Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Dzīvnieku aizsardzības likuma pārejas noteikumu 24. punktā noteikts, ka likuma 18.2 pants stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu" ir sagatavots, lai reglamentētu mājas (istabas) dzīvnieku — suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku — pavairošanu, kā arī apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
28.10.2024. - 14.11.2024.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktam, sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par noteikumu projektu un anotāciju tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašniekiem vai turētājiem, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanu, jābūt apmācītiem dzīvnieku labturības jomā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku īpašnieki vai turētāji, kas nodarbojas ar mājas (istabas) dzīvnieka pavairošanu. Personas, kas veiks apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.
Sagatavoja
Madara Onera (ZM)
Atbildīgā persona
Zanda Matuzale (ZM)
Izsludināšanas datums
29.10.2024. 09:29
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Daina Pužule - CFCA Latvija
II.nodaļa
Apmācība dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā
Vispārīgi komentāri:
1. Lūgums konsultēties ar Izglītības ministriju par plānotā regulējuma atbilstību Izglītības likumam.
2. Apmācības līdz šim veiksmīgi organizēja ciltsdarba organizācijas, tāpēc lūgums izskatīt iespēju atļaut ciltsdarba organizācijām arī turpināt tās organizēt, brīvi izvēloties speciālistus ar atbilstošu pieredzi.
3. Apmācību apjomu norādīt akadēmiskajās (45 minūtes) vai astronomiskajās (60 minūtes) stundās.
4. LBTU / LLU studiju programmā “Veterinārmedicīna” nav ietverts studiju kurss pedagoģijā. Lūgums pārliecināties vai veterinārārsts bez 2 KP studiju kursa pedagoģijā ir tiesīgs veikt apmācību un izsniegt apliecību.
5. LBTU / LLU studiju programmā “Veterinārmedicīna” nav neviena studiju kursa, kas būtu tieši saistīts ar mājas (istabas) dzīvnieku šķirņu īpašībām un ciltsdarbu kā tādu.
6. Izglītību veterinārmedicīnā iespējams iegūt ne tikai LBTU / LLU, bet arī Smiltenes tehnikumā, tāpēc nepieciešams precīzi norādīt, ar kāda līmeņa izglītību veterinārmedicīnā ir atļauts veikt apmācību.
7. Mūs kā ciltsdarba organizāciju uztrauc, ka apmācību tiesību nodošana privātpersonām, lai arī ar veterinārmedicīniskās prakses pieredzi, nevis pilnveidos iepriekš spēkā esošo sistēmu, bet radīs nevajadzīgu haosu. Kā arī ciltsdarba organizācijas būs spiestas tāpat rīkot iekšējās apmācības saviem audzētājiem, lai tie varētu īstenot ciltsdarbu pēc labākas prakses piemēriem un augstākajiem starptautiskiem standartiem.
8. Uzdot par pienākumu apmācību programmu pirms apmācību uzsākšanas saskaņot ar Lauku atbalsta dienestu (šobrīd – Lauksaimniecības datu centru). Līdzīga kārtība ir spēkā apmācībām citās nozarēs, piem., apmācību programmas ugunsdrošībā jāsaskaņo ar VUGD, savukārt, radiācijas drošībā – ar VVD Radiācijas drošības centru.
9. Noteikumos ietvertā apmācību programma ir vispārēja un neietver dzīvnieku pavairošanai būtiskus jautājumus (piem., grūsnība, jaundzimušo aprūpe u.c.). Aicinām ministrijas pārstāvjus apmācību programmas apjomu un iekļaujamās tēmas izdiskutēt atsevišķā sanāksmē ar ciltsdarba organizācijām.
7.punkts
Apmācības līdz šim veiksmīgi nodrošināja ciltsdarba organizācijas, tāpēc aicinām arī turpmāk šo pienākumu uzticēt tieši šīm organizācijām.
Piedāvātā redakcija:
Apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā (turpmāk – apmācība) ir tiesīga īstenot ciltsdarba organizācija, piesaistot personu ar Latvijā spēkā esošu veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu vai arī citu kompetentu personu, atbilstoši apmācību procesā izskatītajiem jautājumiem
9.punkts
Nepiekrītam prasībai apmācīt audzētājus ik pēc 10 gadiem pēc identiskas programmas, jo esošā apmācību programma visticamāk nesniegs audzētājam ar 10 gadu pieredzi būtiskas jaunas zināšanas.
Piedāvājam noteikt, ka apmācības nepieciešams atkārtot gadījumos, ja tiek uzsākta citas sugas pavairošana, kā arī gadījumos, kad īpašnieks / turētājs sodīts par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.
Piedāvātā redakcija:
Apmācību programmu apgūst vienu reizi, pirms dzīvnieku pavairošanas uzsākšanas. Apmācību atkārto, ja tiek uzsākta citas sugas pavairošana, ciltdarba organizācijas nolikumā minētos gadījumos, kā arī gadījumos, kad persona administratīvi sodīta par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.
