Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 47. punktā ir noteikts uzdevums ar Ministru kabineta noteikumiem noteikt skaidras prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai visos izglītības veidos un pakāpēs. Ministru kabineta 2026. gada 27. jūlija rīkojumā Nr. 449 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 47.5. prioritārā pasākuma "Saglabāt izglītības pieejamību atbilstoši bērnu labākajām interesēm un drošības izaicinājumiem" ietvaros noteikts uzdevums apstiprināt skaidru un efektīvu kārtību izglītības īstenošanai ģimenē un tālmācībā 1.- 6.klasei.
Mērķa apraksts
Projekts paredz noteikt kritērijus un kārtību: kādā pašvaldība izvērtē, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, un pagarina termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums; vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvei ģimenē; kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās izglītības programmas tālmācībā; kādā izglītības iestāde īsteno vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas nepilna laika klātienē.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
10.09.2026. - 24.09.2026.
Informācija
-
Fiziskās personas
- vecāki
Skaidrojums un ietekme
Projekts ietekmē izglītojamos un viņu vecākus (personas, kas realizē aizgādību), nosakot prasības izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē, kā arī vecāku pienākumus un sadarbību ar pašvaldību un izglītības iestādi.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
Projekts ietekmē vispārējās izglītības iestādes, nosakot prasības izglītības programmu īstenošanai ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē, kā arī pienākumus izglītojamo atbalsta, mācību procesa organizēšanas un sadarbības ar izglītojamo un viņa vecākiem nodrošināšanai.
Sagatavoja
Guntis Jēkabsons (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
10.09.2026. 19:14
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1986/113
Brigita Stavreva
Iebildumi un priekšlikumi par Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē”
Lūdzu svītrot vai pārformulēt prasību, ka izglītībai ģimenē nepieciešams “īpašs apstāklis”, un aizstāt to ar objektīvu prasību par bērna izglītības kvalitātes, drošības un mācību rezultātu nodrošināšanu.
Vēlos izteikt iebildumus pret noteikumu projektā paredzēto pieeju izglītībai ģimenē, īpaši prasību, ka vecākiem vispirms jānorāda “īpaši apstākļi” un jāsaņem pašvaldības izvērtējums par to, vai izglītība ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm.
Es pilnībā atbalstu prasību nodrošināt bērnam kvalitatīvu izglītību, drošību, attīstību un nepieciešamo sociālo mijiedarbību. Tomēr uzskatu, ka šos mērķus var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, nekā paredzēts projektā.
1. Izglītībai ģimenē nevajadzētu kļūt par izņēmumu, kas pieejams tikai “īpašu apstākļu” gadījumā
Izglītības likums jau atzīst izglītību ģimenē kā izglītības formu un paredz vecāku tiesības un pienākumus bērna izglītošanā. Vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna izglītībai, veselībai un attīstībai nepieciešamos apstākļus, sadarboties ar izglītības iestādi un pašvaldību, kā arī nodrošināt obligātās izglītības ieguvi.
Tāpēc rodas jautājums, kāpēc vecākam būtu papildus jāpierāda, ka viņa ģimenei pastāv kādi “īpaši apstākļi”, lai izmantotu likumā atzītu izglītības formu.
Izglītība ģimenē pati par sevi nenozīmē, ka bērnam ir problēmas, īpašas vajadzības vai nelabvēlīgi ģimenes apstākļi. Tā var būt apzināta ģimenes izvēle par piemērotāko bērna izglītošanas veidu. Tieši pretēji, es kā vecāks vēlos ieguldīt savu laiku un resursus lai nodrošinātu savam bērnam vislabvēlīgāko mācīšanās un socializēšanās vidi - ar visiem līdzekļiem un idejām kādi man ir pieejami.
2. Būtu jāvērtē izglītības kvalitāte un bērna drošība, nevis tas, vai vecākiem ir pietiekami “labs iemesls”
Valsts ir tiesīga noteikt prasības, lai bērns patiešām saņemtu kvalitatīvu izglītību. Tomēr kontrolei būtu galvenokārt jābūt vērstai uz rezultātu: vai bērns mācās, apgūst noteikto izglītības saturu, ir drošībā un attīstās.
Būtu iespējams noteikt skaidras prasības attiecībā uz:
mācību procesu;
valsts izglītības standartam atbilstošu rezultātu sasniegšanu;
regulāru zināšanu un prasmju pārbaudi;
sadarbību ar izglītības iestādi;
bērna drošību un attīstību.
Ja šīs prasības tiek izpildītas, nav skaidrs, kāpēc nepieciešams papildus pierādīt, ka bērnam pastāv īpaši apstākļi, kuru dēļ viņš nedrīkstētu mācīties citā izglītības formā.
3. Valstij būtu jāvērtē izglītības kvalitāte, nevis jānosaka viena pareizā vide.
Es saprotu valsts vēlmi nodrošināt, lai bērns patiešām mācītos un saņemtu kvalitatīvu izglītību.
Taču kvalitatīva izglītība nav obligāti sinonīms atrašanās vietai skolas klasē.
Bērns var kvalitatīvi mācīties arī mājās, ja ir:
strukturēts mācību process;
atbilstoši mācību materiāli;
kvalificēta palīdzība, ja tā nepieciešama;
regulāra zināšanu pārbaude;
sadarbība ar izglītības iestādi;
bērna sociālā un emocionālā attīstība;
droša un piemērota mācību vide.
Tāpēc valsts kontrolei galvenokārt būtu jābūt vērstai uz izglītības rezultātu, bērna drošību un tiesību ievērošanu, nevis uz to, ka mācībām obligāti jānotiek noteiktā vidē.
4. “Bērna labākās intereses” ir jāpiemēro ar skaidriem un objektīviem kritērijiem.
Es atbalstu principu, ka jebkurā lēmumā par bērnu jāņem vērā viņa labākās intereses. Tomēr pašvaldības izvērtējumam jābūt objektīvam, vienotam un pārbaudāmam.
Pretējā gadījumā pastāv risks, ka līdzīgas ģimenes dažādās pašvaldībās var saņemt atšķirīgu vērtējumu atkarībā no konkrētās amatpersonas izpratnes par to, kas ir “bērna labākās intereses”.
Tādēļ noteikumos būtu skaidri jānosaka:
objektīvi un vienoti izvērtēšanas kritēriji;
pašvaldības lēmuma detalizēts pamatojums;
vecāku tiesības iepazīties ar izvērtējumā izmantoto informāciju;
iespēja lēmumu efektīvi apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Rodas arī jautājums, kā cilvēks (pašvaldībā) kurš nepazīst manu bērnu/ vai arī nezin mūsu ģimenes ikdienu var izvērtēt kādas ir mana bērna 'labākās intereses' labāk par mani kā vecāku, kurš ir ar bērnu kopā katru dienu un pazīst savu bērnu, bērna rakstura iezīmes, personību, intereses utt.
5. Vecāku izvēle par izglītības vidi nav automātiski uzskatāma par bērna interešu apdraudējumu.
Kā vecāks es vēlos savam bērnam nodrošināt vidi, kas, manuprāt, ir droša, mierīga un piemērota viņa vecumam un attīstībai.
Man ir svarīgi, lai agrīnā vecumā bērna ikdienā būtu pēc iespējas vairāk tiešas saskarsmes, sarunu, lasīšanas, rakstīšanas, praktisku nodarbību, kustību, radošuma un laika dabā, nevis pārmērīga digitālo ierīču izmantošana.
Es neapgalvoju, ka digitālās tehnoloģijas vienmēr ir kaitīgas. Mans jautājums ir par vecāku tiesībām izvēlēties savam bērnam mazāk digitalizētu izglītības vidi, ja ģimene spēj nodrošināt pilnvērtīgu izglītību citā veidā.
Tāpat vēlos ņemt vērā bērna sociālo un emocionālo vidi. Bērni ietekmē viens otru, un vecākiem ir leģitīma interese par to, kādā vidē viņu bērns ikdienā pavada lielu daļu laika.Kā tiek risinātas problēmsituācijas, ētiski jautājumi, garīgi jautājumi utt.
Tas nenozīmē, ka visas skolas vai visi bērni rada riskus. Taču vecākiem būtu jābūt iespējai izvērtēt, vai konkrētā izglītības vide atbilst viņu bērna vajadzībām, nevis šāda izvēle automātiski būtu jāuzskata par problemātisku.
6. Izglītība ģimenē nenozīmē bērna izolāciju
Izvēle par labu izglītībai ģimenē nenozīmē atteikšanos no bērna sociālās attīstības.
Bērnam var nodrošināt regulāru saskarsmi ar citiem bērniem un pieaugušajiem sporta, mūzikas, mākslas, interešu izglītības, rotaļu, kopienas un citās aktivitātēs.
Tāpēc būtu nepareizi automātiski pieņemt, ka mācības ģimenē nozīmē bērna sociālo izolāciju.
7. Ikgadējs pašvaldības izvērtējums rada būtisku administratīvo slogu
Ja ģimene jau ir pierādījusi, ka bērns regulāri mācās, sasniedz nepieciešamos rezultātus, sadarbojas ar izglītības iestādi un nav konstatēti bērna tiesību vai drošības pārkāpumi, nav skaidrs, kāpēc ģimenei katru gadu no jauna būtu jāpierāda tiesības turpināt izvēlēto izglītības formu.
Būtu samērīgāk paredzēt, ka izglītības ģimenē turpināšana notiek automātiski, ja tiek izpildītas noteiktās kvalitātes un sadarbības prasības, bet pašvaldība iesaistās gadījumos, kad pastāv objektīvi konstatējamas problēmas.
8. Aicinu izvērtēt mazāk ierobežojošu risinājumu
Manuprāt, būtu iespējams izveidot sistēmu, kurā:
izglītība ģimenē tiek saglabāta kā likumīga un reāli pieejama izglītības forma;
vecākam nav jāpierāda, ka bērnam ir īpaša problēma vai īpaši apstākļi;
vecāks uzņemas skaidru atbildību par bērna mācību procesu;
tiek nodrošināta sadarbība ar izglītības iestādi;
tiek regulāri pārbaudīti bērna mācību sasniegumi;
tiek ievērotas bērna drošības un attīstības prasības;
Pašvaldība iejaucas tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi, ka bērns netiek izglītots, netiek nodrošināta viņa drošība vai netiek pildīti noteiktie pienākumi.
Šāda pieeja ļautu valstij aizsargāt bērna tiesības uz izglītību, vienlaikus neradot nevajadzīgu pašvaldības atļaujas mehānismu ģimenēm, kuras spēj nodrošināt bērnam pilnvērtīgu izglītību.
Noslēgumā
Aicinu pārskatīt noteikumu projekta pamatprincipu attiecībā uz izglītību ģimenē un izvērtēt, vai prasība pierādīt “īpašus apstākļus” un katru gadu saņemt pašvaldības pozitīvu izvērtējumu ir nepieciešama un samērīga.
Es neiebilstu pret kvalitātes prasībām, bērna mācību sasniegumu pārbaudi, sadarbību ar izglītības iestādi vai valsts iesaisti gadījumos, kad bērna tiesības un izglītība netiek pienācīgi nodrošināta.
Mans priekšlikums ir mainīt pieeju no principa “vispirms jāpierāda, kāpēc ģimenei ir vajadzīga izglītība ģimenē” uz principu “jānodrošina, lai bērns, neatkarīgi no izvēlētās izglītības formas, saņemtu kvalitatīvu izglītību un būtu drošībā”.
Lūdzu izvērtēt šo pieeju un paredzēt regulējumu, kas vienlaikus aizsargā bērna intereses, nodrošina izglītības kvalitāti un respektē vecāku atbildību un līdzdalību lēmumos par sava bērna izglītību.
24.09.2026. 17:06
26-TA-1986/114
Oskars Pavro
Nepiekrītu!
24.09.2026. 17:41
26-TA-1986/115
Fiziska persona
Es neatbalstu noteikumu projektu "Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē" tā pašreizējā redakcijā.
Izglītība ģimenē jeb mājācība (1.–6. klasē) ir pārdomāta un atbildīga vecāku izvēle, kas balstās uz ciešu trīspusēju sadarbību starp skolu, bērnu un vecākiem. Pieprasīt pierādījumus vai pamatojumu šādas tiesiskas un brīvas formas izvēlei ir nekorekti. Šī individuālā pieeja nodrošina bērna labbūtību un ir ieguvums visai sabiedrībai. Valstij nevajadzētu ierobežot vecākus ar universāliem modeļiem un sarežģītām ikgadējām atļaujām, bet gan koncentrēties uz izglītības rezultātu, saglabājot elastību un samērīgumu starp uzraudzību un ģimenes tiesībām.
