Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1 sadaļā noteikto (Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokola Nr. 61 30. § 3.2. punkts).
Mērķa apraksts
Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) 3.3 un 5.1. sadaļā noteiktajam, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – UIN likums) biedrībām un nodibinājumiem jāprecizē uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējums, un, ņemot vērā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
Politikas jomas
Nodokļu politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
12.08.2024. - 25.08.2024.
Informācija
Nav
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Biedrības vai nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir uzskatāmi par UIN maksātajiem un tiem ir pienākums iemaksāt valsts budžetā attiecīgo UIN summu, ja tiem veidojas ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas vai šīs izmaksas nav saistītas ar biedrības vai nodibinājuma, kas saņēmuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu, statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.
Sagatavoja
Sandra Krīpere (FM)
Atbildīgā persona
Ilmārs Šņucins (FM)
Izsludināšanas datums
08.08.2024. 15:46
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība Saulrozītes un Biedrība Stirnienes draugu Biedrība.
Pievienojamies arī biedrības Latvijas pilsoniskā alianse sniegtajiem iebildumiem un pamatojumiem.
24.08.2024. 16:35
Arno Jundze - Latvijas Rakstnieku savienība
Latvijas Rakstnieku savienība kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtībā likvidē biedrības iespēju īstenot savus mērķus, nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju un statūtos deklarētos biedrības mērķus profesionālu autoru: rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, tulkotāju, literatūras pētnieku un kritiķu interešu aizstāvību. Latvijas Rakstnieku savienība neveic saimniecisko darbību, lai gūtu no tās peļņu. Mēs to darām tāpēc, lai:
1) īstenotu statūtos noteikto par biedru interešu aizstāvību;
2) palīdzētu attīstīties grāmatniecības nozarei, aizsargātu latviešu valodu;
3) uzturētu organizācijas spēju darboties.
Biedrības jauda būtu daudz lielāka, ja tai būtu pietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas. Situācijā, kad ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, UIN iekasēšana būtībā likvidētu biedrību.
Vēršam uzmanību arī tam, ka likuma grozījumu virzīšana ir notikusi slepus un nekonsultējoties ar biedrību pārstāvjiem, ignorējot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Latvijas Rakstnieku savienība kategoriski iebilst pret dažādu SLO statusa piešķiršanu. Jau tagadējā kārtība un biedrības darbība SLO statusā prasa papildu grāmatveža kompetenci, palielina viņa darba apjomu un izmaksas, ko LR Kultūras ministrijas radošo organizāciju sarakstā iekļautajām biedrībām jau tagad ir problemātiski apmaksāt. Turklāt atkarība no SLO statusa šajā jautājumā var novest pie situācijas, kad ar biedrībām un NVO sektoru politiski manipulē, lai gūtu atbalsta kādos strīdīgos vai diskutablos jautājumos "apmaiņā pret SLO".
LR Finanšu ministrijai un VID ir pienācis laiks beigt piekopt un tiražēt “visi zog” politiku. Ja patiesībai atbilst likumprojekta anotācijā teiktais, ka: “..pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad šādi gadījumi ir jāizskauž ar resursiem, kas ir attiecīgo struktūru rīcībā un pret šādu negodīgu praksi jāizvērš aktīva informācijas darbība medijos un sociālajos tīklos, lai veidotu sabiedrībā pārliecību par šo struktūru spēju novērst reālas nelikumības.
1) īstenotu statūtos noteikto par biedru interešu aizstāvību;
2) palīdzētu attīstīties grāmatniecības nozarei, aizsargātu latviešu valodu;
3) uzturētu organizācijas spēju darboties.
Biedrības jauda būtu daudz lielāka, ja tai būtu pietiekams publiskais finansējums - projekti, subsīdijas, dotācijas. Situācijā, kad ir apgrūtināta biedra naudu, ziedojumu un cita veida finansējuma piesaiste, UIN iekasēšana būtībā likvidētu biedrību.
Vēršam uzmanību arī tam, ka likuma grozījumu virzīšana ir notikusi slepus un nekonsultējoties ar biedrību pārstāvjiem, ignorējot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto, ka projekti, kuri attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstību un biedrību un nodibinājumu darbību (pilsoniskās sabiedrības horizontālie jautājumi, demokrātijas kultūra un cilvēktiesības), tai skaitā nodokļu un finanšu jautājumi, iesniedzami Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariātā izskatīšanai Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomē, attiecīgi Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē lemto atspoguļojot anotācijā.
Latvijas Rakstnieku savienība kategoriski iebilst pret dažādu SLO statusa piešķiršanu. Jau tagadējā kārtība un biedrības darbība SLO statusā prasa papildu grāmatveža kompetenci, palielina viņa darba apjomu un izmaksas, ko LR Kultūras ministrijas radošo organizāciju sarakstā iekļautajām biedrībām jau tagad ir problemātiski apmaksāt. Turklāt atkarība no SLO statusa šajā jautājumā var novest pie situācijas, kad ar biedrībām un NVO sektoru politiski manipulē, lai gūtu atbalsta kādos strīdīgos vai diskutablos jautājumos "apmaiņā pret SLO".
LR Finanšu ministrijai un VID ir pienācis laiks beigt piekopt un tiražēt “visi zog” politiku. Ja patiesībai atbilst likumprojekta anotācijā teiktais, ka: “..pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad šādi gadījumi ir jāizskauž ar resursiem, kas ir attiecīgo struktūru rīcībā un pret šādu negodīgu praksi jāizvērš aktīva informācijas darbība medijos un sociālajos tīklos, lai veidotu sabiedrībā pārliecību par šo struktūru spēju novērst reālas nelikumības.
24.08.2024. 19:10
Ieva Jermuša - "Bauskas rajona lauku partnerība"
Biedrība “Bauskas rajona lauku partnerība” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
24.08.2024. 20:46
Martins Levuškāns - "Krievu balss Latvijai"
Biedrība "Krievu balss Latvijai" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju.
24.08.2024. 22:07
Kārlis Sīmanis - Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta biedrība
RTU Studentu parlamenta biedrība neatbalsta Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus un pievienojas LPA paustajiem iebildumiem.
24.08.2024. 22:29
"Galēnu kultūrvēstures biedrība"
Galēnu Kultūrvēstures biedrība iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.
24.08.2024. 23:12
Maija Pavlova - Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija
Latvijas Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (turpmāk - LKNVOA) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LKNVOA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LKNVOA norāda, ka nevalstisko organizāciju darbība ir vērsta uz kādu sociālu vai publisku mērķu sasniegšanu, nevis uz peļņas gūšanu. Tās ražo preces vai piedāvā pakalpojumus, kas ir noderīgi sabiedrībai kopumā - to darot, iespējams, arī rada ienākumus, bet tie tiek izlietoti organizāciju mērķu sasniegšanai, nevis personīgā labuma gūšanai.
Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību nevis ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķus, kā arī nodrošinātu un attīstītu organizācijas darbu ikdienā. Saimnieciskās darbības ieņēmumi nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības publiskajam finansējumam, ko organizācijas piesaista caur projektiem, kā arī īstenojot valsts pārvaldes deleģētas funkcijas un pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, lielākajai daļai Latvijas biedrībām un nodibinājumiem ir apgrūtināta biedra naudas un ziedojumu piesaiste, un to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai.
Tiesību akta 23-TA-2370 mērķa pamatojumā minēts, ka tas saistīts ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
LKNVOA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
LKNVOA norāda, ka SLO likuma mērķis ir regulēt valsts garantēto nodokļu atvieglojumu ziedojumiem un publiskā īpašuma izmantošanai, nevis nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO. Ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem vai publisko īpašumu. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma - mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs.
Turklāt iespējamās izmaiņas Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) likumā, uz kā balstīta tiesību akta 23-TA-2370 izstrāde, vēl nav pat apstiprinātas Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Latvijas pilsoniskā alianse, LKNVOA un citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tiesību akta 23-TA-2370 problēmas pamatojumā minēts, ka biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības pieaugums rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai.
LKNVOA vērš uzmanību, ka šobrīd spēkā esošajos likumos jau ir paredzēti regulējumi tiesību akta 23-TA-2370 pamatojumā aprakstītājām problēmām.
Biedrību un nodibinājuma likuma 2. pants definē biedrības un nodibinājuma jēdzienus sekojoši:
“(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
(2) Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.”
Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 57. panta 1. daļas otrais punkts paredz, ka ar tiesas nolēmumu ir iespējams izbeigt biedrības darbību “ja par biedrības pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs”, to pašu paredz likuma 105. panta 1. daļas ceturtais punkts attiecībā uz nodibinājumiem.
