Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
19.04.2022. 23:15
Fiziska persona
Neatbalstu.Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
19.04.2022. 23:17
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu! Bērniem jāmācās dzimtā valodā, bet ar padziļinātu valsts valodas apguvi nodrošinot vairāk latviešu valodas stundas.
19.04.2022. 23:22
Fiziska persona
Atbalstu! Izglītībai, tik mazā valstī kā Latvija jābūt tikai valsts valodā. 30 gadus tika dota iespēja apgūt valodu pilnībā!
19.04.2022. 23:22
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta N56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
19.04.2022. 23:29
Fiziska persona
Atsaukt
19.04.2022. 23:34
Fiziska persona
Likumprojekts ir noraidāms. Likumprojekta pamatojums nav balstīts uz pētījumiem, kad pierādītu, ka tas spēj sasniegt izvirzītos mērķus. Tieši pretēji, neatkarīgie pētījumi liecina, ka mācības dzimtajā valodā veicina labāku disciplīnu apguvi. Kamēr nav veikti kaut līdzšinējās Latvijas pieredzes pētījumi, šis likumprojekts ir noraidams.
Nav pamatojuma ticēt, ka jauna pieeja palielinās valsts valodas apguves/izglītības kvalitātes līmeni.
Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses.
Likumprojekts arī neparedz izmaiņas pasniedzēju sagatavošanas sistēmā, kas atrisinātu pasniedzēju trūkuma problēmu. Tieši pretēji, likumprojekts novedīs pie tā, ka trūkums vien palielināsies.
Pirms izmaiņu ievēšanas ir jāveic rūpīga analīze. Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums. Ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode, jāizstrādā tam piemērotus materiālus un metodikas, jānotestē tās.
Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā Savienības pamats ir
nacionālā daudzveidība un ikvienas tautas un nācijas tiesību ievērošana.
Latvijas Republikas Satversme nosaka:
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Par to runā tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta N. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komiteja (lieta Nr. 4120/2022)
91.Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Ar šo likumu jūs diskriminējat bērnu tiesības pēc viņu tautības!
114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 12.protokols 1.panta.
Vispārējs diskriminācijas aizliegums
1. Jebkuru likumā noteikto tiesību izmantošana ir jānodrošina bez jebkādas diskriminācijas dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politisko vai citu uzskatu, nacionālās vai sociālās izcelsmes, piederības nacionālajām minoritātēm, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkāda veida diskriminācijas dēļ.
2. Nevienu valsts iestāde nedrīkst diskriminēt šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ.
Esmu pret izstrādāto likumprojektu. Lūdzu atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
Nav pamatojuma ticēt, ka jauna pieeja palielinās valsts valodas apguves/izglītības kvalitātes līmeni.
Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses.
Likumprojekts arī neparedz izmaiņas pasniedzēju sagatavošanas sistēmā, kas atrisinātu pasniedzēju trūkuma problēmu. Tieši pretēji, likumprojekts novedīs pie tā, ka trūkums vien palielināsies.
Pirms izmaiņu ievēšanas ir jāveic rūpīga analīze. Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums. Ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode, jāizstrādā tam piemērotus materiālus un metodikas, jānotestē tās.
Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā Savienības pamats ir
nacionālā daudzveidība un ikvienas tautas un nācijas tiesību ievērošana.
Latvijas Republikas Satversme nosaka:
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Par to runā tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta N. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komiteja (lieta Nr. 4120/2022)
91.Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Ar šo likumu jūs diskriminējat bērnu tiesības pēc viņu tautības!
114. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 12.protokols 1.panta.
Vispārējs diskriminācijas aizliegums
1. Jebkuru likumā noteikto tiesību izmantošana ir jānodrošina bez jebkādas diskriminācijas dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politisko vai citu uzskatu, nacionālās vai sociālās izcelsmes, piederības nacionālajām minoritātēm, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkāda veida diskriminācijas dēļ.
2. Nevienu valsts iestāde nedrīkst diskriminēt šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ.
Esmu pret izstrādāto likumprojektu. Lūdzu atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
19.04.2022. 23:41
Fiziska persona
Nepiekrītu. 1-4 kl. bērniem ir jāmācās dzimtā valodā, 5-7 kl.bilingvāli, 8-12 kl. valsts valodā. Manuprāt, likumprojekta autori, skatoties uz karu Ukrainā, pieņem pārsteidzīgus neglītus lēmumus.
19.04.2022. 23:45
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
19.04.2022. 23:47
Fiziska persona
Nepiekrītu. 1-4 kl.bērniem jāmācās dzimtā valodā, 5-7 kl. bilingvāli, 8-12 kl. valsts valodā. Likumprojekta autori pieņem pārsteidzīgus neglītus lēmumus.
