Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
1. Noteikumos Nr. 611 nav nostiprināti būtiski izmeklējumi, kuru veikšanu paredz 2023. gada nogalē izstrādātais un apstiprinātais dzemdību palīdzības sniegšanā iesaistītajām ārstniecības personām paredzētais klīniskais algoritms "Grūtniecības risku izvērtēšana antenatālās aprūpes laikā" (turpmāk - Algoritms), piemēram, NIPT izmeklējums augsta ģenētiskā riska pacientēm, glikozes slodzes tests visām grūtniecēm, trešā trimestra augļa ultrasonogrāfijas izmeklējums visām grūtniecēm, kā arī Noteikumos Nr. 611 šobrīd nav paredzēta vizīte grūtniecības 12. - 14. nedēļā, kas, atbilstoši Algoritmā noteiktajam, ir būtiska grūtniecības risku izvērtēšanai un grūtniecības vadīšanas plāna sastādīšanai.
Vienlaikus, kopš noteikumu Nr. 611 spēkā stāšanās 2006. gadā, 1. pielikums ir kļuvis, smagnējs, apjomīgs, grūti lasāms un uztverams, līdz ar ko ir svarīgi to aktualizēt, padarot pārskatāmāku un saprotamāku.
2. Noteikumu Nr. 611 2. pielikumā noteiktās prasības obligātajam aprīkojumam plānotās ārpusstacionāra dzemdībās sen nav aktualizētas atbilstoši aktuālajiem mūsdienu standartiem, tādēļ nepieciešams tās precizēt.
3. Noteikumu Nr. 611 5. pielikumā minētās prasības augļa ultrasonogrāfijas veicējiem nav mūsdienīgas un praksē īstenojamas Latvijā, līdz ar ko aktualizējamas atbilstoši mūsdienīgām augļa antenatālās izmeklēšanas prasībām un adaptējamas esošajai dzemdību palīdzības praksei un idencificētajām vajadzībām Latvijā.
4. Noteikumu Nr. 611 1. pielikumā ir minētā taktika par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic pēc dzimšanas jaundzimušajam, ja tas ir dzimis HIV pozitīvai mātei, ir aktualizējama atbilstoši mūsdienās rekomendācijām, izvērtējot katru situāciju individuāli.
Vienlaikus, kopš noteikumu Nr. 611 spēkā stāšanās 2006. gadā, 1. pielikums ir kļuvis, smagnējs, apjomīgs, grūti lasāms un uztverams, līdz ar ko ir svarīgi to aktualizēt, padarot pārskatāmāku un saprotamāku.
2. Noteikumu Nr. 611 2. pielikumā noteiktās prasības obligātajam aprīkojumam plānotās ārpusstacionāra dzemdībās sen nav aktualizētas atbilstoši aktuālajiem mūsdienu standartiem, tādēļ nepieciešams tās precizēt.
3. Noteikumu Nr. 611 5. pielikumā minētās prasības augļa ultrasonogrāfijas veicējiem nav mūsdienīgas un praksē īstenojamas Latvijā, līdz ar ko aktualizējamas atbilstoši mūsdienīgām augļa antenatālās izmeklēšanas prasībām un adaptējamas esošajai dzemdību palīdzības praksei un idencificētajām vajadzībām Latvijā.
4. Noteikumu Nr. 611 1. pielikumā ir minētā taktika par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic pēc dzimšanas jaundzimušajam, ja tas ir dzimis HIV pozitīvai mātei, ir aktualizējama atbilstoši mūsdienās rekomendācijām, izvērtējot katru situāciju individuāli.
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir panākt iespējami labāko grūtniecības iznākumu mātei un bērnam, samazinot mātes un jaundzimušā saslimstību un mirstību. Lai nodrošinātu sievietei pozitīvu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi, ir būtiski sagatavot sievieti dzemdībām; agrīni konstatēt un ārstēt novirzes mātes un augļa veselības stāvoklī, nepieciešamības gadījumā laikus plānojot grūtniecības atrisināšanu; identificēt neinfekciju slimību attīstības risku sievietei turpmāk dzīvē un mazināt neinfekciju slimību risku attīstību jaundzimušajiem dzīves laikā.
Politikas jomas
Veselības aprūpe
Teritorija
Latvijas Republika
Norises laiks
10.06.2026. - 25.06.2026.
Informācija
Priekšlikumu iesniegšanai par noteikumu projektu aicinām izmantot TAP portālu.
Fiziskās personas
- Grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā, jaundzimušie.
Skaidrojums un ietekme
Projektā paredzētās izmaiņas pozitīvi ietekmēs grūtnieces, jaunās māmiņas un viņu ģimenes, veicinot tautsaimniecības attīstību.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, kuras nodrošina dzemdību palīdzību.
Skaidrojums un ietekme
Ārstniecības iestādēm, kuras sniedz dzemdību palīdzības pakalpojumus, ir saistošas Noteikumos Nr. 611 noteiktās prasības, tai skaitā, Projektā paredzētās izmaiņas.
Sagatavoja
Viktorija Korņenkova (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
10.06.2026. 10:50
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
25-TA-2517/63
Aija Bahmane
Labdien!
Izsaku iebildumu par ĶMI kā medicinisku pamatojumu aizliegumam dzemdēt mājās.
Sieviete var būt absolūti vesela un spējīga uz dabiskām dzemdībām arī ar lielāku ķermeņa svaru. Jāizvērtā katrs individuālais gadījums, citādi tā ir acīmredzama ķermeņa svara diskriminācija.
Savas pirmās dzemdības izvēlos piedzīvot stacionārā (jo slimnīca atrodas 1h+ brauciena attālumā no mājvietas), taču nākošās gan nopietni apsvērtu piedzīvot mājās. Lūdzu neatņemiet man šo brīvību izvēlēties!
Dzemdībām nav jābūt medicīniskai procedūrai!
Uztura speciāliste un grūtniece 36 nedēļā
Aija Bahmane
Izsaku iebildumu par ĶMI kā medicinisku pamatojumu aizliegumam dzemdēt mājās.
Sieviete var būt absolūti vesela un spējīga uz dabiskām dzemdībām arī ar lielāku ķermeņa svaru. Jāizvērtā katrs individuālais gadījums, citādi tā ir acīmredzama ķermeņa svara diskriminācija.
Savas pirmās dzemdības izvēlos piedzīvot stacionārā (jo slimnīca atrodas 1h+ brauciena attālumā no mājvietas), taču nākošās gan nopietni apsvērtu piedzīvot mājās. Lūdzu neatņemiet man šo brīvību izvēlēties!
Dzemdībām nav jābūt medicīniskai procedūrai!
Uztura speciāliste un grūtniece 36 nedēļā
Aija Bahmane
21.06.2026. 13:53
25-TA-2517/65
Beāte Agneta Kondratjuka
Labdien! Mans vārds ir Beāte Agneta Kondratjuka un esmu sertificēta vecmāte. Es kategoriski iebilstu pret noteikumu projekta 25-TA-2517 tālāku virzību pašreizējā redakcijā.
Valstij ir tiesības noteikt drošības prasības, taču šis projekts nevis uzlabo perinatālos rādītājus, bet gan administratīvi iznīcina legālu, strukturētu un drošu mājdzemdību sistēmu Latvijā. Kā speciāliste vēlos izcelt trīs būtiskākos un bīstamākos grozījumu punktus, kas skar gan manu profesionālo darbību, gan sieviešu veselību:
1. Diskriminējoša prasība par 5 gadu stacionāra pieredzi (Projekta 6. punkts)
Projektā iekļautā prasība, ka ārpusstacionāra dzemdības drīkst pieņemt tikai vecmāte ar vismaz 5 gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā, ir klaji diskriminējoša un profesionāli nepamatota.
Ārpusstacionāra aprūpe prasa specifisku kompetenci — augstu klīnisko autonomiju, spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus mājas vidē un savlaicīgi atpazīt pārvešanas indikācijas. Darbs stacionārā, kur vienmēr blakus ir ārstu komanda, neizkopj šīs specifiskās prasmes.
Šī norma nozīmē, ka vecmāte, kura, piemēram, 7 gadus ir praktizējusi tikai ārpusstacionārā un droši pieņēmusi simtiem dzemdību, pēkšņi tiktu juridiski diskvalificēta.
Prasība sievietei 35.–37. nedēļā doties uz tuvāko stacionāru, lai saņemtu tur strādājoša speciālista "akceptu" mājdzemdībām, rada milzīgu interešu konfliktu un sistēmas neuzticību.
