Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto (Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.2. punkts).
Mērķa apraksts
Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1. sadaļā noteiktajam, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) biedrībām un nodibinājumiem jāprecizē uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējums, un, ņemot vērā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2024. - 25.08.2024.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Biedrības vai nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
Sagatavoja
Sandra Krīpere (FM)
Atbildīgā persona
Ilmārs Šņucins (FM)
Izsludināšanas datums
08.08.2024. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
"Bebrenes vidusskolas biedrība"
Biedrība "Bebrenes vidusskolas biedrība" kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļnas organizācijām.
21.08.2024. 14:10
Sandra Feldmane - Čiekurkalna attīstības biedrība
Čiekurkalna attīstības biedrība (ČAB) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pie kurām pieder arī ČAB, ir ikvienas demokrātijas pamats un viena no to funkcijām ir pašvaldības un valsts pārvaldes, labas pārvaldības kontrole. Laikā, kad, tādas attīstītas demokrātijas kā Norvēģija un Islande, kas izceļas ar augstu sabiedrības iesaisti NVO, iegulda finansējumu Latvijas NVO sektora apmācībās, lai tās iemācītos un uzdrošinātos gūt ieņēmumus ar saimnieciskās darbības palīdzību, Finanšu Ministrija iet pret Latvijas NVO attīstību un neatkarību, cenšas to bremzēt un uzlikt jaunu birokrātisku slogu.
Biedrību un nodibinājumu likumā jau tagad ir noteikts, ka NVO ieņēmumi ir jātērē NVO mērķu sasniegšanai. Ja pastāv gadījumi, ka kāda Latvijas NVO šo izmanto ļaunprātīgi, tā ir jāsauc pie atbildības, nevis dēļ dažiem negodprātīgiem NVO būtiski jākavē visa sektora darbība un organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstība.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pie kurām pieder arī ČAB, ir ikvienas demokrātijas pamats un viena no to funkcijām ir pašvaldības un valsts pārvaldes, labas pārvaldības kontrole. Laikā, kad, tādas attīstītas demokrātijas kā Norvēģija un Islande, kas izceļas ar augstu sabiedrības iesaisti NVO, iegulda finansējumu Latvijas NVO sektora apmācībās, lai tās iemācītos un uzdrošinātos gūt ieņēmumus ar saimnieciskās darbības palīdzību, Finanšu Ministrija iet pret Latvijas NVO attīstību un neatkarību, cenšas to bremzēt un uzlikt jaunu birokrātisku slogu.
Biedrību un nodibinājumu likumā jau tagad ir noteikts, ka NVO ieņēmumi ir jātērē NVO mērķu sasniegšanai. Ja pastāv gadījumi, ka kāda Latvijas NVO šo izmanto ļaunprātīgi, tā ir jāsauc pie atbildības, nevis dēļ dažiem negodprātīgiem NVO būtiski jākavē visa sektora darbība un organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstība.
21.08.2024. 18:17
Barba Girgensone - "LATVIJAS SENIORU KOPIENU APVIENĪBA"
LSKA neatbalsta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāds regulējums radītu nevienlīdzību starp uzņēmējiem un biedrībām īstenojot vienu un to pašu saimniecisko darbību, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu.
Tā kā biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas uzdevumus, tad šāds regulējums var negatīvi ietekmēt sociālās ekonomikas attīstību valstī. Biedrības saimniecisko darbību ir spiestas veikt lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, lai īstenotu procesus, kas veicina iekļaujošas aktivitātes, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas.
Biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu, tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai īpaši sociālo jautājumu risināšanā, kas ir aktuāli senioriem. Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Biedrības cita starpā sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, un šie pakalpojumu ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram nekustamā īpašuma pārvaldīšanai, senioru izglītošanai, sociālās ekonomikas stiprināšanai.
Minēto iemeslu dēļ LSKA nevar piekrist UIN piemērošanai biedrībām. Šo pašu iemeslu dēļ LSKA nav izprotama likuprojektā ietvertā atruna par UIN nepiemērošanu biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, jo ir biedrības, kurām saimnieciskā darbība, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots, jo šo biedrību biedri biedra naudas nemaksā. No saimnieciskās darbības gūto ienākumu izmantošana biedrībā būtiski atšķiras no uzņēmēju gūto ienākumu izmantošanas. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs visu biedrību iespējas īstenot savus mērķus, īpaši jomās, kurās biedrību sniegtajiem pakalpojumiem ir sociāls raksturs.
