Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Noteikumos Nr. 611 nav nostiprināti būtiski izmeklējumi, kuru veikšanu paredz 2023. gada nogalē izstrādātais un apstiprinātais dzemdību palīdzības sniegšanā iesaistītajām ārstniecības personām paredzētais klīniskais algoritms "Grūtniecības risku izvērtēšana antenatālās aprūpes laikā" (turpmāk - Algoritms), piemēram, NIPT izmeklējums augsta ģenētiskā riska pacientēm, glikozes slodzes tests visām grūtniecēm, trešā trimestra augļa ultrasonogrāfijas izmeklējums visām grūtniecēm, kā arī Noteikumos Nr. 611 šobrīd nav paredzēta vizīte grūtniecības 12. - 14. nedēļā, kas, atbilstoši Algoritmā noteiktajam, ir būtiska grūtniecības risku izvērtēšanai un grūtniecības vadīšanas plāna sastādīšanai.
Vienlaikus, kopš noteikumu Nr. 611 spēkā stāšanās 2006. gadā, 1. pielikums ir kļuvis, smagnējs, apjomīgs, grūti lasāms un uztverams, līdz ar ko ir svarīgi to aktualizēt, padarot pārskatāmāku un saprotamāku.
2. Noteikumu Nr. 611 2. pielikumā noteiktās prasības obligātajam aprīkojumam plānotās ārpusstacionāra dzemdībās sen nav aktualizētas atbilstoši aktuālajiem mūsdienu standartiem, tādēļ nepieciešams tās precizēt.
3. Noteikumu Nr. 611 5. pielikumā minētās prasības augļa ultrasonogrāfijas veicējiem nav mūsdienīgas un praksē īstenojamas Latvijā, līdz ar ko aktualizējamas atbilstoši mūsdienīgām augļa antenatālās izmeklēšanas prasībām un adaptējamas esošajai dzemdību palīdzības praksei un idencificētajām vajadzībām Latvijā.
4. Noteikumu Nr. 611 1. pielikumā ir minētā taktika par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic pēc dzimšanas jaundzimušajam, ja tas ir dzimis HIV pozitīvai mātei, ir aktualizējama atbilstoši mūsdienās rekomendācijām, izvērtējot katru situāciju individuāli.
Vienlaikus, kopš noteikumu Nr. 611 spēkā stāšanās 2006. gadā, 1. pielikums ir kļuvis, smagnējs, apjomīgs, grūti lasāms un uztverams, līdz ar ko ir svarīgi to aktualizēt, padarot pārskatāmāku un saprotamāku.
2. Noteikumu Nr. 611 2. pielikumā noteiktās prasības obligātajam aprīkojumam plānotās ārpusstacionāra dzemdībās sen nav aktualizētas atbilstoši aktuālajiem mūsdienu standartiem, tādēļ nepieciešams tās precizēt.
3. Noteikumu Nr. 611 5. pielikumā minētās prasības augļa ultrasonogrāfijas veicējiem nav mūsdienīgas un praksē īstenojamas Latvijā, līdz ar ko aktualizējamas atbilstoši mūsdienīgām augļa antenatālās izmeklēšanas prasībām un adaptējamas esošajai dzemdību palīdzības praksei un idencificētajām vajadzībām Latvijā.
4. Noteikumu Nr. 611 1. pielikumā ir minētā taktika par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic pēc dzimšanas jaundzimušajam, ja tas ir dzimis HIV pozitīvai mātei, ir aktualizējama atbilstoši mūsdienās rekomendācijām, izvērtējot katru situāciju individuāli.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir panākt iespējami labāko grūtniecības iznākumu mātei un bērnam, samazinot mātes un jaundzimušā saslimstību un mirstību. Lai nodrošinātu sievietei pozitīvu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi, ir būtiski sagatavot sievieti dzemdībām; agrīni konstatēt un ārstēt novirzes mātes un augļa veselības stāvoklī, nepieciešamības gadījumā laikus plānojot grūtniecības atrisināšanu; identificēt neinfekciju slimību attīstības risku sievietei turpmāk dzīvē un mazināt neinfekciju slimību risku attīstību jaundzimušajiem dzīves laikā.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
10.06.2026. - 25.06.2026.
Informācija
Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
- Grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā, jaundzimušie.
Skaidrojums un ietekme
Projektā paredzētās izmaiņas pozitīvi ietekmēs grūtnieces, jaunās māmiņas un viņu ģimenes, veicinot tautsaimniecības attīstību.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, kuras nodrošina dzemdību palīdzību.
Skaidrojums un ietekme
Ārstniecības iestādēm, kuras sniedz dzemdību palīdzības pakalpojumus, ir saistošas Noteikumos Nr. 611 noteiktās prasības, tai skaitā, Projektā paredzētās izmaiņas.
Sagatavoja
Viktorija Korņenkova (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
10.06.2026. 10:50
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-2517/2
Fiziska persona
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. 25-TA-2517 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība""
Iebilstu pret vairākām noteikumu projekta normām, kas būtiski ierobežo iespēju Latvijā izvēlēties plānotas ārpusstacionāra dzemdības, lai gan šādi ierobežojumi nav pietiekami pamatoti ar zinātniskiem pierādījumiem un neatbilst samērīguma principam.
Mana pieredze apliecina, ka fizioloģiski noritoša grūtniecība veselai sievietei var noslēgties ar drošām plānotām mājdzemdībām. Mana grūtniecība noritēja bez patoloģijām, dzemdības bija fizioloģiskas, un piedzima vesels bērns bez sarežģījumiem. Šis nav unikāls gadījums – arī starptautiskie pētījumi rāda, ka rūpīgi atlasītām zema riska grūtniecēm plānotas mājdzemdības kvalificētu speciālistu uzraudzībā ir droša alternatīva stacionāram.
1. Nav pietiekama zinātniska pamatojuma papildu ierobežojumiem
Projektā paredzēti vairāki jauni ierobežojumi, piemēram:
obligāta konsultācija stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā;
prasība, ka vecmātei jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā;
divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne katrās mājdzemdībās;
būtiski paplašināts obligātā aprīkojuma un medikamentu saraksts.
Projektam nav pievienots pārliecinošs pierādījumu izvērtējums, kas apliecinātu, ka tieši šie ierobežojumi uzlabos mātes vai bērna veselības iznākumus. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ tie ir nepieciešami.
2. Tiek nepamatoti ierobežota sievietes izvēles brīvība
Pacientu tiesību pamatprincips ir personas tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu veselības aprūpi.
Ja grūtniecība ir fizioloģiska un sieviete ir pilnībā informēta par iespējamiem riskiem, valstij būtu jānodrošina droša izvēles iespēja, nevis jāveido regulējums, kas faktiski padara mājdzemdības nepieejamas.
Praksē vairāku jauno prasību ieviešana ievērojami samazinās sertificētu vecmāšu iespējas sniegt šo pakalpojumu, kas ierobežos sieviešu tiesības izvēlēties dzemdību vietu.
3. Prasība par piecu gadu darba pieredzi stacionārā ir nesamērīga
Projektā noteikts, ka vecmātei obligāti jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā.
Šāda prasība nav balstīta uz individuālās profesionālās kompetences izvērtējumu.
Vecmātes profesionālo kompetenci jau apliecina:
profesionālā izglītība;
sertifikācija;
regulāra tālākizglītība;
profesionālā uzraudzība.
Automātiska piecu gadu stacionāra darba prasība nepierāda augstāku kompetenci mājdzemdību aprūpē un nepamatoti izslēdz citādi kvalificētus speciālistus.
4. Divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne nav samērīga
Prasība nodrošināt divu ārstniecības personu klātbūtni katrās mājdzemdībās būtiski sadārdzinās pakalpojumu un daudzos gadījumos padarīs to praktiski nepieejamu.
Nav sniegts izvērtējums, kas pierādītu, ka šāda prasība samazina komplikāciju vai mirstības risku zema riska grūtniecēm.
Ja komplikācijas nerodas, otra speciālista klātbūtne objektīvi neuzlabo aprūpes kvalitāti, bet rada būtisku administratīvu un finansiālu slogu.
5. Obligātā konsultācija stacionārā ierobežo aprūpes nepārtrauktību
Projekts paredz obligātu konsultāciju stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā.
Ja sievietes grūtniecību visu laiku novērojusi sertificēta vecmāte vai ginekologs un nav konstatēti riska faktori, nav skaidrs, kādu papildu drošības ieguvumu sniedz obligāta konsultācija pie cita speciālista.
Šāda prasība rada papildu administratīvu slogu, bet nav pierādīts, ka tā uzlabo dzemdību iznākumus.
6. Ierobežojumi var radīt pretēju efektu
Pārmērīgi ierobežojot legālu un profesionālu mājdzemdību pieejamību, pastāv risks, ka daļa ģimeņu izvēlēsies neasistētas dzemdības bez medicīniskas palīdzības.
Tas būtu pretrunā sabiedrības veselības interesēm.
Drošāk ir nodrošināt pieejamu, kvalificētu un labi regulētu mājdzemdību aprūpi, nevis radīt šķēršļus tās saņemšanai.
7. Nepieciešams ievērot samērīguma principu
Atbilstoši labas pārvaldības un samērīguma principam valsts drīkst ierobežot personas izvēles brīvību tikai tad, ja ierobežojums ir:
nepieciešams;
piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai;
nav iespējams sasniegt mērķi ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Projektā nav pietiekami pierādīts, ka visas paredzētās prasības atbilst šiem kritērijiem.
Priekšlikumi
Lūdzu:
svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
atteikties no obligātas divu ārstniecības personu klātbūtnes visās plānotajās mājdzemdībās;
atteikties no obligātas konsultācijas stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā zema riska grūtniecēm, ja grūtniecības aprūpes speciālists nav konstatējis medicīniskas indikācijas;
izvērtēt visas jaunās prasības atbilstoši starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem un samērīguma principam;
nodrošināt, ka normatīvais regulējums saglabā sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un vienlaikus garantē drošu, kvalitatīvu un profesionālu aprūpi.
Aicinu Veselības ministriju pārskatīt projektu un neveidot regulējumu, kas faktiski ierobežo drošu un profesionālu plānoto ārpusstacionāra dzemdību pieejamību Latvijā.
Iebilstu pret vairākām noteikumu projekta normām, kas būtiski ierobežo iespēju Latvijā izvēlēties plānotas ārpusstacionāra dzemdības, lai gan šādi ierobežojumi nav pietiekami pamatoti ar zinātniskiem pierādījumiem un neatbilst samērīguma principam.