Turklāt arī šobrīd spēkā esošās UIN likuma normas attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem jau paredz vērtēt, vai to darbība nelīdzinās komercdarbībai, kas uzliek pienākumu reģistrēt šai darbībai atbilstošu sabiedrību jeb komercsabiedrību un maksāt UIN vispārējā kārtībā - UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts.
LKNVOA norāda, ka nav veikts objektīvs plānoto likumdošanas prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, jo, īstenojot tiesību aktā plānotos grozījumos, būtiski palielināsies administratīvais slogs gan valsts pārvaldei – konkrēti Valsts ieņēmumu dienestam –, gan biedrībām un nodibinājumiem, jo:
- grozījumi paredz objektīvu nepieciešamību ikvienai organizācijai, kas veic saimniecisko darbību, algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, kā arī atturēs sabiedrības locekļus no jaunu biedrību un nodibinājumu veidošanas, vēl vairāk pasliktinot pilsoniskās sabiedrības darbību un attīstību Latvijā;
- grozījumu 3.punkts nosaka, ka “normas netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.” Praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar objektīvi nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks, kuru risināšanai būs nepieciešami papildu administratīvie resursus gan no VID, gan biedrībām un nodibinājumiem, kā arī tiesu iesaiste.
LKNVOA norāda, ka nav veikti izvērtējumi, kas pamatotu tiesību akta nepieciešamību – Finanšu ministrija nav norādījusi nekādus datus par to, cik liela ir potenciālā problēma: piemēram, tādu biedrību un nodibinājumu, par kuru pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs, skaits pret kopējo biedrību un nodibinājumu skaitu; VID uzsāktās un uzvarētās tiesvedības šajā aspektā; sūdzību skaits par negodīgu konkurenci vai Konkurences padomes lēmumi attiecībā par konkurences kropļošanu; vai tamlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, LKNVOA ieskatā ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
LKNVOA vērš uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu administratīvo izdevumu aspektā, lai gan likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
LKNVOA pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses paustajam viedoklim un iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Latvijas Pilsoniskā alianse, arī LKNVOA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LKNVOA uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu biedrībām un nodibinājumiem, kas nav reģistrējušies kā sabiedriskā labuma organizācijas, nav pienācīgi izsvērti, jo esošajā likumdošanā jau pastāv instrumenti, kā vērsties pret negodprātīgām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī nav samērīgi, jo nav apzināts reālais problēmas apjoms un potenciālais valsts ieguvums no plānotājām likumdošanas izmaiņām; šo izmaiņu administrēšanas izmaksas; valsts institūciju un nevaldības organizāciju iespējas reformas prasības īstenot; kā arī netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas risinājuma alternatīvas.
LKNVOA kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LKNVOA norāda, ka nevalstisko organizāciju darbība ir vērsta uz kādu sociālu vai publisku mērķu sasniegšanu, nevis uz peļņas gūšanu. Tās ražo preces vai piedāvā pakalpojumus, kas ir noderīgi sabiedrībai kopumā - to darot, iespējams, arī rada ienākumus, bet tie tiek izlietoti organizāciju mērķu sasniegšanai, nevis personīgā labuma gūšanai.
Biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību nevis ar mērķi gūt peļņu, bet lai sasniegtu organizācijas mērķus, kā arī nodrošinātu un attīstītu organizācijas darbu ikdienā. Saimnieciskās darbības ieņēmumi nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības publiskajam finansējumam, ko organizācijas piesaista caur projektiem, kā arī īstenojot valsts pārvaldes deleģētas funkcijas un pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka Latvija ir trešā nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, lielākajai daļai Latvijas biedrībām un nodibinājumiem ir apgrūtināta biedra naudas un ziedojumu piesaiste, un to apjoms nav pietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai.
Tiesību akta 23-TA-2370 mērķa pamatojumā minēts, ka tas saistīts ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (turpmāk – SLO likums) (22 - TA - 3618), kas nosaka divpakāpju SLO statusu, noteikt, ka UIN atvieglojumu varēs piemērot ziedojumiem, kas veikti otrās pakāpes SLO.
LKNVOA kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
LKNVOA norāda, ka SLO likuma mērķis ir regulēt valsts garantēto nodokļu atvieglojumu ziedojumiem un publiskā īpašuma izmantošanai, nevis nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO. Ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem vai publisko īpašumu. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma - mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs.
Turklāt iespējamās izmaiņas Sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) likumā, uz kā balstīta tiesību akta 23-TA-2370 izstrāde, vēl nav pat apstiprinātas Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā. Latvijas pilsoniskā alianse, LKNVOA un citas organizācijas līdz šim ir sniegušas būtiskus iebildumus par SLO likumprojekta normām, norādot uz daudzām konceptuālām problēmām, tādēļ paredzams, ka diskusijas par likumprojektu būs garas, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka SLO likumprojekts stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Tiesību akta 23-TA-2370 problēmas pamatojumā minēts, ka biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības pieaugums rada komercdarbības atbalsta riskus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja vien biedrību un nodibinājumu gūtie līdzekļi netiek pārskatāmi novirzīti attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu nodrošināšanai.
LKNVOA vērš uzmanību, ka šobrīd spēkā esošajos likumos jau ir paredzēti regulējumi tiesību akta 23-TA-2370 pamatojumā aprakstītājām problēmām.
Biedrību un nodibinājuma likuma 2. pants definē biedrības un nodibinājuma jēdzienus sekojoši:
“(1) Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
(2) Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.”
Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 57. panta 1. daļas otrais punkts paredz, ka ar tiesas nolēmumu ir iespējams izbeigt biedrības darbību “ja par biedrības pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs”, to pašu paredz likuma 105. panta 1. daļas ceturtais punkts attiecībā uz nodibinājumiem.
Turklāt arī šobrīd spēkā esošās UIN likuma normas attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem jau paredz vērtēt, vai to darbība nelīdzinās komercdarbībai, kas uzliek pienākumu reģistrēt šai darbībai atbilstošu sabiedrību jeb komercsabiedrību un maksāt UIN vispārējā kārtībā - UIN likuma 2. panta otrās daļas 7. punkts.
LKNVOA norāda, ka nav veikts objektīvs plānoto likumdošanas prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, jo, īstenojot tiesību aktā plānotos grozījumos, būtiski palielināsies administratīvais slogs gan valsts pārvaldei – konkrēti Valsts ieņēmumu dienestam –, gan biedrībām un nodibinājumiem, jo:
- grozījumi paredz objektīvu nepieciešamību ikvienai organizācijai, kas veic saimniecisko darbību, algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā, kā arī atturēs sabiedrības locekļus no jaunu biedrību un nodibinājumu veidošanas, vēl vairāk pasliktinot pilsoniskās sabiedrības darbību un attīstību Latvijā;
- grozījumu 3.punkts nosaka, ka “normas netiek piemērotas attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kuram saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.” Praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar objektīvi nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks, kuru risināšanai būs nepieciešami papildu administratīvie resursus gan no VID, gan biedrībām un nodibinājumiem, kā arī tiesu iesaiste.
LKNVOA norāda, ka nav veikti izvērtējumi, kas pamatotu tiesību akta nepieciešamību – Finanšu ministrija nav norādījusi nekādus datus par to, cik liela ir potenciālā problēma: piemēram, tādu biedrību un nodibinājumu, par kuru pamatdarbību kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs, skaits pret kopējo biedrību un nodibinājumu skaitu; VID uzsāktās un uzvarētās tiesvedības šajā aspektā; sūdzību skaits par negodīgu konkurenci vai Konkurences padomes lēmumi attiecībā par konkurences kropļošanu; vai tamlīdzīgi.
Ņemot vērā, ka šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, LKNVOA ieskatā ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
LKNVOA vērš uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu administratīvo izdevumu aspektā, lai gan likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
LKNVOA pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses paustajam viedoklim un iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Latvijas Pilsoniskā alianse, arī LKNVOA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
LKNVOA uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu biedrībām un nodibinājumiem, kas nav reģistrējušies kā sabiedriskā labuma organizācijas, nav pienācīgi izsvērti, jo esošajā likumdošanā jau pastāv instrumenti, kā vērsties pret negodprātīgām biedrībām un nodibinājumiem, kā arī nav samērīgi, jo nav apzināts reālais problēmas apjoms un potenciālais valsts ieguvums no plānotājām likumdošanas izmaiņām; šo izmaiņu administrēšanas izmaksas; valsts institūciju un nevaldības organizāciju iespējas reformas prasības īstenot; kā arī netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas risinājuma alternatīvas.
