Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā”  (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind” (reģistrācijas numurs 40203411869, juridiskā adrese - Malduguņu iela 2, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, e-pasts info@utilitas.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25 “Par Ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšanu”, ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” akceptu”.
 
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu  lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
 
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Valmieras novads, Limbažu novads
Norises laiks
16.12.2025. - 30.12.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Dagnija Jirgensone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
16.12.2025. 17:43

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Velga Vītola - Kļava
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240 vēja parks ir vienotā sistēmā saslēgtu vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas elektrostacijas izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā viena no otras. IVN dokumentācijā paredzētā darbība ietver vairākas telpiski nošķirtas vēja elektrostaciju grupas, kuru savstarpējais attālums pārsniedz 4 km.
Šādos apstākļos nav pietiekama pamata secinājumam, ka plānotais objekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajai vēja parka definīcijai.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav sakārtots Ministru kabineta regulējums un normatīvā bāze, kas skaidri un viennozīmīgi nosaka vēja parku definēšanas, grupēšanas un kompetenču piemērošanas kārtību.
30.12.2025. 20:11
Velga Vītola - Kļava
Atbilstoši normatīvajām prasībām attālumam no dzīvojamām ēkām līdz vēja elektrostacijām jābūt vismaz 800 metriem. IVN ziņojumā atbilstība šai prasībai atsevišķos gadījumos nav pamatota ar skaidriem tehniskiem risinājumiem.
Šāda situācija nerada tiesisku pārliecību par faktiskas atbilstības nodrošināšanu.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr normatīvajā regulējumā nav nodrošināta nepārprotama, pārbaudāma un vienādi piemērojama distancei līdz dzīvojamām ēkām atbilstoša kārtība.
30.12.2025. 20:11
Velga Vītola-Kļava
Plānotā darbība paredzēta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, kur vēja elektrostaciju izvietošana pieļaujama tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
Šāda atļauja līdz šim nav sniegta.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav sakārtota normatīvā bāze un institucionālā prakse attiecībā uz atļauju izsniegšanu biosfēras rezervātos.
30.12.2025. 20:12
Laura Barinska
Esmu pret VES Aloja
30.12.2025. 20:13
Velga Vītola-Kļava
Būtiskas ietekmes, tostarp transporta loģistika un infrastruktūras noslodze, ir atliktas uz vēlāku projektēšanas stadiju.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr Ministru kabineta regulējumā nav nodrošināts, ka visas būtiskās ietekmes tiek izvērtētas pilnā apjomā pirms paredzētās darbības akceptēšanas.
30.12.2025. 20:13
Velga Vītola-Kļava
IVN ziņojumā nav noteikts mehānisms, kas garantētu, ka infrastruktūras bojājumu izmaksas pilnā apmērā sedz ierosinātājs.
Tas rada risku publiskajiem līdzekļiem.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr normatīvajā bāzē nav skaidri un saistoši nostiprināts atbildības un izmaksu seguma mehānisms.
30.12.2025. 20:13
Velga Vītola-Kļava
IVN ziņojumā nav izstrādāts pārbaudāms demontāžas un rekultivācijas plāns, kā arī nav izvērtēta iespējamā pārbūve (repowering).
Tas rada ilgtermiņa tiesisko nenoteiktību.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr Ministru kabineta regulējumā nav sakārtota VES projektu dzīves cikla, demontāžas un finanšu nodrošinājuma kārtība.
30.12.2025. 20:14
Velga Vītola-Kļava
Drošības izvērtējums balstās uz pieņēmumiem, nevis uz skaidru nacionālu regulējumu.
Tas neatbilst piesardzības principam.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav izstrādāts un piemērots vienots, juridiski saistošs drošības regulējums vēja elektrostacijām.
30.12.2025. 20:14
Velga Vītola-Kļava
Ietekmju novēršana pārsvarā paredzēta pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
Tas neatbilst preventīvas aizsardzības principam.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr normatīvajā regulējumā nav skaidri noteikta infraskaņas un zemo frekvenču trokšņa izvērtēšanas un kontroles kārtība.
30.12.2025. 20:15
Velga Vītola-Kļava
Nav pilnvērtīgi izvērtētas izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas iespēja.
Tas ierobežo atbildīga lēmuma pieņemšanu.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr Ministru kabineta normatīvajā regulējumā nav nodrošināta pilnvērtīga un obligāta alternatīvu izvērtēšanas sistēma.
30.12.2025. 20:15
Velga Vītola-Kļava
Esmu pret VES parka “Aloja” būvniecību šajā stadijā, kamēr nav sakārtots Ministru kabineta regulējums un normatīvā bāze attiecībā uz vēja elektrostaciju plānošanu, izvērtēšanu, drošību un ilgtermiņa atbildību.
30.12.2025. 20:16
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka pašlaik nav regulējuma un skaidras procedura kā darbības īstenotājs (VES īpašnieks) varētu tikt sodīts par IVN atzinumā norādīto kaitīgo ietekmju robežlielumu pārkāpšanu un cik operatīvi tā darbība var tikt apturēta līdz brīdim, kad kaitīgo ietekmju robežlielumi netiek pārsniegti, aicinu atlikt šadu projektu saskaņošanu ministru kabinetā.

Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem, kas to visu uzraudzīs.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.

Aicinu steidzami MK risināt šos jautājumus iesaistot nevalstiskās organizācijas diskutēt par labāko risinājumu kontroles nodrošināšanai vēja elekrostaciju kaitīgo ietekmju kontrolei un savlaicīgai to novēršanai un bezatbildīgu operatoru darbības apturēšanai uz laiku, kad tiks noregulēta likumdošana un prasības.

 
30.12.2025. 20:19
Fiziska persona
ESMU pret VEs būvniecību.
Būtiskas ietekmes, tostarp transporta loģistika un infrastruktūras noslodze, ir atliktas uz vēlāku projektēšanas stadiju.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr Ministru kabineta regulējumā nav nodrošināts, ka visas būtiskās ietekmes tiek izvērtētas pilnā apjomā pirms paredzētās darbības akceptēšanas.
 
30.12.2025. 20:20
Fiziska persona
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240 vēja parks ir vienotā sistēmā saslēgtu vēja elektrostaciju grupa, kurā atsevišķas elektrostacijas izvietotas ne tālāk kā 2 km attālumā viena no otras. IVN dokumentācijā paredzētā darbība ietver vairākas telpiski nošķirtas vēja elektrostaciju grupas, kuru savstarpējais attālums pārsniedz 4 km.
Šādos apstākļos nav pietiekama pamata secinājumam, ka plānotais objekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajai vēja parka definīcijai.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav sakārtots Ministru kabineta regulējums un normatīvā bāze, kas skaidri un viennozīmīgi nosaka vēja parku definēšanas, grupēšanas un kompetenču piemērošanas kārtību. Dotajā brīdī VES fermas būvnieība ir pretrunā likumdošanai.

Plānotā darbība paredzēta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, kur vēja elektrostaciju izvietošana pieļaujama tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
Šāda atļauja līdz šim nav sniegta.
Līdz ar to iebilstu pret VES parka “Aloja” būvniecību, kamēr nav sakārtota normatīvā bāze un institucionālā prakse attiecībā uz atļauju izsniegšanu biosfēras rezervātos.
 
30.12.2025. 20:21
Fiziska persona
Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumā Nr. 573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam" ir iekļauts uzdevums Nr. 3.1.3.6., kas nosaka, ka Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz vēja elektro staciju (turpmāk tekstā – VES) zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem u.c. VES raksturīgām radītām ietekmēm. Izstrādājot minēto regulējumu, tajā varētu detalizētāk noteikt papildu prasības VES izvietojumam, kā arī ietekmes uz cilvēka veselību mazināšanai.
Valstiskā līmenī izpēte uz doto brīdi nav veikta. Nav izstrādāti un ieviesti normatīvajos aktos paredzētie mehānismi, nav pieņemti nepieciešamie pakārtotie lēmumi vai akti. Tas norāda, ka pēc būtības nav iespējams lemt par VES "Aloja" būvniecību
30.12.2025. 20:22
Fiziska persona
Šobrīd VES “Aloja” Attīstītājs un valsts iestādes pielieto dažādas, citu valstu normas, kas ir savstarpēji būtiski atšķirīgas, iespējams vairs neaktuālas, izmanto to valstu lielumus, kas ir izdevīgi Attīstītājam, nevis videi un iedzīvotājiem, kur pēc būtības jāvadās pēc piesardzības principa (Piemēram, VES radītās skaņas pieļaujamo normu nosakot nevis 45 dBa kā tas ir Dānijā, bet piemērojot 40 dBa kā tas ir Zviedrijā), kas netiek ievērots. Izvēlētie dati un izpratne par VES ietekmēm ir sadrumstalota, individuāli, vai šaurā lokā vērtēta VES Attīstītāju, saistīto zemes īpašnieku, būvuzņēmēju, citu ieinteresēto trešo personu viedokļu ietekmē. VES Attīstītājs un valsts iestādes nepiemēro ES noteikto “Piesardzības Principu” (Precautionary Principle), kas regulējams ar Līguma par ES darbību 191.pantā un Vides aizsardzības likuma 3. Pantu, kur noteikts piesardzības princips:
“piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību..”
 