Aicinu noteikumu projektā pēc būtības ņemt vērā šādus punktus:
Pieejamības saglabāšana: Saglabāt izglītību ģimenē jeb mājmācību kā reāli pieejamu izglītības formu visiem bērniem, nepieprasot pierādīt veselības vai sociālus blakusapstākļus, ja izglītības kvalitāte tiek nodrošināta.
Tiesiskā stabilitāte: Atcelt prasību pēc ikgadēja saskaņojuma vai atļaujas saņemšanas, lai mazinātu birokrātiju un sniegtu stabilitāti ģimenei.
Privātuma ievērošana: Nepieļaut dzīvesvietas pārbaudes kā vispārēju kontroles instrumentu tikai tāpēc, ka bērns mācās mājās vai tālmācībā.
Birokrātijas mazināšana: Novērst izglītības iestāžu un pašvaldību funkciju pārklāšanos un lieku administratīvo slogu.
Koncentrēšanās uz rezultātu: Uzraudzībā primāri vērtēt bērna faktiskos mācību sasniegumus, izaugsmi un intereses, nevis formālus procesus.
Klātienes skolu uzlabošana: Investēt klātienes skolu kvalitātē, lai tās kļūtu par pirmo izvēli sava snieguma dēļ, nevis tāpēc, ka alternatīvās izglītības formas padarītas mākslīgi nepieejamas.
Izglītība ģimenē jeb mājācība (1.–6. klasē) ir pārdomāta un atbildīga vecāku izvēle, kas balstās uz ciešu trīspusēju sadarbību starp skolu, bērnu un vecākiem. Pieprasīt pierādījumus vai pamatojumu šādas tiesiskas un brīvas formas izvēlei ir nekorekti. Šī individuālā pieeja nodrošina bērna labbūtību un ir ieguvums visai sabiedrībai. Valstij nevajadzētu ierobežot vecākus ar universāliem modeļiem un sarežģītām ikgadējām atļaujām, bet gan koncentrēties uz izglītības rezultātu, saglabājot elastību un samērīgumu starp uzraudzību un ģimenes tiesībām.
Aicinu noteikumu projektā pēc būtības ņemt vērā šādus punktus:
Pieejamības saglabāšana: Saglabāt izglītību ģimenē jeb mājmācību kā reāli pieejamu izglītības formu visiem bērniem, nepieprasot pierādīt veselības vai sociālus blakusapstākļus, ja izglītības kvalitāte tiek nodrošināta.
Tiesiskā stabilitāte: Atcelt prasību pēc ikgadēja saskaņojuma vai atļaujas saņemšanas, lai mazinātu birokrātiju un sniegtu stabilitāti ģimenei.
Privātuma ievērošana: Nepieļaut dzīvesvietas pārbaudes kā vispārēju kontroles instrumentu tikai tāpēc, ka bērns mācās mājās vai tālmācībā.
Birokrātijas mazināšana: Novērst izglītības iestāžu un pašvaldību funkciju pārklāšanos un lieku administratīvo slogu.
Koncentrēšanās uz rezultātu: Uzraudzībā primāri vērtēt bērna faktiskos mācību sasniegumus, izaugsmi un intereses, nevis formālus procesus.
Klātienes skolu uzlabošana: Investēt klātienes skolu kvalitātē, lai tās kļūtu par pirmo izvēli sava snieguma dēļ, nevis tāpēc, ka alternatīvās izglītības formas padarītas mākslīgi nepieejamas.
24.09.2026. 19:21
26-TA-1986/116
Larisa Tomiļina
Esmu pret!!!
24.09.2026. 20:08
26-TA-1986/117
Fiziska persona
Nepiekrītu
24.09.2026. 20:14
26-TA-1986/118
Evisa Stankus - Latvijas Bērnu labklājības tīkls
Latvijas Bērnu labklājības tīkls, izvērtējot Ministru kabineta noteikumu projektu Nr. 26-TA-1986 „Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē” (turpmāk – Noteikumu projekts) un tā anotāciju (turpmāk – Anotācija), sniedz šādus priekšlikumus un apsvērumus.
Kopumā uzskatām, ka Noteikumu projektā un tā Anotācijā nepieciešams nodrošināt tiesiskās paļāvības principu ievērošanu - detalizētāk regulēt bērna tiesību uz izglītību nodrošināšanu pārejas periodos, nelabvēlīgu lēmumu tiesiskās sekas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī paredzēt papildu garantijas objektīvai bērna labāko interešu izvērtēšanai, nosakot precīzus kritērijus pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā. Šādi precizējumi veicinātu tiesisko noteiktību, vienveidīgu normu piemērošanu un efektīvāku bērnu tiesību aizsardzību.
Sabiedriskās apspriešanas gaitā ir izteiktas bažas par iespējamu interešu konflikta risku situācijās, kad lēmumu par izglītības apguves formas atbilstību bērna labākajām interesēm pieņem pašvaldība, kura vienlaikus ir arī tās administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības izglītības iestāžu dibinātāja un izglītības finansējuma plānošanā iesaistīta institūcija.
Lai mazinātu iespējama interešu konflikta risku un stiprinātu sabiedrības uzticēšanos pieņemto lēmumu objektivitātei, lūdzam papildināt Anotāciju un nepieciešamības gadījumā arī Noteikumu projektu ar skaidrojumu par mehānismiem, kas nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties vienīgi uz konkrētā bērna labākajām interesēm, nevis uz pašvaldības finanšu, demogrāfiskiem vai izglītības iestāžu tīkla saglabāšanas apsvērumiem.
Lai gan pašvaldībai ir pienākums rīkoties objektīvi un bērna labākajās interesēs, pastāv institucionāls risks, ka lēmumu pieņemšanā var tikt netieši ņemti vērā ar izglītības iestāžu noslogojumu, finansējumu vai izglītības tīkla plānošanu saistīti apsvērumi.
Uzskatam, ka vajadzētu noteikt līdzīgu kārtību, kā tas šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē":
12. Vadītājs pēc izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā, pamatojoties uz vecāka iesniegumu, ir tiesīgs ar rīkojumu uz vienu mācību gadu noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, izglītojamais apgūst ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:
12.1. iesniegumam pievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegtu atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kura dēļ izglītojamam ir nepieciešams attiecīgās pamatizglītības programmas daļas mācību saturu apgūt ģimenē.
Lūdzam izteikt sekojošus Noteikumu projekta punktus šādās redakcijās:
2. Lai saņemtu pašvaldības izvērtējumu, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, vecāks (persona, kas realizē aizgādību) iesniedz iesniegumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarēts bērns, kurā norāda vienu vai vairākus īpašos apstākļus (sociālos, veselības, izglītības pieejamības vai citus būtiskus apstākļus) Iesniegumā vecāks (persona, kas realizē aizgādību) apliecina, ka:
Redakcijas grozījums pamatots ar to, ka ja izglītības iestādē attiecīgā programma ir akreditēta, tad nav pamat vēl papildus prasīt pierādījumus tam, ka tā atbilst bērnu tiešibām uz izglītību, attīstību un labbūtību, Pretētāja gadījumā jebkuras izglītības iestādes izvēles gadījumā būtu jāprasa šāds pamatojums.
2.1 Ja iesniegumam pievienots 5. punktā minētais atzinums, vecākam nav pienākuma papildus pamatot īpašos apstākļus.
5. Šo noteikumu 2. punktā minētajam iesniegumam vecāks (persona, kas realizē aizgādību) var pievienot ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kurā norādīts, ka izglītības apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst izglītojamā interesēm. Šāds atzinums ir pietiekams pamats, lai apliecinātu 2. punktā minētos īpašos apstākļus.
6. Pašvaldība ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minētā iesnieguma saņemšanas to izvērtē un pieņem lēmumu, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst konkrētā bērna labākajām interesēm. Ja iesniegumam ir pievienots 5. punktā minētais atzinums, pašvaldība lēmumu pieņem ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā. Ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde pieņem lēmumu mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izvērtējumā ņem vērā:
6.¹ Ja iesniegumam pievienots 5. punktā minētais atzinums, pašvaldība lēmumu par izglītības apguves formas atbilstību bērna labākajām interesēm pieņem, pamatojoties uz atzinumu, un papildu izvērtējumu neveic. Pašvaldība var atteikt tikai tad, ja tās rīcībā ir kompetentas institūcijas atzinums par tiešu bērna drošības apdraudējumu.
7. Ja nav pievienots 5. punktā minētais atzinums, šo noteikumu 6. punktā minētā pašvaldības lēmuma pieņemšanas:
8. Šo noteikumu 6. punktā minētais pašvaldības lēmums par to, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, ir spēkā:
8.1. atzinumā (5. punkts) norādīto termiņu, bet ne mazāk kā vienu mācību gadu;
8.2. ja atzinumā termiņš nav norādīts, – līdz brīdim, kad vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tiek pabeigta vai vecāks to pārtrauc, ja nav pieņemts lēmums par tā atcelšanu saskaņā ar 12. punktu;
8.3. īsāku termiņu (bet ne mazāk kā vienu mācību gadu) pašvaldība var noteikt tikai tad, ja lēmumā norāda konkrētu, dokumentāli apliecinātu pamatojumu, kāpēc ilgāks termiņš neatbilstu bērna labākajām interesēm.
9. Ja, veicot izvērtējumu, pašvaldība konstatē, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā neatbilst konkrētā bērna labākajām interesēm, pašvaldība lēmumā norāda pamatojumu un iespējamos priekšnosacījumus, lai vecāka (personas, kas realizē aizgādību) izvēlētā izglītības apguves forma varētu tikt vērtēta par atbilstošu konkrētā bērna labākajām interesēm. Ja iesniegumam pievienots 5. punktā minētais atzinums, atteikums pašvaldībai jāpamato ar konkrētiem, dokumentāli apliecinātiem apstākļiem, kas atspēko atzinumu.
10. Ja lēmums ir spēkā uz noteiktu termiņu, vecāks (persona, kas realizē aizgādību) ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šā termiņa beigām paziņo pašvaldībai par nodomu turpināt izglītības apguvi attiecīgajā formā. Paziņojumu var iesniegt brīvā formā, tai skaitā elektroniski. Ja termiņa laikā ir mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu atzinumam, vecāks pievieno atjaunotu atzinumu."
11. Pašvaldība ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc 10. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pagarina 6. punktā minēto lēmumu uz nākamo termiņu, ja vien nav konstatēts kāds no sekojošiem iemesliem:
11.1. mācību gada laikā ir konstatēti būtiski pārkāpumi, par kuriem vecāks ir rakstiski brīdināts saskaņā ar 12. punktu, un tie nav novērsti;
11.2. pašvaldības rīcībā ir kompetentas institūcijas atzinums par bērna izglītības, attīstības, labbūtības vai drošības apdraudējumu izvēlētajā izglītības apguves formā;
11.3. ir mainījušies apstākļi, uz kuriem balstīts atzinums, un vecāks nav iesniedzis atjaunotu atzinumu.
Ja pašvaldība lēmumu nepagarina, tā lēmumā norāda konkrētu pamatojumu un iespējamos priekšnosacījumus, lai izglītības apguve varētu tikt turpināta.
Kopumā uzskatām, ka Noteikumu projektā un tā Anotācijā nepieciešams nodrošināt tiesiskās paļāvības principu ievērošanu - detalizētāk regulēt bērna tiesību uz izglītību nodrošināšanu pārejas periodos, nelabvēlīgu lēmumu tiesiskās sekas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī paredzēt papildu garantijas objektīvai bērna labāko interešu izvērtēšanai, nosakot precīzus kritērijus pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā. Šādi precizējumi veicinātu tiesisko noteiktību, vienveidīgu normu piemērošanu un efektīvāku bērnu tiesību aizsardzību.
Sabiedriskās apspriešanas gaitā ir izteiktas bažas par iespējamu interešu konflikta risku situācijās, kad lēmumu par izglītības apguves formas atbilstību bērna labākajām interesēm pieņem pašvaldība, kura vienlaikus ir arī tās administratīvajā teritorijā esošo pašvaldības izglītības iestāžu dibinātāja un izglītības finansējuma plānošanā iesaistīta institūcija.
