Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Tatjana Golubicka
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu.
13.04.2022. 20:36
Fiziska persona
Likumprojekta pamatojums nav balstīts uz pētījumiem, kad pierādītu, ka tas spēj sasniegt izvirzītos mērķus. Tieši pretēji, neatkarīgie pētījumi liecina, ka mācības dzimtajā valodā veicina labāku disciplīnu apguvi. Kamēr nav veikti kaut līdzšinējās Latvijas pieredzes pētījumi, šis likumprojekts ir noraidams.
Otrkārt, likumprojekts neparedz izmaiņas pasniedzēju sagatavošanas sistēmā, kas atrisinātu pasniedzēju trūkuma problēmu. Tieši pretēji, likumprojekts novedīs pie tā, ka trūkums vien palielināsies.
Otrkārt, likumprojekts neparedz izmaiņas pasniedzēju sagatavošanas sistēmā, kas atrisinātu pasniedzēju trūkuma problēmu. Tieši pretēji, likumprojekts novedīs pie tā, ka trūkums vien palielināsies.
13.04.2022. 20:39
Gaļina Magera
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
13.04.2022. 20:40
Fiziska persona
Neatbalstu!
Pret izstrādāto likumprojektu!
Pret izstrādāto likumprojektu!
13.04.2022. 20:42
Lidija Petrova
ATSAUKT !!!
Apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu !!!
Apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu !!!
13.04.2022. 20:43
Fiziska persona
Neatbalstu. Esmu pret šo likumprojektu un tā virzību!
13.04.2022. 20:48
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
13.04.2022. 20:50
Jevgenijs Artjuhs
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
13.04.2022. 20:52
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta Nr.56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.4120/2022).
Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums ,
latviešu valoda mazākumtautību skolās netiek pasniegta kvalitatīvi, ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode.
Tas ir noziegums pret mazākumtautību bērniem, kuriem ir liegts mācīties dzimtajā valodā.
ja nav skolotāju - nebūs kas māca - sakonēji ir jāveicina skolotāju skaita pieaugumu un tad ja ir iespējams plānot reformu.
Neaizmirst par bērniem, kuriem valodas attīstības problēmas, vismaz līdz 4 klasei saglabāt iespēju saņemt saprotāma veidā izglītību
Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums ,
latviešu valoda mazākumtautību skolās netiek pasniegta kvalitatīvi, ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode.
Tas ir noziegums pret mazākumtautību bērniem, kuriem ir liegts mācīties dzimtajā valodā.
ja nav skolotāju - nebūs kas māca - sakonēji ir jāveicina skolotāju skaita pieaugumu un tad ja ir iespējams plānot reformu.
Neaizmirst par bērniem, kuriem valodas attīstības problēmas, vismaz līdz 4 klasei saglabāt iespēju saņemt saprotāma veidā izglītību
13.04.2022. 20:53
Fiziska persona
Neatbalstu
13.04.2022. 20:54
Fiziska persona
Likvidēt mazākumtautību iespējas apgūt izglītību dzimtajā valodā?
Nav atbalstams!
Kategoriski NĒ!
Jo šis likumprojekts var apdraudēt LATVIJU!
Vai Nacionālā Apvienība uzaicina, ielūdz Putinu uz Latviju?
Vai Nacionālā Apvienība vēlas redzēt, kā NATO spēki karotu pret Putina spēkiem Latvijas zemē?
Kas notiks ar Latviju, ar mūsu mājām un civiliedzīvotājiem?
13.04.2022. 20:54
Fiziska persona
Likumprojekts ir noraidāms. Likumprojekta anotācijā skaidri norādīja pati ministrija: “LĪDZŠINĒJĀ mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās NAV pilnībā NODROŠINĀJUSI valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos”. Līdzšinējā pieeja = pakāpeniska valsts valodas proporcijas palielināšana visos izglītības līmeņos. Tas nozīmē, ka šī pieeja ir kļūdaina un nedarbojās un to NEDRĪKST turpināt un kur nu vēl palielināt. Ir jāveic rūpīga analīze, jāsaprot beidzot, ka pirms mācīties kādā valodā, šo valodu ir jāiemācās, nevis jāgaida, kad tā pati iemācīsies. Jāizstrādā tam piemērotus materiālus un metodikas, jānotestē tās, jāsaprot kā un cik ilgā laikā var iemācīt šo valodu bērniem, pieaugušajiem, jāsagādā šos materiālus un kvalitatīvus pasniedzējus un KVALITATĪVI JĀMĀCA valsts valoda. Bet vienkārši likt visiem lasīt un klausīties skolas programmu latviski (nemaz nedomājot, vai bērni saprot pasniedzamos priekšmetus)– tā nav 21.gadsimta civilizēta pieeja, bet gan vācu baronu viduslaiku metode. Kas Jums ir svarīgāks – topošie izglītotie pilsoņi vai kārtējo reizi diskriminēt pamatiedzīvotāju daļu, kas runā mazākumtautību valodās?
13.04.2022. 20:55
Fiziska persona
Atsaukt, kategoriski pret
13.04.2022. 20:57
Fiziska persona
Neatbalstu
13.04.2022. 20:58
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu и тд.
