Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumu 24. punktā noteikts, ka likuma 18.2 pants stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu" ir sagatavots, lai reglamentētu mājas (istabas) dzīvnieku — suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku — pavairošanu, kā arī apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
28.10.2024. - 14.11.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktam, sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu un anotāciju tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem vai turētājiem, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanu, jābūt apmācītiem dzīvnieku labturības jomā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai turētāji, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanu. Personas, kas veiks apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
Sagatavoja
Madara Onera (ZM)
Atbildīgā persona
Zanda Matuzale (ZM)
Izsludināšanas datums
29.10.2024. 09:29
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
24-TA-2630
1. Kāpēc likumā, kurš ir par pavairošanu ir iepīti slimi un ievainoti dzīvnieki? Kāds sakars viņiem ar pavairošanu?
Prasības var attiekties tikai uz pavairojamo dzīvnieku, nevis uz pārējiem esošajiem! (p.III. 18.)
2. III. 23. Kas būs par apliecinājumu kucēm ka tā ir meklējusies divas reizes? Kā jūs to zināsiet ka viņai jau tās divas meklēšanās ir bijušas? Es varu pateikt ka man vienu gadu vecai kucei bija jau divas meklēšanās un ko tad?
3. III. 24. Man ir jautājums par Jūsu izglītības līmeni, vai Jums ir zināma suņa fizioloģija? Paskaidrojiet KĀ VAR APSĒKLOT VAI IZMANTOT PĀROŠANAI KUCI ZĪDĪŠANAS PERIODĀ? Jūs par kuces meklēšanās fāzēm un notiekošajiem procesiem esat lietas kursā?
4. III. 25. Ar pašreizējo punktu jūs tikai vairojat pavairošanas iespējas, šo jūs dodat sabiedrībai atļauju oficiāli pavairot kuci trīs meklēšanās pēc kārtas. Vēlreiz atgriežamies pie jautājuma par izstrādātāju izglītības un zināšanu līmeni!
5. III. 26. Pamatojumu šim punktam? Vai dzīvniekam, tāpat kā sievietēm , nevar Jūsu prāt rasties dzemdību sarežģījumi? Ko darīt ja auglis ir pārāk liels un fiziologiskām dzemdībām ir nepieciešama iejaukšanās ar ķeizargriezienu? Vai tāpēc ka dzīvniekam tiek veikta ekstra vet.palīdzība viņš vairs nav derīgs nākamajiem pārojumiem? Var ieviest noteikumus ka pēc ķeizargrieziena nākamais metiens ir atļauts pēc 1 gada.
1. Kāpēc likumā, kurš ir par pavairošanu ir iepīti slimi un ievainoti dzīvnieki? Kāds sakars viņiem ar pavairošanu?
Prasības var attiekties tikai uz pavairojamo dzīvnieku, nevis uz pārējiem esošajiem! (p.III. 18.)
2. III. 23. Kas būs par apliecinājumu kucēm ka tā ir meklējusies divas reizes? Kā jūs to zināsiet ka viņai jau tās divas meklēšanās ir bijušas? Es varu pateikt ka man vienu gadu vecai kucei bija jau divas meklēšanās un ko tad?
3. III. 24. Man ir jautājums par Jūsu izglītības līmeni, vai Jums ir zināma suņa fizioloģija? Paskaidrojiet KĀ VAR APSĒKLOT VAI IZMANTOT PĀROŠANAI KUCI ZĪDĪŠANAS PERIODĀ? Jūs par kuces meklēšanās fāzēm un notiekošajiem procesiem esat lietas kursā?
4. III. 25. Ar pašreizējo punktu jūs tikai vairojat pavairošanas iespējas, šo jūs dodat sabiedrībai atļauju oficiāli pavairot kuci trīs meklēšanās pēc kārtas. Vēlreiz atgriežamies pie jautājuma par izstrādātāju izglītības un zināšanu līmeni!
5. III. 26. Pamatojumu šim punktam? Vai dzīvniekam, tāpat kā sievietēm , nevar Jūsu prāt rasties dzemdību sarežģījumi? Ko darīt ja auglis ir pārāk liels un fiziologiskām dzemdībām ir nepieciešama iejaukšanās ar ķeizargriezienu? Vai tāpēc ka dzīvniekam tiek veikta ekstra vet.palīdzība viņš vairs nav derīgs nākamajiem pārojumiem? Var ieviest noteikumus ka pēc ķeizargrieziena nākamais metiens ir atļauts pēc 1 gada.
01.11.2024. 14:01
Fiziska persona
Vēlos izteikt savu viedokli par 26. punktu.
Iesaku ieviest noteikumus, ka pārojot dzīvnieku pēc ķeizargrieziena nepieciešams ievērot divus noteikumus: 1. nākamais metiens ir ne ātrāk kā pēc gada.
2. Pirms pārošanas veikt nepieciešamās veterinārās pārbaudes un saņemt veterinārārsta atzinumu, ka dzīvnieka veselības stāvoklis ir atbilstošs pārošanai - piemēram ultrasonogrāfijas pārbaudi par dzemdes rētas biezumu un citiem rādītājiem.
Jo praksē ir daudz patiešām ļoti daudz apzinīgu audzētāju ( man pazīstamu ES ), kas tieši tā rīkojas.
Tas , ka veikts ķeizargrieziens, nenozīmē, ka dzīvnieks nav spējīgs iznēsāt kucēnus. Sievietes taču arī var vairākas reizes iznēstāt bērnus pēc ķeizargrieziena.
Iesaku - 1. noteikt laiku, ka ne ātrāk kā gadu pēc ķeizargrieziena var pārot, 2- jābūt veterināra izdotai atļaujai, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs ( es to ļoti vēlētos - tas būtu tikai dzīvnieku labā ) 3- Iespējams var noteikt maksimālo metieni skaitu pēc ķeizargrieziena.
Bet pilnībā aizliegt nebūtu pareizi, jo pēc pieredzes zinu, ka kvalitatīvi veikta operācija neatstāj paliekošas sekas uz dzīvneiku. Un ja šāds punkts tiktu pieņemts, diemžēl dažreiz nāktos atteikties no patiešām izcila savas šķirnes pārstāvja pārošanas, kas varētu dot vēl labākus pēcnācējus.
Šeit es, protams, pieņemu, ka veterināri ir pietiekami kompetenti un audzētāji apzinīgi un mīl savu dzīvnieku un neizmanto to kā naudas mašīnu.