Lai mazinātu iespējama interešu konflikta risku un stiprinātu sabiedrības uzticēšanos pieņemto lēmumu objektivitātei, lūdzam papildināt Anotāciju un nepieciešamības gadījumā arī Noteikumu projektu ar skaidrojumu par mehānismiem, kas nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties vienīgi uz konkrētā bērna labākajām interesēm, nevis uz pašvaldības finanšu, demogrāfiskiem vai izglītības iestāžu tīkla saglabāšanas apsvērumiem.
Lai gan pašvaldībai ir pienākums rīkoties objektīvi un bērna labākajās interesēs, pastāv institucionāls risks, ka lēmumu pieņemšanā var tikt netieši ņemti vērā ar izglītības iestāžu noslogojumu, finansējumu vai izglītības tīkla plānošanu saistīti apsvērumi.
Uzskatam, ka vajadzētu noteikt līdzīgu kārtību, kā tas šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē":
12. Vadītājs pēc izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā, pamatojoties uz vecāka iesniegumu, ir tiesīgs ar rīkojumu uz vienu mācību gadu noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, izglītojamais apgūst ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:
12.1. iesniegumam pievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegtu atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kura dēļ izglītojamam ir nepieciešams attiecīgās pamatizglītības programmas daļas mācību saturu apgūt ģimenē.
Lūdzam izteikt sekojošus Noteikumu projekta punktus šādās redakcijās:
2. Lai saņemtu pašvaldības izvērtējumu, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, vecāks (persona, kas realizē aizgādību) iesniedz iesniegumu pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā deklarēts bērns, kurā norāda vienu vai vairākus īpašos apstākļus (sociālos, veselības, izglītības pieejamības vai citus būtiskus apstākļus) Iesniegumā vecāks (persona, kas realizē aizgādību) apliecina, ka:
Redakcijas grozījums pamatots ar to, ka ja izglītības iestādē attiecīgā programma ir akreditēta, tad nav pamat vēl papildus prasīt pierādījumus tam, ka tā atbilst bērnu tiešibām uz izglītību, attīstību un labbūtību, Pretētāja gadījumā jebkuras izglītības iestādes izvēles gadījumā būtu jāprasa šāds pamatojums.
2.1 Ja iesniegumam pievienots 5. punktā minētais atzinums, vecākam nav pienākuma papildus pamatot īpašos apstākļus.
5. Šo noteikumu 2. punktā minētajam iesniegumam vecāks (persona, kas realizē aizgādību) var pievienot ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa atzinumu par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kurā norādīts, ka izglītības apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst izglītojamā interesēm. Šāds atzinums ir pietiekams pamats, lai apliecinātu 2. punktā minētos īpašos apstākļus.
6. Pašvaldība ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 2. punktā minētā iesnieguma saņemšanas to izvērtē un pieņem lēmumu, vai vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst konkrētā bērna labākajām interesēm. Ja iesniegumam ir pievienots 5. punktā minētais atzinums, pašvaldība lēmumu pieņem ne vēlāk kā 5 darbdienu laikā. Ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde pieņem lēmumu mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izvērtējumā ņem vērā:
6.¹ Ja iesniegumam pievienots 5. punktā minētais atzinums, pašvaldība lēmumu par izglītības apguves formas atbilstību bērna labākajām interesēm pieņem, pamatojoties uz atzinumu, un papildu izvērtējumu neveic. Pašvaldība var atteikt tikai tad, ja tās rīcībā ir kompetentas institūcijas atzinums par tiešu bērna drošības apdraudējumu.
7. Ja nav pievienots 5. punktā minētais atzinums, šo noteikumu 6. punktā minētā pašvaldības lēmuma pieņemšanas:
8. Šo noteikumu 6. punktā minētais pašvaldības lēmums par to, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā atbilst bērna labākajām interesēm, ir spēkā:
8.1. atzinumā (5. punkts) norādīto termiņu, bet ne mazāk kā vienu mācību gadu;
8.2. ja atzinumā termiņš nav norādīts, – līdz brīdim, kad vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve tiek pabeigta vai vecāks to pārtrauc, ja nav pieņemts lēmums par tā atcelšanu saskaņā ar 12. punktu;
8.3. īsāku termiņu (bet ne mazāk kā vienu mācību gadu) pašvaldība var noteikt tikai tad, ja lēmumā norāda konkrētu, dokumentāli apliecinātu pamatojumu, kāpēc ilgāks termiņš neatbilstu bērna labākajām interesēm.
9. Ja, veicot izvērtējumu, pašvaldība konstatē, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguve ģimenē vai tālmācībā neatbilst konkrētā bērna labākajām interesēm, pašvaldība lēmumā norāda pamatojumu un iespējamos priekšnosacījumus, lai vecāka (personas, kas realizē aizgādību) izvēlētā izglītības apguves forma varētu tikt vērtēta par atbilstošu konkrētā bērna labākajām interesēm. Ja iesniegumam pievienots 5. punktā minētais atzinums, atteikums pašvaldībai jāpamato ar konkrētiem, dokumentāli apliecinātiem apstākļiem, kas atspēko atzinumu.
10. Ja lēmums ir spēkā uz noteiktu termiņu, vecāks (persona, kas realizē aizgādību) ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms šā termiņa beigām paziņo pašvaldībai par nodomu turpināt izglītības apguvi attiecīgajā formā. Paziņojumu var iesniegt brīvā formā, tai skaitā elektroniski. Ja termiņa laikā ir mainījušies apstākļi, kas bijuši par pamatu atzinumam, vecāks pievieno atjaunotu atzinumu."
11. Pašvaldība ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc 10. punktā minētā iesnieguma saņemšanas pagarina 6. punktā minēto lēmumu uz nākamo termiņu, ja vien nav konstatēts kāds no sekojošiem iemesliem:
11.1. mācību gada laikā ir konstatēti būtiski pārkāpumi, par kuriem vecāks ir rakstiski brīdināts saskaņā ar 12. punktu, un tie nav novērsti;
11.2. pašvaldības rīcībā ir kompetentas institūcijas atzinums par bērna izglītības, attīstības, labbūtības vai drošības apdraudējumu izvēlētajā izglītības apguves formā;
11.3. ir mainījušies apstākļi, uz kuriem balstīts atzinums, un vecāks nav iesniedzis atjaunotu atzinumu.
Ja pašvaldība lēmumu nepagarina, tā lēmumā norāda konkrētu pamatojumu un iespējamos priekšnosacījumus, lai izglītības apguve varētu tikt turpināta.
24.09.2026. 20:45
26-TA-1986/119
Fiziska persona
Ir labi, ka valsts uztraucas par bērnu izglītības līmeni, bet tieši tāpēc būtu arī jāsadarbojas ar dažādiem izglītības ieguves veidiem un tie jāatbalsta, nevis jāgremdē - izglītību ģimenē ieskaitot. Tas, ka, balstoties uz nesaprotamiem, neskaidriem kritērijiem, svešs pašvaldības darbinieks izlems par to, vai mans bērns ir vai nav "piemērots mājskolai" izklausās absurdi un pēc neveiksmīga mēģinājuma ieviest autoritatīvu valsts varu pār bērniem. Vecāki ir tie, kuri ir atbildīgi par savu bērnu izglītību - par to, kādā veidā bērns šo izglītību iegūst. Ja ne, būs jāpārskata cilvēktiesību likums.
Piekrītu, ka ir vajadzīgi kādi zināšanu pārbaudes rīki, lai saprastu, ka bērns tiešām ir nepieciešamās zinības ieguvis un kādā līmenī, bet ne jau tas, vai viņš "drīkst" mācīties ģimenē izglītotu vecāku apzinātā vadībā.
Izglītība ģimenē ļauj ģimenei realizēt padziļinātu izglītības saturu, ja esošais izglītības saturs neapmierina. Piemēram, ja ir vēlme apgūt klasisko izglītību, tad to var veikt, gan izpildot šobrīd esošās vājā izglītības satura prasības, gan padziļināti apgūstot klasiskās izglītības saturu. Sēžot vispārizglītojošās skolas solā, tas būtu ļoti apgrūtinoši.
Neaizmirsīsim, ka šobrīd daudzi latvieši skolo savus bērnus ārzemēs un, diasporā dzīvojot, mājskolas formāts ir vienīgais, kādā bērns var iegūt Latvijas izglītību, neaizmirstot savas saknes un valodu.
Piekrītu, ka ir vajadzīgi kādi zināšanu pārbaudes rīki, lai saprastu, ka bērns tiešām ir nepieciešamās zinības ieguvis un kādā līmenī, bet ne jau tas, vai viņš "drīkst" mācīties ģimenē izglītotu vecāku apzinātā vadībā.
Izglītība ģimenē ļauj ģimenei realizēt padziļinātu izglītības saturu, ja esošais izglītības saturs neapmierina. Piemēram, ja ir vēlme apgūt klasisko izglītību, tad to var veikt, gan izpildot šobrīd esošās vājā izglītības satura prasības, gan padziļināti apgūstot klasiskās izglītības saturu. Sēžot vispārizglītojošās skolas solā, tas būtu ļoti apgrūtinoši.
Neaizmirsīsim, ka šobrīd daudzi latvieši skolo savus bērnus ārzemēs un, diasporā dzīvojot, mājskolas formāts ir vienīgais, kādā bērns var iegūt Latvijas izglītību, neaizmirstot savas saknes un valodu.
24.09.2026. 21:08
26-TA-1986/120
Fiziska persona
NEPIEKRĪTU grozījumiem! Vecāki zin labāk, un vēl labāko saviem bērniem. Ļaujiet izlemt vecākiem!
24.09.2026. 21:33
26-TA-1986/121
Fiziska persona
Es paužu stingru iebildumu pret iecerētajām izmaiņām regulējumā, kas paredz nodot pašvaldībām tiesības lemt par to, vai mans bērns drīkst mācīties mājmācībā vai tālmācībā, kā arī pret plānotajiem drastiskajiem šo izglītības formu ierobežojumiem, īpaši no 1. klases.
1. Interešu konflikta risks pašvaldību lēmumos
Samazinoties bērnu skaitam un notiekot skolu tīkla optimizācijai, pašvaldības ir tieši ieinteresētas nodrošināt audzēkņu skaitu klātienes skolās, lai saglabātu to finansējumu. Nododot lēmuma pieņemšanu par mājmācību vai tālmācību pašvaldību rokās, veidojas klajš interešu konflikts - pašvaldība nevar būt objektīvs vērtētājs mana bērna labākajām interesēm, ja tās prioritāte ir aizpildīt vietas vietējās izglītības iestādēs.
2. Bērna individuālās vajadzības un vecāku tiesības
Psihoemocionālā gatavība un veselība: Daudzi bērni 1. klasē vēl nav psihoemocionāli vai fiziski gatavi klātienes skolas videi un pašvadītam mācību procesam lielā kolektīvā. Bērna vajadzības vislabāk spēj izvērtēt ģimenes ārsts, psihologs un vecāki, nevis pašvaldības darbinieki.
Droša vide: Ja klātienes skolā neveidojas bērnam droša un labvēlīga vide, man kā vecākam ir jābūt tiesībām operatīvi mainīt mācību formu bez pašvaldības iesaistes.
Vecāku loma: Es kā vecāks esmu sava bērna tuvākais atbalsta punkts un vislabāk izprotu viņa vajadzības, apziņu un dotības. Sistēmas uzraugi un ierēdņi nekad nespēs sniegt tādu izpratni, kādu nodrošina ģimene.
Mājmācība nav vieglākais ceļš - ģimenes to izvēlas ar visaugstāko atbildības sajūtu.
Aicinu saglabāt esošo kārtību, neieviest pašvaldību akcepta mehānismus un uzticēties vecāku spējai pieņemt savam bērnam labākos lēmumus.
1. Interešu konflikta risks pašvaldību lēmumos
Samazinoties bērnu skaitam un notiekot skolu tīkla optimizācijai, pašvaldības ir tieši ieinteresētas nodrošināt audzēkņu skaitu klātienes skolās, lai saglabātu to finansējumu. Nododot lēmuma pieņemšanu par mājmācību vai tālmācību pašvaldību rokās, veidojas klajš interešu konflikts - pašvaldība nevar būt objektīvs vērtētājs mana bērna labākajām interesēm, ja tās prioritāte ir aizpildīt vietas vietējās izglītības iestādēs.
2. Bērna individuālās vajadzības un vecāku tiesības
Psihoemocionālā gatavība un veselība: Daudzi bērni 1. klasē vēl nav psihoemocionāli vai fiziski gatavi klātienes skolas videi un pašvadītam mācību procesam lielā kolektīvā. Bērna vajadzības vislabāk spēj izvērtēt ģimenes ārsts, psihologs un vecāki, nevis pašvaldības darbinieki.