19.04.2022. 23:55
Fiziska persona
Atsaukt!!!!!!!
19.04.2022. 23:57
Fiziska persona
Noraidīt.
Esošā kārtība jau sniedz mazākumtautību bērniem iespēju apgūt latviešu valodu pilnībā.
Šī sistēma bija izstrādāta ievērojot gan bērnu, gan skolotāju intereses.
Jaunais ierosinājums neatrisinās nevienu no izvirzītajiem mērķiem un sekmēs izglītības kvalitātes pasliktināšanai latviešu skolās, jo krievu bērniem būs jāizskaidro mācību materiāli ilgāk un rūpīgāk, bremzējot mācību procesu visai klasei.
Visbeidzot, skolotāju izslēgšana politisko vai jebkādu citu iemeslu dēļ pasliktinās mācību procesu vēl vairāk - valstī nav tik daudz skolotāju, un izglītības sistēma nespēs tos saražot pietiekami daudz.
Secinājums: labāk pieturēties pie esošās sistēmas, jo tai jau nepietiek cilvēku resursu.
Esošā kārtība jau sniedz mazākumtautību bērniem iespēju apgūt latviešu valodu pilnībā.
Šī sistēma bija izstrādāta ievērojot gan bērnu, gan skolotāju intereses.
Jaunais ierosinājums neatrisinās nevienu no izvirzītajiem mērķiem un sekmēs izglītības kvalitātes pasliktināšanai latviešu skolās, jo krievu bērniem būs jāizskaidro mācību materiāli ilgāk un rūpīgāk, bremzējot mācību procesu visai klasei.
Visbeidzot, skolotāju izslēgšana politisko vai jebkādu citu iemeslu dēļ pasliktinās mācību procesu vēl vairāk - valstī nav tik daudz skolotāju, un izglītības sistēma nespēs tos saražot pietiekami daudz.
Secinājums: labāk pieturēties pie esošās sistēmas, jo tai jau nepietiek cilvēku resursu.
20.04.2022. 00:04
Inna Djeri - Vecāku balss
Esmu pret Izglītības likuma grozījumu projektu, lai mazākumtautību skolu skolēni pārietu uz mācībām latviešu valodā. Krievvalodīgo bērnu dzīvē latviešu valodas šobrīd ir ļoti daudz.
Es pati mācījos 12 gadus krievu skolā, pēc tam Latvijas universitātē latviešu valodā un Amerikas universitātē angļu valodā. Esmu pārliecināta, ka tikai labas dzimtās valodas pamatzināšanas ļaus kvalitatīvi apgūt zinātnes, citas valodas, izprast vismaz kaimiņu vēsturi, kultūru un mentalitāti, kā maksimums daudzu citu tautu.
Šajā posmā varas iestādes cenšas izmantot situāciju un pelnīt sev politiskus punktus uz mūsu bērnu rēķina. Par 30 gadiem nav izstrādāta strādājošā latviešu valodas mācīšanas metodika, bērni mācās latviešu valodu nevis pateicoties, bet par spīti tai, galvenokārt par vecāku papildu naudu vai arī tad, kad motivācija piedalīties sabiedriskajā dzīvē parādās jau pusaudža gados. Viss pārējais laiks paiet tekstu tulkošanai no latviešu valodas ar vecāku palīdzību, pēc tam tulkojot atbildes uz latviešu valodu bez iegaumēšanas, viena stulba krāmēšanās.
Likumprojekts tika izveidots ar vienu mērķi: lai šie krievu bērni justos arvien sliktāk. Tas ir nedemokrātiski, necilvēcīgi un atgriezīsies kā bumerangs. Padomju laikos, tā sauktās okupācijas laikā, neviens necentās atbrīvoties no latviešu skolām, latviešu kultūras, tieši otrādi: finansēja teātrus, drukāja grāmatas, investēja jaunu skolu celtniecībā un skolotāju apmācībā. Jūs esat sliktāki par padomju varu!
Esmu kategoriski pret šo likumprojektu, tur zemtekstā ir minēts, ka dzimtene nerūpējas par saviem bērniem, ka viņi ir jāsagatavo eksportam uz citām valstīm ar garantētu nākotni, jo viņu dzimtenē cīnās ar pieminekļiem un mazākumtautību valodu. . Mani bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir pelnījuši izglītību dzimtajā valodā un vienlaikus mācīties latviešu valodu. Atcerieties: asimilācijas nebūs nekad, mēs to nepieļausim un savus bērnus nenodosim. Tās būs dusmas cauri paaudzēm, kas nevaldāmi izgāzīsies uz jūsu galvām. Labāk nesāciet.