Varu mēģināt atrast informāciju, kādi regulējumi par šo ir citās ES valstīs, bet man nākas bieži strādāt ar Poliju un zinu, ka tur nekas tāds nv aizliegts.
Lūdzu izskatiet manus 3 ieteikumus, es tiešām esmu par to, ka dzīvneikus nedrīkst izmantot kā dzemdētājus un naudas pelnītājus, bet šķirnes interesēs un apzinīgi tam pieejot, nav tiešām problēmu.
Iesaku ieviest noteikumus, ka pārojot dzīvnieku pēc ķeizargrieziena nepieciešams ievērot divus noteikumus: 1. nākamais metiens ir ne ātrāk kā pēc gada.
2. Pirms pārošanas veikt nepieciešamās veterinārās pārbaudes un saņemt veterinārārsta atzinumu, ka dzīvnieka veselības stāvoklis ir atbilstošs pārošanai - piemēram ultrasonogrāfijas pārbaudi par dzemdes rētas biezumu un citiem rādītājiem.
Jo praksē ir daudz patiešām ļoti daudz apzinīgu audzētāju ( man pazīstamu ES ), kas tieši tā rīkojas.
Tas , ka veikts ķeizargrieziens, nenozīmē, ka dzīvnieks nav spējīgs iznēsāt kucēnus. Sievietes taču arī var vairākas reizes iznēstāt bērnus pēc ķeizargrieziena.
Iesaku - 1. noteikt laiku, ka ne ātrāk kā gadu pēc ķeizargrieziena var pārot, 2- jābūt veterināra izdotai atļaujai, ka veselības stāvoklis ir atbilstošs ( es to ļoti vēlētos - tas būtu tikai dzīvnieku labā ) 3- Iespējams var noteikt maksimālo metieni skaitu pēc ķeizargrieziena.
Bet pilnībā aizliegt nebūtu pareizi, jo pēc pieredzes zinu, ka kvalitatīvi veikta operācija neatstāj paliekošas sekas uz dzīvneiku. Un ja šāds punkts tiktu pieņemts, diemžēl dažreiz nāktos atteikties no patiešām izcila savas šķirnes pārstāvja pārošanas, kas varētu dot vēl labākus pēcnācējus.
Šeit es, protams, pieņemu, ka veterināri ir pietiekami kompetenti un audzētāji apzinīgi un mīl savu dzīvnieku un neizmanto to kā naudas mašīnu.
Varu mēģināt atrast informāciju, kādi regulējumi par šo ir citās ES valstīs, bet man nākas bieži strādāt ar Poliju un zinu, ka tur nekas tāds nv aizliegts.
Lūdzu izskatiet manus 3 ieteikumus, es tiešām esmu par to, ka dzīvneikus nedrīkst izmantot kā dzemdētājus un naudas pelnītājus, bet šķirnes interesēs un apzinīgi tam pieejot, nav tiešām problēmu.
01.11.2024. 17:48
Fiziska persona
Papildināt noteikumu projekta 4.punktu ar pirmo vārdu "Dzīvnieka", jo punkta redakcija pašlaik nav skaidra uz kādiem īpašniekiem un turētājiem tas attiecas.
05.11.2024. 10:27
Fiziska persona
Svītrot noteikumu projekta 9.punktu. Prasība atkārtoti veikt apmācību ik pa 10 gadiem tikai palielina birokrātisko slogu un tai nav nekāda praktiska pamatojuma. Tieši pretēji - ja pavairošana noris 10 gadus, pieredze pavairotājam ir lielāka, nekā praktizējošam veterinārārstam. Vienlaicīgi, noteikumu projekta anotācijā nav sniegts pamatojums šai prasībai (kāpēc tieši 10 gadi), kā arī nav sniegts aptuvenas aplēses vai aptaujas novērtējums par sabiedrībai uzliktajām birokrātiskā sloga izmaksām.
05.11.2024. 10:31
Fiziska persona
Svītrot vai noteikumu projekta anotācijā detalizēti skaidrot 11.punkta prasības. Punkts paredz uzlikt papildus birokrātisko slogu veterināriem, nosakot deklaratīvus kvantitatīvos rādītājus, kuri nav pamatoti un nav arī kontrolējami (kāpēc tieši 60 jautājumi 60 minūtēs? Ja atbild 62 minūtēs, tests nav nokārtots ?). Ja ir noteikta apmācību programma, tad veterinārārsts kā sertificēta persona ir atbildīgs par to, ka programmā iekļauto informāciju ir sniedzis klientam. Neatkarīgi no laika, kad tas tiek sniegts vai pārbaudīts.Apmācību mērķis ir sniegt zināšanas, nevis nodrošināt kvantitatīvus formālus kritērijus tiem, kas pārbaudīs normas izpildi.
05.11.2024. 10:40
Fiziska persona
Svītrot noteikumu 13. un 14.punktu. Atsevišķu reģistru vešana rada papildus birokrātisko slogu gan personām, kas veic apmācību, gan personām, kas nodrošinās pārbaudi.
Nepieciešamo informāciju iespējams nodrošināt valsts uzturētajā dzīvnieku reģistrā. Visiem dzīvniekiem, kas tiek pavairoti, ir jābūt reģistrētiem, tādējādi, ir reģistrēti arī to īpašnieki un turētāji. Veterinārārsti jau ir reģistrēti kā lietotāji. Šo pašu reģistru iespējams papildināt ar informāciju par apmācību. Izmaksas reģistra papildināšanai ar vienu datu lauku ir nenozīmīgas, un tās iespējams segt uzturēšanas budžeta ietvaros.
Nepieciešamo informāciju iespējams nodrošināt valsts uzturētajā dzīvnieku reģistrā. Visiem dzīvniekiem, kas tiek pavairoti, ir jābūt reģistrētiem, tādējādi, ir reģistrēti arī to īpašnieki un turētāji. Veterinārārsti jau ir reģistrēti kā lietotāji. Šo pašu reģistru iespējams papildināt ar informāciju par apmācību. Izmaksas reģistra papildināšanai ar vienu datu lauku ir nenozīmīgas, un tās iespējams segt uzturēšanas budžeta ietvaros.
05.11.2024. 10:45
Fiziska persona
Svītrot 12.3.apakšpunktu. Noteikumu projekta 1.pielikumā ir tikai viena apmācību programma, līdz ar to informācija par apmācības programmas nosaukumu nav nepieciešama.
