Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind” (reģistrācijas numurs 40203411869, juridiskā adrese - Malduguņu iela 2, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, e-pasts info@utilitas.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25 “Par Ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšanu”, ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” akceptu”.
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Valmieras novads, Limbažu novads
Norises laiks
16.12.2025. - 30.12.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Dagnija Jirgensone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
16.12.2025. 17:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilze Mauriņa
IEBILSTU
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem, nevis normatīvi nodrošinātu režīmu IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu. Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus. Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors. Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem, nevis normatīvi nodrošinātu režīmu IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu. Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus. Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors. Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
30.12.2025. 20:59
Ilze Mauriņa
Iebilstu pret VES ALOJA
1.Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē. Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
2. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
3. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
1.Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē. Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
2. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
3. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
30.12.2025. 21:00
Ilze Mauriņa
IEBILSTU
INFRASKAŅA
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku. Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem. Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
INFRASKAŅA
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku. Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem. Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
30.12.2025. 21:01
Ilze Mauriņa
IEBILSTU PRET VES ALOJA
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo. Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi. Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā. Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo. Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi. Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā. Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 21:02
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr Ministru kabineta normatīvajā regulējumā nav nodrošināta pilnvērtīga un obligāta alternatīvu izvērtēšanas sistēma.
30.12.2025. 21:05
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU
Latvijā ir jāaptur visi plānotie un realizējamie VES būvniecības projekti līdz problēma tiek izpētīta ES līmenī un tiek izstrādāti attiecīgi normatīvie akti.
Latvijā ir jāaptur visi plānotie un realizējamie VES būvniecības projekti līdz problēma tiek izpētīta ES līmenī un tiek izstrādāti attiecīgi normatīvie akti.
30.12.2025. 21:11
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
iebilstu
INICIATORAM/ šajā gadījumā VALSTIJ/KEMam ir jāpierāda (‼️), ka nebūs kaitējuma veselībai.
"Regulējumi" nav pieradījums.
Mums nav pierādījumu, ka tik lieli ventilatori nerada iespaidu ( veselība, daba, putni, lokālais klimats...) un galvenais KUMULATIVAIS IESPAIDS jeb kopējā ietekme
INICIATORAM/ šajā gadījumā VALSTIJ/KEMam ir jāpierāda (‼️), ka nebūs kaitējuma veselībai.
"Regulējumi" nav pieradījums.
Mums nav pierādījumu, ka tik lieli ventilatori nerada iespaidu ( veselība, daba, putni, lokālais klimats...) un galvenais KUMULATIVAIS IESPAIDS jeb kopējā ietekme
30.12.2025. 21:12
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU
ES Tiesa (CJEU) – Pamats: “Piesardzības princips”
Eiropas Savienībā ir prasība, ka, ja pastāv potenciāli kaitējumi cilvēku veselībai vai videi, valstij ir jāpierāda, ka tie nepastāv.
Nevis cilvēkiem jāpierāda, ka pastāv.
Tas ir Piesardzības princips (Precautionary Principle) — kodēts:
Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pants
ES Tiesas spriedumi lietās C-77/09, C-28/09, C-157/96 u.c.
ES Tiesa (CJEU) – Pamats: “Piesardzības princips”
Eiropas Savienībā ir prasība, ka, ja pastāv potenciāli kaitējumi cilvēku veselībai vai videi, valstij ir jāpierāda, ka tie nepastāv.
Nevis cilvēkiem jāpierāda, ka pastāv.
Tas ir Piesardzības princips (Precautionary Principle) — kodēts:
Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pants
ES Tiesas spriedumi lietās C-77/09, C-28/09, C-157/96 u.c.
30.12.2025. 21:15
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU PRET VES ALOJA
ES Direktīva 2011/92/ES – par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)
Tā prasa:
pilnīgi neatkarīgu ietekmes uz vidi izvērtējumu
alternatīvu variantu izskatīšanu
sabiedrības iesaisti pirms lēmuma
Ja IVN veic attīstītāja nolīgts eksperts → tas ir pārkāpums.
