Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto (Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.2. punkts).
Mērķa apraksts
Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1. sadaļā noteiktajam, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) biedrībām un nodibinājumiem jāprecizē uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējums, un, ņemot vērā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2024. - 25.08.2024.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Biedrības vai nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
Sagatavoja
Sandra Krīpere (FM)
Atbildīgā persona
Ilmārs Šņucins (FM)
Izsludināšanas datums
08.08.2024. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem"
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” iebilst pret grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" pievienojas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 15:31
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS nav sabiedriskā labuma statusa, jo izvērtējot administratīvo slogu, kas saistīts ar šo statusu, mēs izlēmām tam nepieteikties. Kopš dibināšanas 1992. gadā Fonds DOTS aktīvi stiprinājis pilsonisko sabiedrību, atbalstījis un iesaistījies daudzās lielāka un mazāka mēroga pilsoniskās iniciatīvās. Fonds savā jau 32 gadus ilgajā darbībā ir stingri sekojis statūtos noteiktajiem mērķiem un izvizītajām vērtībām, nepārtraukti strādājot pēc sabiedriskā labuma un labas pārvaldības principiem pēc būtības. Fonds savā darbības laikā ne tikai atbalstījis tūkstošiem pilsoniskās sabiedrības projektu un daudzu organizāciju izveidošanu, bet arī bijis iniciators būtiskiem Latvijas sabiedrības notikumiem.
Kopš 2015.gada fonda lielākais projekts ir Sarunu festivāls LAMPA, kas top kopā ar vairāk nekā 300 organizācijām un aktīviem indivīdiem, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām, lai stiprinātu demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos. Festivāls ir nekomerciāls, ieeja tajā ir bez maksas. 2024.gadā to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Festivāls arī veido platformu valsts pārvaldes un politiķu dialogam ar Latvijas sabiedrību. Tajā regulāri piedalās valsts augstākās amatpersonas, ministri, Saeimas deputāti, valsts iestāžu vadītāji, ierēdņi, kā arī augsta līmeņa ārvalstu viesi.
Nepastāvot ieejas maksai, fonds festivāla budžetam piesaista finansējumu no dažādiem fondiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas ir gatavi atbalstīt festivāla vērtības un sabiedriskā labuma ideju, kā arī festivāla programmas pasākumu rīkotāju un tirgotāju līdzmaksājumus, kas sastāda daļu no fonda saimnieciskās darbības. Finansējuma piesaiste festivāla izmaksu nosegšanai ir liels un izaicinošs darbs gada garumā. Sarūkot ārvalstu fondu atbalstam, finansējuma piesaistīšana no vietējiem avotiem kļūst arvien izaicinošāka.
UIN piemērošana fondam ne tikai radīs nesamērīgus administratīvos un finansiālos šķēršļus, bet arī ievērojami apgrūtinās fonda darbību un iespēju turpināt rīkot Sarunu festivālu LAMPA.
Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS nav sabiedriskā labuma statusa, jo izvērtējot administratīvo slogu, kas saistīts ar šo statusu, mēs izlēmām tam nepieteikties. Kopš dibināšanas 1992. gadā Fonds DOTS aktīvi stiprinājis pilsonisko sabiedrību, atbalstījis un iesaistījies daudzās lielāka un mazāka mēroga pilsoniskās iniciatīvās. Fonds savā jau 32 gadus ilgajā darbībā ir stingri sekojis statūtos noteiktajiem mērķiem un izvizītajām vērtībām, nepārtraukti strādājot pēc sabiedriskā labuma un labas pārvaldības principiem pēc būtības. Fonds savā darbības laikā ne tikai atbalstījis tūkstošiem pilsoniskās sabiedrības projektu un daudzu organizāciju izveidošanu, bet arī bijis iniciators būtiskiem Latvijas sabiedrības notikumiem.
Kopš 2015.gada fonda lielākais projekts ir Sarunu festivāls LAMPA, kas top kopā ar vairāk nekā 300 organizācijām un aktīviem indivīdiem, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām, lai stiprinātu demokrātiju un cieņpilnu sarunāšanos. Festivāls ir nekomerciāls, ieeja tajā ir bez maksas. 2024.gadā to apmeklēja vairāk nekā 25 000 cilvēku. Festivāls arī veido platformu valsts pārvaldes un politiķu dialogam ar Latvijas sabiedrību. Tajā regulāri piedalās valsts augstākās amatpersonas, ministri, Saeimas deputāti, valsts iestāžu vadītāji, ierēdņi, kā arī augsta līmeņa ārvalstu viesi.
Nepastāvot ieejas maksai, fonds festivāla budžetam piesaista finansējumu no dažādiem fondiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas ir gatavi atbalstīt festivāla vērtības un sabiedriskā labuma ideju, kā arī festivāla programmas pasākumu rīkotāju un tirgotāju līdzmaksājumus, kas sastāda daļu no fonda saimnieciskās darbības. Finansējuma piesaiste festivāla izmaksu nosegšanai ir liels un izaicinošs darbs gada garumā. Sarūkot ārvalstu fondu atbalstam, finansējuma piesaistīšana no vietējiem avotiem kļūst arvien izaicinošāka.
UIN piemērošana fondam ne tikai radīs nesamērīgus administratīvos un finansiālos šķēršļus, bet arī ievērojami apgrūtinās fonda darbību un iespēju turpināt rīkot Sarunu festivālu LAMPA.
23.08.2024. 15:36
Vidzemes lauku partnerība "Brasla"
Biedrība iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Daudzas Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var radīt reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu apgrūtinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
Biedrība pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse", Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
23.08.2024. 16:18
"Ilūkstes apvidus pensionāri"
Biedrība "Ilūkstes apvidus pensionāri" kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 16:35
Emīls Anškens - "Attīstības fabrika"
Biedrība "Attīstības fabrika" kategoriski iebilst piedāvātajiem, pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šādi grozījumi ir pilnīgi nepamatoti, un pati ideja ir pretrunā biedrību un nodibinājumu darbības loģikai.
Biedrībām nevar būt peļņa komercsabiedrību izpratnē! Visa peļņa, kas veidojas no saimnieciskās darbības tiek reinvestēta biedrības darbībā, visbiežāk, veidojot uzkrājumus, lai nodrošinātu priekšfinansēšanu projektiem, vai iztērējot to projektu līdzfinansēšanā. Līdz ar to viena gada peļņa var tikt uzkrāta biedrības rezerves fondos pat desmitiem gadus, lai nodrošinātu to darbību.
Šādu ierosinājumu varētu apspriest tikai kontektā ar līdzīgiem grozījumiem komersantiem, kam būtu jāmaksā UIN arī no reinvestētās peļņas. Jau šobrīd organizācijai, kas ļoti daudz nopelna no saimnieciskās darbības būtu izdevīgāk darboties kā SIA. Pēc šādiem grozījumiem, pat biedrībām būtu jāapsver iespēja kļūt par SIA, un īstenot biedrības mērķus šādā veidā, kas būtu pilnīgi neloģiski.
Biedrībām nevar būt peļņa komercsabiedrību izpratnē! Visa peļņa, kas veidojas no saimnieciskās darbības tiek reinvestēta biedrības darbībā, visbiežāk, veidojot uzkrājumus, lai nodrošinātu priekšfinansēšanu projektiem, vai iztērējot to projektu līdzfinansēšanā. Līdz ar to viena gada peļņa var tikt uzkrāta biedrības rezerves fondos pat desmitiem gadus, lai nodrošinātu to darbību.
Šādu ierosinājumu varētu apspriest tikai kontektā ar līdzīgiem grozījumiem komersantiem, kam būtu jāmaksā UIN arī no reinvestētās peļņas. Jau šobrīd organizācijai, kas ļoti daudz nopelna no saimnieciskās darbības būtu izdevīgāk darboties kā SIA. Pēc šādiem grozījumiem, pat biedrībām būtu jāapsver iespēja kļūt par SIA, un īstenot biedrības mērķus šādā veidā, kas būtu pilnīgi neloģiski.