LSKA pievienojas viedoklim, ka ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu, t.i. sociālās ekonomikas saimniecisko darbību. Tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp biedrībām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo var tikt veikti nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās ar tiesvedībām, kam biedrībām nav resursu. LSKA uzskata, ka attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.
Ja tiek akceptēta Finanšu ministrijas piedāvātā redakcija, kas paredz, ka biedrībām automātiski jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN, tad noteiktā jomā, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, tiks panākta biedrību atstumšana no biedriem piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas atstājot to komersantiem.
LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.
LSKA atzīsta, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām biedrībām nav pietiekami argumentēti.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Ja tiek uzturēta SLO likumprojekta redakcija, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības un tā varētu būt pat neliela daļa no visas biedrības darbības, tas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
LSKA ieskatā SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, jo ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tā kā biedrības veic saimniecisko darbību nevis peļņas gūšanai, bet statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, kas nereti ietver sociālās ekonomikas uzdevumus, tad šāds regulējums var negatīvi ietekmēt sociālās ekonomikas attīstību valstī. Biedrības saimniecisko darbību ir spiestas veikt lai uzturētu un attīstītu savu organizāciju, lai īstenotu procesus, kas veicina iekļaujošas aktivitātes, rūpētos par sabiedrībā problemātiskām sociālajām grupām un objektiem, aktualizētu sociālas problēmas.
Biedrībām ir grūti piesaistīt finansējumu, tā apjoms nevar būt pietiekams biedrības pamatdarbības veikšanai īpaši sociālo jautājumu risināšanā, kas ir aktuāli senioriem. Jāatceras, ka lai varētu piesaistīt ārvalstu finansējumu, ES fondu projektu noteikumi ietver prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), bet lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Biedrības cita starpā sniedz pakalpojumus, kuriem ir sociāla misija, un šie pakalpojumu ir nepieciešami pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un konkrētu organizatorisku jautājumu risināšanai, piemēram nekustamā īpašuma pārvaldīšanai, senioru izglītošanai, sociālās ekonomikas stiprināšanai.
Minēto iemeslu dēļ LSKA nevar piekrist UIN piemērošanai biedrībām. Šo pašu iemeslu dēļ LSKA nav izprotama likuprojektā ietvertā atruna par UIN nepiemērošanu biedrībām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, jo ir biedrības, kurām saimnieciskā darbība, piemēram dzīvokļu īpašnieku biedrībām, senioru biedrībām, invalīdu biedrībām ir vienīgais ienākumu avots, jo šo biedrību biedri biedra naudas nemaksā. No saimnieciskās darbības gūto ienākumu izmantošana biedrībā būtiski atšķiras no uzņēmēju gūto ienākumu izmantošanas. LSKA uzskata, ka UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs visu biedrību iespējas īstenot savus mērķus, īpaši jomās, kurās biedrību sniegtajiem pakalpojumiem ir sociāls raksturs.
LSKA pievienojas viedoklim, ka ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības darbību, ko varētu uzskatīt par komerciāla rakstura saimniecisko darbību un, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības mērķu sasniegšanu, t.i. sociālās ekonomikas saimniecisko darbību. Tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp biedrībām un Valsts ieņēmumu dienestu, jo var tikt veikti nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās ar tiesvedībām, kam biedrībām nav resursu. LSKA uzskata, ka attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām, būtiski palielināsies administratīvais slogs.
Ja tiek akceptēta Finanšu ministrijas piedāvātā redakcija, kas paredz, ka biedrībām automātiski jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN, tad noteiktā jomā, piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, tiks panākta biedrību atstumšana no biedriem piederošā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas atstājot to komersantiem.
LSKA ieskatā likumprojekta anotācijā minētais iemesls, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, ir ne tik vien aizskarošs, bet tas vairo spriedzi pilsoniskajā sabiedrībā un ir pretrunā valdības īstenotajai sociālajai politikai. UIN piemērošana visām biedrībām nemazinās šo iespēju, bet uzliks papildu finansiālu slogu nevalstiskajam sektoram un vairos neuzticēšanos valsts pārvaldei.