Šī norma netieši norāda, ka ārpusstacionārā strādājošas sertificētas vecmātes vai ginekologa grūtniecības risku izvērtējums valsts acīs ir "nepietiekams".
Mehāniska un automātiska aizliegumu noteikšana (piemēram, absolūts aizliegums dzemdēt mājās no 41+0 nedēļas vai ja ĶMI > 30), neņemot vērā individuālo klīnisko ainu, ir pretrunā ar mūsdienu medicīnas principiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu:
1. apturēt projekta 25-TA-2517 tālāku virzību pašreizējā redakcijā;
2. pagarināt sabiedrības līdzdalības termiņu, lai ģimenēm, nozares speciālistiem un pacientu tiesību pārstāvjiem būtu reāla iespēja sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus;
3. svītrot vai būtiski pārstrādāt normas, kas paredz:
– automātisku ārpusstacionāra dzemdību aizliegumu no 41+0 grūtniecības nedēļas;
– absolūtu ĶMI < 30 kritēriju;
– neskaidro un subjektīvi interpretējamo prasību būt “psihiski veselai”;
– obligātu konsultāciju tieši tuvākajā stacionārā;
– prasību par 5 gadu darba pieredzi tikai stacionāra dzemdību nodaļā;
4. aizstāt formālus aizliegumus ar individuālu, dokumentētu, pierādījumos balstītu riska izvērtējumu;
5. papildināt noteikumus ar cieņpilnas un nediskriminējošas sadarbības principu starp ārpusstacionāra vecmātēm, stacionāriem un NMPD.
Paldies!
Valstij ir tiesības noteikt drošības prasības, taču šis projekts nevis uzlabo perinatālos rādītājus, bet gan administratīvi iznīcina legālu, strukturētu un drošu mājdzemdību sistēmu Latvijā. Kā speciāliste vēlos izcelt trīs būtiskākos un bīstamākos grozījumu punktus, kas skar gan manu profesionālo darbību, gan sieviešu veselību:
1. Diskriminējoša prasība par 5 gadu stacionāra pieredzi (Projekta 6. punkts)
Projektā iekļautā prasība, ka ārpusstacionāra dzemdības drīkst pieņemt tikai vecmāte ar vismaz 5 gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā, ir klaji diskriminējoša un profesionāli nepamatota.
Ārpusstacionāra aprūpe prasa specifisku kompetenci — augstu klīnisko autonomiju, spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus mājas vidē un savlaicīgi atpazīt pārvešanas indikācijas. Darbs stacionārā, kur vienmēr blakus ir ārstu komanda, neizkopj šīs specifiskās prasmes.
Šī norma nozīmē, ka vecmāte, kura, piemēram, 7 gadus ir praktizējusi tikai ārpusstacionārā un droši pieņēmusi simtiem dzemdību, pēkšņi tiktu juridiski diskvalificēta.
Prasība sievietei 35.–37. nedēļā doties uz tuvāko stacionāru, lai saņemtu tur strādājoša speciālista "akceptu" mājdzemdībām, rada milzīgu interešu konfliktu un sistēmas neuzticību.
Šī norma netieši norāda, ka ārpusstacionārā strādājošas sertificētas vecmātes vai ginekologa grūtniecības risku izvērtējums valsts acīs ir "nepietiekams".
Mehāniska un automātiska aizliegumu noteikšana (piemēram, absolūts aizliegums dzemdēt mājās no 41+0 nedēļas vai ja ĶMI > 30), neņemot vērā individuālo klīnisko ainu, ir pretrunā ar mūsdienu medicīnas principiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu:
1. apturēt projekta 25-TA-2517 tālāku virzību pašreizējā redakcijā;
2. pagarināt sabiedrības līdzdalības termiņu, lai ģimenēm, nozares speciālistiem un pacientu tiesību pārstāvjiem būtu reāla iespēja sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus;
3. svītrot vai būtiski pārstrādāt normas, kas paredz:
– automātisku ārpusstacionāra dzemdību aizliegumu no 41+0 grūtniecības nedēļas;
– absolūtu ĶMI < 30 kritēriju;
– neskaidro un subjektīvi interpretējamo prasību būt “psihiski veselai”;
– obligātu konsultāciju tieši tuvākajā stacionārā;
– prasību par 5 gadu darba pieredzi tikai stacionāra dzemdību nodaļā;
4. aizstāt formālus aizliegumus ar individuālu, dokumentētu, pierādījumos balstītu riska izvērtējumu;
5. papildināt noteikumus ar cieņpilnas un nediskriminējošas sadarbības principu starp ārpusstacionāra vecmātēm, stacionāriem un NMPD.
Paldies!
21.06.2026. 14:33
25-TA-2517/66
Fiziska persona
Pamatā iebilstu pret sievietes tiesību ierobežošanu. Kā cilvēks ar traumatisku dzemdību pieredzi stacionārā un diagnosticētu trauksmi, es, ja nākotnē jutīšos gatava ģimenes paplašināšanai, drīzāk izvēlētos mājdzemdības tieši tā iemesla dēļ, ka pazīstamā vide un iepriekš iepazīti speciālisti varētu man sniegt vajadzīgo, mierīgo atbalstu.
21.06.2026. 14:34
25-TA-2517/67
Fiziska persona
Atbalstu sievietes brīvību izvēlēties, kur dzemdēt, jo:
1. Tās ir elementāras cilvēktiesības. Sieviete ir tāds pats sabiedrības loceklis kā pārējie un tieši mūsu rokās ir demogrāfija;
2. Dzemdības slimnīcā negarantē kvalitāti. Latvijā ir daudz augsti kvalificētu speciālistu, kuri mājdzemdībās simtprocentīgi koncentrējas uz konkrēto grūtnieci un spēj sniegt arī lielāku emocionālo atbalstu, kā citi speciālisti pirms tam spēj izvērtēt, vai dzemdības var notikt mājās. Atšķirībā no "konveijera" un slimnīcas darbinieku pārslogotības, sievietei šādā veidā tiek sniegta maksimāli individuāla pieeja;
3. Ir daudz sieviešu, kuras vēlas dzemdēt, bet aiz bailēm, negatīvas un traumatiskas iepriekšējās dzemdībās slimnīcā vai citu iemeslu dēļ labāk nedzemdē vispār. Vai tiešām šis ir valsts interesēs situācijā, kad jau tā krītas dzimstība?
1. Tās ir elementāras cilvēktiesības. Sieviete ir tāds pats sabiedrības loceklis kā pārējie un tieši mūsu rokās ir demogrāfija;
2. Dzemdības slimnīcā negarantē kvalitāti. Latvijā ir daudz augsti kvalificētu speciālistu, kuri mājdzemdībās simtprocentīgi koncentrējas uz konkrēto grūtnieci un spēj sniegt arī lielāku emocionālo atbalstu, kā citi speciālisti pirms tam spēj izvērtēt, vai dzemdības var notikt mājās. Atšķirībā no "konveijera" un slimnīcas darbinieku pārslogotības, sievietei šādā veidā tiek sniegta maksimāli individuāla pieeja;
3. Ir daudz sieviešu, kuras vēlas dzemdēt, bet aiz bailēm, negatīvas un traumatiskas iepriekšējās dzemdībās slimnīcā vai citu iemeslu dēļ labāk nedzemdē vispār. Vai tiešām šis ir valsts interesēs situācijā, kad jau tā krītas dzimstība?
21.06.2026. 14:46
25-TA-2517/68
Alise Īlena
Labdien! Es nepiekritu priekšlikumam attiecībā uz majdzemdībām un jaunajiem nosacījumiem. Tas ierobežo sievietes un ģimeņu tiesības izvēlēties, ka arī var palielināt nedrošo mājdzemdibu skaitu. Lūdzu cienīt sievietes tiesības uzticēties savam ķermenim un mazulim un būt šajā izvēlē atbalstītai. Paldies. Ar cieņu, Alise Īlena, žurnāliste, autore
21.06.2026. 14:47
25-TA-2517/69
Anete Miķelsone
Iebildums par projekta Nr. 25-TA-2517 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumos Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība"
1. Nepamatoti samazināts grūtniecības laiks, līdz kuram iespējamas plānotas ārpusstacionāra dzemdības. Grūtniecībās, kas norit bez sarežģījumiem, nav pietiekama pamatojuma ierobežot mājdzemdību iespēju līdz 40+6 grūtniecības nedēļām. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka normāls grūtniecības ilgums var sasniegt 42 nedēļas.