Mana pieredze apliecina, ka fizioloģiski noritoša grūtniecība veselai sievietei var noslēgties ar drošām plānotām mājdzemdībām. Mana grūtniecība noritēja bez patoloģijām, dzemdības bija fizioloģiskas, un piedzima vesels bērns bez sarežģījumiem. Šis nav unikāls gadījums – arī starptautiskie pētījumi rāda, ka rūpīgi atlasītām zema riska grūtniecēm plānotas mājdzemdības kvalificētu speciālistu uzraudzībā ir droša alternatīva stacionāram.
1. Nav pietiekama zinātniska pamatojuma papildu ierobežojumiem
Projektā paredzēti vairāki jauni ierobežojumi, piemēram:
obligāta konsultācija stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā;
prasība, ka vecmātei jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā;
divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne katrās mājdzemdībās;
būtiski paplašināts obligātā aprīkojuma un medikamentu saraksts.
Projektam nav pievienots pārliecinošs pierādījumu izvērtējums, kas apliecinātu, ka tieši šie ierobežojumi uzlabos mātes vai bērna veselības iznākumus. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ tie ir nepieciešami.
2. Tiek nepamatoti ierobežota sievietes izvēles brīvība
Pacientu tiesību pamatprincips ir personas tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu veselības aprūpi.
Ja grūtniecība ir fizioloģiska un sieviete ir pilnībā informēta par iespējamiem riskiem, valstij būtu jānodrošina droša izvēles iespēja, nevis jāveido regulējums, kas faktiski padara mājdzemdības nepieejamas.
Praksē vairāku jauno prasību ieviešana ievērojami samazinās sertificētu vecmāšu iespējas sniegt šo pakalpojumu, kas ierobežos sieviešu tiesības izvēlēties dzemdību vietu.
3. Prasība par piecu gadu darba pieredzi stacionārā ir nesamērīga
Projektā noteikts, ka vecmātei obligāti jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā.
Šāda prasība nav balstīta uz individuālās profesionālās kompetences izvērtējumu.
Vecmātes profesionālo kompetenci jau apliecina:
profesionālā izglītība;
sertifikācija;
regulāra tālākizglītība;
profesionālā uzraudzība.
Automātiska piecu gadu stacionāra darba prasība nepierāda augstāku kompetenci mājdzemdību aprūpē un nepamatoti izslēdz citādi kvalificētus speciālistus.
4. Divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne nav samērīga
Prasība nodrošināt divu ārstniecības personu klātbūtni katrās mājdzemdībās būtiski sadārdzinās pakalpojumu un daudzos gadījumos padarīs to praktiski nepieejamu.
Nav sniegts izvērtējums, kas pierādītu, ka šāda prasība samazina komplikāciju vai mirstības risku zema riska grūtniecēm.
Ja komplikācijas nerodas, otra speciālista klātbūtne objektīvi neuzlabo aprūpes kvalitāti, bet rada būtisku administratīvu un finansiālu slogu.
5. Obligātā konsultācija stacionārā ierobežo aprūpes nepārtrauktību
Projekts paredz obligātu konsultāciju stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā.
Ja sievietes grūtniecību visu laiku novērojusi sertificēta vecmāte vai ginekologs un nav konstatēti riska faktori, nav skaidrs, kādu papildu drošības ieguvumu sniedz obligāta konsultācija pie cita speciālista.
Šāda prasība rada papildu administratīvu slogu, bet nav pierādīts, ka tā uzlabo dzemdību iznākumus.
6. Ierobežojumi var radīt pretēju efektu
Pārmērīgi ierobežojot legālu un profesionālu mājdzemdību pieejamību, pastāv risks, ka daļa ģimeņu izvēlēsies neasistētas dzemdības bez medicīniskas palīdzības.
Tas būtu pretrunā sabiedrības veselības interesēm.
Drošāk ir nodrošināt pieejamu, kvalificētu un labi regulētu mājdzemdību aprūpi, nevis radīt šķēršļus tās saņemšanai.
7. Nepieciešams ievērot samērīguma principu
Atbilstoši labas pārvaldības un samērīguma principam valsts drīkst ierobežot personas izvēles brīvību tikai tad, ja ierobežojums ir:
nepieciešams;
piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai;
nav iespējams sasniegt mērķi ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Projektā nav pietiekami pierādīts, ka visas paredzētās prasības atbilst šiem kritērijiem.
Priekšlikumi
Lūdzu:
svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
atteikties no obligātas divu ārstniecības personu klātbūtnes visās plānotajās mājdzemdībās;
atteikties no obligātas konsultācijas stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā zema riska grūtniecēm, ja grūtniecības aprūpes speciālists nav konstatējis medicīniskas indikācijas;
izvērtēt visas jaunās prasības atbilstoši starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem un samērīguma principam;
nodrošināt, ka normatīvais regulējums saglabā sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un vienlaikus garantē drošu, kvalitatīvu un profesionālu aprūpi.
Aicinu Veselības ministriju pārskatīt projektu un neveidot regulējumu, kas faktiski ierobežo drošu un profesionālu plānoto ārpusstacionāra dzemdību pieejamību Latvijā.
19.06.2026. 20:20
25-TA-2517/4
Kristīne Lakševica
Labdien!
Vēlos iesniegt priekšlikumus jaunajā likumā, kas tieši attiecas uz mājdzemdību mātēm. Pati esmu šajā grupā un 2 bērniņus ļoti veiksmīgi laidusi pasaulē pateicoties kompetentām vecmātem un mierpinai māju videi. Nekad šo pieredzi nemainītu pret slimnīcu vidi un esmu pateicīga, ka varēju šādu atbildīgu un sev piemērotu izvēli izdarīt. Uzskatu, ka arī bērniņi ir ieguvēji nākot pasaulē savā vidē, kur viņi arī pavadīs lielu daļu savas dzīves. Manuprāt slimnīca ir mākslīga un pārlieku sterila vide, kas nepalīdz veidot dabisku mikrobiomu jaunajam cilvēkam. Tāpat ir arī noteikumi, kas paredz mājdzemdību vecmātēm sagatavot visu nepieciešamo, lai sniegtu ārkārtas palīdzību mātei, uz ko arī paļaujos.
Vēlos vērst uzmanību uz dažiem no jaunajiem punktiem:
• Mākslīgi saīsināts laiks: Turpmāk mājdzemdības būtu atļautas tikai līdz 40 nedēļām un 6 dienām. Tas ir pretrunā ar PVO vadlīnijām, kas nosaka, ka normāla grūtniecība ilgst līdz 42 pilnām nedēļām. Tas liegs daudzām sievietēm sagaidīt DABISKU dzemdību sākumu mājās.
• Strikts ĶMI ierobežojums: Noteikts stingrs aizliegums mājdzemdībām, ja ķermeņa masas indekss ir virs 30 kg/m², neņemot vērā sievietes individuālo veselību un to, ka grūtniecība noritējusi pilnībā fizioloģiski. Šis ir visai negodīgi pret īsa auguma mammām, jo iespēja, ka tās neatbilstu ĶMI ir lielāka.
• Subjektīvi kritēriji: Prasība būt "psihiski veselai" bez jebkādiem skaidriem medicīniskiem kritērijiem, kas paver durvis subjektīvai interpretācijai (piemēram, par šķērsli var kļūt pagātnē kontrolēta trauksme vai depresija.)
• Obligāta atļauja no slimnīcas: Grūtniecības beigās sievietei būtu obligāti jādodas uz tuvāko stacionāru pēc saskaņojuma. Tas rada milzīgu interešu konfliktu, reģionālo diskrimināciju un risku, ka slimnīcas speciālisti emocionālu vai filozofisku apsvērumu dēļ vienkārši atteiksies dot šādu atļauju, atņemot sievietei autonomiju. Īpaši arī šobrīd, kad bērniņi dzimst arvien mazāk un reģionālās dzemdību iestādes ir ieinteresētas, lai tām būtu "klienti".
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesa garantē sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un apstākļus!
Tāpat vēlos ieteikt valstij atvēlēt finanšu līdzekļus jauno mammu sagatavošanai dzemdībām, jo tas ir bijis neatsvarami iziet Elpas kursu pie Zīles Dāvidsones. Uzskatu, ka katrai mammai tas būtu jāiziet OBLIGĀTI, tādejādi mums būtu daudz informētākas un dzemdībām gatavākas mātes un līdz ar to mazāk starpgadījumu, kas slikti beidzas.
Veiksmīgāka dzemdību pieredze-lielāka iespēja, ka sieviete būs gatava dzemdēt vēl.
Par Brīvu Latviju ar laimīgiem, bet atbildīgiem cilvēkiem!
Vēlos iesniegt priekšlikumus jaunajā likumā, kas tieši attiecas uz mājdzemdību mātēm. Pati esmu šajā grupā un 2 bērniņus ļoti veiksmīgi laidusi pasaulē pateicoties kompetentām vecmātem un mierpinai māju videi. Nekad šo pieredzi nemainītu pret slimnīcu vidi un esmu pateicīga, ka varēju šādu atbildīgu un sev piemērotu izvēli izdarīt. Uzskatu, ka arī bērniņi ir ieguvēji nākot pasaulē savā vidē, kur viņi arī pavadīs lielu daļu savas dzīves. Manuprāt slimnīca ir mākslīga un pārlieku sterila vide, kas nepalīdz veidot dabisku mikrobiomu jaunajam cilvēkam. Tāpat ir arī noteikumi, kas paredz mājdzemdību vecmātēm sagatavot visu nepieciešamo, lai sniegtu ārkārtas palīdzību mātei, uz ko arī paļaujos.
Vēlos vērst uzmanību uz dažiem no jaunajiem punktiem:
• Mākslīgi saīsināts laiks: Turpmāk mājdzemdības būtu atļautas tikai līdz 40 nedēļām un 6 dienām. Tas ir pretrunā ar PVO vadlīnijām, kas nosaka, ka normāla grūtniecība ilgst līdz 42 pilnām nedēļām. Tas liegs daudzām sievietēm sagaidīt DABISKU dzemdību sākumu mājās.
• Strikts ĶMI ierobežojums: Noteikts stingrs aizliegums mājdzemdībām, ja ķermeņa masas indekss ir virs 30 kg/m², neņemot vērā sievietes individuālo veselību un to, ka grūtniecība noritējusi pilnībā fizioloģiski. Šis ir visai negodīgi pret īsa auguma mammām, jo iespēja, ka tās neatbilstu ĶMI ir lielāka.
• Subjektīvi kritēriji: Prasība būt "psihiski veselai" bez jebkādiem skaidriem medicīniskiem kritērijiem, kas paver durvis subjektīvai interpretācijai (piemēram, par šķērsli var kļūt pagātnē kontrolēta trauksme vai depresija.)