LSKA atzīsta, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām biedrībām nav pietiekami argumentēti.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) likumā, taču SLO likumprojekts vēl nav apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Ja tiek uzturēta SLO likumprojekta redakcija, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības un tā varētu būt pat neliela daļa no visas biedrības darbības, tas rada pamatotas bažas kā tieši atbildīgās iestādes spēs nošķirt vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta tieši SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro, jo ienākumi tiek izmantoti darbībai, kurai nav piešķirts SLO statuss. Piemēram, nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
LSKA ieskatā SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, jo ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā tā dēļ, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav piešķirts šāds atbrīvojums, lai gan abos gadījumos uzņēmumiem ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
21.08.2024. 19:21
Inga Birzgale - Latvijas Jaunatnes padome
Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome” (turpmāk - LJP) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un iebilst pret to, ņemot vērā, ka iesniegtie grozījumi rada būtisku ietekmi uz nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) sektoru Latvijā un anotācijā nav norādīti iebildumi, kas izriet no sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem, kā tas norādīts likumprojekta anotācijas 6.daļā. Finanšu ministrija arī nav ievērojusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
LJP iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. LJP ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
LJP pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
- Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
- Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
- Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
- Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
- Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
LJP iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. LJP ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
LJP pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
- Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
- Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
- Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
- Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
- Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
- Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
21.08.2024. 19:33
Alise Jakovele - Evolving YOUth
Evolving YOUth iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana radīs organizācijām papildu finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Neizbēgami, papildu administratīvais slogs, kas radīsies, pierādot ieņēmumu apliekamo/neapliekamo statusu, faktiski novedīs pie daudzu uz sabiedrības kopējo labumu vērstu iniciatīvu izbeigšanas un mazo biedrību slēgšanas.
21.08.2024. 21:26
Daniela Reimane - Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība "Sprādziens"
Biedrība "Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība “Sprādziens”" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz savu viedokli.
Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība “Sprādziens” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. Mūsu ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
Mēs pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
-Kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
-Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vēršam uzmanību, ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
-Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
-Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
-Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
-Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
Kuldīgas aktīvo jauniešu biedrība “Sprādziens” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. Mūsu ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
Mēs pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
-Kategoriski iebilstam pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
-Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vēršam uzmanību, ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
-Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
-Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
-Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
-Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LJP, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
21.08.2024. 22:11
Amanda Olivia Banister - "Lighthouse Transitional Care"
Labdien,
"Lighthouse Transitional Care" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Bezpeļņas organizācijas ir stūrakmens, lai nodrošinātu būtiskus pakalpojumus neaizsargātām personām, un šādu organizāciju pārmērīga aplikšana ar nodokļiem apdraudēs pakalpojumu sniegšanu. Šāda mazināšana nodarītu vislielāko kaitējumu jau tā neaizsargātajiem un apdraudētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ar cieņu,
"Lighthouse Transitional Care" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Bezpeļņas organizācijas ir stūrakmens, lai nodrošinātu būtiskus pakalpojumus neaizsargātām personām, un šādu organizāciju pārmērīga aplikšana ar nodokļiem apdraudēs pakalpojumu sniegšanu. Šāda mazināšana nodarītu vislielāko kaitējumu jau tā neaizsargātajiem un apdraudētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Ar cieņu,
22.08.2024. 11:13
Biedrība Impact Hub
Biedrība "Impact Hub" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
22.08.2024. 12:12
Santa Šmite - "Sēlijas laivas"
Biedrība “Sēlijas laivas” kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
UIN piemērošana ļoti negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Pievienojamies Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
UIN piemērošana ļoti negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Vēršam uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- tām ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
- tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Pievienojamies Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
22.08.2024. 12:53
Uldis Dūmiņš - "Zemgales NVO Centrs"
Zemgales NVO Centrs (turpmāk - ZNVOC) ir iepazinies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - likumprojekts) un sniedz savu atzinumu. ZNVOC kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. ZNVOC vērš uzmanību uz to, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan šādu apsvērumu dēļ:
Lai sasniegtu organizācijas mērķus;
Lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
Nepietiekamā publiskā finansējuma dēļ, kas ietver projektus, subsīdijas, dotācijas;
Ierobežotajās iespējās piesaistīt biedra naudas, ziedojumus un cita veida finansējumu, vai arī piesaistītais finansējums nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai;
Lai nodrošinātu nepieciešamos saimnieciskos ieņēmumus Latvijā piesaistītā ārvalstu finansējuma nodrošināšanai, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu līdzfinansējumam (līdz pat 50%) un priekšfinansējumam (līdz pat 70%);
Valsts deleģēto uzdevumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Turklāt Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika izteikti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika pienācīgi izdiskutētas Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem:
ZNVOC kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Daļai biedrību un nodibinājumu saimnieciskā darbība ir būtisks ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana ir būtiski atšķirīga no komersantu darbības, kuru mērķis ir gūt peļņu un labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasību izpildi, lai veiktu valsts deleģētos uzdevumus un sniegtu pakalpojumus. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, īpaši tajās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un kurām publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz likumprojekta 3. pantu, ZNVOC norāda, ka praksē ir sarežģīti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu tikt uzskatīta par komerciāla rakstura saimniecisko darbību, par kuras ieņēmumiem būtu jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī vispārīgi, piemēram, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana vai Latvijas attīstības veicināšana, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi būs grūti nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne. Pastāv augsts interpretācijas risks, kas var novest pie pieaugošiem strīdiem starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī nepamatotiem nodokļu uzrēķiniem un tiesvedības riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem kā bezpeļņas organizācijām nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstības iespējas Latvijā.
UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem būtiski palielinās arī administratīvo slogu, prasot katrai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka pat mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jāievieš divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma, lai precīzi uzskaitītu izdevumus un ieņēmumus. Tas var izrādīties nepaceļams administratīvais slogs daudzām organizācijām, negatīvi ietekmējot sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Komersantiem nav pienākuma maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likuma redakcija nosaka, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz izdevumus, jo likuma redakcija neparedz iespēju, ka "peļņa" jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, pirms tam nesamaksājot UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc savas būtības iegulda visus savus ienākumus mērķu sasniegšanai un organizācijas attīstībai, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantu, kurā noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Pateicībā par iedziļināšanos,
Uldis Dūmiņš
Zemgales NVO Centrs
valdes priekšsēdētājs
Tālrunis 29802373
www.zemgalei.lv
Lai sasniegtu organizācijas mērķus;
Lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
Nepietiekamā publiskā finansējuma dēļ, kas ietver projektus, subsīdijas, dotācijas;
Ierobežotajās iespējās piesaistīt biedra naudas, ziedojumus un cita veida finansējumu, vai arī piesaistītais finansējums nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai;
Lai nodrošinātu nepieciešamos saimnieciskos ieņēmumus Latvijā piesaistītā ārvalstu finansējuma nodrošināšanai, tai skaitā ES fondu un citu ārvalstu fondu projektu līdzfinansējumam (līdz pat 50%) un priekšfinansējumam (līdz pat 70%);
Valsts deleģēto uzdevumu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija nav nodrošinājusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kas attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Turklāt Finanšu ministrija nav ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika izteikti informatīvajā ziņojumā "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību". Vēršam uzmanību, ka nodokļu regulējuma reformas netika pienācīgi izdiskutētas Finanšu ministrijas rīkotajā domnīcā.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem:
ZNVOC kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Daļai biedrību un nodibinājumu saimnieciskā darbība ir būtisks ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana ir būtiski atšķirīga no komersantu darbības, kuru mērķis ir gūt peļņu un labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, kā arī nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasību izpildi, lai veiktu valsts deleģētos uzdevumus un sniegtu pakalpojumus. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, īpaši tajās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un kurām publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz likumprojekta 3. pantu, ZNVOC norāda, ka praksē ir sarežģīti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu tikt uzskatīta par komerciāla rakstura saimniecisko darbību, par kuras ieņēmumiem būtu jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī vispārīgi, piemēram, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana vai Latvijas attīstības veicināšana, tādēļ Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi būs grūti nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne. Pastāv augsts interpretācijas risks, kas var novest pie pieaugošiem strīdiem starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī nepamatotiem nodokļu uzrēķiniem un tiesvedības riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem kā bezpeļņas organizācijām nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstības iespējas Latvijā.
UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem būtiski palielinās arī administratīvo slogu, prasot katrai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis paredz, ka pat mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jāievieš divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma, lai precīzi uzskaitītu izdevumus un ieņēmumus. Tas var izrādīties nepaceļams administratīvais slogs daudzām organizācijām, negatīvi ietekmējot sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Komersantiem nav pienākuma maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likuma redakcija nosaka, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz izdevumus, jo likuma redakcija neparedz iespēju, ka "peļņa" jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, pirms tam nesamaksājot UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc savas būtības iegulda visus savus ienākumus mērķu sasniegšanai un organizācijas attīstībai, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 7. pantu, kurā noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Pateicībā par iedziļināšanos,
Uldis Dūmiņš
Zemgales NVO Centrs
valdes priekšsēdētājs
Tālrunis 29802373
www.zemgalei.lv
22.08.2024. 13:00
JSK Salaiņi
Biedrībām nevajadzētu aplikt ar nodokļiem. Biedrībām tā jau strikti jākārto grāmatvedība par ko jāmaksā. Biedrības tiks likvidētas un Valsts izmirs citādi. Paaugstināsies zādzību un krāpšanas gadījumu. Pārāk daudz tauta tiek spiesta ar nodokļiem un ierobežojumiem. Mēs esam kategoriski pret.
