Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind” (reģistrācijas numurs 40203411869, juridiskā adrese - Malduguņu iela 2, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, e-pasts info@utilitas.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25 “Par Ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšanu”, ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” akceptu”.
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Valmieras novads, Limbažu novads
Norises laiks
16.12.2025. - 30.12.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Dagnija Jirgensone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
16.12.2025. 17:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Kategoriski iebilstu par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā"
23.12.2025. 08:29
Ilze Mauriņa - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
Iebilstu kategoriski PRET VES ALOJA, jo
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur;
*nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur;
*nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
23.12.2025. 09:11
Ilze Mauriņa
Iebilstu kategoriski PRET VES ALOJA, jo
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur;
*nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
* iedzīvotāju sūdzības par **trokšņu**, **ainavas** un **nekustamo īpašumu vērtības** ietekmi netiek pienācīgi ņemtas vērā, tās tiek izsmietas kā mazaktuālas no Palkavnieka puses 4.11.2025. Saeimas tautsaimniecības sēdē;
* attīstītāju nevēlēšanās uzņemties atbildību par infrastruktūras izmaiņām,
* ignorēta vietējo kopienu pretestība
* pašvaldībām nav, kas kompensētu to, ka vēja parks rada lokālu slogu, bet peļņa aizplūst citur;
*nav izpētīti pēc fakta vietējo ģimeņu un kopienu ieguvumi un zaudējumi
23.12.2025. 09:16
Fiziska persona
Iebilstu pret VES “Aloja” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas novērtēšanu un pieļaujamo līmeni, nav ņemtas vērā iedzīvotāju intereses, nav pietiekoši izpētīta šādu VES ietekme uz cilvēkiem, vidi, nav ņemti vērā tuvumā plānotie VES un to visu kopējā ietekme.
Līdz ar to nevar akceptēt šo un citu VES būvniecību Latvijā.
Līdz ar to nevar akceptēt šo un citu VES būvniecību Latvijā.
23.12.2025. 09:18
Fiziska persona
Iebilstu PRET paredzētās Vēja elektrostaciju parka "Aloja" izbūves. Šī izbūve kaitē Latvijas cilvēkam, dzīvniekiem un dabai. VES izbūve ir mīts ka tā rada elektrības neatkarību un suverenitāti LATVIJĀ. Latvija jau ir NETKARGA ELEKTRĪBAS RAŽOŠANĀ. Beidziet mānīt tautu. Mūsu Zemē VES NAV VAJADZĪGI.
23.12.2025. 09:19
Beata Āboliņa
1. Ministru kabinets ir publiska persona. Publiskā persona ir sabiedrības gribas iemiesojums, kas iegūst juridisku formu. Tas ir sabiedrības paša organizēts mehānisms, lai:
- Nodrošinātu kopīgu dzīvi un drošību;
- Īstenotu taisnīgumu;
- Aizsargātu vājāko;
- Saskaņotu individuālās un kopējās intereses.
Tādēļ publiskā persona (Ministru kabinets) nav virs sabiedrības, bet tā ir sabiedrības radīta, kam jākalpo sabiedrības interesēm.
Ja publiskā persona kalpo sev vai šaurai interešu grupai, nevis tautai, tad tā zaudē savu leģitimitāti.
2. Publiskās personas radītajām likuma normām un likumiem sabiedrības interesēm jābūt pakārtotiem pilsoņu un tautas interesēm:
- Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka visa vara valstī, arī likumdevēja un izpildvara, darbojas tautas vārdā un tās interesēs.
- Ministru kabineta noteikumi, likumi un likuma normas ir tiesību akti, kas atvasināti no tautas dotās varas. Tādēl tiem jābūt pakārtotiem pilsoņu, tautas un sabiedrības kopējām interesēm, nevis atsevišķu grupu vai varas turētāju vajadzībām;
- Šo principu papildina Satversmes 64.pants, kas nosaka, ka likumdošanas vara pieder Saeimai un tautai. Tātad, ja tiek pieņemts jebkāds normatīvais akts, tam jābūt atbilstošam tautas gribai un Satversmei.
Ja tas tiek pārkāpts (ja normatīvie akti kalpo tikai šaurām grupu interesēm), tad šādi normatīvie akti var tikt pārsūdzēti vai atzīti par neatbilstošiem Satversmei, ko izvērtē Satversmes tiesa.
3. No Satversmes viedokļa tauta ir valsts suverēnā vara un valsts institūcijas drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus un normatīvos aktus, kas ir tautas interesēs. Tas nozīmē, ka:
- Ārvalstu investoru intereses, starptautiskie līgumi vai ekonomiskās saistības nedrīkst būt pārākas par Latvijas pilsoņu, tautas un sabiedrības interesēm;
- Valsts pienākums ir aizsargāt sabiedrības labklājību, drošu vidi, nacionālo identitāti un demokrātiju, pat, ja tas nozīmē noteikt ierobežojumus ārvalstu ekonomiskajām aktivitātēm;
- Šo principu nostiprina Satversmes 1., 2., 68. un 116.pants, kas uzsver valsts suverenitāti, tautas varu un pamattiesību aizsardzību.
Tātad, jebkurš starptautisks līgums, vienošanās par investīcijām vai normatīvais akts, kas dod priekšroku ārvalstu vai atsevišķu sabiedrības grupu interesēm, pretēji tautas interesēm, var tikt uzskatīts par esošu pretrunā Satversmei un tiesiskuma principiem.