2. ĶMI ierobežojums neparedz individuālu veselības stāvokļa izvērtējumu. Tas automātiski liedz pieeju mājdzemdībām sievietēm, kuru grūtniecība norit bez sarežģījumiem, balstoties tikai uz vienu rādītāju. Būtu nepieciešams paredzēt individuālu riska izvērtēšanu, nevis absolūtu izslēgšanas kritēriju.
3. Prasība būt psihiski veselai nav pietiekami skaidri definēta. Projektā nav noteikti objektīvi kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta psihiskā veselība. Tas rada subjektīvas interpretācijas risku un var nepamatoti ierobežot mājdzemdību iespējas sievietēm, kurām, piemēram, iepriekš bijusi veiksmīgi ārstēta depresija vai citi psihiskās veselības traucējumi. Mans viedoklis ir tāds, ka grūtnieces ar psihiskiem traucējumiem, ja arī vēlēsies mājdzemdības, tad visticamāk izvēlēsies brīvdzemdēšanu, nevis plānotas ārpusstacionāra dzemdības ar profesionālu vecmāti vai dzemdību speciālisti.
4. Obligāta saskaņojuma saņemšana no stacionāra ārstniecības iestādes. Šāda prasība rada šaubas par sertificētas mājdzemdību vecmātes profesionālo kompetenci un atbildību riska izvērtēšanā. Tāpat pastāv risks, ka lēmums netiks pieņemts pēc vienotiem un objektīviem kritērijiem.
5. Prasība mājdzemdību vecmātei būt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionārā nav pamatota. Sertificētas vecmātes iegūst profesionālo kvalifikāciju akreditētā studiju programmā, kārto sertifikācijas eksāmenus un regulāri paaugstina kvalifikāciju. Tik pat labi var šo punktu pagriezt pretēji: vecmātēm, kuras vēlas strādāt stacionārā, piecus gadus ir jāpraktizē plānotās ārpusstacionāra dzemdībās! Paskatoties no šīs puses, šim jauninājumam nav nekādas loģikas!
Uzskatu, ka minētie grozījumi neuzlabos mātes un bērna veselības iznākumus mājdzemdībās. Gluži pretēji – pārmērīgi ierobežojumi var samazināt profesionāli asistētu mājdzemdību pieejamību un mudināt daļu sieviešu, kuras nevēlas dzemdēt stacionārā, izvēlēties neasistētas mājdzemdības, tādējādi palielinot riskus gan mātei, gan bērnam!
Tiek nepamatoti ierobežota sievietes izvēles brīvība saistībā ar dzemdību vietu.
Pacientu tiesību pamatprincips ir personas tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu veselības aprūpi.
Ja grūtniecība ir fizioloģiska un sieviete ir pilnībā informēta par iespējamiem riskiem, valstij būtu jānodrošina droša izvēles iespēja, nevis jāveido regulējums, kas faktiski padara mājdzemdības nepieejamas.
6. Prasība nodrošināt divu ārstniecības personu klātbūtni katrās mājdzemdībās būtiski sadārdzinās pakalpojumu un daudzos gadījumos padarīs to praktiski nepieejamu.
Nav sniegts izvērtējums, kas pierādītu, ka šāda prasība samazina komplikāciju vai mirstības risku zema riska grūtniecēm.
Drošāk ir nodrošināt pieejamu, kvalificētu un labi regulētu mājdzemdību aprūpi, nevis radīt šķēršļus tās saņemšanai.
Priekšlikumi
Lūdzu:
•svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
•atteikties no obligātas divu ārstniecības personu klātbūtnes visās plānotajās mājdzemdībās;
•atteikties no obligātas konsultācijas stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā zema riska grūtniecēm, ja grūtniecības aprūpes speciālists nav konstatējis medicīniskas indikācijas;
•izvērtēt visas jaunās prasības atbilstoši starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem un samērīguma principam;
•nodrošināt, ka normatīvais regulējums saglabā sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un vienlaikus garantē drošu, kvalitatīvu un profesionālu aprūpi.
Aicinu Veselības ministriju pārskatīt projektu un neveidot regulējumu, kas faktiski ierobežo drošu un profesionālu plānoto ārpusstacionāra dzemdību pieejamību Latvijā.
Aicinu strādāt pie situācijas uzlabošanas stacionārā, lai dzemdētājām tur būtu lielāka drošības sajūta un nebūtu jāmeklē alternatīvi varianti.
1. Nepamatoti samazināts grūtniecības laiks, līdz kuram iespējamas plānotas ārpusstacionāra dzemdības. Grūtniecībās, kas norit bez sarežģījumiem, nav pietiekama pamatojuma ierobežot mājdzemdību iespēju līdz 40+6 grūtniecības nedēļām. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka normāls grūtniecības ilgums var sasniegt 42 nedēļas.
2. ĶMI ierobežojums neparedz individuālu veselības stāvokļa izvērtējumu. Tas automātiski liedz pieeju mājdzemdībām sievietēm, kuru grūtniecība norit bez sarežģījumiem, balstoties tikai uz vienu rādītāju. Būtu nepieciešams paredzēt individuālu riska izvērtēšanu, nevis absolūtu izslēgšanas kritēriju.
3. Prasība būt psihiski veselai nav pietiekami skaidri definēta. Projektā nav noteikti objektīvi kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēta psihiskā veselība. Tas rada subjektīvas interpretācijas risku un var nepamatoti ierobežot mājdzemdību iespējas sievietēm, kurām, piemēram, iepriekš bijusi veiksmīgi ārstēta depresija vai citi psihiskās veselības traucējumi. Mans viedoklis ir tāds, ka grūtnieces ar psihiskiem traucējumiem, ja arī vēlēsies mājdzemdības, tad visticamāk izvēlēsies brīvdzemdēšanu, nevis plānotas ārpusstacionāra dzemdības ar profesionālu vecmāti vai dzemdību speciālisti.
4. Obligāta saskaņojuma saņemšana no stacionāra ārstniecības iestādes. Šāda prasība rada šaubas par sertificētas mājdzemdību vecmātes profesionālo kompetenci un atbildību riska izvērtēšanā. Tāpat pastāv risks, ka lēmums netiks pieņemts pēc vienotiem un objektīviem kritērijiem.
5. Prasība mājdzemdību vecmātei būt vismaz piecu gadu darba pieredzei stacionārā nav pamatota. Sertificētas vecmātes iegūst profesionālo kvalifikāciju akreditētā studiju programmā, kārto sertifikācijas eksāmenus un regulāri paaugstina kvalifikāciju. Tik pat labi var šo punktu pagriezt pretēji: vecmātēm, kuras vēlas strādāt stacionārā, piecus gadus ir jāpraktizē plānotās ārpusstacionāra dzemdībās! Paskatoties no šīs puses, šim jauninājumam nav nekādas loģikas!
Uzskatu, ka minētie grozījumi neuzlabos mātes un bērna veselības iznākumus mājdzemdībās. Gluži pretēji – pārmērīgi ierobežojumi var samazināt profesionāli asistētu mājdzemdību pieejamību un mudināt daļu sieviešu, kuras nevēlas dzemdēt stacionārā, izvēlēties neasistētas mājdzemdības, tādējādi palielinot riskus gan mātei, gan bērnam!
Tiek nepamatoti ierobežota sievietes izvēles brīvība saistībā ar dzemdību vietu.
Pacientu tiesību pamatprincips ir personas tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu veselības aprūpi.
Ja grūtniecība ir fizioloģiska un sieviete ir pilnībā informēta par iespējamiem riskiem, valstij būtu jānodrošina droša izvēles iespēja, nevis jāveido regulējums, kas faktiski padara mājdzemdības nepieejamas.
6. Prasība nodrošināt divu ārstniecības personu klātbūtni katrās mājdzemdībās būtiski sadārdzinās pakalpojumu un daudzos gadījumos padarīs to praktiski nepieejamu.
Nav sniegts izvērtējums, kas pierādītu, ka šāda prasība samazina komplikāciju vai mirstības risku zema riska grūtniecēm.
Drošāk ir nodrošināt pieejamu, kvalificētu un labi regulētu mājdzemdību aprūpi, nevis radīt šķēršļus tās saņemšanai.