30.12.2025. 20:23
Fiziska persona
Iebilstu pret nepārdomātu plaši apbūvētu teritoriju ar lielas jaudas vēja ģeneratoru parku, kur nav izpētīta ietekme uz lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti, ganāmpulka atražošana problēmām. Kā arī vēja rotoru ietekmi uz temperetūras un mitruma režīmu izmaiņām un to ietekmi uz sējumiem un stādījumiem. Nav atspoguļotas ietekmes uz biškopības nozari.
Kategoriski iebilstu, bez plašas izpētes un sabiedrības informēšanas būvēt Alojas apkārtnē VES parku. Lūdzu apturēt iesākto procesu līdz vispusīgam ekoloģijas un cilvēku dzīves vides bīstamibas izvērtējumam VES parku būvniecības vietās.
30.12.2025. 20:32
Fiziska persona
Es iebilstu VES izbūvei. Nav pietiekami izpetīts VEs iedarbība uz cilvēku veselību. Nav nekāda pietiekami nozīmīga ieguvuma vietējiem iedzīvotājiem
30.12.2025. 20:39
privātpersona
Iebilstu VES parka Aloja būvniecībai pirms netiek veikts visaptverošs un sabiedrībai pieņemams ietekmes uz vidi novērtējums, ievērojot piesardzības principu, ievērojot Likums par Ziemeļvidzemes rezervātu 2., 3. 4. pantu, kas nosaka rezervāta izveides mērķus, starpatuatisko nozīmību un galvenos uzdevumus. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (turpmāk — Biosfēras rezervāts) ir starptautiskas nozīmes aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Likuma, kura pirmais un galvenais uzdevums ir nodrošināt teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu. Ievērojot Ministru kabineta 19.04.2011. noteikumus Nr. 303 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ievērojot noteikumus un neizceļot tikai punktu par ves parku būvniecību bez augstuma ierobežojuma..... Iesaku izlasīt noteikumu anotāciju, kur cita starpā ir rakstīts, ka  bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir pamatnosacījums cilvēku labklājības nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai....  2011. gadā, bezatbildīgi (bez sabiedrības iesaistes ) iekļaujot noteikumos rezervāta neitrālajā teritorijā atļauju būvēt ves parkus bez augstuma ierobežojuma, anotācijā  ir uzsvērta tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme: paredzama pozitīva ietekme uz vidi, bioloģiskās daudzveidības un Ziemeļvidzemei raksturīgās kultūrvides, tūrisma un atpūtas resursu saglabāšanu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un dabas resursu izmantošanu, nodrošinot iedzīvotājiem ienākumus, saglabājot to dzīves vietas un tradicionālo zemes apsaimniekošanu, palielinot to nodarbinātību tūrismā. 2025. gada izskaņā šis teksts, kontekstā ar VES parka Aloja IVN Ziņojumu un plānotajiem 4 VES parkiem rezervāta teritorijā, lasāms kā klaja ņirgāšanās par iedzīvotājiem, ieplānojot 300 m augstu ves būvniecību 800 m attālumā no dzīvojamām mājām (ne no iedzīvotāju īpašumu robežām). Pirms neatgriezeniski tiks sabojāta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta centrālā daļa, iesaku vēlreiz atvērt un izskatīt Ziemeļvidzemes ainavu ekoloģisko plānu (izstrādāts pirms 20 gadiem - 2006. /2007. gadā), uz kura izstrādes pamata tika veikti Ministru kabineta noteikumu grozījumi un pieļauta neierobežota augstuma ves parku būvniecība. Latvijas valstij ir jāievēro saistības, ko tā ir uzņēmusies iestājoties Eiropas Savienībā, tai skaitā Putnu Direktīva (Padomes Direktīva 79/409/EEK) un Biotopu Direktīva (Padomes Direktīva 92/43/EEK ). Plānotajā VES parka teritorijā atrodas vairākas ligzdojošu mazo ērgļu ligzdas (Īģes upes tuvumā), kas būtiski tiks ietekmētas no  VES AL_27, AL_29, AL_30  būvniecības (trīs ligzdu aizsargjoslās). Savukārt VES AL_51 plānots uzstādīt četru ligzdu aizsargjoslu teritorijās ( IVN Ziņojuma 4.6.2. attēls). 