4. Balstoties uz augstāk rakstīto informāciju, kas izskaidro valsts, tautas, sabiedrības un valsts pārvaldes būtību, atgādinu, ka Jūsu lēmumiem, izstrādātajiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem jābūt atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas tautas interesēm. Tiesību normām un Likumiem ir jābūt hierarhiski pakārtotiem – Nerakstītās dabiskās tiesības, kuras pastāv pirms likuma, Satversme (konstitūcija), Starptautiskie līgumi, Likumi, Tiesību normas.
5. Lēmumu par VES "Aloja" akceptu vai neakceptu, aicinu pieņemt ievērojot Latvijas Republikas Satversmi (valsts konstitūciju)!
- Nodrošinātu kopīgu dzīvi un drošību;
- Īstenotu taisnīgumu;
- Aizsargātu vājāko;
- Saskaņotu individuālās un kopējās intereses.
Tādēļ publiskā persona (Ministru kabinets) nav virs sabiedrības, bet tā ir sabiedrības radīta, kam jākalpo sabiedrības interesēm.
Ja publiskā persona kalpo sev vai šaurai interešu grupai, nevis tautai, tad tā zaudē savu leģitimitāti.
2. Publiskās personas radītajām likuma normām un likumiem sabiedrības interesēm jābūt pakārtotiem pilsoņu un tautas interesēm:
- Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka visa vara valstī, arī likumdevēja un izpildvara, darbojas tautas vārdā un tās interesēs.
- Ministru kabineta noteikumi, likumi un likuma normas ir tiesību akti, kas atvasināti no tautas dotās varas. Tādēl tiem jābūt pakārtotiem pilsoņu, tautas un sabiedrības kopējām interesēm, nevis atsevišķu grupu vai varas turētāju vajadzībām;
- Šo principu papildina Satversmes 64.pants, kas nosaka, ka likumdošanas vara pieder Saeimai un tautai. Tātad, ja tiek pieņemts jebkāds normatīvais akts, tam jābūt atbilstošam tautas gribai un Satversmei.
Ja tas tiek pārkāpts (ja normatīvie akti kalpo tikai šaurām grupu interesēm), tad šādi normatīvie akti var tikt pārsūdzēti vai atzīti par neatbilstošiem Satversmei, ko izvērtē Satversmes tiesa.
3. No Satversmes viedokļa tauta ir valsts suverēnā vara un valsts institūcijas drīkst pieņemt tikai tādus lēmumus un normatīvos aktus, kas ir tautas interesēs. Tas nozīmē, ka:
- Ārvalstu investoru intereses, starptautiskie līgumi vai ekonomiskās saistības nedrīkst būt pārākas par Latvijas pilsoņu, tautas un sabiedrības interesēm;
- Valsts pienākums ir aizsargāt sabiedrības labklājību, drošu vidi, nacionālo identitāti un demokrātiju, pat, ja tas nozīmē noteikt ierobežojumus ārvalstu ekonomiskajām aktivitātēm;
- Šo principu nostiprina Satversmes 1., 2., 68. un 116.pants, kas uzsver valsts suverenitāti, tautas varu un pamattiesību aizsardzību.
Tātad, jebkurš starptautisks līgums, vienošanās par investīcijām vai normatīvais akts, kas dod priekšroku ārvalstu vai atsevišķu sabiedrības grupu interesēm, pretēji tautas interesēm, var tikt uzskatīts par esošu pretrunā Satversmei un tiesiskuma principiem.
4. Balstoties uz augstāk rakstīto informāciju, kas izskaidro valsts, tautas, sabiedrības un valsts pārvaldes būtību, atgādinu, ka Jūsu lēmumiem, izstrādātajiem un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem jābūt atbilstošiem Latvijas Republikas Satversmei un Latvijas tautas interesēm. Tiesību normām un Likumiem ir jābūt hierarhiski pakārtotiem – Nerakstītās dabiskās tiesības, kuras pastāv pirms likuma, Satversme (konstitūcija), Starptautiskie līgumi, Likumi, Tiesību normas.
5. Lēmumu par VES "Aloja" akceptu vai neakceptu, aicinu pieņemt ievērojot Latvijas Republikas Satversmi (valsts konstitūciju)!
23.12.2025. 10:14
Beata Āboliņa
1. IVN Ziņojumos ir atsauces uz ārvalstu pētījumiem un pieredzi, Latvijā trūkst NA, kas regulē VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības izbeigšanu. Nav skaidri un pietiekami droši robežlielumi, lai būtu pārliecība, ka IVN Ziņojumos ietvertā informācija ir pietiekama un pārliecinoša, lai secinātu, ka ietekme nenodarīs kaitējumu iedzīvotājiem un dabai ilgtermiņā.
