienas vajadzības un tām ātri pielāgoties ir atkarīgas no NVO kapacitātes – vai organizācijai ir pamatdarbībai nepieciešamie resursi – pastāvīgs finansējums, lai nosegtu ikdienas izmaksas un vismaz vienu vai vairākus darbiniekus. Pētījumā secināts, ka NVO sektors Latgales reģionā ir visai noplicināts – administratīvā kapacitāte ir zema, vien 8% no visām NVO ir spējīgas nodarbināt kaut vienu darbinieku, taču arī šādos gadījumos darbinieki ne vienmēr ir pastāvīgi nodarbināti. Mazāk par pusi no reģistrētajām organizācijām uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. NVO kapacitāti pašreizējā līmenī lielā mērā palīdz uzturēt valsts un pašvaldību dotācijas, kā arī daļa no organizācijām veic saimniecisko darbību (visbiežāk sporta klubi, atpūtas, izklaides un kultūras NVO)”
“Lielākajai daļai no Latgales NVO nav ieņēmumu To, ka aktīvu NVO skaits varētu būt vēl mazāks, liecina arī citi dati – tikai 38% no NVO, kas iesniegušas savas darbības pārskatu VID, uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. Daļa no organizācijām darbojas pilnīgi brīvprātīgi.”
“Latgales reģiona NVO kapacitāte Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. Nozīmīgs atbalsts ir NVA atbalsta programma ar subsidētajām darba vietām, kas vairākām NVO palīdzējis nodarbināt cilvēkus, kā arī nedaudz labiekārtot darba vietas. Organizāciju aktīvai darbībai nepieciešams finansējums, lai varētu apmaksāt telpas organizācijas darbībai, izmaksu segšanai, vismaz viena vai divu darbinieku algošanai. Dati liecina, ka organizāciju administratīvā kapacitāte ir samērā zema un tā turpina samazināties. Kā iepriekš tika minēts, tikai 38% no visām Latgales reģionā reģistrētajām NVO 2022. gadā bija ieņēmumi. Pēdējos trīs gados novērojama tendence, ka organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās, neskatoties uz to, ka kopumā NVO skaits Latgalē ir nedaudz pieaudzis.”
Aicinām arī iepazīties ar Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā
“Lielākie izaicinājumi NVO darbā:
• darbs NVO jāsavieno ar algotu darbu citur, maz laika, ko veltīt NVO aktivitātēm;
• organizācija turas uz viena vai dažu entuziastu pleciem, ja šie entuziasti pārtrauc darbību, beidzas arī NVO darbs;
• pierobeža nav pievilcīga vieta gan jauniem uzņēmumiem, gan nevalstiskajām organizācijām, lai tās veidotos;
• nav pastāvīga finansējuma, organizācijām nav pastāvīgi algotu darbinieku – kapacitāte kopumā ir ļoti zema;
• trūkst zināšanu par organizāciju darbības jautājumiem, piemēram, par to, kā pašiem saviem spēkiem aizpildīt gada pārskatu;
• finansējuma neparedzamības dēļ organizācijas neplāno savu darbību ilgtermiņā. Tās dzīvo no projekta uz projektu.
• sabiedriskā labuma statuss – pārāk lielas birokrātiskās prasības pret ieguvumiem no statusa;
• daļai no organizācijām ir sarežģīti pašām segt telpu nomas izmaksas, otrai daļai tās piešķir pašvaldības bezatlīdzības lietošanā;”
Mēs, biedrība New East piekritam LPA iebildumam par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Mēs kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Latgalē ir tikai 5,8% NVO ar SLO statusu (avots: Providus apkopotie dati, izmantojot SIA “Lursoft IT” sniegto informāciju. NVO blīvuma noteikšanai izmantoti PMLP dati par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 01.07.2022.)
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c.
Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, īpaši Latgales NVO.