• Obligāta atļauja no slimnīcas: Grūtniecības beigās sievietei būtu obligāti jādodas uz tuvāko stacionāru pēc saskaņojuma. Tas rada milzīgu interešu konfliktu, reģionālo diskrimināciju un risku, ka slimnīcas speciālisti emocionālu vai filozofisku apsvērumu dēļ vienkārši atteiksies dot šādu atļauju, atņemot sievietei autonomiju. Īpaši arī šobrīd, kad bērniņi dzimst arvien mazāk un reģionālās dzemdību iestādes ir ieinteresētas, lai tām būtu "klienti".
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesa garantē sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un apstākļus!
Tāpat vēlos ieteikt valstij atvēlēt finanšu līdzekļus jauno mammu sagatavošanai dzemdībām, jo tas ir bijis neatsvarami iziet Elpas kursu pie Zīles Dāvidsones. Uzskatu, ka katrai mammai tas būtu jāiziet OBLIGĀTI, tādejādi mums būtu daudz informētākas un dzemdībām gatavākas mātes un līdz ar to mazāk starpgadījumu, kas slikti beidzas.
Veiksmīgāka dzemdību pieredze-lielāka iespēja, ka sieviete būs gatava dzemdēt vēl.
Par Brīvu Latviju ar laimīgiem, bet atbildīgiem cilvēkiem!
20.06.2026. 12:26
25-TA-2517/5
Fiziska persona
Pilnīgs absurds, sievietēm ir jāļauj pašām lemt par sevi, savu bērnu un pieņemt lēmumus par dzemdībām.
Jaunie grozījumi paredz nepamatotus un diskriminējošus ierobežojumus tieši dzemdētājām:
• Mākslīgi saīsināts laiks: Turpmāk mājdzemdības būtu atļautas tikai līdz 40 nedēļām un 6 dienām. Tas ir pretrunā ar PVO vadlīnijām, kas nosaka, ka normāla grūtniecība ilgst līdz 42 pilnām nedēļām. Tas liegs daudzām sievietēm sagaidīt dabisku dzemdību sākumu mājās.
• Strikts ĶMI ierobežojums: Noteikts stingrs aizliegums mājdzemdībām, ja ķermeņa masas indekss ir virs 30 kg/m², neņemot vērā sievietes individuālo veselību un to, ka grūtniecība noritējusi pilnībā fizioloģiski.
• Subjektīvi kritēriji: Prasība būt "psihiski veselai" bez jebkādiem skaidriem medicīniskiem kritērijiem, kas paver durvis subjektīvai interpretācijai (piemēram, par šķērsli var kļūt pagātnē kontrolēta trauksme vai depresija).
• Obligāta atļauja no slimnīcas: Grūtniecības beigās sievietei būtu obligāti jādodas uz tuvāko stacionāru pēc saskaņojuma. Tas rada milzīgu interešu konfliktu, reģionālo diskrimināciju un risku, ka slimnīcas speciālisti emocionālu vai filozofisku apsvērumu dēļ vienkārši atteiksies dot šādu atļauju, atņemot sievietei autonomiju.
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesa garantē sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un apstākļus!
20.06.2026. 13:13
25-TA-2517/7
Ilga Miezaine-Mustermane
Iebilstu pret punktiem, kas nepamatoti ierobežo sievietes tiesības uz brīvu izvēli, kur dzemdēt. Dzemdības ir dabisks process, katra iejaukšanās.. psiholoģiska vai fiziska, rada papildus risku sarežģījumiem.
Nav tādu datu, kas pamatotu šādu ierobežojumu pozitīvo ietekmi.
pie apstākļiem, kad pieaug sūdzību skaits par attieksmi pret grūtniecēm stacionāros, dzemdību nodaļu skaita samazināšanu valstī kopumā, dzemdību skaita samazināšanos.. ir kritiski svarīgi saglabāt mammu tiesības uz brīvu izvēli, lai vispār riskētu vēlreiz laist pasaulē bērnus.
Nav tādu datu, kas pamatotu šādu ierobežojumu pozitīvo ietekmi.
pie apstākļiem, kad pieaug sūdzību skaits par attieksmi pret grūtniecēm stacionāros, dzemdību nodaļu skaita samazināšanu valstī kopumā, dzemdību skaita samazināšanos.. ir kritiski svarīgi saglabāt mammu tiesības uz brīvu izvēli, lai vispār riskētu vēlreiz laist pasaulē bērnus.
20.06.2026. 15:44
25-TA-2517/8
Fiziska persona
Es nepiekrītu birokrātu lēmumiem ierobežot manu brīvibu dzemdēt. Birokrāti slēdz tuvākās slimnīcas, nenes nekādu atbildību par saviem lēmumiem. Uzskatu ka katrs var pieņemt pats lēmumu izvērtējot visus riskus, kādas dzemdības vēlas, nepazemojot cilvēkus pierādīt ka viņi psihiski veseli. Starp citu psihiski neveseli cilvēki nemaz neņems vērā jūsu murgus un dzemdēs kā gribēs, kā liecina dzīves pieredze.Ceru ka mani nodokļi nenonāks to birokrātu algās kuri izdomā nodarīt pāri sievietēm ar šiem murgiem. ja tā turpināsiet es Latvijā nedzemdēšu,un esmu pārliecināta ,ka arī tie kuri vēlēsies harmoniskas dzemdības,mājdzemdības izvēlēsies vienkārši labvēlīgāku valsti. Turpiniet,Krievijā līdzīgi ir.
20.06.2026. 16:11
25-TA-2517/10
Fiziska persona
Iebildums par projekta Nr. 25-TA-2517 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība"
1.Nepamatoti samazināts grūtniecības laiks, līdz kuram iespējamas mājdzemdības. Grūtniecībās, kas norit bez sarežģījumiem, nav pietiekama pamatojuma ierobežot mājdzemdību iespēju līdz 40+6 grūtniecības nedēļām. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka normāls grūtniecības ilgums var sasniegt 42 nedēļas.
2.ĶMI ierobežojums neparedz individuālu veselības stāvokļa izvērtējumu. Tas automātiski liedz pieeju mājdzemdībām sievietēm, kuru grūtniecība norit bez sarežģījumiem, balstoties tikai uz vienu rādītāju. Būtu nepieciešams paredzēt individuālu riska izvērtēšanu, nevis absolūtu izslēgšanas kritēriju.
3.Prasība būt psihiski veselai nav pietiekami skaidri definēta. Projektā nav noteikti objektīvi kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta psihiskā veselība. Tas rada subjektīvas interpretācijas risku un var nepamatoti ierobežot mājdzemdību iespējas sievietēm, kurām, piemēram, iepriekš bijusi veiksmīgi ārstēta depresija vai citi psihiskās veselības traucējumi.
4.Obligāta saskaņojuma saņemšana no stacionāra ārstniecības iestādes. Šāda prasība rada šaubas par sertificētas mājdzemdību vecmātes profesionālo kompetenci un atbildību riska izvērtēšanā. Tāpat pastāv risks, ka lēmums netiks pieņemts pēc vienotiem un objektīviem kritērijiem.
5.Prasība mājdzemdību vecmātei būt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionārā nav pamatota. Sertificētas vecmātes iegūst profesionālo kvalifikāciju akreditētā studiju programmā, kārto sertifikācijas eksāmenus un regulāri paaugstina kvalifikāciju.
Uzskatu, ka minētie grozījumi neuzlabos mātes un bērna veselības iznākumus mājdzemdībās. Gluži pretēji – pārmērīgi ierobežojumi var samazināt profesionāli asistētu mājdzemdību pieejamību un mudināt daļu sieviešu, kuras nevēlas dzemdēt stacionārā, izvēlēties neasistētas mājdzemdības, tādējādi palielinot riskus gan mātei, gan bērnam.
1.Nepamatoti samazināts grūtniecības laiks, līdz kuram iespējamas mājdzemdības. Grūtniecībās, kas norit bez sarežģījumiem, nav pietiekama pamatojuma ierobežot mājdzemdību iespēju līdz 40+6 grūtniecības nedēļām. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka normāls grūtniecības ilgums var sasniegt 42 nedēļas.
2.ĶMI ierobežojums neparedz individuālu veselības stāvokļa izvērtējumu. Tas automātiski liedz pieeju mājdzemdībām sievietēm, kuru grūtniecība norit bez sarežģījumiem, balstoties tikai uz vienu rādītāju. Būtu nepieciešams paredzēt individuālu riska izvērtēšanu, nevis absolūtu izslēgšanas kritēriju.
3.Prasība būt psihiski veselai nav pietiekami skaidri definēta. Projektā nav noteikti objektīvi kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta psihiskā veselība. Tas rada subjektīvas interpretācijas risku un var nepamatoti ierobežot mājdzemdību iespējas sievietēm, kurām, piemēram, iepriekš bijusi veiksmīgi ārstēta depresija vai citi psihiskās veselības traucējumi.
4.Obligāta saskaņojuma saņemšana no stacionāra ārstniecības iestādes. Šāda prasība rada šaubas par sertificētas mājdzemdību vecmātes profesionālo kompetenci un atbildību riska izvērtēšanā. Tāpat pastāv risks, ka lēmums netiks pieņemts pēc vienotiem un objektīviem kritērijiem.
5.Prasība mājdzemdību vecmātei būt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionārā nav pamatota. Sertificētas vecmātes iegūst profesionālo kvalifikāciju akreditētā studiju programmā, kārto sertifikācijas eksāmenus un regulāri paaugstina kvalifikāciju.
Uzskatu, ka minētie grozījumi neuzlabos mātes un bērna veselības iznākumus mājdzemdībās. Gluži pretēji – pārmērīgi ierobežojumi var samazināt profesionāli asistētu mājdzemdību pieejamību un mudināt daļu sieviešu, kuras nevēlas dzemdēt stacionārā, izvēlēties neasistētas mājdzemdības, tādējādi palielinot riskus gan mātei, gan bērnam.
20.06.2026. 18:18
25-TA-2517/11
Fiziska persona
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. 25-TA-2517 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība""
Iebilstu pret vairākām noteikumu projekta normām, kas būtiski ierobežo iespēju Latvijā izvēlēties plānotas ārpusstacionāra dzemdības, lai gan šādi ierobežojumi nav pietiekami pamatoti ar zinātniskiem pierādījumiem un neatbilst samērīguma principam.
Mana pieredze apliecina, ka fizioloģiski noritoša grūtniecība veselai sievietei var noslēgties ar drošām plānotām mājdzemdībām. Mana grūtniecība noritēja bez patoloģijām, dzemdības bija fizioloģiskas, un piedzima vesels bērns bez sarežģījumiem. Šis nav unikāls gadījums – arī starptautiskie pētījumi rāda, ka rūpīgi atlasītām zema riska grūtniecēm plānotas mājdzemdības kvalificētu speciālistu uzraudzībā ir droša alternatīva stacionāram.