2. Visi pētījumi, kuri tiek izmantoti IVN Ziņojumos, ir labvēlīgi attīstītājam, tomēr ir zināmi arī tādi pētījumi, kuri pierāda gluži pretējo – gan par zemfrekvences infraskaņu, kas nav klasificējams kā troksnis, bet gan kā neredzamas skaņas svārstības, kas izplātās un iedarbojas uz cilvēku un apkārtējo vidi cauri šķēršļiem līdz pat 10, 20, 50…km attālumam. Kompetentai iestādei (VPVB, EVA, VVD) bija/ir jāizvērtē dažādi pētījumi, ne tikai attīstītāju uzrādītie. Izpētei ir jābūt ticamai un daudzpusīgai, nevis formālai un vispārinātai. Līdz ar to ir pamats apšaubīt Atzinumu par IVN, uz kuru pēc tam tiek balstīts lēmums par darbības akceptu vai neakceptu. Šādu lēmumu MK var pieņemt tikai tad, ja ir 100% pārliecība, ka projekts neradīs kaitējumu iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. Pretējā gadījumā tas ir eksperiments ar cilvēku veselību. Aicinu neakceptēt VES "Aloja" būvniecību!
2. Visi pētījumi, kuri tiek izmantoti IVN Ziņojumos, ir labvēlīgi attīstītājam, tomēr ir zināmi arī tādi pētījumi, kuri pierāda gluži pretējo – gan par zemfrekvences infraskaņu, kas nav klasificējams kā troksnis, bet gan kā neredzamas skaņas svārstības, kas izplātās un iedarbojas uz cilvēku un apkārtējo vidi cauri šķēršļiem līdz pat 10, 20, 50…km attālumam. Kompetentai iestādei (VPVB, EVA, VVD) bija/ir jāizvērtē dažādi pētījumi, ne tikai attīstītāju uzrādītie. Izpētei ir jābūt ticamai un daudzpusīgai, nevis formālai un vispārinātai. Līdz ar to ir pamats apšaubīt Atzinumu par IVN, uz kuru pēc tam tiek balstīts lēmums par darbības akceptu vai neakceptu. Šādu lēmumu MK var pieņemt tikai tad, ja ir 100% pārliecība, ka projekts neradīs kaitējumu iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. Pretējā gadījumā tas ir eksperiments ar cilvēku veselību. Aicinu neakceptēt VES "Aloja" būvniecību!
23.12.2025. 10:16
Beata Āboliņa
1. Man kā iedzīvotājam nav tehniski jāargumentē, kāpēc es nevēlos dzīvot VES tuvumā. VES ieceres attīstītājiem ir jāpārliecina mani, ka šis projekts ir absolūti drošs un nekaitīgs, ka vide, kurā es dzīvoju netiks sabojāta, ka ieguvums konkrētai teritorijai un tās iedzīvotājiem būs tik būtisks, ka tas tiešām attaisno eksperimentus ar cilvēkiem. Nevarēju atrast nevienu pamatojumu, ka vietējiie iedzīvotāji gūs būtisku ieguvumu no šī projekta īstenošanas. Ieguvēji būs atsevišķi zemju īpašnieki un tie, kuri dzīvo 2km rādiusā no VES, bet tie, kuri dzīvo tālāk par 2km, varēs tikai skatīties un izjust VES ietekmi.
2. VES ieceres iniciatoram ir jāpierāda, ka iedzīvotājiem nebūs kaitējuma veselībai! Normatīvo aktu regulējums vēl nav pierādījums, ka kaitējuma veselībai un ekosistēmai kopumā ilgtermiņā nebūs. Pats galvenais – nevienam nav zināma kumulatīvā ietekme tik augstiem un tik lielas jaudas VESiem ne novada, ne Latvijas, ne Eiropas mērogā.
3. VES "Aloja" būvniecību neakceptēju, jo visu iedzīvotāju ieguvums ilgtermiņā nav adekvāts attiecībā pret zaudētām dabas, kultūrvēsturiskajām, ainaviskajām vērtībām un iespējamiem veselības traucējumiem nākotnē.
2. VES ieceres iniciatoram ir jāpierāda, ka iedzīvotājiem nebūs kaitējuma veselībai! Normatīvo aktu regulējums vēl nav pierādījums, ka kaitējuma veselībai un ekosistēmai kopumā ilgtermiņā nebūs. Pats galvenais – nevienam nav zināma kumulatīvā ietekme tik augstiem un tik lielas jaudas VESiem ne novada, ne Latvijas, ne Eiropas mērogā.
3. VES "Aloja" būvniecību neakceptēju, jo visu iedzīvotāju ieguvums ilgtermiņā nav adekvāts attiecībā pret zaudētām dabas, kultūrvēsturiskajām, ainaviskajām vērtībām un iespējamiem veselības traucējumiem nākotnē.
23.12.2025. 10:17
Beata Āboliņa
1. Pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "Aloja"!
2. Realizējot VES "Aloja" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "Aloja" būvniecību!
2. Realizējot VES "Aloja" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "Aloja" būvniecību!
23.12.2025. 10:18
Beata Āboliņa
1. Situācijā, kad nav ne ticamas izpētes, nav zināmi vai arī ir apšaubāmi robežlielumi, nav tiesiskā regulējuma, jebkādi procesi saistībā ar VES iecerēm ir jāaptur!
2. Tāpat nav skaidrs, uz kā pamata tiek rakstīti IVN Atzinumi, kāda ir Kompetentās iestādes (VPVB, EVA, tagad VVD) darbinieku kompetence, vai šie darbinieki paļaujas uz attīstītāju un attīstītāju apmaksāto ekspertu vienpusīgi sniegto informāciju, pētījumiem, pieņēmumiem un simulācijām, un cik šī izpēte ir patiesa.