Priekšlikumi
Lūdzu:
•svītrot prasību par obligātu piecu gadu darba pieredzi stacionāra dzemdību nodaļā;
•atteikties no obligātas divu ārstniecības personu klātbūtnes visās plānotajās mājdzemdībās;
•atteikties no obligātas konsultācijas stacionārā 35.–37. grūtniecības nedēļā zema riska grūtniecēm, ja grūtniecības aprūpes speciālists nav konstatējis medicīniskas indikācijas;
•izvērtēt visas jaunās prasības atbilstoši starptautiskajiem zinātniskajiem pierādījumiem un samērīguma principam;
•nodrošināt, ka normatīvais regulējums saglabā sievietes tiesības izvēlēties dzemdību vietu un vienlaikus garantē drošu, kvalitatīvu un profesionālu aprūpi.
Aicinu Veselības ministriju pārskatīt projektu un neveidot regulējumu, kas faktiski ierobežo drošu un profesionālu plānoto ārpusstacionāra dzemdību pieejamību Latvijā.
Aicinu strādāt pie situācijas uzlabošanas stacionārā, lai dzemdētājām tur būtu lielāka drošības sajūta un nebūtu jāmeklē alternatīvi varianti.
21.06.2026. 14:54
25-TA-2517/71
Anna Asnate Āboliņa
Labdien!
Šādi grozījumi ir absolūti nepamatoti un nekādā veidā neaizsargā sievietes, dzemdētājas. Tā vietā, jaunie grozījumi diskriminē sieviešu izvēli un palielina risku "brīvdzemdībām", bez jebkāda profesionāla atbalsta.
šie grozījumi izklausās vairāk pēc biznesa un naudas plūsmaz optimizaciju, nevis pēc vēlmes un vajadzības sargāt un atbalstīt sievietes dzemdībām.
ierosinu tā vietā meklēt risinājumus, kā uzlabot stacionāra dzemdību pieredzi.
Ar cieņu,
Anna Āboliņa.
Šādi grozījumi ir absolūti nepamatoti un nekādā veidā neaizsargā sievietes, dzemdētājas. Tā vietā, jaunie grozījumi diskriminē sieviešu izvēli un palielina risku "brīvdzemdībām", bez jebkāda profesionāla atbalsta.
šie grozījumi izklausās vairāk pēc biznesa un naudas plūsmaz optimizaciju, nevis pēc vēlmes un vajadzības sargāt un atbalstīt sievietes dzemdībām.
ierosinu tā vietā meklēt risinājumus, kā uzlabot stacionāra dzemdību pieredzi.
Ar cieņu,
Anna Āboliņa.
21.06.2026. 14:58
25-TA-2517/72
Fiziska persona
Iebildums par noteikumu projektu Nr. 25-TA-2517
Iebilstu pret grozījumiem daļā, kas nesamērīgi ierobežo sievietes iespēju izvēlēties dzemdību vietu. Sievietei ir tiesības, saņemot pilnīgu informāciju par iespējamiem riskiem un ieguvumiem, pašai pieņemt atbildīgu lēmumu par savu ķermeni, dzemdību norisi un sava bērna nākšanu pasaulē.
Pārmērīgi ierobežojumi nesamazinās vēlmi dzemdēt mājās. Tie var padarīt profesionāli asistētas mājdzemdības grūtāk pieejamas un veicināt neasistētu dzemdību izvēli, tādējādi palielinot riskus gan mātei, gan bērnam. Drošību efektīvāk veicinātu kvalificētu vecmāšu pieejamība, individuāla risku izvērtēšana, skaidra sadarbība ar stacionāriem un savlaicīgas pārvešanas iespējas.
Valstij būtu jāsniedz lielāks praktiskais un finansiālais atbalsts sievietei un bērnam. Valsts finansējumam par dzemdību aprūpi būtu jāseko sievietei un bērnam neatkarīgi no izvēlētās likumīgās dzemdību vietas, nevis automātiski jābūt piesaistītam tikai ārstniecības iestādei.
Aicinu pārskatīt grozījumus, saglabājot sievietes informētas izvēles tiesības un nodrošinot drošu, pieejamu un profesionāli asistētu dzemdību aprūpi.
21.06.2026. 15:08
25-TA-2517/73
Anete Krūmiņa
Es neatbalstu Veselības ministrijas piedāvātos grozījumus mājdzemdību regulējumā to pašreizējā formā. Lai gan mātes un bērna drošība ir pirmajā vietā, plānotie ierobežojumi ir zinātniski nepamatoti, mehāniski, birokrātiski un ierobežo Satversmē garantētās sievietes tiesības uz savas dzemdību vietas izvēli.
Sievietes un bērna veselība nevar tikt reducēta uz matemātiskiem rādītājiem (ĶMI, grūtniecības nedēļas utt), kopējai grūtniecības gaitai, veselības stāvoklim un mātes tiesībām pašai veikt izvēli attiecībā uz savu ķermeni un veselību, atstājot sekundāru lomu.
Ar veselības nozari, t.sk. reproduktīvās veselības un dzemdību, saistītie noteikumi nedrīkst tikt izmantoti rīcības brīvības un izvēles ierobežošanai, kā tas ir ierosinātajos grozījumos.
Sievietes un bērna veselība nevar tikt reducēta uz matemātiskiem rādītājiem (ĶMI, grūtniecības nedēļas utt), kopējai grūtniecības gaitai, veselības stāvoklim un mātes tiesībām pašai veikt izvēli attiecībā uz savu ķermeni un veselību, atstājot sekundāru lomu.
Ar veselības nozari, t.sk. reproduktīvās veselības un dzemdību, saistītie noteikumi nedrīkst tikt izmantoti rīcības brīvības un izvēles ierobežošanai, kā tas ir ierosinātajos grozījumos.
21.06.2026. 15:08
25-TA-2517/74
Inta Putāne
Kategoriski iebildumi pret Veselības ministrijas virzītajiem grozījumiem noteikumu projektā Nr. 25-TA-2517. Šis projekts to pašreizējā redakcijā nav vērsts uz pacientu drošības uzlabošanu, bet gan uz mērķtiecīgu, birokrātisku un finansiālu plānotu ārpusstacionāra dzemdību pakalpojuma likvidēšanu Latvijā, klaji pārkāpjot Satversmi, Pacientu tiesību likumu un labas pārvaldības principus.
1. Klajš pretrunīgums ar Anotāciju un sabiedrības maldināšana
Anotācijā deklarētais mērķis – "nodrošināt sievietei pozitīvu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi" – ir klajās un neatgriezeniskās pretrunās ar reālo noteikumu punktu saturu. Projekta sadaļā par ietekmi uz sabiedrību apgalvots, ka izmaiņas "pozitīvi ietekmēs grūtnieces", kas uzskatāma par apzinātu lēmumu pieņēmēju maldināšanu. Administratīvo šķēršļu un mākslīgu aizliegumu radīšana zema riska grūtniecēm nevis uzlabo pieredzi, bet gan dzen pacientes smagā emocionālā stresā un atņem viņām autonomiju pār savu ķermeni un veselības aprūpes izvēli. Anotācijā nav pievienoti nekādi vietējie statistikas dati vai neatkarīgi, recenzēti zinātniskie pētījumi, kas pierādītu, ka esošā mājdzemdību kārtība Latvijā apdraudētu sabiedrības veselību.
2. Pacientu tiesību un Satversmes pārkāpumi
Subjektīva diskriminācija: Prasība, ka ārpusstacionāra dzemdības var plānot tikai sievietei, kura ir "fiziski un psihiski vesela", bez jebkādiem skaidriem, objektīviem medicīniskiem kritērijiem, ir klaji diskriminējoša. Šāda "slidena" definīcija paver neierobežotas durvis sistēmas subjektīvai interpretācijai. Tā faktiski stigmatizē sievietes pēc viņu veselības vēstures, piemēram, liedzot tiesības uz mājdzemdībām personām, kurām pagātnē bijusi sekmīgi kontrolēta trauksme vai depresija, lai gan tieši nepazīstama un kontrolējoša stacionāra vide šādām pacientēm var izsaukt jaunas panikas lēkmes un psiholoģisku traumu.
