Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto (Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.2. punkts).
Mērķa apraksts
Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1. sadaļā noteiktajam, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) biedrībām un nodibinājumiem jāprecizē uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējums, un, ņemot vērā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2024. - 25.08.2024.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Biedrības vai nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
Sagatavoja
Sandra Krīpere (FM)
Atbildīgā persona
Ilmārs Šņucins (FM)
Izsludināšanas datums
08.08.2024. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Likuma izmaiņas projekts ir "negodīgs" - ja Komersanti UIN maksā tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Savukārt biedrībām paredzēts, ka UIN būs jāmaksā par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, bez iespējas “peļņu” novirzīt rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN.
Biedrības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai, biedrības attīstībai. Tās, saskaņā ar likumu, ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Biedrības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai, biedrības attīstībai. Tās, saskaņā ar likumu, ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
23.08.2024. 11:24
Zane Seredina - Biedrība "Latvijas Lauku forums"
Biedrība „Latvijas Lauku forums” (LLF) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” un sniedz atzinumu.
LLF iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
LLF pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
LLF iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
LLF pievienojas biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" sniegtajam iebildumam un tā pamatojumiem.
23.08.2024. 11:59
Daiga Gargurne - "SATEKA"
Biedrība “SATEKA” ir iepazinies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - likumprojekts), kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. un sniedz savu atzinumu.
Biedrība SATEKA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā (it īpaši attālākās lauku teritorijās), jo šī nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība SATEKA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Zemgales NVO Centrs atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība SATEKA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā (it īpaši attālākās lauku teritorijās), jo šī nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība SATEKA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Zemgales NVO Centrs atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda Grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 12:06
Aivars Droiskis - Biedrība "Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija"
Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRĀGA) iebilst likumprojekta virzīšanai izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā zemāk izklāstītu iemeslu dēļ.
Biedrību un nodibinājumu likumā noteikts, ka Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.
Tātad likums nosaka, ka Biedrībai peļņa nevar būt. Līdz ar to nav loģiski, ka Biedrība kļūst par UIN (agrāk – peļņas nodokļa) maksātāju.
Šajā likumā tāpat noteikts, ka Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Savukārt Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai.
Uzskatām, ka kontrolējošai iestādei (Valsts ieņēmumu dienests) lielāka uzmanība jāpievērš saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumam biedrībās, lai novērstu likuma pārkāpumus. Gadījumā, ja šīs likuma pamatnormas ir pārkāptas, ir jāizstrādā un jāapstiprina mehānisms, kā Biedrība tiek saukta pie atbildības – pārveidota par komercsabiedrību vai likvidēta, vienlaikus par šādiem izdevumiem, kuri neatbilst likuma normai, samaksājot sodu, kas varētu tikt pielīdzināts nodoklim.
Pieņemot likumu piedāvātajā redakcijā, palielināsies administratīvais slogs biedrībās, kā to pamatoti norāda gandrīz visi publiskās apspriešanas dalībnieki.
Vēl jo vairāk – jau pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta nepārprotama definīcija, kas biedrībās ir saimnieciskā darbība. Tāpat kā nav noteikti kritēriji par saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu. Līdz ar to pavērsies iespējas šos jēdzienus interpretēt visai plaši. Kā rezultātā radīsies daudz strīdu, ieskaitot tiesvedības.
Aivars Droiskis
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs
Rīgā, 23.08.2024
Biedrību un nodibinājumu likumā noteikts, ka Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.
Tātad likums nosaka, ka Biedrībai peļņa nevar būt. Līdz ar to nav loģiski, ka Biedrība kļūst par UIN (agrāk – peļņas nodokļa) maksātāju.
Šajā likumā tāpat noteikts, ka Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Savukārt Biedrības un nodibinājuma ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai.
Uzskatām, ka kontrolējošai iestādei (Valsts ieņēmumu dienests) lielāka uzmanība jāpievērš saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumam biedrībās, lai novērstu likuma pārkāpumus. Gadījumā, ja šīs likuma pamatnormas ir pārkāptas, ir jāizstrādā un jāapstiprina mehānisms, kā Biedrība tiek saukta pie atbildības – pārveidota par komercsabiedrību vai likvidēta, vienlaikus par šādiem izdevumiem, kuri neatbilst likuma normai, samaksājot sodu, kas varētu tikt pielīdzināts nodoklim.
Pieņemot likumu piedāvātajā redakcijā, palielināsies administratīvais slogs biedrībās, kā to pamatoti norāda gandrīz visi publiskās apspriešanas dalībnieki.
Vēl jo vairāk – jau pašlaik normatīvajos aktos nav noteikta nepārprotama definīcija, kas biedrībās ir saimnieciskā darbība. Tāpat kā nav noteikti kritēriji par saimnieciskās darbības ieņēmumu izlietojumu. Līdz ar to pavērsies iespējas šos jēdzienus interpretēt visai plaši. Kā rezultātā radīsies daudz strīdu, ieskaitot tiesvedības.
Aivars Droiskis
LRĀGA Valdes priekšsēdētājs
Rīgā, 23.08.2024
23.08.2024. 12:14
Inga Belousa - Cita Daugavpils
Biedrība Cita Daugavpils kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
Uzskatām, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, jo nodokļa piemērošana Finanšu ministrijas piedāvātajā risinājumā organizācijām radīs papildus finansiālu un administratīvu slogu.
Tas ir svarīgi gan valsts mērogā, gan īpaši Latgalē, kas ir biedrības Cita Daugavpils darbības reģions. Pēc Providus 2023. gada pētījuma datiem par nevalstisko sektoru Latgalē, NVO skaits Latgalē ir tikai 7 % no Latvijas sabiedriskajām organizācijām, no kurām 8 % ir ar algotiem darbiniekiem. Mazām biedrībām ar minimālu finanšu līdzekļu apgrozījumu, kāda ir arī biedrība Cita Daugavpils, ja tās veiks saimniecisko darbību, piemēram, mācības, lai iegūtu līdzekļus savu projektu līdzfinansēšanai, grāmatvedība būs jāveido divkāršā ierakstu sistēmā, lai atspoguļotu biedrības izdevumus un ieņēmumus atbilstoši Finanšu ministrijas piedāvātajam priekšlikumam. Tas būs jādara pat tad, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi būs tikai 10 EUR. Šādam nolūkam mazai biedrībai būs jāalgo grāmatvedis un tas radīs papildus izdevumus un administratīvo slogu, kas būs nepaceļams.