Mums arī nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Atgādinām:
“Jāstiprina Latgales reģiona NVO kapacitāte. Latgales reģiona NVO sektora kapacitāte ir viens no svarīgiem investīciju mērķiem, lai veicinātu sabiedrības noturību reģionā. Pašvaldību resursi tam nav pietiekami, kā arī to būtiska palielināšana radītu citus riskus, proti, ka NVO darbība būtu cieši atkarīga no vietējās politiskās varas. Šobrīd NVO kapacitāte ir ļoti noplicināta, bet nav risinājumu, kā lokāli to varētu spēcināt, tādēļ nepieciešams ieviest nacionāla mēroga atbalsta programmas šim reģionam, īpaši, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus.”- Providus pētījums “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”
Mēs, biedrība New East uzskatam ka Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nav atbalsta mehanisms NVO sektora stiprināšanai Latvijā un īpašī Latgalē, otrādi еas ir kaitīgs, postošs un destruktīvs piedavājums, kas drīzāk vājinās, nevis stiprinās šo nozari reģionā.
New East kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latgales reģionā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” īpaši skars Latgales PSO sektoru. Aicinām iepazīties ar Providus 2023. Gada pētījumu “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”, kur ir secinātas vairākas problēmas ar kuriem jau šobrīd saskarās PSO Latgalē un piedavātais “likumprojekts”, pēc mūsu uzskātiem, vēl vairāk pasliktinās šo situāciju tuvāko 3-5 gadu laikā.
“Latgalē ir mazs NVO sektors. Latgalē reģistrētas aptuveni 7% no visām Latvijas biedrībām un nodibinājumiem jeb nedaudz virs 2 tūkst.”
“NVO kapacitāte ir zema. NVO spēja darboties aktīvi, uzņemties līderību, būt aktīvam pilsoniskās sabiedrības dalībniekam, ieraudzīt plašākas kopienas vajadzības un tām ātri pielāgoties ir atkarīgas no NVO kapacitātes – vai organizācijai ir pamatdarbībai nepieciešamie resursi – pastāvīgs finansējums, lai nosegtu ikdienas izmaksas un vismaz vienu vai vairākus darbiniekus. Pētījumā secināts, ka NVO sektors Latgales reģionā ir visai noplicināts – administratīvā kapacitāte ir zema, vien 8% no visām NVO ir spējīgas nodarbināt kaut vienu darbinieku, taču arī šādos gadījumos darbinieki ne vienmēr ir pastāvīgi nodarbināti. Mazāk par pusi no reģistrētajām organizācijām uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. NVO kapacitāti pašreizējā līmenī lielā mērā palīdz uzturēt valsts un pašvaldību dotācijas, kā arī daļa no organizācijām veic saimniecisko darbību (visbiežāk sporta klubi, atpūtas, izklaides un kultūras NVO)”
“Lielākajai daļai no Latgales NVO nav ieņēmumu To, ka aktīvu NVO skaits varētu būt vēl mazāks, liecina arī citi dati – tikai 38% no NVO, kas iesniegušas savas darbības pārskatu VID, uzrāda finansiālo darbību, proti, tām ir ieņēmumi. Daļa no organizācijām darbojas pilnīgi brīvprātīgi.”
“Latgales reģiona NVO kapacitāte Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. Nozīmīgs atbalsts ir NVA atbalsta programma ar subsidētajām darba vietām, kas vairākām NVO palīdzējis nodarbināt cilvēkus, kā arī nedaudz labiekārtot darba vietas. Organizāciju aktīvai darbībai nepieciešams finansējums, lai varētu apmaksāt telpas organizācijas darbībai, izmaksu segšanai, vismaz viena vai divu darbinieku algošanai. Dati liecina, ka organizāciju administratīvā kapacitāte ir samērā zema un tā turpina samazināties. Kā iepriekš tika minēts, tikai 38% no visām Latgales reģionā reģistrētajām NVO 2022. gadā bija ieņēmumi. Pēdējos trīs gados novērojama tendence, ka organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās, neskatoties uz to, ka kopumā NVO skaits Latgalē ir nedaudz pieaudzis.”
Aicinām arī iepazīties ar Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā
“Lielākie izaicinājumi NVO darbā:
• darbs NVO jāsavieno ar algotu darbu citur, maz laika, ko veltīt NVO aktivitātēm;
• organizācija turas uz viena vai dažu entuziastu pleciem, ja šie entuziasti pārtrauc darbību, beidzas arī NVO darbs;
• pierobeža nav pievilcīga vieta gan jauniem uzņēmumiem, gan nevalstiskajām organizācijām, lai tās veidotos;
• nav pastāvīga finansējuma, organizācijām nav pastāvīgi algotu darbinieku – kapacitāte kopumā ir ļoti zema;
• trūkst zināšanu par organizāciju darbības jautājumiem, piemēram, par to, kā pašiem saviem spēkiem aizpildīt gada pārskatu;
• finansējuma neparedzamības dēļ organizācijas neplāno savu darbību ilgtermiņā. Tās dzīvo no projekta uz projektu.