05.11.2024. 10:46
Fiziska persona
Skaidrot noteikumu projekta anotācijā 16.punkta prasības. Kāda nozīme ir šim plānam? Kādas problēmas tas atrisinās? Kā arī detalizēti norādīt plānā ietveramo informāciju un parametrus. Piemēram: cik bieži stundā, dienā mēnesī jāplāno dezinfekcija, ja noteikumu projekta 15.punkts jau paredz vispārīgās prasības.
Ieteikums - svītrot šādu nepamatotu formālu regulējumu.
Ieteikums - svītrot šādu nepamatotu formālu regulējumu.
05.11.2024. 10:50
Fiziska persona
Anotācijā detalizēti skaidrot noteikumu projekta 20.punktā ietverto uzraudzības jēdzienu. Ar ko šī jēdziena saturs atsķirsies no uzliktās atbildības dzīvnieka īapšniekam vai turētājam un tā darbiniekiem ?
05.11.2024. 10:53
Fiziska persona
Svītrot noteikumu projekta 26.punktu.
Ja punkts tgomēr netiek svītrots, anotācijā lūdzu detalizēti skaidrot, kāds pamatojums ir šādai prasībai un kā tiks kontrolēta prasības ievērošana. Anotacijā lūdzu veikt atzīmi par konsultācijām un to rezultātiem ar praktizējošiem veterinārārstiem.
Ja punkts tgomēr netiek svītrots, anotācijā lūdzu detalizēti skaidrot, kāds pamatojums ir šādai prasībai un kā tiks kontrolēta prasības ievērošana. Anotacijā lūdzu veikt atzīmi par konsultācijām un to rezultātiem ar praktizējošiem veterinārārstiem.
05.11.2024. 10:56
Fiziska persona
Pārskatīt 28.punkta būtību, jo tajā ir kārtējā formāli birokrātiskā prasība gan veterinārārstiem, gan dzīvnieka īpašniekiem (izziņas glabāšana). Priekšlikums - atzīmi par veterinārārsta pārbaudi veikt dzīvnieka veterinārajā grāmatiņā vai dzīvnieku reģistrā.
05.11.2024. 10:58
Fiziska persona
Papildināt anotācijas 2.3., 2.4. un 2.5.punktus ar informāciju par administratīvo slogu un izmaksu novērtējumu. Nav pieļaujams uzlikt personām jaunus pienākumus, neveicot vērtējumu par jauna administratīvā sloga uzlikšanu privātpersonām. Nepieciešams izvērtēt atbilstošās prasības izpildes iespējamību citos variantos (piemēram - ziņu iekļaušana centralizētā reģistrā, nevis atsevišķu registru izveidošanu katram veterinārārstam un izziņas krāšanu 5 gadus privātpersonām).
Lūdzu papildināt anotāciju ar aptuvenu izmaksu novērtējumu par jauno veterinārārstu pakalpojuma - apmācību izmaksām ( aptauja, izmaksu -ieguvumu aprēķins un tml.). Nav pieļaujams uzlikt jaunu pienākumu personām, pamatojot ka tā ir jauna prasība un tai nevar noteikt izmaksas. Ja šāda prasība tiek uzlikta, sabiedrībai ir tiesības zināt tās prognozējošās izmaksas gan privātajam, gan publiskajam sektoram.
Lūdzu papildināt anotāciju ar aptuvenu izmaksu novērtējumu par jauno veterinārārstu pakalpojuma - apmācību izmaksām ( aptauja, izmaksu -ieguvumu aprēķins un tml.). Nav pieļaujams uzlikt jaunu pienākumu personām, pamatojot ka tā ir jauna prasība un tai nevar noteikt izmaksas. Ja šāda prasība tiek uzlikta, sabiedrībai ir tiesības zināt tās prognozējošās izmaksas gan privātajam, gan publiskajam sektoram.
05.11.2024. 11:05
Fiziska persona
Papildināt noteikumu punktu ar pārejas noteikumiem, ka līdz šim veterinārārstu veiktās apmācības
(LKF kinologa kursi un audzētāja apmācība) izdotās apmācību apliecības ir atzīstamas par šo noteikumu izpratnē veiktajām apmācībām un nav nepieciešama atkārtota apmācību veikšana. Kā arī noteikt termiņu, līdz kuram LKF veic atbilstošo datu ievadi dzīvnieku reģistrā.
(LKF kinologa kursi un audzētāja apmācība) izdotās apmācību apliecības ir atzīstamas par šo noteikumu izpratnē veiktajām apmācībām un nav nepieciešama atkārtota apmācību veikšana. Kā arī noteikt termiņu, līdz kuram LKF veic atbilstošo datu ievadi dzīvnieku reģistrā.
05.11.2024. 11:14
Laila Plīta - Privātpraktizējošs veterinārārsts
26.punkts. Nepiekrītu, ka kuces, kaķenes, seskus nevar izmantot vaislai, ja bijis ķeizargrieziens. Pēc praktiskās pieredzes, kuces un kaķenes nākamajā grūsnībā normāli dzemdē. Tad jau arī cilvēks nevar dzemdēt, ja bijis ķeizargrieziens.
Ieteikums, ka jāpaiet vismaz 8 -10 mēnešiem, pirms var nākamreiz dzemdēt.
11. punkts. Kurš izveido jautājumus pārbaudes testam? vai pats lektors vai jau būs sagatavoti noteikti jautājumi no likumizstrādes puses?
Ieteikums, ka jāpaiet vismaz 8 -10 mēnešiem, pirms var nākamreiz dzemdēt.
11. punkts. Kurš izveido jautājumus pārbaudes testam? vai pats lektors vai jau būs sagatavoti noteikti jautājumi no likumizstrādes puses?
06.11.2024. 09:58
Fiziska persona
Kopumā šie noteikumi vairāk atgādina noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku pavairošanu. Mājas (istabas) dzīvnieki tādēļ tā tiek saukti, jo viņi dzīvo mājās (istabās) un arī dzimst un pirmos dzīves mēnešus aug mājās (istabās) audzētāju ģimenēs un audzētāju aprūpē, nevis speciāli aprīkotās telpās.
9.punkts Kāds ir pamatojums apmācības programmu iziet katrus 10 gadus. Ja persona ir dzīvnieku īpašnieks un audzētājs, tad viņa zināšanas un praktiskā pieredze par dzīvnieku labturību, barošanu, veselību, t.sk. par pavairošanu, pēc 10 gadiem ir būtiski lielākas nekā veterinārārstam, kurš praktizē, piemēram, 5 gadus un savā darbā tikai virspusīgi seko aktuālajām normatīvo aktu prasībām, un ikdienas darbā ļoti maz saskaras vai vispār nesaskaras ar šādu dzīvnieku pavairošanas, grūsnības un dzemdību praktisko pusi.