Samazinot iespējas ģenerēt ienākumus no saimnieciskās darbības, ko var novirzīt projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai, biedrībām un nodibinājumiem nāksies meklēt alternatīvus finansēšanas risinājumus. Diemžēl, Latvijā ir ļoti zema ziedošanas kultūra, tāpēc NVO vēl vairāk vērsīsies pie pašvaldībām un valsts iestādēm ar lūgumu rast resursus projektu līdzfinansēšanai vai priekšfinansēšanai. Tas radīs papildu slogu valsts un pašvaldību budžetam, palielinās administratīvo slogu un samazinās biedrību un nodibinājumu autonomiju. Diemžēl tas arī apdraudēs nevalstiskā sektora esamību, īpaši Latgalē, tādējādi iznīcinot reģiona pilsoniskās aktivitātes un mazinot reģiona un valsts drošumspēju.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi rada precedentu nevienlīdzīgai attieksmei pret nevalstisko sektoru nodokļu politikas veidošanā un īstenošanā. Ja, piemēram, komersantiem ir paredzēta iespēja reinvestēto peļņu neaplikt ar UIN, tad biedrībām un nodibinājumiem šāda analoga nav, nemaz nerunājot par biedrību un nodibinājumu būtību, kas nav peļņas gūšana.
Izsakām bažas, ka šie Finanšu ministrijas ierosinātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nevalstiskās organizācijas Latgalē iznīcinās.
Papildus, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, esam konstatējuši virkni nepilnību un maldinošu informāciju, ko jau ir norādījušas citas biedrības, piemēram Latvijas Pilsoniskā alianse, Providus, LB trasts. Tas rada bažas par Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu kvalitāti, uzticamību un par nepieņemamu to izstrādes procesu. Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu atsaukt šos grozījumus un uzdot pienākumu Finanšu ministrijai pārstrādāt priekšlikumus, veicot jēgpilnu situācijas, alternatīvu un ietekmes analīzi, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kā arī ievērojot Ministru kabineta kārtības rulli attiecībā uz jautājumiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību, biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumus.
Uzskatām, ka UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, jo nodokļa piemērošana Finanšu ministrijas piedāvātajā risinājumā organizācijām radīs papildus finansiālu un administratīvu slogu.
Tas ir svarīgi gan valsts mērogā, gan īpaši Latgalē, kas ir biedrības Cita Daugavpils darbības reģions. Pēc Providus 2023. gada pētījuma datiem par nevalstisko sektoru Latgalē, NVO skaits Latgalē ir tikai 7 % no Latvijas sabiedriskajām organizācijām, no kurām 8 % ir ar algotiem darbiniekiem. Mazām biedrībām ar minimālu finanšu līdzekļu apgrozījumu, kāda ir arī biedrība Cita Daugavpils, ja tās veiks saimniecisko darbību, piemēram, mācības, lai iegūtu līdzekļus savu projektu līdzfinansēšanai, grāmatvedība būs jāveido divkāršā ierakstu sistēmā, lai atspoguļotu biedrības izdevumus un ieņēmumus atbilstoši Finanšu ministrijas piedāvātajam priekšlikumam. Tas būs jādara pat tad, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi būs tikai 10 EUR. Šādam nolūkam mazai biedrībai būs jāalgo grāmatvedis un tas radīs papildus izdevumus un administratīvo slogu, kas būs nepaceļams.
Samazinot iespējas ģenerēt ienākumus no saimnieciskās darbības, ko var novirzīt projektu priekšfinansēšanai un līdzfinansēšanai, biedrībām un nodibinājumiem nāksies meklēt alternatīvus finansēšanas risinājumus. Diemžēl, Latvijā ir ļoti zema ziedošanas kultūra, tāpēc NVO vēl vairāk vērsīsies pie pašvaldībām un valsts iestādēm ar lūgumu rast resursus projektu līdzfinansēšanai vai priekšfinansēšanai. Tas radīs papildu slogu valsts un pašvaldību budžetam, palielinās administratīvo slogu un samazinās biedrību un nodibinājumu autonomiju. Diemžēl tas arī apdraudēs nevalstiskā sektora esamību, īpaši Latgalē, tādējādi iznīcinot reģiona pilsoniskās aktivitātes un mazinot reģiona un valsts drošumspēju.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi rada precedentu nevienlīdzīgai attieksmei pret nevalstisko sektoru nodokļu politikas veidošanā un īstenošanā. Ja, piemēram, komersantiem ir paredzēta iespēja reinvestēto peļņu neaplikt ar UIN, tad biedrībām un nodibinājumiem šāda analoga nav, nemaz nerunājot par biedrību un nodibinājumu būtību, kas nav peļņas gūšana.
Izsakām bažas, ka šie Finanšu ministrijas ierosinātie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nevalstiskās organizācijas Latgalē iznīcinās.
Papildus, iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju, esam konstatējuši virkni nepilnību un maldinošu informāciju, ko jau ir norādījušas citas biedrības, piemēram Latvijas Pilsoniskā alianse, Providus, LB trasts. Tas rada bažas par Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu kvalitāti, uzticamību un par nepieņemamu to izstrādes procesu. Tāpēc lūdzam Ministru kabinetu atsaukt šos grozījumus un uzdot pienākumu Finanšu ministrijai pārstrādāt priekšlikumus, veicot jēgpilnu situācijas, alternatīvu un ietekmes analīzi, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību, kā arī ievērojot Ministru kabineta kārtības rulli attiecībā uz jautājumiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības attīstību, biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumus.