11.punkts
Nepiekrītam:
- rakstveida pārbaudījums ierobežo iespējas apmācības organizēt attālināti;
- tik apjomīgam testam pēc salīdzinoši īsām apmācībām;
- normatīvajā aktā tik smalki definētam ieskaites apjomam.
Aicinām atļaut apmācītājam organizēt pārbaudījumu sev ērtā veidā un apjomā.
Piedāvātā redakcija:
Pēc apmācības persona kārto pārbaudījumu. Pārbaudījuma veidu nosaka apmācību organizators, to norādot apmācību programmā.
12.punkts
Vārds un uzvārds nav pietiekoši, lai identificētu apmācīto personu, nepieciešams arī personas kods (2 identifikatori).
Piedāvātā redakcija:
12. Persona, kas īsteno apmācību, pārbaudījumu nokārtojušajam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam vai juridiskas personas darbiniekam izsniedz apliecību par apmācību, tajā norādot:
12.1. apliecības numuru;
12.2. apmācītās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai personas identifikācijas kodu;
12.3. apmācības programmas nosaukumu un apjomu;
12.4. apmācības datumu (diena, mēnesis, gads) un apliecības derīguma termiņu;
12.5. tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura veikusi apmācību.
13.punkts
Apmācītājam jāsaglabā informācija par veiktajām apmācībām, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams atjaunot apliecību, tāpēc noteiktais datu apjoms nav pietiekošs.
Piedāvātā redakcija:
13. Persona, kas īsteno apmācību, izveido un uztur apmācīto personu reģistru, kurā norāda vismaz šādu informāciju:
13.1. apmācītās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai personas identifikācijas kodu;
13.2. apmācības datumu (diena, mēnesis, gads).
14.punkts
Rekomendācija: datus par apmācībām (apliecības numurs, apliecības izsniegšanas datums, apmācību veicējs) ietvert LDC / LAD datu bāzē ar iespēju veikt atzīmi par apliecības anulēšanu.
Apmācība dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā
Vispārīgi komentāri:
1. Lūgums konsultēties ar Izglītības ministriju par plānotā regulējuma atbilstību Izglītības likumam.
2. Apmācības līdz šim veiksmīgi organizēja ciltsdarba organizācijas, tāpēc lūgums izskatīt iespēju atļaut ciltsdarba organizācijām arī turpināt tās organizēt, brīvi izvēloties speciālistus ar atbilstošu pieredzi.
3. Apmācību apjomu norādīt akadēmiskajās (45 minūtes) vai astronomiskajās (60 minūtes) stundās.
4. LBTU / LLU studiju programmā “Veterinārmedicīna” nav ietverts studiju kurss pedagoģijā. Lūgums pārliecināties vai veterinārārsts bez 2 KP studiju kursa pedagoģijā ir tiesīgs veikt apmācību un izsniegt apliecību.
5. LBTU / LLU studiju programmā “Veterinārmedicīna” nav neviena studiju kursa, kas būtu tieši saistīts ar mājas (istabas) dzīvnieku šķirņu īpašībām un ciltsdarbu kā tādu.
6. Izglītību veterinārmedicīnā iespējams iegūt ne tikai LBTU / LLU, bet arī Smiltenes tehnikumā, tāpēc nepieciešams precīzi norādīt, ar kāda līmeņa izglītību veterinārmedicīnā ir atļauts veikt apmācību.
7. Mūs kā ciltsdarba organizāciju uztrauc, ka apmācību tiesību nodošana privātpersonām, lai arī ar veterinārmedicīniskās prakses pieredzi, nevis pilnveidos iepriekš spēkā esošo sistēmu, bet radīs nevajadzīgu haosu. Kā arī ciltsdarba organizācijas būs spiestas tāpat rīkot iekšējās apmācības saviem audzētājiem, lai tie varētu īstenot ciltsdarbu pēc labākas prakses piemēriem un augstākajiem starptautiskiem standartiem.
8. Uzdot par pienākumu apmācību programmu pirms apmācību uzsākšanas saskaņot ar Lauku atbalsta dienestu (šobrīd – Lauksaimniecības datu centru). Līdzīga kārtība ir spēkā apmācībām citās nozarēs, piem., apmācību programmas ugunsdrošībā jāsaskaņo ar VUGD, savukārt, radiācijas drošībā – ar VVD Radiācijas drošības centru.
9. Noteikumos ietvertā apmācību programma ir vispārēja un neietver dzīvnieku pavairošanai būtiskus jautājumus (piem., grūsnība, jaundzimušo aprūpe u.c.). Aicinām ministrijas pārstāvjus apmācību programmas apjomu un iekļaujamās tēmas izdiskutēt atsevišķā sanāksmē ar ciltsdarba organizācijām.