ES Biotopu direktīva (92/43/EEK)
Ja turbīnas skar rezervātus, migrācijas ceļus, piejūras joslu, putnu teritorijas →
→ Latvija nedrīkst atļaut būvniecību bez “Īpašas ietekmes novēršanas”.
Ja tomēr atļauj → pārkāpums.
ES Putnu direktīva (2009/147/EK)
Vēja ģeneratori nedrīkst būt tuvumā:
ligzdošanas vietām
migrācijas ceļiem
īpaši aizsargājamām sugām
Kartē redzams, ka turbīnas tiek bīdītas tieši uz zaļajām zonām
ES Direktīva 2011/92/ES – par ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)
Tā prasa:
pilnīgi neatkarīgu ietekmes uz vidi izvērtējumu
alternatīvu variantu izskatīšanu
sabiedrības iesaisti pirms lēmuma
Ja IVN veic attīstītāja nolīgts eksperts → tas ir pārkāpums.
ES Biotopu direktīva (92/43/EEK)
Ja turbīnas skar rezervātus, migrācijas ceļus, piejūras joslu, putnu teritorijas →
→ Latvija nedrīkst atļaut būvniecību bez “Īpašas ietekmes novēršanas”.
Ja tomēr atļauj → pārkāpums.
ES Putnu direktīva (2009/147/EK)
Vēja ģeneratori nedrīkst būt tuvumā:
ligzdošanas vietām
migrācijas ceļiem
īpaši aizsargājamām sugām
Kartē redzams, ka turbīnas tiek bīdītas tieši uz zaļajām zonām
30.12.2025. 21:16
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT):
8. pants – tiesības uz mājokli un privāto dzīvi
Troksnis, vibrācijas, ainavas iznīcināšana sabojā dzīves kvalitāti →
→ valsts ir atbildīga.
ECT jau ir piespriedusi sodus citām valstīm par līdzīgiem trokšņa un rūpniecisko objektu projektiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT):
8. pants – tiesības uz mājokli un privāto dzīvi
Troksnis, vibrācijas, ainavas iznīcināšana sabojā dzīves kvalitāti →
→ valsts ir atbildīga.
ECT jau ir piespriedusi sodus citām valstīm par līdzīgiem trokšņa un rūpniecisko objektu projektiem.
30.12.2025. 21:18
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo. Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi. Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā. Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi. Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā. Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 21:26
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
Esmu kategoriski pret vēja parku izbūvi Latvijā. Tos varētu būvēt tikai degradētās vietās , ja Latvijai pietrūktu elektroenerģija. Un ir ar tiesvedībām pierādīta vēja parku kaitniecība. Ja kaut vienā vietā vēja parki ir izrādījušies kaitīgi, tad tie NAV jāceļ bet ir jādomā jau par daudz jaunākām tehnoloģijām ko var redzēt pasaules izstādēs!
30.12.2025. 21:28
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
30.12.2025. 21:29
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
Plānotā darbība paredzēta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, kur vēja elektrostaciju izvietošana pieļaujama tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
Šāda atļauja līdz šim nav sniegta.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav sakārtota normatīvā bāze un institucionālā prakse attiecībā uz atļauju izsniegšanu biosfēras rezervātos.
Šāda atļauja līdz šim nav sniegta.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav sakārtota normatīvā bāze un institucionālā prakse attiecībā uz atļauju izsniegšanu biosfēras rezervātos.
30.12.2025. 21:30
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU
Drošības izvērtējums balstās uz pieņēmumiem, nevis uz skaidru nacionālu regulējumu.
Tas neatbilst piesardzības principam.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav izstrādāts un piemērots vienots, juridiski saistošs drošības regulējums vēja elektrostacijām.