3. Tas, ka izpēti veic, tā saucamie, sertificētie eksperti, vēl negarantē, ka izpēte veikta profesionāli un pietiekamā apjomā. Pie tam ekspertus apmaksā paši attīstītāji, līdz ar to ekspertus nevar saukt par neatkarīgiem ekspertiem.
4. Pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu un neakceptēt VES "Aloja" būvniecību, kā arī lemt par visu IVN procesu apturēšanu Latvijas teritorijā!
2. Tāpat nav skaidrs, uz kā pamata tiek rakstīti IVN Atzinumi, kāda ir Kompetentās iestādes (VPVB, EVA, tagad VVD) darbinieku kompetence, vai šie darbinieki paļaujas uz attīstītāju un attīstītāju apmaksāto ekspertu vienpusīgi sniegto informāciju, pētījumiem, pieņēmumiem un simulācijām, un cik šī izpēte ir patiesa.
3. Tas, ka izpēti veic, tā saucamie, sertificētie eksperti, vēl negarantē, ka izpēte veikta profesionāli un pietiekamā apjomā. Pie tam ekspertus apmaksā paši attīstītāji, līdz ar to ekspertus nevar saukt par neatkarīgiem ekspertiem.
4. Pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu un neakceptēt VES "Aloja" būvniecību, kā arī lemt par visu IVN procesu apturēšanu Latvijas teritorijā!
23.12.2025. 10:19
Beata Āboliņa
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
23.12.2025. 10:20
Beata Āboliņa - Mēs Ēdolei
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, vēršam Jūsu uzmanību uz diviem būtiskiem notikumiem:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
4. Aicinām neakceptēt VES "Aloja" būvniecību.
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasām ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasām sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
4. Aicinām neakceptēt VES "Aloja" būvniecību.
23.12.2025. 10:25
Fiziska persona
Pilnīgi piekrītu, ka ir jāiet līdzi laikam un tehnoloģijām. Atbalstu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, jo Latvija nespēj pati saražot visu nepieciešamo elektroenerģiju. To apliecina oficiālie dati AST mājas lapā: https://ast.lv/lv/electricity-market-review?year=2024&month=13
23.12.2025. 11:25
Alise Klimkāne
Iebilstu kategoriski PRET K2 Aloja, jo tas apdraud ekosistēmu un cilvēku dzīvi turpmāk kilometriem no jebkura viena vēja ģeneratora.
23.12.2025. 21:33
Ilze Mauriņa
Iebilstu PRET VES ALOJA, tam nav ekonomiska pamatojuma, bet ir naudas iegūšanas projekts dažu cilvēku interesēs.
25.12.2025. 17:49
Ilze Mauriņa
Esmu kategoriski pret vēja parku izbūvi Latvijā. Tos varētu būvēt tikai degradētās vietās , ja Latvijai pietrūktu elektroenerģija. Un ir ar tiesvedībām pierādīta vēja parku kaitniecība.
25.12.2025. 17:52
Fiziska persona
Iebilstu PRET VES ALOJA. Iebilstu PRET paredzētās Vēja elektrostaciju parka "Aloja" izbūves. Šī izbūve kaitē Latvijas cilvēkam, dzīvniekiem un dabai. VES izbūve ir mīts ka tā rada elektrības neatkarību un suverenitāti LATVIJĀ. Latvija jau ir NETKARGA ELEKTRĪBAS RAŽOŠANĀ. Beidziet mānīt tautu. Mūsu Zemē VES NAV VAJADZĪGI.
25.12.2025. 17:53
Ilze Mauriņa
IEBILSTU!
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
25.12.2025. 18:02
Ilze Mauriņa
IEBILSTU!
1. Situācijā, kad nav ne ticamas izpētes, nav zināmi vai arī ir apšaubāmi robežlielumi, nav tiesiskā regulējuma, jebkādi procesi saistībā ar VES iecerēm ir jāaptur!
2. Tāpat nav skaidrs, uz kā pamata tiek rakstīti IVN Atzinumi, kāda ir Kompetentās iestādes (VPVB, EVA, tagad VVD) darbinieku kompetence, vai šie darbinieki paļaujas uz attīstītāju un attīstītāju apmaksāto ekspertu vienpusīgi sniegto informāciju, pētījumiem, pieņēmumiem un simulācijām, un cik šī izpēte ir patiesa.
3. Tas, ka izpēti veic, tā saucamie, sertificētie eksperti, vēl negarantē, ka izpēte veikta profesionāli un pietiekamā apjomā. Pie tam ekspertus apmaksā paši attīstītāji, līdz ar to ekspertus nevar saukt par neatkarīgiem ekspertiem.
4. Pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu un neakceptēt VES "Aloja" būvniecību, kā arī lemt par visu IVN procesu apturēšanu Latvijas teritorijā!
1. Situācijā, kad nav ne ticamas izpētes, nav zināmi vai arī ir apšaubāmi robežlielumi, nav tiesiskā regulējuma, jebkādi procesi saistībā ar VES iecerēm ir jāaptur!
2. Tāpat nav skaidrs, uz kā pamata tiek rakstīti IVN Atzinumi, kāda ir Kompetentās iestādes (VPVB, EVA, tagad VVD) darbinieku kompetence, vai šie darbinieki paļaujas uz attīstītāju un attīstītāju apmaksāto ekspertu vienpusīgi sniegto informāciju, pētījumiem, pieņēmumiem un simulācijām, un cik šī izpēte ir patiesa.
