Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind” (reģistrācijas numurs 40203411869, juridiskā adrese - Malduguņu iela 2, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, e-pasts info@utilitas.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25 “Par Ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšanu”, ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” akceptu”.
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Valmieras novads, Limbažu novads
Norises laiks
16.12.2025. - 30.12.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Dagnija Jirgensone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
16.12.2025. 17:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Gatis Galv.
Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst piesardzības principam
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
Iebilstu pret VES Aloja.
IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
Iebilstu pret VES Aloja.
30.12.2025. 19:24
Zaļais pūķis
Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.
30.12.2025. 19:25
Vēja mierināšanas asociācija
Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
30.12.2025. 19:26
Brīvību vējam
Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
Iebilstu pret VES Aloja.
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
Iebilstu pret VES Aloja.
30.12.2025. 19:27
Zaļais pūķis
Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
Iebilstu pret VES Aloja
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
Iebilstu pret VES Aloja
30.12.2025. 19:27
Gatis Galv.
Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtiskuietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
Iebilstu pret VES Aloja
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtiskuietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
Iebilstu pret VES Aloja
30.12.2025. 19:28
Brīvību vējam
Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
Iebilstu pret VES Aloja
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
Iebilstu pret VES Aloja
30.12.2025. 19:29
Fiziska persona
Iebilstu -aizliegt Alojas VES
Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
30.12.2025. 19:29
VES Nē
Iebilstu - Aizliegt Alojas VES
EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering, rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ES vides tiesībām.
EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering, rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ES vides tiesībām.
30.12.2025. 19:30
Kustiba par vēja brīvību
pret Alojas VES. Iebilstu šāda monstra būvniecības iecerei
Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
30.12.2025. 19:31
Par tīru Aloju
pret Alojas VES akceptu
Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
30.12.2025. 19:31
Pret alojas VES
Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta
IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors. Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
iebilstu pret būvniecību.
IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors. Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
iebilstu pret būvniecību.
30.12.2025. 19:32
tīrai Alojai
aizliegt Alojas VES
Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
30.12.2025. 19:32
Aloja
Alojai brīvību, VES nē! iebilstu
Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
30.12.2025. 19:33
VES Nē
Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
iebilstu pret ieceri
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
iebilstu pret ieceri
30.12.2025. 19:34
Aloja
nfraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
Ves ALOJA nē!
IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
Ves ALOJA nē!
30.12.2025. 19:34
Aktīvs pilsonis
iebilstu iecerei
IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem
IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
30.12.2025. 19:34
aktīvs pilsonis
iecerei nē!
Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu
IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
30.12.2025. 19:35
aktīvs pilsonis
iecerei nē!
Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā.
Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā.
Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
30.12.2025. 19:35
aktīvs pilsonis
iecerei nē
Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem
IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
30.12.2025. 19:35
aktīvs pilsonis
iecerei nē
Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību
IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
30.12.2025. 19:36
hiperaktīvs pilsonis
pret akceptu
Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām
IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām
IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
30.12.2025. 19:36
hiperaktīvs pilsonis
akceptam nē
Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu
IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
30.12.2025. 19:37
hiperaktīvs pilsonis
akceptam nē!
Dienvidu turbīnu grupas AL43–AL__49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL43–AL__49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
Dienvidu turbīnu grupas AL43–AL__49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL43–AL__49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 19:37
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret vēja parku būvniecību Latvijā. Vēja turbīnu uzstādīšana, un darbība izraisa apkārtējās vides, ainavas degradāciju, rada apdraudējumu cilvēku veselībai. Iebilstu pret šī normatīvā akta turpmāku virzību, jo:
1) Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība. IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības,
rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai
pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
2)IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu un pilnvērtīgu izvērtējumu. IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju
izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas
stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt
lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
1) Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība. IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības,
rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai
pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
2)IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu un pilnvērtīgu izvērtējumu. IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju
izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas
stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt
lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 19:39
Atlasīti 268 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25