Interešu konflikta legalizācija. Prasība 35.–37. grūtniecības nedēļā obligāti saņemt stacionārā praktizējoša speciālista "atļauju" jeb konsultāciju par piemērotību mājdzemdībām ir absurda. Pirmkārt, tā klaji pārkāpj Pacientu tiesību likuma 8. pantu, kas garantē pacienta tiesības brīvi izvēlēties ārstniecības personu un iestādi. Otrkārt, tā rada grandiozu interešu konfliktu: stacionāri un reģionālās nodaļas, kas cīnās par "klientu skaitu" sarūkošas dzimstības apstākļos, filozofisku vai finansiālu apsvērumu dēļ var masveidā atteikt saskaņojumu. Treškārt, šis punkts klaji devalvē un diskreditē mājdzemdību vecmāšu profesionālo kompetenci, kuras grūtnieci ir izmeklējušas un uzraudzījušas deviņus mēnešus.
3. Mehāniski, zinātniski nepamatoti ierobežojumi
Mākslīgs laika saīsinājums : Aizliegums plānot mājdzemdības, tiklīdz iestājas termiņš 41 nedēļa un 0 dienas, ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un starptautiskajām dzemdniecības vadlīnijām. Saskaņā ar zinātnes atziņām, pilnmetrāžas fizioloģiska grūtniecība ilgst līdz pat 41 nedēļai un 6 dienām, un "pārnēsāšana" sākas tikai no 42. nedēļas. Šī mehāniskā norma liegs simtiem sieviešu sagaidīt pilnīgi dabisku, fizioloģisku dzemdību sākumu savā drošajā vidē, pakļaujot viņas nevajadzīgai medicīniskai ierosināšanai slimnīcā.
ĶMI rāmji : Absolūts aizliegums mājdzemdībām, ja sievietes ĶMI pārsniedz 30 kg/m², neņemot vērā kopējo klīnisko ainu, ir nepārdomāts. Ķermeņa masa nevar kalpot par vienīgo un automātisko "sarkano gaismu", ja grūtniecība visā tās gaitā ir bijusi pilnībā fizioloģiska un bez blakus patoloģijām. Sievietes ķermenis nav matemātiska tabula, un lēmumi par dzemdību vietu ir jāpieņem, balstoties uz individuālu risku izvērtējumu, ko veic aprūpes speciālists, nevis ierēdnis pie rakstāmgalda.
4. Profesionālās darbības ierobežošana un tirgus kropļošana
Pieprasīt, lai mājdzemdībās obligāti būtu klāt divas ārstniecības personas, un noteikt, ka vecmātei obligāti jābūt nostrādājušai stacionārā tieši 5 gadus, ir nesamērīgs administratīvais slogs. Vecmātes kompetenci Latvijā jau apliecina valsts akreditēta izglītība, sekmīga sertifikācija, regulāra resertifikācija un tālākizglītība. Automātiska un drakoniska 5 gadu stacionāra cenza uzlikšana mākslīgi izslēdz jaunās un kvalificētās vecmātes no darba tirgus brīdī, kad valstī dzemdību nodaļas tiek slēgtas un amata vietu skaits slimnīcās samazinās. Savukārt divu speciālistu obligāta klātbūtne zema riska dzemdībās nepamatoti sadārdzina pakalpojumu, padarot to finansiāli nepieejamu lielai daļai Latvijas ģimeņu.
5. Katastrofāls bīstamības efekts – Brīvdzemdību uzplaukums
Pārmērīgi un represīvi ierobežojumi nekad nesasniegs Veselības ministrijas naivi cerēto rezultātu – piespiest visas sievietes dzemdēt stacionāros. Starptautiskā pieredze rāda, ka gadījumos, kad valsts maksimāli apgrūtina legālu un drošu, sertificētu mediķu asistētu mājdzemdību pieejamību, sievietes, kuras kategoriski nevēlas pakļauties stacionāru sistēmai, izvēlas "brīvdzemdības" (neasistētas dzemdības bez jebkāda medicīniskā personāla klātbūtnes).
Aizliedzot kvalificētām vecmātēm palīdzēt sievietēm, kuru grūtniecība sasniegusi 41 nedēļu vai kuru ĶMI ir 31, valsts pati personīgi nostums šīs ģimenes pagrīdē un pakļaus viņas nekontrolētam dzīvības apdraudējumam. Tas ir tiešā pretrunā ar sabiedrības veselības un drošības interesēm.
Priekšlikumi noteikumu projekta pilnveidei:
Lai nodrošinātu Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai atbilstošu, drošu un uz pacientu vērstu regulējumu, pieprasu:
Svītrot par obligātu saskaņojuma un atļaujas saņemšanu tuvākajā stacionārā, saglabājot sievietes tiesības patstāvīgi vienoties par aprūpi ar savu izvēlēto sertificēto speciālistu.
Grozīt punktu, pagarinot mājdzemdību pieejamības termiņu līdz 41 nedēļai un 6 dienām, kā to nosaka PVO un starptautiskie standarti fizioloģiskai grūtniecībai.
Svītrot punktu (ĶMI < 30 kg/m²) un aizstāt to ar nosacījumu par individuālu un vispusīgu metabolā un kardiovaskulārā riska izvērtējumu.
Precizēt un objektīvi definēt punktu, izslēdzot interpretējamos un stigmatizējošos vārdus "psihiski vesela", aizstājot tos ar konkrētām, smagām, akūtām kontrindikācijām.
Svītrot punktā prasību par obligātu 5 gadu darba pieredzi tieši stacionārā, uzticoties Latvijas Māsu un vecmāšu asociācijas sertifikācijas procesam, kas jau apliecina speciālista tiesības praktizēt patstāvīgi.
Pieprasu Veselības ministriju apturēt tiesību akta projekta virzību pašreizējā redakcijā un nodrošināt tiesisku un iekļaujošu sabiedrības līdzdalības procesu, organizējot starpdisciplināras darba grupas sanāksmes ar Latvijas Mājdzemdību vecmāšu apvienības un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības pārstāvjiem, lai izstrādātu labas pārvaldības principiem atbilstošu regulējumu. Baltijas valstīs un Eiropā tiesības uz drošu dzemdību vietas izvēli ir pašsaprotams demokrātiskas valsts standarts, ko šie grozījumi mēģina brutāli sagraut Ņemot vērā klajās pretrunas starp anotācijā deklarētajiem mērķiem un reālo noteikumu projektu, kā arī starptautisku, zinātniski pamatotu datu trūkumu drakonisku ierobežojumu noteikšanai, pieprasu Valsts kancelejai un Veselības ministrijas vadībai izvērtēt Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vecākās ekspertes Viktorijas Korņenkovas un valsts sekretāres Agneses Vaļulienes profesionālo kompetenci, rīcības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam un atbilstību ieņemamajam amatam. Šis tiesību akta projekts (ID: 25-TA-2517) ir sagatavots neprofesionāli, neatbilstoši labas likumdošanas prakses un tiesiskā samērīguma principiem. Tas satur zinātniski nepamatotus, diskriminējošus rāmjus un neprecizitātes anotācijā, demonstrējot klaju neizpratni par nozares specifiku, starptautiskajām PVO vadlīnijām un pacientu pamattiesībām. Nepilnīga risku analīze, sabiedrības viedokļa ignorēšana un sabiedrības interesēm bīstamu normu virzīšana grauj uzticību valsts pārvaldei kopumā un rada pamatotas šaubas par minēto amatpersonu kvalifikāciju šādu stratēģisku dokumentu izstrādē un pārraudzībā.
1. Klajš pretrunīgums ar Anotāciju un sabiedrības maldināšana
Anotācijā deklarētais mērķis – "nodrošināt sievietei pozitīvu grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda pieredzi" – ir klajās un neatgriezeniskās pretrunās ar reālo noteikumu punktu saturu. Projekta sadaļā par ietekmi uz sabiedrību apgalvots, ka izmaiņas "pozitīvi ietekmēs grūtnieces", kas uzskatāma par apzinātu lēmumu pieņēmēju maldināšanu. Administratīvo šķēršļu un mākslīgu aizliegumu radīšana zema riska grūtniecēm nevis uzlabo pieredzi, bet gan dzen pacientes smagā emocionālā stresā un atņem viņām autonomiju pār savu ķermeni un veselības aprūpes izvēli. Anotācijā nav pievienoti nekādi vietējie statistikas dati vai neatkarīgi, recenzēti zinātniskie pētījumi, kas pierādītu, ka esošā mājdzemdību kārtība Latvijā apdraudētu sabiedrības veselību.