11.punkts Uz kāda pamata ir noteikti tik smagi kritēriji, lai persona varētu pavairot sev piederošu dzīvnieku, ka no 60 jautājumiem var būt tikai 4 nepareizas atbildes, kas ir ~6,7%. Šāda prasība ir nepamatoti augsta, ņemot vērā, ka noteikumu projektā norādītās tēmas lielākajā daļā vispār nav attiecināmas uz dzīvnieku pavairošanu un audzēšanu.
15.punkts Nav skaidrs, par kādu telpu ir runa. Mājas (istabas) dzīvnieki tādēļ ir mājas un istabas dzīvnieki, ka dzīvo kopā ar to saimniekiem mājās un istabās. Attiecīgi arī viņu mazuļi dzimst mājās un istabās. Kāds tieši aprīkojums ir domāts 15.punktā. Kā tiek izvērtēts, cik ērti to var mazgāt un tīrīt.
16.punkts Par kādu plānu ir runa, ja dzīvnieku mazuļi dzimst un aug mājās (istabā). Vai tajā ir jānorāda, kurās dienās un cikos tiek mazgāti paklājiņi, ēdiena bļodas un mazgātas grīdas.
18.punkts Kāda ir slima un ievainota dzīvnieka definīcija. Vai dzīvnieks, kam ir muskuļa trauma, ir ievainots dzīvnieks un tādēļ viņam ir jāierīko atsevišķa vieta vai telpa. Ko darīt, ja veterinārārsts nav noteicis kustību ierobežojumu šādam dzīvniekam, kāds ir pamatojums šādu dzīvnieku izolēt. Un kāda slimam vai ievainotam dzīvniekam ir saistība ar mājas (istabas) dzīvnieku pavairošanu.
23.punkts Šis punkts ir klaji pretrunā ar dzīvnieka labturību un tikai veicina dzīvnieku bezatbildīgu pavairošanu. Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.1 panta 1.daļa nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieku pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Vaislas gatavības vecums var atšķirties dažādām šķirnēm. Ir suņu šķirnes un indivīdi, kur pirmā meklēšanās ir 6 mēnešu vecumā un otrā meklēšanās var būt ap 1 gada vecumu, kas ir pārāk agri šāda dzīvnieka pavairošanai.
25.punkts Vai šis punkts nav pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.1 panta 2.punktu, kas nosaka, ka mājas (istabas) dzīvniekam — suņa, kaķa vai seska mātītei — gada laikā nedrīkst būt vairāk par vienu mazuļu metienu. Turklāt citos normatīvajos aktos attiecībā uz dzīvniekiem lieto terminu “grūsnība”, bet šajā punktā “grūtniecība”.
26.punkts Vai tam ir veterinārmedicīnisks pamatojums.
27.punkts Kāds ir pamatojums ļaut pavairot suņa mātīte, kas ir sasniegusi vairāk kā astoņu gadu vecumu. Kas tieši veterinārārstam jāpārbauda un kādas ir indikācijas, kas nepieļauj suņa vai kaķa mātītes izmantošanu vaislā. Suņa mātīte arī 10 gados fiziski var būt labā formā, bet kādēļ viņa ir jāizmanto vaislā.
28.punkts Kāds ir pamatojums veterinārārsta izziņa glabāšanai 5 gadus. Salīdzinājumam, pat parastās receptes aptiekās tiek glabātas tikai 1 gadu. Uzņēmumiem grāmatvedības dokumenti ir jāglabā 5 gadus.
9.punkts Kāds ir pamatojums apmācības programmu iziet katrus 10 gadus. Ja persona ir dzīvnieku īpašnieks un audzētājs, tad viņa zināšanas un praktiskā pieredze par dzīvnieku labturību, barošanu, veselību, t.sk. par pavairošanu, pēc 10 gadiem ir būtiski lielākas nekā veterinārārstam, kurš praktizē, piemēram, 5 gadus un savā darbā tikai virspusīgi seko aktuālajām normatīvo aktu prasībām, un ikdienas darbā ļoti maz saskaras vai vispār nesaskaras ar šādu dzīvnieku pavairošanas, grūsnības un dzemdību praktisko pusi.
11.punkts Uz kāda pamata ir noteikti tik smagi kritēriji, lai persona varētu pavairot sev piederošu dzīvnieku, ka no 60 jautājumiem var būt tikai 4 nepareizas atbildes, kas ir ~6,7%. Šāda prasība ir nepamatoti augsta, ņemot vērā, ka noteikumu projektā norādītās tēmas lielākajā daļā vispār nav attiecināmas uz dzīvnieku pavairošanu un audzēšanu.
15.punkts Nav skaidrs, par kādu telpu ir runa. Mājas (istabas) dzīvnieki tādēļ ir mājas un istabas dzīvnieki, ka dzīvo kopā ar to saimniekiem mājās un istabās. Attiecīgi arī viņu mazuļi dzimst mājās un istabās. Kāds tieši aprīkojums ir domāts 15.punktā. Kā tiek izvērtēts, cik ērti to var mazgāt un tīrīt.
16.punkts Par kādu plānu ir runa, ja dzīvnieku mazuļi dzimst un aug mājās (istabā). Vai tajā ir jānorāda, kurās dienās un cikos tiek mazgāti paklājiņi, ēdiena bļodas un mazgātas grīdas.
18.punkts Kāda ir slima un ievainota dzīvnieka definīcija. Vai dzīvnieks, kam ir muskuļa trauma, ir ievainots dzīvnieks un tādēļ viņam ir jāierīko atsevišķa vieta vai telpa. Ko darīt, ja veterinārārsts nav noteicis kustību ierobežojumu šādam dzīvniekam, kāds ir pamatojums šādu dzīvnieku izolēt. Un kāda slimam vai ievainotam dzīvniekam ir saistība ar mājas (istabas) dzīvnieku pavairošanu.
23.punkts Šis punkts ir klaji pretrunā ar dzīvnieka labturību un tikai veicina dzīvnieku bezatbildīgu pavairošanu. Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.1 panta 1.daļa nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieku pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību. Vaislas gatavības vecums var atšķirties dažādām šķirnēm. Ir suņu šķirnes un indivīdi, kur pirmā meklēšanās ir 6 mēnešu vecumā un otrā meklēšanās var būt ap 1 gada vecumu, kas ir pārāk agri šāda dzīvnieka pavairošanai.