2 km attālumā no VES AL_22, AL_27 un AL_29 atrodas mazā ērgļa mikrolieguma (kods: 2795) buferzona.  Mikroliegums izveidots ligzdas aizsardzībai, taču šo putnu barošanās  teritorijas var sasniegt pat 20km(skatīt ES finansēto pētījumu rezultātus un secinājumus Lauku attīstības plāna 2007 – 2013 pasākumu ietekme uz mazā ērgļa Aquila pomarina barošanās biotopiem monitoringa parauglaukumos). Ja Ministru kabinets, VARAM kā atbildīgā ministrija nespēs apturēt pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu un nodrošināt valsts algotu vides ekspertu atzinumus par plānotās ieceres ietekmi uz rezervāta teitoriju, tad Eiropas Savienības Vides aģentūras kompetencē būs izskatīt kā valsts pilda uzņemtās saistības, kā ir izmantoti ES resursi veicot pētījumus, kuru rezultāti un izdarītie secinājumi tiek klaji ignorēti. Enerģētiskās neatkarības utt. likumi un noteikumi nav stādāmi augstāk par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgtermiņā. 
Iebildumi, kurus lūdzu ņemt vērā: 
1) nepilnīgi veikts Ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - IVN), nav piesaistīts eksperts zīdītāju jomā. Teritorijā ir reģistrēta augsta brūno lāču klātbūtne (skatīt datu bāzi MEDNIS), tai skaitā lācenes ar mazuļiem un īpaši Īģes upes apkārtnē, ves parka izpētes teritorijā starp Aloju un Mazsalacu. Nav novērtēta būvniecības un ves parka darbības ietekme.  
2) saskaņā ar informāciju IVN ziņojuma pielikumos pievienotajos ornitologa un sikspārņu eksperta atzinumos, secināms, ka potenciālā ves parka  teritorijā izpētes darbi veikti 2023. gadā, laika periodā pirms Kompetentā institūcija (Vides pārraudzības valsts birojs, arī Enerģētikas un vides aģentūra, arī VVD ) izsniedza IVN programmu Nr. 5-03/16/2023 (14.09.2023.) un uzskatāms, ka izpēte ir veikta nepilnīgi, īpaši sikspārņu eksperta monitorings (ekspertam netika nodrošināta pietiekama informācija par izpētes teritoriju). Onitologa atzinums sagatavots 30.01.2024. Arī izdarītie secinājumi IVN Ziņojumā ir iekļauti nepilnīgi. IVN Ziņojuma gala versijā joprojām ir saglabāta nesaprotama un neizsekojama ves turbīnu numerācija ar to atrašanās vietām (skatīt un salīdzināt ornitologa atzinumu un IVN ziņojumu).
3) Kompetentās institūcijas 2025. gada 25. jūnija Atzinumā par IVN ziņojumu 6.11.8.27. punktā norādīts, ka paredzētās darbības ietekme uz apkārtnes ornitofaunu kumulatīvo ietekmju aspektā Ziņojumā vērtēta, ņemot vērā SIA “Saules Aloja” , reģistrācijas Nr. 40203436078, plānoto saules elektrostacijas 100MW-LNR. 272 “Aloja-Rūjiena" izbūvi ~ 155 ha platībā (plānota starp VES grupām, kurās ietilpst VES AL 27, AL_29-32 un AL_51 un VES AL_41-49) un vēja parka Matīši izbūvi (Ziņojuma 2.1.5. attēls). Attiecībā uz saules elektrostacijas būvniecību novērtēts, ka tās un vēja parka Aloja būvniecības radīs kumulatīvu ietekmi uz mazā ērgļa populāciju, jo saules elektrostacijas izbūves gadījumā (tā paredzēta tuvāk par 1000 m no Iģes, tās palienē) tiks samazināta mazajam ērglim piemērotu barošanās biotopu pieejamība.
4) portālā kadastrs.lv ir iezīmētas potenciālo ves turbīnu atrašanās vietas (pie Īģes upes), kas neievēro Kompetentās institūcijas 2025. gada 25. jūnija Atzinumā par IVN ziņojumu noteiktos attālumus (vismaz 1000 m no Īģes upes). Ģenerālplāni (ar mērniecības darbiem un saskaņojumiem) ves būvniecībai ir izstrādāti 2024. gadā - gadu iepriekš pirms saņemts Atzinums par Ietekmes uz vidi novērtējmu. 