7.punkts
Apmācības līdz šim veiksmīgi nodrošināja ciltsdarba organizācijas, tāpēc aicinām arī turpmāk šo pienākumu uzticēt tieši šīm organizācijām.
Piedāvātā redakcija:
Apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā (turpmāk – apmācība) ir tiesīga īstenot ciltsdarba organizācija, piesaistot personu ar Latvijā spēkā esošu veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu vai arī citu kompetentu personu, atbilstoši apmācību procesā izskatītajiem jautājumiem
9.punkts
Nepiekrītam prasībai apmācīt audzētājus ik pēc 10 gadiem pēc identiskas programmas, jo esošā apmācību programma visticamāk nesniegs audzētājam ar 10 gadu pieredzi būtiskas jaunas zināšanas.
Piedāvājam noteikt, ka apmācības nepieciešams atkārtot gadījumos, ja tiek uzsākta citas sugas pavairošana, kā arī gadījumos, kad īpašnieks / turētājs sodīts par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.
Piedāvātā redakcija:
Apmācību programmu apgūst vienu reizi, pirms dzīvnieku pavairošanas uzsākšanas. Apmācību atkārto, ja tiek uzsākta citas sugas pavairošana, ciltdarba organizācijas nolikumā minētos gadījumos, kā arī gadījumos, kad persona administratīvi sodīta par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.
11.punkts
Nepiekrītam:
- rakstveida pārbaudījums ierobežo iespējas apmācības organizēt attālināti;
- tik apjomīgam testam pēc salīdzinoši īsām apmācībām;
- normatīvajā aktā tik smalki definētam ieskaites apjomam.
Aicinām atļaut apmācītājam organizēt pārbaudījumu sev ērtā veidā un apjomā.
Piedāvātā redakcija:
Pēc apmācības persona kārto pārbaudījumu. Pārbaudījuma veidu nosaka apmācību organizators, to norādot apmācību programmā.
12.punkts
Vārds un uzvārds nav pietiekoši, lai identificētu apmācīto personu, nepieciešams arī personas kods (2 identifikatori).
Piedāvātā redakcija:
12. Persona, kas īsteno apmācību, pārbaudījumu nokārtojušajam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam vai juridiskas personas darbiniekam izsniedz apliecību par apmācību, tajā norādot:
12.1. apliecības numuru;
12.2. apmācītās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai personas identifikācijas kodu;
12.3. apmācības programmas nosaukumu un apjomu;
12.4. apmācības datumu (diena, mēnesis, gads) un apliecības derīguma termiņu;
12.5. tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura veikusi apmācību.
13.punkts
Apmācītājam jāsaglabā informācija par veiktajām apmācībām, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams atjaunot apliecību, tāpēc noteiktais datu apjoms nav pietiekošs.
Piedāvātā redakcija:
13. Persona, kas īsteno apmācību, izveido un uztur apmācīto personu reģistru, kurā norāda vismaz šādu informāciju:
13.1. apmācītās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai personas identifikācijas kodu;
13.2. apmācības datumu (diena, mēnesis, gads).
14.punkts
Rekomendācija: datus par apmācībām (apliecības numurs, apliecības izsniegšanas datums, apmācību veicējs) ietvert LDC / LAD datu bāzē ar iespēju veikt atzīmi par apliecības anulēšanu.
13.11.2024. 22:16
Daina Pužule - CFCA Latvija
III.nodaļa
Prasības dzīvnieku pavairošanai
Vispārīgi komentāri:
1. 15. līdz 22.punkts nav specifiski par dzīvnieku pavairošanu, tās ir vispārīgas dzīvnieku labturības prasības, tāpēc no šiem noteikumiem jāsvītro un jāpārceļ uz MK noteikumiem Nr.411 (2024).
2. Pievienojamies citos komentāros uzsvērtajam, 15.-22. punkts var tikt piemērots dzīvnieku pavairotājiem, kam dzīvnieki ikdienā nedzīvo mājas apstākļos, bet kuriem ir izveidotas no mājas apstākļiem atdalītas uzturēšanās vietas, piemēram, atsevišķa būve, voljeri, mājās nodalītās telpas, kur uzturas dzīvnieki un notiek dzīvnieku pavairošana.
3. Vēlamies norādīt, ka atsevišķi ir izdalītas prasības suņiem un kaķiem, taču seskiem nekādas papildus prasības (piem., par ķeizargriezienu, pavairošanas vecumu u.c.) izvirzītas netiek.
26.punkts
Prasība ir pārspīlēta. Praksē pierādīts, ka pēc pirmreizēja ķeizargrieziena kaķene ir spējīga veiksmīgi patstāvīgi dzemdēt. Mums nav zināmi nekādi uzticami pētījumi, kas liecinātu par to, ka dzīvnieks pēc ķeizargrieziena kļūst nederīgs vaislai.