25.punkts Vai šis punkts nav pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 17.1 panta 2.punktu, kas nosaka, ka mājas (istabas) dzīvniekam — suņa, kaķa vai seska mātītei — gada laikā nedrīkst būt vairāk par vienu mazuļu metienu. Turklāt citos normatīvajos aktos attiecībā uz dzīvniekiem lieto terminu “grūsnība”, bet šajā punktā “grūtniecība”.
26.punkts Vai tam ir veterinārmedicīnisks pamatojums.
27.punkts Kāds ir pamatojums ļaut pavairot suņa mātīte, kas ir sasniegusi vairāk kā astoņu gadu vecumu. Kas tieši veterinārārstam jāpārbauda un kādas ir indikācijas, kas nepieļauj suņa vai kaķa mātītes izmantošanu vaislā. Suņa mātīte arī 10 gados fiziski var būt labā formā, bet kādēļ viņa ir jāizmanto vaislā.
28.punkts Kāds ir pamatojums veterinārārsta izziņa glabāšanai 5 gadus. Salīdzinājumam, pat parastās receptes aptiekās tiek glabātas tikai 1 gadu. Uzņēmumiem grāmatvedības dokumenti ir jāglabā 5 gadus.
08.11.2024. 20:41
Fiziska persona
Punkts II.9.
Man nav saprotams, kādēļ ir nepieciešams iziet apmācības ik 10 gadus? Tās taču ir domātas, lai iegūtu zināšanas sākumam. Pēc tam krājas pieredze un kursi iesācējiem vairs nebūs aktuāli dzīvnieku turētājiem ar 10 gadu pieredzi.
Priekšlikums: labturības kursi jāapmeklē vienreiz mūžā, bet ne tikai audzētājiem, bet arī topošajiem saimniekiem, lai izprastu atbildību un spētu pareizi aprūpēt mājdzīvniekus.
Pirms suņa adoptēšanas topošajos saimniekus vajadzētu izglītot un izstāstīt par iespējamām grūtībām, ar kurām viņi var saskarties dzīvnieku audzināšanas un turēšanas procesā, kā arī uzsvert atbildību par dzīvnieka uzņemšanos savā ģimenē un dot padomus, kā izvēlēties atbildīgu audzētāju.
Tad būs mazāk gadījumu, kad mājdzīvniekus iegādājas bezatbildīgi, vadoties pēc mirkļa iegribas vai pērkot tos kā dzīvas rotaļlietas bērniem un, paspelējoties, izmet ārā vai aizved uz patversmi.
Punkts II.13.
Nav nekādas nepieciešamības tērēt naudu un laiku atsevišķas bāzes izveidošanai un uzturēšanai.
Priekšlikums: informācijai par apmācību ir jābūt noradītai LDC datu bāzē.
Punkts III. 28.
Nepiekrītu birokrātiskai prasībai par papīra izziņas uzglābāšanu 5 gadu laikā. Atzīmi par veterinārārsta pārbaudi labāk ir veikt elektroniski LDC dzīvnieku reģistrā.
Punkts III.26.
Ķeizargrieziens nedrīkst būt par pamatu vaislas aizliegumam. Sarežģījumi dzemdību laikā rodas arī sievietēm, un neviens tāpēc neaizliedz dzemdēt otro, vai trešo bērnu. Ķeizargrieziens ir nepieciešams, kad auglis ir nepareizi izvietots vai ir pārāk liels. Un tas notiek gluži bieži. Tas ir dabas negadījums, par kuru nevar sodīt ar izslēgšanu no pavairošanas, it īpaši zinot, cik daudz laika, cerību un līdzekļu saimnieks ir ieguldījis sunī, izstādēs un ciltsdarbā. Citādi mēs zaudēsim lielu skaitu vērtīgu vaislas dzīvnieku, kuri varēja radīt izcilus pēcnācējus, kā arī veicināsim nelegālas pagrīdes operācijas.
Priekšlikums: pēc ķeizargrieziena nākamais metiens ir atļauts ne ātrāk ka pēc 1 gada.
Punkts III.15., 16., 17., 18.
Telpu prasības, aprīkojumu un inventāra tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu plānu nav iespējams pieprasīt/ piemērot mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem, kuri dzīvo parastās daudzīvokļu mājās.
Šādas prasības jāattiecina uz savrupām ražošanas telpām, nevis uz istabām daudzdzīvokļu ēkās vai privātajā sektorā.
Priekšlikums: paredzēt noteikumos dzīvnieku skaita ierobežošanu uz vienu pieaugušo personu un vienu adresi.
Mājdzīvniekiem ir nepieciešama uzmanība, aprūpe, laiks un finanses. Viens cilvēks fiziski nav spējīgs rūpēties par lielo mājdzīvnieku skaitu, regulāri vēst tos pastaigās un materiāli nodrošināt to labklājību un ārstēšanu. Līdz ar to ir nopieitni jāizvērtē, cik daudz mājdzīvnieku 1 cilvēks drīkst aprūpēt savās mājās atbilstoši labturības prasībām.
Ja cilvēks vēlas turēt un pavairot lielo dzīvnieku skaitu, tad viņam ir jāievēro noteiktas telpu prasības, jāveic tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi un jāpiesaista papildus darba spēks dzīvnieku aprūpei.
Vienīgais, jaunie noteikumi nevar tikt attiecināti uz iepriekš iegādātiem un jau īpašumā esošajiem dzīvniekiem. Veciem dzīvniekiem ir jānodrošina iespēja mierīgi nodzīvot savas vecumdienas mājās kopā ar saimnieku, nevis atsavināt viņus patversmei. Bet šī norma varētu ierobežot īpašnieku no nepārdomātas jaunu mājas dzīvnieku iegādes, kad viņam jau tā ir pietiekami daudz.
Man nav saprotams, kādēļ ir nepieciešams iziet apmācības ik 10 gadus? Tās taču ir domātas, lai iegūtu zināšanas sākumam. Pēc tam krājas pieredze un kursi iesācējiem vairs nebūs aktuāli dzīvnieku turētājiem ar 10 gadu pieredzi.
Priekšlikums: labturības kursi jāapmeklē vienreiz mūžā, bet ne tikai audzētājiem, bet arī topošajiem saimniekiem, lai izprastu atbildību un spētu pareizi aprūpēt mājdzīvniekus.