Es pati mācījos 12 gadus krievu skolā, pēc tam Latvijas universitātē latviešu valodā un Amerikas universitātē angļu valodā. Esmu pārliecināta, ka tikai labas dzimtās valodas pamatzināšanas ļaus kvalitatīvi apgūt zinātnes, citas valodas, izprast vismaz kaimiņu vēsturi, kultūru un mentalitāti, kā maksimums daudzu citu tautu.
Šajā posmā varas iestādes cenšas izmantot situāciju un pelnīt sev politiskus punktus uz mūsu bērnu rēķina. Par 30 gadiem nav izstrādāta strādājošā latviešu valodas mācīšanas metodika, bērni mācās latviešu valodu nevis pateicoties, bet par spīti tai, galvenokārt par vecāku papildu naudu vai arī tad, kad motivācija piedalīties sabiedriskajā dzīvē parādās jau pusaudža gados. Viss pārējais laiks paiet tekstu tulkošanai no latviešu valodas ar vecāku palīdzību, pēc tam tulkojot atbildes uz latviešu valodu bez iegaumēšanas, viena stulba krāmēšanās.
Likumprojekts tika izveidots ar vienu mērķi: lai šie krievu bērni justos arvien sliktāk. Tas ir nedemokrātiski, necilvēcīgi un atgriezīsies kā bumerangs. Padomju laikos, tā sauktās okupācijas laikā, neviens necentās atbrīvoties no latviešu skolām, latviešu kultūras, tieši otrādi: finansēja teātrus, drukāja grāmatas, investēja jaunu skolu celtniecībā un skolotāju apmācībā. Jūs esat sliktāki par padomju varu!
Esmu kategoriski pret šo likumprojektu, tur zemtekstā ir minēts, ka dzimtene nerūpējas par saviem bērniem, ka viņi ir jāsagatavo eksportam uz citām valstīm ar garantētu nākotni, jo viņu dzimtenē cīnās ar pieminekļiem un mazākumtautību valodu. . Mani bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir pelnījuši izglītību dzimtajā valodā un vienlaikus mācīties latviešu valodu. Atcerieties: asimilācijas nebūs nekad, mēs to nepieļausim un savus bērnus nenodosim. Tās būs dusmas cauri paaudzēm, kas nevaldāmi izgāzīsies uz jūsu galvām. Labāk nesāciet.
20.04.2022. 00:20
Inna Djeri
Esmu pret Izglītības likuma grozījumu projektu, lai mazākumtautību skolu skolēni pārietu uz mācībām latviešu valodā.
Es pati mācījos 12 gadus krievu skolā, pēc tam Latvijas universitātē latviešu valodā un Amerikas universitātē angļu valodā. Esmu pārliecināta, ka tikai labas dzimtās valodas pamatzināšanas ļaus kvalitatīvi apgūt zinātnes, citas valodas, izprast vismaz kaimiņu vēsturi, kultūru un mentalitāti, kā maksimums daudzu citu tautu.
Šajā posmā varas iestādes cenšas izmantot situāciju un pelnīt sev politiskus punktus uz mūsu bērnu rēķina. Par 30 gadiem nav izstrādāta strādājošā latviešu valodas mācīšanas metodika, bērni mācās latviešu valodu nevis pateicoties, bet par spīti tai, galvenokārt par vecāku papildu naudu vai arī tad, kad motivācija piedalīties sabiedriskajā dzīvē parādās jau pusaudža gados. Viss pārējais laiks paiet tekstu tulkošanai no latviešu valodas ar vecāku palīdzību, pēc tam tulkojot atbildes uz latviešu valodu bez iegaumēšanas, viena stulba krāmēšanās.
Likumprojekts tika izveidots ar vienu mērķi: lai šie krievu bērni justos arvien sliktāk. Tas ir nedemokrātiski, necilvēcīgi un atgriezīsies kā bumerangs. Padomju laikos, tā sauktās okupācijas laikā, neviens necentās atbrīvoties no latviešu skolām, latviešu kultūras, tieši otrādi: finansēja teātrus, drukāja grāmatas, investēja jaunu skolu celtniecībā un skolotāju apmācībā. Jūs esat sliktāki par padomju varu!
Esmu kategoriski pret šo likumprojektu, tur zemtekstā ir minēts, ka dzimtene nerūpējas par saviem bērniem, ka viņi ir jāsagatavo eksportam uz citām valstīm ar garantētu nākotni, jo viņu dzimtenē tikai cīnās ar pieminekļiem un mazākumtautību valodām.
Mani bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir pelnījuši izglītību dzimtajā valodā un vienlaikus mācīties latviešu valodu.
Atcerieties: asimilācijas nebūs nekad, mēs to nepieļausim un savus bērnus nenodosim. Tās būs dusmas cauri paaudzēm, kas nevaldāmi izgāzīsies uz jūsu galvām. Labāk nesāciet.