2. Pacientu tiesību un Satversmes pārkāpumi
Subjektīva diskriminācija: Prasība, ka ārpusstacionāra dzemdības var plānot tikai sievietei, kura ir "fiziski un psihiski vesela", bez jebkādiem skaidriem, objektīviem medicīniskiem kritērijiem, ir klaji diskriminējoša. Šāda "slidena" definīcija paver neierobežotas durvis sistēmas subjektīvai interpretācijai. Tā faktiski stigmatizē sievietes pēc viņu veselības vēstures, piemēram, liedzot tiesības uz mājdzemdībām personām, kurām pagātnē bijusi sekmīgi kontrolēta trauksme vai depresija, lai gan tieši nepazīstama un kontrolējoša stacionāra vide šādām pacientēm var izsaukt jaunas panikas lēkmes un psiholoģisku traumu.
Interešu konflikta legalizācija. Prasība 35.–37. grūtniecības nedēļā obligāti saņemt stacionārā praktizējoša speciālista "atļauju" jeb konsultāciju par piemērotību mājdzemdībām ir absurda. Pirmkārt, tā klaji pārkāpj Pacientu tiesību likuma 8. pantu, kas garantē pacienta tiesības brīvi izvēlēties ārstniecības personu un iestādi. Otrkārt, tā rada grandiozu interešu konfliktu: stacionāri un reģionālās nodaļas, kas cīnās par "klientu skaitu" sarūkošas dzimstības apstākļos, filozofisku vai finansiālu apsvērumu dēļ var masveidā atteikt saskaņojumu. Treškārt, šis punkts klaji devalvē un diskreditē mājdzemdību vecmāšu profesionālo kompetenci, kuras grūtnieci ir izmeklējušas un uzraudzījušas deviņus mēnešus.
3. Mehāniski, zinātniski nepamatoti ierobežojumi
Mākslīgs laika saīsinājums : Aizliegums plānot mājdzemdības, tiklīdz iestājas termiņš 41 nedēļa un 0 dienas, ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un starptautiskajām dzemdniecības vadlīnijām. Saskaņā ar zinātnes atziņām, pilnmetrāžas fizioloģiska grūtniecība ilgst līdz pat 41 nedēļai un 6 dienām, un "pārnēsāšana" sākas tikai no 42. nedēļas. Šī mehāniskā norma liegs simtiem sieviešu sagaidīt pilnīgi dabisku, fizioloģisku dzemdību sākumu savā drošajā vidē, pakļaujot viņas nevajadzīgai medicīniskai ierosināšanai slimnīcā.
ĶMI rāmji : Absolūts aizliegums mājdzemdībām, ja sievietes ĶMI pārsniedz 30 kg/m², neņemot vērā kopējo klīnisko ainu, ir nepārdomāts. Ķermeņa masa nevar kalpot par vienīgo un automātisko "sarkano gaismu", ja grūtniecība visā tās gaitā ir bijusi pilnībā fizioloģiska un bez blakus patoloģijām. Sievietes ķermenis nav matemātiska tabula, un lēmumi par dzemdību vietu ir jāpieņem, balstoties uz individuālu risku izvērtējumu, ko veic aprūpes speciālists, nevis ierēdnis pie rakstāmgalda.
4. Profesionālās darbības ierobežošana un tirgus kropļošana
Pieprasīt, lai mājdzemdībās obligāti būtu klāt divas ārstniecības personas, un noteikt, ka vecmātei obligāti jābūt nostrādājušai stacionārā tieši 5 gadus, ir nesamērīgs administratīvais slogs. Vecmātes kompetenci Latvijā jau apliecina valsts akreditēta izglītība, sekmīga sertifikācija, regulāra resertifikācija un tālākizglītība. Automātiska un drakoniska 5 gadu stacionāra cenza uzlikšana mākslīgi izslēdz jaunās un kvalificētās vecmātes no darba tirgus brīdī, kad valstī dzemdību nodaļas tiek slēgtas un amata vietu skaits slimnīcās samazinās. Savukārt divu speciālistu obligāta klātbūtne zema riska dzemdībās nepamatoti sadārdzina pakalpojumu, padarot to finansiāli nepieejamu lielai daļai Latvijas ģimeņu.
5. Katastrofāls bīstamības efekts – Brīvdzemdību uzplaukums
Pārmērīgi un represīvi ierobežojumi nekad nesasniegs Veselības ministrijas naivi cerēto rezultātu – piespiest visas sievietes dzemdēt stacionāros. Starptautiskā pieredze rāda, ka gadījumos, kad valsts maksimāli apgrūtina legālu un drošu, sertificētu mediķu asistētu mājdzemdību pieejamību, sievietes, kuras kategoriski nevēlas pakļauties stacionāru sistēmai, izvēlas "brīvdzemdības" (neasistētas dzemdības bez jebkāda medicīniskā personāla klātbūtnes).
Aizliedzot kvalificētām vecmātēm palīdzēt sievietēm, kuru grūtniecība sasniegusi 41 nedēļu vai kuru ĶMI ir 31, valsts pati personīgi nostums šīs ģimenes pagrīdē un pakļaus viņas nekontrolētam dzīvības apdraudējumam. Tas ir tiešā pretrunā ar sabiedrības veselības un drošības interesēm.
Priekšlikumi noteikumu projekta pilnveidei:
Lai nodrošinātu Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai atbilstošu, drošu un uz pacientu vērstu regulējumu, pieprasu:
Svītrot par obligātu saskaņojuma un atļaujas saņemšanu tuvākajā stacionārā, saglabājot sievietes tiesības patstāvīgi vienoties par aprūpi ar savu izvēlēto sertificēto speciālistu.
Grozīt punktu, pagarinot mājdzemdību pieejamības termiņu līdz 41 nedēļai un 6 dienām, kā to nosaka PVO un starptautiskie standarti fizioloģiskai grūtniecībai.
Svītrot punktu (ĶMI < 30 kg/m²) un aizstāt to ar nosacījumu par individuālu un vispusīgu metabolā un kardiovaskulārā riska izvērtējumu.
Precizēt un objektīvi definēt punktu, izslēdzot interpretējamos un stigmatizējošos vārdus "psihiski vesela", aizstājot tos ar konkrētām, smagām, akūtām kontrindikācijām.
Svītrot punktā prasību par obligātu 5 gadu darba pieredzi tieši stacionārā, uzticoties Latvijas Māsu un vecmāšu asociācijas sertifikācijas procesam, kas jau apliecina speciālista tiesības praktizēt patstāvīgi.
Pieprasu Veselības ministriju apturēt tiesību akta projekta virzību pašreizējā redakcijā un nodrošināt tiesisku un iekļaujošu sabiedrības līdzdalības procesu, organizējot starpdisciplināras darba grupas sanāksmes ar Latvijas Mājdzemdību vecmāšu apvienības un Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības pārstāvjiem, lai izstrādātu labas pārvaldības principiem atbilstošu regulējumu. Baltijas valstīs un Eiropā tiesības uz drošu dzemdību vietas izvēli ir pašsaprotams demokrātiskas valsts standarts, ko šie grozījumi mēģina brutāli sagraut Ņemot vērā klajās pretrunas starp anotācijā deklarētajiem mērķiem un reālo noteikumu projektu, kā arī starptautisku, zinātniski pamatotu datu trūkumu drakonisku ierobežojumu noteikšanai, pieprasu Valsts kancelejai un Veselības ministrijas vadībai izvērtēt Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vecākās ekspertes Viktorijas Korņenkovas un valsts sekretāres Agneses Vaļulienes profesionālo kompetenci, rīcības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam un atbilstību ieņemamajam amatam. Šis tiesību akta projekts (ID: 25-TA-2517) ir sagatavots neprofesionāli, neatbilstoši labas likumdošanas prakses un tiesiskā samērīguma principiem. Tas satur zinātniski nepamatotus, diskriminējošus rāmjus un neprecizitātes anotācijā, demonstrējot klaju neizpratni par nozares specifiku, starptautiskajām PVO vadlīnijām un pacientu pamattiesībām. Nepilnīga risku analīze, sabiedrības viedokļa ignorēšana un sabiedrības interesēm bīstamu normu virzīšana grauj uzticību valsts pārvaldei kopumā un rada pamatotas šaubas par minēto amatpersonu kvalifikāciju šādu stratēģisku dokumentu izstrādē un pārraudzībā.
21.06.2026. 15:37
25-TA-2517/77
Fiziska persona
Katrai sievietei ir 100% tiesības pieņemt galīgo lēmumu, saistībā ar savām dzemdībām gan vietu, gan speciālistiem, esot informētai gan par riskiem, gan ieguvumiem!