5) nepiekrītu 25-TA-2894 Rīkojuma projekta Anotācijas punktā 1.3. pašreizējās situācijas izvērtējumam, kurš  ir "pārrakstīts no IVN Ziņojuma": aptuveni 1,3 kilometru attālumā Rietumu virzienā no Darbības vietas atrodas dabas liegums “Soģupes meži”, kas saskaņā ar IVN ziņojuma 4.4.3.2. apakšnodaļā ietverto informāciju ir iekļauts potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstā. Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju DAP mājas lapā: dabas liegums Soģupes meži ar kodu LV0543100 nodibināts 2023. gadā: teritorijā atrodas pūcēm, dzeņiem un citām īpaši aizsargājamām putnu sugām piemērotas dzīvotnes, tajā skaitā dibināts mikroliegums baltmugurdzeņa (Dendrocopus leucotos) aizsardzībai. Teritorijā konstatētas vairākas retas un īpaši aizsargājamas sūnu ... sugas. IVN Ziņojumā nav atrodams ietekmes novērtējums uz baltmugurdzeņa populāciju teritorijā, kur 1,3 km attālumā atradīsies VES turbīna Nr.22. 
6) Lai nemaldinātu ministru kabineta amatpersonas un sabiedrību, 25-TA-2894 Rīkojuma projekta Anotācijas punktu 1.3. Pašreizējās situācijas izvērtējums iesaku paildināt ar ves parka Aloja IVN Ziņojuma  punkta 6.11.8.38. precīzu citēšanu.
30.12.2025. 20:39
Ilze Mauriņa
IEBILSTU. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu un pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas. Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību. 
30.12.2025. 20:54
Ilze Mauriņa
IEBILSTU
 Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst piesardzības principam IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru. Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos. 
30.12.2025. 20:55
Ilze Mauriņa
IEBILSTU
Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un formāls IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas. Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam. 
30.12.2025. 20:56
Ilze Mauriņa
IEBILSTU PRET VES ALOJA
Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem. Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību. 
30.12.2025. 20:56
Ilze Mauriņa
IEBILSTU
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA 1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN procesa mērķim IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu. Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku iepriekšēju akceptēšanu IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība. Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi. Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas. Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša. Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam “piesārņotājs maksā” IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.

6. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt IVN nepilnības 
30.12.2025. 20:57
Normans Kairis
Esmu kategoriski pret VES parka Aloja būvniecību. Tas ir vistiešākais genocīds pret Latvijas dabu un tautu, it īpaši lauku iedzīvotājiem.
Gigantisko turbīnu izraisītā zemfrekvence rada cilvēkiem un citiem dzīviem organismiem neatgriezeniskus bojājumus šūnu līmenī, izraisa orgānu rezonansi un stresu, migrēnu un bezmiegu. Atkarībā no vēja stipruma un virziena, diennakts laika iedarbība var būt desmitiem kilometru tāla.  Pasaulē ir piemēri, kur vēja parki jau darbojas desmit un vairāk gadus, tas viss ir novērots un pieredzēts.
Bez tam nav atrunāta VES utilizācijas kārtība, kas par to atbild un finansē.
30.12.2025. 20:58