Droša vide: Ja klātienes skolā neveidojas bērnam droša un labvēlīga vide, man kā vecākam ir jābūt tiesībām operatīvi mainīt mācību formu bez pašvaldības iesaistes.
Vecāku loma: Es kā vecāks esmu sava bērna tuvākais atbalsta punkts un vislabāk izprotu viņa vajadzības, apziņu un dotības. Sistēmas uzraugi un ierēdņi nekad nespēs sniegt tādu izpratni, kādu nodrošina ģimene.
Mājmācība nav vieglākais ceļš - ģimenes to izvēlas ar visaugstāko atbildības sajūtu.
Aicinu saglabāt esošo kārtību, neieviest pašvaldību akcepta mehānismus un uzticēties vecāku spējai pieņemt savam bērnam labākos lēmumus.
24.09.2026. 21:35
26-TA-1986/122
Fiziska persona
Esmu pret izmaiņām likumā. Vecāki ir primāri atbildīgi par bērna labklājību, attīstību un izglītību. Valstij ir jānodrošina pieejamas un kvalitatīvas izglītības iespējas, taču valstij nevajadzētu aizstāt vecākus lēmuma pieņemšanā par bērnam piemērotāko izglītības formu.
24.09.2026. 21:39
26-TA-1986/123
Miks Preiss
Izglītības formas izvēlei ir jāpaliek ģimenes rokās. Vecākiem ir tiesības izvērtēt, kāda vide viņu bērnam ir vispiemērotākā - klātienes skola, privāta iestāde, izglītības apguve ģimenē vai tālmācībā. Valsts uzdevums ir kontrolēt izglītības kvalitāti, nevis radīt administratīvus šķēršļus ģimenēm.
Es iebilstu pret grozījumiem, kas paredz nodot pašvaldībām tiesības lemt par mājmācību vai tālmācību un likt vecākiem attaisnot savu izvēli valsts priekšā.
Izglītības apguve ģimenē nav privilēģija, bet gan pilnvērtīga un atbildīga izvēle. Aicinu saglabāt esošo kārtību, neieviest nepamatotus ierobežojumus un uzticēties vecākiem!
Es iebilstu pret grozījumiem, kas paredz nodot pašvaldībām tiesības lemt par mājmācību vai tālmācību un likt vecākiem attaisnot savu izvēli valsts priekšā.
Izglītības apguve ģimenē nav privilēģija, bet gan pilnvērtīga un atbildīga izvēle. Aicinu saglabāt esošo kārtību, neieviest nepamatotus ierobežojumus un uzticēties vecākiem!
24.09.2026. 21:49
26-TA-1986/124
Baiba Lapsiņa
Projektu “Kritēriji un kārtība izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē” pilnībā noraidu!
Izstrādātais projekts pilnībā ignorē bērna labākās intereses un labbūtību un ir pretrunā ar reālo situāciju Latvijā.
Katram vecākam ir savi iemesli kādēļ tie saviem bērniem izvēlas Mājmācību vai Tālmācību, tās ir sava bērna labākās intereses, tā ir sava bērna labbūtība un pats galvenais no tiem ir - sava bērna drošība, kā fiziskā, tā arī emocionālā drošība.
Tiesības uz bērnu drošību, aizsardzību un veselību ir nostiprinātas gan Latvijas Satversmē, gan vairākos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos. Bērnu veselībai un drošībai ir piešķirta prioritāra aizsardzība.
Skola nespēj nodrošināt bērnam kvalitatīvu ēdienu, skola nespēj nodrošināt bērnam mieru un klusumu, kad tas nepieciešams. Skola nespēj nodrošināt individuālu mācību pieeju katram bērnam. Un pats galvenais skola nespēj nodrišināt bērnam drošību skolā.
Izstrādātais projekts pilnībā pārkāpj bērna tiesības uz brīvu izglītības formas izvēli. Šis projekts pārkāpj bērna intereses, bērna tiesības un bērna labbūtību. Tāpat šis izstrādātais projekts apdraud bērnu, apdraud bērna veselību un pat bērna dzīvību, to pierāda reālā situācija Latvijas skolās.
Zemāk norādītā informācija pierāda to, ka Latvijas skolas nespēj nodrošināt bērnam drošību skolā:
Ar vardarbību skolā ir saskāries katrs 3 skolēns
Latvijas skolās ar vardarbību ir saskāries katrs 3 skolēns un Latvijas valsts šajā ziņā ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā! Tā liecina divi pēdējie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD veiktie pētījumi. (“Vardarbība skolās” Autori: Latvijas Radio1 “Atvērtie faili” ēterā Publicēts: 26.03.2026).
Vardarbība skolā ir viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā. Izglītības Ministrijas un IKVD aptauja rāda, ka teju piektā daļa jeb 19% aptaujātās izglītības iestādes apstiprinājušas, ka tajās ir sistemātiska vardarbības veikušie izglītojamie. Papildus tam Izglītības Ministrija skaidro, ka dati neatspoguļo precīzu reālo ainu. (De Facto “Sarakste starp iestādēm neglābj bērnu no vardarbības skolā” Autori: Laine Skvorcova (LTV “De facto” pēcnieciskā žurnāliste), “De facto” (LTV analītiskais raidījums) Publicēts: 23.11.2025)
Skola nav droša vide bērniem
“Skolas nav droša vide bērniem” to atdzīst Anda Čakša bijusī Izglītības un zinātnes ministre “pētijumos redzam, ka vardarbība skolās ir 35,5%” (“Kā cīnīties ar bērnu un pusaudžu vardarbību skolās” Autori: LTV Ziņu dienests 2:30 minūte 2023.gada 10.oktobris).
Nils Sakss Konstantinovs pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs LA.LV intervijā norāda, ka “Mēs zinām, ka Latvijas skolās vardarbība ir ļoti augstā līmenī un ļoti klātesoša. Vardarbība ne tikai starp bērniem, bet vardarbība patiesībā arī starp bērniem un skolotājiem - abos virzienos.” Bērniem bail iet uz skolu, to atdzīst Nils Sakss Konstantinovs. (“Sliktākas skolas nozīmē, ka tajās būs vairāk slikto, nevēlamo lietu, arī vardarbība – bērniem bail iet uz skolu, to atzīst Sakss-Konstantinovs” Autors: LA.LV publicēts: 12.05.2023)
Vardarbība skolās
Visa zemāk norādītā informācija ir publiski pieejama informācija!
Ozolnieku vidusskola
Bērns no skolasbiedra saņēmis sitienu pa galvu un pa roku, saņēmis nāves draudus. “Mans bērns saņēma draudus, ka viņu nogalinās. Skolotāja arī šogad dabūja ar pudeli pa galvu un rezultātā viņai pārsita galvu. Arī gada sākumā viena skolotāja tika nogāzta zemē, spārdīta un kosta. Šis bērns, kas apdraud visu personālu un bērnus bija atnesis uz skolu šķiltavas un draudēja nodedzināt skolu, atnesis nazi, draudēja visus nogalināt,” sacīja cietušā bērna mamma. (“Sitieni, draudi un uzbrukumi: Jelgavas novada skolā gadiem nespēj atrisināt agresīva skolēna uzvedību” Autori: Zanda Ozola-Balode (Panorāma) Publicēts: 20.02.2026)
Pārlielupes skola Jelgavā
“Pirmā reize, kad zēns fiziski uzbruka meitenei skolas ģērbtuvēs – viņš spēra meitenei pa muguru un iesprostoja viņu garderobes telpā – notika 2025.gada 5.novembrī. Atkārtoti zēns uzbruka pirmklasniecei arī 2026.gada14.janvārī – uz skolas kāpnēm, kas ved uz garderobi. Puika spēra meitenei pa muguru, kā arī nosauca viņu par stulbeni.” (“Vecāks puika Pārlielupes skolā spārda pirmklasnieci” Autori: tv3.lv Publicēts: 26.01.2026)
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā stāsta, ka vismaz reizi nedēļā saskaras ar audzēkņu vardarbību. (“Ģimnāzija Valkā vismaz reizi nedēļā risina vardarbību skolēnu vidū; LIZDA norāda – problēma ir visur” Autori: Miks Kuncevičs (LTV Ziņu dienesta korespondents) Publicēts: 18.02.2026)
Liepājas 8.vidusskola
4.klases bērnu ar īpašām vajadzībām ik dienas sit klasesbiedrs. (“Liepājā no klasesbiedra vardarbības ik dienu cieš bērni; skola un sociālias dienests - bezspēcīgi” Autori: TV Kurzeme Publicēts: 19.10.2023)
Rīgas Mākslas un mediju tehnikums
2023.gada 6.aprīļa pēcpusdienā Valsts policijā tika saņemts izsaukums uz izglītības iestādi Imantā. (“Par skolas biedra saduršanu piespriež četru gadu cietumsodu” Autori: diena.lv aģentūra LETA Publicēts: 07.05.2025).
2023.gadā apsūdzētais iegāja skolas sporta ģērbtuvē, kur piegāja pie cietušā un ar nazi izdarīja trīs mērķtiecīgus dūrienus cietušajam vēdera un krūškurvja apvidū un vienu dūrienu kreisās rokas augšdelmā, ar mērķi viņu nogalināt. (“Jaunietim par skolas biedra saduršanu skolas telpās – četrarpus gadu cietumsods” Autori: LSM.lv Ziņu redakcija Publicēts: 7.05.2025).
Jaunjelgavas vidusskola
Starpbrīdī pirmklasnieks aizgājis uz tualeti, kur pēkšņi labierīcību kabīnes durvis atvēruši piektās klases skolēni. Viņi sākuši zēnu sist pa kailu intīmo vietu. Līdz asinīm. (“Skolā zvērīgi piekauj pirmklasnieku, sitot pa kailu intīmo vietu” Autori: Bez Tabu Publicēts: 04.03.2015)
Piemares pamatskola
"Pēdējo nedēļu laikā es sāku satraukties, jo ir gadījumi, kad ir nežēlīgāki kautiņi skolās, kur viens ar otru bērni kaujas tā, ka vairāki cietušie nonāk nodaļā," pastāstīja Liepājas reģionālās slimnīcas pediatre Jūlija Cīrule-Galuza. (“Liepājā mediķi satraukti par vardarbību skolās” Autori: TV Kurzeme Publicēts: 19.03.2026)
Traumas ir dažādas. Smagākajos gadījumos ar kājām sperts pa galvu, cietušajiem atstājot ilglaicīgas fiziskas un emocionālas sekas. Mediķus satrauc tas, ka, visticamāk, vairums gadījumu pat netiek piefiksēti. (“Liepājā mediķi satraukti par vardarbību skolās” Autori: TV Kurzeme Publicēts: 19.03. 2026)
Ogres skola
Uzbrucējs, 6. Klases skolnieks sāka sist no muguras cietušajam pa galvu. Iesita vismaz 15 reizes un divreiz ar kāju iespēra pa vēderu. (“Ogres skolēnu konfliktā cietušā bērna pārstāvis: Viņam iesita vismaz 15 reizes” Autori: Zanda Ozola-Balode (Panorāma) Publicēts: 1.02.2025)
Rīgas Sarkandaugavas pamatskola
Īsajā video redzams, kā skolotājs pieiet pie septītās klases audzēkņa, kārtīgi viņu izpurina un nolamā. (“Vardarbība Rīgas skolā: skolotājs zaudē savaldību” Autori: Portāls nra.lv Publicēts 11.02.2026)
Liepājas centra sākumskola
Puisis klasesbiedrenei iedūra ar zīmuli rokā stundas laikā. (“Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas būs tikai ķeksītim?” Autori: Latvijas Radio ēterā 26.03.2026)
Ogres Kalna pamatskola
Advokāts Saulvedis Vārpiņš Latvijas Televīzijai izstāstīja, ka 16. Decembrī trīs 9.klases skolēni uzbrukuši12 gadu vecam 6.klases audzēknim. Cietušais aizvests uz slimnīcu, kur viņam konstatēts smadzeņu satracinājums. (“Sāk kriminālprocesu par skolēnu konfliktu kādā Ogres skolā” Autori Zanda Ozola-Balode (Panorāma) Publicēts 20.12.2024)
Suntažu pamatskola
Bērns regulāri cieš no sitieniem un citiem pāridarījumiem skolā. (“Sarakste starp iestādēm neglābj bērnu no vardarbības skolā” Autori: Laine Skvorcova (LTV “De facto” pēcnieciskā žurnāliste), “De facto” (LTV analītiskais raidījums) Publicēts: 23.11.2025)
Engures skola
Apsūdzētais, strādājot par fizikas skolotāju un dambretes pulciņa pasniedzēju, izmantoja savu pedagoga autoritāti un mazgadīgo cietušo bezpalīdzības stāvokli, iesaistot bērnus seksuāla rakstura darbībās. (“Tiesās pedagogu no Engures par 25 seksuāliem noziegumiem pret deviņiem bērniem” Autori: LSM.lv Ziņu redakcija Publicēts: 4.09.2026)
Tikai par pāris vardarbības gadījumiem skolās tiek publiski ziņots. Par ļoti daudziem vardarbības gadījumiem tiek noklusēts, un ļoti daudzi vadradbības gadījumi skolās un pšvaldībās tiek slēpti.
