Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. 2024. gada dati liecina, ka Latvijā radīta mūzika veido vidēji tikai 19 % no radio programmās atskaņotā mūzikas satura. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz palielināt latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Politikas jomas
Kultūras attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
28.05.2026. - 11.06.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem lūgums sniegt viedokli Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
Skaidrojums un ietekme
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanai ēterā 30 procentu apmērā.
Sagatavoja
Ina Ločmele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
28.05.2026. 10:23
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-928/32
Toms Lūķis
Lai gan vietējās mūzikas attīstība ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa, uzskatu, ka mākslīga satura regulēšana nav efektīvākais instruments šī mērķa sasniegšanai. Radio galvenais uzdevums ir nodrošināt klausītājiem kvalitatīvu, daudzveidīgu un viņu interesēm atbilstošu saturu. Programmu veidotāji ikdienā analizē auditorijas paradumus un veido ēteru, balstoties uz klausītāju izvēlēm, nevis administratīvi noteiktiem rādītājiem. Mūsdienu mediju vidē radio konkurē ne tikai ar citām radiostacijām, bet arī ar globālām digitālajām platformām - Spotify, YouTube, TikTok, Apple Music un citām. Ja radio saturs kļūst mazāk konkurētspējīgs vai neatbilst auditorijas pieprasījumam, klausītāji vienkārši pāriet uz alternatīvām platformām. Šādā situācijā zaudētāji būs ne tikai radio nozare, bet arī Latvijas mūziķi, kuri zaudēs vienu no saviem nozīmīgākajiem komunikācijas kanāliem.
Tāpat nav pietiekama pamatojuma apgalvojumam, ka obligātu kvotu palielināšana automātiski veicinās Latvijas mūzikas eksportu. Starptautiskus panākumus nosaka mūzikas kvalitāte, profesionāls menedžments, mārketings, digitālā izplatīšana un investīcijas attīstībā. Nevienā tirgū eksports nav radīts ar administratīvu atskaņošanas pienākumu vietējā radio. Būtiski arī atzīmēt, ka radio jau šobrīd ir viens no lielākajiem Latvijas mūzikas atbalstītājiem. Daudzas vietējās dziesmas pirmo atpazīstamību iegūst tieši radio ēterā, un radiostacijas regulāri sadarbojas ar vietējiem izpildītājiem, producentiem un ierakstu kompānijām. Šī sadarbība ir veidojusies organiski, balstoties uz klausītāju interesēm un profesionāliem satura izvēles principiem. Uzskatu, ka Latvijas mūzikas attīstībai daudz efektīvāki risinājumi būtu mērķētas atbalsta programmas, eksporta veicināšana, finansējums jaunu ierakstu radīšanai, starptautiska mārketinga aktivitātes un jauno mākslinieku attīstības projekti, nevis radio programmu satura papildu regulēšana. Sabiedrības interesēs ir saglabāt radio redakcionālo neatkarību, programmu daudzveidību un klausītāju tiesības saņemt saturu, kas veidots pēc profesionāliem, nevis administratīvi noteiktiem principiem. Demokrātiskā sabiedrībā auditorijas izvēlei ir jāpaliek galvenajam kritērijam mediju satura veidošanā.
Jāņem vērā, ka radio ētera laiks ir ierobežots resurss. Palielinot obligāto vietējās mūzikas īpatsvaru, valsts faktiski sāk noteikt, kura mūzika drīkst un kura nedrīkst sasniegt klausītāju. Tas izkropļo brīvas konkurences principus un samazina auditorijas iespējas dzirdēt daudzveidīgu starptautisku saturu. Klausītāju izvēli aizstāj regulējuma izvēle, kas nav nedz tirgus ekonomikas, nedz mūsdienu mediju vides pamatprincips. Turklāt rodas paradoksāla situācija, jo lielākas kvotas, jo mazāka kļūst pati vietējās mūzikas vērtība, jo tās klātbūtni ēterā sāk noteikt nevis pieprasījums un kvalitāte, bet gan likuma prasība.