24.08.2024. 23:29
Sabīne Sīle - "Ilgtspējas fonds"
Nodibinājums "ILGTSPĒJAS FONDS" iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
Nodibinājums "ILGTSPĒJAS FONDS" pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumam par Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem, izsakot iebildumus. Atgādinām, ka nevalstiskais sektors veic pienākumus sabiedrībā, kuriem valstij un/vai pašvaldībai nepietiek finanšu resursu un administratīvās kapacitātes, tāpēc nevalstiskā sektora pienesums ir ļoti būtisks valsts attīstības un sabiedrības noturības kontekstā- to vajadzētu atbalstīt, nevis apgrūtināt ar papildus šķēršļiem- nodokļiem.
Nodibinājums "ILGTSPĒJAS FONDS" pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses atzinumam par Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem, izsakot iebildumus. Atgādinām, ka nevalstiskais sektors veic pienākumus sabiedrībā, kuriem valstij un/vai pašvaldībai nepietiek finanšu resursu un administratīvās kapacitātes, tāpēc nevalstiskā sektora pienesums ir ļoti būtisks valsts attīstības un sabiedrības noturības kontekstā- to vajadzētu atbalstīt, nevis apgrūtināt ar papildus šķēršļiem- nodokļiem.
24.08.2024. 23:31
Biedrība "Sansusī"
Biedrība “Sansusī” kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus.
Biedrības un nodibinājumi saskaņā ar likumu veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nevis lai gūtu peļņu.
Kultūras nozares biedrībām mērķu īstenošanai nepietiek ar publisko finansējumu, projektu finansējumu vai citiem ieņēmumiem (biedra naudu, ziedojumiem). Lielākajā daļā kultūras projektu pieteikumos finansētāji pieprasa nodrošināt līdzfinansējumu, kas tiek segts parasti ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Un saimnieciskās darbības ieņēmumi kultūrā lielā mērā sastāv no pasākumu biļešu tirdzniecības ieņēmumiem. Šādu UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu profesionālās kultūras nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās attiecībā pret visām valsts un pašvaldību kultūras organizācijām, kuras rīko līdzīgus pasākumus, būtiski palielinātu kopējos izdevumus, kā rezultātā ciestu kultūras piedāvājums un mazinātos spēja sasniegt biedrības mērķus. Vienlaicīgi, vēl vairāk tiktu palielināts administratīvais slogs, un augtu administratīvās izmaksas projektu uzskaitē un grāmatvedības nodrošināšanā, kas jau šobrīd, iespējams, ir lielākas salīdzinājumā ar komercsektoru, jo NVO finanšu uzskaite ir sarežģīta, bez tipveida darbībām, katram projektam atšķirīga, un NVO darbību kontrolē ne tikai VID, bet arī katrs finansējuma devējs – biedrības un nodibinājumi gatavo vairākas atskaites dažādos griezumos par katru naudas kustību organizācijā. Pārskatatbildības nodrošināšana bezpeļņas organizācijās ir sarežģīta arī tādēļ, ka lielu daļu darba veic brīvprātīgie ārpus sava pamatdarba citās organizācijās, kas vairo cilvēku nogurumu un izdegšanas riskus, attiecīgi spēju sagatavot visus pārskatus tādā kvantitātē un kvalitātē, kādu pieprasa kontrolējošās institūcijas.
UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās arī attiecībā pret visu komercsektoru, jo komercorganizācijām UIN nav jāmaksā no visas darbības, bet tikai no izmaksātajām dividendēm vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Pašreizējais formulējums biedrībām un nodibinājumiem nesalīdzināmi paplašinātu spēkā esošā UIN likumā definēto ar nodokli apliekamo bāzi.
Vēršam arī uzmanību, ka formulētais grozījumu teksts: “Biedrības un nodibinājumi ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus” nerada skaidrību, kā tiktu interpretēta ar UIN apliekamā bāze. Praksē nereti ir sarežģīti nodalīt, kas ir saimnieciskās darbības ieņēmumi biedrību darbībā, un pēc būtības neiespējami nodalīt, kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja visi izdevumi kopumā nodrošina biedrības darbības mērķu sasniegšanu. Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 ''Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu'', kas paredz gada pārskatos norādīt ieņēmumu un izdevumu starpību no saimnieciskās darbības, arī nedod skaidru atbildi, un rada dažādas šī posteņa aprēķināšanas interpretācijas.
Nevalstiskās organizācijas ir nozīmīga demokrātiskas sabiedrības daļa, kas veicina pilsonisku līdzdalību sabiedrībā svarīgu procesu virzīšanā, tai skaitā kultūrā un mākslā. Nevalstiskajām organizācijām ir neatsverama loma gan tradicionālo kultūras vērtību glabāšanā, gan jaunu laikmetīgās mākslas darbu un formu radīšanā.
Kultūras nozares attīstību nosaka Latvijas kultūrpolitika, kas veidota saskaņā ar valsts kopējo politiku un balstīta uz eiropeisku vērtību bāzes. Šobrīd spēkā ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts”. Dokumenta 6.4. punktā par nevalstisko organizāciju darbību ir teikts, ka tās “ir kļuvušas par nozīmīgiem spēlētājiem, gan darbojoties kā kultūras norišu veidotāji, gan kā kultūras apakšnozaru interešu aizstāvības organizācijas. Virknē kultūras apakšnozaru, piemēram, laikmetīgajā vizuālajā mākslā un dejā, kā arī dažādās starpdisciplinārās iniciatīvās un kultūras festivālu organizēšanā, tieši NVO sektors, nepastāvot valsts kultūras organizācijām šajās apakšnozarēs, veido centrālo asi. […] Taču kopumā valsts atbalsts NVO sektoram šobrīd nevar tikt raksturots kā sistemātisks un pietiekams. Līdz ar to, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru NVO sektoru, ir nepieciešami piemēroti atbalsta instrumenti, kas nodrošinātu nozīmīgāko NVO ilgtspēju, dodot garantijas ilgtermiņa attīstībai.” [1]
Šajā pašā “Kultūrvalsts” dokumenta punktā minēts arī: “Kultūras organizāciju darbība kultūras mērķu sasniegšanā nereti vienlaikus ir saistīta ar saimniecisko darbību. Lai gan atsevišķās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumi pilnībā vai lielā mērā tiek finansēti no valsts un pašvaldību dotācijām, tādējādi nodrošinot to ekonomisko pieejamību sabiedrībai, daudzās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumu saņēmējiem - kultūras norišu apmeklētājiem - būtiska pakalpojumu izveides un sniegšanas izmaksu daļa ir jāsedz pašiem, tādējādi šie pakalpojumi ekonomiski ir mazāk pieejami. Līdz ar to daudzām kultūras pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kultūras organizācijām, kā arī radošajām personām, ir nepieciešams nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanas, kā arī privātā finansējuma piesaistes iespējas, kas ļauj tām veidot un sniegt kvalitatīvus kultūras pakalpojumus, sekmīgi darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos.” [1]
Biedrība “Sansusī” kā organizācija, kas pastāv jau vairāk kā 10 gadus un kas praksē sastopas ar visām grūtībām darbības mērķu sasniegšanā, nesaredz, ka šādi grozījumi jebkādā veidā varētu “stiprināt kultūras un radošo nozaru NVO sektoru”. Saimnieciskās darbības ieņēmumi bezpeļņas organizācijai nereti ir vienīgais veids, kā nodrošināt trūkstošos līdzekļus un kompensēt nepietiekamo finansējumu biedrības mērķu sasniegšanā. To aplikšana ar UIN tikai bremzēs NVO darbību, nevis veicinās kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu.
Pievienojamies arī Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim PRET šādu grozījumu veikšanu.
[1] Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" (2022). Ministru kabineta rīkojums Nr. 143, pieņemts 2022. gada 1. martā, Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv [skatīts 2024. gada 25. augustā]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330444-kulturpolitikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam%20kulturvalst
Biedrības un nodibinājumi saskaņā ar likumu veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nevis lai gūtu peļņu.