• sabiedriskā labuma statuss – pārāk lielas birokrātiskās prasības pret ieguvumiem no statusa;
• daļai no organizācijām ir sarežģīti pašām segt telpu nomas izmaksas, otrai daļai tās piešķir pašvaldības bezatlīdzības lietošanā;”
Mēs, biedrība New East piekritam LPA iebildumam par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Mēs kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Latgalē ir tikai 5,8% NVO ar SLO statusu (avots: Providus apkopotie dati, izmantojot SIA “Lursoft IT” sniegto informāciju. NVO blīvuma noteikšanai izmantoti PMLP dati par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās uz 01.07.2022.)
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c.
Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, īpaši Latgales NVO.
Mums arī nav skaidrs kāpēc ir nevienlīdzīga attieksme attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem salīdzinot ar komersantiem. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Atgādinām:
“Jāstiprina Latgales reģiona NVO kapacitāte. Latgales reģiona NVO sektora kapacitāte ir viens no svarīgiem investīciju mērķiem, lai veicinātu sabiedrības noturību reģionā. Pašvaldību resursi tam nav pietiekami, kā arī to būtiska palielināšana radītu citus riskus, proti, ka NVO darbība būtu cieši atkarīga no vietējās politiskās varas. Šobrīd NVO kapacitāte ir ļoti noplicināta, bet nav risinājumu, kā lokāli to varētu spēcināt, tādēļ nepieciešams ieviest nacionāla mēroga atbalsta programmas šim reģionam, īpaši, ņemot vērā ģeopolitiskos apsvērumus.”- Providus pētījums “Nevalstisko organizāciju sektors Latgalē”
Mēs, biedrība New East uzskatam ka Finanšu ministrijas izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nav atbalsta mehanisms NVO sektora stiprināšanai Latvijā un īpašī Latgalē, otrādi еas ir kaitīgs, postošs un destruktīvs piedavājums, kas drīzāk vājinās, nevis stiprinās šo nozari reģionā.
15.08.2024. 12:24
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Latvijas Mežu sertifikācijas padome (turpmāk - LMSP) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu).
LMSP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LMSP atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai Latvijā varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (tas var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējuma (var sasniegt pat 70%), lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami arī saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
LMSP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LMSP atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai Latvijā varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (tas var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējuma (var sasniegt pat 70%), lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami arī saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
16.08.2024. 13:44
Lauris Bočs - LB trasts
Anotācijā norādīts, ka "Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto". Tajās ir runa par sabiedriskā labuma organizāciju pieaugošo tendenci būt saimnieciskās darbības veicējiem, kas, salīdzinot ar komersantiem, nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli, pretendējot arī uz valsts atbalstiem mehānismiem, kas varot radīt neskaidrības pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma.
Līdz ar to norādāms:
1.Piedāvātie grozījumi iziet ārpus ziņojuma problēmas ietvara, jo ierobežo (uzliek pienākumus) nevis SLO, bet visām NVO;
2.Piedāvātie grozījumi (grozījumu 3. pants un 5. pants) paredz prezumpciju, ka biedrības un nodibinājumi kā saimnieciskās darbības veicēji konkurē ar citiem UIN objektiem vienā tirgū. Tas netiek atpsugļots anotācijā vispār nevienā vietā, pēc kādiem kritērijiem nonākts pie secinājuma, ka organizācija, kam pēc likuma dibināšanas mērķis ir gūt peļņu, var būt vienāda veida tirgus dalībnieks ar NVO, kam saimniecisko darbību jāizmanto bieži kā papilddarbību, lai vispār uzturētu organizācijas darbību, jo nav ziedojumi populāri;
3.Anotācijā (un tāpat ziņojumā) iztrūkst norādes par šāda regulējuma aprobāciju ārvalstīs, vai vispār tā ir vismaz Eiropas Savienības ietvaros loģiska un likusmakarīga prasība pilsoniskā sabiedrībā;
4.Anotācijā nav nevienā vietā atreferēts un analizēts 10.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2023, pēc kura judikatūras līmenī Latvijā atzīts, ka Valsts ieņēmu dienesta (attiecīgi arī Finanšu minsitrijas) nostāja par NVO, ka saimnieciskās darbības naudas plūsma nedrīkst pārsniegt ziedojumus, ir nepareiza. Proti 7. punktā norādīts: "Tomēr uzstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantā noteikto.".