22.08.2024. 14:18
"Zaptes Rūķi"
Biedrība "Zaptes Rūķi" iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
22.08.2024. 15:08
Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija
Biedrība "Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija" strikti iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana faktiski padara neiespējamu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību.
22.08.2024. 15:12
Agnese Sevastjanova - Biedrība "Upīša 5"
Biedrība “Upīša 5” kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Biedrība “Upīša 5” ir izveidota, lai piedalītos un realizētu projektus daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā adresē: Andreja Upīša ielā 5, Preiļos, kā arī veiktu visas darbības, kas tieši saistītas ar šādu projektu īstenošanu. Biedrība ir realizējusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un turpina darboties, lai pabeigtu uzņemtās saistības, vienlaikus veicot saimniecisko darbību - apsaimniekojot daudzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu. Biedrības līdzekļus pamatā veido dzīvokļu īpašnieku iemaksas apsaimniekošanas maksai un uzkrājuma veidošanai, kā arī iemaksas kredīta un attiecīgu procentu segšanai.
Saskaņā ar likumprojektu Biedrībai būs jāmaksā UIN vai jādeklarē, ka UIN nav maksājams. Tas paaugstinās Biedrības izmaksas, līdz ar to arī no dzīvokļu īpašniekiem iekasējamās maksas, jo būs papildus grāmatvedības slogs. Rezultātā cietīs iedzīvotāji, jo no viņiem būs jāiekasē lielākas apsaimniekošanas maksas, proti – likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir tieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju.
Likumdevējam jāņem vērā, ka ar norādīto mērķi dibinātu biedrību Latvijā ir daudz, jo savādāk nebija iespējams realizēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projektus. Likumdevējs nav konsekvents, jo no vienas puses groza likumus, lai stimulētu iedzīvotāju iesaisti dzīvojamā fonda ilgtspējas palielināšanai, bet no otras puses – uzliek papildus slogu aktīvākajiem iedzīvotājiem, tādējādi norādot, ka būt aktīvam nav labi. Līdz ar to likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir arī tieša ietekme uz teritoriju attīstību, jo, uzliekot biedrībām pienākumu maksāt UIN, turpmāk šāda veida biedrības, visticamāk, vairs netiks dibinātas.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apspriešanā.” Taču faktiski likumprojekts attiecas uz visām Biedrībām un nodibinājumiem, ne tikai uz tām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un šādām biedrībām vispār nevienam nav ienācis prātā pajautāt viņu viedokli.
Uzliekot pienākumu Biedrībām maksāt UIN, Biedrības tiek nostādītas situācijā, kad tās mērķi nav izpildāmi, gluži kā nav izpildāms Biedrību un nodibinājumu likums, kurš nosaka, ka Biedrības ir bezpeļņas organizācijas. Turklāt biedrība tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar komersantu, proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
No mūsu gadījuma iznāk, ka UIN būs jāmaksā no uzkrājuma fonda dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas turpmākajiem remontiem. Līdz ar to iznāk, ka dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīgi uzkrāt līdzekļus turpmākajiem remontiem biedrībā, kas apsaimnieko kopīpašumu, bet izdevīgāk būs uzkrāt naudu “zeķē”.
Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, nav izprotams. Nav pieļaujams izstrādāt likumu tikai tāpēc, ka pastāv kaut kāda teorētiska iespēja. Ja tiek konstatēts kāds konkrēts gadījums, tad attiecīgām valsts institūcijām ir pienākums reaģēt un saukt pie likumā paredzētās atbildības vainojamās personas, ja tādas tiek konstatētas. Bet teorētiskas iespējas dēļ nav pieļaujams sodīt godprātīgas biedrības ar papildus nodokļu slogu, kas pēc definīcijas nav piemērojamas Biedrībai, kuras mērķis NAV PEĻŅAS GŪŠANA.
Biedrība “Upīša 5” ir izveidota, lai piedalītos un realizētu projektus daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes paaugstināšanas programmā adresē: Andreja Upīša ielā 5, Preiļos, kā arī veiktu visas darbības, kas tieši saistītas ar šādu projektu īstenošanu. Biedrība ir realizējusi energoefektivitātes paaugstināšanas projektu un turpina darboties, lai pabeigtu uzņemtās saistības, vienlaikus veicot saimniecisko darbību - apsaimniekojot daudzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu. Biedrības līdzekļus pamatā veido dzīvokļu īpašnieku iemaksas apsaimniekošanas maksai un uzkrājuma veidošanai, kā arī iemaksas kredīta un attiecīgu procentu segšanai.