23.08.2024. 12:18
Fiziska persona
Manuprāt, pirms veidot jebkādu likumprojektu, būtu jāuzdod jautājums "priekš kam?". "Vai tā ir LIELA problēma?". Ja atbilde ir - jā, tad jādomā, kādā veidā, ar pēc iespējas mazākiem resursiem un pēc iespējas mazāk apgrūtinot labticīgus pilsoņus šo problēmu risināt.
Šis likumprojekts nerisina liela mēroga problēmu. Nav publicēta nekāda statistika, kas liecinātu, ka biedrības tērē milzīgus līdzekļus savu biedru un dibinātāju labā (ko varētu pielīdzināt netiešai peļņas sadalei komercsabiedrībās). Ja šādi gadījumi ir, VID ir visas iespējas ar to cīnīties esošo likumu ietvaros.
Toties apgrūtinājums tiks radīts VISĀM biedrībām, sarežģījot to uzskaiti, pieprasot papildus atskaites. Būs nepieciešami ierēdņi, kas pārbaudīs šīs atskaites, izvērtēs SLO statusa piemērotību, izdevumu atbilstību. Jau pašreizējos apstākļos biedrību SLO statusu izvērtēšana nereti notiek gadu pēc pārskata iesniegšanas. Ja būs jāizvērtē daudzkārt lielāks biedrību skaits, būs nepieciešamas papildus štata vietas un papildus budžeta finansējums.
Periodā, kad būtu jāizvērtē dažādu valsts tēriņu lietderība un jāsamazina administratīvais slogs, šī iniciatīva absolūti neatbilst labai likumdošanas praksei.
Ilze Bērziņa
Šis likumprojekts nerisina liela mēroga problēmu. Nav publicēta nekāda statistika, kas liecinātu, ka biedrības tērē milzīgus līdzekļus savu biedru un dibinātāju labā (ko varētu pielīdzināt netiešai peļņas sadalei komercsabiedrībās). Ja šādi gadījumi ir, VID ir visas iespējas ar to cīnīties esošo likumu ietvaros.
Toties apgrūtinājums tiks radīts VISĀM biedrībām, sarežģījot to uzskaiti, pieprasot papildus atskaites. Būs nepieciešami ierēdņi, kas pārbaudīs šīs atskaites, izvērtēs SLO statusa piemērotību, izdevumu atbilstību. Jau pašreizējos apstākļos biedrību SLO statusu izvērtēšana nereti notiek gadu pēc pārskata iesniegšanas. Ja būs jāizvērtē daudzkārt lielāks biedrību skaits, būs nepieciešamas papildus štata vietas un papildus budžeta finansējums.
Periodā, kad būtu jāizvērtē dažādu valsts tēriņu lietderība un jāsamazina administratīvais slogs, šī iniciatīva absolūti neatbilst labai likumdošanas praksei.
Ilze Bērziņa
23.08.2024. 12:59
Inta Haferberga - "Kandavas Partnerība"
Biedrība "Kandavas Partnerība" (reģ.nr.40008104976) iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 13:09
Ieva Leišavniece - "Ziemeļlatgales partnerība"
Biedrība "Ziemeļlatgales partnerība" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma statusa būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās NVO darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas/nevienlīdzības iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultatēties ar reģionālā un vietējā mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 13:11
Inita Ate - Liepājas rajona partnerība
Biedrība "Liepājas rajona partnerība" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis par veikto saimniecisko darbību. Biedrība kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu, jo tas vājinās NVO darbību Latvijā, īpaši lauku teritorijās.
Biedrība "Liepājas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība "Liepājas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 13:29
TAPUMS
Biedrība ‘TAPUMS” ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
TAPUMS kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latvijas reģionos.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
-lai sasniegtu organizācijas mērķus, kas ir atrunāti statūtos, reģistrējot biedrību un nodibinājumu reģistrā 08.11.2019.
Biedrībām un nodibinājumiem kā nevalstiskām organizācijām :
- ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
-tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Sevišķi kultūras jomā strādājošajām biedrībām ir apgrūtinoši piesaistīt finansējumu, lai realizētu savus projektus. No gūtajiem ienākumiem nereti ar grūtībām sedzot iesaistīto personu honorārus, komunālo maksājumu segšanu, nemaz nerunājot, lai gūtu tādus ienākumus, lai varētu segt līdzfinansējumu pietiekamā apjomā jaunu projektu realizēšanai.
Šāda likumprojekta īstenošana vēl vairāk palielinās plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.
TAPUMS kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, īpaši Latvijas reģionos.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
-lai sasniegtu organizācijas mērķus, kas ir atrunāti statūtos, reģistrējot biedrību un nodibinājumu reģistrā 08.11.2019.
Biedrībām un nodibinājumiem kā nevalstiskām organizācijām :
- ir nepietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas;
-tām ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības veikšanai;
- lai varētu piesaistīt Latvijā ārvalstu finansējumu - ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma (var sasniegt pat 50%) un priekšfinansējumus (var sasniegt pat 70%), un lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Sevišķi kultūras jomā strādājošajām biedrībām ir apgrūtinoši piesaistīt finansējumu, lai realizētu savus projektus. No gūtajiem ienākumiem nereti ar grūtībām sedzot iesaistīto personu honorārus, komunālo maksājumu segšanu, nemaz nerunājot, lai gūtu tādus ienākumus, lai varētu segt līdzfinansējumu pietiekamā apjomā jaunu projektu realizēšanai.
Šāda likumprojekta īstenošana vēl vairāk palielinās plaisu starp galvaspilsētu un reģioniem.
23.08.2024. 13:33
Arno Marnics - "Latvijas Fotogrāfu Savienība"
Latvijas Fotogrāfu Savienība ir kategoriski pret grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo:
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
23.08.2024. 13:41
Liene Eltermane - Jaunā mākslas lāde
Biedrība "jaunā mākslas lāde" kategoriski iebilst pret Uzņēmuma nodokļa piemērošanu NVO. Tas ierobežos NVO darbību, kas darbojas sabiedrības labā.