23.08.2024. 16:41
"Sēlene"
Biedrība "Sēlene" kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 16:43
"Vidusdaugavas NVO centrs"
Biedrība Vidusdaugavas NVO (VDNVOC) centrs sniedz viedokli FM ierosinātiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas skars Latvijas NVO, un norādām uz vairākiem būtiskiem aspektiem šo grozījumu sakarā, iebilstot PRET grozījumiem UIN likumā izstrādātajā redakcijā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā UIN par veikto saimniecisko darbību.
Iepazīstoties ar anotāciju – aicinām ievērot, ka NVO darbību Latvijā regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tādējādi NVO nav uzņēmums un tādējādi tās nav piekritīgas Komerclikumam, līdz ar ko tām nevar piemērot citai darbības formai paredzētos nodokļus.
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Savukārt NVO veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu ES projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Norādām, ka UIN likumprojekta grozījumi ir sagatavoti, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums un KAD attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā, ir ļoti maz ticams, ka tās stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, ar kādu termiņu ir datēti šie UIN likuma grozījumi.
Esot Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedram, VDNVOC pauž neizpratni par šo UIN likuma grozījumu apspriešanas gaitu un līdzšinējo noteiktās kārtības neievērošanu, uz ko norāda LPA - Finanšu ministrija nav nodrošinājusi MK kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi tur lemto atspoguļojot anotācijā.
Par ļoti būtisku un apdraudošu NVO darbībai uzskatām, ka šie UIN likuma grozījumi nostādīs NVO nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kam UIN jāmaksā tikai pie dividenžu izmaksas vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. UIN likuma grozījumi paredz, ka NVO faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, neatbalstot ienākumu – izdevumu pozitīvo starpību novirzīt uzkrājumiem rezerves fondā, pirms tam neveicot UIN samaksu. Savukārt rezerves fonds ir NVO darbībai ārkārtīgi svarīgs gadījumos, kad ES u.c.veida finansējuma projekti pieprasa gala maksājumu segšanu 10-20% apmērā līdz projekta gala atskaites apstiprinājumam – kas jau šobrīd ir ierobežojošs faktors apjomīgāku NVO projektu finansējuma piesaistē, īpaši Latvijas reģionos, un tas tieši sasaucas ar NVO kapacitāti, kuru administrējošā valsts puse vēlētos redzēt daudz jaudīgāku, protams – arī pašas NVO. Šeit riski saskatāmi arī, piesaistot ziedojumus apjomīgākiem projektiem un vācot tos Ziemassvētku laikā jeb viena gada nogalē un nākošā gada iesākumā, vairāku mēnešu garumā un starpgadu periodā. Pēc būtības UIN likuma iecerētie grozījumi atbalsta īstermiņa domāšanu un neliela izmēra iniciatīvas – kad piesaistītā nauda tiek uzreiz iztērēta, vēlams – viena mēneša ietvaros, lai NVO neradītu riskus daļu no piesaistītā finansējuma iecerētā mērķa sasniegšanai zaudēt.
Norādām, ka UIN grozījumi iecerētajā redakcijā neveicinās jomas skaidrāku regulēšanu, lai NVO izprastu un attiecīgi pareizi nodalītu – no kuras saimnieciskās darbības tai ir jāsamaksā UIN, bet kura daļa ir izlietota NVO mērķu sasniegšanai. Tādējādi pastāv interpretācijas risks, pieaugs strīdu gadījumi starp NVO un Valsts ieņēmumu dienestu, tiks veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, bet ļoti lielam skaitam NVO, kā bezpeļņas organizācijām, tam nebūs resursu. Tādējādi VDNVOC uzskata, ka UIN piemērošana vājinās nevaldības organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, it īpaši Latvijas lauku teritoriju NVO.
Norādām, ka nekorekts ir FM anotācijā minētais pamatojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Ja šāda iespēja ir tikai TEORĒTISKA – tad tas nekādā gadījumā nevar kalpot par ierobežojošu normatīvu uzlikšanai visai NVO jomai. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar konkrētās NVO statūtos noteikto mērķu sasniegšanu, jāveic cita veida rīcības šādu gadījumu izkaušanā, nepadarot visus NVO nozarē strādājošos par potenciāliem blēžiem TEORĒTISKU pieņēmumu dēļ.
Aicinām FM meklēt un rast citus risinājumus ar citām metodēm un pieejām NVO sektora saimnieciskās darbības sakārtošanā – iespējams, svītrojot neaktīvās NVO no reģistrācijas saraksta, ja vismaz 3-5 gadus nav iesniegti gada pārskati (kas ļautu samazināt pārraugāmo lauku), izveidojot NVO sadalījumu, vadoties pēc gada (vai citā izvēlētā periodā) piesaistītā finansējuma, kas tiek norādīts katras NVO gada pārskatā un ikgadēji monitorējot saimniecisko darbību tām NVO, kuru apgrozījums pārsniedz pašas FM noteiktus finansējuma sliekšņus, kā arī uzraugot – kā NVO ievēro jau spēkā esošo likuma normu regulējumu, piemēram, ka saimnieciskā darbība nevar pārsniegt 50% no visiem ienākumiem u.tml.
Aicinām aplūkot citu valstu realizētās pieejas, lai minimizētu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem, meklējot labāko risinājumu Latvijai, un savlaicīgi diskutēt to ar nozari, lai apzinātu organizāciju iespējas FM izvirzītās prasības saprātīgi īstenot dzīvē, nekaitējot pilsoniskās sabiedrības attīstībai nākotnē.
Iepazīstoties ar anotāciju – aicinām ievērot, ka NVO darbību Latvijā regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tādējādi NVO nav uzņēmums un tādējādi tās nav piekritīgas Komerclikumam, līdz ar ko tām nevar piemērot citai darbības formai paredzētos nodokļus.
Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Savukārt NVO veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu ES projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Norādām, ka UIN likumprojekta grozījumi ir sagatavoti, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums un KAD attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā, ir ļoti maz ticams, ka tās stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, ar kādu termiņu ir datēti šie UIN likuma grozījumi.
Esot Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedram, VDNVOC pauž neizpratni par šo UIN likuma grozījumu apspriešanas gaitu un līdzšinējo noteiktās kārtības neievērošanu, uz ko norāda LPA - Finanšu ministrija nav nodrošinājusi MK kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi tur lemto atspoguļojot anotācijā.
Par ļoti būtisku un apdraudošu NVO darbībai uzskatām, ka šie UIN likuma grozījumi nostādīs NVO nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kam UIN jāmaksā tikai pie dividenžu izmaksas vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. UIN likuma grozījumi paredz, ka NVO faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, neatbalstot ienākumu – izdevumu pozitīvo starpību novirzīt uzkrājumiem rezerves fondā, pirms tam neveicot UIN samaksu. Savukārt rezerves fonds ir NVO darbībai ārkārtīgi svarīgs gadījumos, kad ES u.c.veida finansējuma projekti pieprasa gala maksājumu segšanu 10-20% apmērā līdz projekta gala atskaites apstiprinājumam – kas jau šobrīd ir ierobežojošs faktors apjomīgāku NVO projektu finansējuma piesaistē, īpaši Latvijas reģionos, un tas tieši sasaucas ar NVO kapacitāti, kuru administrējošā valsts puse vēlētos redzēt daudz jaudīgāku, protams – arī pašas NVO. Šeit riski saskatāmi arī, piesaistot ziedojumus apjomīgākiem projektiem un vācot tos Ziemassvētku laikā jeb viena gada nogalē un nākošā gada iesākumā, vairāku mēnešu garumā un starpgadu periodā. Pēc būtības UIN likuma iecerētie grozījumi atbalsta īstermiņa domāšanu un neliela izmēra iniciatīvas – kad piesaistītā nauda tiek uzreiz iztērēta, vēlams – viena mēneša ietvaros, lai NVO neradītu riskus daļu no piesaistītā finansējuma iecerētā mērķa sasniegšanai zaudēt.