Piedāvātā redakcija:
Suņa un kaķa mātīti, kurai bijis ķeizargrieziens, atkārtoti atļauts pārot tikai pēc viena gada. Suņa un kaķa mātītei pieļaujami ne vairāk kā trīs ķeizargriezieni.
25.punkts
Aizmirsts par kaķiem un seskiem.
27.punkts
Nepieciešams vienādot prasības abām sugām.
Atbildīgs audzētājs jebkurā gadījumā pirms pārošanas konsultēsies ar savu veterinārārstu, savukārt, bezatbildīgiem pavairotājiem šie noteikumi nebūs šķērslis rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Piedāvātā redakcija:
Suņa un kaķa mātītei, kas ir sasniegusi astoņu vai vairāk gadu vecumu, pirms pavairošanas nodrošina veterinārārsta fizisku pārbaudi.
IV.nodaļa
Noslēguma jautājums
Aicinājums - tad, kad būs skaidra apmācību veikšanas kārtība, potenciālie apmācību veicēji, kā arī no obligātās apmācības atbrīvotie speciālisti, lūgums vienoties ar visām iesaistītajām pusēm par optimālāko pārejas periodu.
Kā arī aicinām norādīt, ka visas apliecības, kas tika izsniegtas MK noteikumu Nr. 266 noteiktajā kārtībā, paliek spēkā tajās norādītājos termiņos.
Prasības dzīvnieku pavairošanai
Vispārīgi komentāri:
1. 15. līdz 22.punkts nav specifiski par dzīvnieku pavairošanu, tās ir vispārīgas dzīvnieku labturības prasības, tāpēc no šiem noteikumiem jāsvītro un jāpārceļ uz MK noteikumiem Nr.411 (2024).
2. Pievienojamies citos komentāros uzsvērtajam, 15.-22. punkts var tikt piemērots dzīvnieku pavairotājiem, kam dzīvnieki ikdienā nedzīvo mājas apstākļos, bet kuriem ir izveidotas no mājas apstākļiem atdalītas uzturēšanās vietas, piemēram, atsevišķa būve, voljeri, mājās nodalītās telpas, kur uzturas dzīvnieki un notiek dzīvnieku pavairošana.
3. Vēlamies norādīt, ka atsevišķi ir izdalītas prasības suņiem un kaķiem, taču seskiem nekādas papildus prasības (piem., par ķeizargriezienu, pavairošanas vecumu u.c.) izvirzītas netiek.
26.punkts
Prasība ir pārspīlēta. Praksē pierādīts, ka pēc pirmreizēja ķeizargrieziena kaķene ir spējīga veiksmīgi patstāvīgi dzemdēt. Mums nav zināmi nekādi uzticami pētījumi, kas liecinātu par to, ka dzīvnieks pēc ķeizargrieziena kļūst nederīgs vaislai.
Piedāvātā redakcija:
Suņa un kaķa mātīti, kurai bijis ķeizargrieziens, atkārtoti atļauts pārot tikai pēc viena gada. Suņa un kaķa mātītei pieļaujami ne vairāk kā trīs ķeizargriezieni.
25.punkts
Aizmirsts par kaķiem un seskiem.
27.punkts
Nepieciešams vienādot prasības abām sugām.
Atbildīgs audzētājs jebkurā gadījumā pirms pārošanas konsultēsies ar savu veterinārārstu, savukārt, bezatbildīgiem pavairotājiem šie noteikumi nebūs šķērslis rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Piedāvātā redakcija:
Suņa un kaķa mātītei, kas ir sasniegusi astoņu vai vairāk gadu vecumu, pirms pavairošanas nodrošina veterinārārsta fizisku pārbaudi.
IV.nodaļa
Noslēguma jautājums
Aicinājums - tad, kad būs skaidra apmācību veikšanas kārtība, potenciālie apmācību veicēji, kā arī no obligātās apmācības atbrīvotie speciālisti, lūgums vienoties ar visām iesaistītajām pusēm par optimālāko pārejas periodu.
Kā arī aicinām norādīt, ka visas apliecības, kas tika izsniegtas MK noteikumu Nr. 266 noteiktajā kārtībā, paliek spēkā tajās norādītājos termiņos.
13.11.2024. 22:29
Latvijas Vācu aitu suņu klubs
7. punktu izteikt šādā redakcijā:
Apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā (turpmāk apmācība) ir tiesīga īstenot LR reģistrēta mācību iestāde. (Jautājums ir būtisks par to, kas saskaņo šādas programmas saturu)
8. punktu izteikt šādā redakcijā:
Apmācība nav nepieciešama personai, kura ir ieguvusi izglītību veterinārmedicīnā vai kinoloģijā.
9. punktu svītrot (nav nepieciešams atkārtoti apgūt reizi desmit gados)
11. punktu izteikt šādā redakcijā:
Persona pēc apmācības kārto pārbaudījumu, kādu to nosaka programmas izstrādātājs.