Daļai sabiedrības šāda pieeja radaīs nepatīkamas paralēles ar padomju laika domāšanu, kur kultūras patēriņu noteica nevis cilvēku izvēle, bet gan administratīvi lēmumi par to, kas sabiedrībai ir "pareizi" jādzird. Demokrātiskā valstī kultūras un mediju vide attīstās caur brīvu konkurenci un auditorijas izvēli, nevis ar mehānismiem, kas paredz noteikt, kāda satura daudzums obligāti jāpatērē neatkarīgi no sabiedrības faktiskās intereses. Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami zinoši un brīvi, lai paši izvēlētos sev tīkamāko mūziku, un valstij nevajadzētu uzņemties klausītāju gaumes regulatora lomu.
Tāpat nav pietiekama pamatojuma apgalvojumam, ka obligātu kvotu palielināšana automātiski veicinās Latvijas mūzikas eksportu. Starptautiskus panākumus nosaka mūzikas kvalitāte, profesionāls menedžments, mārketings, digitālā izplatīšana un investīcijas attīstībā. Nevienā tirgū eksports nav radīts ar administratīvu atskaņošanas pienākumu vietējā radio. Būtiski arī atzīmēt, ka radio jau šobrīd ir viens no lielākajiem Latvijas mūzikas atbalstītājiem. Daudzas vietējās dziesmas pirmo atpazīstamību iegūst tieši radio ēterā, un radiostacijas regulāri sadarbojas ar vietējiem izpildītājiem, producentiem un ierakstu kompānijām. Šī sadarbība ir veidojusies organiski, balstoties uz klausītāju interesēm un profesionāliem satura izvēles principiem. Uzskatu, ka Latvijas mūzikas attīstībai daudz efektīvāki risinājumi būtu mērķētas atbalsta programmas, eksporta veicināšana, finansējums jaunu ierakstu radīšanai, starptautiska mārketinga aktivitātes un jauno mākslinieku attīstības projekti, nevis radio programmu satura papildu regulēšana. Sabiedrības interesēs ir saglabāt radio redakcionālo neatkarību, programmu daudzveidību un klausītāju tiesības saņemt saturu, kas veidots pēc profesionāliem, nevis administratīvi noteiktiem principiem. Demokrātiskā sabiedrībā auditorijas izvēlei ir jāpaliek galvenajam kritērijam mediju satura veidošanā.
Jāņem vērā, ka radio ētera laiks ir ierobežots resurss. Palielinot obligāto vietējās mūzikas īpatsvaru, valsts faktiski sāk noteikt, kura mūzika drīkst un kura nedrīkst sasniegt klausītāju. Tas izkropļo brīvas konkurences principus un samazina auditorijas iespējas dzirdēt daudzveidīgu starptautisku saturu. Klausītāju izvēli aizstāj regulējuma izvēle, kas nav nedz tirgus ekonomikas, nedz mūsdienu mediju vides pamatprincips. Turklāt rodas paradoksāla situācija, jo lielākas kvotas, jo mazāka kļūst pati vietējās mūzikas vērtība, jo tās klātbūtni ēterā sāk noteikt nevis pieprasījums un kvalitāte, bet gan likuma prasība.
Daļai sabiedrības šāda pieeja radaīs nepatīkamas paralēles ar padomju laika domāšanu, kur kultūras patēriņu noteica nevis cilvēku izvēle, bet gan administratīvi lēmumi par to, kas sabiedrībai ir "pareizi" jādzird. Demokrātiskā valstī kultūras un mediju vide attīstās caur brīvu konkurenci un auditorijas izvēli, nevis ar mehānismiem, kas paredz noteikt, kāda satura daudzums obligāti jāpatērē neatkarīgi no sabiedrības faktiskās intereses. Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami zinoši un brīvi, lai paši izvēlētos sev tīkamāko mūziku, un valstij nevajadzētu uzņemties klausītāju gaumes regulatora lomu.
10.06.2026. 18:35
26-TA-928/33
Fiziska persona
Neatbalstu iniciatīvu.
10.06.2026. 18:44
26-TA-928/34
Fiziska persona
NEATBALSTU ŠĀDU INICIATĪVU - TĀ IR VĀRDA UN IZVĒLES BRĪVĪBA! UZSKATU, KA TAS IETEKMĒ TO, KO ES VĒLOS KLAUSĪTIES. Ja gribu klausīties LV mūziku, zinu, kuras radio stacijas to pārraida un klausos, ja gribu klausīties kaut ko citu, pārslēdzos uz to. Nedrīkst ietekmēt cilvēka izvēli.