Norādām, ka UIN grozījumi iecerētajā redakcijā neveicinās jomas skaidrāku regulēšanu, lai NVO izprastu un attiecīgi pareizi nodalītu – no kuras saimnieciskās darbības tai ir jāsamaksā UIN, bet kura daļa ir izlietota NVO mērķu sasniegšanai. Tādējādi pastāv interpretācijas risks, pieaugs strīdu gadījumi starp NVO un Valsts ieņēmumu dienestu, tiks veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, bet ļoti lielam skaitam NVO, kā bezpeļņas organizācijām, tam nebūs resursu. Tādējādi VDNVOC uzskata, ka UIN piemērošana vājinās nevaldības organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, it īpaši Latvijas lauku teritoriju NVO.
Norādām, ka nekorekts ir FM anotācijā minētais pamatojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. Ja šāda iespēja ir tikai TEORĒTISKA – tad tas nekādā gadījumā nevar kalpot par ierobežojošu normatīvu uzlikšanai visai NVO jomai. Ja FM vai VID ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar konkrētās NVO statūtos noteikto mērķu sasniegšanu, jāveic cita veida rīcības šādu gadījumu izkaušanā, nepadarot visus NVO nozarē strādājošos par potenciāliem blēžiem TEORĒTISKU pieņēmumu dēļ.
Aicinām FM meklēt un rast citus risinājumus ar citām metodēm un pieejām NVO sektora saimnieciskās darbības sakārtošanā – iespējams, svītrojot neaktīvās NVO no reģistrācijas saraksta, ja vismaz 3-5 gadus nav iesniegti gada pārskati (kas ļautu samazināt pārraugāmo lauku), izveidojot NVO sadalījumu, vadoties pēc gada (vai citā izvēlētā periodā) piesaistītā finansējuma, kas tiek norādīts katras NVO gada pārskatā un ikgadēji monitorējot saimniecisko darbību tām NVO, kuru apgrozījums pārsniedz pašas FM noteiktus finansējuma sliekšņus, kā arī uzraugot – kā NVO ievēro jau spēkā esošo likuma normu regulējumu, piemēram, ka saimnieciskā darbība nevar pārsniegt 50% no visiem ienākumiem u.tml.
Aicinām aplūkot citu valstu realizētās pieejas, lai minimizētu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem, meklējot labāko risinājumu Latvijai, un savlaicīgi diskutēt to ar nozari, lai apzinātu organizāciju iespējas FM izvirzītās prasības saprātīgi īstenot dzīvē, nekaitējot pilsoniskās sabiedrības attīstībai nākotnē.
23.08.2024. 16:47
RESURSU CENTRS CILVĒKIEM AR GARĪGIEM TRAUCĒJUMIEM "ZELDA"
Biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA" (RC ZELDA) iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibimājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana radīs nevalstiskajām organizācijām papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, un radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta neinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Ar cieņu,
Ieva Leimane-Veldmeijere,
RC ZELDA direktore
Ar cieņu,
Ieva Leimane-Veldmeijere,
RC ZELDA direktore
23.08.2024. 16:49
Lelde Jagmina - "Otanka"
Biedrība "Otanka" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 16:54
Diāna Ansule - "Mēs Bernātiem"
Biedrība "Mēs Bernātiem" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.”
23.08.2024. 17:17
Kristiana Kazarjana - "Latvijas Dizaineru savienība"
"Latvijas Dizaineru savienība" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 18:07
Linda Miezīte - Nodokļu konsultante
Iebilstu pret šādu likumprojekta redakciju, kad plānots biedrībām un nodibinajumiem ieviest jaunu kārtību.
"Veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai."
1. Nebūs iespējams identificēt organizācijas kas veic saimniecisko darbību un kas ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Nvo sektors biedrības un nodibinājumi ir organizācijas, kas pakļaujas uz biedru interesēm un līdzdarbošanos sabiedrības vārdā, noteiktā organizācijas mērķu risināšanā, ne vienmēr nepieciešas sabiedriska labuma statuss, ja tā ir organizācija, kas nevēlas birokrātisku slogu, ja organizācija startē projektos, organizē biedru sanakšanas biedrības mērķu sasniegšanā.
Uzskatu, ka nav pārdomāta ideja par UIN piemērošanu.
1. Nebūs pietiekamas kapacitātes kontrolēt, jo pašlaik ir plašas iespējas kontrolēt esošās nepilnības NVO sektorā, bet tas netiek darīts.
2. Nebūs profesionālu specialistu, kas mācēs pielieto un aprēkināt šo likuma normu. NvO sektora grāmatvedības uzskaiti parasti veic organizācijas biedri, ārpakalpojuma sniedzēji, kā arī brīvprātīgie.kam varētu tik vispusīgas profesionālās zināšanas.
3. Citi rīki, kā kontrolēt vai organizācija neslepj komerrcdarbību zem nvo sektora.
"Veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai."
1. Nebūs iespējams identificēt organizācijas kas veic saimniecisko darbību un kas ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.
Nvo sektors biedrības un nodibinājumi ir organizācijas, kas pakļaujas uz biedru interesēm un līdzdarbošanos sabiedrības vārdā, noteiktā organizācijas mērķu risināšanā, ne vienmēr nepieciešas sabiedriska labuma statuss, ja tā ir organizācija, kas nevēlas birokrātisku slogu, ja organizācija startē projektos, organizē biedru sanakšanas biedrības mērķu sasniegšanā.
Uzskatu, ka nav pārdomāta ideja par UIN piemērošanu.
1. Nebūs pietiekamas kapacitātes kontrolēt, jo pašlaik ir plašas iespējas kontrolēt esošās nepilnības NVO sektorā, bet tas netiek darīts.
2. Nebūs profesionālu specialistu, kas mācēs pielieto un aprēkināt šo likuma normu. NvO sektora grāmatvedības uzskaiti parasti veic organizācijas biedri, ārpakalpojuma sniedzēji, kā arī brīvprātīgie.kam varētu tik vispusīgas profesionālās zināšanas.
3. Citi rīki, kā kontrolēt vai organizācija neslepj komerrcdarbību zem nvo sektora.
23.08.2024. 18:10
"Pulmonālās hipertensijas biedrība"
Pulmonālās hipertensijas biedrība (turpmāk - PHB) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
PHB kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šī regulējuma ieviešana būtiski apdraud nevaldības organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību, turklāt radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķi un uzturētu organizāciju, lai piedalītos līdzmaksājumos, piesaistot publisko finansējumu, un tāpēc, ka publiskais finansējums nav pietiekams. Savukārt biedra naudas nesedz organizācijas administrēšanai nepieciešamās izmaksas, lai sniegtu savām mērķa grupām nepieciešamos pakalpojumus, ko publiskās pārvaldes institūcijas nedara.
UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs nevaldības organizāciju sektora iespējas īstenot savus mērķus, turklāt jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskā pārvalde. Likumprojekta grozījumu 3.pantā norādīts, ka UIN varētu aprēķināt par daļu, kas būtu vērsta uz komerciāla rakstura ieņēmumiem, tomēr norādām, ka nevaldības organizāciju mērķis nav komerciāla rakstura darbība un nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas būtu attiecināma uz komerciāla rakstura saimniecisko darbību no saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu, būs praktiski neiespējami.