Vardarbību gadījumu slēpšana skolās
Tiesībsardze Karina Palkova kritizē vardarbības gadījumu slēpšanu skolās.
70% pašvaldību vadītāju pat netiekot informēti par vardarbības gadījumiem skolās, savukārt daļa skolu direktoru nevēlas problēmas celt gaismā, jo baidās no skolu reitingu krituma, negatīva sava darba vērtējuma vai pat amata zaudēšanas. Raidījumā “Spried ar Delfi” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Palkova atzina, ka izglītības iestādēs “diemžēl nav no vardarbības brīva vide”.
“Valsts un pašvaldību pārstāvji atļaujas rupji sarunāties ar iedzīvotājiem.” Sarunā ar Lauru Ozoliņu “Delfi TV” producenti atdzina tiesībsardze Karina Palkova.
(“Kā tad mūsu skolas reitingi?” Autori: “Delfi TV” Spried ar Delfi raidījumā Publicēts: 23.05.2026)
Valsts un pašvaldību institūcijās nav Laba pārvaldība
Valsts un pašvaldību institūcijas neatbild uz iesniegumiem, Valsts un pašvaldības institūcijas kavē termiņus, Valsts un pašvaldību institūcijas atbild ne pēc būtības, Valsts un pašvaldības pārstāvji atļaujās rupji sarunāties ar iedzīvotājiem .” Sarunā ar Lauru Ozoliņu “Delfi TV” producenti atdzina tiesībsardze Karina Palkova. (“Kā tad mūsu skolas reitingi?” Autori: Laura Ozoliņa Delfi TV “Spried ar Delfi” Publicēts 23.05.2026)
Fiziskā un Emocionālā vardarbība skolās “Ģimeņu studija”
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības un Labklājības ministriju 2024. gadā izstrādāja plānu, kā mazināt fizisko un emocionālo vardarbību skolās, taču reālā situācija rāda, ka, neskatoties uz ministriju centieniem izstrādāt plānus, noteikumus un vadlīnijas vardarbības mazināšanai, tā skolās tomēr joprojām notiek.
Diskusijas par vardarbību skolās aktualitāti pēdējā laikā vairs nenosaka tikai atsevišķi publiski izskanējuši incidenti, bet gan satraucoša statistika. Tās epicentrā ir Bērnu aizsardzības centra dati, kas liecina par sistēmas nespēju tikt galā ar pieaugošo vardarbības smagumu. Centra īpaši izveidotā vardarbības intervences nodaļa, kas paredzēta sarežģītāko gadījumu risināšanai, kur iesaistīti ne tikai skolēni savā starpā, bet arī pedagogi un bērni, ir dramatiski pārslogota.
Kā norāda Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, šīs jaunās, specializētās vienības noslodze ir kļuvusi par nepārprotamu krīzes indikatoru, kas atklāj problēmas patieso mērogu: "Mēs arī tikko esam pārskatījuši savu pagājušā gada statistiku, kur mēs redzam to, ka mums pagājušā gada griezumā ir bijuši 100 gadījumi [smagas vardarbības gadījumi, kuri prasa situācijas risinājumu]. Bija plānoti 35, kas parāda to, cik daudz šie vardarbības jautājumi ir izglītības iestādēs šobrīd aktuāli."
Ako Kārlis Cekulis komentē, ka Centrs savā praksē ir saskāries arī ar izglītības iestāžu apslēpto emocionālo vardarbību pret vecākiem. Caur ultimātu uzstādīšanu vecākos tiek radīta neuzticība izglītības iestādei, jo nav komunikācijas starp vecākiem un pedagogiem par bērna labākajām interesēm.
Tomēr šo risinājumu ieviešana praksē saskaras ar izaicinājumiem. Inga Vanaga pauž skepticismu, norādot, ka normatīvie akti un vadlīnijas ne vienmēr tiek ievēroti dzīvē. Daudzi pedagogi un skolu vadītāji joprojām izvēlas klusēt par vardarbības gadījumiem skolā, baidoties no negatīvām sekām: "Klusē, daudzi klusē. Direktors baidās, ko teiks, jo viņa darba devējs – pašvaldība – vērtēs. Un, ja tu nāksi un bieži prasīsi palīdzību, to ņems vērā pie vērtēšanas, pie prēmijas, pie algas."
Neraugoties uz institūciju centieniem, sabiedrības, īpaši vecāku, pieredze atklāj sistēmas nepilnības, kas ikdienā paliek neatrisinātas. Sabiedrības balss, kas izskan klausītāju vēstulēs, zīmē drūmu ainu par sistēmu, kas tiek uztverta kā salauzta. Atkārtojas motīvs par apzinātu problēmu noklusēšanu no skolu administrācijas puses, lai pasargātu iestādes reputāciju, atstājot vecākus neuzklausītus.
Tiek pausta arī asa kritika pret iestādēm, kuras "tikai veido plānus un vāc statistiku", bet nespēj nodrošināt reālu drošību.
Spilgts piemērs sistēmas nespējai laikus reaģēt ir nesenais gadījums Jelgavā, kurā pirmklasniecei skolasbiedrs – trešklasnieks – salauza iegurņa kaulu.
(“IZM par vardarības mazināšanu skolā: Pedagogi vieni nevar atrisināt visas problēmas” Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija, “Ģimenes studija” (Latvijas Radio raidījums ģimenēm) Publicēts: 4.02.2026)
Vardarbības gadījumu ir daudz un gandrīz visās Latvijas skolās
Nozares arodbiedrība atzīst, ka vardarbības gadījumu ir daudz un gandrīz visās Latvijas skolās. Vēl lielāka problēma ir tā, ka skolotāji un skolu vadītāji šādas situācijas slēpj, lai negrautu savas izglītības iestādes tēlu.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija nebūt nav īpašāka ar šādiem gadījumiem. Tādi notiek praktiski visās skolās, atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrībā (LIZDA), kas pirms laika rīkoja aptauju un apzināja skolotājus. Sekas tiem, kurus apsmej vai izjūt cita veida vardarbību, nereti ir uz ilgu laiku paliekošas. Vissliktākais ir tas, ka daļa skolu par šiem gadījumiem cenšas noklusēt.
"Daudzi pedagogi vienkārši neziņo.
Viņi piezvana un izstāsta savu sāpi, bet, kad aicinām vērsties attiecīgajās tiesībsargājošajās institūcijās, kādam ir bail, kāds ir pirmspensijas vecumā, citam direktors saka, ka viss ir kārtībā un skolas prestižu nevar graut. Reizēm arī pašvaldība neiesaistās," stāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
(“Ģimnāzija Valkā vismaz reizi nedēļā risina vardarbību skolēnu vidū; LIZDA norāda – problēma ir visur” Autori: Miks Kuncevičs (LTV Ziņu dienesta korespondents) Publicēts: 18.02.2026)
Bērnu aizsardzības centrs (BAC) ceļ trauksmi
Pērn vairāk nekā 1700 iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem izskatīja Bērnu aizsardzības centrs. Tas bija uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Iemesli ir pieaugošā vardabība skolās.
Tāpat pagājušajā gadā uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš iestāde vērtēja administratīvā pārkāpuma lietas par iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību, ja to ir veicis valsts vai pašvaldību darbinieks. No kopumā 156 gadījumiem 29 piemēroja sodu – 16 gadījumos tie bija brīdinājumi, bet 13 – naudas sods.
Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova stāstīja: "Tie ir konstatētie un apstiprinātie gadījumi, kad pieaugušais pedagogs, pedagoga palīgs, cits skolas darbinieks, sporta skolotājs ir pieļāvis fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Ir pārsūdzības, un tiek atstāti arī spēkā šie mūsu lēmumi."
Pieaug arī pašu skolēnu vardarbība skolās.
(“Pērn pieaudzis iesniegumu skaits par bērnu tiesību pārkāpumiem” Autori Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents), Linda Spundiņa (LTV Ziņu dienesta korespondente) Publicēts 19.01.2026)
Vardarbība skolās ir viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā!
Izglītības Ministrijas piešķirtie līdzekļi Vardarbību skolās nemazina!
Ieviestās vardarbības novēršanas programmas skolās nedarbojas!
Par to liecina visa augstāk minētā informācija!
Lai bērniem būtu iespēja augt, attīstīties un gūt izglītību drošā vidē, Lūdzu Izglītības ministriju izglītību ģimenē nodrošināt kā brīvi pieejamu izglītības formu arī bērniem, kuriem nav veselības, sociālu vai citu īpašu apstākļu.
Pievienojoties Jāņa Supes rakstītajam,
Lūdzu projektu pašreizējā redakcijā neatbalstīt un pārstrādāt, ievērojot iniciatīva “Vecāku balss” norādītos principus.
Izstrādātais projekts pilnībā ignorē bērna labākās intereses un labbūtību un ir pretrunā ar reālo situāciju Latvijā.
Katram vecākam ir savi iemesli kādēļ tie saviem bērniem izvēlas Mājmācību vai Tālmācību, tās ir sava bērna labākās intereses, tā ir sava bērna labbūtība un pats galvenais no tiem ir - sava bērna drošība, kā fiziskā, tā arī emocionālā drošība.
Tiesības uz bērnu drošību, aizsardzību un veselību ir nostiprinātas gan Latvijas Satversmē, gan vairākos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos. Bērnu veselībai un drošībai ir piešķirta prioritāra aizsardzība.
Skola nespēj nodrošināt bērnam kvalitatīvu ēdienu, skola nespēj nodrošināt bērnam mieru un klusumu, kad tas nepieciešams. Skola nespēj nodrošināt individuālu mācību pieeju katram bērnam. Un pats galvenais skola nespēj nodrišināt bērnam drošību skolā.
Izstrādātais projekts pilnībā pārkāpj bērna tiesības uz brīvu izglītības formas izvēli. Šis projekts pārkāpj bērna intereses, bērna tiesības un bērna labbūtību. Tāpat šis izstrādātais projekts apdraud bērnu, apdraud bērna veselību un pat bērna dzīvību, to pierāda reālā situācija Latvijas skolās.
Zemāk norādītā informācija pierāda to, ka Latvijas skolas nespēj nodrošināt bērnam drošību skolā:
Ar vardarbību skolā ir saskāries katrs 3 skolēns
Latvijas skolās ar vardarbību ir saskāries katrs 3 skolēns un Latvijas valsts šajā ziņā ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā! Tā liecina divi pēdējie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD veiktie pētījumi. (“Vardarbība skolās” Autori: Latvijas Radio1 “Atvērtie faili” ēterā Publicēts: 26.03.2026).
Vardarbība skolā ir viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā. Izglītības Ministrijas un IKVD aptauja rāda, ka teju piektā daļa jeb 19% aptaujātās izglītības iestādes apstiprinājušas, ka tajās ir sistemātiska vardarbības veikušie izglītojamie. Papildus tam Izglītības Ministrija skaidro, ka dati neatspoguļo precīzu reālo ainu. (De Facto “Sarakste starp iestādēm neglābj bērnu no vardarbības skolā” Autori: Laine Skvorcova (LTV “De facto” pēcnieciskā žurnāliste), “De facto” (LTV analītiskais raidījums) Publicēts: 23.11.2025)
Skola nav droša vide bērniem
“Skolas nav droša vide bērniem” to atdzīst Anda Čakša bijusī Izglītības un zinātnes ministre “pētijumos redzam, ka vardarbība skolās ir 35,5%” (“Kā cīnīties ar bērnu un pusaudžu vardarbību skolās” Autori: LTV Ziņu dienests 2:30 minūte 2023.gada 10.oktobris).