Ierosinātie grozījumi NAV atbistoši un nekādi neuzlabo esošo situāciju LV, un tie nekādi neveicinatu dzimstības palielināšanos vai neuzlabotu dzemdētāju un jaundzimušo veselības stavokli, jo statistika pierāda, ka tieši stacionāros piedzīvotajās dzemdībās ir lielāki un biežāki riski, kas skar gan dzemdētāju, dzemdību procesus, gan jaundzimušo un tā aprūpi.
Šie grozījumi NEKĀDI neuzlabos situāciju LV vai sieviešu un bērnu intereses, vai veselības stavokli ,tieši pretēji.
Man ir divu personisko dzemdību pieredze, esmu strādājusi stacionāra Dzemdību nodaļā, esmu māsa ar bērnu māsas specializāciju.
Ja tiešām vēlamies ieviest, kādus grozījumus esam 100% droši, ka tie ir pamatoti un iesaistīto personu( sieviešu, bērnu un ģimenes) interesēs un veicina to veselību, labklājību un labbūtību.
Ierosinātie grozījumi NAV atbistoši un nekādi neuzlabo esošo situāciju LV, un tie nekādi neveicinatu dzimstības palielināšanos vai neuzlabotu dzemdētāju un jaundzimušo veselības stavokli, jo statistika pierāda, ka tieši stacionāros piedzīvotajās dzemdībās ir lielāki un biežāki riski, kas skar gan dzemdētāju, dzemdību procesus, gan jaundzimušo un tā aprūpi.
Šie grozījumi NEKĀDI neuzlabos situāciju LV vai sieviešu un bērnu intereses, vai veselības stavokli ,tieši pretēji.
Man ir divu personisko dzemdību pieredze, esmu strādājusi stacionāra Dzemdību nodaļā, esmu māsa ar bērnu māsas specializāciju.
Ja tiešām vēlamies ieviest, kādus grozījumus esam 100% droši, ka tie ir pamatoti un iesaistīto personu( sieviešu, bērnu un ģimenes) interesēs un veicina to veselību, labklājību un labbūtību.
21.06.2026. 16:19
25-TA-2517/78
Vaira Avota
Iebilstu pret grozījumiem bez papildu izskatīšanas un precīza nodrošināšanas plāna.
Ārpusstacionāra dzemdību kārtības ierobežošana ir pretrunā ar sievietes pašnoteikšanos, kā arī maldina sabiedrību par patiesi nozīmīgo - sadarbības trūkumu starp dzemdību palīdzības stacionāros un ārpusstacionāra dzemdību vecmātēm.
Esam atpakaļ viduslaikos un meklējam vainīgo tā vietā, lai veidotu sistēmu, kur katrs var atrast sev piemērotāko, pie tam šo, brīvās izvēles iespēju, jau tagad piedāvājot tikai kā maksas luksusa pasākumu, kas nekādi neietekmē esošo, valsts aprūpes sistēmu. Sievietēm jau šobrīd ir ļoti ierobežotas iespējas veidot savu dzemdību pieredzi - līgumdzemdību iespējas ir nelielas un to atalgojums pazemojošs stacionāra vecmātēm, tiek slēgtas reģionālās dzemdību nodaļas, bet lielajos centros ir pacientu pieplūdums un ne vienmēr iespēja tur atrasties kopā ar partneri vai pavadoni vai saņemt, piemēram, ūdensdzemdību iespēju, bet asistēto ārpusdzemdību iespēja ir īpaši ierobežota - pāris sertificētas “mājdzemdību” vecmātes visā Latvijas teritorijā, kā arī šādu dzemdību relatīvi lielās izmaksas.
Šībrīža risku perspektīva grūtnieču aprūpē ignorē normālu, fizioloģisku dzemdību pieeju, kuru jau kā ilgtoši pieņemtu normu rekomendē PVO. Pirmais un vissvarīgākais no punktiem - cieņpilna aprūpe, sievietei esot par noteicēju:
“Tiek rekomendēta cieņpilna mātes aprūpe - aprūpe, kas tiek organizēta un piedāvāta visām sievietēm, ievērojot cieņu, privātumu un konfidencialitāti, pasargājot no kaitējuma un ļaunprātīgas izturēšanās, kā arī sniedz iespēju informētei izvēlei un nepārtrauktam atbalstam dzemdību laikā.” (WHO, 2018, pieejas veids https://iris.who.int/server/api/core/bitstreams/ba043cf7-cba4-484d-bf7e-ec79c4102d54/content).
Šo grozījumu akla un steidzīga pieņemšana tikai palielinās neasistētu dzemdību skaitu un mazina uzticību valsts nodrošinātai veselības aprūpei. Kā vecmāte pēc profesijas un mamma, kas dzemdējusi plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, kā arī brīvas, demokrātiskas sabiedrības pilsone aicinu uz šo noteikumu plašākas apspriedes un precīzu plānu, kas pietuvināts realitātei, ņemot vērā visu Latvijas sieviešu viedokli un valsts aprūpes fiziskos un personāla resursu izvērtēšanu.
21.06.2026. 16:36
25-TA-2517/79
Fiziska persona
Neatbalstu šādu iniciatīvu. Katrai sievietei, topošai mātei ir tiesības pašai izlemt par savu dzemdību norisi. Nav nekādu zinātnisku pētījumu pamatojumi šajā sakarā, lai aizliegtu pie zināmiem nosacījumiem izvēlēties sievietei mājdzemdības. Ja tās neiesaka, tad to arī kopīgi ar ārstu izlemj, nevis kāds pēkšņi izveidots likums, bet kompetenta, zinoša ārstniecības persona. Šis priekšlikums par mājdzemdību ierobežojumiem ir pretrunā ar jebkādām cilvēktiesībām. Sieviete un viņas ķermenis, viņas bērns nedrīkst tikt pakļauts un ietekmēts ar kādiem izdomātiem likumiem.
21.06.2026. 16:38
25-TA-2517/80
Marta Līmane
Vēlos paust savu iebildumu pret grozījumiem, kas ierobežotu sieviešu iespējas izvēlēties sev piemērotāko dzemdību vietu.
Uzskatu, ka sievietei ir tiesības pieņemt informētu lēmumu par savu grūtniecības un dzemdību aprūpi, tai skaitā izvēlēties vidi, kurā viņa jūtas visdrošāk, mierīgāk un visvairāk respektēta. Šādas tiesības ir cieši saistītas ar personas autonomiju, cilvēka cieņu un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Latvijā mājdzemdības jau daudzus gadus tiek nodrošinātas reglamentētā kārtībā kvalificētu speciālistu uzraudzībā, paredzot rūpīgu grūtnieču izvērtēšanu un drošības kritēriju ievērošanu. Tādēļ uzskatu, ka sieviešu izvēles iespēju ierobežošana nav samērīgs risinājums.
Dažādās valstīs veiktie pētījumi liecina, ka zema riska grūtniecībās plānotas mājdzemdības kvalificētu speciālistu uzraudzībā ir droša izvēle. Vienlaikus ir svarīgi turpināt pilnveidot sadarbību starp mājdzemdību speciālistiem un stacionārajām ārstniecības iestādēm, nevis ierobežot sieviešu tiesības izvēlēties.
Aicinu saglabāt sieviešu tiesības pašām pieņemt informētus lēmumus par dzemdību vietu un nodrošināt, ka valsts politika balstās uz cieņu pret ģimeņu izvēli, profesionālu aprūpi un pierādījumos balstītu pieeju.
Ar cieņu,
Marta Līmane
21.06.2026. 16:45
25-TA-2517/81
Fiziska persona
Jaunie ierobežojumi palielina risku, ka sieviete nelegāli bez medicīniskās palīdzības mēģinās dzemdēt mājās. Vai slēps faktus par savu grūtniecību no uzraugošā speciālista, lai saņemtu atļauju dzemdēt sev izvēlētā vidē.
Par piemēru var ņemt ierobežojumu dzemdēt mājās pēc 40. nedēļas. Pilnīgi normāli un veselīgi ir sagaidīt bērna naturālo ierašanos pasaulē līdz 42. nedēļai. Ja sieviete vēlēsies 41. nedēļā dzemdēt mājās, bet tas netiks atļauts, tad mātei būs papildus psiholoģiskais stress būt slimnīcā, kas negatīvi var ietekmēt dzemdību gaitu un jaundzimušā veselību.
