Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret izstrasdaato likumprojektu!
I am not supporting this project, because I think it's the same situation as in Switzerland, where several nationalities are living in the same place, such as germans, Italians, and french people. So, it is important that they are not tear apart the country into pieces, because of the differences, but make their country the most efficient in the Europe by means of adaptation of four offecial languages: German, French, Italian and Romansh.
I am not supporting this project, because I think it's the same situation as in Switzerland, where several nationalities are living in the same place, such as germans, Italians, and french people. So, it is important that they are not tear apart the country into pieces, because of the differences, but make their country the most efficient in the Europe by means of adaptation of four offecial languages: German, French, Italian and Romansh.
21.04.2022. 22:26
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
21.04.2022. 22:27
Fiziska persona
Bērniem jāapgūst vispārējas zināšanas viņiem saprotama valodā.
21.04.2022. 22:27
Sergejs Jeļizarovs
Neatbalstu
21.04.2022. 22:29
Fiziska persona
Neatbalstu. Mācības dzimtajā valodā veicina labākas sekmes.Bērniem jāmācās dzimtā valodā. Ar valsts valodas apguvi. Projekts nav domāts izglītības kvalitātes uzlabošanai.
21.04.2022. 22:30
Fiziska persona
Apstādināt virzību! Neatbalstu pret izstrādāto likumproektu!
21.04.2022. 22:30
Fiziska persona
Noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību.
21.04.2022. 22:31
Fiziska persona
Neatbalstu
21.04.2022. 22:31
Fiziska persona
Noraidīt.
Mūsu ES kaimiņvalstis, atstājot vismaz kaut kādu atbalstu mazākumtautību izglītības programmām, jau ir ieguvušas savā labā jauno vecāku atbalstu, kas izvēlējās mainīt dzīvesvalsti, ņemot vērā arī šo faktoru. Zinot, ka mūsu valsts ir spējīga piedavāt līdzīgas vai pat labākas kvalitātes mazākumtautību izglītības programmas, nedrīkst pieļaut, lai mācību valoda būtu izšķīroša dzīvesvalsts maiņas lēmumā. Ir jābūt pretimnākošiem, cik grūti tas nebūtu. Turklāt ar lielu trūkumu skolotāju vidū, gan spējīgus lietot latviešu valodu vajadzīgajā līmenī, gan nē ir ievilkusies problēma, kas joprojām nav atrisināta. Tā ir primāra lieta, kam būtu jāpieverš uzmanība pirms atteikšanās no mazākumtautību izglītības programmām. Izglītībai, kas nav pasniegta labi pārvaldītajā valodā, būs vēl sliktāka kvalitāte, nekā tā ir šobrīd.
"Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē."
Es pilnīgi piekritu šim apgalvojumam, taču galvenā problēma nav ne direktoru, nedz arī mazākumtautību skolēnu un to vecāku galvās. Nav tā, ka daži skolēni par spīti nemācās valsts oficiālo valodu. Tie, kas negrib mācītites, neiemācīsies itin neko - nedz latviešu valodu, ni angļu, ni matemātiku. Un ir galu galā jāatzīst, ka pašlaik esoša programma latviešu valodas apgūvei mazākumtautības skolās ir neefektīva un tai ir vajadzīgi speciāli apmācīti skolotāji, kam jāprot pasniegt valodu un literatūru tiem bērniem, kuri ģimenē nerunā vai varbūt arī vienkārši nemāk pareizi runāt latviski. Diemžēl, skolotāji no latviešu skolām nereti nespēj saprast, ka pasniegšanai jābūt citādākai, bet ir jau par vēlu un beigās zaudē visi: skolēni un to vecāki, skolotāji, skola un valsts.
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
Mūsu ES kaimiņvalstis, atstājot vismaz kaut kādu atbalstu mazākumtautību izglītības programmām, jau ir ieguvušas savā labā jauno vecāku atbalstu, kas izvēlējās mainīt dzīvesvalsti, ņemot vērā arī šo faktoru. Zinot, ka mūsu valsts ir spējīga piedavāt līdzīgas vai pat labākas kvalitātes mazākumtautību izglītības programmas, nedrīkst pieļaut, lai mācību valoda būtu izšķīroša dzīvesvalsts maiņas lēmumā. Ir jābūt pretimnākošiem, cik grūti tas nebūtu. Turklāt ar lielu trūkumu skolotāju vidū, gan spējīgus lietot latviešu valodu vajadzīgajā līmenī, gan nē ir ievilkusies problēma, kas joprojām nav atrisināta. Tā ir primāra lieta, kam būtu jāpieverš uzmanība pirms atteikšanās no mazākumtautību izglītības programmām. Izglītībai, kas nav pasniegta labi pārvaldītajā valodā, būs vēl sliktāka kvalitāte, nekā tā ir šobrīd.
"Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē."