3. Tas, ka izpēti veic, tā saucamie, sertificētie eksperti, vēl negarantē, ka izpēte veikta profesionāli un pietiekamā apjomā. Pie tam ekspertus apmaksā paši attīstītāji, līdz ar to ekspertus nevar saukt par neatkarīgiem ekspertiem.
4. Pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu un neakceptēt VES "Aloja" būvniecību, kā arī lemt par visu IVN procesu apturēšanu Latvijas teritorijā!
25.12.2025. 18:05
Ilze Mauriņa
1. ES IEBILSTU PRET VES ALOJA un pieprasu ņemt vērā iedzīvotāju pausto viedokli PRET VES "Aloja"!
2. Realizējot VES "Aloja" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "Aloja" būvniecību!
2. Realizējot VES "Aloja" projektu, tiek pārkāptas iedzīvotāju pamattiesības uz īpašumu un labvēlīgu vidi (Latvijas Republikas Satversmes 105., 115.pants).
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
3. VES projekta attīstītāju / valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības, kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret valsts iedzīvotājiem.
4. Par VARDARBĪBU pret iedzīvotājiem ir paredzēta kriminālatbildība!
5. Neakceptēju VES "Aloja" būvniecību!
25.12.2025. 18:06
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILSTU.
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
1. Ņemot vērā pēdējā pusgada notikumus Eiropā, gribu uzsvērt divus būtiskus notikumus:
- 2025.gada 5.jūnija Īrijas Augstākās tiesas spriedums, kur apkopota pieredze vairāk kā 10 gadu garumā par iedzīvotāju veselības traucējumiem, miega traucējumiem u.c. blaknēm saistībā ar VES ietekmi uz cilvēka veselību. Spriedumā ir ekspertu atzinumi arī par zemfrekvences infraskaņas ietekmi uz cilvēku.
Īrijas Augstākās tiesas spriedums atrodams šeit:
https://ww2.courts.ie/view/Judgments/7a91a5ce-89bb-45b4-97ff-2bc2562c2403/9eefb5da-8870-43d7-bc62-af1989ac9b03/2025_IEHC_330.pdf/pdf (Īrijas Augstākā tiesa, 05.06.2025.)
Savukārt, informatīvs materials latviešu valodā atrodams šeit:
https://www.la.lv/vai-tiesam-veja-generatori-ir-nekaitigi-tiesa-piespriedusi-apturet-3-generatoru-darbibu-un-izmaksat-kadam-parim-360-000-eiro-kompensaciju (LA.LV 15.06.2025.)
- Eiropas Parlamentā izskatīšanai pieņemta petīcija Nr.0482/2012 “Noise pollution from wind turbines” (par VES radīto infraskaņas kaitējumu), kura iesniegta 2021.gada aprīlī, pieņemta izskatīšanai 2025.gada septembrī. Līdz šim, arī Eiropā nav sakartoti normatīvie akti attiecībā uz VES ietekmi un to radīto piesārņojumu. Petīcija tapusi ilgā laika posmā, un, kā zināms, tad VES darbojas jau vairāk kā 10-20 gadus. Petīcijas tapšanas pamats ir Ilgstoši pētījumi un tiesas spriedumu rezultāti. 20 gadus Eiropā izmanto likuma normas, kas attiecināmas uz dažādām rūpnieciski radītām skaņām, bet ne normas, kas attiecināmas tieši uz VESiem. Diemžēl šīs Eiropas normas tiek piemērotas arī Latvijas apstākļiem.
2. Tā kā Eiropā jau ir precedents šādam tiesas spriedumam un petīcijai, pieprasu ievērot Vides aizsardzības likumā noteikto piesardzības principu!
3. Pieprasu sagaidīt petīcijas izskatīšanu Eiropas Parlamentā, kā arī sagaidīt normatīvo aktu izstrādi un tiesisko regulējumu par VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības pārtraukšanu. Šobrīd un līdz šim veiktie IVN proocesi ir nekvalitatīvi un izpēte netiek veikta pēc būtības, tādējādi pakļaujot riskam gan iedzīvotājus, gan vidi, kam nākotnē ir iespējamas neatgriezeniskas sekas Latvijas dabai un tautai.
25.12.2025. 18:15
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebilstu pret VES “Aloja” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas novērtēšanu un pieļaujamo līmeni, nav ņemtas vērā iedzīvotāju intereses, nav pietiekoši izpētīta šādu VES ietekme uz cilvēkiem, vidi, nav ņemti vērā tuvumā plānotie VES un to visu kopējā ietekme.
Līdz ar to nevar akceptēt šo un citu VES būvniecību Latvijā.
Līdz ar to nevar akceptēt šo un citu VES būvniecību Latvijā.