10.06.2026. 18:46
26-TA-928/35
Fiziska persona
Esmu 17 gadus vecs jaunietis. Pārsvarā klausos mūziku Spotify, bet kad braucu mašīnā kopā ar vecākiem, tad klausāmies radio.
Man ir svarīgi, lai būtu izvēles iespēja klausīties tieši tādu mūziku, kādu vēlos — vai nu ārzemju, vai tikai latviešu, vai abas valodās. Negribu, lai man visur uzspiež klausīties mūziku latviešu valodā.
Man ir svarīgi, lai būtu izvēles iespēja klausīties tieši tādu mūziku, kādu vēlos — vai nu ārzemju, vai tikai latviešu, vai abas valodās. Negribu, lai man visur uzspiež klausīties mūziku latviešu valodā.
10.06.2026. 18:46
26-TA-928/36
Fiziska persona
Iniciatīvu neatbalstu, atbalstu brīvu klausītāju izvēli,cik daudz un kādā valodā klausīties,jo uzspiestas iniciatīvas parasti nesasniedz savus mērķus!
Katram ir tiesības izvēlēties savu mūzikas valodu,Latvijā ir jāveicina lielāka konkurence starp Latvijas mūziķiem un ārzemju mūziķiem,jo tikai tā rodas kvalitatīva mūzika!
Cieņā!
Katram ir tiesības izvēlēties savu mūzikas valodu,Latvijā ir jāveicina lielāka konkurence starp Latvijas mūziķiem un ārzemju mūziķiem,jo tikai tā rodas kvalitatīva mūzika!
Cieņā!
10.06.2026. 19:02
26-TA-928/37
Fiziska persona
Neatbalstu obligātas latviešu mūzikas kvotas noteikšanu visām radio stacijām. Latvijā jau šobrīd darbojas daudzas radiostacijas, kas galvenokārt atskaņo latviešu mūziku, tādēļ klausītājiem šāds saturs ir plaši pieejams.
Kvotu ieviešana ir iejaukšanās radio staciju redakcionālajā un uzņēmējdarbības brīvībā, turklāt tā nemainīs klausītāju gaumi. Ja starptautiskās mūzikas formātu stacijas būs spiestas mainīt savu saturu, daļa auditorijas vienkārši pāries uz straumēšanas un citām platformām, kur šādu ierobežojumu nav.
Latvijas mūzikas attīstību un konkurētspēju nevar nodrošināt ar administratīvām kvotām. Daudz efektīvāk būtu ieguldīt mūziķu attīstībā, jaunu ierakstu radīšanā, koncertdarbībā un Latvijas mūzikas eksportā. Vietējo izpildītāju panākumus veicina kvalitāte un pieprasījums, nevis piespiedu atskaņojumu skaits radio ēterā.
Kvotu ieviešana ir iejaukšanās radio staciju redakcionālajā un uzņēmējdarbības brīvībā, turklāt tā nemainīs klausītāju gaumi. Ja starptautiskās mūzikas formātu stacijas būs spiestas mainīt savu saturu, daļa auditorijas vienkārši pāries uz straumēšanas un citām platformām, kur šādu ierobežojumu nav.
Latvijas mūzikas attīstību un konkurētspēju nevar nodrošināt ar administratīvām kvotām. Daudz efektīvāk būtu ieguldīt mūziķu attīstībā, jaunu ierakstu radīšanā, koncertdarbībā un Latvijas mūzikas eksportā. Vietējo izpildītāju panākumus veicina kvalitāte un pieprasījums, nevis piespiedu atskaņojumu skaits radio ēterā.
10.06.2026. 19:10
26-TA-928/39
Fiziska persona
Neiznīciniet veiksmigakos Latvijas radio, it ka cenšoties palīdzēt Latvijas mūzikai. Šādas kvotas vairāk palīdzēs Spotify nekā Latvijas māksliniekiem !
10.06.2026. 19:18
26-TA-928/41
Fiziska persona
Manuprāt, kaut kādām kvotām būtu jāattiecas specifiski uz radio, kam pamatauditorija ir krievu valodā runājoša - nevaram izlikties, ka esam sabiedrība ar vienojošu kultūras pieredzi. Kā arī, nevaram izlikties, ka nav jāpārgriež 30+ gadus vecā nabas saite - daļai sabiedrības kultūras un info telpa ir nepārtraukts plūdums kopš padomju savienības laikiem, paralēls un atsevišķs, kas ikdienā nepārklājas ar valsts kulturtelpu.