13.04.2022. 21:00
Fiziska persona
Apstādināt virzību
13.04.2022. 21:01
Vecāks
Neatbalstu!
Pret izstrādāto likumprojektu!
Skolas nav sagatavotas reformai, nav skolotāju.
Maztautībam ir tiesības uz izglītību dzimtājā valodā.
Ir bērni arī valodas traucējumiem, kas notiks ar viņiem?
Pret izstrādāto likumprojektu!
Skolas nav sagatavotas reformai, nav skolotāju.
Maztautībam ir tiesības uz izglītību dzimtājā valodā.
Ir bērni arī valodas traucējumiem, kas notiks ar viņiem?
13.04.2022. 21:02
Tatjana Dmitrijeva
Atbalstu mācības latviešu valodā. Latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Katras valsts iedzīvotājiem ir jāciena savas mītnes zemes valsts valodu.
13.04.2022. 21:03
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta Nr.56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.4120/2022). Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums , latviešu valoda mazākumtautību skolās netiek pasniegta kvalitatīvi, ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode.
13.04.2022. 21:05
Olga Starčenkova
Nepiekrītu. Nav sagatavoti kvalitātīvi mācību līdzekļi. Izglītības kvalitāte krīt katru gadu, trūkst skolotāji.
13.04.2022. 21:05
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
13.04.2022. 21:10
Tatjana Kašina
Atsaukt, neatbalstu likumprojektu!
13.04.2022. 21:11
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu.
13.04.2022. 21:11
Fiziska persona
Neatbalstu, tas ir diskrimināciju pret mazākumtautību bērniem!
Vispirms:
-Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums
-ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode.
Vispirms:
-Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums
-ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode.
13.04.2022. 21:14
Dmitrijs Dmitrijevs
Es uzskatu, ka valsts apmaksātu pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību ir jāsniedz vienīgi latviešu valodā. Latvijas Republikas teritorijā valsts valoda ir latviešu valoda, tātad arī obligātajai, valsts apmaksātajai izglītībai ir jābūt valsts valodā. Tādējādi tiks nodrošināta veiksmīga jauniešu integrācija darba tirgū un sabiedrībā. Izglītību valsts valodā (latviešu valodā) visās pirmskolas izglītības iestādēs, pamatskolās un vidējās izglītības iestādēs varētu nodrošināt jau ar 2022./2023. mācību gadu. Tā būtu apsveicama rīcība.
Izņēmums varētu būt Ukrainas bēgļu bērni, jo pašreizējā situācijā būtu neētiski Ukrainas bēgļu bērniem uzspiest obligātu latviešu valodas apguvi bērnudārzos, pamatskolās un vidējās izglītības iestādēs. Iespēju robežās būtu vēlams Ukrainas bēgļu bērniem sniegt izglītību ukraiņu valodā. Talkā varētu nākt digitālās e-mācību platformas. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai ir cieši jāsadarbojas ar Ukrainas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju (ukraiņu valodā: Міністерство освіти і науки України; Ukrainas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa: mon.gov.ua/ua), lai nodrošinātu sekmīgu un abpusēju sadarbību. Pašlaik norisinās karš, un mums ir jābūt saprotošiem un iecietīgiem pret bēgļiem no Ukrainas.
Latvijas Republika ir mūsdienīga, neatkarīga un demokrātiska valsts, tāpēc nevajadzētu atstāt novārtā mazākumtautības Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas publikāciju 2020. gada 3. novembrī Latvijas teritorijā dzīvo dažādas mazākumtautības: krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, vācieši un igauņi (avots: km.gov.lv/lv/mazakumtautibas?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F). Par šo mazākumtautību cilvēktiesībām būtu arī jāpadomā. Kā risinājums varētu būt, fakultatīvo mazākumtautību mācību priekšmetu ieviešana. Fakultatīvo mazākumtautību mācību priekšmetu apguve būtu brīvprātīga un daļēji valsts subsidēta, šie fakultatīvie mazākumtautību mācību priekšmeti nekādīgi neietekmētu pamatpriekšmetu apguvi. Daļu mācību maksas sedz skolēna vecāki, bet daļu mācību maksas sedz valsts. Varētu ieviest tādus fakultatīvos mazākumtautību mācību priekšmetus kā mazākumtautības kultūra un mazākumtautības valoda. Piemēram, krieviem tā būtu krievu kultūra un krievu valoda, bet baltkrieviem tā būtu baltkrievu kultūra un baltkrievu valoda. Piemēram, romiem tā būtu romu kultūra un romu valoda. Nodarbības varētu notikt sestdienās ārpus ierastās mācību nedēļas. Kopējais šo fakultatīvo mazākumtautību mācību priekšmetu apjoms varētu būt četras akadēmiskās stundas nedēļā. Ērtības dēļ var izmantot e-mācību platformas: «Uzdevumi.lv» vai «ЯКласс» (yaklass.ru).