12. punktu izteikt šādā redakcijā:
Apmācības īstenotājs pārbaudījumu nokārtojušajam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, vai juridiskas personas darbiniekam izsniedz apliecību par apmācību, tajā norādot:
12.2 punktā svītrot "un apliecības derīguma termiņu"
13. punkts svītrot - reģistram jābūt vienotam, t.i informācija būtu jānodod LDC, līdzīgi kā tiek sniegta informācija par dzimušiem un reģistrētiem mājdzīvniekiem
Redakcija: Apmācības īstenotājs nosūta informāciju par apmācītajām personām LDC, kurā norāda:
15. punkts - iebildums - nepieciešamas atšķirīgas prasības dzīvnieku turētājam vai īpašniekam, kas iegūst līdz 2 metieniem gadā un tiem, kas iegūst vairāk metienus.
23. punktu izteikt šādā redakcijā:
Kuces izmanto pavairošanai no 15 mēnešu vecuma
24. punktu izteikt šādā redakcijā:
Pēc metiena iegūšanas atļauts kuci pārot pēc 10 mēnešiem.
26. punktu izteikt šādā redakcijā:
Ja kucei vai kaķenei iegūts metiens ar ķeizargriezienu, tad atkārtota pārošana pieļaujama tikai pēc gada, pieļaujot 3 metienus ar ķeizargriezienu dzīves laikā.
27. punktu šādā redakcijā:
Kuces vai kaķenes atļauts izmantot pavairošanai līdz 8 gadu vecumam.
28. punktu svītrot
29. punktā svītrot "līdz 2025.gada 31.decembrim.
Apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā (turpmāk apmācība) ir tiesīga īstenot LR reģistrēta mācību iestāde. (Jautājums ir būtisks par to, kas saskaņo šādas programmas saturu)
8. punktu izteikt šādā redakcijā:
Apmācība nav nepieciešama personai, kura ir ieguvusi izglītību veterinārmedicīnā vai kinoloģijā.
9. punktu svītrot (nav nepieciešams atkārtoti apgūt reizi desmit gados)
11. punktu izteikt šādā redakcijā:
Persona pēc apmācības kārto pārbaudījumu, kādu to nosaka programmas izstrādātājs.
12. punktu izteikt šādā redakcijā:
Apmācības īstenotājs pārbaudījumu nokārtojušajam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, vai juridiskas personas darbiniekam izsniedz apliecību par apmācību, tajā norādot:
12.2 punktā svītrot "un apliecības derīguma termiņu"
13. punkts svītrot - reģistram jābūt vienotam, t.i informācija būtu jānodod LDC, līdzīgi kā tiek sniegta informācija par dzimušiem un reģistrētiem mājdzīvniekiem
Redakcija: Apmācības īstenotājs nosūta informāciju par apmācītajām personām LDC, kurā norāda:
15. punkts - iebildums - nepieciešamas atšķirīgas prasības dzīvnieku turētājam vai īpašniekam, kas iegūst līdz 2 metieniem gadā un tiem, kas iegūst vairāk metienus.
23. punktu izteikt šādā redakcijā:
Kuces izmanto pavairošanai no 15 mēnešu vecuma
24. punktu izteikt šādā redakcijā:
Pēc metiena iegūšanas atļauts kuci pārot pēc 10 mēnešiem.
26. punktu izteikt šādā redakcijā:
Ja kucei vai kaķenei iegūts metiens ar ķeizargriezienu, tad atkārtota pārošana pieļaujama tikai pēc gada, pieļaujot 3 metienus ar ķeizargriezienu dzīves laikā.
27. punktu šādā redakcijā:
Kuces vai kaķenes atļauts izmantot pavairošanai līdz 8 gadu vecumam.
28. punktu svītrot
29. punktā svītrot "līdz 2025.gada 31.decembrim.
13.11.2024. 22:38
Daina Celitāne - Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"
Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” (turpmāk tekstā - Nodibinājums) ir iepazinies ar Ministru kabineta noteikumu (turpmāk tekstā - MK noteikumi) projektu “Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu” ID. Nr. 24-TA-2630 (turpmāk tekstā - MK noteikumu projekts) un sniedz sekojošus priekšlikumus un iebildumus:
MK noteikumu projekta 13.punktu papildināt ar atzīmi par apmācīto personu esošajā Lauksaimniecības datu centra (turpmāk tekstā - LDC) reģistrā, tam paredzot savietojamību ar mājas istabas dzīvnieku reģistra datiem.
MK noteikumu projekta 15.-22. punktos norādītais būtu izvērtējams un attiecīgi prasības pielāgojamas atkarībā no dzīvnieku skaita audzētavā un dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Piemēram, atsevišķās novietnēs, telpās vai arī dzīvnieks tiek turēts savā mājsaimniecībā kā ģimenes loceklis. Tā ir būtiska atšķirība.