1. Nav pietiekama zinātniska pamatojuma papildu ierobežojumiem
Projektā paredzēti vairāki jauni ierobežojumi, piemēram:
obligāta konsultācija stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā;
prasība, ka vecmātei jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā;
divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne katrās mājdzemdībās;
būtiski paplašināts obligātā aprīkojuma un medikamentu saraksts.
Projektam nav pievienots pārliecinošs pierādījumu izvērtējums, kas apliecinātu, ka tieši šie ierobežojumi uzlabos mātes vai bērna veselības iznākumus. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ tie ir nepieciešami.
2. Tiek nepamatoti ierobežota sievietes izvēles brīvība
Pacientu tiesību pamatprincips ir personas tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu veselības aprūpi.
Ja grūtniecība ir fizioloģiska un sieviete ir pilnībā informēta par iespējamiem riskiem, valstij būtu jānodrošina droša izvēles iespēja, nevis jāveido regulējums, kas faktiski padara mājdzemdības nepieejamas.
Praksē vairāku jauno prasību ieviešana ievērojami samazinās sertificētu vecmāšu iespējas sniegt šo pakalpojumu, kas ierobežos sieviešu tiesības izvēlēties dzemdību vietu.
3. Prasība par piecu gadu darba pieredzi stacionārā ir nesamērīga
Projektā noteikts, ka vecmātei obligāti jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā.
Šāda prasība nav balstīta uz individuālās profesionālās kompetences izvērtējumu.
Vecmātes profesionālo kompetenci jau apliecina:
profesionālā izglītība;
sertifikācija;
regulāra tālākizglītība;
profesionālā uzraudzība.
Automātiska piecu gadu stacionāra darba prasība nepierāda augstāku kompetenci mājdzemdību aprūpē un nepamatoti izslēdz citādi kvalificētus speciālistus.
4. Divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne nav samērīga
Prasība nodrošināt divu ārstniecības personu klātbūtni katrās mājdzemdībās būtiski sadārdzinās pakalpojumu un daudzos gadījumos padarīs to praktiski nepieejamu.
Nav sniegts izvērtējums, kas pierādītu, ka šāda prasība samazina komplikāciju vai mirstības risku zema riska grūtniecēm.
Ja komplikācijas nerodas, otra speciālista klātbūtne objektīvi neuzlabo aprūpes kvalitāti, bet rada būtisku administratīvu un finansiālu slogu.
5. Obligātā konsultācija stacionārā ierobežo aprūpes nepārtrauktību
Projekts paredz obligātu konsultāciju stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā.
Ja sievietes grūtniecību visu laiku novērojusi sertificēta vecmāte vai ginekologs un nav konstatēti riska faktori, nav skaidrs, kādu papildu drošības ieguvumu sniedz obligāta konsultācija pie cita speciālista.
Šāda prasība rada papildu administratīvu slogu, bet nav pierādīts, ka tā uzlabo dzemdību iznākumus.
6. Ierobežojumi var radīt pretēju efektu
Pārmērīgi ierobežojot legālu un profesionālu mājdzemdību pieejamību, pastāv risks, ka daļa ģimeņu izvēlēsies neasistētas dzemdības bez medicīniskas palīdzības.
Tas būtu pretrunā sabiedrības veselības interesēm.
Drošāk ir nodrošināt pieejamu, kvalificētu un labi regulētu mājdzemdību aprūpi, nevis radīt šķēršļus tās saņemšanai.
7. Nepieciešams ievērot samērīguma principu
Atbilstoši labas pārvaldības un samērīguma principam valsts drīkst ierobežot personas izvēles brīvību tikai tad, ja ierobežojums ir:
nepieciešams;
piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai;
nav iespējams sasniegt mērķi ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Projektā nav pietiekami pierādīts, ka visas paredzētās prasības atbilst šiem kritērijiem.
Priekšlikumi
Lūdzu:
svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
atteikties no obligātas divu ārstniecības personu klātbūtnes visās plānotajās mājdzemdībās;
atteikties no obligātas konsultācijas stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā zema riska grūtniecēm, ja grūtniecības aprūpes speciālists nav konstatējis medicīniskas indikācijas;
izvērtēt visas jaunās prasības atbilstoši starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem un samērīguma principam;
nodrošināt, ka normatīvais regulējums saglabā sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un vienlaikus garantē drošu, kvalitatīvu un profesionālu aprūpi.
Aicinu Veselības ministriju pārskatīt projektu un neveidot regulējumu, kas faktiski ierobežo drošu un profesionālu plānoto ārpusstacionāra dzemdību pieejamību Latvijā.
20.06.2026. 19:05
25-TA-2517/12
Elvīra Lapsa
Iebildumi par plānotajiem grozījumiem attiecībā uz plānotām ārpusstacionāra dzemdībām
Es, Elvīra Lapsa, jaunā vecmāte (kopš 2023.gada, LU Rīgas 1.medicīnas koledža), vēlos izteikt iebildumus par plānotajiem grozījumiem, kas paredz papildu obligātu konsultāciju stacionārā grūtniecēm, kuras izvēlējušās plānotas ārpusstacionāra dzemdības.
1. Sievietes tiesības uz informētu izvēli
Pacienta tiesības uz informētu izvēli ir viens no mūsdienu veselības aprūpes pamatprincipiem.
Starptautiskā Vecmāšu konfederācija (ICM) savā pozīcijas dokumentā par plānotām mājdzemdībām norāda, ka sievietei ir tiesības izvēlēties dzemdību vietu, tostarp mājas dzemdības profesionālas vecmātes aprūpē, ja ir nodrošināta integrācija veselības aprūpes sistēmā un skaidra pārvešanas kārtība nepieciešamības gadījumā.
Līdz ar to jebkurš papildu administratīvs pienākums, kas tiek attiecināts tikai uz vienu dzemdību aprūpes modeli, ir īpaši rūpīgi jāpamato ar pierādījumiem par tā nepieciešamību un ieguvumiem pacientu drošībai.
2. Samērīguma principa ievērošana
Anotācijā nav pietiekami pamatots, kādēļ obligāta stacionāra konsultācija paredzēta tikai sievietēm, kuras izvēlas plānotas ārpusstacionāra dzemdības.
Ja šādas konsultācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu informēšanu par dzemdību riskiem, komplikācijām un pieejamajiem pakalpojumiem, loģiski būtu apsvērt līdzvērtīgu pieeju visām grūtniecēm neatkarīgi no izvēlētās dzemdību vietas.
Arī stacionārās dzemdībās pastāv būtiski lēmumi un iespējamās intervences, par kurām sievietēm būtu jāsaņem pilnvērtīga informācija jau grūtniecības laikā, nevis dzemdību procesā.
3. Nepietiekams pierādījumos balstīts pamatojums
Nav skaidri identificēta problēma, kuru šie grozījumi risinātu.
Nav sniegti dati, kas liecinātu, ka līdzšinējā kārtība Latvijā būtu radījusi pacientu drošības problēmas, kuras nevarētu risināt esošajā regulējumā.
Savukārt starptautiskie pētījumi liecina, ka rūpīgi atlasītām zema riska grūtniecēm plānotas ārpusstacionāra dzemdības kvalificētas vecmātes aprūpē ir saistītas ar mazāku medicīnisko iejaukšanos un augstu mātes apmierinātību ar dzemdību pieredzi.
Apvienotās Karalistes NICE vadlīnijas rekomendē informēt zema riska sievietes, ka plānotas dzemdības mājās vai vecmāšu vadītās dzemdību vienībās ir saistītas ar mazāku intervences biežumu, bet daudzām sieviešu grupām jaundzimušo iznākumi ir salīdzināmi ar dzemdībām stacionārā.
4. Starptautiskā prakse
Daudzās valstīs, tostarp Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Kanādā un Jaunzēlandē, plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir integrēta veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa.
Starptautiskie dokumenti uzsver nevis administratīvu šķēršļu radīšanu, bet gan drošas integrācijas nodrošināšanu starp vecmāšu vadītu aprūpi un stacionāra pakalpojumiem.
Arī Pasaules Veselības organizācija uzsver vecmāšu vadītu aprūpes modeļu nozīmi kvalitatīvas, uz sievieti vērstas dzemdību aprūpes nodrošināšanā.
5. Ietekme uz vecmāšu profesijas attīstību
Latvijā jau šobrīd vērojama situācija, kad dzimstības samazināšanās ietekmē darba iespējas dzemdību aprūpes jomā.
Jaunajām vecmātēm ir ierobežotas iespējas iegūt profesionālo pieredzi stacionāros, jo vairākās ārstniecības iestādēs amatu skaits netiek palielināts vai pat tiek samazināts.
Šādā situācijā būtu īpaši svarīgi veicināt dažādu vecmāšu profesionālās darbības modeļu attīstību, tostarp ārpusstacionāro aprūpi, nevis radīt papildu administratīvus šķēršļus tās nodrošināšanai.
6. Par iesaistītajām pusēm
Lūdzu sniegt informāciju:
Vai grozījumu izstrādes procesā tika iesaistīta Plānotu ārpusstacionāra vecmāšu apvienība un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienība?
Vai tika organizētas konsultācijas ar ārpusstacionārās dzemdību aprūpes praktizējošām vecmātēm?
Kādi priekšlikumi tika saņemti un kā tie tika ņemti vērā gala redakcijā?
Noslēgumā
Uzskatu, ka jebkuras izmaiņas dzemdību aprūpes regulējumā jābalsta skaidri definētā problēmā, samērīgā risinājumā, zinātniskos pierādījumos un cieņā pret sievietes tiesībām pieņemt informētus lēmumus par savu veselības aprūpi.
Aicinu izvērtēt, vai piedāvātais risinājums patiešām uzlabos pacientu drošību, vai arī radīs papildu administratīvu slogu bez pierādāma ieguvuma mātes un bērna veselībai. Lūdzu nesasteigt izmaiņu pieņemšanu, bet veidot kvalitatīvu un argumentētu diskusiju telpu.
Es, Elvīra Lapsa, jaunā vecmāte (kopš 2023.gada, LU Rīgas 1.medicīnas koledža), vēlos izteikt iebildumus par plānotajiem grozījumiem, kas paredz papildu obligātu konsultāciju stacionārā grūtniecēm, kuras izvēlējušās plānotas ārpusstacionāra dzemdības.
1. Sievietes tiesības uz informētu izvēli
Pacienta tiesības uz informētu izvēli ir viens no mūsdienu veselības aprūpes pamatprincipiem.