Ja Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka biedrības vai nodibinājuma dibināšana ir veikta ar mērķi gūt peļņu, tad norādām, ka šī problēma ir jārisina tiešā veidā ar piemērotiem instrumentiem, attiecinot ierobežojumus šādu biedrību vai nodibinājumu darbībai, kur ir konstatējami nodokļu apiešanas mēģinājumi, izvēloties saimnieciskai darbībai nevaldības organizācijas juridisko formu. Nav jāpiemēro UIN visām biedrībām un nodibinājumiem bez SLO statusa, tādējādi sodot un uzliekot nevaldības organizāciju nozarei nesamērīgu administratīvu un papildu resursu piesaistes slogu.
Uzskatām, ka šī likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, ierobežos demokrātijas kultūru un vājinās pilsoniskās sabiedrības attīstību valstī.
PHB kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šī regulējuma ieviešana būtiski apdraud nevaldības organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību, turklāt radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķi un uzturētu organizāciju, lai piedalītos līdzmaksājumos, piesaistot publisko finansējumu, un tāpēc, ka publiskais finansējums nav pietiekams. Savukārt biedra naudas nesedz organizācijas administrēšanai nepieciešamās izmaksas, lai sniegtu savām mērķa grupām nepieciešamos pakalpojumus, ko publiskās pārvaldes institūcijas nedara.
UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs nevaldības organizāciju sektora iespējas īstenot savus mērķus, turklāt jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskā pārvalde. Likumprojekta grozījumu 3.pantā norādīts, ka UIN varētu aprēķināt par daļu, kas būtu vērsta uz komerciāla rakstura ieņēmumiem, tomēr norādām, ka nevaldības organizāciju mērķis nav komerciāla rakstura darbība un nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas būtu attiecināma uz komerciāla rakstura saimniecisko darbību no saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu, būs praktiski neiespējami.
Ja Finanšu ministrija ir konstatējusi, ka biedrības vai nodibinājuma dibināšana ir veikta ar mērķi gūt peļņu, tad norādām, ka šī problēma ir jārisina tiešā veidā ar piemērotiem instrumentiem, attiecinot ierobežojumus šādu biedrību vai nodibinājumu darbībai, kur ir konstatējami nodokļu apiešanas mēģinājumi, izvēloties saimnieciskai darbībai nevaldības organizācijas juridisko formu. Nav jāpiemēro UIN visām biedrībām un nodibinājumiem bez SLO statusa, tādējādi sodot un uzliekot nevaldības organizāciju nozarei nesamērīgu administratīvu un papildu resursu piesaistes slogu.
Uzskatām, ka šī likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, ierobežos demokrātijas kultūru un vājinās pilsoniskās sabiedrības attīstību valstī.
23.08.2024. 19:05
Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība
Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu šo organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Cieņā, Silvija Grosa,
Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru
biedrības valdes priekšsēdētāja
Kontaktinformācija: 26548167
lmzkbiedriba@gmail.com
Cieņā, Silvija Grosa,
Latvijas mākslas zinātnieku un kuratoru
biedrības valdes priekšsēdētāja
Kontaktinformācija: 26548167
lmzkbiedriba@gmail.com
23.08.2024. 19:13
Inese Vaivare - Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai"
LAPAS kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību:
1.UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
FM ar šiem grozījumiem izrāda neizpratni par NVO darbības būtību (bez peļņas gūšanas mērķa) un grauj organizāciju finansiālo stabilitāti.
Latvijā ir NVO, kuru darbības jomās ir pieejams mazs publiskais finansējums un savai ilgtspējai tās piesaista papildus resursus. Tāpat NVO veido uzkrājumus, lai varētu līdzfinansēt un priekšfinansēt projektus, piesaistot lielākus starptautiskus finansējumus. Latvijā ir pieejami minimāli līdzekļi NVO līdzfinansējumam, Altum un citos finanšu mehānismos NVO nav pieejami aizdevumi, salīdzinot ar uzņēmumiem.
FM maldina sabiedrību, norādot, ka NVO ir uzņēmējdarbības veids, graujot NVO reputāciju. NVO nav jāreģistrējas kā SLO, ar papildus administratīvo slogu, lai gūtu atzinību kā pilsoniskās sabiedrības pamatam. Pilsonisko ideju NVO darbību paaugstināta kontrole ir pretrunā ar demokrātijas un pulcēšanās brīvības atbalstu.
2.Lūdzam papildināt TA projektu ar vienādu attieksmi, piemērojot uzņēmējiem noteikto reinvestētās peļņas mehānismu, attiecīgi to neapliekot ar UIN.
Ir absurdi NVO ieņēmumus aplikt ar UIN, kamēr uzņēmumiem tas netiek darīts, kamēr vien netiek izņemta peļņa. Pēc būtības plānots NVO maksāt UIN uzņēmumu vietā. Vēršam uzmanību, ka NVO nav pieejami ļoti daudz ES fondu mehānismi darbības attīstībai - digitalizācijai u.tml., tām ir jāizmanto pašu līdzekļi, kaut NVO ir tieši tādi paši darba devēji kā uzņēmēji, kā arī papildus vēl stiprina demokrātiju un pilsonisko atbildību.
Uzkatām, ka Finanšu ministrija demonstrē klaju neizpratni par nevalstisko organizāciju darbību, un aicinām nevirzīt tālāk šos grozījumus.
1.UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
FM ar šiem grozījumiem izrāda neizpratni par NVO darbības būtību (bez peļņas gūšanas mērķa) un grauj organizāciju finansiālo stabilitāti.
Latvijā ir NVO, kuru darbības jomās ir pieejams mazs publiskais finansējums un savai ilgtspējai tās piesaista papildus resursus. Tāpat NVO veido uzkrājumus, lai varētu līdzfinansēt un priekšfinansēt projektus, piesaistot lielākus starptautiskus finansējumus. Latvijā ir pieejami minimāli līdzekļi NVO līdzfinansējumam, Altum un citos finanšu mehānismos NVO nav pieejami aizdevumi, salīdzinot ar uzņēmumiem.
FM maldina sabiedrību, norādot, ka NVO ir uzņēmējdarbības veids, graujot NVO reputāciju. NVO nav jāreģistrējas kā SLO, ar papildus administratīvo slogu, lai gūtu atzinību kā pilsoniskās sabiedrības pamatam. Pilsonisko ideju NVO darbību paaugstināta kontrole ir pretrunā ar demokrātijas un pulcēšanās brīvības atbalstu.
2.Lūdzam papildināt TA projektu ar vienādu attieksmi, piemērojot uzņēmējiem noteikto reinvestētās peļņas mehānismu, attiecīgi to neapliekot ar UIN.
Ir absurdi NVO ieņēmumus aplikt ar UIN, kamēr uzņēmumiem tas netiek darīts, kamēr vien netiek izņemta peļņa. Pēc būtības plānots NVO maksāt UIN uzņēmumu vietā. Vēršam uzmanību, ka NVO nav pieejami ļoti daudz ES fondu mehānismi darbības attīstībai - digitalizācijai u.tml., tām ir jāizmanto pašu līdzekļi, kaut NVO ir tieši tādi paši darba devēji kā uzņēmēji, kā arī papildus vēl stiprina demokrātiju un pilsonisko atbildību.
Uzkatām, ka Finanšu ministrija demonstrē klaju neizpratni par nevalstisko organizāciju darbību, un aicinām nevirzīt tālāk šos grozījumus.
23.08.2024. 19:27
Paula Patrīcija Avotiņa - Paula Patrīcija Avotiņa - ESN Latvija
ESN Latvija kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
ESN Latvija atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Šāda nodokļa ieviešana būtiski apdraudētu ESN Latvijas un to lokālo sekciju ESN Rīgas, ESN Jelgavas un ESN Valmieras spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, proti, starptautisko studentu integrēšanu un mobilitātes programmu atbalstīšanu Latvijā, jo īpaši Zemgales un Vidzemes reģionā, kur lokālo sekciju darbības kapacitāte jau ir zema.