Nils Sakss Konstantinovs pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs LA.LV intervijā norāda, ka “Mēs zinām, ka Latvijas skolās vardarbība ir ļoti augstā līmenī un ļoti klātesoša. Vardarbība ne tikai starp bērniem, bet vardarbība patiesībā arī starp bērniem un skolotājiem - abos virzienos.” Bērniem bail iet uz skolu, to atdzīst Nils Sakss Konstantinovs. (“Sliktākas skolas nozīmē, ka tajās būs vairāk slikto, nevēlamo lietu, arī vardarbība – bērniem bail iet uz skolu, to atzīst Sakss-Konstantinovs” Autors: LA.LV publicēts: 12.05.2023)
Vardarbība skolās
Visa zemāk norādītā informācija ir publiski pieejama informācija!
Ozolnieku vidusskola
Bērns no skolasbiedra saņēmis sitienu pa galvu un pa roku, saņēmis nāves draudus. “Mans bērns saņēma draudus, ka viņu nogalinās. Skolotāja arī šogad dabūja ar pudeli pa galvu un rezultātā viņai pārsita galvu. Arī gada sākumā viena skolotāja tika nogāzta zemē, spārdīta un kosta. Šis bērns, kas apdraud visu personālu un bērnus bija atnesis uz skolu šķiltavas un draudēja nodedzināt skolu, atnesis nazi, draudēja visus nogalināt,” sacīja cietušā bērna mamma. (“Sitieni, draudi un uzbrukumi: Jelgavas novada skolā gadiem nespēj atrisināt agresīva skolēna uzvedību” Autori: Zanda Ozola-Balode (Panorāma) Publicēts: 20.02.2026)
Pārlielupes skola Jelgavā
“Pirmā reize, kad zēns fiziski uzbruka meitenei skolas ģērbtuvēs – viņš spēra meitenei pa muguru un iesprostoja viņu garderobes telpā – notika 2025.gada 5.novembrī. Atkārtoti zēns uzbruka pirmklasniecei arī 2026.gada14.janvārī – uz skolas kāpnēm, kas ved uz garderobi. Puika spēra meitenei pa muguru, kā arī nosauca viņu par stulbeni.” (“Vecāks puika Pārlielupes skolā spārda pirmklasnieci” Autori: tv3.lv Publicēts: 26.01.2026)
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā stāsta, ka vismaz reizi nedēļā saskaras ar audzēkņu vardarbību. (“Ģimnāzija Valkā vismaz reizi nedēļā risina vardarbību skolēnu vidū; LIZDA norāda – problēma ir visur” Autori: Miks Kuncevičs (LTV Ziņu dienesta korespondents) Publicēts: 18.02.2026)
Liepājas 8.vidusskola
4.klases bērnu ar īpašām vajadzībām ik dienas sit klasesbiedrs. (“Liepājā no klasesbiedra vardarbības ik dienu cieš bērni; skola un sociālias dienests - bezspēcīgi” Autori: TV Kurzeme Publicēts: 19.10.2023)
Rīgas Mākslas un mediju tehnikums
2023.gada 6.aprīļa pēcpusdienā Valsts policijā tika saņemts izsaukums uz izglītības iestādi Imantā. (“Par skolas biedra saduršanu piespriež četru gadu cietumsodu” Autori: diena.lv aģentūra LETA Publicēts: 07.05.2025).
2023.gadā apsūdzētais iegāja skolas sporta ģērbtuvē, kur piegāja pie cietušā un ar nazi izdarīja trīs mērķtiecīgus dūrienus cietušajam vēdera un krūškurvja apvidū un vienu dūrienu kreisās rokas augšdelmā, ar mērķi viņu nogalināt. (“Jaunietim par skolas biedra saduršanu skolas telpās – četrarpus gadu cietumsods” Autori: LSM.lv Ziņu redakcija Publicēts: 7.05.2025).
Jaunjelgavas vidusskola
Starpbrīdī pirmklasnieks aizgājis uz tualeti, kur pēkšņi labierīcību kabīnes durvis atvēruši piektās klases skolēni. Viņi sākuši zēnu sist pa kailu intīmo vietu. Līdz asinīm. (“Skolā zvērīgi piekauj pirmklasnieku, sitot pa kailu intīmo vietu” Autori: Bez Tabu Publicēts: 04.03.2015)
Piemares pamatskola
"Pēdējo nedēļu laikā es sāku satraukties, jo ir gadījumi, kad ir nežēlīgāki kautiņi skolās, kur viens ar otru bērni kaujas tā, ka vairāki cietušie nonāk nodaļā," pastāstīja Liepājas reģionālās slimnīcas pediatre Jūlija Cīrule-Galuza. (“Liepājā mediķi satraukti par vardarbību skolās” Autori: TV Kurzeme Publicēts: 19.03.2026)
Traumas ir dažādas. Smagākajos gadījumos ar kājām sperts pa galvu, cietušajiem atstājot ilglaicīgas fiziskas un emocionālas sekas. Mediķus satrauc tas, ka, visticamāk, vairums gadījumu pat netiek piefiksēti. (“Liepājā mediķi satraukti par vardarbību skolās” Autori: TV Kurzeme Publicēts: 19.03. 2026)
Ogres skola
Uzbrucējs, 6. Klases skolnieks sāka sist no muguras cietušajam pa galvu. Iesita vismaz 15 reizes un divreiz ar kāju iespēra pa vēderu. (“Ogres skolēnu konfliktā cietušā bērna pārstāvis: Viņam iesita vismaz 15 reizes” Autori: Zanda Ozola-Balode (Panorāma) Publicēts: 1.02.2025)
Rīgas Sarkandaugavas pamatskola
Īsajā video redzams, kā skolotājs pieiet pie septītās klases audzēkņa, kārtīgi viņu izpurina un nolamā. (“Vardarbība Rīgas skolā: skolotājs zaudē savaldību” Autori: Portāls nra.lv Publicēts 11.02.2026)
Liepājas centra sākumskola
Puisis klasesbiedrenei iedūra ar zīmuli rokā stundas laikā. (“Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas būs tikai ķeksītim?” Autori: Latvijas Radio ēterā 26.03.2026)
Ogres Kalna pamatskola
Advokāts Saulvedis Vārpiņš Latvijas Televīzijai izstāstīja, ka 16. Decembrī trīs 9.klases skolēni uzbrukuši12 gadu vecam 6.klases audzēknim. Cietušais aizvests uz slimnīcu, kur viņam konstatēts smadzeņu satracinājums. (“Sāk kriminālprocesu par skolēnu konfliktu kādā Ogres skolā” Autori Zanda Ozola-Balode (Panorāma) Publicēts 20.12.2024)
Suntažu pamatskola
Bērns regulāri cieš no sitieniem un citiem pāridarījumiem skolā. (“Sarakste starp iestādēm neglābj bērnu no vardarbības skolā” Autori: Laine Skvorcova (LTV “De facto” pēcnieciskā žurnāliste), “De facto” (LTV analītiskais raidījums) Publicēts: 23.11.2025)
Engures skola
Apsūdzētais, strādājot par fizikas skolotāju un dambretes pulciņa pasniedzēju, izmantoja savu pedagoga autoritāti un mazgadīgo cietušo bezpalīdzības stāvokli, iesaistot bērnus seksuāla rakstura darbībās. (“Tiesās pedagogu no Engures par 25 seksuāliem noziegumiem pret deviņiem bērniem” Autori: LSM.lv Ziņu redakcija Publicēts: 4.09.2026)
Tikai par pāris vardarbības gadījumiem skolās tiek publiski ziņots. Par ļoti daudziem vardarbības gadījumiem tiek noklusēts, un ļoti daudzi vadradbības gadījumi skolās un pšvaldībās tiek slēpti.
Vardarbību gadījumu slēpšana skolās
Tiesībsardze Karina Palkova kritizē vardarbības gadījumu slēpšanu skolās.
70% pašvaldību vadītāju pat netiekot informēti par vardarbības gadījumiem skolās, savukārt daļa skolu direktoru nevēlas problēmas celt gaismā, jo baidās no skolu reitingu krituma, negatīva sava darba vērtējuma vai pat amata zaudēšanas. Raidījumā “Spried ar Delfi” uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Palkova atzina, ka izglītības iestādēs “diemžēl nav no vardarbības brīva vide”.
“Valsts un pašvaldību pārstāvji atļaujas rupji sarunāties ar iedzīvotājiem.” Sarunā ar Lauru Ozoliņu “Delfi TV” producenti atdzina tiesībsardze Karina Palkova.
(“Kā tad mūsu skolas reitingi?” Autori: “Delfi TV” Spried ar Delfi raidījumā Publicēts: 23.05.2026)
Valsts un pašvaldību institūcijās nav Laba pārvaldība
Valsts un pašvaldību institūcijas neatbild uz iesniegumiem, Valsts un pašvaldības institūcijas kavē termiņus, Valsts un pašvaldību institūcijas atbild ne pēc būtības, Valsts un pašvaldības pārstāvji atļaujās rupji sarunāties ar iedzīvotājiem .” Sarunā ar Lauru Ozoliņu “Delfi TV” producenti atdzina tiesībsardze Karina Palkova. (“Kā tad mūsu skolas reitingi?” Autori: Laura Ozoliņa Delfi TV “Spried ar Delfi” Publicēts 23.05.2026)
Fiziskā un Emocionālā vardarbība skolās “Ģimeņu studija”
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības un Labklājības ministriju 2024. gadā izstrādāja plānu, kā mazināt fizisko un emocionālo vardarbību skolās, taču reālā situācija rāda, ka, neskatoties uz ministriju centieniem izstrādāt plānus, noteikumus un vadlīnijas vardarbības mazināšanai, tā skolās tomēr joprojām notiek.
Diskusijas par vardarbību skolās aktualitāti pēdējā laikā vairs nenosaka tikai atsevišķi publiski izskanējuši incidenti, bet gan satraucoša statistika. Tās epicentrā ir Bērnu aizsardzības centra dati, kas liecina par sistēmas nespēju tikt galā ar pieaugošo vardarbības smagumu. Centra īpaši izveidotā vardarbības intervences nodaļa, kas paredzēta sarežģītāko gadījumu risināšanai, kur iesaistīti ne tikai skolēni savā starpā, bet arī pedagogi un bērni, ir dramatiski pārslogota.
Kā norāda Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, šīs jaunās, specializētās vienības noslodze ir kļuvusi par nepārprotamu krīzes indikatoru, kas atklāj problēmas patieso mērogu: "Mēs arī tikko esam pārskatījuši savu pagājušā gada statistiku, kur mēs redzam to, ka mums pagājušā gada griezumā ir bijuši 100 gadījumi [smagas vardarbības gadījumi, kuri prasa situācijas risinājumu]. Bija plānoti 35, kas parāda to, cik daudz šie vardarbības jautājumi ir izglītības iestādēs šobrīd aktuāli."
Ako Kārlis Cekulis komentē, ka Centrs savā praksē ir saskāries arī ar izglītības iestāžu apslēpto emocionālo vardarbību pret vecākiem. Caur ultimātu uzstādīšanu vecākos tiek radīta neuzticība izglītības iestādei, jo nav komunikācijas starp vecākiem un pedagogiem par bērna labākajām interesēm.
Tomēr šo risinājumu ieviešana praksē saskaras ar izaicinājumiem. Inga Vanaga pauž skepticismu, norādot, ka normatīvie akti un vadlīnijas ne vienmēr tiek ievēroti dzīvē. Daudzi pedagogi un skolu vadītāji joprojām izvēlas klusēt par vardarbības gadījumiem skolā, baidoties no negatīvām sekām: "Klusē, daudzi klusē. Direktors baidās, ko teiks, jo viņa darba devējs – pašvaldība – vērtēs. Un, ja tu nāksi un bieži prasīsi palīdzību, to ņems vērā pie vērtēšanas, pie prēmijas, pie algas."
Neraugoties uz institūciju centieniem, sabiedrības, īpaši vecāku, pieredze atklāj sistēmas nepilnības, kas ikdienā paliek neatrisinātas. Sabiedrības balss, kas izskan klausītāju vēstulēs, zīmē drūmu ainu par sistēmu, kas tiek uztverta kā salauzta. Atkārtojas motīvs par apzinātu problēmu noklusēšanu no skolu administrācijas puses, lai pasargātu iestādes reputāciju, atstājot vecākus neuzklausītus.
Tiek pausta arī asa kritika pret iestādēm, kuras "tikai veido plānus un vāc statistiku", bet nespēj nodrošināt reālu drošību.
Spilgts piemērs sistēmas nespējai laikus reaģēt ir nesenais gadījums Jelgavā, kurā pirmklasniecei skolasbiedrs – trešklasnieks – salauza iegurņa kaulu.