Kultūras nozares biedrībām mērķu īstenošanai nepietiek ar publisko finansējumu, projektu finansējumu vai citiem ieņēmumiem (biedra naudu, ziedojumiem). Lielākajā daļā kultūras projektu pieteikumos finansētāji pieprasa nodrošināt līdzfinansējumu, kas tiek segts parasti ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Un saimnieciskās darbības ieņēmumi kultūrā lielā mērā sastāv no pasākumu biļešu tirdzniecības ieņēmumiem. Šādu UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu profesionālās kultūras nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās attiecībā pret visām valsts un pašvaldību kultūras organizācijām, kuras rīko līdzīgus pasākumus, būtiski palielinātu kopējos izdevumus, kā rezultātā ciestu kultūras piedāvājums un mazinātos spēja sasniegt biedrības mērķus. Vienlaicīgi, vēl vairāk tiktu palielināts administratīvais slogs, un augtu administratīvās izmaksas projektu uzskaitē un grāmatvedības nodrošināšanā, kas jau šobrīd, iespējams, ir lielākas salīdzinājumā ar komercsektoru, jo NVO finanšu uzskaite ir sarežģīta, bez tipveida darbībām, katram projektam atšķirīga, un NVO darbību kontrolē ne tikai VID, bet arī katrs finansējuma devējs – biedrības un nodibinājumi gatavo vairākas atskaites dažādos griezumos par katru naudas kustību organizācijā. Pārskatatbildības nodrošināšana bezpeļņas organizācijās ir sarežģīta arī tādēļ, ka lielu daļu darba veic brīvprātīgie ārpus sava pamatdarba citās organizācijās, kas vairo cilvēku nogurumu un izdegšanas riskus, attiecīgi spēju sagatavot visus pārskatus tādā kvantitātē un kvalitātē, kādu pieprasa kontrolējošās institūcijas.
UIN likuma grozījumu pieņemšana nostādītu nevalstiskās organizācijas negodīgas konkurences pozīcijās arī attiecībā pret visu komercsektoru, jo komercorganizācijām UIN nav jāmaksā no visas darbības, bet tikai no izmaksātajām dividendēm vai tām pielīdzinātām izmaksām, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Pašreizējais formulējums biedrībām un nodibinājumiem nesalīdzināmi paplašinātu spēkā esošā UIN likumā definēto ar nodokli apliekamo bāzi.
Vēršam arī uzmanību, ka formulētais grozījumu teksts: “Biedrības un nodibinājumi ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi nosaka attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus” nerada skaidrību, kā tiktu interpretēta ar UIN apliekamā bāze. Praksē nereti ir sarežģīti nodalīt, kas ir saimnieciskās darbības ieņēmumi biedrību darbībā, un pēc būtības neiespējami nodalīt, kuri izdevumi ir attiecināmi uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ja visi izdevumi kopumā nodrošina biedrības darbības mērķu sasniegšanu. Pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 ''Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu'', kas paredz gada pārskatos norādīt ieņēmumu un izdevumu starpību no saimnieciskās darbības, arī nedod skaidru atbildi, un rada dažādas šī posteņa aprēķināšanas interpretācijas.
Nevalstiskās organizācijas ir nozīmīga demokrātiskas sabiedrības daļa, kas veicina pilsonisku līdzdalību sabiedrībā svarīgu procesu virzīšanā, tai skaitā kultūrā un mākslā. Nevalstiskajām organizācijām ir neatsverama loma gan tradicionālo kultūras vērtību glabāšanā, gan jaunu laikmetīgās mākslas darbu un formu radīšanā.
Kultūras nozares attīstību nosaka Latvijas kultūrpolitika, kas veidota saskaņā ar valsts kopējo politiku un balstīta uz eiropeisku vērtību bāzes. Šobrīd spēkā ir Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam “Kultūrvalsts”. Dokumenta 6.4. punktā par nevalstisko organizāciju darbību ir teikts, ka tās “ir kļuvušas par nozīmīgiem spēlētājiem, gan darbojoties kā kultūras norišu veidotāji, gan kā kultūras apakšnozaru interešu aizstāvības organizācijas. Virknē kultūras apakšnozaru, piemēram, laikmetīgajā vizuālajā mākslā un dejā, kā arī dažādās starpdisciplinārās iniciatīvās un kultūras festivālu organizēšanā, tieši NVO sektors, nepastāvot valsts kultūras organizācijām šajās apakšnozarēs, veido centrālo asi. […] Taču kopumā valsts atbalsts NVO sektoram šobrīd nevar tikt raksturots kā sistemātisks un pietiekams. Līdz ar to, lai stiprinātu kultūras un radošo nozaru NVO sektoru, ir nepieciešami piemēroti atbalsta instrumenti, kas nodrošinātu nozīmīgāko NVO ilgtspēju, dodot garantijas ilgtermiņa attīstībai.” [1]
Šajā pašā “Kultūrvalsts” dokumenta punktā minēts arī: “Kultūras organizāciju darbība kultūras mērķu sasniegšanā nereti vienlaikus ir saistīta ar saimniecisko darbību. Lai gan atsevišķās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumi pilnībā vai lielā mērā tiek finansēti no valsts un pašvaldību dotācijām, tādējādi nodrošinot to ekonomisko pieejamību sabiedrībai, daudzās kultūras apakšnozarēs kultūras pakalpojumu saņēmējiem - kultūras norišu apmeklētājiem - būtiska pakalpojumu izveides un sniegšanas izmaksu daļa ir jāsedz pašiem, tādējādi šie pakalpojumi ekonomiski ir mazāk pieejami. Līdz ar to daudzām kultūras pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām kultūras organizācijām, kā arī radošajām personām, ir nepieciešams nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanas, kā arī privātā finansējuma piesaistes iespējas, kas ļauj tām veidot un sniegt kvalitatīvus kultūras pakalpojumus, sekmīgi darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos.” [1]
Biedrība “Sansusī” kā organizācija, kas pastāv jau vairāk kā 10 gadus un kas praksē sastopas ar visām grūtībām darbības mērķu sasniegšanā, nesaredz, ka šādi grozījumi jebkādā veidā varētu “stiprināt kultūras un radošo nozaru NVO sektoru”. Saimnieciskās darbības ieņēmumi bezpeļņas organizācijai nereti ir vienīgais veids, kā nodrošināt trūkstošos līdzekļus un kompensēt nepietiekamo finansējumu biedrības mērķu sasniegšanā. To aplikšana ar UIN tikai bremzēs NVO darbību, nevis veicinās kvalitatīvu kultūras pakalpojumu sniegšanu.
Pievienojamies arī Latvijas Pilsoniskās alianses un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS atzinumos minētajiem argumentiem, apsvērumiem un viedoklim PRET šādu grozījumu veikšanu.
[1] Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam "Kultūrvalsts" (2022). Ministru kabineta rīkojums Nr. 143, pieņemts 2022. gada 1. martā, Latvijas Vēstnesis, interneta vietne Likumi.lv [skatīts 2024. gada 25. augustā]. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330444-kulturpolitikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam%20kulturvalst
25.08.2024. 01:59
Selga Dziļuma - Biedrība Dzīvā pļava
Biedrība Dzīvā pļava kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētas peļņas neaplikšana ar nodokli.
25.08.2024. 10:16
Miks Magone / Biedrība "SKYR"
Biedrība "SKYR" nepiekrīt likumprojekta iedzīvināšanai ne no 2025. gada 1. janvāra, ne vispār. Bez birokrātiskās valodas tirādēm un pieklājīgi maskētu emociju izvērsuma - pretējā gadījumā biedrība "SKYR" beidz pastāvēt līdz ar izmaiņu spēkā stāšanās brīdi.
25.08.2024. 12:00
Iveta Ķelle - Biedrība "Papardes zieds"
Biedrības "Papardes zieds" vārdā pievienojamies un izsakām atbalstu Latvijas Pilsoniskās alianses (turpmāk - LPA) izstrādājā atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma likumā" uzskaitītajām bažām un iebildumiem.
Biedrība "Papardes zieds" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Biedrība kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
Biedrība "Papardes zieds" pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. "Papardes zieds" aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. Biedrības "Papardes zieds" ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
"Papardes zieds" iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
Biedrība "Papardes zieds" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem.
Biedrība kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
Biedrība "Papardes zieds" pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai. "Papardes zieds" aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu. Biedrības "Papardes zieds" ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu. Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
"Papardes zieds" iebilst pret likumprojektā norādīto sabiedrības līdzdalības un konsultāciju rezultātiem. Vēršam uzmanību, ka LPA un citas organizācijas ir ilgstoši uzturējušas iebildumus par UIN piemērošanu un vairākām jaunā SLO regulējuma paredzētajām izmaiņām. Taču šobrīd likumprojekta anotācijā šie būtiskie iebildumi nav norādīti.
25.08.2024. 12:13
Agnese Bordjukova - Biedrība " Horeogrāfu asociācija"
Biedrība Horeogrāfu asociācija kategoriski iebilst pret uzņemumu ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbību, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komerasntiem un bezpeļņas organizācijām. Biedrības un nodibinājumi neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet dara to, lai sasniegtu organizācijas mērķus, lai uzturētu un attīstītu organizāciju, lai spētu īstenot projektus un pasākumus, kuru organizēšanai nepietiek ar publisko finansējumu - projektu finansējumiem, subsīdijām, dotācijām vai citiem ieņēmumu veidiem (biedra nauda, ziedojumiem, cita vieda finansējumiem). Norādām arī, ka vairāku finansējumu saņemšanai ir prasība piesaistīt līdzfinansējumu, kuru nereti iespējams nodrošināt tikai ar saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Horeogrāfu asociācija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses izteiktajam atzinumam, par iespējamajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, un uzskata, ka ar šādiem grozījumiem NVO sektots nevis tiks virzīts uz attīstību, bet tieši pretēji - tiks būtiski paaugstināts administratīvais slogs, radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi, ievērojami tiks apgrūtināta biedrību un nodibinājumu darbība jau tā sarežģītajos apstākļos.