ESN Latvija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Papildus tam, ESN Latvija aicina arī iepazīties ar Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā.
ESN Latvija atgādina, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Šāda nodokļa ieviešana būtiski apdraudētu ESN Latvijas un to lokālo sekciju ESN Rīgas, ESN Jelgavas un ESN Valmieras spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, proti, starptautisko studentu integrēšanu un mobilitātes programmu atbalstīšanu Latvijā, jo īpaši Zemgales un Vidzemes reģionā, kur lokālo sekciju darbības kapacitāte jau ir zema.
ESN Latvija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Papildus tam, ESN Latvija aicina arī iepazīties ar Sabiedriskās politikas centra Providus pētījuma fokusgrupās NVO minētiem izaicinājumiem NVO darbā.
23.08.2024. 19:33
Latvijas Reto slimību alianse
Latvijas Reto slimību alianse (LRSA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un kategoriski iebilst pret Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Šāda regulējuma ieviešana apdraudētu šo organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu konkurences situāciju ar komersantiem. LRSA uzsver, ka biedrības un nodibinājumi darbojas, lai sasniegtu sabiedriskus mērķus, un bieži vien ir būtisks valsts deleģēto uzdevumu izpildītājs. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības labā un lielākoties pēc brīvprātības principa, kur cilvēki ziedo savu personīgo brīvo laiku, ģimenei nozagto laiku, savus privātos līdzekļus un savas know-how zināšanas. Tāpēc UIN piemērošana tām radīs būtisku administratīvo un finansiālo slogu, kas negatīvi ietekmēs sektora darbību un attīstību.
LRSA aicina pārskatīt piedāvāto regulējumu, izvērtēt alternatīvus risinājumus un nodrošināt, lai netiktu apdraudēta pilsoniskās sabiedrības darbība Latvijā.
Šāda regulējuma ieviešana apdraudētu šo organizāciju spēju īstenot savus mērķus, nodrošināt ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu konkurences situāciju ar komersantiem. LRSA uzsver, ka biedrības un nodibinājumi darbojas, lai sasniegtu sabiedriskus mērķus, un bieži vien ir būtisks valsts deleģēto uzdevumu izpildītājs. Nevalstiskās organizācijas darbojas sabiedrības labā un lielākoties pēc brīvprātības principa, kur cilvēki ziedo savu personīgo brīvo laiku, ģimenei nozagto laiku, savus privātos līdzekļus un savas know-how zināšanas. Tāpēc UIN piemērošana tām radīs būtisku administratīvo un finansiālo slogu, kas negatīvi ietekmēs sektora darbību un attīstību.
LRSA aicina pārskatīt piedāvāto regulējumu, izvērtēt alternatīvus risinājumus un nodrošināt, lai netiktu apdraudēta pilsoniskās sabiedrības darbība Latvijā.
23.08.2024. 20:42
Ģenētiski pārmantotu slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes"
Biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” (turpmāk - Saknes) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" un iebilst pret Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Biedrības un nodibinājumi tiek dibināti, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, nodrošinātu ilgtspēju, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Šobrīd valsts atbalsts biedrību darbībai ir niecīgs, neskatoties uz to, ka tieši biedrības darbojas sabiedrības labā, nereti veicot tās funkcijas, kuras valsts nespēj pildīt pietiekami efektīvi.
Saknes vērš uzmanību, ka likumprojekts nesniedz skaidrus kritērijus, kā nošķirt komerciālu saimniecisko darbību no darbības, kas vērsta uz organizācijas mērķu sasniegšanu, kas rada interpretācijas un strīdu riskus ar Valsts ieņēmumu dienestu. Šāda neskaidrība radīs strīdus starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kas rezultēsies tiesvedības riskiem.
UIN piemērošana radītu ievērojamu administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, īpaši mazajām organizācijām, kurām būtu jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā. Tas ievērojami palielinātu izmaksas un negatīvi ietekmētu sektora darbību kopumā.
Ja likumprojekts ir vērsts uz to, lai novērstu negodprātīgu peļņas sadali caur biedrībām un nodibinājumiem, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi šādi gadījumi un metodes, kā tiek veikti šie pārkāpumi, būtu jāvēršas tieši pret tiem. Tas būtu efektīvāk nekā uzlikt papildu finansiālu slogu visām biedrībām un nodibinājumiem, kas godprātīgi īsteno savu darbību atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem. UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās problēmu, bet radīs nevajadzīgu finansiālu slogu godprātīgiem organizācijām un strīdus ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Saknes uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi nav izsvērti, jo netiek analizētas citas iespējamās alternatīvas un nav izvērtēta šo izmaiņu ietekme uz organizācijām. Tāpat likumprojekts paredz nevienlīdzīgu attieksmi, nostādot biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā ar komersantiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Finanšu ministriju izvērtēt likumprojektu un izstrādāt risinājumu, kas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju un veicinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
Biedrības un nodibinājumi tiek dibināti, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, nodrošinātu ilgtspēju, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Šobrīd valsts atbalsts biedrību darbībai ir niecīgs, neskatoties uz to, ka tieši biedrības darbojas sabiedrības labā, nereti veicot tās funkcijas, kuras valsts nespēj pildīt pietiekami efektīvi.
Saknes vērš uzmanību, ka likumprojekts nesniedz skaidrus kritērijus, kā nošķirt komerciālu saimniecisko darbību no darbības, kas vērsta uz organizācijas mērķu sasniegšanu, kas rada interpretācijas un strīdu riskus ar Valsts ieņēmumu dienestu. Šāda neskaidrība radīs strīdus starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kas rezultēsies tiesvedības riskiem.
UIN piemērošana radītu ievērojamu administratīvo slogu biedrībām un nodibinājumiem, īpaši mazajām organizācijām, kurām būtu jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā. Tas ievērojami palielinātu izmaksas un negatīvi ietekmētu sektora darbību kopumā.
Ja likumprojekts ir vērsts uz to, lai novērstu negodprātīgu peļņas sadali caur biedrībām un nodibinājumiem, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi šādi gadījumi un metodes, kā tiek veikti šie pārkāpumi, būtu jāvēršas tieši pret tiem. Tas būtu efektīvāk nekā uzlikt papildu finansiālu slogu visām biedrībām un nodibinājumiem, kas godprātīgi īsteno savu darbību atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem. UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās problēmu, bet radīs nevajadzīgu finansiālu slogu godprātīgiem organizācijām un strīdus ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Saknes uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi nav izsvērti, jo netiek analizētas citas iespējamās alternatīvas un nav izvērtēta šo izmaiņu ietekme uz organizācijām. Tāpat likumprojekts paredz nevienlīdzīgu attieksmi, nostādot biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā ar komersantiem attiecībā uz UIN piemērošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam Finanšu ministriju izvērtēt likumprojektu un izstrādāt risinājumu, kas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju un veicinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā.
23.08.2024. 20:54
Krišjānis Mārtiņš Alliks - Latvijas Universitātes Studentu padome
Biedrība “Latvijas Universitātes Studentu padome” (turpmāk – LU SP), kas pārstāv un aizstāv visu Latvijas Universitātes studējošo tiesības un tiesiskās intereses, ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojekts), pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses (turpmāk – LPA) paustajiem iebildumiem un sniedz atzinumu.
LU SP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību uz to, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums no projektiem, subsīdijām, dotācijām;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu – ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka FM nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk – Padome) sekretariātā izskatīšanai Padomē, Padomes sēdē lemto attiecīgi atspoguļojot projekta anotācijā.