Pavisam īsi - hei krievvalodīgie līdzcilvēki, lūk - Lauris Reiniks, piemēram!
Pavisam īsi - hei krievvalodīgie līdzcilvēki, lūk - Lauris Reiniks, piemēram!
10.06.2026. 19:36
26-TA-928/42
Fiziska persona
Iniciatīvu neatbalstu. Jau šobrīd ir vairākas radiostacijas, kuras raida tikai latviešu mūziku, bet tās es neklausos, jo dziesmas, kuras man tur patiktu, ir ļoti maz. Pārsvarā klausos Latvijas radio 1 dēļ informatīvajiem raidījumiem, un stacijas ar ārzemju mūziku, lai sekotu aktuālajiem mūzikas jaunumiem pasaulē. Ja arī šajās stacijās sāks skanēt latviešu mūzika, tad liela iespēja, ka es pārstāšu tās klausīties, un pāriešu uz ārzemju resursiem.
Kas attiecās par atbalstu latviešu grupām, es esmu tikai par. Diemžēl latviešu mūzika ir diezgan provinciāla, trūkst brīvā, radošā gara. Ko tur varētu darīt lietas labā, nepateikšu, bet šāda kvotu sistēma var radīt pretēju efektu, ka cilvēki aizies vēl vairāk prom no FM radio apraides uz resursiem internetā.
Kas attiecās par atbalstu latviešu grupām, es esmu tikai par. Diemžēl latviešu mūzika ir diezgan provinciāla, trūkst brīvā, radošā gara. Ko tur varētu darīt lietas labā, nepateikšu, bet šāda kvotu sistēma var radīt pretēju efektu, ka cilvēki aizies vēl vairāk prom no FM radio apraides uz resursiem internetā.
10.06.2026. 19:44
26-TA-928/44
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu tās pašreizējā redakcijā.
Saprotu un atbalstu mērķi stiprināt latviešu mūzikas klātbūtni un atbalstīt vietējos autorus, taču uzskatu, ka piedāvātā obligātā kvota nav samērīgs un efektīvs instruments šā mērķa sasniegšanai.
Pirmkārt, kā klausītājs apzināti izvēlos konkrētu radiostaciju tieši tās mūzikas formāta dēļ - vienu pasaules hitiem, citu latviešu mūzikai, citu noteiktam žanram. Obligāta kvota, kas piemērojama visām stacijām vienādi, šo izvēles brīvību sašaurina un noved pie tā, ka dažādās stacijas kļūst līdzīgākas viena otrai. Mediju daudzveidība ir vērtība, ko šis regulējums faktiski mazina.
Otrkārt, regulējums attiecas tikai uz radio, bet neattiecas uz mūzikas straumēšanas platformām (Spotify, YouTube, Apple Music u.c.), kuras jau šobrīd arvien vairāk aizstāj radio, īpaši jaunākas auditorijas vidū. Tas nozīmē, ka slogs tiek uzlikts tikai vienam tirgus dalībniekam, kamēr klausītāji, kuri meklē konkrētu formātu, vienkārši pāries uz neregulētajām platformām. Rezultātā likums savu mērķi nesasniedz, bet vietējam radio nodara ekonomisku kaitējumu.
Treškārt, ja latviešu mūzika būtu plašāk pieprasīta, komerciālās stacijas to atskaņotu jau tagad, bez normatīva spiediena. Mākslīgi noteikts procents nemaina reālo pieprasījumu, bet rada risku, ka ēterā nonāk saturs, kas izvēlēts kvotas, nevis kvalitātes dēļ. Tas drīzāk kaitē latviešu mūzikas tēlam, nevis to stiprina.
Ceturtkārt, mani nepārliecina tas, ka sabiedriskie mediji no kvotas tiek atbrīvoti, pamatojot ar to programmas koncepcijas aizsardzību. Tieši tas pats arguments attiecas uz komerciālajām stacijām ar skaidri definētu formātu. Vienādos apstākļos prasībām būtu jābūt vienlīdzīgām.
Aicinu pirms obligātas kvotas ieviešanas izvērtēt mazāk ierobežojošus risinājumus - piemēram, atbalsta instrumentus un stimulus latviešu mūzikas jaunradei un producēšanai, kā arī iespēju noteikt individuālus nosacījumus konkrētajam stacijas formātam (kā tas tiek darīts Igaunijā licenču līmenī), nevis vienotu obligātu prasību visiem.