5.Ievērojot minēto, piedāvātie grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu, kas NVO gadījumā nav likumiski noteiktai ssaimnieciskās darbības pašmērķis. Tā kā Latvijā ir ļoti maza aktivitāte ar ziedotājiem un NVO bieži tiek veidoti interešu grupu pārstāvībām brīvajā laikā, tad uzlikt pienākumus kārtot grāmatvedību UIN iekasēšanai ir vienkārši nesamērīgs šķērslis īstenot Satversmē noteiktās biedrošanās tiesības, jo daudziem NVO ir iespēja ar minimāliem ienākumiem no, piem., rokdarbiem vai tml. uzturēt organizāciju biedru interešu īstenošanai atbilstoši statūtiem. Tomēr socioloģiski ir droši, ka tas tiks galvenokārt likvidēts, ja tiktu pieņemti piedāvātie grozījumi, jo tie pielīdzinātu vairāk komersanta būtībai, nevis interešu biedrošanos;
6.Anotācija vairākās vietās ir maldinoša, jo, piemēram, UIN ieviešana ietekmētu arī valsts budžetu u.tml., bet par tām lietām būtu nepieciešama padziļinātāka diskusija Saeimā, ja vispār valdība virzīs grozījumus, jo ļoti daudzi politiķi ir iesaistīti arī NVO sektorā gan autentiskā pilsoniskā darbā, gan, protams, shēmošanā un slēptos koruptīvos darījumos, bet šo problemātiku jārisina ar precīzākiem rīkiem, kas ir individuāli mērķēti sadarbībā ar VID un KNAB. Līdz ar to grozījumi ir pārsteidzīgi noformulēti un tādā redakcijā nozīmētu tikai pilsoniskās sabiedrības aktivitātes mazināšanu (gan jau pēc statistikas varētu redzēt NVO dibināšanas dinamikas kritumu, kolīdz būtu tāds regulējums, bet grozījumu projekts nesatur nekādus empīriskus datus par pieredzēm citās valstīs un pētījumiem par tik būtiskām izmaiņām).
Līdz ar to norādāms:
1.Piedāvātie grozījumi iziet ārpus ziņojuma problēmas ietvara, jo ierobežo (uzliek pienākumus) nevis SLO, bet visām NVO;
2.Piedāvātie grozījumi (grozījumu 3. pants un 5. pants) paredz prezumpciju, ka biedrības un nodibinājumi kā saimnieciskās darbības veicēji konkurē ar citiem UIN objektiem vienā tirgū. Tas netiek atpsugļots anotācijā vispār nevienā vietā, pēc kādiem kritērijiem nonākts pie secinājuma, ka organizācija, kam pēc likuma dibināšanas mērķis ir gūt peļņu, var būt vienāda veida tirgus dalībnieks ar NVO, kam saimniecisko darbību jāizmanto bieži kā papilddarbību, lai vispār uzturētu organizācijas darbību, jo nav ziedojumi populāri;
3.Anotācijā (un tāpat ziņojumā) iztrūkst norādes par šāda regulējuma aprobāciju ārvalstīs, vai vispār tā ir vismaz Eiropas Savienības ietvaros loģiska un likusmakarīga prasība pilsoniskā sabiedrībā;
4.Anotācijā nav nevienā vietā atreferēts un analizēts 10.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2023, pēc kura judikatūras līmenī Latvijā atzīts, ka Valsts ieņēmu dienesta (attiecīgi arī Finanšu minsitrijas) nostāja par NVO, ka saimnieciskās darbības naudas plūsma nedrīkst pārsniegt ziedojumus, ir nepareiza. Proti 7. punktā norādīts: "Tomēr uzstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantā noteikto.".