Tāpat FM nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LU SP kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3. pantu, LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. FM piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
FM piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7. pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Tāpat jāņem vērā arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.10.2023. sprieduma lietā SKA-83/2023 7. punktā minētais: “[U]zstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantā noteikto.” Līdz ar to, ja biedrība vai nodibinājums veic saimniecisko darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tās rezultātā gūtos ieņēmumus izlieto statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, tad ir nepamatoti prasīt UIN samaksu no šiem ieņēmumiem, jo tas pārmērīgi ierobežotu biedrības vai nodibinājuma tiesības uz īpašumu, salīdzinot ar komersantiem.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja FM vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošas darbības, lai šos gadījumus izkaustu, nevis jāapdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbība. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka FM piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām SLO likumā, taču jānorāda, ka SLO likuma grozījumu likumprojekts (turpmāk – SLO likumprojekts) vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par SLO likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tādēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Līdz ar to nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma – mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to FM paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LU SP pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. Arī LU SP aicina skaidrot, kādēļ FM nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LU SP pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LU SP iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām, taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LU SP kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību uz to, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums no projektiem, subsīdijām, dotācijām;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu – ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi;
- tās veic valsts deleģētus uzdevumus un sniedz pakalpojumus.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka FM nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (turpmāk – Padome) sekretariātā izskatīšanai Padomē, Padomes sēdē lemto attiecīgi atspoguļojot projekta anotācijā.
Tāpat FM nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LU SP kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras nav biznesa sektora kompetencē vai interesēs un kurās publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3. pantu, LU SP pievienojas LPA, kas vērš uzmanību, ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. FM piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai korekti atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepārvarams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
FM piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7. pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Tāpat jāņem vērā arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 10.10.2023. sprieduma lietā SKA-83/2023 7. punktā minētais: “[U]zstādījums, ka biedrības pamatdarbībai jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudas, no normatīvajiem aktiem, kas regulē biedrību, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, darbību, neizriet. Līdz ar to tas, ka pieteicējas ienākumus lielākoties veido pieteicējas iekasētā maksa par mācībām, pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantā noteikto.” Līdz ar to, ja biedrība vai nodibinājums veic saimniecisko darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem un tās rezultātā gūtos ieņēmumus izlieto statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, tad ir nepamatoti prasīt UIN samaksu no šiem ieņēmumiem, jo tas pārmērīgi ierobežotu biedrības vai nodibinājuma tiesības uz īpašumu, salīdzinot ar komersantiem.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja FM vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošas darbības, lai šos gadījumus izkaustu, nevis jāapdraud godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbība. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka FM piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām SLO likumā, taču jānorāda, ka SLO likuma grozījumu likumprojekts (turpmāk – SLO likumprojekts) vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Gan LPA, gan citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par SLO likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tādēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Līdz ar to nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma – mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to FM paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas par to, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LU SP pievienojas LPA paustajām bažām par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. Arī LU SP aicina skaidrot, kādēļ FM nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu par to, kā pārmaiņas nodokļu jomā ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. LU SP pievienojas LPA ieskatam, ka par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
- LU SP iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējumā paredzētajām izmaiņām, taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
23.08.2024. 22:20
Inga Krekele - "Partnerība "Kaimiņi""
Biedrība "Partnerība "Kaimiņi"" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 22:30
Liene Reine-Miteva - "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam"
Biedrība "Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības atbalstam" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
24.08.2024. 12:44
Meža īpašnieku apvienība "Bārbele"
Meža īpašnieku apvienība "Bārbele" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
24.08.2024. 13:17
RockBridge Legal ZAB SIA
Finanšu ministrijai
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919
pasts@fm.gov.lv
NOSŪTĪTS:
caur TAP portālu
Rīga, 2024. gada 24. augustā
Par Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā publiskās apspriešanas ietvaros (Projekta ID 23-TA-2370)
Par UIN maksātājiem
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz izteikt 2. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā “7) biedrības un nodibinājumi, kuri neveic saimniecisko darbību;”. No šīs normas redakcijas mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, jebkurā gadījumā ir uzskatāmi par UIN maksātājiem, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem saņemtie ienākumi tiks izlietoti. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas, piemēram saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus izlietos peļņas vai kapitāla pieauguma gūšanai to biedriem, nebūs uzskatāmi par UIN maksātājiem.
Mūsu skatījumā, piedāvātā normas redakcija, no vienas puses, pārlieku paplašina UIN maksātāju loku līdz visām biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību, taču no otrās puses pārlieku sašaurina normas tvērumu, no UIN maksātāju loka pilnībā izslēdzot biedrības un nodibinājumus, kuri neveic saimniecisko darbību, bet saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, iespējams, izlieto biedru labklājībai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Finanšu ministriju pārskatīt UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punktu redakciju, jo esošā redakcija nesasniedz UIN likuma mērķi, bet ir traktējama kā sods biedrībām un nodibinājumiem, kas nolēma kā papildus ienākuma gūšanas avotu statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai veikt saimniecisko darbību.
Ar UIN apliekamais objekts
UIN likuma mērķis ir aplikt ar UIN faktiski vai nosacīti sadalīto peļņu (atbilstoši UIN likuma 4. panta otrajai daļai). Taču no grozījumu un anotācijas teksta mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kas nav ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, būs spiesti maksāt UIN no ienākuma, kaut arī šis ienākums tiek izlietots statūtos paredzēto mērķiem, uzskatot šo ienākumu izlietošanu par nesaistītu ar saimniecisko darbību (nosacīti sadalīto peļņu).
Kaut arī grozījumi esošajā redakcijā neievieš skaidrību par to, kāds būtu ar UIN apliekams objekts biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā, taču no grozījumu teksta var saprast, ka par ar UIN apliekamo objektu biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā varētu uzskatīt ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8. pantu (taču tiešā tekstā tas nav paredzēts).
Šāds secinājums ir izdarāms, ņemot vērā to, ka ar grozījumiem ir paredzēts papildināt 8. pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā: “(15) Šā panta normas [8. panta normas, kas paredz izdevumus, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību] netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.”
Gramatiski lasot minēto normu kopsakarā ar anotācijā norādīto, mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuriem nav piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet kuri saņemtos saimnieciskās darbības ienākumus izlietos statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, būs spriesti maksāt UIN. Proti, biedrības un nodibinājumi, kas nav SLO, ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem šis statuss ir piešķirts. Šāda nevienlīdzīgā attieksme ir klaji diskriminējoša un nesamērīga, jo UIN samaksas pienākumam būtu jāiestājas brīdī, kad konkrētajai biedrībai vai nodibinājumam ir konstatējams sadalītas vai nosacīti sadalītās peļņas gadījums, neatkarīgi no tā, kāds ir šīs biedrības vai nodibinājuma statuss.
Mēs uzskatām, ka ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu noteikšanai ir jāņem vērā tikai tas, vai biedrību un nodibinājumu veiktie izdevumi ir vai nav saistīti ar saimniecisko darbību (biedrību un nodibinājumu gadījumā – vai ienākumi ir izlietoti saimnieciskās darbības vajadzībām vai statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai), nevis tas, vai konkrēts nodokļa maksātājs ir vai nav ieguvis kādu no statusiem. Tādējādi piedāvātā normas redakcija ir diskriminējoša un nesasniedz UIN likuma 8. panta mērķi.
Tāpat no anotācijas izriet: “Biedrības un nodibinājumi nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Biedrība vai nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu (UIN likuma 8. panta piecpadsmitā daļa). Savukārt, ja biedrība un nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss, saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus novirza izdevumiem, kas nav attiecināmi uz SLO statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanu vai neizmanto biedrības vai nodibinājuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāņem vērā arī UIN likuma 8. pantā noteiktie ierobežojumi.“
Pirmām kārtam, norādāms, ka anotācijā paredzētie nosacījumi nav nolasāmi no faktiski piedāvātiem grozījumiem UIN likumā. Otrām kārtam, būtiski ir atkārtoti vērst Finanšu ministrijas uzmanību, ka darījums ir uzskatāms apliekamu ar UIN tikai peļņas sadales brīdī (faktiskās vai nosacītās peļņas sadales gadījumā). Mēs uzskatām, ka, ja biedrība vai nodibinājums (ar vai bez SLO statusa) saņemtos ienākumus izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām (lai turpinātu veikt saimniecisko darbību, turpinot ģenerēt ieņēmumus) vai arī statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, šādā gadījumā izlietotie ienākumi nav uzskatāmi par nosacītās peļņas sadali.