Saskaņā ar likumprojektu Biedrībai būs jāmaksā UIN vai jādeklarē, ka UIN nav maksājams. Tas paaugstinās Biedrības izmaksas, līdz ar to arī no dzīvokļu īpašniekiem iekasējamās maksas, jo būs papildus grāmatvedības slogs. Rezultātā cietīs iedzīvotāji, jo no viņiem būs jāiekasē lielākas apsaimniekošanas maksas, proti – likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir tieša ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju.
Likumdevējam jāņem vērā, ka ar norādīto mērķi dibinātu biedrību Latvijā ir daudz, jo savādāk nebija iespējams realizēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas projektus. Likumdevējs nav konsekvents, jo no vienas puses groza likumus, lai stimulētu iedzīvotāju iesaisti dzīvojamā fonda ilgtspējas palielināšanai, bet no otras puses – uzliek papildus slogu aktīvākajiem iedzīvotājiem, tādējādi norādot, ka būt aktīvam nav labi. Līdz ar to likumprojektam, pretēji anotācijā norādītajam, ir arī tieša ietekme uz teritoriju attīstību, jo, uzliekot biedrībām pienākumu maksāt UIN, turpmāk šāda veida biedrības, visticamāk, vairs netiks dibinātas.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apspriešanā.” Taču faktiski likumprojekts attiecas uz visām Biedrībām un nodibinājumiem, ne tikai uz tām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un šādām biedrībām vispār nevienam nav ienācis prātā pajautāt viņu viedokli.
Uzliekot pienākumu Biedrībām maksāt UIN, Biedrības tiek nostādītas situācijā, kad tās mērķi nav izpildāmi, gluži kā nav izpildāms Biedrību un nodibinājumu likums, kurš nosaka, ka Biedrības ir bezpeļņas organizācijas. Turklāt biedrība tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar komersantu, proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja vien iestājās UIN likumā minētie gadījumi kad nodoklis ir jāmaksā - ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
No mūsu gadījuma iznāk, ka UIN būs jāmaksā no uzkrājuma fonda dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas turpmākajiem remontiem. Līdz ar to iznāk, ka dzīvokļu īpašniekiem nav izdevīgi uzkrāt līdzekļus turpmākajiem remontiem biedrībā, kas apsaimnieko kopīpašumu, bet izdevīgāk būs uzkrāt naudu “zeķē”.
Anotācijā minētais apgalvojums, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, nav izprotams. Nav pieļaujams izstrādāt likumu tikai tāpēc, ka pastāv kaut kāda teorētiska iespēja. Ja tiek konstatēts kāds konkrēts gadījums, tad attiecīgām valsts institūcijām ir pienākums reaģēt un saukt pie likumā paredzētās atbildības vainojamās personas, ja tādas tiek konstatētas. Bet teorētiskas iespējas dēļ nav pieļaujams sodīt godprātīgas biedrības ar papildus nodokļu slogu, kas pēc definīcijas nav piemērojamas Biedrībai, kuras mērķis NAV PEĻŅAS GŪŠANA.
22.08.2024. 17:08
Fiziska persona
Dziesmu svētku biedrība izsludinātās sabiedrības līdzdalības ietvaros saistībā ar Finanšu ministrijas rosināto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Projekta ID/ Uzdevuma numurs 23-TA-2370), turpmāk tekstā – grozījumi, piekrītot citu nevalstisko organizāciju sektora izteiktajam kritiskajam viedoklim, kategoriski iebilst šo grozījumu saturam.
Izsludinātie grozījumi:
1. Rada nepamatotu, nevienlīdzīgu atšķirība nodokļu piemērošanā starp Sabiedriskā labuma organizācijām un biedrībām bez šī statusa;
2. Biedrībām pieaugs administratīvie izdevumi, jo būs nepieciešamība pēc regulāriem grāmatvedības pakalpojumiem. Ja grāmatvedības pakalpojumu nodrošina biedrības biedri, biedrībās ar nelielu biedru skaitu, samazināsies laiks, kuru izmantot biedrības mērķu īstenošanai, pilsoniskai līdzdarbībai;
3. Latvijā pastāv daudz biedrību, kuru pamatdarbība ir kultūras kolektīva darbības nodrošināšana. Tikai atseviškām biedrībām ir pieškirts sabiedriskā labuma statuss. Biedrības savas darbības, mērķu īstenošanai slēdz pakalpojumu līgumus ar pašvaldību iestādēm. Saņemtā pakalpojumu maksa tiek izmantota kultūras kolektīva vadītāja darba samaksai. Šādām biedrībām nebūs papildus līdzekļu citu nodokļu nomaksai. Šāda formālā saimnieciskā darbība, kuru izmanto pašvaldība, lai nodrošinātu kultūras kolektīva darbību, nav arī saimnieciskā darbība pēc būtības.