MK noteikumu projekta 25.punkts ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu (turpmāk tekstā - DzAL).
MK noteikumu projekta 28.punktā neredzam nepieciešamību noteikto veterinārārsta rakstisko apliecinājumu papīra formātā uzglabāt 5 (piecu) gadus. Šādu atzīmi veterinārārsts konkrētam dzīvniekam var veikt LDC reģistrā.
Pie MK noteikumu anotācijas 1.3. punkta nav saprotams, kā tiks praktiski kontrolēta DzAL 18.2 panta pirmās daļas noteiktā norma (kas stājas spēkā 01.01.2025.g.), kas paredzēts, ja norma netiek ievērota. DzAL 18.2 panta pirmā daļā noteikta kārtība ‘’[..] reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē’’, kurai šajā MK noteikumu projektā ir būtiska nozīme, lai kontrolētu DzAL 17.pantā noteiktos ierobežojumus par vairāk kā 1 (vienu) metienu gadā u.c. Nav racionāli tik būtisku noteikumu neuzrādīt pamatnoteikumos, kuri ir izdoti, lai uzraudzītu dzīvnieku pavairošanu.
Pie MK noteikumu anotācijas 7.4. punkta kā praktiski tiks veikta uzraudzība no Pārtikas un veterinārais dienesta (turpmāk tekstā- PVD), ja audzētāvas likuma izpratnē ir veterinārās uzraudzības objekti, bet nevienos MK noteikumos joprojām nav ietverta mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu reģistrācijas kārtība, piemēram: analoģija ar dzīvnieku patversmēm, DzAL 39.1 pants paredz patversmju noteikumus. DzAL Pārējas noteikumu 25.punkts nosaka, ka ja PVD netiek reģistrēta dzīvnieku turēšanas vai aprūpēšanas vieta, tad klaiņojušu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izmitināšana un aprūpe ir aizliegta no 31.12.2024. Tomēr par pavairošanu nav teikts, ka vairošana speciāli aprīkotās telpās vai teritorijās bez reģistrēšanas PVD būtu liegta. No dzīvnieku labturības viedokļa nav atšķirības vai lielu skaitu dzīvnieku speciāli aprīkotās telpās glābj vai pavairo. Būtībā dzīvnieku mātēm ar mazuļiem vai jau nošķirtiem mazuļiem to turēšanas prasībām audzētavās būtu jābūt priekšzīmīgām, lai potenciālie vairot gribētāji apzinātos prasības (platības, kopēju skaits, veterinārā uzraudzība, sanitārās normas utt), ja tiek turēts liels skaits dzīvnieku.
Nodibinājums uzskata, ka šo sagatavoto MK noteikumu projektu, nekādi netiks sasniegti DzAL likuma grozījumu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 08.02.2023. Nr. 21-TA-976 anotācijā noteiktie mērķi :
1) uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā;
2) panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā;
3) operatīvi uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, savācot pierādījumus, pieņemot liecības u.c. un tādējādi uzlabojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.
Lūdzam pārstrādāt šo MK noteikumu projektu, pildot DzAL 18.2 panta pirmā un ceturtā daļā noteikto pēc būtības, nevis formāli. Nodibinājums uzskata, ka no deklaratīva vai nepārdomāta normatīvā aktu regulējuma un birokrātiskā sloga nebūtu jācieš ne godprātīgiem dzīvnieku aprūpētājiem, ne glābējiem, ne arī godprātīgiem audzētājiem, kuri vairo šķirnes vai bezšķirnes dzīvniekus. Latvijā ir milzīga mājas (istabas) dzīvnieku pārprodukcija, kura būtu mazināma ieviešot saprātīgus uzraudzības mehānismus bezatbildīgai un neidentificētai šo dzīvnieku pavairošanai.
MK noteikumu projekta 13.punktu papildināt ar atzīmi par apmācīto personu esošajā Lauksaimniecības datu centra (turpmāk tekstā - LDC) reģistrā, tam paredzot savietojamību ar mājas istabas dzīvnieku reģistra datiem.
MK noteikumu projekta 15.-22. punktos norādītais būtu izvērtējams un attiecīgi prasības pielāgojamas atkarībā no dzīvnieku skaita audzētavā un dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Piemēram, atsevišķās novietnēs, telpās vai arī dzīvnieks tiek turēts savā mājsaimniecībā kā ģimenes loceklis. Tā ir būtiska atšķirība.
MK noteikumu projekta 25.punkts ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu (turpmāk tekstā - DzAL).
MK noteikumu projekta 28.punktā neredzam nepieciešamību noteikto veterinārārsta rakstisko apliecinājumu papīra formātā uzglabāt 5 (piecu) gadus. Šādu atzīmi veterinārārsts konkrētam dzīvniekam var veikt LDC reģistrā.