Horeogrāfu asociācija pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses izteiktajam atzinumam, par iespējamajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumiem, un uzskata, ka ar šādiem grozījumiem NVO sektots nevis tiks virzīts uz attīstību, bet tieši pretēji - tiks būtiski paaugstināts administratīvais slogs, radīti nevienlīdzīgas konkurences apstākļi, ievērojami tiks apgrūtināta biedrību un nodibinājumu darbība jau tā sarežģītajos apstākļos.
25.08.2024. 13:30
Linda Medne - Biedrība "Latvijas Mazpulki"
Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma sabiedrībā. Tās palīdz piepildīt “tukšos robus”, ko nevar pilnībā novērst ne publiskais sektors, ne uzņēmumi. NVO strādā, lai atbalstītu kopienas, veicinātu pilsonisku sabiedrību un sniegtu dažādus pakalpojumus. Latvijas Mazpulkiem un daudzām citām nevalstiskajām organizācijām saimnieciskā darbība nav peļņas gūšanas avots, NVO pat likumiski nedrīkst gūt peļņu. Katrs eiro, kas iegūts no saimnieciskās darbības ienākumiem, tiek atkārtoti ieguldīts programmās, kas sniedz labumu bērniem, jauniešiem un plašākai sabiedrībai.
Latvijas Mazpulkiem šie grozījumi varētu nozīmēt mazāku finansējumu jauniešu programmām, mazākas iespējas bērniem attīstīt līderības un uzņēmējdarbības prasmes, kā arī samazinātu spēju dot ieguldījumu kopienas attīstībā visā Latvijā.
Šo izmaiņu nastu izjustu ne tikai mūsu organizācija, bet ikviena NVO, kas cenšas panākt pārmaiņas Latvijā. Ierosinātā likuma redakcija paredzētu pat mazām NVO ieviest sarežģītus grāmatvedības principus, palielinot izmaksas un novirzot resursus prom no galvenās misijas - atbalstīt Latvijas jauniešus.
Tāpēc, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, biedrība “Latvijas Mazpulki” iebilst pret to, ņemot vērā, ka iesniegtie grozījumi rada būtisku ietekmi uz nevalstisko organizāciju (biedrību un nodibinājumu) sektoru Latvijā.
Latvijas Mazpulki iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, neskatoties uz to, vai tām ir vai nav sabiedriskā labuma organizācijas statuss, jo tas būtiski apdraud organizāciju kapacitāti, spēju sasniegt statūtos noteiktos mērķus. Mūsu ieskatā uzraudzības iestādēm būtu jāstrādā, lai novērstu biedrību un nodibinājumu (kuru slēpts vai atklāts mērķis ir peļņas gūšana un kuru darbība pielīdzināma komersantam) darbību un to negodīgu konkurēšanu ar komercsabiedrībām, nevis jāievieš regulējums, ar kuru tiek apdraudēta godprātīgo organizāciju spēja pastāvēt, sasniegt savus mērķus, piesaistīt finansējumu.
Latvijas Mazpulki pievienojas Latvijas Pilsoniskās alianses, Latvijas Jaunatnes padomes un citu organizāciju izteiktajiem iebildumiem par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, proti,
Kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3. pantu vērš uzmanību, ka praksē ir grūti nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību. Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Mēs ticam dialogam un sadarbībai. Aicinām Finanšu ministrija un lēmumu pieņēmējus pārskatīt šos grozījumus un komunicēt ar NVO sektoru, lai rastu risinājumu, kas nodrošina NVO ilgtspēju. Ir svarīgi, lai tiktu atzīts NVO unikālais raksturs atšķirībā no citām uzņēmējdarbības formām.
Latvijas Mazpulki, joprojām paliek uzticīgi savai misijai!
25.08.2024. 16:00
Latvijas Būvinženieru savienība
Latvijas būvinženieru savienība (turpmāk - LBS) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz savu viedokli.
LBS ir kategoriski pret šādu grozījumu ieviešanu, jo šāds regulējums ir klaji pretējs biedrību dibināšanas un eksistences mērķiem. Biedrības neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu. praksē būtu grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. LBS ienākumi pilnā mērā tiek novirzīti biedrības mērķu sasniegšanai un nedrīkst būt interpretēti kā saimnieciskā darbība. Ar šādiem likuma grozījumiem tiek apdraudēta liela sabiedrības daļa, kura paļaujas uz biedrību un nodibinājumu atbalstu un sociālo piederību. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LBS norāda, ka likumprojekta autori nav izvērtējuši un paredzējuši likuma grozījumos kritērijus attiecībā uz biedrībām, kuras veic valsts deleģētu funkciju. Piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pietiekami novērtēts no visiem aspektiem, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Līdz ar to biedrības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Šāda regulējuma ieviešana faktiski sagrauj biedrību dibināšanas jēgu un mērķi, kā arī grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu.
LBS aicina atkārtoti izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību, jo Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
LBS ir kategoriski pret šādu grozījumu ieviešanu, jo šāds regulējums ir klaji pretējs biedrību dibināšanas un eksistences mērķiem. Biedrības neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu. praksē būtu grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. LBS ienākumi pilnā mērā tiek novirzīti biedrības mērķu sasniegšanai un nedrīkst būt interpretēti kā saimnieciskā darbība. Ar šādiem likuma grozījumiem tiek apdraudēta liela sabiedrības daļa, kura paļaujas uz biedrību un nodibinājumu atbalstu un sociālo piederību. Šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
LBS norāda, ka likumprojekta autori nav izvērtējuši un paredzējuši likuma grozījumos kritērijus attiecībā uz biedrībām, kuras veic valsts deleģētu funkciju. Piedāvātais risinājums ir pārāk stingrs un nav ticis pietiekami novērtēts no visiem aspektiem, kā arī nav meklēti alternatīvie risinājumi (Anotācijā norādīts, ka nav apskatīti alternatīvie risinājumi). Praksē var konstatēt, ka ir organizācijas, kuras darbojās vienā jomā, bet vienai ir, otrai nav SLO statuss. Nebūtu pareizi šādā situācijā radīt nevienlīdzīgus apstākļus, vienai organizācijai uzliekot pienākumu maksāt UIN, citai, kurai ir SLO status, šāda pienākuma nav, lai gan abas strādā sabiedrībai nozīmīgā jomā. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā (uzņēmumu gadījumā - reinvestētā peļņa), bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Līdz ar to biedrības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem, kuru mērķis ir peļņas gūšana. Šāda regulējuma ieviešana faktiski sagrauj biedrību dibināšanas jēgu un mērķi, kā arī grozījumi nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma sistēmisko regulējumu, jo faktiski prezumē saimnieciskās darbības veikšanu nevis kā pašfinansēšanās modeli, ko paredz Biedrību un nodibinājumu likums, bet gan peļņas gūšanu.
LBS aicina atkārtoti izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību, jo Finanšu ministrija nav ne ņēmusi vērā, ne arī atspoguļojusi anotācijā biedrību un nodibinājumu paustos iebildumus par šīm nodokļu regulējuma reformām, kas tika sniegti par informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību".
25.08.2024. 16:18
Vineta Jurevica - Biedrība "PĒDAS"
Es, Vineta Jurevica, un manis vadītā biedrība “PĒDAS” kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
25.08.2024. 17:19
Vija Daukšte - Latviešu – vācbaltiešu kultūras centrs ,,Domus Rigensis’’
Par iespējamu Uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
Latviešu - vācbaltiešu Kultūras centrs ,,Domus Rigensis’’ ir iepazinies ar Pilsoniskās apvienības atzinumu par Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par Uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem un izsaka pārliecinošu atbalstu šādai iniciatīvai. Vēlamies uzsvērt, ka daudzās sabiedriskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) veic nenovērtējamu darbu pilsoniskās sabiedrības veidošanā un ilgtspējā, tostarp, sekmējot sabiedrības piederības sajūtu Latvijas valstij un tā ieguldot ne mazums pūļu valsts drošības noturībā.