Šis secinājums izriet, salīdzinājumam analizējot kapitālsabiedrību darbību, kur, kapitālsabiedrībai izlietojot līdzekļus, veicot ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, UIN samaksas pienākums neiestājas un veiktais izdevums nav uzskatāms par apliekamu ar UIN.
Turklāt, ir norādāms, ka ir diezgan arhaistiski un vecmodīgi ierobežot biedrības un nodibinājumus ar iespējām gūt ienākumus tikai no tādas saimnieciskās darbības, kas ir saistīta ar biedrību un nodibinājumu statūtos paredzētajiem mērķiem. Mūsdienu pasaulē pastāv iespējas gūt papildus ienākumus no tādām darbībam, kas tieši nav saistītas ar veikto pamatdarbību. Piemēram, gan biedrībām, gan arī kapitālsabiedrībām ir iespējams gūt nepārtrauktos pasīvos ienākumus no ieguldījumu veikšanas citu uzņēmumu pamatkapitālā. Būtu diezgan absurdi liegt biedrībām un SLO izmantot šādu iespēju, draudot ar pienākumu nomaksāt UIN. Piemēram, NASDAQ 2016. gada rakstā ir norādīts, ka NVO ieguldījumu veikšana citās sabiedrībās būtu uzskatāma par pieļaujamu, ja šī darbība palīdz statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai (https://www.nasdaq.com/articles/can-nonprofit-organization-invest-stock-2016-01-15).
Tādējādi, grozījumos būtu skaidrāk jāparedz, kādos gadījumos biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumu būtu uzskatāmi par ar UIN apliekamiem objektiem, lai paredzētie nosacījumi sasniegtu UIN likuma mērķi un nav traktējami kā kādas grupas sodīšanu.
Ar UIN apliekamā bāze
Bez iepriekš minētās problemātikas, no grozījumiem nav arī saprotams, kā ir nosakāma ar UIN apliekamā bāze.
Grozījumi UIN likumā paredz papildināt 4. pantu ar 4.1 daļu, paredzot ar UIN apliekamās bāzes noteikšanu biedrību un nodibinājumu gadījumā. Šī norma noteic, ka ar UIN apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus.
Mūsu skatījumā, šāda likuma norma neievieš skaidrību par apliekamās bāzes noteikšanas principiem. Vēl jo vairāk, gramatiski interpretējot minēto normu, var nonākt pie nepareizā secinājuma, ka UIN ir aprēķināms gan no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, gan no izdevumiem.
Tādējādi mēs uzskatam, ka būtu jāprecizē šīs normas teksts, skaidrāk paredzot ar UIN apliekamo vērtību.
Ar cieņu,
RockBridge Legal ZAB SIA vārdā:
Alisa Leškoviča
RockBridge Legal ZAB SIA
Valdes locekle, zvērināta advokāte
Nataļja Golubeva
RockBridge Legal ZAB SIA
juriste
Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919
pasts@fm.gov.lv
NOSŪTĪTS:
caur TAP portālu
Rīga, 2024. gada 24. augustā
Par Grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā publiskās apspriešanas ietvaros (Projekta ID 23-TA-2370)
Par UIN maksātājiem
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredz izteikt 2. panta otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā “7) biedrības un nodibinājumi, kuri neveic saimniecisko darbību;”. No šīs normas redakcijas mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, jebkurā gadījumā ir uzskatāmi par UIN maksātājiem, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem saņemtie ienākumi tiks izlietoti. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas, piemēram saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus izlietos peļņas vai kapitāla pieauguma gūšanai to biedriem, nebūs uzskatāmi par UIN maksātājiem.
Mūsu skatījumā, piedāvātā normas redakcija, no vienas puses, pārlieku paplašina UIN maksātāju loku līdz visām biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību, taču no otrās puses pārlieku sašaurina normas tvērumu, no UIN maksātāju loka pilnībā izslēdzot biedrības un nodibinājumus, kuri neveic saimniecisko darbību, bet saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, iespējams, izlieto biedru labklājībai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Finanšu ministriju pārskatīt UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punktu redakciju, jo esošā redakcija nesasniedz UIN likuma mērķi, bet ir traktējama kā sods biedrībām un nodibinājumiem, kas nolēma kā papildus ienākuma gūšanas avotu statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai veikt saimniecisko darbību.
Ar UIN apliekamais objekts
UIN likuma mērķis ir aplikt ar UIN faktiski vai nosacīti sadalīto peļņu (atbilstoši UIN likuma 4. panta otrajai daļai). Taču no grozījumu un anotācijas teksta mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kas nav ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, būs spiesti maksāt UIN no ienākuma, kaut arī šis ienākums tiek izlietots statūtos paredzēto mērķiem, uzskatot šo ienākumu izlietošanu par nesaistītu ar saimniecisko darbību (nosacīti sadalīto peļņu).
Kaut arī grozījumi esošajā redakcijā neievieš skaidrību par to, kāds būtu ar UIN apliekams objekts biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā, taču no grozījumu teksta var saprast, ka par ar UIN apliekamo objektu biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības gadījumā varētu uzskatīt ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 8. pantu (taču tiešā tekstā tas nav paredzēts).
Šāds secinājums ir izdarāms, ņemot vērā to, ka ar grozījumiem ir paredzēts papildināt 8. pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā: “(15) Šā panta normas [8. panta normas, kas paredz izdevumus, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību] netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.”
Gramatiski lasot minēto normu kopsakarā ar anotācijā norādīto, mēs saprotam, ka biedrības un nodibinājumi, kuriem nav piešķirts Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet kuri saņemtos saimnieciskās darbības ienākumus izlietos statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, būs spriesti maksāt UIN. Proti, biedrības un nodibinājumi, kas nav SLO, ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar biedrībām un nodibinājumiem, kuriem šis statuss ir piešķirts. Šāda nevienlīdzīgā attieksme ir klaji diskriminējoša un nesamērīga, jo UIN samaksas pienākumam būtu jāiestājas brīdī, kad konkrētajai biedrībai vai nodibinājumam ir konstatējams sadalītas vai nosacīti sadalītās peļņas gadījums, neatkarīgi no tā, kāds ir šīs biedrības vai nodibinājuma statuss.
Mēs uzskatām, ka ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu noteikšanai ir jāņem vērā tikai tas, vai biedrību un nodibinājumu veiktie izdevumi ir vai nav saistīti ar saimniecisko darbību (biedrību un nodibinājumu gadījumā – vai ienākumi ir izlietoti saimnieciskās darbības vajadzībām vai statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai), nevis tas, vai konkrēts nodokļa maksātājs ir vai nav ieguvis kādu no statusiem. Tādējādi piedāvātā normas redakcija ir diskriminējoša un nesasniedz UIN likuma 8. panta mērķi.