25.12.2025. 18:16
Ilze Mauriņa - Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Kategoriski aizliedzam Vēja elektrostaciju parka “Aloja” būvniecību. Tas plānots mūsu dzimtas īpašuma tuvumā. Kategoriski aizliedzu ietekmēt cilvēku veselību, dabu, dzīvniekus, putnus, kukaiņus mūsu ģimenes īpašumā. Pieprasu ievērot iedzīvotāju un Latvijas tautas aizliegumus būvēt Vēja elektrostaciju parka “Aloja”. Nav izvērtēti jaunākie pētījumi par VES ietekmi uz dabu, cilvēkiem 20 km rādiusā no VES.Pieprasu ievērot Satversmi, tajā skaitā Latvijas Republikas Satversme, 2. pantu. 2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Pieprasu ievērot cilvēktiesības un pamattiesības, tajā skaitā Latvijas Republikas Satversme, 93. pantu. 93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Latvijas Republikas Satversme, 111. pantu. 11. Valsts aizsargā cilvēku veselību Latvijas Republikas Satversme, 95. pants. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.
Izbeidziet vardarbību un spīdzināšanu pret Latvijas tautu investoru biznesa interešu dēļ!
Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un visi noziegumā pret tautu ieaistītie tiks sodīti.
Izbeidziet vardarbību un spīdzināšanu pret Latvijas tautu investoru biznesa interešu dēļ!
Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un visi noziegumā pret tautu ieaistītie tiks sodīti.
25.12.2025. 18:18
Andris Kontants
Jūs pārkāpjt Manas tiesības! Kategoriski iebistu!
105.pants. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašumtiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
No Satversmes 105.panta otrā, trešā un ceturtā teikuma izriet, ka personas subjektīvās tiesības uz īpašumu nav absolūtas. Šāda pieeja nodrošina līdzsvaru starp personas interesēm īpašuma tiesību īstenošanā, no vienas puses, un valsts un sabiedrības interesēm un vajadzībām, no otras puses.
Privāto tiesību juridiskas personas neatrodas hierarhiskās padotības attiecībās ar valsti, to dibināšana un darbība ir cilvēka privātautonomijas izpausme, un tāpēc kā pamattiesību subjekti faktiski ir pielīdzināmi cilvēkam.
Publisko tiesību juridiskās personas ietilpst hierarhiski organizētā valsts pārvaldes sistēmā, bet atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas nav uzskatāmas par pamattiesību subjektiem attiecībās ar valsti. Tāpēc publisko tiesību juridiskās personas saskaņā ar vispārīgo principu nav pamattiesību subjekti. Piemēram, pašvaldībām nepiemīt Satversmes 105.pantā noteiktās pamattiesības. Arī pilntiesīgās autonomās valsts iestādes, piemēram, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nav Satversmes 105.pantā noteikto pamattisību subjekti, jo valsts ir nodibinājusi specifisku valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Jāuzsver, ka publisko tiesību juridiskajām personām, kurām nepiemīt Satversmes 105.pantā noteiktās pamattiesības, var piederēt īpašums, un tās var būt mantiska rakstura tiesību subjekti civiltiesību izpratnē.
Īpašuma izmantošanas aizliegums pretēji sabiedrības interesēm.
Aizliegums izmantot īpašumu pretēji sabiedrības interesēm ir tiesību uz īpašumu ierobežojums, kas tieši un nepastarpināti ierobežo ikvienas personas tiesības uz īpašumu. Tas ir pamattiesību konstitucionālais ierobežojums, jo noteikts pašā Satversmē, nevis saskaņā ar likumu. Aizliegums izmantot īpašumu pretēji sabiedrības interesēm Satversmes 105.panta otrajā teikumā noteiktais aizliegums nozīmē, ka īpašniekam savas privātās intereses būtu pilnībā jāupurē sabiedrības labā. Īpašumam primāri jākalpo paša īpašnieka interesēm. Tomēr īpašnieks, pēc saviem ieskatiem, izmantojot īpašumu un gūstot no tā labumu, nedrīkst ar egoistisku rīcību apdraudēt sabiedrības intereses.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un tikumību.
115.pants. Tiesības uz labvēlīgu vidi.
Satversmes tiesa nekad nav noraidījusi tiesības uz labvēlīgu vidi materiālo dimensiju: tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē tiesības dzīvot vidē, kur stāvoklis neapdraud personas veselību un labklājību. Satversmes 115.pants ietver personas veselības un labklājības nemateriālo aspektu. To noteic dabiskai videi piemītošās estētiskā un garīgā vērtība. Tāpēc degradētā dabiskā vide negatīvi ietekmē ikvienas personas (sabiedrības) labklājību.
Eiropas Padome, nr. 122, Strasbūra, 15.X.1985 Eiropas vietējo pašvaldību harta:
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo Hartu,
uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās locekļiem kopējo mantoto ideālu un principu aizsargāšanā un īstenošanā;
uzskatot, ka viena no šī mērķa sasniegšanas metodēm ir vienošanās noslēgšana pārvaldes sfērā;
uzskatot, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējās vara;
uzskatot, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm;
pārliecinātas, ka šīs tiesības vistiešāk var realizēt vietējā līmenī;
pārliecinātas, ka ar reālu atbildību apveltītas vietējās varas pastāvēšana var nodrošināt pārvaldi, kas ir gan efektīva gan pietuvināta pilsoņiem;
apzinoties, ka vietējās pašvaldības aizsardzība un nostiprināšana dažādās Eiropas valstīs ir svarīgs ieguldījums tādas Eiropas veidošanā, kas balstās uz demokrātijas un varas decentralizācijas principiem;
apgalvojot, ka tā ir saistīta ar vietējo varu pastāvēšanu, kurām ir demokrātiski izveidotas lēmumu pieņemšanas struktūras (orgāni) un kuras ir apveltītas ar plašu autonomiju attiecībā uz saviem pienākumiem, kā arī attiecībā uz veidiem un paņēmieniem, ar kuriem tie tiek īstenoti, un attiecībā uz to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem,
vienojās par sekojošo
4. pants Vietējās pašvaldības kompetence
(1) Vietējās varas pilnvaras un pienākumus nosaka konstitūcija vai likums. Taču šis noteikums neliedz piešķirt vietējām varām pilnvaras un pienākumus īpašiem mērķiem saskaņā ar likumu.