Kā zināms, sabiedriskās organizācijas nesaņem valsts finansējumu, tās negūst peļņu, bet par to finanšu izlietošanu atskaitās valstī noteiktajā likumiskajā kārtībā. Uzskatām, ka no valstiskā, sabiedriskā un tiesiskā viedokļa ir amorāli apriori pieņemt, ka, tā dēvētie, ārpusbudžeta finanšu līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši organizāciju mērķiem un ir apliekami ar nodokļiem.
Uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošana sabiedriskajām organizācijām, tādām kā biedrība ,,Domus Rigensis,’’ kuru darbība balstās tikai uz biedru naudām un atsevišķiem ziedojumiem, nāksies pārtraukt to darbību. Vēlamies uzsvērt, ka, tāpat kā ,,Domus Rigensis,’’ daudzas no tām gadu desmitiem uztur un nodrošina dažādā nacionālā un etniskā - materiālā un garīgā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Būtu absolūti tuvredzīgi jau tā miserablajam kultūras finansējumam valsts budžetā atņemt arī šīs sūri un grūti sarūpētās papildu iespējas. Tas ir valsts pašcieņas jautājums.
Dr. hist. Vija Daukšte
Latviešu – vācbaltiešu kultūras centra ,,Domus Rigensis’’ valdes priekšsēdētāja.
Rīga 23. 08. 2024.
Latviešu - vācbaltiešu Kultūras centrs ,,Domus Rigensis’’ ir iepazinies ar Pilsoniskās apvienības atzinumu par Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par Uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem un izsaka pārliecinošu atbalstu šādai iniciatīvai. Vēlamies uzsvērt, ka daudzās sabiedriskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi) veic nenovērtējamu darbu pilsoniskās sabiedrības veidošanā un ilgtspējā, tostarp, sekmējot sabiedrības piederības sajūtu Latvijas valstij un tā ieguldot ne mazums pūļu valsts drošības noturībā.
Kā zināms, sabiedriskās organizācijas nesaņem valsts finansējumu, tās negūst peļņu, bet par to finanšu izlietošanu atskaitās valstī noteiktajā likumiskajā kārtībā. Uzskatām, ka no valstiskā, sabiedriskā un tiesiskā viedokļa ir amorāli apriori pieņemt, ka, tā dēvētie, ārpusbudžeta finanšu līdzekļi tiek izmantoti neatbilstoši organizāciju mērķiem un ir apliekami ar nodokļiem.
Uzņēmuma ienākumu nodokļa piemērošana sabiedriskajām organizācijām, tādām kā biedrība ,,Domus Rigensis,’’ kuru darbība balstās tikai uz biedru naudām un atsevišķiem ziedojumiem, nāksies pārtraukt to darbību. Vēlamies uzsvērt, ka, tāpat kā ,,Domus Rigensis,’’ daudzas no tām gadu desmitiem uztur un nodrošina dažādā nacionālā un etniskā - materiālā un garīgā Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Būtu absolūti tuvredzīgi jau tā miserablajam kultūras finansējumam valsts budžetā atņemt arī šīs sūri un grūti sarūpētās papildu iespējas. Tas ir valsts pašcieņas jautājums.
Dr. hist. Vija Daukšte
Latviešu – vācbaltiešu kultūras centra ,,Domus Rigensis’’ valdes priekšsēdētāja.
Rīga 23. 08. 2024.
25.08.2024. 18:32
Anna Liscova - BDR " Adamova"
BDR “ Adamova” iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.”
25.08.2024. 19:05
Raimonds Elbakjans - STREETBASKET biedrība
Es, Raimonds Elbakjans, kā biedrības STREETBASKET valdes loceklis un lielākās ielu sporta kustības "Ghetto Games" līderis, kurš jau 16 gadus diendienā strādā, lai tiešām pēc būtības ievirzītu jauniešus sportā un visus biedrības līdzekļus ieguldītu biedrības mērķu sasniegšanā, kategoriski iebilstam pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Par šo daudz jau esam diskutējuši ar VID pārstāvjiem.
Tā pat arī atbalstām LJP un LPA atzinumu par šo likumprojektu.
Tā pat arī atbalstām LJP un LPA atzinumu par šo likumprojektu.
25.08.2024. 19:38
Linda Kalniņa-Roderte - Biedrība "Creative Minds for Culture"
Biedrība "Creative Minds for Culture" ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - "likumprojekts") un sniedz savu atzinumu. Biedrība "Creative Minds for Culture" kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudēs organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām. Biedrība "Creative Minds for Culture" norāda, ka biedrības neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet gan, lai sasniegtu organizācijas mērķus, uzturētu un attīstītu organizāciju, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus. Biedrībām ir ierobežotas iespējas piesaistīt biedra naudas, ziedojumus un cita veida finansējumu, un piesaistītais finansējums ir nepietiekams organizācijas pamatdarbības nodrošināšanai, tāpēc saimnieciskā darbība ir būtisks ienākumu avots biedrības mērķu sasniegšanai. Vēršam uzmanību uz to, ka šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās darbības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Biedrība "Creative Minds for Culture" atbalsta Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā".
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā likumprojekta redakcija paredz, ka biedrībām faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās darbības visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Biedrība "Creative Minds for Culture" atbalsta Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Pilsoniskās alianses iebildumus par Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā".
25.08.2024. 19:44
Natālija Skutele-Jeronoviča
“Preiļu novada invalīdu biedriba " kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību. UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli. Latvijas lauku NVO sekmē sabiedrības virzītu iniciatīvu realizēšanu, un paredzētie grozījumi var rezultēties ar reģionāla un vietēja mēroga sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu pastiprināšanos, ja lauku teritoriju NVO sektora pārstāvji nespēs nodrošināt grozījumos ietvertās izmaiņas un pārtrauks savu darbību.”
25.08.2024. 21:22
Inga Brūvere - Biedrība ''Latvijas Radošo savienību padome''
Biedrība ''Latvijas Radošo savienību padome'' kategoriski iebilst pret plānotajiem likumu grozījumiem, kas paredz aplikt biedrības ar uzņēmuma ienākuma nodokli un dalīt sabiedriskā labuma organizācijas vairākās kategorijās. Šāda aplikšana faktiski nozīmē radošo savienību un kultūras biedrību likvidāciju, atņem iespēju tām aizstāvēt savu biedru intereses un vēršas pret nevalstisko organizāciju darbību valstī.
25.08.2024. 22:02
Biedrība Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai (#esiLV)
Biedrība Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai (turpmāk tekstā esiLV) iebilst pret Finanšu ministrijas ierosinātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz to, ka no 2025. gada 1. janvāra biedrībām un nodibinājumiem bez sabiedriskā labuma organizācijas statusa būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) par veikto saimniecisko darbību.
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
4. Šāda regulējuma ieviešana var mazināt diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijā. Šobrīd daļa diasporas biedrību izvēlas savu darbību reģistrēt Latvijā, tā apliecinot savu piederību Latvijai, piesaistot Latvijas pilsoniskajam sektoram papildu resursus no ārvalstīm, radot darbavietas Latvijas iedzīvotājiem un veicot par to nodokļu iemaksas Latvijas valsts budžetā, nevis ārvalstīs. Šādai izvēlei būtisks apsvērums tomēr ir arī administratīvais slogs - tam kļūstot lielākam, izvirzot jaunas prasības, veidojas papildus šķēršļi diasporas NVO darbībai Latvijā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi - un tajā skaitā Latvijā reģistrētās diasporas pilsoniskās organizācijas - neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- lai varētu piesaistīt Latvijā privāto un publisko finansējumu no ārvalstīm (piem., ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma un priekšfinansējumus, un, lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Minēto apsvērumu dēļ un lai neceltu administratīvo slogu diasporas pilsonisko organizāciju darbībai Latvijā, tā mazinot diasporas ieguldījumu Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un tautsaimniecībā, aicinām nepieņemt Finanšu ministrijas rosināto regulējumu.
#esiLV valdes locekle Elīna Pinto
#esiLV sekretariāta vadītāja Vineta Hibšmane
UIN piemērošana vājinās nevalstisko organizāciju darbību Latvijā, jo nodokļa maksāšana organizācijām radīs papildus finansiālus un administratīvus šķēršļus to mērķu sasniegšanai, kā arī radīs nevienlīdzīgas iespējas salīdzinājumā ar komersantiem, kuriem ir paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli.
1. Biedrību un nodibinājumu darbība būtiski atšķiras no uzņēmumu darbības. Organizācijas veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķi, nodrošinātu ilgtspēju un neatkarību, nodrošinātu projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, u.c. Šo darbību aplikšana ar UIN negatīvi ietekmēs NVO sektora darbību.
2. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ pastāv risks atšķirīgai interpretācijai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izvērtējot, vai saimnieciskā darbība tiek vai netiek veikta mērķa sasniegšanai.
3. Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu, organizācijām būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas noteiks arī nepieciešamību algot pilna laika grāmatvedi, kas būs nepaceļama prasība lielai daļai organizāciju.
4. Šāda regulējuma ieviešana var mazināt diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijā. Šobrīd daļa diasporas biedrību izvēlas savu darbību reģistrēt Latvijā, tā apliecinot savu piederību Latvijai, piesaistot Latvijas pilsoniskajam sektoram papildu resursus no ārvalstīm, radot darbavietas Latvijas iedzīvotājiem un veicot par to nodokļu iemaksas Latvijas valsts budžetā, nevis ārvalstīs. Šādai izvēlei būtisks apsvērums tomēr ir arī administratīvais slogs - tam kļūstot lielākam, izvirzot jaunas prasības, veidojas papildus šķēršļi diasporas NVO darbībai Latvijā.
Mēs vēršam jūsu uzmanību, ka biedrības un nodibinājumi - un tajā skaitā Latvijā reģistrētās diasporas pilsoniskās organizācijas - neveic saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu, bet šādu apsvērumu dēļ:
- lai sasniegtu organizācijas mērķi;
- lai uzturētu un attīstītu organizāciju;
- lai varētu piesaistīt Latvijā privāto un publisko finansējumu no ārvalstīm (piem., ES fondu un citi ārvalstu fondu projektu nosacījumi nosaka prasību pēc līdzfinansējuma un priekšfinansējumus, un, lai to nodrošinātu, tam ir nepieciešami saimnieciskie ieņēmumi.
Minēto apsvērumu dēļ un lai neceltu administratīvo slogu diasporas pilsonisko organizāciju darbībai Latvijā, tā mazinot diasporas ieguldījumu Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā un tautsaimniecībā, aicinām nepieņemt Finanšu ministrijas rosināto regulējumu.
#esiLV valdes locekle Elīna Pinto
#esiLV sekretariāta vadītāja Vineta Hibšmane
25.08.2024. 22:16
Inese Fecere-Antipina - Latvijas Bērnu labklājības tīkls
Biedrība “Latvijas Bērnu labklājības tīkls” (turpmāk - LBLT) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (turpmāk - likumprojektu) un sniedz atzinumu.
LBLT kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LBLT kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LBLT vērš uzmanību ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību.
Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LBLT pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai.
LBLT aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā
minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu.
LBLT ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām
biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
LBLT kategoriski iebilst pret uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, jo šāda regulējuma ieviešana būtiski apdraudētu organizāciju spēju īstenot savus mērķus un nodrošināt pamatdarbības ilgtspēju, kā arī radītu nevienlīdzīgu situāciju starp komersantiem un bezpeļņas organizācijām.
Par UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem
LBLT kategoriski iebilst pret UIN piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, bet kas veic saimniecisko darbību. Saimnieciskā darbība daļai biedrību un nodibinājumu ir nozīmīgs ienākumu avots, taču šo ienākumu izmantošana būtiski atšķiras no komersantiem, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un gūt labumu īpašniekiem. Tikmēr biedrības un nodibinājumi veic saimniecisko darbību, lai sasniegtu organizācijas mērķus, nodrošinātu organizācijas pamatdarbību, ilgstpēju un neatkarību, nodrošinātu Eiropas Savienības projektu priekšfinansējuma un līdzfinansējuma prasības, lai veiktu valsts deleģētus uzdevumus un sniegtu pakalpojumus, u.c. Tādējādi UIN piemērošana būtiski negatīvi ietekmēs sektora spējas īstenot savus mērķus, turklāt tādās jomās, kuras parasti neveic biznesa sektors un publiskajai pārvaldei trūkst resursu.
Attiecībā uz grozījumu likumprojekta 3.pantu, LBLT vērš uzmanību ka praksē ir grūti, pat neiespējami, nodalīt biedrības un nodibinājuma darbību, kas varētu būt attiecināma kā komerciāla rakstura saimnieciskā darbība, par kuras ieņēmumu daļu ir jāveic UIN samaksa, no tās saimnieciskās darbības, kas vērsta uz biedrības un nodibinājuma mērķu sasniegšanu. Biedrību un nodibinājumu mērķi var būt arī ļoti vispārīgi, piemēram, stiprināt pilsonisko sabiedrību vai sekmēt Latvijas attīstību, tādēļ praksē Valsts ieņēmumu dienestam objektīvi nebūs iespēju nošķirt, kādi izdevumi ir saistīti ar saimniecisko darbību un kādi ne, tādēļ pastāv interpretācijas risks. Paredzams, ka pieaugs strīdu gadījumi starp organizācijām un Valsts ieņēmumu dienestu, kā rezultātā tiktu veikti arī nepamatoti nodokļu uzrēķini, kas savukārt saistās arī ar tiesvedību riskiem, kam biedrībām un nodibinājumiem, kā bezpeļņas organizācijām, nav resursu. Tādējādi vēl vairāk pasliktinātos pilsoniskās sabiedrības darbības un attīstība Latvijā.
Attiecinot UIN aprēķināšanu un maksāšanas pienākumu uz biedrībām un nodibinājumiem, būtiski palielināsies administratīvais slogs, kas paredz arī nepieciešamību ikvienai organizācijai algot pilna laika grāmatvedi. Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nozīmē to, ka arī mazām biedrībām un nodibinājumiem būs jākārto grāmatvedība divkāršā ieraksta sistēmā, lai atspoguļotu izdevumus un ieņēmumus. Tas var būt nepaceļams administratīvais slogs daļai organizāciju un negatīvi ietekmēt sektora darbību kopumā.
Finanšu ministrijas piedāvātais modelis nostāda biedrības un nodibinājumus nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret komersantiem. Proti, komersantiem nav pienākums maksāt UIN visos gadījumos, tikai, ja tiek izmaksātas dividendes vai tām pielīdzinātas izmaksas, kā arī par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. Piedāvātā redakcija paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem faktiski automātiski būs jāmaksā UIN par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz saimnieciskās darbības izdevumus, jo piedāvātā likuma redakcija neparedz iespēju, ka “peļņa” jeb pārpalikums varētu tikt novirzīts rezerves fondā, bez pienākuma pirms tam samaksāt UIN. Taču biedrības un nodibinājumi pēc to filozofiskās jēgas visus savus ienākumus iegulda mērķa sasniegšanai un organizācijas attīstībai, kā arī saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.pantu, biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības veikt saimniecisko darbību, novirzot ieņēmumus statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
Ja likumprojekts ir paredzēts, lai risinātu anotācijā minēto, ka “pastāv iespēja, ka personas izvēlējušās dibināt biedrību vai nodibinājumu, lai neierobežoti veiktu saimniecisko darbību, bet peļņu negodprātīgi netieši sadalītu savā starpā”, tad, ja Finanšu ministrijai vai Valsts ieņēmumu dienestam ir zināmi gadījumi un veids kā “peļņa” tiek negodprātīgi sadalīta savā starpā, apejot nodokļu sistēmu un veicot izmaksas, kas nav saistītas ar biedrības un nodibinājuma statūtos noteiktā mērķa sasniegšanu, ir jāveic atbilstošās rīcības lai šos gadījumus izkaustu, nevis apdraudēt godprātīgu biedrību un nodibinājumu darbību.
Vēršam uzmanību, ka UIN piemērošana visām biedrībām un nodibinājumiem nerisinās šo problēmu, bet uzliks papildu finansiālu slogu sektoram.
Uzskatām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām organizācijām nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas un citu valstu piemēri kā minimizēt saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas organizāciju iespējas reformas prasības īstenot.
Par SLO likumprojektu
Likumprojekts ir sagatavots, atsaucoties uz iespējamām izmaiņām Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, taču jānorāda, ka SLO likumprojekts vēl nav pat apstiprināts Ministru kabinetā un nav skaidrs, kāds risinājums attiecībā uz SLO tiks pieņemts Saeimā.
Tāpat jānorāda, ka SLO likuma mērķis nav nodalīt sabiedriski nozīmīgās NVO no citām NVO, proti, ne visas organizācijas, kuras veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, vēlas iegūt SLO statusu dažādu iemeslu dēļ – pamatā dēļ tā, ka neplāno izmantot valsts garantētos nodokļu atvieglojumus ziedojumiem. Tādēļ nav pamata tikai SLO statusu ieguvušai organizācijai piešķirt atbrīvojumu no UIN maksāšanas, bet līdzīgai organizācijai, kurai nav SLO statusa, bet kas darbojas līdzvērtīgu – sabiedriska labuma- mērķu labā, nav šādā atbrīvojuma, lai gan abos gadījumos ir bezpeļņas un sabiedriska labuma raksturs. Pastāv pamatotas bažas, ka piedāvātais regulējums radīs SLO skaita pieaugumu, jo organizācijas vēlēsies iegūt SLO statusu UIN jaunā režīma dēļ, lai tās varētu visu no saimnieciskās darbības ieņēmumiem iegūto summu izlietot savu mērķu sasniegšanā, nemaksājot UIN.