23.08.2024. 13:45
Imants Belogrīvs - Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) ir iepazinusies ar grozījumu projektu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Projekta ID: 23-TA-2370) un iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju. AKKA/LAA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses jau iepriekš sniegtajiem iebildumiem un tos atsevišķi neatkārto, tai pat laikā vēlas papildus norādīt apsvērumus, kas skar specifisku biedrību veidu – mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir specifiska biedrību kategorija, kuru darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL). Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
AKPL kā speciālais likums mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nosaka virkni papildu ierobežojumu, salīdzinot ar citām biedrībām attiecībā uz jebkādu līdzekļu izlietojumu. Papildus vispārīgajam ierobežojumam darboties ar mērķi gūt peļņu, kas izriet no Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir vēl speciālie ierobežojumi līdzekļu izlietošanai, kas ietverti AKPL 19. pantā, proti:
(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga izmantot ieņēmumus no tiesību pārvaldības tikai šādiem mērķiem:
1) sadalei un izmaksai tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām atbilstoši pārstāvības līgumiem;
2) pārvaldījuma izdevumu segšanai;
3) atskaitījumiem sociālo, kultūras vai izglītības pakalpojumu sniegšanai;
4) izmantošanai atbilstoši neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgajiem noteikumiem.
Ievērojot kolektīvā pārvaldījuma organizāciju speciālo statusu, tām, atšķirībā no citām biedrībām, ir noteikta arī papildu uzraudzība, proti, to darbību saskaņā ar AKPL 52. pantu uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). Attiecīgā uzraudzība nav formāla, KM ir piešķirtas konkrētas pilnvaras, kas aprakstītas AKPL XI nodaļā. Likums piešķir KM iespēju preventīvi konstatēt pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbībā un rīkoties, lai konstatētie pārkāpumi tiktu novērsti. Minētā uzraudzība visupirms noteic, ka autortiesību kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, ir jāsaņem KM atļauja (AKPL 54. pants). Tas nodrošina, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai. AKPL 60. panta pirmā daļa savukārt piešķir KM konkrētas pilnvaras uzraudzības ietvaros:
1) pieņemt lēmumu, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi, nosakot termiņu šo darbību izpildei;
2) pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus, autortiesību vai blakustiesību subjektiem sniegtos pārskatus, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču, valdes un padomes sēžu protokolus;
3) piedalīties tās pārstāvja personā novērotāja statusā kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru sapulcēs, valdes un padomes sēdēs;
4) piesaistīt uzraudzības veikšanai zvērinātu revidentu.
Kā redzams no iepriekš minētajām pilnvarām, KM tās īstenotās uzraudzības ietvaros ir iespēja operatīvi reaģēt gadījumos, ja tā redz pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā, un nepieciešamības gadījumā rīkoties preventīvi – piedalīties kā novērotājam kolektīvā pārvaldījuma institūciju sēdēs, kā arī saņemt dokumentus un tos pārbaudīt, cita starpā – piesaistot speciālistus (zvērinātus revidentus), kas tieši norāda uz likumdevēja dotu iespēju īstenot pilnvērtīgas pārbaudes, tai skaitā finanšu jomā.
Arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir pienākums publiskot atklātības ziņojumu, kura saturs ir sīki reglamentēts AKPL pielikumā, un attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Līdz ar to kopumā attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām valsts iestādēm jau šobrīd normatīvo aktu ietvaros ir iespēja pēc būtības īstenot kontroli, kura novērš likumprojekta anotācijā norādītos riskus (“UIN piemērošanas atšķirība starp biedrībām un nodibinājumiem un sabiedrību, abiem nodarbojoties ar saimniecisko darbību, rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai”). Šādā situācijā likumprojekta pieņemšana nesniedz nekādu papildu ieguvumu, tikai palielina administratīvo slogu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
AKKA/LAA atsevišķi norāda, ka likumprojekta anotācijā ietvertās atsauces uz iespēju saņemt sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusu nav attiecināmas uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – AKKA/LAA iepriekš jau ir saņēmusi atteikumu uz lūgumu iegūt SLO statusu (skat. Finanšu ministrijas 2005. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 245, kurā norādīts, ka “[...] biedrības darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, jo biedrības darbība un mērķi ir vērsti uz biedrības biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu.”). Līdz ar to likumprojekta anotācijā norādītais risinājums (SLO statusa saņemšana) nav piemērojams mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Runājot par finansiālo ietekmi AKKA/LAA uzskata par nepieciešamu pieminēt, ka Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda kolektīvā pārvaldījuma organizācijas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Ievērojot AKKA/LAA iepriekš norādīto mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju saimnieciskās darbības specifiku saskaņā ar AKPL, praktiskā saimnieciskā darbība – autoru mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums – ir nepārtraukts process, kura ietvaros gada beigās ir nepieciešams nodrošināt resursus saimnieciskās darbības turpināšanai nākamajā kalendārajā gadā. UIN regulējums savukārt par šādām rezervēm liek automātiski aprēķināt un nomaksāt nodokli. Ievērojot faktu, ka AKKA/LAA ir jādarbojas vienotajā ES tirgū, kurā darbojas ne tikai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bet arī neatkarīgās pārvaldījuma sabiedrības, kuras var būt komersanti un darboties ar peļņas gūšanas mērķi (Skat. AKPL 1.panta sestais punkts: neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība – juridiskā persona, kuras darbības mērķis ir peļņas gūšana un kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt vairāku tiesību subjektu autortiesības vai blakustiesības, ja šīs sabiedrības darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura neatrodas šo subjektu ietekmē), AKKA/LAA un citas Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret šiem komersantiem. UIN samaksai par jebkādām gada beigu rezervēm ir arī tieša negatīva ietekme, kuru izjutīs Latvijas kultūras iestādes – tas sadārdzinās autortiesību kolektīvo pārvaldījumu palielinot autortiesību licenču maksas. Ievērojamu daļu no autoratlīdzības atbilstoši licenču līgumiem maksā valsts un pašvaldību finansēti autoru darbu izmantotāji - teātri, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, pašvaldību kultūras nami. Šādā veidā likumprojektam būs ne vien netieša negatīva ietekme uz budžetu, bet arī tieša negatīva ietekme uz kultūras pieejamība.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, AKKA/LAA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
Ar cieņu,
AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs
Imants Belogrīvs
Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir specifiska biedrību kategorija, kuru darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL). Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
AKPL kā speciālais likums mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nosaka virkni papildu ierobežojumu, salīdzinot ar citām biedrībām attiecībā uz jebkādu līdzekļu izlietojumu. Papildus vispārīgajam ierobežojumam darboties ar mērķi gūt peļņu, kas izriet no Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir vēl speciālie ierobežojumi līdzekļu izlietošanai, kas ietverti AKPL 19. pantā, proti:
(1) Kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga izmantot ieņēmumus no tiesību pārvaldības tikai šādiem mērķiem:
1) sadalei un izmaksai tās pārstāvētajiem autortiesību vai blakustiesību subjektiem un citām kolektīvā pārvaldījuma organizācijām atbilstoši pārstāvības līgumiem;
2) pārvaldījuma izdevumu segšanai;
3) atskaitījumiem sociālo, kultūras vai izglītības pakalpojumu sniegšanai;
4) izmantošanai atbilstoši neizmaksājamo ieņēmumu no tiesību pārvaldības izmantošanas vispārīgajiem noteikumiem.