ĶMI nav akurāts rādītājs par sievietes fizioloģisko
veselību. Tas bieži mēdz būt nepareiz sievietēm ar lielāku muskuļu masu un īsāka auguma cilvēkiem. Respektīvi mātes, kuras ir aktīvas un īsākas nevarēs dzemdēt sev izvēlētā vietā, lai gan ir pilnīgi veselas.
Par piemēru var ņemt ierobežojumu dzemdēt mājās pēc 40. nedēļas. Pilnīgi normāli un veselīgi ir sagaidīt bērna naturālo ierašanos pasaulē līdz 42. nedēļai. Ja sieviete vēlēsies 41. nedēļā dzemdēt mājās, bet tas netiks atļauts, tad mātei būs papildus psiholoģiskais stress būt slimnīcā, kas negatīvi var ietekmēt dzemdību gaitu un jaundzimušā veselību.
ĶMI nav akurāts rādītājs par sievietes fizioloģisko
veselību. Tas bieži mēdz būt nepareiz sievietēm ar lielāku muskuļu masu un īsāka auguma cilvēkiem. Respektīvi mātes, kuras ir aktīvas un īsākas nevarēs dzemdēt sev izvēlētā vietā, lai gan ir pilnīgi veselas.
21.06.2026. 16:46
25-TA-2517/83
Fiziska persona
Nepiekrītu šim priekšlikumam attiecībā uz mājdzemdībām un jaunajiem nosacījumiem. Uzskatu ka sieviete pati zin un vislabāk jūt kas viņai nepieciešams attiecībā uz bērniņa nākšanu pasaulē. Šajā laikā sievietei jājūtas droši un labi. Un ja tā drošā vieta nav slimnīca, bet jebkur citur ārsta uzraudzībā, tad kāpēc lai kāds to aizliegtu.
Dzīvojam demokrātiskā valstī.
Dzīvojam demokrātiskā valstī.
21.06.2026. 17:09
25-TA-2517/84
Fiziska persona
Tikai sievietei pašai ir tiesības izlemt, kādas dzemdības viņa vēlas piedzīvot, kur un kā viņa jūtas visdrošāk! Redzot zemos dzimstību rādītājus, šādi grozījumi šķiet pagalam absurdi!
21.06.2026. 17:11
25-TA-2517/85
Inese Monika Korpa
Mūsu meita piedzima mājdzemdībās un aizliegt šo sievieti, ģimeni un bērnu stiprinošo pieredzi uzskatu par klaji ierobežojošu.
Kā arī, ierosinātie grozījumi neuzlabos esošo situāciju Latvijā un noteikti neveicinās dzimstības palielināšanos.
Kā arī, ierosinātie grozījumi neuzlabos esošo situāciju Latvijā un noteikti neveicinās dzimstības palielināšanos.
21.06.2026. 17:11
25-TA-2517/86
Marta Toode-Pusaudze
Man ir bail no mājdzembībām un nezinu vai kādreiz būtu klients šim virzienam, bet , to pasakot, katrai sievietei jābūt tiesībām izlemt pašai, pat par spīti tam, ka var būt šie riski. Dzemdības kā tādas ir risks.
Arī slimnīcā notiek traumatiskas pieredzes attiecībā uz dzemdētāju, un, cik rāda pieredžu stāsti, daudz biežāk kā mājās dzemdējot.
Pieļauju, ka šī iniciatīva ir radusies šo skumjo un traģisko gadījumu dēļ, bet tas nav iemesls tagad to aizliegt un/vai ierobežot.
Pieļauju, ka šī iniciatīva ir radusies šo skumjo un traģisko gadījumu dēļ, bet tas nav iemesls tagad to aizliegt un/vai ierobežot.
Long story short, esmu pret ierobežojumiem.
21.06.2026. 17:22
25-TA-2517/87
Fiziska persona
Labdien!
Iebilstu pret priekšlikumu sievietēm ierobežot iespēju izvēlēties asistētas mājdzemdības. Demokrātiskā sabiedrībā sievietei jābūt iespējai pašai izvēlēties savu bērnu dzimšanas vietu. Sievietes un bērna drošības (veselības) dēļ, nedrīkst ierobežot asistētu mājdzemdību iespēju ar dažādiem noteikumiem, kas nav zinātniski pamatoti un ir subjektīvi vērtējami, citādi pastāvs risks, ka ģimenes izvēlēsies dzemdēt bērnus bez medicīnas personāla klātbūtnes.
Personīgi esmu izvēlējusies savus bērnus laist pasaulē asistētās mājdzemdībās, jo slimnīcas vide man rada satraukumu. Ja grūtniecībām būtu bijis kāds risks, noteikti dotos uz stacionāru. Mājas vide rada emocionāli drošību sievietei un šeit nav runa par "psihisku veselību", kas priekšlikumā minēts kā ierobežojošs faktors mājdzemdību izvēlei.
Iebilstu pret priekšlikumu sievietēm ierobežot iespēju izvēlēties asistētas mājdzemdības. Demokrātiskā sabiedrībā sievietei jābūt iespējai pašai izvēlēties savu bērnu dzimšanas vietu. Sievietes un bērna drošības (veselības) dēļ, nedrīkst ierobežot asistētu mājdzemdību iespēju ar dažādiem noteikumiem, kas nav zinātniski pamatoti un ir subjektīvi vērtējami, citādi pastāvs risks, ka ģimenes izvēlēsies dzemdēt bērnus bez medicīnas personāla klātbūtnes.
Personīgi esmu izvēlējusies savus bērnus laist pasaulē asistētās mājdzemdībās, jo slimnīcas vide man rada satraukumu. Ja grūtniecībām būtu bijis kāds risks, noteikti dotos uz stacionāru. Mājas vide rada emocionāli drošību sievietei un šeit nav runa par "psihisku veselību", kas priekšlikumā minēts kā ierobežojošs faktors mājdzemdību izvēlei.
21.06.2026. 17:25
25-TA-2517/88
Inese Ineta Janava
Esmu PRET šo priekšlikumu attiecībā uz mājdzemdībām un jaunajiem nosacījumiem. Tas, ka man ir diagnosticēta trauksme un agrāk bija depresija, nenozīmē, ka esmu neatbilstoša kandidāte uz mājdzemdībām. Trauksme stacionārā ir augstāka un diemžēl dzemdības stacionārā (pārāk bieži) ir traumējošas un paaugstina pēcdzemdību depresijas risku. Katrai sievietei jābūt iespējai lemt par savu ķermeni un par savām dzemdībām. Šādi ierobežojumi palielina risku dzemdībām bez profesionāļu klātbūtnes. Kas atkal nozīmē lielāku iespējamību, ka nāksies piedzīvot mātes un/vai bērna nāvi.
21.06.2026. 17:26
25-TA-2517/90
Fiziska persona
Kā topošā māmiņa uzskatu, ka tās ne tikai ir manas tiesības, bet arī pienākums, izvērtēt visas iespējas, iespējamos scenārijus un izdarīt apzinātu izvēli par to kur un kā es laižu pasaulē savu bērniņu, ņemot vērā gan manu fizisko sagatavotību, gan mentālo. Dzemdību gaitu tiešā veidā ietekmē tas, cik mamma tajā brīdī jūtas droša par vidi un procesu, atņemot viņai iespēju šo vidi izvēlēties pašai, noteikti palielināsies negatīvo dzemdību pieredžu apjoms, kas nav nepieciešams ne mammai, ne mazulim, ne pārējām iesaistītajām personām.
21.06.2026. 17:34
25-TA-2517/91
Krista Kudore
Nepiekrītu grozījumiem un vēlmei ierobežot sievietes brīvu gribu, saistībā ar dzemdībām un mājdzemdībām. Katrai sievietei ir tiesības pašai izvēlēties, kur un kā viņa vēlas dzemdēt. Un lielākais absurds ir ierobežot sievietes, kurām ir bijusi trauksme vai depresija.
21.06.2026. 17:40
25-TA-2517/92
Fiziska persona
NEPIEKRĪTU, ESMU PRET!
Ar cieņu,
Sofija
Ar cieņu,
Sofija
21.06.2026. 17:41
25-TA-2517/93
Kaspars Guntis Leipcigs
Sveiki. Uzskatu, ka sievietēm jābūt ar brīvu izvēli kur laidīs pasaulē savu bērnu. Kādi likumi tam pa virsu būtu būtu pilnīgi lieki un nevaidzīgi.
21.06.2026. 18:05
Atlasīti 340 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25