(2) Vietējās varas likumā noteiktās robežās ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kurš nav izslēgts no to kompetences vai uzdots veikt kādai citai varai.
(3) Pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus.
(4) Vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. (Arī Konstitūcija)
(5) Gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem.
(6) Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.
Savukārt, Vides aizsardzības likums nosaka, ka:
3.pants. Vides aizsardzības principi:
(1) Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot šādus vides aizsardzības principus:
2) piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;
3) novēršanas princips — persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;
4) izvērtēšanas princips — jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja
paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
6.pants. Sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā:
Ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības:
prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu.
105.pants. Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašumtiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
No Satversmes 105.panta otrā, trešā un ceturtā teikuma izriet, ka personas subjektīvās tiesības uz īpašumu nav absolūtas. Šāda pieeja nodrošina līdzsvaru starp personas interesēm īpašuma tiesību īstenošanā, no vienas puses, un valsts un sabiedrības interesēm un vajadzībām, no otras puses.
Privāto tiesību juridiskas personas neatrodas hierarhiskās padotības attiecībās ar valsti, to dibināšana un darbība ir cilvēka privātautonomijas izpausme, un tāpēc kā pamattiesību subjekti faktiski ir pielīdzināmi cilvēkam.
Publisko tiesību juridiskās personas ietilpst hierarhiski organizētā valsts pārvaldes sistēmā, bet atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas nav uzskatāmas par pamattiesību subjektiem attiecībās ar valsti. Tāpēc publisko tiesību juridiskās personas saskaņā ar vispārīgo principu nav pamattiesību subjekti. Piemēram, pašvaldībām nepiemīt Satversmes 105.pantā noteiktās pamattiesības. Arī pilntiesīgās autonomās valsts iestādes, piemēram, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nav Satversmes 105.pantā noteikto pamattisību subjekti, jo valsts ir nodibinājusi specifisku valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Jāuzsver, ka publisko tiesību juridiskajām personām, kurām nepiemīt Satversmes 105.pantā noteiktās pamattiesības, var piederēt īpašums, un tās var būt mantiska rakstura tiesību subjekti civiltiesību izpratnē.
Īpašuma izmantošanas aizliegums pretēji sabiedrības interesēm.
Aizliegums izmantot īpašumu pretēji sabiedrības interesēm ir tiesību uz īpašumu ierobežojums, kas tieši un nepastarpināti ierobežo ikvienas personas tiesības uz īpašumu. Tas ir pamattiesību konstitucionālais ierobežojums, jo noteikts pašā Satversmē, nevis saskaņā ar likumu. Aizliegums izmantot īpašumu pretēji sabiedrības interesēm Satversmes 105.panta otrajā teikumā noteiktais aizliegums nozīmē, ka īpašniekam savas privātās intereses būtu pilnībā jāupurē sabiedrības labā. Īpašumam primāri jākalpo paša īpašnieka interesēm. Tomēr īpašnieks, pēc saviem ieskatiem, izmantojot īpašumu un gūstot no tā labumu, nedrīkst ar egoistisku rīcību apdraudēt sabiedrības intereses.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un tikumību.
115.pants. Tiesības uz labvēlīgu vidi.
Satversmes tiesa nekad nav noraidījusi tiesības uz labvēlīgu vidi materiālo dimensiju: tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nozīmē tiesības dzīvot vidē, kur stāvoklis neapdraud personas veselību un labklājību. Satversmes 115.pants ietver personas veselības un labklājības nemateriālo aspektu. To noteic dabiskai videi piemītošās estētiskā un garīgā vērtība. Tāpēc degradētā dabiskā vide negatīvi ietekmē ikvienas personas (sabiedrības) labklājību.
Eiropas Padome, nr. 122, Strasbūra, 15.X.1985 Eiropas vietējo pašvaldību harta:
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis, kas parakstījušas šo Hartu,
uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt ciešāku vienotību starp tās locekļiem kopējo mantoto ideālu un principu aizsargāšanā un īstenošanā;
uzskatot, ka viena no šī mērķa sasniegšanas metodēm ir vienošanās noslēgšana pārvaldes sfērā;
uzskatot, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējās vara;
uzskatot, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm;
pārliecinātas, ka šīs tiesības vistiešāk var realizēt vietējā līmenī;
pārliecinātas, ka ar reālu atbildību apveltītas vietējās varas pastāvēšana var nodrošināt pārvaldi, kas ir gan efektīva gan pietuvināta pilsoņiem;
apzinoties, ka vietējās pašvaldības aizsardzība un nostiprināšana dažādās Eiropas valstīs ir svarīgs ieguldījums tādas Eiropas veidošanā, kas balstās uz demokrātijas un varas decentralizācijas principiem;
apgalvojot, ka tā ir saistīta ar vietējo varu pastāvēšanu, kurām ir demokrātiski izveidotas lēmumu pieņemšanas struktūras (orgāni) un kuras ir apveltītas ar plašu autonomiju attiecībā uz saviem pienākumiem, kā arī attiecībā uz veidiem un paņēmieniem, ar kuriem tie tiek īstenoti, un attiecībā uz to izpildei nepieciešamajiem līdzekļiem,
vienojās par sekojošo
4. pants Vietējās pašvaldības kompetence
(1) Vietējās varas pilnvaras un pienākumus nosaka konstitūcija vai likums. Taču šis noteikums neliedz piešķirt vietējām varām pilnvaras un pienākumus īpašiem mērķiem saskaņā ar likumu.