Ievērojot kolektīvā pārvaldījuma organizāciju speciālo statusu, tām, atšķirībā no citām biedrībām, ir noteikta arī papildu uzraudzība, proti, to darbību saskaņā ar AKPL 52. pantu uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). Attiecīgā uzraudzība nav formāla, KM ir piešķirtas konkrētas pilnvaras, kas aprakstītas AKPL XI nodaļā. Likums piešķir KM iespēju preventīvi konstatēt pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbībā un rīkoties, lai konstatētie pārkāpumi tiktu novērsti. Minētā uzraudzība visupirms noteic, ka autortiesību kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, ir jāsaņem KM atļauja (AKPL 54. pants). Tas nodrošina, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai. AKPL 60. panta pirmā daļa savukārt piešķir KM konkrētas pilnvaras uzraudzības ietvaros:
1) pieņemt lēmumu, ar kuru kolektīvā pārvaldījuma organizācijai tiek uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt normatīvo aktu pārkāpumu un veikt darbības, lai novērstu pārkāpuma ietekmi, nosakot termiņu šo darbību izpildei;
2) pieprasīt, lai kolektīvā pārvaldījuma organizācija sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda dokumentāciju, tai skaitā noslēgtos līgumus, autortiesību vai blakustiesību subjektiem sniegtos pārskatus, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču, valdes un padomes sēžu protokolus;
3) piedalīties tās pārstāvja personā novērotāja statusā kolektīvā pārvaldījuma organizāciju biedru sapulcēs, valdes un padomes sēdēs;
4) piesaistīt uzraudzības veikšanai zvērinātu revidentu.
Kā redzams no iepriekš minētajām pilnvarām, KM tās īstenotās uzraudzības ietvaros ir iespēja operatīvi reaģēt gadījumos, ja tā redz pārkāpumus kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbībā, un nepieciešamības gadījumā rīkoties preventīvi – piedalīties kā novērotājam kolektīvā pārvaldījuma institūciju sēdēs, kā arī saņemt dokumentus un tos pārbaudīt, cita starpā – piesaistot speciālistus (zvērinātus revidentus), kas tieši norāda uz likumdevēja dotu iespēju īstenot pilnvērtīgas pārbaudes, tai skaitā finanšu jomā.
Arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir pienākums publiskot atklātības ziņojumu, kura saturs ir sīki reglamentēts AKPL pielikumā, un attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Līdz ar to kopumā attiecībā uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām valsts iestādēm jau šobrīd normatīvo aktu ietvaros ir iespēja pēc būtības īstenot kontroli, kura novērš likumprojekta anotācijā norādītos riskus (“UIN piemērošanas atšķirība starp biedrībām un nodibinājumiem un sabiedrību, abiem nodarbojoties ar saimniecisko darbību, rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai”). Šādā situācijā likumprojekta pieņemšana nesniedz nekādu papildu ieguvumu, tikai palielina administratīvo slogu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
AKKA/LAA atsevišķi norāda, ka likumprojekta anotācijā ietvertās atsauces uz iespēju saņemt sabiedriskā labuma organizācijas (turpmāk – SLO) statusu nav attiecināmas uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām – AKKA/LAA iepriekš jau ir saņēmusi atteikumu uz lūgumu iegūt SLO statusu (skat. Finanšu ministrijas 2005. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 245, kurā norādīts, ka “[...] biedrības darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, jo biedrības darbība un mērķi ir vērsti uz biedrības biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu.”). Līdz ar to likumprojekta anotācijā norādītais risinājums (SLO statusa saņemšana) nav piemērojams mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.