Lai nodrošinātu latviešu nācijas pastāvēšanu un Latvijas Republikas ilgtspējīgu attīstību, ir jāspēcina latviešu valodas lietošana sabiedrībā. Daudzi jaunieši, rakstot zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD), saskaras ar to, ka trūkst zinātniskā literatūra latviešu valodā. Šī problēma skar arī studentus augstskolās. Angļu valodā ir pieejama augstvērtīga un daudzveidīga zinātniski pētnieciskā literatūra (lai arī liela daļa literatūras ir pieejama vienīgi par maksu), tomēr jaunieši skaras ar grūtībām, jo ir grūtības interpretēt un pareizi lietot zinātniskos terminus latviešu valodā. Bieži sanāk latviešu valodu piesārņot ar anglicismiem neziņas dēļ. Tādēļ pieejamajam mācību literatūras klāstam latviešu valodā ir jābūt krietni plašākam. Un šai literatūrai ir jābūt brīvi pieejamai un bezmaksas. Ļoti būtiski būtu nodrošināt jauniešus ar Office 365 (Microsoft Office) abonementu. Piemēram, Microsoft Word ir augstvērtīgs teksta redaktors, kas ļauj pārbaudīt pareizrakstību. Tas var ļoti atvieglot ne tikai latviešu valodas apguvi, bet arī svešvalodu apguvi.
Izņēmums varētu būt Ukrainas bēgļu bērni, jo pašreizējā situācijā būtu neētiski Ukrainas bēgļu bērniem uzspiest obligātu latviešu valodas apguvi bērnudārzos, pamatskolās un vidējās izglītības iestādēs. Iespēju robežās būtu vēlams Ukrainas bēgļu bērniem sniegt izglītību ukraiņu valodā. Talkā varētu nākt digitālās e-mācību platformas. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai ir cieši jāsadarbojas ar Ukrainas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju (ukraiņu valodā: Міністерство освіти і науки України; Ukrainas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa: mon.gov.ua/ua), lai nodrošinātu sekmīgu un abpusēju sadarbību. Pašlaik norisinās karš, un mums ir jābūt saprotošiem un iecietīgiem pret bēgļiem no Ukrainas.
Latvijas Republika ir mūsdienīga, neatkarīga un demokrātiska valsts, tāpēc nevajadzētu atstāt novārtā mazākumtautības Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas publikāciju 2020. gada 3. novembrī Latvijas teritorijā dzīvo dažādas mazākumtautības: krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, ebreji, romi, vācieši un igauņi (avots: km.gov.lv/lv/mazakumtautibas?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F). Par šo mazākumtautību cilvēktiesībām būtu arī jāpadomā. Kā risinājums varētu būt, fakultatīvo mazākumtautību mācību priekšmetu ieviešana. Fakultatīvo mazākumtautību mācību priekšmetu apguve būtu brīvprātīga un daļēji valsts subsidēta, šie fakultatīvie mazākumtautību mācību priekšmeti nekādīgi neietekmētu pamatpriekšmetu apguvi. Daļu mācību maksas sedz skolēna vecāki, bet daļu mācību maksas sedz valsts. Varētu ieviest tādus fakultatīvos mazākumtautību mācību priekšmetus kā mazākumtautības kultūra un mazākumtautības valoda. Piemēram, krieviem tā būtu krievu kultūra un krievu valoda, bet baltkrieviem tā būtu baltkrievu kultūra un baltkrievu valoda. Piemēram, romiem tā būtu romu kultūra un romu valoda. Nodarbības varētu notikt sestdienās ārpus ierastās mācību nedēļas. Kopējais šo fakultatīvo mazākumtautību mācību priekšmetu apjoms varētu būt četras akadēmiskās stundas nedēļā. Ērtības dēļ var izmantot e-mācību platformas: «Uzdevumi.lv» vai «ЯКласс» (yaklass.ru).
Lai nodrošinātu latviešu nācijas pastāvēšanu un Latvijas Republikas ilgtspējīgu attīstību, ir jāspēcina latviešu valodas lietošana sabiedrībā. Daudzi jaunieši, rakstot zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD), saskaras ar to, ka trūkst zinātniskā literatūra latviešu valodā. Šī problēma skar arī studentus augstskolās. Angļu valodā ir pieejama augstvērtīga un daudzveidīga zinātniski pētnieciskā literatūra (lai arī liela daļa literatūras ir pieejama vienīgi par maksu), tomēr jaunieši skaras ar grūtībām, jo ir grūtības interpretēt un pareizi lietot zinātniskos terminus latviešu valodā. Bieži sanāk latviešu valodu piesārņot ar anglicismiem neziņas dēļ. Tādēļ pieejamajam mācību literatūras klāstam latviešu valodā ir jābūt krietni plašākam. Un šai literatūrai ir jābūt brīvi pieejamai un bezmaksas. Ļoti būtiski būtu nodrošināt jauniešus ar Office 365 (Microsoft Office) abonementu. Piemēram, Microsoft Word ir augstvērtīgs teksta redaktors, kas ļauj pārbaudīt pareizrakstību. Tas var ļoti atvieglot ne tikai latviešu valodas apguvi, bet arī svešvalodu apguvi.
13.04.2022. 21:14
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25