Pirms suņa adoptēšanas topošajos saimniekus vajadzētu izglītot un izstāstīt par iespējamām grūtībām, ar kurām viņi var saskarties dzīvnieku audzināšanas un turēšanas procesā, kā arī uzsvert atbildību par dzīvnieka uzņemšanos savā ģimenē un dot padomus, kā izvēlēties atbildīgu audzētāju.
Tad būs mazāk gadījumu, kad mājdzīvniekus iegādājas bezatbildīgi, vadoties pēc mirkļa iegribas vai pērkot tos kā dzīvas rotaļlietas bērniem un, paspelējoties, izmet ārā vai aizved uz patversmi.
Punkts II.13.
Nav nekādas nepieciešamības tērēt naudu un laiku atsevišķas bāzes izveidošanai un uzturēšanai.
Priekšlikums: informācijai par apmācību ir jābūt noradītai LDC datu bāzē.
Punkts III. 28.
Nepiekrītu birokrātiskai prasībai par papīra izziņas uzglābāšanu 5 gadu laikā. Atzīmi par veterinārārsta pārbaudi labāk ir veikt elektroniski LDC dzīvnieku reģistrā.
Punkts III.26.
Ķeizargrieziens nedrīkst būt par pamatu vaislas aizliegumam. Sarežģījumi dzemdību laikā rodas arī sievietēm, un neviens tāpēc neaizliedz dzemdēt otro, vai trešo bērnu. Ķeizargrieziens ir nepieciešams, kad auglis ir nepareizi izvietots vai ir pārāk liels. Un tas notiek gluži bieži. Tas ir dabas negadījums, par kuru nevar sodīt ar izslēgšanu no pavairošanas, it īpaši zinot, cik daudz laika, cerību un līdzekļu saimnieks ir ieguldījis sunī, izstādēs un ciltsdarbā. Citādi mēs zaudēsim lielu skaitu vērtīgu vaislas dzīvnieku, kuri varēja radīt izcilus pēcnācējus, kā arī veicināsim nelegālas pagrīdes operācijas.
Priekšlikums: pēc ķeizargrieziena nākamais metiens ir atļauts ne ātrāk ka pēc 1 gada.
Punkts III.15., 16., 17., 18.
Telpu prasības, aprīkojumu un inventāra tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumu plānu nav iespējams pieprasīt/ piemērot mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem, kuri dzīvo parastās daudzīvokļu mājās.
Šādas prasības jāattiecina uz savrupām ražošanas telpām, nevis uz istabām daudzdzīvokļu ēkās vai privātajā sektorā.
Priekšlikums: paredzēt noteikumos dzīvnieku skaita ierobežošanu uz vienu pieaugušo personu un vienu adresi.
Mājdzīvniekiem ir nepieciešama uzmanība, aprūpe, laiks un finanses. Viens cilvēks fiziski nav spējīgs rūpēties par lielo mājdzīvnieku skaitu, regulāri vēst tos pastaigās un materiāli nodrošināt to labklājību un ārstēšanu. Līdz ar to ir nopieitni jāizvērtē, cik daudz mājdzīvnieku 1 cilvēks drīkst aprūpēt savās mājās atbilstoši labturības prasībām.
Ja cilvēks vēlas turēt un pavairot lielo dzīvnieku skaitu, tad viņam ir jāievēro noteiktas telpu prasības, jāveic tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi un jāpiesaista papildus darba spēks dzīvnieku aprūpei.
Vienīgais, jaunie noteikumi nevar tikt attiecināti uz iepriekš iegādātiem un jau īpašumā esošajiem dzīvniekiem. Veciem dzīvniekiem ir jānodrošina iespēja mierīgi nodzīvot savas vecumdienas mājās kopā ar saimnieku, nevis atsavināt viņus patversmei. Bet šī norma varētu ierobežot īpašnieku no nepārdomātas jaunu mājas dzīvnieku iegādes, kad viņam jau tā ir pietiekami daudz.
11.11.2024. 10:50
Fiziska persona
9.punkts Audzētaja darbs ir balstīts lielā daļa uz pieredzes, tāpēc neredzu jēgas ik 10 gadus to informāciju atkārtot.
26.punkts Uzskatu, ka kvalitātīvi veikts ķeizargrieziens neatstāj negatīvas sekas dzīvnieka veselībai. Pilnīgi pietiekoši, ka nākamas dzemdības vai ķeizargrieziens ir atļauts tikai pēc gada pēc operācijas.
26.punkts Uzskatu, ka kvalitātīvi veikts ķeizargrieziens neatstāj negatīvas sekas dzīvnieka veselībai. Pilnīgi pietiekoši, ka nākamas dzemdības vai ķeizargrieziens ir atļauts tikai pēc gada pēc operācijas.
13.11.2024. 09:42
Fiziska persona
26.p. Ir dzīvnieku šķirnes, kas bez ķeizargrieziena, vispār nevar piedzemdēt - franču buldogs. Vienmēr tiek ievērots nosacījums, ka dzemdĭbas ir reizi gadā.
13.11.2024. 11:06
Svetlana Tagiļa - Audzetava OrangeEyes*LV
26 punkts. Nepiekrītu, ka kaķenes, nevar izmantot vaislai, ja bijis ķeizargrieziens. Pēc praktiskās pieredzes, kuces un kaķenes nākamajā grūsnībā normāli dzemdē.
13.11.2024. 11:40
Andris Plīts - Audzētājs LV*ORI FANTAZY
26.punkts. pilnīgi nepiekrītu punktam. Gan kuces gan kaķenes ir pilnīgi normāli spējīgas dzemdēt pēc ķeizargrieziena. Gada intervāls vairāk būtu piemērojams šim punktam
Un vai ar šī punkta ieviešanu netiks apdraudēta dzīvnieku veselība, jo audzētājs varētu laikus nevērsties pēc palīdzības?
Un vai ar šī punkta ieviešanu netiks apdraudēta dzīvnieku veselība, jo audzētājs varētu laikus nevērsties pēc palīdzības?
13.11.2024. 12:20
Fiziska persona
26.punkts. Nepiekrītu, ka kuces, kaķenes, seskus nevar izmantot vaislai, ja bijis ķeizargrieziens. Pēc praktiskās pieredzes, kuces un kaķenes nākamajā grūsnībā normāli dzemdē.
Buldogi dzemdē pārsvarā tikai ar ķeizeriem.
Šis likuma punkts varētu veicināt lielāku dzīvnieku mirstību, jo īpašnieks vēl cerētu, kad tomēr notiks dabiskas dzemdības, kā rezultātā bojā varētu iet gan mazuļi, gan mamma.