Runājot par finansiālo ietekmi AKKA/LAA uzskata par nepieciešamu pieminēt, ka Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda kolektīvā pārvaldījuma organizācijas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Ievērojot AKKA/LAA iepriekš norādīto mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju saimnieciskās darbības specifiku saskaņā ar AKPL, praktiskā saimnieciskā darbība – autoru mantisko tiesību kolektīvais pārvaldījums – ir nepārtraukts process, kura ietvaros gada beigās ir nepieciešams nodrošināt resursus saimnieciskās darbības turpināšanai nākamajā kalendārajā gadā. UIN regulējums savukārt par šādām rezervēm liek automātiski aprēķināt un nomaksāt nodokli. Ievērojot faktu, ka AKKA/LAA ir jādarbojas vienotajā ES tirgū, kurā darbojas ne tikai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bet arī neatkarīgās pārvaldījuma sabiedrības, kuras var būt komersanti un darboties ar peļņas gūšanas mērķi (Skat. AKPL 1.panta sestais punkts: neatkarīgā pārvaldījuma sabiedrība – juridiskā persona, kuras darbības mērķis ir peļņas gūšana un kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt vairāku tiesību subjektu autortiesības vai blakustiesības, ja šīs sabiedrības darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura neatrodas šo subjektu ietekmē), AKKA/LAA un citas Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret šiem komersantiem. UIN samaksai par jebkādām gada beigu rezervēm ir arī tieša negatīva ietekme, kuru izjutīs Latvijas kultūras iestādes – tas sadārdzinās autortiesību kolektīvo pārvaldījumu palielinot autortiesību licenču maksas. Ievērojamu daļu no autoratlīdzības atbilstoši licenču līgumiem maksā valsts un pašvaldību finansēti autoru darbu izmantotāji - teātri, Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, pašvaldību kultūras nami. Šādā veidā likumprojektam būs ne vien netieša negatīva ietekme uz budžetu, bet arī tieša negatīva ietekme uz kultūras pieejamība.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, AKKA/LAA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
Ar cieņu,
AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs
Imants Belogrīvs
23.08.2024. 13:58
Ingemārs Vekteris - "Mediju attīstības un pētniecības centrs"
Biedrība “Mediju attīstības un pētniecības centrs” kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, biedrības ir brīvprātīgas personu apvienības, kas nodibinātas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Piebildīsim, ka biedrības pēc savas būtības ir sabiedrības pašorganizēšanās forma, kā mērķis ir sniegt labumu plašākai sabiedrībai, nevis nodarboties ar peļņu. Biedrību likums paredz arī regulāras, biedru spēkiem veiktas līdzekļu revīzijas, kā arī atskaites VID, kas nodrošina maksimālu caurspīdīgumu.
Savukārt saimnieciskā darbība ir nozīmīgs ienākumu avots daudzām biedrībām un nodibinājumiem. Tomēr šo ienākumu izmantošana ievērojami atšķiras no komersantu mērķiem, kuri tiecas palielināt peļņu un nodrošināt labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību ar mērķi:
sasniegt organizācijas izvirzītos mērķus;
nodrošināt tās pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību;
izpildīt Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības;
īstenot valsts deleģētos uzdevumus un sniegt pakalpojumus, kas bieži vien nav pieejami biznesa sektorā vai publiskajā pārvaldē resursu trūkuma dēļ.
Tāpēc UIN piemērošana var būtiski negatīvi ietekmēt šī sektora spēju sasniegt savus mērķus. (LPA atzinums)
Īpaši ir jāņem vērā ģeopolitiskais un valsts drošības konteksts. Biedrības un nodibinājumi ieņem svarīgu lomu sabiedrības informēšanā par nozīmīgiem jautājumiem – rīcība krīzes situācijās, informatīvā noturība, līdzdarbošanās pašvaldības un valsts līmenī, utt. Biedrības un nodibinājumi veic tās funkcijas, it īpaši Latvijas reģionos, kuras valsts pilnvērtīgi nodrošināt nespēj.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā, ko veicis “Mediju attīstības un pētniecības centrs” par informācijas plūsmām Daugavpilī un Latgalē tiek uzsvērts – ir jāstiprina Latgales nevalstiskā sektora kapacitāti. Liela nozīme šīs palīdzības nodrošināšanā ir valstij. Latgales NVO ir nenovērtējama nozīme valsts drošības stiprināšanā, demokrātijas vērtību izplatīšanā un līdzdalības veicināšanā. Pētījumā secināts arī, ka NVO sektors Latgalē saskaras vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.
2023. gada domnīcas “PROVIDUS” pētījums par Latgales nevalstiskā sektora situāciju norāda, ka Latgales NVO sektors veido tikai 7% no visām Latvijas NVO. Kā arī pavisam neliela daļa jeb nepilni 6% no visām Latgalē reģistrētajām NVO ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss (SLO).
Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte Latgalē ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. NVO skaits Latgalē, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās.
No iepriekš minētā izriet, ka UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību, kaitētu Latvijas NVO sektoram kopumā. Tomēr vislielāko ļaunumu tas nodarītu jau šobrīd vājajam Latgales NVO sektoram. Papildu administratīvie un finansiālie slogi NVO ir drauds ne tikai paša sektora pastāvēšanai, bet arī drauds valsts drošībai un noturībai.
Aicinām rast citus veidus, kā risināt likuma anotācijā minētās problēmas – “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. UIN piemērošanas vietā ir nepieciešams attīstīt instrumentus un mehānismus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti jau pastāv un to efektīva izmantošana gan samazinātu ēnu ekonomiku un negodprātīgas rīcības gadījumus, gan palīdzētu attīstīties NVO sektoram, gan veicinātu Latvijas drošumspēju.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto, biedrības ir brīvprātīgas personu apvienības, kas nodibinātas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Piebildīsim, ka biedrības pēc savas būtības ir sabiedrības pašorganizēšanās forma, kā mērķis ir sniegt labumu plašākai sabiedrībai, nevis nodarboties ar peļņu. Biedrību likums paredz arī regulāras, biedru spēkiem veiktas līdzekļu revīzijas, kā arī atskaites VID, kas nodrošina maksimālu caurspīdīgumu.
Savukārt saimnieciskā darbība ir nozīmīgs ienākumu avots daudzām biedrībām un nodibinājumiem. Tomēr šo ienākumu izmantošana ievērojami atšķiras no komersantu mērķiem, kuri tiecas palielināt peļņu un nodrošināt labumu īpašniekiem. Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību ar mērķi:
sasniegt organizācijas izvirzītos mērķus;
nodrošināt tās pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību;
izpildīt Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības;
īstenot valsts deleģētos uzdevumus un sniegt pakalpojumus, kas bieži vien nav pieejami biznesa sektorā vai publiskajā pārvaldē resursu trūkuma dēļ.
Tāpēc UIN piemērošana var būtiski negatīvi ietekmēt šī sektora spēju sasniegt savus mērķus. (LPA atzinums)
Īpaši ir jāņem vērā ģeopolitiskais un valsts drošības konteksts. Biedrības un nodibinājumi ieņem svarīgu lomu sabiedrības informēšanā par nozīmīgiem jautājumiem – rīcība krīzes situācijās, informatīvā noturība, līdzdarbošanās pašvaldības un valsts līmenī, utt. Biedrības un nodibinājumi veic tās funkcijas, it īpaši Latvijas reģionos, kuras valsts pilnvērtīgi nodrošināt nespēj.
Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā, ko veicis “Mediju attīstības un pētniecības centrs” par informācijas plūsmām Daugavpilī un Latgalē tiek uzsvērts – ir jāstiprina Latgales nevalstiskā sektora kapacitāti. Liela nozīme šīs palīdzības nodrošināšanā ir valstij. Latgales NVO ir nenovērtējama nozīme valsts drošības stiprināšanā, demokrātijas vērtību izplatīšanā un līdzdalības veicināšanā. Pētījumā secināts arī, ka NVO sektors Latgalē saskaras vairākiem būtiskiem izaicinājumiem.
2023. gada domnīcas “PROVIDUS” pētījums par Latgales nevalstiskā sektora situāciju norāda, ka Latgales NVO sektors veido tikai 7% no visām Latvijas NVO. Kā arī pavisam neliela daļa jeb nepilni 6% no visām Latgalē reģistrētajām NVO ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss (SLO).
Dati liecina, ka kopumā NVO sektora kapacitāte Latgalē ir ļoti zema. Samazinās organizāciju skaits, kurām ir ieņēmumi, samazinās arī organizāciju skaits, kuras var algot kādu darbinieku. Vairums organizāciju darbojas uz brīvprātības principiem, dažkārt caur projektu piesaistot darbinieku uz noteiktu laiku. NVO skaits Latgalē, kurām ir ieņēmumi, pakāpeniski samazinās.
No iepriekš minētā izriet, ka UIN piemērošana biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību, kaitētu Latvijas NVO sektoram kopumā. Tomēr vislielāko ļaunumu tas nodarītu jau šobrīd vājajam Latgales NVO sektoram. Papildu administratīvie un finansiālie slogi NVO ir drauds ne tikai paša sektora pastāvēšanai, bet arī drauds valsts drošībai un noturībai.
Aicinām rast citus veidus, kā risināt likuma anotācijā minētās problēmas – “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”. UIN piemērošanas vietā ir nepieciešams attīstīt instrumentus un mehānismus, kas vēršas pret šādiem konkrētiem negodprātīgiem gadījumiem, nevis NVO sektoru kopumā. Šādi instrumenti jau pastāv un to efektīva izmantošana gan samazinātu ēnu ekonomiku un negodprātīgas rīcības gadījumus, gan palīdzētu attīstīties NVO sektoram, gan veicinātu Latvijas drošumspēju.
23.08.2024. 13:59
Nekustamā īpašuma īpašnieku biedrība "Čaka 52"
Mūsu organizācija atbalsta LPA atzinumu.
Nekustāma īpašuma īpašnieku biedrība Čaka 52 kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Nekustāma īpašuma īpašnieku biedrība Čaka 52 kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 14:02
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs
Mūsu organizācija atbalsta LPA atzinumu.
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 14:07
Rīgas starptautiskais sieviešu klubs
Mūsu organizācija atbalsta LPA atzinumu.
Rīgas starptautiskais sieviešu klubs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Rīgas starptautiskais sieviešu klubs kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
23.08.2024. 14:07
Gunta Abaja - Ziemeļkurzemes biznesa asociācija
Biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 14:28
"Kubalu muzejskolas atbalsta biedrība"
Kubalu muzejskolas atbalsta biedrība iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
23.08.2024. 14:30
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
Biedrība “Latvijas izpildītāju un producentu apvienība” (turpmāk – LaIPA) ir iepazinusies ar grozījumu projektu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Projekta ID: 23-TA-2370) un iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt likumā noteiktās funkcijas. LaIPA pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses un AKKA/LAA jau iepriekš sniegtajiem iebildumiem un tos atsevišķi neatkārto, tai pat laikā vēlas papildus norādīt apsvērumus, kas skar specifisku biedrību veidu – mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas.
LaIPA ir biedrība, kas apvieno izpildītājus un fonogrammu producentus ar nolūku īstenot izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, iestājas par izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzību un aizsardzības nodrošināšanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, kā arī veic citu darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura.
LaIPA kā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL), kā arī starptautiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.
Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt, ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
Savukārt atbilstoši AKPL 52. pantam LaIPA darbību uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). KM uzraudzības mērķis ir nodrošināt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības tiesiskumu, caurredzamību, efektivitāti un atbilstību šo organizāciju pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumīgajām interesēm. KM uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību AKPL, Autortiesību likumam un normatīvajiem aktiem, kas izdoti uz minēto likumu pamata. Ja KM konstatē, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbība varētu neatbilst citiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to institūciju, kura uzrauga attiecīgo normatīvo aktu ievērošanu.
KM pārraudzības funkcija nodrošina ka kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, saskaņā ar AKPL 54. pantu ir jāsaņem KM atļauja tādejādi nodrošinot, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai.
Kā arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc finanšu gada beigām ir pienākums sagatavot un ievietot savā tīmekļvietnē ikgadējo atklātības ziņojumu par attiecīgo finanšu gadu. Atklātības ziņojuma noteikumi ir detalizēti atrunāti AKPL pielikumā, un, šo attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, LaIPA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
LaIPA ir biedrība, kas apvieno izpildītājus un fonogrammu producentus ar nolūku īstenot izpildītāju un fonogrammu producentu mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, iestājas par izpildītāju un fonogrammu producentu tiesību aizsardzību un aizsardzības nodrošināšanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, kā arī veic citu darbību, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura.
LaIPA kā mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību papildus Biedrību un nodibinājumu likumam regulē arī Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (turpmāk – AKPL), kā arī starptautiski Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīva 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū.