Saprotu un atbalstu mērķi stiprināt latviešu mūzikas klātbūtni un atbalstīt vietējos autorus, taču uzskatu, ka piedāvātā obligātā kvota nav samērīgs un efektīvs instruments šā mērķa sasniegšanai.
Pirmkārt, kā klausītājs apzināti izvēlos konkrētu radiostaciju tieši tās mūzikas formāta dēļ - vienu pasaules hitiem, citu latviešu mūzikai, citu noteiktam žanram. Obligāta kvota, kas piemērojama visām stacijām vienādi, šo izvēles brīvību sašaurina un noved pie tā, ka dažādās stacijas kļūst līdzīgākas viena otrai. Mediju daudzveidība ir vērtība, ko šis regulējums faktiski mazina.
Otrkārt, regulējums attiecas tikai uz radio, bet neattiecas uz mūzikas straumēšanas platformām (Spotify, YouTube, Apple Music u.c.), kuras jau šobrīd arvien vairāk aizstāj radio, īpaši jaunākas auditorijas vidū. Tas nozīmē, ka slogs tiek uzlikts tikai vienam tirgus dalībniekam, kamēr klausītāji, kuri meklē konkrētu formātu, vienkārši pāries uz neregulētajām platformām. Rezultātā likums savu mērķi nesasniedz, bet vietējam radio nodara ekonomisku kaitējumu.
Treškārt, ja latviešu mūzika būtu plašāk pieprasīta, komerciālās stacijas to atskaņotu jau tagad, bez normatīva spiediena. Mākslīgi noteikts procents nemaina reālo pieprasījumu, bet rada risku, ka ēterā nonāk saturs, kas izvēlēts kvotas, nevis kvalitātes dēļ. Tas drīzāk kaitē latviešu mūzikas tēlam, nevis to stiprina.
Ceturtkārt, mani nepārliecina tas, ka sabiedriskie mediji no kvotas tiek atbrīvoti, pamatojot ar to programmas koncepcijas aizsardzību. Tieši tas pats arguments attiecas uz komerciālajām stacijām ar skaidri definētu formātu. Vienādos apstākļos prasībām būtu jābūt vienlīdzīgām.
Aicinu pirms obligātas kvotas ieviešanas izvērtēt mazāk ierobežojošus risinājumus - piemēram, atbalsta instrumentus un stimulus latviešu mūzikas jaunradei un producēšanai, kā arī iespēju noteikt individuālus nosacījumus konkrētajam stacijas formātam (kā tas tiek darīts Igaunijā licenču līmenī), nevis vienotu obligātu prasību visiem.
10.06.2026. 19:54
26-TA-928/45
Fiziska persona
Neatbalstu.
Rodas jautājums – kāda problēma īsti tiek risināta? No anotācijā minētajiem datiem tas nav skaidri saprotams. Vienlaikus tiek norādīts, ka 24 no 42 radio stacijām atskaņo mazāk nekā 5% Latvijas mūzikas, bet tajā pašā laikā tiek atzīts, ka vidēji Latvijā radīta mūzika jau veido 19% no radio programmās atskaņotā satura. Tas liecina, ka ievērojama daļa radio staciju jau šobrīd nodrošina būtisku Latvijas mūzikas klātbūtni ēterā. Tāpēc nav saprotams, kāpēc tiek piedāvāts vienots risinājums visiem radio formātiem, nevis mērķēta pieeja konkrētām situācijām.
Ja mērķis ir vairāk Latvijas mūzikas, kāpēc neizmantot motivācijas programmas un stimulus tiem radio, kuru formāts jau organiski pieļauj lielāku vietējās mūzikas īpatsvaru? Tādējādi būtu iespējams sasniegt rezultātu, vienlaikus saglabājot radio daudzveidību un 20–30 gadu laikā izveidotos radio zīmolus, formātus un auditorijas.