Buldogi dzemdē pārsvarā tikai ar ķeizeriem.
Šis likuma punkts varētu veicināt lielāku dzīvnieku mirstību, jo īpašnieks vēl cerētu, kad tomēr notiks dabiskas dzemdības, kā rezultātā bojā varētu iet gan mazuļi, gan mamma.
13.11.2024. 12:50
Fiziska persona
Es esmu pret 26. punktu. Tam nav zinātniska pamata. Tieši otrādi. Ir suņu šķirnes, kuras bez ķeizargrieziena nemaz nepiedzimst.
13.11.2024. 12:52
Jolanta Penteļejeva - LSAA
Labdien!
Kā kinologs un kluba vaislas darba vadītājs gribu iesniegt iebildumus šem likumprojektam. Protams apsveicami, valsts institūcijas cenšas šo jautājumu sakārtot, bet gribētos domāt, ka likumprojekta izstrādātājiem pašiem ir kaut minimāla praktiskā pieredze un zināšanas vaislā. Citādi šis likmprojekts būs tāds pats Eiropas normatīvu savārstījums, kā suņu pārvadāšnas noteikumi.
Pa punktiem;
15. par telpām - kā tas attieksies uz ārā suņiem, kam atrašanās telpās nav iespējam - Kaukāza aitu suņi, Vidusāzijas aitu suņi u.c.
vai regulāra salmu mainīšana tiks uzskatīta par pietiekamu dezinfekciju.
24. punkts - par pārošanu zīdīšanas laikā - šis punkts vispār nav attiecinām uz suņiem, jo suņi zīdīšanas laikā nemeklējas.
25. punkts - neviens vaislas nolikums jau tāpat neparedz pārot suni trī reizes pēc kārtas, neatkarīgi no rezultāta.
26. punkts - tas vispār ir stulbuma apogejs. Ķeizargrieziens nevar būt par iemeslu suņa izņemšanai no vaislas. Tam ir daudz un dažādi iemesli, piem. šķirņu specifika, kā arī stress, kad āra suni pēkšņi nejēgas velk dzemdēt uz telpām. Vai suni drīkst tālāk izmantot vaislai drīkst noteikt tikai vetārsts, kā arī noteikt nepieciešamo reģenerācijas laika limitu.
Vispār lasot likumprojektu rodas iespaids, ka visi audzētāji ir garīgi nelīdzsavaroti un bez lapiņām, grafikiem un protokoliem nespēj novērtēt sava mīluļa pašsajūtu.
Paldies!
Cerot uz loģisku un zinātniski pamatotu likumprojektu - Jolanta Penteļejeva LSAA kluba vadītāja.
Kā kinologs un kluba vaislas darba vadītājs gribu iesniegt iebildumus šem likumprojektam. Protams apsveicami, valsts institūcijas cenšas šo jautājumu sakārtot, bet gribētos domāt, ka likumprojekta izstrādātājiem pašiem ir kaut minimāla praktiskā pieredze un zināšanas vaislā. Citādi šis likmprojekts būs tāds pats Eiropas normatīvu savārstījums, kā suņu pārvadāšnas noteikumi.
Pa punktiem;
15. par telpām - kā tas attieksies uz ārā suņiem, kam atrašanās telpās nav iespējam - Kaukāza aitu suņi, Vidusāzijas aitu suņi u.c.
vai regulāra salmu mainīšana tiks uzskatīta par pietiekamu dezinfekciju.
24. punkts - par pārošanu zīdīšanas laikā - šis punkts vispār nav attiecinām uz suņiem, jo suņi zīdīšanas laikā nemeklējas.
25. punkts - neviens vaislas nolikums jau tāpat neparedz pārot suni trī reizes pēc kārtas, neatkarīgi no rezultāta.
26. punkts - tas vispār ir stulbuma apogejs. Ķeizargrieziens nevar būt par iemeslu suņa izņemšanai no vaislas. Tam ir daudz un dažādi iemesli, piem. šķirņu specifika, kā arī stress, kad āra suni pēkšņi nejēgas velk dzemdēt uz telpām. Vai suni drīkst tālāk izmantot vaislai drīkst noteikt tikai vetārsts, kā arī noteikt nepieciešamo reģenerācijas laika limitu.
Vispār lasot likumprojektu rodas iespaids, ka visi audzētāji ir garīgi nelīdzsavaroti un bez lapiņām, grafikiem un protokoliem nespēj novērtēt sava mīluļa pašsajūtu.
Paldies!
Cerot uz loģisku un zinātniski pamatotu likumprojektu - Jolanta Penteļejeva LSAA kluba vadītāja.
13.11.2024. 15:56
Nataļja Hļebnikova - "Latvijas Kinoloģisko Biedrību asociācija"
p.2
Uzskatām, ka 6 stundu laikā nav iespējams kvalitatīvi apgūt projektā piedāvāto programmu.
Uzskatām, ka pareizāk būtu, ja audzētājs nepieciešamības gadījumā vērstos pie attiecīga speciālista, nevis censtos noturēt galvā pa kripatiņai no visa zināšanu klāsta.
Priekšlikums - noteikt kursu saturu mazākā apjomā, toties to norisi - ar mazākiem intervāliem, kas ļautu audzētājiem sekot aktuālajām izmaiņām, tostarp likumdošanā.
Kā arī vēlamies precizēt, kā ir plānots realizēt testēšanu.
p.15.3
Uzskatām, ka ir nepieciešams precīzāk nodefinēt jēdzienu “regulāri”. Pretējā gadījumā var rasties domstarpības tā traktēšanā.
p.16
Uzskatām, ka telpu un inventāra tīrīšanas un dezinfekcijas plānu ir lietderīgi sastādīt lielās audzētavās. Ja īpašniekam ir vienīgais dzīvnieks, kas tiek turēts dzīvojamās telpās, mūsuprāt, tāds plāns zaudē jēgu.
Tas pats ir attiecināms uz p.18.
p.23
Priekšlikums papildināt prasības vaislā izmantojamām kucēm - pārot atļauts otrajā meklēšanas reizē, bet ne ātrāk par 15 mēnešu vecumu sasniegšanu.
p.25 ir pretrunā ar likuma prasību par pieļaujamo metienu biežumu mājas (istabas) dzīvniekiem.
p.26
Uzskatām, ka vienīgais pamats šādam aizliegumam var būt tikai praktizējošā veterinārārsta attiecīgais slēdziens. Pārējos gadījumos dzīvnieks var arī turpmāk tikt izmantots vaislā.