Pie MK noteikumu anotācijas 1.3. punkta nav saprotams, kā tiks praktiski kontrolēta DzAL 18.2 panta pirmās daļas noteiktā norma (kas stājas spēkā 01.01.2025.g.), kas paredzēts, ja norma netiek ievērota. DzAL 18.2 panta pirmā daļā noteikta kārtība ‘’[..] reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu, izdarot atzīmi mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē’’, kurai šajā MK noteikumu projektā ir būtiska nozīme, lai kontrolētu DzAL 17.pantā noteiktos ierobežojumus par vairāk kā 1 (vienu) metienu gadā u.c. Nav racionāli tik būtisku noteikumu neuzrādīt pamatnoteikumos, kuri ir izdoti, lai uzraudzītu dzīvnieku pavairošanu.
Pie MK noteikumu anotācijas 7.4. punkta kā praktiski tiks veikta uzraudzība no Pārtikas un veterinārais dienesta (turpmāk tekstā- PVD), ja audzētāvas likuma izpratnē ir veterinārās uzraudzības objekti, bet nevienos MK noteikumos joprojām nav ietverta mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu reģistrācijas kārtība, piemēram: analoģija ar dzīvnieku patversmēm, DzAL 39.1 pants paredz patversmju noteikumus. DzAL Pārējas noteikumu 25.punkts nosaka, ka ja PVD netiek reģistrēta dzīvnieku turēšanas vai aprūpēšanas vieta, tad klaiņojušu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izmitināšana un aprūpe ir aizliegta no 31.12.2024. Tomēr par pavairošanu nav teikts, ka vairošana speciāli aprīkotās telpās vai teritorijās bez reģistrēšanas PVD būtu liegta. No dzīvnieku labturības viedokļa nav atšķirības vai lielu skaitu dzīvnieku speciāli aprīkotās telpās glābj vai pavairo. Būtībā dzīvnieku mātēm ar mazuļiem vai jau nošķirtiem mazuļiem to turēšanas prasībām audzētavās būtu jābūt priekšzīmīgām, lai potenciālie vairot gribētāji apzinātos prasības (platības, kopēju skaits, veterinārā uzraudzība, sanitārās normas utt), ja tiek turēts liels skaits dzīvnieku.
Nodibinājums uzskata, ka šo sagatavoto MK noteikumu projektu, nekādi netiks sasniegti DzAL likuma grozījumu "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā" 08.02.2023. Nr. 21-TA-976 anotācijā noteiktie mērķi :
1) uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā;
2) panākt dzīvnieku izsekojamību, vienlaikus aizsargājot potenciālos dzīvnieku pircējus un valstī mazinot ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā;
3) operatīvi uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, savācot pierādījumus, pieņemot liecības u.c. un tādējādi uzlabojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu.
Lūdzam pārstrādāt šo MK noteikumu projektu, pildot DzAL 18.2 panta pirmā un ceturtā daļā noteikto pēc būtības, nevis formāli. Nodibinājums uzskata, ka no deklaratīva vai nepārdomāta normatīvā aktu regulējuma un birokrātiskā sloga nebūtu jācieš ne godprātīgiem dzīvnieku aprūpētājiem, ne glābējiem, ne arī godprātīgiem audzētājiem, kuri vairo šķirnes vai bezšķirnes dzīvniekus. Latvijā ir milzīga mājas (istabas) dzīvnieku pārprodukcija, kura būtu mazināma ieviešot saprātīgus uzraudzības mehānismus bezatbildīgai un neidentificētai šo dzīvnieku pavairošanai.
14.11.2024. 16:59
"lolojumdzivnieki.lv"
Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības organizāciju un brīvprātīgo palīgu memoranda dalībnieki (ej.uz/memorands-lolojumdzivnieki) sniedz viedokli par tiesību aktu projektu Nr. 24-TA-2630 “Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu”.
1) Apmācību jomā uzskatām, ka nepieciešams veidot saturu maksimāli īsu, koncentrējoties uz patiešām nepieciešamo informāciju;
2) Apmācīto personu reģistru iesakām veidot vienu kopīgu valstī, izslēdzot iespēju katram apmācību organizatoram veidot savu reģistru;
3) Lūdzam veidot diversificētu pieeju - audzētāju slieksni (piemēram, kam ir vairāk kā 2 metieni gada laikā), no kura būtu jāpiemēro paplašinātas prasības, bet pārējiem pamata prasības. Vēršam uzmanību, ka slieksni audzētāju prasībām paredz tiesību akta projekts EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par suņu un kaķu labturību un izsekojamību (Briselē, 7.12.2023, COM(2023) 769 final, 2023/0447(COD)).
4) Lūdzam neveidot atšķirīgas prasības vairošanai, bet saskaņot audzēšanas prasības ar tiesību aktu projektu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par suņu un kaķu labturību un izsekojamību (Briselē, 7.12.2023, COM(2023) 769 final, 2023/0447(COD)), lai novērstu potenciālās pretrunas starp tiesību aktiem, kad tiks pieņemta minētā regula.