5.Ievērojot minēto, piedāvātie grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu, kas NVO gadījumā nav likumiski noteiktai ssaimnieciskās darbības pašmērķis. Tā kā Latvijā ir ļoti maza aktivitāte ar ziedotājiem un NVO bieži tiek veidoti interešu grupu pārstāvībām brīvajā laikā, tad uzlikt pienākumus kārtot grāmatvedību UIN iekasēšanai ir vienkārši nesamērīgs šķērslis īstenot Satversmē noteiktās biedrošanās tiesības, jo daudziem NVO ir iespēja ar minimāliem ienākumiem no, piem., rokdarbiem vai tml. uzturēt organizāciju biedru interešu īstenošanai atbilstoši statūtiem. Tomēr socioloģiski ir droši, ka tas tiks galvenokārt likvidēts, ja tiktu pieņemti piedāvātie grozījumi, jo tie pielīdzinātu vairāk komersanta būtībai, nevis interešu biedrošanos;
6.Anotācija vairākās vietās ir maldinoša, jo, piemēram, UIN ieviešana ietekmētu arī valsts budžetu u.tml., bet par tām lietām būtu nepieciešama padziļinātāka diskusija Saeimā, ja vispār valdība virzīs grozījumus, jo ļoti daudzi politiķi ir iesaistīti arī NVO sektorā gan autentiskā pilsoniskā darbā, gan, protams, shēmošanā un slēptos koruptīvos darījumos, bet šo problemātiku jārisina ar precīzākiem rīkiem, kas ir individuāli mērķēti sadarbībā ar VID un KNAB. Līdz ar to grozījumi ir pārsteidzīgi noformulēti un tādā redakcijā nozīmētu tikai pilsoniskās sabiedrības aktivitātes mazināšanu (gan jau pēc statistikas varētu redzēt NVO dibināšanas dinamikas kritumu, kolīdz būtu tāds regulējums, bet grozījumu projekts nesatur nekādus empīriskus datus par pieredzēm citās valstīs un pētījumiem par tik būtiskām izmaiņām).
17.08.2024. 10:28
Jānis Baltačs - "Dzirnavu spēks"
Biedrība "Dzirnavu spēks" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju.
Arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa pierādīšana ir ļoti laikietilpīga un tieši sarežģītās un laikietilpīgās procedūras dēļ mūsu biedrība bija spiesta atteikties no formālās atskaitīšanās un statusa pierādīšanas ,lai gan joprojām turpina sabiedriskā labuma darbību pēc būtības.
Neizbēgami vēl viena veida administratīvs slogs, kas neapšaubāmi veidosies pierādot ieņēmumu apliekamo/neapliekamo statusu, faktiski novedīs pie daudzu labu uz sabiedrības kopēju labumu vērstu iniciatīvu izbeigšanas - mazo biedrību slēgšanas.
Arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa pierādīšana ir ļoti laikietilpīga un tieši sarežģītās un laikietilpīgās procedūras dēļ mūsu biedrība bija spiesta atteikties no formālās atskaitīšanās un statusa pierādīšanas ,lai gan joprojām turpina sabiedriskā labuma darbību pēc būtības.
Neizbēgami vēl viena veida administratīvs slogs, kas neapšaubāmi veidosies pierādot ieņēmumu apliekamo/neapliekamo statusu, faktiski novedīs pie daudzu labu uz sabiedrības kopēju labumu vērstu iniciatīvu izbeigšanas - mazo biedrību slēgšanas.
19.08.2024. 15:06
Kristaps Loze - "Ar pasaules pieredzi Latvijā"
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
19.08.2024. 17:18
"SOLIS TUVĀK"
Biedrība Solis tuvāk ebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:32
"Zaļai nākotnei"
Biedrība Zaļai nākotnei iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:34
Latvijas Bioekonomikas asociācija
Latvijas bioekonomikas asociācija iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:35
Latvijas-Turcijas sadraudzības biedrība "Arkadas"
Latvijas Turcijas sadraudzības biedrība Arkadas iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 09:37
Ingrīda Pērkone - "Sievietēm 50+"
Biedrība "Sievietēm 50+" iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
20.08.2024. 11:42
Rūdolfs Aleksandrs Strods - Latvijas Studentu apvienība
Latvijas Studentu apvienība (LSA) pārstāv visu Latvijā studējošo intereses nacionālā un starptautiskā mērogā. Organizācija ir nozīmīgs augstākās izglītības politikas veidotāju partneris jautājumos, kas skar studējošos. LSA loma ir nostiprināta Augstskolu likumā. Organizācija ir Eiropas Studentu apvienības biedrs.