Tāpat no anotācijas izriet: “Biedrības un nodibinājumi nemaksā UIN par ienākumiem, kuri tiek novirzīti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Biedrība vai nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss (neatkarīgi vai pirmās vai otrās pakāpes SLO), saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus var novirzīt statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai, neveidojot ar UIN apliekamu objektu (UIN likuma 8. panta piecpadsmitā daļa). Savukārt, ja biedrība un nodibinājums, kuram ir piešķirts SLO statuss, saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus novirza izdevumiem, kas nav attiecināmi uz SLO statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanu vai neizmanto biedrības vai nodibinājuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ir jāņem vērā arī UIN likuma 8. pantā noteiktie ierobežojumi.“
Pirmām kārtam, norādāms, ka anotācijā paredzētie nosacījumi nav nolasāmi no faktiski piedāvātiem grozījumiem UIN likumā. Otrām kārtam, būtiski ir atkārtoti vērst Finanšu ministrijas uzmanību, ka darījums ir uzskatāms apliekamu ar UIN tikai peļņas sadales brīdī (faktiskās vai nosacītās peļņas sadales gadījumā). Mēs uzskatām, ka, ja biedrība vai nodibinājums (ar vai bez SLO statusa) saņemtos ienākumus izmanto saimnieciskās darbības vajadzībām (lai turpinātu veikt saimniecisko darbību, turpinot ģenerēt ieņēmumus) vai arī statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai, šādā gadījumā izlietotie ienākumi nav uzskatāmi par nosacītās peļņas sadali.
Šis secinājums izriet, salīdzinājumam analizējot kapitālsabiedrību darbību, kur, kapitālsabiedrībai izlietojot līdzekļus, veicot ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus, UIN samaksas pienākums neiestājas un veiktais izdevums nav uzskatāms par apliekamu ar UIN.
Turklāt, ir norādāms, ka ir diezgan arhaistiski un vecmodīgi ierobežot biedrības un nodibinājumus ar iespējām gūt ienākumus tikai no tādas saimnieciskās darbības, kas ir saistīta ar biedrību un nodibinājumu statūtos paredzētajiem mērķiem. Mūsdienu pasaulē pastāv iespējas gūt papildus ienākumus no tādām darbībam, kas tieši nav saistītas ar veikto pamatdarbību. Piemēram, gan biedrībām, gan arī kapitālsabiedrībām ir iespējams gūt nepārtrauktos pasīvos ienākumus no ieguldījumu veikšanas citu uzņēmumu pamatkapitālā. Būtu diezgan absurdi liegt biedrībām un SLO izmantot šādu iespēju, draudot ar pienākumu nomaksāt UIN. Piemēram, NASDAQ 2016. gada rakstā ir norādīts, ka NVO ieguldījumu veikšana citās sabiedrībās būtu uzskatāma par pieļaujamu, ja šī darbība palīdz statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai (https://www.nasdaq.com/articles/can-nonprofit-organization-invest-stock-2016-01-15).
Tādējādi, grozījumos būtu skaidrāk jāparedz, kādos gadījumos biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietvaros veiktie darījumu būtu uzskatāmi par ar UIN apliekamiem objektiem, lai paredzētie nosacījumi sasniegtu UIN likuma mērķi un nav traktējami kā kādas grupas sodīšanu.
Ar UIN apliekamā bāze
Bez iepriekš minētās problemātikas, no grozījumiem nav arī saprotams, kā ir nosakāma ar UIN apliekamā bāze.
Grozījumi UIN likumā paredz papildināt 4. pantu ar 4.1 daļu, paredzot ar UIN apliekamās bāzes noteikšanu biedrību un nodibinājumu gadījumā. Šī norma noteic, ka ar UIN apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus.
Mūsu skatījumā, šāda likuma norma neievieš skaidrību par apliekamās bāzes noteikšanas principiem. Vēl jo vairāk, gramatiski interpretējot minēto normu, var nonākt pie nepareizā secinājuma, ka UIN ir aprēķināms gan no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, gan no izdevumiem.
Tādējādi mēs uzskatam, ka būtu jāprecizē šīs normas teksts, skaidrāk paredzot ar UIN apliekamo vērtību.
Ar cieņu,
RockBridge Legal ZAB SIA vārdā:
Alisa Leškoviča
RockBridge Legal ZAB SIA
Valdes locekle, zvērināta advokāte
Nataļja Golubeva
RockBridge Legal ZAB SIA
juriste
24.08.2024. 13:42
Zane Ločmele - Zane Ločmele, biedrības "Krāslavas rajona partnerība" un Izvaltas pagasta biedrības "Attīstībai" pārstāve
Ar šī likuma grozījumiem NVO sektors tiks vājināts. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jo īpaši svarīga būtu NVO sektora darbības spēju stiprināšana, jo NVO ir viens no galvenajiem sabiedrības līdzdalības un kopienas noturības virzītājiem. Pievienojos Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS, Latvijas Pilsoniskās alianses, biedrības "New East", Latvijas Studentu apvienības, "Zemgales NVO Centrs", biedrības "Latvijas Lauku forums" minētajiem iebildumiem.
Iebilstu pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa piemērošana būtiski ietekmēs nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālos un administratīvos šķēršļus mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un daudzas NVO būs spiestas pārtraukt savu darbību. Vislielākās bažas pastāv par NVO sektora dzīvotspēju Latgalē, kur šobrīd NVO sektoram ir ļoti liela nozīme.
Likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, vājinās demokrātijas kultūru, kā arī neveicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā.
Aicinu apturēt šos likumgrozījumu virzību un konsultēties ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem.
Iebilstu pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa piemērošana būtiski ietekmēs nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālos un administratīvos šķēršļus mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un daudzas NVO būs spiestas pārtraukt savu darbību. Vislielākās bažas pastāv par NVO sektora dzīvotspēju Latgalē, kur šobrīd NVO sektoram ir ļoti liela nozīme.
Likumprojekta grozījumu pieņemšana būtiski ierobežos nevaldības sektora dzīvotspēju Latvijā, vājinās demokrātijas kultūru, kā arī neveicinās pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā.
Aicinu apturēt šos likumgrozījumu virzību un konsultēties ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem.
24.08.2024. 13:49
Zane Siliņa - Jauniešu klubs "10x10"
Biedrība "Jauniešu klubs 10x10" kategoriski iebilst pret minēto likumprojektu, kas paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju.
Protams, ir tikai apsveicami, ka tiek pievērsta uzmanība vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanai. Diemžēl ar šī likumprojekta palīdzību tas netiek risināts pēc būtības, bet gan uzliekot birokrātisko slogu uz godprātīgo biedrību pleciem, lielā mērā veicinot savstarpējo neuzticēšanos.
Rosinām pieņemt datos balstītus lēmumus, izvērtējot dažādus saistītos aspektus - kāpēc notiek saimnieciskās darbības pieaugums NVO sektorā; kas to ietekmē; kāda veida biedrības veic saimniecisko darbību un cik lielā apmērā; kādi ir risku indikatori; kas ir problēma; kādi resursi ir tikuši ieguldīti problēmas risināšanā; kāda ir problēmas ilgtermiņa ietekme un cik lielā mērā un tml.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Lai izdodas rast pieņemamāko risinājumu sabiedrības interesēs!
Protams, ir tikai apsveicami, ka tiek pievērsta uzmanība vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanai. Diemžēl ar šī likumprojekta palīdzību tas netiek risināts pēc būtības, bet gan uzliekot birokrātisko slogu uz godprātīgo biedrību pleciem, lielā mērā veicinot savstarpējo neuzticēšanos.
Rosinām pieņemt datos balstītus lēmumus, izvērtējot dažādus saistītos aspektus - kāpēc notiek saimnieciskās darbības pieaugums NVO sektorā; kas to ietekmē; kāda veida biedrības veic saimniecisko darbību un cik lielā apmērā; kādi ir risku indikatori; kas ir problēma; kādi resursi ir tikuši ieguldīti problēmas risināšanā; kāda ir problēmas ilgtermiņa ietekme un cik lielā mērā un tml.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Lai izdodas rast pieņemamāko risinājumu sabiedrības interesēs!
24.08.2024. 14:38
Atlasīti 127 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25