Drošības izvērtējums balstās uz pieņēmumiem, nevis uz skaidru nacionālu regulējumu.
Tas neatbilst piesardzības principam.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav izstrādāts un piemērots vienots, juridiski saistošs drošības regulējums vēja elektrostacijām.
30.12.2025. 21:31
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
Iebilstu pret VES “Aloja” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas novērtēšanu un pieļaujamo līmeni, nav ņemtas vērā iedzīvotāju intereses, nav pietiekoši izpētīta šādu VES ietekme uz cilvēkiem, vidi, nav ņemti vērā tuvumā plānotie VES un to visu kopējā ietekme.
Līdz ar to nevar akceptēt šo un citu VES būvniecību Latvijā.
Līdz ar to nevar akceptēt šo un citu VES būvniecību Latvijā.
30.12.2025. 21:32
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
1. Situācijā, kad nav ne ticamas izpētes, nav zināmi vai arī ir apšaubāmi robežlielumi, nav tiesiskā regulējuma, jebkādi procesi saistībā ar VES iecerēm ir jāaptur!
2. Tāpat nav skaidrs, uz kā pamata tiek rakstīti IVN Atzinumi, kāda ir Kompetentās iestādes (VPVB, EVA, tagad VVD) darbinieku kompetence, vai šie darbinieki paļaujas uz attīstītāju un attīstītāju apmaksāto ekspertu vienpusīgi sniegto informāciju, pētījumiem, pieņēmumiem un simulācijām, un cik šī izpēte ir patiesa.
3. Tas, ka izpēti veic, tā saucamie, sertificētie eksperti, vēl negarantē, ka izpēte veikta profesionāli un pietiekamā apjomā. Pie tam ekspertus apmaksā paši attīstītāji, līdz ar to ekspertus nevar saukt par neatkarīgiem ekspertiem.
4. Pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu un neakceptēt VES "Aloja" būvniecību, kā arī lemt par visu IVN procesu apturēšanu Latvijas teritorijā!
2. Tāpat nav skaidrs, uz kā pamata tiek rakstīti IVN Atzinumi, kāda ir Kompetentās iestādes (VPVB, EVA, tagad VVD) darbinieku kompetence, vai šie darbinieki paļaujas uz attīstītāju un attīstītāju apmaksāto ekspertu vienpusīgi sniegto informāciju, pētījumiem, pieņēmumiem un simulācijām, un cik šī izpēte ir patiesa.
3. Tas, ka izpēti veic, tā saucamie, sertificētie eksperti, vēl negarantē, ka izpēte veikta profesionāli un pietiekamā apjomā. Pie tam ekspertus apmaksā paši attīstītāji, līdz ar to ekspertus nevar saukt par neatkarīgiem ekspertiem.
4. Pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu un neakceptēt VES "Aloja" būvniecību, kā arī lemt par visu IVN procesu apturēšanu Latvijas teritorijā!
30.12.2025. 21:32
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
30.12.2025. 21:33
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU!
Galvenais pretrunu punkts
Paredzētā darbība notiek meža teritorijā biosfēras rezervāta zonā, kura mērķis pēc būtības ir:
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
ainavas un ekosistēmu nepārtrauktība
ilgtspējīga, neintensīva saimnieciskā darbība
Galvenais pretrunu punkts
Paredzētā darbība notiek meža teritorijā biosfēras rezervāta zonā, kura mērķis pēc būtības ir:
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana
ainavas un ekosistēmu nepārtrauktība
ilgtspējīga, neintensīva saimnieciskā darbība
30.12.2025. 21:35
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Dienvidu turbīnu grupas AL_43–AL_49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL_43–AL_49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā. Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 21:39
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi. Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
30.12.2025. 21:40
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo. Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
30.12.2025. 21:40
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem. Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
30.12.2025. 21:40
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
30.12.2025. 21:41
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu
Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā. Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
30.12.2025. 21:42
Atlasīti 268 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25