Tāpat jānorāda, ka šobrīd piedāvātā SLO likumprojekta redakcija paredz, ka SLO statuss tiek piešķirts kādai daļai no biedrības un nodibinājumu darbības. Līdz ar to Finanšu ministrija paredz, ka SLO statusu var piešķirt pat par nelielu daļu no visas organizācijas darbības (kaut vienu pasākumu gadā), kas rada papildus pamatotas bažas, kā atbildīgās iestādes spēs nošķirt, vai un cik liela daļa no saimnieciskās darbības ieņēmumiem tiek novirzīta SLO darbības jomai (tātad nav apliekami ar UIN) un kādā apmērā UIN ir jāpiemēro.
Par grozījumu virzīšanu un ietekmes izvērtējumu
LBLT pauž bažas par likumprojekta anotācijā norādīto:
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nav izvērtēti alternatīvie risinājumi mērķa sasniegšanai.
LBLT aicina skaidrot, kādēļ Finanšu ministrija nav veikusi alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā
minimizēt biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem. Paredzētās reformas būtiski ietekmēs visu biedrību un nodibinājumu darbību, tādēļ aicinām veikt alternatīvu risinājumu izvērtējumu, kā pārmaiņas nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu darbību un attīstību.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka netiek plānots veikt pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu.
LBLT ieskatā, par šāda mēroga nodokļu regulējuma izmaiņām, kam būs ietekme uz visām
biedrībām un nodibinājumiem, ir nepieciešams paredzēt pēcpārbaudes izvērtējuma veikšanu.
- Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis likumprojekts neskar valsts budžeta jomu.
Vēršam uzmanību, ka paredzētajām nodokļu regulējuma izmaiņām būs tieša ietekme uz valsts budžetu.
25.08.2024. 22:36
r.a. "Siltumnīca"
Par izstrādāto likumprojektu (projekta ID 23-TA-2370) " Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (turpmāk - likumprojekts) tiek izteikti šādi iebildumi:
1. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur problēmas aprakstu, kas ir vienkārši nokopēts teksts no informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) un nekādā veidā neizskaidro - kur tad ir problēma?
Likums, lai arī ierobežoti, tomēr ļauj nodarboties biedrībām ar saimniecisko darbību. Informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) tekstā par problēmu tiek uzsvērts tas, ka lielāka organizāciju daļa ir sākusi šo iespēju izmantot, proti, sākusi izmantot likuma dotās iespējas. Tas pats par sevi nerada problēmu.
Anotācijā būtu ietverams skaidrojums, cik bieži ir gadījumi, kad minētās tiesības tiek īstenotas negodprātīgi, proti, ar slēptu un likumā aizliegtu mērķi. Citādi organizācijām tiek uzlikts papildus administratīvais slogs.
2. Minētais administratīvais slogs ir jautājums, ko likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) tikai min, tomēr tas nav izvērtēts un to nemaz nav mēģināts aprēķināt, proti, kādas papildus izmaksas tas rada organizācijai. Anotācijā būtu ietverams izvērtējums par to, kādas minimālās izmaksas tiek radītas organizācijai atkarībā no tā, vai tā veic saimniecisko darbību vai neveic, kā arī, vai tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai nav.
3. Normatīvajam aktam būtu veicams pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums, ņemot vērā likumprojekts būtisko ietekmi uz plašu sabiedrības daļu un neviennozīmīgo vērtējumu.
4. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur šādu norādi “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.”. Minētais pēc būtības norāda, ka likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) ir būtiska nozīme un ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem. Pretēja Finanšu ministrijas pozīcija ir vērojama likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 6.3. punktā, kurā uz virkni iebildumu tiek sniegta formāla atbilde - “Nav attiecināms uz esošo likumprojektu. Sabiedriskā labuma organizāciju likums nav attiecināms uz visām reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem.” Uz to norāda arī likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļa Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, ciktāl tajā norādīta ietekme uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu neaptver tos grozījumus, kas ir iekļauti likumprojektā.
No minētā izriet, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) tekstā nav pamata atsaukties uz to, proti “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.” Minētais teksts būtu labojams (6.2.punkts) un sabiedrības līdzdalība būtu nodrošināma daudz plašākā apjomā un ilgākā laika posmā.
5. Likumprojekts neparedz pārejas periodu, lai organizācijas spētu pielāgoties jaunajām prasībām un, nepieciešamības gadījumā varētu paspēt iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kura iegūšanas laiks ir 6 mēneši. Ņemot vērā, ka uz šo brīdi tas vairs fiziski nav iespējams, kā arī to, ka uz šo brīdi nav divpakāpju sistēma, proti, nav iespējas iegūt 1.pakāpes statusu, likuma spēkā stāšanās datums būtu nosakāms ar 2026.gada 1 janvāri vai pat ar 2026.gada 1.aprīli, pieskaņojot to finanšu gada sākumam, atbilstoši precizējot arī visu likumprojekta tekstu.
1. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur problēmas aprakstu, kas ir vienkārši nokopēts teksts no informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) un nekādā veidā neizskaidro - kur tad ir problēma?
Likums, lai arī ierobežoti, tomēr ļauj nodarboties biedrībām ar saimniecisko darbību. Informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (22-TA-241) tekstā par problēmu tiek uzsvērts tas, ka lielāka organizāciju daļa ir sākusi šo iespēju izmantot, proti, sākusi izmantot likuma dotās iespējas. Tas pats par sevi nerada problēmu.
Anotācijā būtu ietverams skaidrojums, cik bieži ir gadījumi, kad minētās tiesības tiek īstenotas negodprātīgi, proti, ar slēptu un likumā aizliegtu mērķi. Citādi organizācijām tiek uzlikts papildus administratīvais slogs.
2. Minētais administratīvais slogs ir jautājums, ko likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) tikai min, tomēr tas nav izvērtēts un to nemaz nav mēģināts aprēķināt, proti, kādas papildus izmaksas tas rada organizācijai. Anotācijā būtu ietverams izvērtējums par to, kādas minimālās izmaksas tiek radītas organizācijai atkarībā no tā, vai tā veic saimniecisko darbību vai neveic, kā arī, vai tai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai nav.
3. Normatīvajam aktam būtu veicams pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums, ņemot vērā likumprojekts būtisko ietekmi uz plašu sabiedrības daļu un neviennozīmīgo vērtējumu.
4. Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) satur šādu norādi “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.”. Minētais pēc būtības norāda, ka likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) ir būtiska nozīme un ietekme uz visām biedrībām un nodibinājumiem. Pretēja Finanšu ministrijas pozīcija ir vērojama likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 6.3. punktā, kurā uz virkni iebildumu tiek sniegta formāla atbilde - “Nav attiecināms uz esošo likumprojektu. Sabiedriskā labuma organizāciju likums nav attiecināms uz visām reģistrētajām biedrībām un nodibinājumiem.” Uz to norāda arī likumprojekta "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.sadaļa Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, ciktāl tajā norādīta ietekme uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu neaptver tos grozījumus, kas ir iekļauti likumprojektā.
No minētā izriet, ka likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācijas) tekstā nav pamata atsaukties uz to, proti “Ņemot vērā, ka likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ir kā pavadošais dokuments likumprojektam "Grozījumi Sociālo labumu organizācijas likumā" (22 - TA - 3618), kurš ir pamats UIN izmaiņām, tad UIN jautājumi jau ir apskatīti minēto grozījumu publiskajā apsriešanā.” Minētais teksts būtu labojams (6.2.punkts) un sabiedrības līdzdalība būtu nodrošināma daudz plašākā apjomā un ilgākā laika posmā.
5. Likumprojekts neparedz pārejas periodu, lai organizācijas spētu pielāgoties jaunajām prasībām un, nepieciešamības gadījumā varētu paspēt iegūt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kura iegūšanas laiks ir 6 mēneši. Ņemot vērā, ka uz šo brīdi tas vairs fiziski nav iespējams, kā arī to, ka uz šo brīdi nav divpakāpju sistēma, proti, nav iespējas iegūt 1.pakāpes statusu, likuma spēkā stāšanās datums būtu nosakāms ar 2026.gada 1 janvāri vai pat ar 2026.gada 1.aprīli, pieskaņojot to finanšu gada sākumam, atbilstoši precizējot arī visu likumprojekta tekstu.
25.08.2024. 22:37
Atlasīti 127 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25