LSA ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu), pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) paustajiem iebildumiem un sniedz atzinumu.
LSA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LSA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LSA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LSA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
LSA ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu), pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) paustajiem iebildumiem un sniedz atzinumu.
LSA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. LSA vērš uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Kā arī Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LSA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LSA vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis veikt darbības, kas apdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Pievienojamies LPA paustajam par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis veikt darbības, kas apdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Pievienojamies LPA paustajam par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LSA pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LSA arī aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LSA pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LSA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LSA pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. LSA arī aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LSA pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LSA iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
20.08.2024. 13:16
Regita Zeiļa - Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
Biedrība "Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 15:18
Reach for Change Latvia
Biedrība "Reach for Change Latvia" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
20.08.2024. 15:18
Daina Alužāne - "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas""
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz savu viedokli.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret šiem Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo:
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrība "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"" pilnībā pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret šiem Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo:
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
Biedrība “Kopienu sadarbības tīkls “Sēlijas salas”” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrība "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"" pilnībā pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
21.08.2024. 07:52
Jānis Dzimtais - Āžu miesta rezidence
Biedrība "Āžu miesta rezidence" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz savu atzinumu.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, kurām nav algotu darbinieku, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Āžu miesta rezidence"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, kurām nav algotu darbinieku, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Āžu miesta rezidence"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Āžu miesta rezidence" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
21.08.2024. 09:24
Sanita Sondore - "Sondori"
Biedrība "Sondori" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrību un nodibinājumu mērķin nav un nekad nav bijis peļņas gūšana, tādējādi piemērot UIN kurš attiecās uz gūto peļņu nav piemērojams.
Biedrību un nodibinājumu mērķin nav un nekad nav bijis peļņas gūšana, tādējādi piemērot UIN kurš attiecās uz gūto peļņu nav piemērojams.
21.08.2024. 10:11
"Ūdenszīmes"
Biedrība "Ūdenszīmes" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Papildus minētajam, tas apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību kopumā, un šībrīža situācijā Latvijā aktīva, atbildīga un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir izšķiroši svarīga valsts drošības komponente. Aicinām Finanšu ministriju, kā arī citas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību likuma anotācijā minētās problēmas “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā” risināšanai lietot instrumentus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis pret visu NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti mūsu valstī ir, un to pielietojums noteikti būs gan ekonomiskāks, gan efektīvāks.
21.08.2024. 11:11
Jeļena Vorošilova - "Pīlādzītis klubs"
Finanšu ministrija ierosinājusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Uzskatām, ka tas vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai.
Biedrība "Pīlādzītis klubs" kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem.
Biedrība "Pīlādzītis klubs" kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem.
21.08.2024. 11:17
Rihards Uztics - "FĀZE events"
Biedrība "FĀZE events" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
21.08.2024. 12:14
Rites Tautskola
Biedrība "Rites Tautskola" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz savu atzinumu.
Biedrība Rites Tautskola" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Rites Tautskola"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Rites tautskola" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
Biedrība Rites Tautskola" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
• Paredzētās izmaiņas radīs nevienlīdzīgas iespējas starp nevalstiskajām organizācijām (NVO) un komersantiem, kuri noteiktos gadījumos ir atbrīvoti no UIN maksāšanas;
• UIN piemērošana radīs nopietnus apdraudējumus lauku reģionu NVO pastāvēšanai, radot nevienlīdzīgas iespējas starp "lielajām" un juridisko personu dibinātajām NVO un brīvprātīgi sabiedriskā labuma kārtā dibinātām biedrībām lauku pagastos un mazpilsētās vietējās dzīves kvalitātes uzlabošanai;
• Plānotās izmaiņas radīs nepaceļamu administratīvo un finanšu slogu NVO, tādējādi apdraudot NVO pastāvēšanu vispār, sevišķi lauku reģionos;
• Likumprojektā nav saprotams, kā ierēdņi spēs izvērtēt gadījumus, kad ienākumi jāapliek ar UIN un kad nav;
• Pašreizējais Sabiedriskā labuma organizāciju likums nenosaka tik būtiskas priekšrocības šīm organizācijām attiecībā pret citām, tādēļ daudzas NVO šo statusu neizmanto praktisku iemeslu dēļ (tostarp biedrība "Rites Tautskola"). Uzskatām, ka nav pamata Sabiedriskā labuma statusu izmantot kā vispārīgi piemērojamu kritēriju.