Starptautiskā Vecmāšu konfederācija (ICM) savā pozīcijas dokumentā par plānotām mājdzemdībām norāda, ka sievietei ir tiesības izvēlēties dzemdību vietu, tostarp mājas dzemdības profesionālas vecmātes aprūpē, ja ir nodrošināta integrācija veselības aprūpes sistēmā un skaidra pārvešanas kārtība nepieciešamības gadījumā.
Līdz ar to jebkurš papildu administratīvs pienākums, kas tiek attiecināts tikai uz vienu dzemdību aprūpes modeli, ir īpaši rūpīgi jāpamato ar pierādījumiem par tā nepieciešamību un ieguvumiem pacientu drošībai.
2. Samērīguma principa ievērošana
Anotācijā nav pietiekami pamatots, kādēļ obligāta stacionāra konsultācija paredzēta tikai sievietēm, kuras izvēlas plānotas ārpusstacionāra dzemdības.
Ja šādas konsultācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu informēšanu par dzemdību riskiem, komplikācijām un pieejamajiem pakalpojumiem, loģiski būtu apsvērt līdzvērtīgu pieeju visām grūtniecēm neatkarīgi no izvēlētās dzemdību vietas.
Arī stacionārās dzemdībās pastāv būtiski lēmumi un iespējamās intervences, par kurām sievietēm būtu jāsaņem pilnvērtīga informācija jau grūtniecības laikā, nevis dzemdību procesā.
3. Nepietiekams pierādījumos balstīts pamatojums
Nav skaidri identificēta problēma, kuru šie grozījumi risinātu.
Nav sniegti dati, kas liecinātu, ka līdzšinējā kārtība Latvijā būtu radījusi pacientu drošības problēmas, kuras nevarētu risināt esošajā regulējumā.
Savukārt starptautiskie pētījumi liecina, ka rūpīgi atlasītām zema riska grūtniecēm plānotas ārpusstacionāra dzemdības kvalificētas vecmātes aprūpē ir saistītas ar mazāku medicīnisko iejaukšanos un augstu mātes apmierinātību ar dzemdību pieredzi.
Apvienotās Karalistes NICE vadlīnijas rekomendē informēt zema riska sievietes, ka plānotas dzemdības mājās vai vecmāšu vadītās dzemdību vienībās ir saistītas ar mazāku intervences biežumu, bet daudzām sieviešu grupām jaundzimušo iznākumi ir salīdzināmi ar dzemdībām stacionārā.
4. Starptautiskā prakse
Daudzās valstīs, tostarp Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Kanādā un Jaunzēlandē, plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir integrēta veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa.
Starptautiskie dokumenti uzsver nevis administratīvu šķēršļu radīšanu, bet gan drošas integrācijas nodrošināšanu starp vecmāšu vadītu aprūpi un stacionāra pakalpojumiem.
Arī Pasaules Veselības organizācija uzsver vecmāšu vadītu aprūpes modeļu nozīmi kvalitatīvas, uz sievieti vērstas dzemdību aprūpes nodrošināšanā.
5. Ietekme uz vecmāšu profesijas attīstību
Latvijā jau šobrīd vērojama situācija, kad dzimstības samazināšanās ietekmē darba iespējas dzemdību aprūpes jomā.
Jaunajām vecmātēm ir ierobežotas iespējas iegūt profesionālo pieredzi stacionāros, jo vairākās ārstniecības iestādēs amatu skaits netiek palielināts vai pat tiek samazināts.
Šādā situācijā būtu īpaši svarīgi veicināt dažādu vecmāšu profesionālās darbības modeļu attīstību, tostarp ārpusstacionāro aprūpi, nevis radīt papildu administratīvus šķēršļus tās nodrošināšanai.
6. Par iesaistītajām pusēm
Lūdzu sniegt informāciju:
Vai grozījumu izstrādes procesā tika iesaistīta Plānotu ārpusstacionāra vecmāšu apvienība un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienība?
Vai tika organizētas konsultācijas ar ārpusstacionārās dzemdību aprūpes praktizējošām vecmātēm?
Kādi priekšlikumi tika saņemti un kā tie tika ņemti vērā gala redakcijā?
Noslēgumā
Uzskatu, ka jebkuras izmaiņas dzemdību aprūpes regulējumā jābalsta skaidri definētā problēmā, samērīgā risinājumā, zinātniskos pierādījumos un cieņā pret sievietes tiesībām pieņemt informētus lēmumus par savu veselības aprūpi.
Aicinu izvērtēt, vai piedāvātais risinājums patiešām uzlabos pacientu drošību, vai arī radīs papildu administratīvu slogu bez pierādāma ieguvuma mātes un bērna veselībai. Lūdzu nesasteigt izmaiņu pieņemšanu, bet veidot kvalitatīvu un argumentētu diskusiju telpu.
20.06.2026. 20:27
25-TA-2517/13
Fiziska persona
Iebilstu, pret to kā tas ierobežo sievietei iespēju pašai izvēlēties, es dzemdeju majas un bij burvigi un veseligi viss , nevaretu pat iedomāties kādu stress sagadatu ka man to varētu kāds aizliekt- līdz ar to padarot grutakas dzemdibas.
kā arī es kā mamma ar planotam majdzemdibam to ari atbildigi uztveru un gāju uz visam parbaudem jo es gribu parūpēsies par mazo un sevi , nevis jo man tā nosaka likums, es ticu ka katrai mammai jādod iespēja noteikt par sevi , kā viņa dzemdēs!!!!!!!!!!
kā arī es kā mamma ar planotam majdzemdibam to ari atbildigi uztveru un gāju uz visam parbaudem jo es gribu parūpēsies par mazo un sevi , nevis jo man tā nosaka likums, es ticu ka katrai mammai jādod iespēja noteikt par sevi , kā viņa dzemdēs!!!!!!!!!!
20.06.2026. 21:00
25-TA-2517/14
Alise Ležņina
Ļaut sievietei pašai izvēlēties kā un kur dzemdēt.
20.06.2026. 21:28
25-TA-2517/16
Fiziska persona
Absurds. Visos iespējamos veidos nogriezt iespēju sievietei pašnoteikties. Šādi grozījumi panāks tikai un vienīgi palielinātu brīvdzemdētāju skaitu valstī, kas, iepretim plānotām ārpusstacionāra dzemdībām, ir augsta riska pasākums.
20.06.2026. 23:24
25-TA-2517/17
Fiziska persona
Absolūti neētiski virzīt šādus noteikumus. Kā dzemdību pēcaprūpē praktizējošs speciālists, es atbalstu sieviešu tiesības izlemt, kur viņas vēlas dzemdēt un esmu PRET jauninājumiem, kas tiek apspriesti. Nepastāv loģiski iemesli, lai veiktu šādus grozījumus, ir pierādīts, ka dzemdības norit visveiksmīgāk tur, kur sieviete jūtas droši. Stacionāros procentuāli augsts ir situāciju skaits, kur sievietes tiek pazemotas, iebiedētas un citādi negatīvi ietekmētas dzemdību norises, bet jo īpaši pēcdzemdību posmā. Ja tiek virzīti šādi grozījumi, tad lūdzu uzlabojiet sieviešu un māšu aprūpes kvalitāti gaidību, dzemdību un pēcdzemdību posmā. Sāksim pievērsties īstajām problēmām un beigsim bojāt to, kur problēmu nav.
21.06.2026. 00:05
25-TA-2517/18
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem. Tie neatbilst veselīgai dzīvei, kad gudru vecmāšu atbalstā sieviete pati var laist pasaulē mazuli.
21.06.2026. 00:07
25-TA-2517/19
Ieva Kuzma
Godājamie kolēģi!
Es neatbalstu Veselības ministrijas piedāvātos grozījumus mājdzemdību regulējumā to pašreizējā formā. Lai gan mātes un bērna drošība ir pirmajā vietā, plānotie ierobežojumi ir pārlieku mehāniski, birokrātiski un ierobežo Satversmē garantētās sievietes tiesības uz savas dzemdību vietas izvēli.
Cilvēka ķermenis nav matemātiska formula, tāpēc tādi rādītāji kā grūtniecības nedēļas vai ķermeņa masas indekss (ĶMI) nevar kalpot par pamatu automātiskiem, administratīviem aizliegumiem. Katra grūtniecība ir unikāla. Ja sievietei grūtniecības laiks nedaudz pārsniedz 40+6 nedēļas vai ĶMI ir ārpus vidējās normas, tam nav jābūt tūlītējam "sarkanajam gaismai" no ierēdņu puses, bet gan situācijai, kas , uzsveru, individuāli jāizvērtē sievietes ārstējošajam ārstam ginekologam un vecmātei. Ārsts, kurš pārzina pacientes reālo veselības stāvokli un analīzes, ir vienīgais, kurš var objektīvi noteikt patiesos riskus, nevis sausi cipari tabulā.
Tāpat nav pieļaujama sieviešu stigmatizācija pēc viņu psihiskās veselības vēstures (trauksmes vai depresijas epizodēm pagātnē) un mākslīgu barjeru radīšana ar obligātām slimnīcas atļaujām. Latvijai ir jāpārņem attīstīto Eiropas valstu, piemēram, Zviedrijas, prakse, kur medicīniskās vadlīnijas kalpo kā ceļvedis risku izvērtēšanai, nevis kā rīks sievietes pašnoteikšanās tiesību atņemšanai. Es iestājos par drošām, bet individuāli izvērtētām un cienošām dzemdībām!
Es neatbalstu Veselības ministrijas piedāvātos grozījumus mājdzemdību regulējumā to pašreizējā formā. Lai gan mātes un bērna drošība ir pirmajā vietā, plānotie ierobežojumi ir pārlieku mehāniski, birokrātiski un ierobežo Satversmē garantētās sievietes tiesības uz savas dzemdību vietas izvēli.
Cilvēka ķermenis nav matemātiska formula, tāpēc tādi rādītāji kā grūtniecības nedēļas vai ķermeņa masas indekss (ĶMI) nevar kalpot par pamatu automātiskiem, administratīviem aizliegumiem. Katra grūtniecība ir unikāla. Ja sievietei grūtniecības laiks nedaudz pārsniedz 40+6 nedēļas vai ĶMI ir ārpus vidējās normas, tam nav jābūt tūlītējam "sarkanajam gaismai" no ierēdņu puses, bet gan situācijai, kas , uzsveru, individuāli jāizvērtē sievietes ārstējošajam ārstam ginekologam un vecmātei. Ārsts, kurš pārzina pacientes reālo veselības stāvokli un analīzes, ir vienīgais, kurš var objektīvi noteikt patiesos riskus, nevis sausi cipari tabulā.