Juridiskās personas
1. Biedrība “lolojumdzivnieki.lv” (reģ.nr. 40008305437)
2. Liepājas kinoloģiskās biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” (reģ.nr. 40008006232) dzīvnieku patversme
3. Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrības (reģ.nr. 40008232186) dzīvnieku patversme “Dzīvnieku draugs”
4. Biedrības “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” (reģ.nr. 40008048503) dzīvnieku patversme “Labās mājas”
5. Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ingato” (reģ.nr. 40008237200)
6. Biedrība "Četrkājainie draugi" (reģ.nr. 40008206380)
7. Biedrība "Tutti palīdzība dzīvniekiem" (reģ.nr. 40008159739)
un fiziskās personas, kas parakstījušas Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības organizāciju un brīvprātīgo palīgu memorandu (http://ej.uz/memorands-lolojumdzivnieki)
1) Apmācību jomā uzskatām, ka nepieciešams veidot saturu maksimāli īsu, koncentrējoties uz patiešām nepieciešamo informāciju;
2) Apmācīto personu reģistru iesakām veidot vienu kopīgu valstī, izslēdzot iespēju katram apmācību organizatoram veidot savu reģistru;
3) Lūdzam veidot diversificētu pieeju - audzētāju slieksni (piemēram, kam ir vairāk kā 2 metieni gada laikā), no kura būtu jāpiemēro paplašinātas prasības, bet pārējiem pamata prasības. Vēršam uzmanību, ka slieksni audzētāju prasībām paredz tiesību akta projekts EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par suņu un kaķu labturību un izsekojamību (Briselē, 7.12.2023, COM(2023) 769 final, 2023/0447(COD)).
4) Lūdzam neveidot atšķirīgas prasības vairošanai, bet saskaņot audzēšanas prasības ar tiesību aktu projektu EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par suņu un kaķu labturību un izsekojamību (Briselē, 7.12.2023, COM(2023) 769 final, 2023/0447(COD)), lai novērstu potenciālās pretrunas starp tiesību aktiem, kad tiks pieņemta minētā regula.
Juridiskās personas
1. Biedrība “lolojumdzivnieki.lv” (reģ.nr. 40008305437)
2. Liepājas kinoloģiskās biedrības “Dzīvnieku aizsardzības grupa” (reģ.nr. 40008006232) dzīvnieku patversme
3. Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrības (reģ.nr. 40008232186) dzīvnieku patversme “Dzīvnieku draugs”
4. Biedrības “Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa” (reģ.nr. 40008048503) dzīvnieku patversme “Labās mājas”
5. Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ingato” (reģ.nr. 40008237200)
6. Biedrība "Četrkājainie draugi" (reģ.nr. 40008206380)
7. Biedrība "Tutti palīdzība dzīvniekiem" (reģ.nr. 40008159739)
un fiziskās personas, kas parakstījušas Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības organizāciju un brīvprātīgo palīgu memorandu (http://ej.uz/memorands-lolojumdzivnieki)
14.11.2024. 17:02
Iveta Vaškevica - Latvijas Veterinārārstu biedrība
Ar šo Latvijas Veterinārārstu biedrība (turpmāk – LVB) izsaka savu viedokli par tiesību akta projektu “Noteikumi par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska pavairošanu” un sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (anotācija) (24-TA-2630) un informē, ka lietderības trūkumu dēļ neatbalsta projekta turpmāko virzību.
Norādām, ka kā FECAVA (The Federation of Companion Animal Veterinary Associations) dalībniece LVB kopā ar citu Eiropas valstu veterinārārstu biedrībām aktīvi piedalās Eiropas Savienības Padomes un Parlamenta regulas par suņu un kaķu labturību un izsekojamību (Regulation of the European Parliament and of The Council on the welfare of dogs and cats and their traceability) izstrādē[1]. Šī regula iekļaus arī prasības attiecībā uz suņu un kaķu pavairošanu, t.sk. regulēs prasības un noteikumus, kas šobrīd ir iekļauti Zemkopības ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā.
LVB atgādina, ka Eiropas Savienības regulas ir juridiski saistoši tiesību akti un tās ir jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs. No minētā izriet, ka no augstāk minētās regulas spēkā stāšanās tā būs jāpiemēro visās dalībvalstīs, t.sk. Latvijā neatkarīgi no atzinumu sniedzēju uzskatiem un interesēm.
Pamatojoties uz minēto, LVB uzskata, ka šobrīd nav lietderīgi tērēt valsts budžeta līdzekļus, izstrādāt un pieņemt prasības par suņu un kaķu pavairošanu, ja drīzumā tās tiks regulētas ar Eiropas Savienības Padomes un Parlamenta regulu.
[1] Pēdējā regulas projekta versija pieejama šeit https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=consil%3AST_11615_2024_INIT
14.11.2024. 22:49
Atlasīts 31 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25