Lūdzam iniciēt cita veida grozījumus nodokļu likumos, kas neradītu atšķirīgu attieksmi, papildus administratīvo slogu un ierobežojumus nevalstiskajam sektoram.
Dziesmu svētku biedrības vārdā,
Ints Teterovskis
22.08.2024. 18:05
Tatjana Daudiša
Komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Biedrības un nodibinājumi visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem.
Biedrības un nodibinājumi visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem.
22.08.2024. 19:20
"LRMA"
Biedrība LRMA (Latvijas Rokmūzikas asociācija) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
22.08.2024. 19:22
Uģis Higo Glāzītis-Āboltiņš - "Jelgavas Līnijas"
Biedrība “Jelgavas Līnijas” kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
22.08.2024. 19:27
Ance Mālkalna - Klubs "Māja"-jaunatne vienotai Eiropai
"Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. "Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai" pievienojas Latvijas Pilsonsikās alianses paustajām bažām un viedoklim.
22.08.2024. 21:05
Biedrība "Centrs MARTA"
Biedrība "Centrs MARTA" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
22.08.2024. 23:02
Arta Deniņa - "Nākotnes iela"
Labdien, priekšlikums uzlikt par pienākumu biedrībām, kas veic saimniecisko darbību, maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli ir gauži apbēdinošs solis. Biedrības nav komercstruktūras un to mērķis nav peļņas gūšana! Šāds nodoklis kopumā nelabvēlīgi ietekmēs nevalstiskā sektora darbību. Tas nav cieņpilni pret biedrībām un tajās strādājošiem cilvēkiem, kas savu laiku velta sabiedrības interesēm.
Kā biedrība noteikti neatbalstam šādu ideju.
Kā biedrība noteikti neatbalstam šādu ideju.
23.08.2024. 08:22
Andris Kāposts - "Attīstības platforma YOU +"
Biedrība “Attīstības platforma YOU+” (turpmāk - YOU+) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un iebilst pret to, ņemot vērā, ka iesniegtie grozījumi rada būtisku ietekmi uz nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) sektoru Latvijā un anotācijā nav norādīti iebildumi, kas izriet no sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem, kā tas norādīts likumprojekta anotācijas 6.daļā. Finanšu ministrija arī nav ievērojusi Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību, tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
YOU+ iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. YOU+ ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
YOU+ pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LAtvija Jaunatnes padome, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
Kopumā varu teikt - nepamatots un pilnībās bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
YOU+ iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. YOU+ ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu, kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersanta, darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
YOU+ pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, vērš uzmanību ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kad un kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Arī LAtvija Jaunatnes padome, tāpat kā daudzas citas organizācijas, iepriekš ir iesniegusi iebildumus par minētā likumprojekta normām, tāpēc ir pāragri pieņemt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1.janvārī un tādā redakcijā, kā tas šobrīd ir sagatavots.
Kopumā varu teikt - nepamatots un pilnībās bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
23.08.2024. 08:44
"SANA COLORUM"
Biedrības vārdā izsakām iebilldumu UI nodokļa piemērošanai nevalstiskajām organizācijām un biedrībām!
23.08.2024. 10:01
Daiga Kadeģe - Biedrība "Ziemupīte"
Biedrība "Ziemupīte" KATEGORISKI IEBILST pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Papildus minētajam, tas apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību kopumā, un šībrīža situācijā Latvijā aktīva, atbildīga un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir izšķiroši svarīga valsts drošības komponente. Aicinām Finanšu ministriju, kā arī citas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību likuma anotācijā minētās problēmas “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā” risināšanai lietot instrumentus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis pret visu NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti mūsu valstī ir, un to pielietojums noteikti būs gan ekonomiskāks, gan efektīvāks.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Un tagad – emocionālā puse – šis neprātīgais likums saknē nogalinās gan pašu biedrību dzīvotspēju, gan arī samazinās apkārtējo sadarbības partneru (arī pašvaldību) funkciju efektivitāti. Šobrīd biedrības bieži paveic tos darbiņus, kas būtu darāmi pašvaldībai vai valstij, un neprasa par to samaksu – uztur kultūras dzīvi, aktivizē seniorus, jauniešus, jaunās māmiņas u.c., izglīto, darbojas vides aizsardzības jomā utt. Īpaši graujoši un „sniega bumbas” efektu veidojoša šāda likuma pieņemšana būs jūtama laukos – skolas slēgtas, pasta nodaļu nav, bibliotēkas aizvērtas, sabiedriskais transports nekursē, veikalu nav – biedrības ir vienīgais dzīvības uzturētājs, vienīgais kultūras un izglītības noturētājs, vienīgais spēks, kurš spēj iedzīvotājos uzturēt dzīvu lokālo un valstiski svarīgo pilsonisko aktivitāti!! Par kādu valsts drošību mēs varam runāt, ja lauki būs tukši un inerti? Par kādu izglītību mē svaram runāt, ja laukos nedzīvos cilvēki. Biedrības ir pēdējais salmiņš, kurš mūsu valstī cīnās par lauku teritoriju iedzīvotāju labklājību.