Tāpat nav pieļaujama sieviešu stigmatizācija pēc viņu psihiskās veselības vēstures (trauksmes vai depresijas epizodēm pagātnē) un mākslīgu barjeru radīšana ar obligātām slimnīcas atļaujām. Latvijai ir jāpārņem attīstīto Eiropas valstu, piemēram, Zviedrijas, prakse, kur medicīniskās vadlīnijas kalpo kā ceļvedis risku izvērtēšanai, nevis kā rīks sievietes pašnoteikšanās tiesību atņemšanai. Es iestājos par drošām, bet individuāli izvērtētām un cienošām dzemdībām!
21.06.2026. 00:27
25-TA-2517/20
Renāte Sokolovska
Sveicināti!
Iebilstu PRET priekšlikumu, jo tas neveicinās drošākas dzemdības ārpus stacionāra, bet gan mazinās drošu mājdzemdību pieejamību. Manai māsai bija skaista mājdzemdību pieredze un viņa izgāja pietiekami stingru savas un bērniņa veselības izvērtēšanas procesu un ieguldīja daudz naudas, lai varētu to izvēlēties sev un savai ģimenei. Mājdzemdībām vajadzētu būt pieejamākām, jo ir pierādīts, ka dzemdības stacionārā vien bieži vien noved pie liekām manipulācijām un iejaukšanās dzemdību procesā. Man pašai ir hronisks pirmā tipa diabēts jau no pusaugu vecuma, bet es ļoti vēlētos piedzīvot mājdzemdības, ja tas man būtu droši ar otro bērniņu, bet esmu izvērtējusi riskus kopā ar ārstu, un pirmās dzemdības notika stacionārā. Iestājos PAR to, lai sievietes ar zema riska grūtniecību varētu brīvi piekļūt mājdzemdībām.
Iebilstu PRET priekšlikumu, jo tas neveicinās drošākas dzemdības ārpus stacionāra, bet gan mazinās drošu mājdzemdību pieejamību. Manai māsai bija skaista mājdzemdību pieredze un viņa izgāja pietiekami stingru savas un bērniņa veselības izvērtēšanas procesu un ieguldīja daudz naudas, lai varētu to izvēlēties sev un savai ģimenei. Mājdzemdībām vajadzētu būt pieejamākām, jo ir pierādīts, ka dzemdības stacionārā vien bieži vien noved pie liekām manipulācijām un iejaukšanās dzemdību procesā. Man pašai ir hronisks pirmā tipa diabēts jau no pusaugu vecuma, bet es ļoti vēlētos piedzīvot mājdzemdības, ja tas man būtu droši ar otro bērniņu, bet esmu izvērtējusi riskus kopā ar ārstu, un pirmās dzemdības notika stacionārā. Iestājos PAR to, lai sievietes ar zema riska grūtniecību varētu brīvi piekļūt mājdzemdībām.
21.06.2026. 00:31
25-TA-2517/21
Katrīna Bumbiere
Noteikumu izmaiņas ir pilnīgi apsurdas, neatbilst PVO vadlīnijām, nav pārdomātas un pietiekami analizētas/apspriestas ar profesionāļiem, kas ikdienā strādā ne tikai stacionāros, bet specifiski mājdzemdību nozarē!
Savu pirmo bērniņu sagaidīju veiksmīgās mājdzemdībās, kas bija ļoti pārdomātas, plānotas un ilgi tām gatavojāmies. Savu izvēli izdarīju ļoti specifiski, pirms tam lasot daudz zinātnisko literatūru par grūtniecību, dzemdībām, to norisi, gatavošanos, utt. Kā arī meklēju un analizēju daudz informāciju par Latvijā pieejamo dzemdību aprūpi un iespējām. Mājdzemdības nebija vieglprātīgs lēmums, bet lēmums, kas tika veikts, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo aprūpi, un dzemdību pieeju MAN un MANAM BĒRNAM specifiski. Dzemdības, bērnus, sievietes nevar ielikt tik šauros rāmjos, pārvēršot cilvēku par ķeksīti sistēmā, nevis vērtējot un ieraugot katru kā indivīdu. Tā ir klaja cilvēku tiesību un pacientu tiesību pārkāpšana (pacientu tiesību likuma 8.pants).
Šāda neapdomāta, vieglprātīga noteikumu maiņa nenovedīs pie apsurdi cerētā rezultāta - "visas sievietes dzemdē slimnīcā". Tieši otrādi - tas palielinās ļoti riskanto un bieži nelaimēm pilno izvēli - "brīvdzemdības" jeb dzemdības bez jebkāda medicīniskā personāla iesaistes.
Savu pirmo bērniņu sagaidīju veiksmīgās mājdzemdībās, kas bija ļoti pārdomātas, plānotas un ilgi tām gatavojāmies. Savu izvēli izdarīju ļoti specifiski, pirms tam lasot daudz zinātnisko literatūru par grūtniecību, dzemdībām, to norisi, gatavošanos, utt. Kā arī meklēju un analizēju daudz informāciju par Latvijā pieejamo dzemdību aprūpi un iespējām. Mājdzemdības nebija vieglprātīgs lēmums, bet lēmums, kas tika veikts, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo aprūpi, un dzemdību pieeju MAN un MANAM BĒRNAM specifiski. Dzemdības, bērnus, sievietes nevar ielikt tik šauros rāmjos, pārvēršot cilvēku par ķeksīti sistēmā, nevis vērtējot un ieraugot katru kā indivīdu. Tā ir klaja cilvēku tiesību un pacientu tiesību pārkāpšana (pacientu tiesību likuma 8.pants).
Šāda neapdomāta, vieglprātīga noteikumu maiņa nenovedīs pie apsurdi cerētā rezultāta - "visas sievietes dzemdē slimnīcā". Tieši otrādi - tas palielinās ļoti riskanto un bieži nelaimēm pilno izvēli - "brīvdzemdības" jeb dzemdības bez jebkāda medicīniskā personāla iesaistes.
21.06.2026. 00:41
25-TA-2517/22
Fiziska persona
Labdien! Nevienai sievietei nav jālūdz atļauja dzemdēt sev izvēlētā vietā! Par sev piemērotu dzemdību vietu sieviete vienojas tikai ar savu aprūpes speciālistu.
21.06.2026. 00:44
25-TA-2517/23
Fiziska persona
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. 25-TA-2517 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība""
Šie jaunie grozījumi paaugstinās risku, ka dzemdētājas izvēlēsies to darīt pašas saviem spēkiem bez medicīnas darbinieku asistēšanas, mēs nonāksim otrā galējībā, kur pacientes mirs no tā, ka gribēja, bet neļāva tāpēc darīs to vienas pašas. Izveidosies "kulti" kuri ir citās valstīs, kas to ieraudzīs kā naudas avotu un izmantos šīs sievietes. Sievietēm ir jābūt iespējai izvēlēties un pieņemt lēmumu un doties uz vietu kur viņa jūtas droši.
Kopumā pēdējo gadu sistemātiskie pārskati un meta-analīzes uzsver, ka dzemdību riska mazināšana mājās balstās nevis “vietā”, bet kvalitatīvā skrīningā (zema riska izvēle), kompetentā vecmāšu aprūpē un skaidrā neatliekamās pārvešanas plānā, jo atšķirības smagajos iznākumos ir saistītas ar nelielu gadījumu skaitu un neviendabīgu pētījumu dizainu. Tāpēc jārunā vairāk par konkrētiem punktiem, kuros paciente tiek pārvesta laikus uz stacionāru, ja ir vēlme kaut ko ierobežot, nevis par ĶMI un grūtniecības laika.
Šie jaunie grozījumi paaugstinās risku, ka dzemdētājas izvēlēsies to darīt pašas saviem spēkiem bez medicīnas darbinieku asistēšanas, mēs nonāksim otrā galējībā, kur pacientes mirs no tā, ka gribēja, bet neļāva tāpēc darīs to vienas pašas. Izveidosies "kulti" kuri ir citās valstīs, kas to ieraudzīs kā naudas avotu un izmantos šīs sievietes. Sievietēm ir jābūt iespējai izvēlēties un pieņemt lēmumu un doties uz vietu kur viņa jūtas droši.
Kopumā pēdējo gadu sistemātiskie pārskati un meta-analīzes uzsver, ka dzemdību riska mazināšana mājās balstās nevis “vietā”, bet kvalitatīvā skrīningā (zema riska izvēle), kompetentā vecmāšu aprūpē un skaidrā neatliekamās pārvešanas plānā, jo atšķirības smagajos iznākumos ir saistītas ar nelielu gadījumu skaitu un neviendabīgu pētījumu dizainu. Tāpēc jārunā vairāk par konkrētiem punktiem, kuros paciente tiek pārvesta laikus uz stacionāru, ja ir vēlme kaut ko ierobežot, nevis par ĶMI un grūtniecības laika.
21.06.2026. 00:51
25-TA-2517/25
Fiziska persona
Iebildums par Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. 25-TA-2517 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība""
Iebilstu pret vairākām noteikumu projekta normām, kas būtiski ierobežo iespēju Latvijā izvēlēties plānotas ārpusstacionāra dzemdības, lai gan šādi ierobežojumi nav pietiekami pamatoti ar zinātniskiem pierādījumiem un neatbilst samērīguma principam.
Mana pieredze apliecina, ka fizioloģiski noritoša grūtniecība veselai sievietei var noslēgties ar drošām plānotām mājdzemdībām. Mana grūtniecība noritēja bez patoloģijām, dzemdības bija fizioloģiskas, un piedzima vesels bērns bez sarežģījumiem. Šis nav unikāls gadījums – arī starptautiskie pētījumi rāda, ka rūpīgi atlasītām zema riska grūtniecēm plānotas mājdzemdības kvalificētu speciālistu uzraudzībā ir droša alternatīva stacionāram.
1. Nav pietiekama zinātniska pamatojuma papildu ierobežojumiem
Projektā paredzēti vairāki jauni ierobežojumi, piemēram:
obligāta konsultācija stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā;
prasība, ka vecmātei jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā;
divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne katrās mājdzemdībās;
būtiski paplašināts obligātā aprīkojuma un medikamentu saraksts.
Projektam nav pievienots pārliecinošs pierādījumu izvērtējums, kas apliecinātu, ka tieši šie ierobežojumi uzlabos mātes vai bērna veselības iznākumus. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ tie ir nepieciešami.
2. Tiek nepamatoti ierobežota sievietes izvēles brīvība
Pacientu tiesību pamatprincips ir personas tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu veselības aprūpi.
Ja grūtniecība ir fizioloģiska un sieviete ir pilnībā informēta par iespējamiem riskiem, valstij būtu jānodrošina droša izvēles iespēja, nevis jāveido regulējums, kas faktiski padara mājdzemdības nepieejamas.
Praksē vairāku jauno prasību ieviešana ievērojami samazinās sertificētu vecmāšu iespējas sniegt šo pakalpojumu, kas ierobežos sieviešu tiesības izvēlēties dzemdību vietu.