Biedrība "Rites tautskola" kategoriski iebilst pret ierosinātajiem grozījumiem un pilnā mērā pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskās alianse" atzinumā minētajiem argumentiem.
21.08.2024. 12:41
DVIETES SENLEJAS PAGASTU APVIENĪBA
Biedrība ''Dvietes senlejas pagastu apvienība'' iebilst pret UIN piemērošanu NVO, jo:
- Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Lauku mazajās NVO nav algotu darbinieku, visi iegūtie līdzekļi tiek izlietoti vienīgi NVO mērķu īstenošanai, kuri pārsvarā balstīti uz Latvijas lauku un mazo apdzīvoto vietu saglabāšanu, uz lauku un mazpilsētu sabiedriskās dzīves aktivitāšu uzturēšanu, uz dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu novados.
- Latvijas mazās NVO veic valsts un pašvaldību deleģētus uzdevumus, kuru veikšanai valstij un pašvaldībām pietrūkst finansu resursu.
- Mazajā lauku NVO jau pašlaik ir nepietiekošs finansējums un gan cilvēkresursi. Līdz ar UIN uzlikšanu, būtiski palielināsies gan administratīvais, gan finansiālais, gan birokrātiskais slogs, kas nospiedīš NVO nedaudzos brīvprātīgos aktīvistus.
- Mazās lauku NVO beigs pastāvēt un līdz ar to arī Latvijas lauki iztukšosies, gados jaunie cilvēki vēl vairāk izbrauks uz pilsētām un ārvalstīm. Latvijas apceļotājiem vairs nebūs skaistu, sakoptu un kultūrvēsturisku vietu, par kurām tagad daudzi cilvēki priecājas!
Mēs esam kategoriski pret grozījumiem!
- Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Lauku mazajās NVO nav algotu darbinieku, visi iegūtie līdzekļi tiek izlietoti vienīgi NVO mērķu īstenošanai, kuri pārsvarā balstīti uz Latvijas lauku un mazo apdzīvoto vietu saglabāšanu, uz lauku un mazpilsētu sabiedriskās dzīves aktivitāšu uzturēšanu, uz dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu novados.
- Latvijas mazās NVO veic valsts un pašvaldību deleģētus uzdevumus, kuru veikšanai valstij un pašvaldībām pietrūkst finansu resursu.
- Mazajā lauku NVO jau pašlaik ir nepietiekošs finansējums un gan cilvēkresursi. Līdz ar UIN uzlikšanu, būtiski palielināsies gan administratīvais, gan finansiālais, gan birokrātiskais slogs, kas nospiedīš NVO nedaudzos brīvprātīgos aktīvistus.
- Mazās lauku NVO beigs pastāvēt un līdz ar to arī Latvijas lauki iztukšosies, gados jaunie cilvēki vēl vairāk izbrauks uz pilsētām un ārvalstīm. Latvijas apceļotājiem vairs nebūs skaistu, sakoptu un kultūrvēsturisku vietu, par kurām tagad daudzi cilvēki priecājas!
Mēs esam kategoriski pret grozījumiem!
21.08.2024. 12:42
Stella Pelše - MĀKSLAS VĒSTURES PĒTĪJUMU ATBALSTA FONDS
“Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Šāds solis vērtējams kā neloģisks, jo UIN ir nodoklis, ko piemēro komercstruktūras īpašnieku starpā sadalītai peļņai, kādas mūsu gadījumā nav, tāpat kā nav arī algotu darbinieku. Viss balstās uz nozares profesionāļu entuziasmu attiecīgās jomas attīstības sekmēšanai. Konkrēts piemērs – ieņēmumi no mākslas izdevumu tirdzniecības tiek izlietoti tikai jaunu pētniecisku publikāciju radīšanai, proti, dažādu ar to saistītu izdevumu (fotogrāfu un tipogrāfijas pakalpojumu, autortiesību apmaksas, honorāru u.c. atlīdzību) segšanai, kā arī citām vizuālās mākslas izpētes un popularizācijas iniciatīvām.
21.08.2024. 13:08
Atlasīti 127 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25