Uzskatām, ka 6 stundu laikā nav iespējams kvalitatīvi apgūt projektā piedāvāto programmu.
Uzskatām, ka pareizāk būtu, ja audzētājs nepieciešamības gadījumā vērstos pie attiecīga speciālista, nevis censtos noturēt galvā pa kripatiņai no visa zināšanu klāsta.
Priekšlikums - noteikt kursu saturu mazākā apjomā, toties to norisi - ar mazākiem intervāliem, kas ļautu audzētājiem sekot aktuālajām izmaiņām, tostarp likumdošanā.
Kā arī vēlamies precizēt, kā ir plānots realizēt testēšanu.
p.15.3
Uzskatām, ka ir nepieciešams precīzāk nodefinēt jēdzienu “regulāri”. Pretējā gadījumā var rasties domstarpības tā traktēšanā.
p.16
Uzskatām, ka telpu un inventāra tīrīšanas un dezinfekcijas plānu ir lietderīgi sastādīt lielās audzētavās. Ja īpašniekam ir vienīgais dzīvnieks, kas tiek turēts dzīvojamās telpās, mūsuprāt, tāds plāns zaudē jēgu.
Tas pats ir attiecināms uz p.18.
p.23
Priekšlikums papildināt prasības vaislā izmantojamām kucēm - pārot atļauts otrajā meklēšanas reizē, bet ne ātrāk par 15 mēnešu vecumu sasniegšanu.
p.25 ir pretrunā ar likuma prasību par pieļaujamo metienu biežumu mājas (istabas) dzīvniekiem.
p.26
Uzskatām, ka vienīgais pamats šādam aizliegumam var būt tikai praktizējošā veterinārārsta attiecīgais slēdziens. Pārējos gadījumos dzīvnieks var arī turpmāk tikt izmantots vaislā.
13.11.2024. 16:48
CFCA Latvija
I.nodaļa
Lūgums papildināt I.nodaļas 2.punktu vai pievienot 8.punktu šādā redakcijā:
Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, kurš pavairo šķirnes dzīvniekus:
- nodrošina, ka šķirnes dzīvnieks un tā pēcnācēji ir ierakstīti Lauksaimniecības atbalsta dienestā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
- ja dzīvnieks nav ierakstīts Lauksaimniecības atbalsta dienestā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā, dzīvnieku atļauts pavairot un atsavināt tikai kā bezšķirnes.
Pamatojums:
Šāds punkts līdzīgā redakcijā bija ietverts MK noteikumos Nr.266 (2006), kuri 01.07.2024. ir zaudējuši spēku.
Kā rāda prakse, šķirnes dzīvnieku audzētāji tagad, kad normatīvie akti vairāk neuzliek par pienākumu reģistrēt dzīvniekus Latvijas organizācijas ciltsgrāmatā, izvēlās pievienoties citu valstu organizācijām, kur prasības ir zemākas vai attiecībā uz Latviju vispār netiek piemērotas, tādejādi izvairoties no Latvijas normatīvo aktu prasību ievērošanas un institūciju kontroles.
Pasaulē eksistē dažādas ciltsdarba organizācijas, kas var izsniegt ciltsrakstus attālināti, nevienu reizi neredzot pašus dzīvniekus un pavairotājus, tas viss veicina nekontrolējamu šķirnes dzīvnieku pavairošanu un nelegālu audzēšanu.
Prognozējam, ka bez šāda regulējuma pēc 01.01.2025., kad stāsies spēkā prasības par obligātu pavairošanas fakta reģistrāciju LDC / LAD 72h laikā pēc metiena piedzimšanas, vēl vairāk audzētāju izlems pievienoties citu valstu organizācijām.
Jau 2019. gadā, kad tika ieviestas pirmās būtiskās izmaiņas attiecībā uz ciltsdarba organizācijām un ciltsdarba nolikumiem, orientējoši 10-15% audzētāju izvēlējās neturpināt savu darbību LDC reģistrētajās organizācijās un turpināja savu darbību attālināti ārvalstu organizācijās, kas nozīmē, ka šobrīd īsti neviens nenodrošina viņu pavairošanas kontroli un atbilstību LR normatīvajiem aktiem.
Lūgums papildināt I.nodaļas 2.punktu vai pievienot 8.punktu šādā redakcijā:
Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, kurš pavairo šķirnes dzīvniekus:
- nodrošina, ka šķirnes dzīvnieks un tā pēcnācēji ir ierakstīti Lauksaimniecības atbalsta dienestā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
- ja dzīvnieks nav ierakstīts Lauksaimniecības atbalsta dienestā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā, dzīvnieku atļauts pavairot un atsavināt tikai kā bezšķirnes.
Pamatojums:
Šāds punkts līdzīgā redakcijā bija ietverts MK noteikumos Nr.266 (2006), kuri 01.07.2024. ir zaudējuši spēku.
Kā rāda prakse, šķirnes dzīvnieku audzētāji tagad, kad normatīvie akti vairāk neuzliek par pienākumu reģistrēt dzīvniekus Latvijas organizācijas ciltsgrāmatā, izvēlās pievienoties citu valstu organizācijām, kur prasības ir zemākas vai attiecībā uz Latviju vispār netiek piemērotas, tādejādi izvairoties no Latvijas normatīvo aktu prasību ievērošanas un institūciju kontroles.
Pasaulē eksistē dažādas ciltsdarba organizācijas, kas var izsniegt ciltsrakstus attālināti, nevienu reizi neredzot pašus dzīvniekus un pavairotājus, tas viss veicina nekontrolējamu šķirnes dzīvnieku pavairošanu un nelegālu audzēšanu.
Prognozējam, ka bez šāda regulējuma pēc 01.01.2025., kad stāsies spēkā prasības par obligātu pavairošanas fakta reģistrāciju LDC / LAD 72h laikā pēc metiena piedzimšanas, vēl vairāk audzētāju izlems pievienoties citu valstu organizācijām.
Jau 2019. gadā, kad tika ieviestas pirmās būtiskās izmaiņas attiecībā uz ciltsdarba organizācijām un ciltsdarba nolikumiem, orientējoši 10-15% audzētāju izvēlējās neturpināt savu darbību LDC reģistrētajās organizācijās un turpināja savu darbību attālināti ārvalstu organizācijās, kas nozīmē, ka šobrīd īsti neviens nenodrošina viņu pavairošanas kontroli un atbilstību LR normatīvajiem aktiem.
13.11.2024. 22:05
Atlasīts 31 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25