3. Prasība par piecu gadu darba pieredzi stacionārā ir nesamērīga
Projektā noteikts, ka vecmātei obligāti jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionāra dzemdību nodaļā.
Šāda prasība nav balstīta uz individuālās profesionālās kompetences izvērtējumu.
Vecmātes profesionālo kompetenci jau apliecina:
profesionālā izglītība;
sertifikācija;
regulāra tālākizglītība;
profesionālā uzraudzība.
Automātiska piecu gadu stacionāra darba prasība nepierāda augstāku kompetenci mājdzemdību aprūpē un nepamatoti izslēdz citādi kvalificētus speciālistus.
4. Divu ārstniecības personu obligāta klātbūtne nav samērīga
Prasība nodrošināt divu ārstniecības personu klātbūtni katrās mājdzemdībās būtiski sadārdzinās pakalpojumu un daudzos gadījumos padarīs to praktiski nepieejamu.
Nav sniegts izvērtējums, kas pierādītu, ka šāda prasība samazina komplikāciju vai mirstības risku zema riska grūtniecēm.
Ja komplikācijas nerodas, otra speciālista klātbūtne objektīvi neuzlabo aprūpes kvalitāti, bet rada būtisku administratīvu un finansiālu slogu.
5. Obligātā konsultācija stacionārā ierobežo aprūpes nepārtrauktību
Projekts paredz obligātu konsultāciju stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā.
Ja sievietes grūtniecību visu laiku novērojusi sertificēta vecmāte vai ginekologs un nav konstatēti riska faktori, nav skaidrs, kādu papildu drošības ieguvumu sniedz obligāta konsultācija pie cita speciālista.
Šāda prasība rada papildu administratīvu slogu, bet nav pierādīts, ka tā uzlabo dzemdību iznākumus.
6. Ierobežojumi var radīt pretēju efektu
Pārmērīgi ierobežojot legālu un profesionālu mājdzemdību pieejamību, pastāv risks, ka daļa ģimeņu izvēlēsies neasistētas dzemdības bez medicīniskas palīdzības.
Tas būtu pretrunā sabiedrības veselības interesēm.
Drošāk ir nodrošināt pieejamu, kvalificētu un labi regulētu mājdzemdību aprūpi, nevis radīt šķēršļus tās saņemšanai.
7. Nepieciešams ievērot samērīguma principu
Atbilstoši labas pārvaldības un samērīguma principam valsts drīkst ierobežot personas izvēles brīvību tikai tad, ja ierobežojums ir:
nepieciešams;
piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai;
nav iespējams sasniegt mērķi ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Projektā nav pietiekami pierādīts, ka visas paredzētās prasības atbilst šiem kritērijiem.
Priekšlikumi
Lūdzu:
svītrot ierobežojumu grūtniecības laikam līdz 40 nedēļu un 6 dienu termiņam;
svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
atteikties no obligātas divu ārstniecības personu klātbūtnes visās plānotajās mājdzemdībās;
atteikties no obligātas konsultācijas stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā zema riska grūtniecēm, ja grūtniecības aprūpes speciālists nav konstatējis medicīniskas indikācijas;
izvērtēt visas jaunās prasības atbilstoši starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem un samērīguma principam;
nodrošināt, ka normatīvais regulējums saglabā sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un vienlaikus garantē drošu, kvalitatīvu un profesionālu aprūpi.
Aicinu Veselības ministriju pārskatīt projektu un neveidot regulējumu, kas faktiski ierobežo drošu un profesionālu plānoto ārpusstacionāra dzemdību pieejamību Latvijā.
21.06.2026. 01:35
25-TA-2517/26
Andris Bumbieris
Iebildums pret plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība".
Iebilstu pret šādiem plānotajiem grozījumiem:
"10. Papildināt ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
8.1 Ārpusstacionāra dzemdības var plānot zema riska dzemdētājai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:
8.11. ir fiziski un psihiski vesela;" - šie apzīmējumi var kļūt ļoti subjektīvi un ierobežot spēju piekļūt ārpusstacionāra dzemdībām tieši tām sievietēm, kam tas ir ļoti nepieciešams. Piemēram, sieviete ar iepriekš (pat sen) diagnosticētu trauksmi, panikas lēkmēm, visticamāk, parastas stacionāra dzemdības uztvers kā trauksmainu pieredzi, jo tā ir nepierasta vide, nepierasti cilvēki, nekontrolējama situācija, kas var radīt nevēlēšanos šo procesu (grūtniecība un dzemdības) jebkad atkārtot.
"8.12. ķermeņa masas indekss < 30 kg/m2;" - kādēļ tikai viens šāds parametrs? (Plānotu ārpustacionāra) dzemdību speciālisti ir pietiekami pieredzējuši un ikdienā turpina attīstīt savu pieredzi novērtēt visu grūtniecību kopumā, redzot visus rādītājus, nevis koncentrējoties uz vienu. Ja grūtniecība ir pilnībā fizioloģiska visā tās laikā, kāpēc šim vienam rādītājam ir jākļūst par galveno?
"8.13. viens auglis pakauša priekšguļā;" - plānotās ārpusstacionāra dzemdībās ir pilnīgi iespējamas arī ar diviem augļiem un arī citās augļa pozīcijās, jo ir ļoti daudz speciālistu, kas pārzina šos riskus un, balstoties uz pieredzi, ir gatavi ar tiem strādāt un uz tiem reaģēt.
"8.14. grūtniecības laiks 37 nedēļas 0 dienas - 40 nedēļas 6 dienas (pēc grūtniecības laika 41 nedēļa 0 dienas ir rekomendē dzemdību ierosināšanu, lai mazinātu augļa saslimstību);" - vai ir pieejami kādi dati par paaugstinātu augļa saslimstību pēc 41ned.+0d.? Pēc pasaulē līdz šim vispārpieņemtām normām un klasifikācijas, grūtniecība līdz 41ned.+6d. joprojām tiek iekļauta fizioloģisku dzemdību "termiņā" (late-term), kas pēc 42ned.+0d. pāriet novēlotā "termiņā" (postterm).
Ko nozīmē vārdu savienojums "ir rekomendē"?
"8.16. 35.-37. gestācijas nedēļā dzemdību vietai tuvākajā dzemdību iestādē ir saņēmusi stacionāra praktizējoša sertificēta ginekologa dzemdību specialista vai vecmātes konsultāciju par piemerotību plānotām arpusstacionāra dzemdībām." - ar ko stacionārā praktizējoša vecmāte atšķiras no (šajā gadījumā, ir labāka par) āpusstacionāra dzemdību vecmāti? Kādēļ jādiskreditē mājdzemdību vecmātes specialitāte, pieredze un novērojumi visas (daudzu) grūtniecības(-u) garumā? Šis grozījums potenciāli var novest pie ierobežotas iespējas grūtniecēm izvēlēties āpusstacionāra dzemdības, balstoties uz stacionārā praktizējoša speciālista slēdzienu, kas, savukārt, var balstīties uz jebkādiem apstākļiem - līdz pat personīgām antipātijām pret ārpusstacionāra dzemdību procesu kā tādu.. Tāpat šis noteikumu punkts iet pretrunā ar Pacientu tiesību likuma 8.pantu, ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi (https://likumi.lv/ta/id/203008-pacientu-tiesibu-likums, apskatīts 21.06.2026), taču šajā punktā paredzēti grozījumi nosaka, ka konsultācija par piemērotību ir jāveic dzemdību vietai tuvākajā dzemdību iestādē.
"11.Papildināt ar 8.2 punktu šādā redakcijā:
"8.2 Sniedzot dzemdību palīdzību plānotās ārspusstacionāra dzemdībās, nodrošina divu ārstniecības personu klātbūtni, no kurām, vismaz viena ir sertificēta. Vecmāte, kas nodrošina ārpusstacionāra dzemdību palīdzbu, ir nostrādājusi stacionāra dzemdību nodaļā ne mazāk kā 5 gadus." - atkal, atkārtošos, ar ko stacionārā praktizējoša vecmāte atšķiras no (šajā gadījumā, ir labāka par) āpusstacionāra dzemdību vecmāti? Kādēļ ārpusstacionāra dzemdību speciālisti tiek spiesti atrasties stacionāra vidē 5 gadus?
Iebilstu pret šīm izmaiņām, jo tās būtībā stipri ierobežo grūtnieces (ģimenes) vēlmi izvēlēties plānotas ārpusstacionāra dzemdības (turpmāk tekstā: mājdzemdības). Savu pirmdzimto sagaidījām plānotās mājdzemdībās, jo zinājām, ka stacionāra vide, cilvēki, skaņas, gaismas nekad nespēs justies tik brīvi un dabiski kā mājdzemdības, kam, protams, arī gatavojāmies. Mūsu ģimenes gadījumā, visticamāk, dzemdības stacionārā būtu noritējušas ar iejaukšanos pēc iejaukšanās, kas būtu, ļoti iespējams, rezultējušās ar ķeizargriezienu tieši mākslīgi radītu apstākļu - stresa grūtniecei - dēļ. Turpretī mājdzemdības noritēja veiksmīgi un mierpilni, bez jebkādas iejaukšanās. Tāpēc uzskatu, ka zema riska grūtniecībām, kurās visu grūtniecības laiku aprūpi ir nodrošinājis *pieredzējis* sertificēts dzemdību speciālists, mājdzemdībām ir jāpaliek tikpat pieejamām, kā tās ir tagad.
Iebilstu pret šādiem plānotajiem grozījumiem:
"10. Papildināt ar 8.1 punktu šādā redakcijā:
8.1 Ārpusstacionāra dzemdības var plānot zema riska dzemdētājai, kura atbilst šādiem nosacījumiem:
8.11. ir fiziski un psihiski vesela;" - šie apzīmējumi var kļūt ļoti subjektīvi un ierobežot spēju piekļūt ārpusstacionāra dzemdībām tieši tām sievietēm, kam tas ir ļoti nepieciešams. Piemēram, sieviete ar iepriekš (pat sen) diagnosticētu trauksmi, panikas lēkmēm, visticamāk, parastas stacionāra dzemdības uztvers kā trauksmainu pieredzi, jo tā ir nepierasta vide, nepierasti cilvēki, nekontrolējama situācija, kas var radīt nevēlēšanos šo procesu (grūtniecība un dzemdības) jebkad atkārtot.
"8.12. ķermeņa masas indekss < 30 kg/m2;" - kādēļ tikai viens šāds parametrs? (Plānotu ārpustacionāra) dzemdību speciālisti ir pietiekami pieredzējuši un ikdienā turpina attīstīt savu pieredzi novērtēt visu grūtniecību kopumā, redzot visus rādītājus, nevis koncentrējoties uz vienu. Ja grūtniecība ir pilnībā fizioloģiska visā tās laikā, kāpēc šim vienam rādītājam ir jākļūst par galveno?