Es pilnīgi piekritu šim apgalvojumam, taču galvenā problēma nav ne direktoru, nedz arī mazākumtautību skolēnu un to vecāku galvās. Nav tā, ka daži skolēni par spīti nemācās valsts oficiālo valodu. Tie, kas negrib mācītites, neiemācīsies itin neko - nedz latviešu valodu, ni angļu, ni matemātiku. Un ir galu galā jāatzīst, ka pašlaik esoša programma latviešu valodas apgūvei mazākumtautības skolās ir neefektīva un tai ir vajadzīgi speciāli apmācīti skolotāji, kam jāprot pasniegt valodu un literatūru tiem bērniem, kuri ģimenē nerunā vai varbūt arī vienkārši nemāk pareizi runāt latviski. Diemžēl, skolotāji no latviešu skolām nereti nespēj saprast, ka pasniegšanai jābūt citādākai, bet ir jau par vēlu un beigās zaudē visi: skolēni un to vecāki, skolotāji, skola un valsts.
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
21.04.2022. 22:31
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
21.04.2022. 22:32
Fiziska persona
Neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu.
21.04.2022. 22:36
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas. Nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi skolās. Pašlaik trūkst ieienteresēto pasniedzēju un nav loğiskas, pārdomātas metodikas. Bērniem arī pašlaik nav iespējams apgūt paredzēto programmu latviešu valodā patstāvīgi, visu laiku nepieciešama vecāku dalība, tulkošana, skaidrošana. Rezultātā berniem vispār pazud interese apgūt vielu.
21.04.2022. 22:37
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
21.04.2022. 22:37
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumproektu .
21.04.2022. 22:37
Fiziska persona
Krievvalodīgās ģimenes Latvijā 37%. Krievu skolai Latvijā ir vairāk nekā 200 gadu. Krievu valoda latviešu valodu nekādi neapdraud. Pastāv liels pieprasījums ir pēc mazākumtautību skolām – krievu skolām. Starptautisko organizāciju ieteikumos teikts, ka bērni programmu vislabāk apgūst savā dzimtajā valodā, mūsu bērnu gadījumā tā ir krievu valoda. Paralēli un pakāpeniski bērni apgūst valsts valodu. Bilingvālā izglītības sistēma mazākumtautību skolās ir sevi pierādījusi un darbojas. Krievu bērni, absolvējot skolu, vienlīdz labi pārvalda krievu un latviešu valodu, par to liecina aptaujas.
Esmu kategoriski pret izglītības likuma grozījumiem, tie tikai novedīs pie izglītības kvalitātes pasliktināšanās.
Esmu kategoriski pret izglītības likuma grozījumiem, tie tikai novedīs pie izglītības kvalitātes pasliktināšanās.
21.04.2022. 22:38
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu.
Vairāki zinātniski raksti un starptautiski eksperti apstiprina faktu ka bērnam ir nepieciešams saņemt izglītību dzimtajā valodā. Pāreja uz apmācību tikai valsts valodā būtiski samazina bērnu izglītības un integrācijas iespējas. Un gandrīz pilnībā liedz bērniem ar logopediskiem vai dzirdes traucējumiem saņemt kvalitatīvu izglītīizglītību. Veiksmīgai eksakto zinātņu apguvei ir nepieciešams pamats ko bērns saņem sākumskolā un pamatskolā. Šo pamatu var nodrošināt tikai, ja izglītības process notiek dzimtajā valodā.
Vairāki zinātniski raksti un starptautiski eksperti apstiprina faktu ka bērnam ir nepieciešams saņemt izglītību dzimtajā valodā. Pāreja uz apmācību tikai valsts valodā būtiski samazina bērnu izglītības un integrācijas iespējas. Un gandrīz pilnībā liedz bērniem ar logopediskiem vai dzirdes traucējumiem saņemt kvalitatīvu izglītīizglītību. Veiksmīgai eksakto zinātņu apguvei ir nepieciešams pamats ko bērns saņem sākumskolā un pamatskolā. Šo pamatu var nodrošināt tikai, ja izglītības process notiek dzimtajā valodā.
21.04.2022. 22:39
Fiziska persona
Esmu pret!
21.04.2022. 22:41
Fiziska persona
Tas ir ļoti nevēlami. Būs pilnīga degradācija paaudzes.
21.04.2022. 22:42
Fiziska persona
Noradīt izskatīšanu un turpmāko virzību
21.04.2022. 22:44
Fiziska persona
Esmu pret mācībām tikai latviešu valodā
21.04.2022. 22:44
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu.
21.04.2022. 22:45
Fiziska persona
Noraidīt
21.04.2022. 22:47
Fiziska persona
Noraidīt projekta izskatīšanu
21.04.2022. 22:47
Fiziska persona
Pret izstrādāto likumprojektu.
21.04.2022. 22:48
Sergejs Nastjuks
Uzskatu šo projektu ka krievu runājošu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu diskrimināciju, kas ir dzimuši un dzīvo Latvijā. Mūsu bagātība ir vairāku valodu un kultūru zināšanā. ESMU KATEGORISKI PRET ŠO PROJEKTU.
21.04.2022. 22:48
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25