Principā – ja valstij un pašvaldībai kaut kam nav naudas, to par velti izdara biedrības, bet tagad Finanšu ministrija vēlas viņus par to sodīt – prasot samaksāt peļņas nodokli par naudu, kas nemaz nav peļņa, bet valsts nespējas lāpīšana ar brīvprātīgo darbu.
Dārgā Finanšu ministrija – mēs, iedzīvotāji, esam tie, kas maksājam jums algas, tādēļ gribētos, lai jūsu lēmumi nāktu mums par labu, nevis mūs nogalinātu!
Kopumā, un piekrītot pārējiem, varu teikt - nepamatots un pilnībā bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
Papildus minētajam, tas apdraud pilsoniskās sabiedrības attīstību kopumā, un šībrīža situācijā Latvijā aktīva, atbildīga un zinoša pilsoniskā sabiedrība ir izšķiroši svarīga valsts drošības komponente. Aicinām Finanšu ministriju, kā arī citas atbildīgās institūcijas pievērst uzmanību likuma anotācijā minētās problēmas “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā” risināšanai lietot instrumentus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis pret visu NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti mūsu valstī ir, un to pielietojums noteikti būs gan ekonomiskāks, gan efektīvāks.
Pievienojamies gan Latvijas Jaunatnes padomes, gan Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Un tagad – emocionālā puse – šis neprātīgais likums saknē nogalinās gan pašu biedrību dzīvotspēju, gan arī samazinās apkārtējo sadarbības partneru (arī pašvaldību) funkciju efektivitāti. Šobrīd biedrības bieži paveic tos darbiņus, kas būtu darāmi pašvaldībai vai valstij, un neprasa par to samaksu – uztur kultūras dzīvi, aktivizē seniorus, jauniešus, jaunās māmiņas u.c., izglīto, darbojas vides aizsardzības jomā utt. Īpaši graujoši un „sniega bumbas” efektu veidojoša šāda likuma pieņemšana būs jūtama laukos – skolas slēgtas, pasta nodaļu nav, bibliotēkas aizvērtas, sabiedriskais transports nekursē, veikalu nav – biedrības ir vienīgais dzīvības uzturētājs, vienīgais kultūras un izglītības noturētājs, vienīgais spēks, kurš spēj iedzīvotājos uzturēt dzīvu lokālo un valstiski svarīgo pilsonisko aktivitāti!! Par kādu valsts drošību mēs varam runāt, ja lauki būs tukši un inerti? Par kādu izglītību mē svaram runāt, ja laukos nedzīvos cilvēki. Biedrības ir pēdējais salmiņš, kurš mūsu valstī cīnās par lauku teritoriju iedzīvotāju labklājību.
Principā – ja valstij un pašvaldībai kaut kam nav naudas, to par velti izdara biedrības, bet tagad Finanšu ministrija vēlas viņus par to sodīt – prasot samaksāt peļņas nodokli par naudu, kas nemaz nav peļņa, bet valsts nespējas lāpīšana ar brīvprātīgo darbu.
Dārgā Finanšu ministrija – mēs, iedzīvotāji, esam tie, kas maksājam jums algas, tādēļ gribētos, lai jūsu lēmumi nāktu mums par labu, nevis mūs nogalinātu!
Kopumā, un piekrītot pārējiem, varu teikt - nepamatots un pilnībā bezjēdzīgs priekšlikums. Sākat lūdzu domāt ar galvu.
23.08.2024. 10:15
Inta Švaža - "Mantinieki"
Biedrība "Mantinieki" kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Šāds nodoklis vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to darbībai, līdz ar to samazināsies NVO skaits un būs apdraudēta demokrātija mūsu valstī.
23.08.2024. 11:17
Atlasīti 127 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25