"8.13. viens auglis pakauša priekšguļā;" - plānotās ārpusstacionāra dzemdībās ir pilnīgi iespējamas arī ar diviem augļiem un arī citās augļa pozīcijās, jo ir ļoti daudz speciālistu, kas pārzina šos riskus un, balstoties uz pieredzi, ir gatavi ar tiem strādāt un uz tiem reaģēt.
"8.14. grūtniecības laiks 37 nedēļas 0 dienas - 40 nedēļas 6 dienas (pēc grūtniecības laika 41 nedēļa 0 dienas ir rekomendē dzemdību ierosināšanu, lai mazinātu augļa saslimstību);" - vai ir pieejami kādi dati par paaugstinātu augļa saslimstību pēc 41ned.+0d.? Pēc pasaulē līdz šim vispārpieņemtām normām un klasifikācijas, grūtniecība līdz 41ned.+6d. joprojām tiek iekļauta fizioloģisku dzemdību "termiņā" (late-term), kas pēc 42ned.+0d. pāriet novēlotā "termiņā" (postterm).
Ko nozīmē vārdu savienojums "ir rekomendē"?
"8.16. 35.-37. gestācijas nedēļā dzemdību vietai tuvākajā dzemdību iestādē ir saņēmusi stacionāra praktizējoša sertificēta ginekologa dzemdību specialista vai vecmātes konsultāciju par piemerotību plānotām arpusstacionāra dzemdībām." - ar ko stacionārā praktizējoša vecmāte atšķiras no (šajā gadījumā, ir labāka par) āpusstacionāra dzemdību vecmāti? Kādēļ jādiskreditē mājdzemdību vecmātes specialitāte, pieredze un novērojumi visas (daudzu) grūtniecības(-u) garumā? Šis grozījums potenciāli var novest pie ierobežotas iespējas grūtniecēm izvēlēties āpusstacionāra dzemdības, balstoties uz stacionārā praktizējoša speciālista slēdzienu, kas, savukārt, var balstīties uz jebkādiem apstākļiem - līdz pat personīgām antipātijām pret ārpusstacionāra dzemdību procesu kā tādu.. Tāpat šis noteikumu punkts iet pretrunā ar Pacientu tiesību likuma 8.pantu, ka pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi (https://likumi.lv/ta/id/203008-pacientu-tiesibu-likums, apskatīts 21.06.2026), taču šajā punktā paredzēti grozījumi nosaka, ka konsultācija par piemērotību ir jāveic dzemdību vietai tuvākajā dzemdību iestādē.
"11.Papildināt ar 8.2 punktu šādā redakcijā:
"8.2 Sniedzot dzemdību palīdzību plānotās ārspusstacionāra dzemdībās, nodrošina divu ārstniecības personu klātbūtni, no kurām, vismaz viena ir sertificēta. Vecmāte, kas nodrošina ārpusstacionāra dzemdību palīdzbu, ir nostrādājusi stacionāra dzemdību nodaļā ne mazāk kā 5 gadus." - atkal, atkārtošos, ar ko stacionārā praktizējoša vecmāte atšķiras no (šajā gadījumā, ir labāka par) āpusstacionāra dzemdību vecmāti? Kādēļ ārpusstacionāra dzemdību speciālisti tiek spiesti atrasties stacionāra vidē 5 gadus?
Iebilstu pret šīm izmaiņām, jo tās būtībā stipri ierobežo grūtnieces (ģimenes) vēlmi izvēlēties plānotas ārpusstacionāra dzemdības (turpmāk tekstā: mājdzemdības). Savu pirmdzimto sagaidījām plānotās mājdzemdībās, jo zinājām, ka stacionāra vide, cilvēki, skaņas, gaismas nekad nespēs justies tik brīvi un dabiski kā mājdzemdības, kam, protams, arī gatavojāmies. Mūsu ģimenes gadījumā, visticamāk, dzemdības stacionārā būtu noritējušas ar iejaukšanos pēc iejaukšanās, kas būtu, ļoti iespējams, rezultējušās ar ķeizargriezienu tieši mākslīgi radītu apstākļu - stresa grūtniecei - dēļ. Turpretī mājdzemdības noritēja veiksmīgi un mierpilni, bez jebkādas iejaukšanās. Tāpēc uzskatu, ka zema riska grūtniecībām, kurās visu grūtniecības laiku aprūpi ir nodrošinājis *pieredzējis* sertificēts dzemdību speciālists, mājdzemdībām ir jāpaliek tikpat pieejamām, kā tās ir tagad.
21.06.2026. 01:47
25-TA-2517/27
Fiziska persona
Labdien,
Iebilstu grozījumu veikšanai. Jebkurai sievietei ir tiesības pašai pieņemt lēmumu kur un kā dzemdēt. Grozījumos pārāk daudz interpretācijas, nav skaidra pamatojuma.
Iebilstu grozījumu veikšanai. Jebkurai sievietei ir tiesības pašai pieņemt lēmumu kur un kā dzemdēt. Grozījumos pārāk daudz interpretācijas, nav skaidra pamatojuma.
21.06.2026. 07:30
25-TA-2517/29
Talita Tipuka-Romančuka
Grozījumi ir sagatavoti zinātniski nepamatoti un ierobežo sievietes izvēles brīvību, kas var negatīvi ietekmēt jau tā zemo dzimstību Latvijā. Ierosinu veikt plašu sabiedrisko aptauju par šo, katrai Latvijas ģimenei svarīgo procesu - bērniņa piedzimšana, lai grozījumus, ja tādi ir nepieciešami, veiktu atbilstoši sievietes, Latvijas ģimeņu un bērnu interesēs.
21.06.2026. 08:06
25-TA-2517/30
Ilze Ulmane
Iebilstu pret ierosinātajām paaugstinātajām un nesamērīgajām prasībām plānotu ārpustacionāro dzemdību regulējumā.
• Mākslīgi saīsināts laiks: Turpmāk mājdzemdības būtu atļautas tikai līdz 40 nedēļām un 6 dienām. Tas ir pretrunā ar PVO vadlīnijām, kas nosaka, ka normāla grūtniecība ilgst līdz 42 pilnām nedēļām.
• Strikts ĶMI ierobežojums, neņemot vērā veselību
• Subjektīvi kritēriji: Prasība būt "psihiski veselai" bez jebkādiem skaidriem medicīniskiem kritērijiem.
• Obligāta atļauja no slimnīcas: risks, ka ka slimnīcas speciālisti emocionālu vai filozofisku apsvērumu dēļ vienkārši atteiksies dot šādu atļauju, atņemot sievietei autonomiju.
Nesamērīgas prasības mājdzemdību vecmātēm. Vecmātes kompetences ārpusstacionārās dzemdībās iekļauj papildus kompetences, kas nekā nav iegūstamas stacionārā - nevis otrādi.
Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesa garantē sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un apstākļus. Šīs tiesības caur grozījumiem tiek būtiski ierobežotas.
Jāņem vērā, ka jaunie grozījumi, uzliekot nesamērīgas prasības, var radīt riskus neasistētu dzemdību izvēlei - ko apliecina citu valstu pieredze.
Pati visas trīs dzemdības esmu pieredzējusi mājās, asistējot sertificētai mājdzemdību vecmātei, un tā būtu mana primārā izvēle, ja plānotu citu grūtniecību. Uzskatu, ka tieši pozitīvā mājdzemdību pieredze ir mani motivējusi trīs bērnu nākšanai pasaulē - tā joprojām ir spēcinošākā no dzīves pieredzēm. Tieši tāpēc, ka dzemdības notikušas man drošā vidē un saskaņā ar manu izvēli.
21.06.2026. 08:28
25-TA-2517/31
Fiziska persona
Sievietei dzemdībās ir visneaizsargātākajā stāvoklī savā mūžā un viņai ir tiesīvas pašai lemt, kurā vietā viņa to vēlas darīt! Valsts nevar ar varu noteikti, kur dzemdēt, tā ir pašas dzemdētājas izvēle! Tieši tāpat kā valsts nevar piespiest cilvēku ārstēties, ja vinš to nevēlas, nevar likumiski noteikt, kur un kā dzemdēt. Cilvēkam pašam ir tiesības pieņemt lēmumu!
21.06.2026. 08:35
25-TA-2517/32
Edīte Landena
Iebilstu pret plānotajiem grozījumiem, kas būtiski ierobežotu sievietes pašnoteikšanos un brīvību Latvijā.
Šādi grozījumi liegtu absolūti veselām mātēm un bērniem piedzimt viņu drošajā vidē, kas pozitīvi ietekmē dzemdību iznākumu, mammas un bērna mentālo un fizisko veselību. Mani satrauc tas, ka absolūti nepamatotu uzstādījumu dēļ iespēja dzemdēt ārpus stacionāra vides tiktu liegta sievietēm, kurām šādas dzemdības profesionāļa uzraudzībā un savā drošajā vidē ir absolūti nepieciešamas.
Personīgi, mani abi bērni ir dzimuši mājdzemdībās ar pieredzējušas vecmātes atbalstu, bez komplikācijām, bet ar iespēju piedzīvot dabisku dzemdību gaitu, personīgu un individuālu pieeju un tādēļ arī ātrāku atkopšanos pēc dzemdībām, pat nerunājot par emocionālajiem aspektiem.
Ļoti ceru, ka grozījumi netiks virzīti tālāk un Latvija turpinās būt vieta, kur saņemt pilnvērtīgu aprūpi gan stacionāra, gan ārpus stacionāra dzemdībās.
Šādi grozījumi liegtu absolūti veselām mātēm un bērniem piedzimt viņu drošajā vidē, kas pozitīvi ietekmē dzemdību iznākumu, mammas un bērna mentālo un fizisko veselību. Mani satrauc tas, ka absolūti nepamatotu uzstādījumu dēļ iespēja dzemdēt ārpus stacionāra vides tiktu liegta sievietēm, kurām šādas dzemdības profesionāļa uzraudzībā un savā drošajā vidē ir absolūti nepieciešamas.
Personīgi, mani abi bērni ir dzimuši mājdzemdībās ar pieredzējušas vecmātes atbalstu, bez komplikācijām, bet ar iespēju piedzīvot dabisku dzemdību gaitu, personīgu un individuālu pieeju un tādēļ arī ātrāku atkopšanos pēc dzemdībām, pat nerunājot par emocionālajiem aspektiem.
Ļoti ceru, ka grozījumi netiks virzīti tālāk un Latvija turpinās būt vieta, kur saņemt pilnvērtīgu aprūpi gan stacionāra, gan ārpus stacionāra dzemdībās.
21.06.2026. 08:36
Atlasīti 340 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25