(“IZM par vardarības mazināšanu skolā: Pedagogi vieni nevar atrisināt visas problēmas” Autori: LSM.lv Bērnu satura redakcija, “Ģimenes studija” (Latvijas Radio raidījums ģimenēm) Publicēts: 4.02.2026)
Vardarbības gadījumu ir daudz un gandrīz visās Latvijas skolās
Nozares arodbiedrība atzīst, ka vardarbības gadījumu ir daudz un gandrīz visās Latvijas skolās. Vēl lielāka problēma ir tā, ka skolotāji un skolu vadītāji šādas situācijas slēpj, lai negrautu savas izglītības iestādes tēlu.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija nebūt nav īpašāka ar šādiem gadījumiem. Tādi notiek praktiski visās skolās, atzīst Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrībā (LIZDA), kas pirms laika rīkoja aptauju un apzināja skolotājus. Sekas tiem, kurus apsmej vai izjūt cita veida vardarbību, nereti ir uz ilgu laiku paliekošas. Vissliktākais ir tas, ka daļa skolu par šiem gadījumiem cenšas noklusēt.
"Daudzi pedagogi vienkārši neziņo.
Viņi piezvana un izstāsta savu sāpi, bet, kad aicinām vērsties attiecīgajās tiesībsargājošajās institūcijās, kādam ir bail, kāds ir pirmspensijas vecumā, citam direktors saka, ka viss ir kārtībā un skolas prestižu nevar graut. Reizēm arī pašvaldība neiesaistās," stāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
(“Ģimnāzija Valkā vismaz reizi nedēļā risina vardarbību skolēnu vidū; LIZDA norāda – problēma ir visur” Autori: Miks Kuncevičs (LTV Ziņu dienesta korespondents) Publicēts: 18.02.2026)
Bērnu aizsardzības centrs (BAC) ceļ trauksmi
Pērn vairāk nekā 1700 iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem izskatīja Bērnu aizsardzības centrs. Tas bija uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Iemesli ir pieaugošā vardabība skolās.
Tāpat pagājušajā gadā uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš iestāde vērtēja administratīvā pārkāpuma lietas par iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību, ja to ir veicis valsts vai pašvaldību darbinieks. No kopumā 156 gadījumiem 29 piemēroja sodu – 16 gadījumos tie bija brīdinājumi, bet 13 – naudas sods.
Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova stāstīja: "Tie ir konstatētie un apstiprinātie gadījumi, kad pieaugušais pedagogs, pedagoga palīgs, cits skolas darbinieks, sporta skolotājs ir pieļāvis fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Ir pārsūdzības, un tiek atstāti arī spēkā šie mūsu lēmumi."
Pieaug arī pašu skolēnu vardarbība skolās.
(“Pērn pieaudzis iesniegumu skaits par bērnu tiesību pārkāpumiem” Autori Mihails Ņikulkins (Latvijas Radio korespondents), Linda Spundiņa (LTV Ziņu dienesta korespondente) Publicēts 19.01.2026)
Vardarbība skolās ir viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā!
Izglītības Ministrijas piešķirtie līdzekļi Vardarbību skolās nemazina!
Ieviestās vardarbības novēršanas programmas skolās nedarbojas!
Par to liecina visa augstāk minētā informācija!
Lai bērniem būtu iespēja augt, attīstīties un gūt izglītību drošā vidē, Lūdzu Izglītības ministriju izglītību ģimenē nodrošināt kā brīvi pieejamu izglītības formu arī bērniem, kuriem nav veselības, sociālu vai citu īpašu apstākļu.
Pievienojoties Jāņa Supes rakstītajam,
Lūdzu projektu pašreizējā redakcijā neatbalstīt un pārstrādāt, ievērojot iniciatīva “Vecāku balss” norādītos principus.
24.09.2026. 22:14
26-TA-1986/125
Edgars Deksnis
Bērna labākās intereses vislabāk zina bērna vecāki vai aizbildņi. Aicinu arī turpmāk vecākiem vai aizbildņiem primāri izvēlēties sava bērna izglītības formu, jo valstij ir jānāk palīgā nevis jānostājas pret vecāku/aizbildni/bērnu.
Ja es pat sava labākā drauga bērniem nezinu kāda izglītības forma viņiem būtu labākā, tad kur nu vēl to zinās pašvaldības darbinieki.
Vai tiešām ir tik grūti atzīt vecāku tiesības ne tikai uz bērna ieņemšanu un dzemdēšanu, bet arī uz izglītības iegūšanas veidu saviem bērniem?
Ja es pat sava labākā drauga bērniem nezinu kāda izglītības forma viņiem būtu labākā, tad kur nu vēl to zinās pašvaldības darbinieki.
Vai tiešām ir tik grūti atzīt vecāku tiesības ne tikai uz bērna ieņemšanu un dzemdēšanu, bet arī uz izglītības iegūšanas veidu saviem bērniem?
24.09.2026. 22:21
26-TA-1986/126
Fiziska persona
Es kategoriski neatbalstu un nepiekrītu šim noteikumu projektam, jo uzskatu, ka bērna emocionālā un psiholoģiskā drošība ir absolūti svarīgākais priekšnoteikums bērna pilnvērtīgai attīstībai. Mūsdienu klātienes skolu vidē, kurā valda liels stresa līmenis, vienaudžu un skolotāju spiediens un augstais vardabības līmenis, šādu drošību nodrošināt nav iespējams. Vecāki mājmācību izvēlas apzināti, veltot tam milzīgus laika un finansiālos resursus, tādējādi nevis vārdos, bet reālos darbos parādot, ka bērna attīstība ģimenei ir pirmajā vietā. Valsts iecere uzlikt birokrātiskus šķēršļus un pašvaldību izvērtējumus izglītībai ģimenē vai tālmācībā ignorē faktu, ka tieši vecāki vislabāk izprot sava bērna vajadzības. Tā vietā, lai mākslīgi spiestu bērnus atgriezties klātienē, valstij būtu jānodrošina brīva izvēle un cieņpilna sadarbība ar ģimenēm, kuras par prioritāti izvirza bērna psiholoģisko labbūtību.
24.09.2026. 22:24
26-TA-1986/127
Laura Tolpežņikova
Uzskatu, ka vecākiem ir jāzvēlas izglītības ieguves veids saviem bērniem bez ierobežojumiem. Tikai vecāki var izvēlēties bērnam piemērotāko mācību iestādi un veidu, kā mācīties. Valstij nav pamatota iemesla apšaubīt vecāku spējas uzņemties atbildību par sava bērna izglītību. Tikai vecāki ir atbildīgi par sava bērna audzināšanu, veselību, attīstību un labklājību, tādēļ vecākiem jābūt arī tiesībām izvēlēties savam bērnam piemērotāko izglītības formu. Mājmācibai un tālmācībai jābūt saglabātai kā brivai izvēlei bez nekādiem šķēršļiem.
24.09.2026. 22:28
26-TA-1986/129
Fiziska persona
Tikai mēs, vecāki, kopā ar ģimenes ārstu vai psihologu vislabāk zinām sava bērna vajadzības, raksturu un veselību, tāpēc mājmācības un tālmācības ierobežošana vai atļauju lūgšana pašvaldībai vienkārši nav pieļaujama.
Vietējai domei, kas cenšas piepildīt tukšās skolu klases, te veidojas klajš interešu konflikts. Izglītības apguve ģimenē nav vieglākais ceļš, bet gan milzīga atbildība un darbs, ko mēs apzināti investējam savu bērnu attīstībā.
Ir jāsaglabā līdzšinējā kārtība, kādā vecāki izvēlas piemērotāko izglītības formu saviem bērniem.
24.09.2026. 22:43
26-TA-1986/130
Fiziska persona
Mūsu ģimene neatbalsta mājmācības ierobežošanu un neatbalsta noteikumu projektu attiecībā uz kritērijiem un kārtību izglītības apguvei ģimenē, tālmācībā un nepilna laika klātienē:
*) Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi ar pienākumu un tiesībām rūpēties par bērnu, arī par viņa izglītību. Valsts loma ir atbalstīt, ne aizstāt vecāku lēmumu bez konkrēta pamata.
Sk. Bērnu tiesību aizsardzības likuma vispārīgie principi — likumi.lv/ta/id/49096; ANO Bērnu tiesību konvencijas 5. un 18. pants (Latvija ratificējusi 1992. gadā).
*) Ģimenei jāpierāda pašvaldībai, ka izvēlētā forma atbilst bērna interesēm. Pašvaldībai nav jāpierāda, kāpēc ierobežojums ir nepieciešams.
*) Lēmums derīgs tikai vienu mācību gadu (noteikumu projekta 8. punkts), jāatjauno ik gadu (noteikumu projekta 10. punkts). Pat stabilās situācijās netiek piešķirts pastāvīgs vai ilgtermiņa statuss.
*) Lauku ģimenes bez piemērotas skolas tuvumā, sportistu un mākslinieku ģimenes ar maināmu grafiku, biežas pārcelšanās ģimenes (diplomāti u.c.) — šīm grupām fiksēta klātienes kvota var būt praktiski neizpildāma neatkarīgi no vēlmes sadarboties. Šī ietekme anotācijā nav aplūkota.
*) Vecāki ir bērna dabiskie aizbildņi ar pienākumu un tiesībām rūpēties par bērnu, arī par viņa izglītību. Valsts loma ir atbalstīt, ne aizstāt vecāku lēmumu bez konkrēta pamata.
Sk. Bērnu tiesību aizsardzības likuma vispārīgie principi — likumi.lv/ta/id/49096; ANO Bērnu tiesību konvencijas 5. un 18. pants (Latvija ratificējusi 1992. gadā).
*) Ģimenei jāpierāda pašvaldībai, ka izvēlētā forma atbilst bērna interesēm. Pašvaldībai nav jāpierāda, kāpēc ierobežojums ir nepieciešams.
*) Lēmums derīgs tikai vienu mācību gadu (noteikumu projekta 8. punkts), jāatjauno ik gadu (noteikumu projekta 10. punkts). Pat stabilās situācijās netiek piešķirts pastāvīgs vai ilgtermiņa statuss.
*) Lauku ģimenes bez piemērotas skolas tuvumā, sportistu un mākslinieku ģimenes ar maināmu grafiku, biežas pārcelšanās ģimenes (diplomāti u.c.) — šīm grupām fiksēta klātienes kvota var būt praktiski neizpildāma neatkarīgi no vēlmes sadarboties. Šī ietekme anotācijā nav aplūkota.
24.09.2026. 23:07
26-TA-1986/131
Fiziska persona
Nepiekrītu
1. Ierēdņi nevar zināt labāk par vecākiem un skolu, kas ir bērnu labākajās interesēs.
2. Interešu konflikts — atļaujot bērnam mācīties mājmācībā vai tālmācībā, pašvaldība zaudē finansējumu.
3. Lai paliek esošā kārtība, kad skolas direktors lemj, vai bērns ar vecākiem var mācīties mājmācībā.
4. Turklāt, analizējot citu valstu datus, mājmācībā un tālmācībā (sevišķi sākumskolā) bērnu nav vairāk par 1 procentu no kopējā skolēnu skaita (atrast informāciju par mājmācībā esošo bērnu skaitu Latvijā ir diezgan grūti, ģimeņu skaits ir robežās no 200 līdz 300). Tas ir tik niecīgs skaits, ka nav saprotams, par ko ir cepiens? Vai viss pārējais izglītības sistēmā jau sakārtots?
5. Slēdzot lauku skolas, bija teikts, ka ir taču iespēja mācīties tālmācībā. Tas bija piedāvāts kā alternatīva vecākiem, kuri grib palikt laukos. Un tagad pēc skolu slēgšanas aizliedz mājmācību un tālmācību — kā var vērtēt tādus lēmumus?
1. Ierēdņi nevar zināt labāk par vecākiem un skolu, kas ir bērnu labākajās interesēs.
2. Interešu konflikts — atļaujot bērnam mācīties mājmācībā vai tālmācībā, pašvaldība zaudē finansējumu.
3. Lai paliek esošā kārtība, kad skolas direktors lemj, vai bērns ar vecākiem var mācīties mājmācībā.
4. Turklāt, analizējot citu valstu datus, mājmācībā un tālmācībā (sevišķi sākumskolā) bērnu nav vairāk par 1 procentu no kopējā skolēnu skaita (atrast informāciju par mājmācībā esošo bērnu skaitu Latvijā ir diezgan grūti, ģimeņu skaits ir robežās no 200 līdz 300). Tas ir tik niecīgs skaits, ka nav saprotams, par ko ir cepiens? Vai viss pārējais izglītības sistēmā jau sakārtots?