Es pati mācījos 12 gadus krievu skolā, pēc tam Latvijas universitātē latviešu valodā un Amerikas universitātē angļu valodā. Esmu pārliecināta, ka tikai labas dzimtās valodas pamatzināšanas ļaus kvalitatīvi apgūt zinātnes, citas valodas, izprast vismaz kaimiņu vēsturi, kultūru un mentalitāti, kā maksimums daudzu citu tautu.
Šajā posmā varas iestādes cenšas izmantot situāciju un pelnīt sev politiskus punktus uz mūsu bērnu rēķina. Par 30 gadiem nav izstrādāta strādājošā latviešu valodas mācīšanas metodika, bērni mācās latviešu valodu nevis pateicoties, bet par spīti tai, galvenokārt par vecāku papildu naudu vai arī tad, kad motivācija piedalīties sabiedriskajā dzīvē parādās jau pusaudža gados. Viss pārējais laiks paiet tekstu tulkošanai no latviešu valodas ar vecāku palīdzību, pēc tam tulkojot atbildes uz latviešu valodu bez iegaumēšanas, viena stulba krāmēšanās.
Likumprojekts tika izveidots ar vienu mērķi: lai šie krievu bērni justos arvien sliktāk. Tas ir nedemokrātiski, necilvēcīgi un atgriezīsies kā bumerangs. Padomju laikos, tā sauktās okupācijas laikā, neviens necentās atbrīvoties no latviešu skolām, latviešu kultūras, tieši otrādi: finansēja teātrus, drukāja grāmatas, investēja jaunu skolu celtniecībā un skolotāju apmācībā. Jūs esat sliktāki par padomju varu!
Esmu kategoriski pret šo likumprojektu, tur zemtekstā ir minēts, ka dzimtene nerūpējas par saviem bērniem, ka viņi ir jāsagatavo eksportam uz citām valstīm ar garantētu nākotni, jo viņu dzimtenē tikai cīnās ar pieminekļiem un mazākumtautību valodām.
Mani bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir pelnījuši izglītību dzimtajā valodā un vienlaikus mācīties latviešu valodu.
Atcerieties: asimilācijas nebūs nekad, mēs to nepieļausim un savus bērnus nenodosim. Tās būs dusmas cauri paaudzēm, kas nevaldāmi izgāzīsies uz jūsu galvām. Labāk nesāciet.
20.04.2022. 00:27
Fiziska persona
Likumprojekts ir noraidāms. Likumprojekta pamatojums nav balstīts uz pētījumiem, kad pierādītu, ka tas spēj sasniegt izvirzītos mērķus.
20.04.2022. 00:31
Fiziska persona
Atsaukt, es esmu pret izstradato likumprojektu, neatbalstu.
20.04.2022. 00:43
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu , jo tas aizskar cilvēka pamattiesības uz izglītību, bērni, kuriem krievu valoda ir dzimta tik un tā zin latviešu valodu pēc pamatskolas, un viņiem jābūt tiesības iegūt zināšanas par krievu valodu, krievu literatūru un krievu kultūru , Latvijā 48% krievu runājošie cilvēki un lielāka daļa no tiem ir Latvijas pilsoni, kuri nav Krievijas emigranti un nekad nebija. Kurus vecāki un vecvecāki dzīvoja Latvija visu savu mūžu! Likumus jāpieņem prātīgi , aizkavējot pilsoņu tiesības . Šis likumprojekts ir prettiesisks
20.04.2022. 01:04
Fiziska persona
Atsaukt, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu
20.04.2022. 01:08
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 01:11
Fiziska persona
Nepiekrītu.
Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses. 50% latv.val. sākumskolā, 80% pamatskolā un 100% vidusskolā, dod iespēju pakāpeniski integrēt latv.val. savā ikdienā un ir visai pietiekami, lai vēlāk turpinātu izglītību universitātē latv.val. vai iestāties darbā.
Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses. 50% latv.val. sākumskolā, 80% pamatskolā un 100% vidusskolā, dod iespēju pakāpeniski integrēt latv.val. savā ikdienā un ir visai pietiekami, lai vēlāk turpinātu izglītību universitātē latv.val. vai iestāties darbā.
20.04.2022. 01:46
Elīna Gnatenko
Esmu pret izstrādāto likumprojektu!!! Bērniem jāmācās dzimtā valodā!
20.04.2022. 02:15
Vlada Pugovkina
Atsaukt
20.04.2022. 02:21
Irina Verbicka
Esmu pret Krievu skolu likvidesanu
20.04.2022. 04:03
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 04:38
Физ.
Мы что переписали конституцию Латвии? Почитайте внимательно наши депутаты! И не будите принемать глупых законов и проигрывать дела в международных судах по правам человека.
20.04.2022. 05:06
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25