(2) Vietējās varas likumā noteiktās robežās ir pilnā mērā tiesīgas īstenot savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kurš nav izslēgts no to kompetences vai uzdots veikt kādai citai varai.
(3) Pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem. Uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus.
(4) Vietējām varām piešķirtās pilnvaras parasti ir pilnīgas un ekskluzīvas. Cita, centrālā vai reģionālā vara, nedrīkst tās apstrīdēt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā. (Arī Konstitūcija)
(5) Gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem.
(6) Plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā.
Savukārt, Vides aizsardzības likums nosaka, ka:
3.pants. Vides aizsardzības principi:
(1) Vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot šādus vides aizsardzības principus:
2) piesardzības princips — ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību. Principu neattiecina uz neatliekamiem pasākumiem, ko veic, lai novērstu kaitējuma draudus vai neatgriezenisku kaitējumu;
3) novēršanas princips — persona, cik iespējams, novērš piesārņojuma un citu videi vai cilvēku veselībai kaitīgu ietekmju rašanos, bet, ja tas nav iespējams, novērš to izplatīšanos un negatīvās sekas;
4) izvērtēšanas princips — jebkuras tādas darbības vai pasākuma sekas, kas var būtiski ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, jāizvērtē pirms attiecīgās darbības vai pasākuma atļaušanas vai uzsākšanas. Darbība vai pasākums, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību arī tad, ja ievērotas visas vides aizsardzības prasības, ir pieļaujams tikai tad, ja
paredzamais pozitīvais rezultāts sabiedrībai kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un sabiedrībai.
6.pants. Sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā:
Ikvienai privātpersonai, kā arī personu apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība) ir tiesības:
prasīt, lai valsts iestādes un pašvaldības, amatpersonas vai privātpersonas izbeidz tādu darbību vai bezdarbību, kas pasliktina vides kvalitāti, kaitē cilvēku veselībai vai apdraud viņu dzīvību, likumiskās intereses vai īpašumu.
27.12.2025. 14:05
Gunta Bizika - Gunta Bizika
Labdien,
Esmu pret VES "Braslava" izveidi - atrodas pārāk tuvu apdzīvotām ēkām, saimniecībām, Urgas un Vilzēnu ciemiem. Piedevām sākotnējo 3 vēja ģeneratoru turbīnu vietā, tagad kartē ir atzīmētas jau 7 turbīnas 276m augstas ar maksimālo iespējamo jaudu! Tas ir pretrunā ar iedzīvotāju interesēm. Es kategoriski iebilstu pret šo ainavu krooļojošo monstru atrašanos tik tuvu manas ģimenes mājām - tikai 2-2,5km! Vai vides novērtējumā ir ņemta vērā teritorijā esošā lāču populācija (es neatradu, ka būtu minēta). Tāpat arī Braslavas pagastu pārstāvošie deputāti klaji ignorē iedzīvotāju intereses - vispār neatbild uz iesniegumiem, nav sazvanāmi, neatrodas uz vietas darba laikā utt.
Es kategoriski nevēlos, ka tiek bojāta ainava (skats pa mūsu mājas logu), attiecīgi strauji samazināta nekustamā īpašuma vērtība, tāpat arī nevēlos ciest no mirgošanas efekta un trokšņa, kas radīsies no tik milzīgiem vēja ģeneratoriem.
Esmu pret VES "Braslava" izveidi - atrodas pārāk tuvu apdzīvotām ēkām, saimniecībām, Urgas un Vilzēnu ciemiem. Piedevām sākotnējo 3 vēja ģeneratoru turbīnu vietā, tagad kartē ir atzīmētas jau 7 turbīnas 276m augstas ar maksimālo iespējamo jaudu! Tas ir pretrunā ar iedzīvotāju interesēm. Es kategoriski iebilstu pret šo ainavu krooļojošo monstru atrašanos tik tuvu manas ģimenes mājām - tikai 2-2,5km! Vai vides novērtējumā ir ņemta vērā teritorijā esošā lāču populācija (es neatradu, ka būtu minēta). Tāpat arī Braslavas pagastu pārstāvošie deputāti klaji ignorē iedzīvotāju intereses - vispār neatbild uz iesniegumiem, nav sazvanāmi, neatrodas uz vietas darba laikā utt.
Es kategoriski nevēlos, ka tiek bojāta ainava (skats pa mūsu mājas logu), attiecīgi strauji samazināta nekustamā īpašuma vērtība, tāpat arī nevēlos ciest no mirgošanas efekta un trokšņa, kas radīsies no tik milzīgiem vēja ģeneratoriem.
27.12.2025. 16:36
Atlasīti 268 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25