Saskaņā ar AKPL 1. panta ceturto punktu kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir juridiskā persona, kura uz likuma vai līguma pamata ir tiesīga pārvaldīt autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, ja tās darbības mērķis vai viens no galvenajiem darbības mērķiem ir šāda pārvaldījuma veikšana pārstāvēto autortiesību vai blakustiesību subjektu kolektīvajās interesēs, un kura vismaz vai nu atrodas tās biedru ietekmē, vai kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Savukārt, ievērojot AKPL 4. panta pirmo daļu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izveidošanu Latvijā, tās darbību, reorganizāciju un likvidāciju regulē Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.
Kā redzams no abām minētajām normām, mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai vienīgā iespējamā juridiskā forma ir biedrība, organizācija nedrīkst darboties ar mērķi gūt peļņu, un tā strādā, lai pārvaldītu autortiesību vai blakustiesību subjektu mantiskās tiesības, darbojoties attiecīgo subjektu kolektīvajās interesēs.
Savukārt atbilstoši AKPL 52. pantam LaIPA darbību uzrauga Kultūras ministrija (turpmāk KM). KM uzraudzības mērķis ir nodrošināt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības tiesiskumu, caurredzamību, efektivitāti un atbilstību šo organizāciju pārstāvēto autortiesību un blakustiesību subjektu likumīgajām interesēm. KM uzrauga kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbības atbilstību AKPL, Autortiesību likumam un normatīvajiem aktiem, kas izdoti uz minēto likumu pamata. Ja KM konstatē, ka kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbība varētu neatbilst citiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to institūciju, kura uzrauga attiecīgo normatīvo aktu ievērošanu.
KM pārraudzības funkcija nodrošina ka kolektīvais pārvaldījums ir regulēta nozare un organizācijai, lai tā vispār varētu īstenot kolektīvo pārvaldījumu, saskaņā ar AKPL 54. pantu ir jāsaņem KM atļauja tādejādi nodrošinot, ka speciālajam regulējumam pakļauto organizāciju skaits ir pārskatāms un zināms uzraugošajai institūcijai.
Kā arī attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir noteikti augstāki pienākumi nekā citām biedrībām. Saskaņā ar AKPL 39. pantu kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc finanšu gada beigām ir pienākums sagatavot un ievietot savā tīmekļvietnē ikgadējo atklātības ziņojumu par attiecīgo finanšu gadu. Atklātības ziņojuma noteikumi ir detalizēti atrunāti AKPL pielikumā, un, šo attiecīgo ziņojumu nepieciešams apstiprināt zvērinātam revidentam.
Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, LaIPA aicina nevirzīt grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, bet, ja tas tomēr tiek darīts –attiecīgajos grozījumos ietvert izņēmumus attiecībā uz atsevišķām biedrību un nodibinājumu grupām, viena no šādām grupām būtu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuru darbību regulē AKPL.
23.08.2024. 14:38
Aina Dzalbe - Krāslavas rajona partnerība
Biedrība "Krāslavas rajona partnerība" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025.gada 1.janvāra biedrībām būs jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis par veikto saimniecisko darbību. Biedrība kategoriski iebilst pret uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu, jo tas vājinās NVO darbību Latvijā, īpaši lauku teritorijās.
Biedrība "Krāslavas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
Biedrība "Krāslavas rajona partnerība: pilnībā pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās politikas centra Providus atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim par šāda Grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 14:39
Svetlana Rozīte - Biedrība "Abulas lauku partnerība"
Biedrība “Abulas lauku partnerība” iebilst pret plānotajiem grozījumiem, kuri paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai. Latvijas lauku biedrības un nodibinājumi sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu lauku teritorijā, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība “Abulas lauku partnerība” pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumā minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai. Latvijas lauku biedrības un nodibinājumi sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu lauku teritorijā, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
Biedrība “Abulas lauku partnerība” pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumā minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim pret šāda grozījuma veikšanu.
23.08.2024. 14:39
Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība
Iebilstam pret Finanšu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, jo uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvija, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzīnājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
23.08.2024. 14:40
Gunta Ahromkina - "Krāslavas māmiņu klubs"
Biedrība "Krāslavas māmiņu klubs", (sabiedriskā labuma statusa organizācija), kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. Vēršam uzmanību, ka Uzņēmumu ienākuma nodoklis pēc savas būtības nevar tikt piemērots biedrībām, kas organizējas pilsoniskās sabiedrības mērķu sasniegšanai un, saskaņā ar biedrību un nodibinājumu likumdošanu, var veikt saimniecisko darbību organizācijas mērķu sasniegšanai nevis komerciāliem mērķiem, lai gūtu peļņu.
Saskatām apdraudējumu pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanai Latvijā, kā arī biedrību sniegto specifisko pakalpojumu (sociālā uzņēmējdarbība, specifiski veselības pakalpojumi pašvaldībām) pakalpojumu pieaugumu!
Atbalstām Latvijas Pilsoniskās alianses viedokli un argumentāciju! Aicinām ievērot apņemšanos konsultēties ar nevalstisko sektoru pirms grozījumu virzīšanas.
Saskatām apdraudējumu pilsoniskās sabiedrības pastāvēšanai Latvijā, kā arī biedrību sniegto specifisko pakalpojumu (sociālā uzņēmējdarbība, specifiski veselības pakalpojumi pašvaldībām) pakalpojumu pieaugumu!
Atbalstām Latvijas Pilsoniskās alianses viedokli un argumentāciju! Aicinām ievērot apņemšanos konsultēties ar nevalstisko sektoru pirms grozījumu virzīšanas.
23.08.2024. 14:59
Kristīne Garina - "LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka""
LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" pilnībā piekrīt Latvijas Pilsoniskās Alianses atzinumam (https://nvo.lv/uploads/atzinums_par_uznemumu_ienakuma_nodokla_grozijumiem.pdf), kas iesniegts TAP 14.08.2024.
Kategoriski iebilstam pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, tādejādi vājinot jau tā trauslo nevalstisko organizāciju sektoru un pilsonisko sabiedrību kopumā.
Kategoriski iebilstam pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, tādejādi vājinot jau tā trauslo nevalstisko organizāciju sektoru un pilsonisko sabiedrību kopumā.
23.08.2024. 15:18
Atlasīti 127 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25