5. Slēdzot lauku skolas, bija teikts, ka ir taču iespēja mācīties tālmācībā. Tas bija piedāvāts kā alternatīva vecākiem, kuri grib palikt laukos. Un tagad pēc skolu slēgšanas aizliedz mājmācību un tālmācību — kā var vērtēt tādus lēmumus?
24.09.2026. 23:40
26-TA-1986/132
Dace Patmalniece
Izglītības formas izvēlei ir jāpaliek vecāku atbildībai kā tas ir saskaņā arī ar Latvijas Satversmi un starptautisko likumdošanu, bet, pirmkārt, jau tas dabiski un normali.
Vecāks vistuvāk pazīst savu bērnu, zina viņa vajadzības, raksturu, emocionālās pasaules specifiku.. Tālab ar speciālista (ģimenes ārsta , psihologa vai psihiatra) atbalstu izvelēsies piemerotāko izglītības formu savam bernam.
Nav pieļaujami un ir neloģiski, ka to kontrolētu domes ierēdnis.
Noteikti jābūt izvēlei izglītību ģimenē vai tālmacību izvēlēties pec vajadzības arī uz visu pamatizglītības posmu. Jo , izvēloties kādu no šīm izglītības formām, vecāki piemēro savu dzīvesveidu, lai šo realizētu. Tāpat arī bērnam ir nepieciešams būt drošam, ka viņš varēs iet savu izvēlēto ceļu. Atļaujas piešķiršana tikai uz gadu radītu haosu un neļautu vecakiem planot savu dzīvi un berna izglītošanās procesu.
Verojot reālo dzīvi šobrīd Latvijas skolās, redzam, cik bieži berniem netiek nodrošināta fiziski un emocionali droša vide, bet tikai drošā vidē bērns var realizēt savu potenciālu. Jāņem vērā arī pedagogu trūkums, zemais atalgojums un izdegšana, kas papildus bieži rada pamatotas bažas par izglītības kvalitāti. Tāpēc jo īpaši atbalstāma izglītība ģimenē, ja ģimene to vēlas piedāvāt savam bērnam.
Izglītība ģimenē dod iespēju individuālai pieejai katram bernam, kas savukārt nodrošina iespējami rezultatīvāku mācību vieglas apguvi un dod iespeju bērnam veltīt vairāk laika savai personīgajai izaugsmei un talantu attīstībai.
To pierāda arī pasaules pieredze.
Šo un vēl daudz strukturētas informācijas, pētījumu un apskatu izglītības ministrija ir saņēmusi., apspriedusi ar vecāku parstāvjiem. Sabiedrībai šobrīd vēro, ka neskaidru iemeslu pēc pamatoti ieteikumi un un uzlabojumi tiek ignorēti...
Vecāks vistuvāk pazīst savu bērnu, zina viņa vajadzības, raksturu, emocionālās pasaules specifiku.. Tālab ar speciālista (ģimenes ārsta , psihologa vai psihiatra) atbalstu izvelēsies piemerotāko izglītības formu savam bernam.
Nav pieļaujami un ir neloģiski, ka to kontrolētu domes ierēdnis.
Noteikti jābūt izvēlei izglītību ģimenē vai tālmacību izvēlēties pec vajadzības arī uz visu pamatizglītības posmu. Jo , izvēloties kādu no šīm izglītības formām, vecāki piemēro savu dzīvesveidu, lai šo realizētu. Tāpat arī bērnam ir nepieciešams būt drošam, ka viņš varēs iet savu izvēlēto ceļu. Atļaujas piešķiršana tikai uz gadu radītu haosu un neļautu vecakiem planot savu dzīvi un berna izglītošanās procesu.
Verojot reālo dzīvi šobrīd Latvijas skolās, redzam, cik bieži berniem netiek nodrošināta fiziski un emocionali droša vide, bet tikai drošā vidē bērns var realizēt savu potenciālu. Jāņem vērā arī pedagogu trūkums, zemais atalgojums un izdegšana, kas papildus bieži rada pamatotas bažas par izglītības kvalitāti. Tāpēc jo īpaši atbalstāma izglītība ģimenē, ja ģimene to vēlas piedāvāt savam bērnam.
Izglītība ģimenē dod iespēju individuālai pieejai katram bernam, kas savukārt nodrošina iespējami rezultatīvāku mācību vieglas apguvi un dod iespeju bērnam veltīt vairāk laika savai personīgajai izaugsmei un talantu attīstībai.
To pierāda arī pasaules pieredze.
Šo un vēl daudz strukturētas informācijas, pētījumu un apskatu izglītības ministrija ir saņēmusi., apspriedusi ar vecāku parstāvjiem. Sabiedrībai šobrīd vēro, ka neskaidru iemeslu pēc pamatoti ieteikumi un un uzlabojumi tiek ignorēti...
24.09.2026. 23:49
26-TA-1986/133
Sergejs Tomiļins
Neatbalstu grozījumus un neatbalstu mājmācības ierobežošanu.
24.09.2026. 23:51
26-TA-1986/134
Vīva Ieviņa
Es šim nepiekrītu, jo uzskatu, ka tikai vecāki - labvēlīgas ģimenes (ar speciālistu atbalstu) - var vislabāk izlemt, kāds izglītošanas veids viņu bērniem ir un būs vislabākos rezultātus sniedzošais.
Nedrīkst ierobežot ģimenes tiesības lemt par sava bērna labvēlīgāko izglītības ceļu.
Jāņem vērā, ka pašlaik esošais izglītības modelis/sistēma piedzīvo krīzi, jo pedagogi ziņo, ka samazinās izglītojamo spēja lasīt un uztvert tekstu.
Tieši vecāki ir visieinteresētākie, lai viņu bērns pietiekamā līmenī apgūtu visu nepieciešamo, izglītības standartos noteikto.
Esmu mamma, kas izaudzinājusi un ar labām sekmēm izskolojusi četrus bērnus.
Nedrīkst ierobežot ģimenes tiesības lemt par sava bērna labvēlīgāko izglītības ceļu.
Jāņem vērā, ka pašlaik esošais izglītības modelis/sistēma piedzīvo krīzi, jo pedagogi ziņo, ka samazinās izglītojamo spēja lasīt un uztvert tekstu.
Tieši vecāki ir visieinteresētākie, lai viņu bērns pietiekamā līmenī apgūtu visu nepieciešamo, izglītības standartos noteikto.
Esmu mamma, kas izaudzinājusi un ar labām sekmēm izskolojusi četrus bērnus.
24.09.2026. 23:51
26-TA-1986/135
Skaidrīte Mežzaķe
Atšķirīgi no klātienes izglītības formas tālmācība un mājmācība ir atbalstāmas, jo rosina izglītojamās personības ģenialitātes aktivizēšanu. Nav neviena cita izglītības forma, kur tik lielā mērā ir realizējama individuālā pieeja. Klātienes skolās individuālā pieeja ir iespējama ārpusstundu idividuālajās konsultācijās, kuras pedagogi nepraktizē regulāri. Savukārt tālmācībā un mājmācībā ir norma. Tāpēc šo izglītības formu norma likumsakarīgi pieprasa kādas apguves jomas padziļināšanu, bet citas iekonservēšanu uz kādu laiku.
Valstisks mēģinājums ģeniālo personību ielikšanu grožos un vadīšanu pēc savas stingrās pārliecības, neizprotot, neizzinot ģeniālās personības (tālmācības un mājmācības izglītojamos) patiesās vajadzības un dzīves aicinājumus padarīs Latviešu tautu nabadzīgāku. Uzliekot birokrātijas slogu tiem, kuri nes ar godu šīs alternatīvās izglītības formas, izglītības vispārējās sistēmas plaisas neaizlāpīt. Valstiskā neuzticēšanās šīm izglītības formām neizriet no izpratnes par reālo situāciju tālmācības un mājmācības procesos un neviens nav pamatojis, kā rezultātā ir izvirzāmi tādi kritēriju šīm izglītības formām.
Esmu pret izvirzītiem grozījumiem.
Valstisks mēģinājums ģeniālo personību ielikšanu grožos un vadīšanu pēc savas stingrās pārliecības, neizprotot, neizzinot ģeniālās personības (tālmācības un mājmācības izglītojamos) patiesās vajadzības un dzīves aicinājumus padarīs Latviešu tautu nabadzīgāku. Uzliekot birokrātijas slogu tiem, kuri nes ar godu šīs alternatīvās izglītības formas, izglītības vispārējās sistēmas plaisas neaizlāpīt. Valstiskā neuzticēšanās šīm izglītības formām neizriet no izpratnes par reālo situāciju tālmācības un mājmācības procesos un neviens nav pamatojis, kā rezultātā ir izvirzāmi tādi kritēriju šīm izglītības formām.
Esmu pret izvirzītiem grozījumiem.
24.09.2026. 23:54
26-TA-1986/136
Fiziska persona
Absolūti nepiekrītu šim likumprojektam!
Ja bērns mācās valsts atzītā izglītības formā, valsts akreditētā izglītības iestādē, valsts noteiktu izglītības standartu, ir nesaprotami liegt vecākiem iespēju šo izvēlēties. Ir jākontrolē, jāuzrauga un vairāk jāinvestē Latvijas izglītības kvalitātē, un tas attiecas uz visām izglītības formām, nevis tikai talmācību un mājmācību. Kamēr arī vispārējā izglītībā ir tik katastrofāli zemi rezultāti, ka pat PISA rādītājos tas redzams ar neapbruņotu aci, tad valstij nav tiesību no iedzīvotājiem pieprasīt izvēlēties acīmredzami neefektīvu izglītības formu, un tā nav subjektīva sajūta un personīgi vērojumi, bet starptautiska PISA pētījumā apstiprināts rezultāts.
Tāpat - āzis reti kad ir labs dārznieks. Pašvaldības nav ieinteresētas, lai šādi atzinumi bērniem tiktu izsniegti, jo tas tieši korelē ar viņu pārvaldībā esošajā skolām, kam samazinās finansējums. Visdrīzāk šis ir patiesais iemesls, bet tas jārisina savādāk - ieguldiet skolotājos, materiālos un programmā tā, lai bērniem girbētos tur iet, vecākiem gribētos tur laist savus bērnus un skolotājiem būtu kapacitāte un vēlme mācīt. Tad arī uz šīm skolām skolēni ies ļoti labprāt un jūs nesaņemsiet kārtējo švako PISA rezultātu tādā dzīves pamatprasmē kā lasīšana. Kā lai mēs uzticamies jums un jūsu lēmumiem, ja mūsu bērniem jūs pat lasīt nemākat iemācīt un pasaule par mums smejas?
Ja bērns mācās valsts atzītā izglītības formā, valsts akreditētā izglītības iestādē, valsts noteiktu izglītības standartu, ir nesaprotami liegt vecākiem iespēju šo izvēlēties. Ir jākontrolē, jāuzrauga un vairāk jāinvestē Latvijas izglītības kvalitātē, un tas attiecas uz visām izglītības formām, nevis tikai talmācību un mājmācību. Kamēr arī vispārējā izglītībā ir tik katastrofāli zemi rezultāti, ka pat PISA rādītājos tas redzams ar neapbruņotu aci, tad valstij nav tiesību no iedzīvotājiem pieprasīt izvēlēties acīmredzami neefektīvu izglītības formu, un tā nav subjektīva sajūta un personīgi vērojumi, bet starptautiska PISA pētījumā apstiprināts rezultāts.
Tāpat - āzis reti kad ir labs dārznieks. Pašvaldības nav ieinteresētas, lai šādi atzinumi bērniem tiktu izsniegti, jo tas tieši korelē ar viņu pārvaldībā esošajā skolām, kam samazinās finansējums. Visdrīzāk šis ir patiesais iemesls, bet tas jārisina savādāk - ieguldiet skolotājos, materiālos un programmā tā, lai bērniem girbētos tur iet, vecākiem gribētos tur laist savus bērnus un skolotājiem būtu kapacitāte un vēlme mācīt. Tad arī uz šīm skolām skolēni ies ļoti labprāt un jūs nesaņemsiet kārtējo švako PISA rezultātu tādā dzīves pamatprasmē kā lasīšana. Kā lai mēs uzticamies jums un jūsu lēmumiem, ja mūsu bērniem jūs pat lasīt nemākat iemācīt un pasaule par mums smejas?
24.09.2026. 23:58
Atlasīti 123 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25