Īpaši interesanti, ka šī iniciatīva tika izstrādāta Kultūras ministrijas iepriekšējās politiskās vadības laikā, kad ministriju vadīja Progresīvie. Tas rada zināmu pārsteigumu, jo publiski šis politiskais spēks tradicionāli iestājas par daudzveidību, izvēles brīvību un dažādu pieeju līdzāspastāvēšanu. Radio tirgū savukārt tiek piedāvāts risinājums, kura rezultāts ir lielāka vienādošana un mazāka daudzveidība. Rodas jautājums, vai šāda steiga un aktivitāte nav saistīta arī ar priekšvēlēšanu periodam raksturīgo vēlmi demonstrēt aktīvu rīcību kultūras un valodas jautājumos. Tas būtu saprotami politiski, taču regulējuma kvalitāte būtu jāvērtē pēc tā praktiskās ietekmes, nevis politiskā efekta.
Baidos, ka mēs sākam graut to, kas Latvijā ir veiksmīgi izveidots. Jau šodien redzam, ka daļa preses izdevumu bez valsts atbalsta programmām nespēj pastāvēt. Vai tiešām vēlamies iet tajā pašā virzienā arī ar radio nozari? Veidojas pretrunīga situācija – ar vienu roku valsts piešķir atbalstu medijiem, bet ar otru roku ievieš regulējumus, kas samazina to konkurētspēju un spēju pelnīt pašiem. Mērķim vajadzētu būt ekonomiski spēcīgiem un neatkarīgiem medijiem, nevis arvien lielākai atkarībai no valsts atbalsta mehānismiem.
Tāpat nepārliecina atsaukšanās uz Igaunijas pieredzi. Tiek piesaukts modelis, no kura pati Igaunija pēdējos gados virzās prom, dodot priekšroku lielākai elastībai un liberalizācijai. Atsaukties uz pagātnes eksperimentiem, ignorējot pašreizējās tendences, nav pārliecinoši.
Arī Kanādas piemērs tiek izmantots nekorekti. Kanādas regulējums vēsturiski radās pavisam citos apstākļos – lai aizsargātu vietējo industriju no milzīgās ASV mediju un izklaides tirgus ietekmes. Turklāt Kanādas diskusija pamatā ir par Kanādas satura izcelsmi, nevis valodu. Kanādiešu mākslinieks, kurš dzied angliski, joprojām ir Kanādas mākslinieks. Latvijas situācija ir atšķirīga, jo daudzi Latvijas mākslinieki apzināti rada mūziku angļu valodā, lai konkurētu starptautiskā tirgū. Tādēļ Kanādas piemēra mehāniska pārnešana uz Latviju nav korekta.
No malas rodas iespaids, ka netieši tiek nostādīta opozīcijā tieši tā mūzikas vide, kas dominē pasaules tirgū – ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas un citu valstu mūzikas industrija. Taču Latvijas mūziķu interesēs būtu nevis norobežoties no šīs vides, bet mācīties no tās, sadarboties ar to un konkurēt tajā. Eksportspēju nevar panākt, samazinot konkurenci mājās.
Atsevišķs jautājums ir krievu valodas radio stacijas un informatīvās telpas politika. Tas ir valsts valodas un informatīvās telpas jautājums, kuru nevajadzētu mākslīgi sajaukt ar Eiropas hitu, deju mūzikas, retro vai citu komerciālu radio formātu darbību.
Vēl mazāk pārliecinoša šķiet valsts drošības argumenta piesaukšana. Valsts drošība ir pārāk nopietns jautājums, lai to pamatotu ar obligātu dziesmu procentu sadalījumu radio ēterā. Latvijas drošību stiprina spēcīga ekonomika, kvalitatīva izglītība, noturīga informatīvā telpa un konkurētspējīgi mediji. Diez vai radio mūzikas kvotas būs instruments, kas glābs valsti.
Latvijas mūzikas attīstību veicinās konkurētspējīgs saturs, producentu attīstība, sadarbība ar starptautisko industriju, eksports un mūsdienīgs digitālais mārketings. Vairāk atskaņojumu radio automātiski nenozīmē vairāk hitu. Kvalitāti, eksportspēju un konkurētspēju nevar aizstāt ar kvantitāti.
Mediju nozares profesionālis
Rodas jautājums – kāda problēma īsti tiek risināta? No anotācijā minētajiem datiem tas nav skaidri saprotams. Vienlaikus tiek norādīts, ka 24 no 42 radio stacijām atskaņo mazāk nekā 5% Latvijas mūzikas, bet tajā pašā laikā tiek atzīts, ka vidēji Latvijā radīta mūzika jau veido 19% no radio programmās atskaņotā satura. Tas liecina, ka ievērojama daļa radio staciju jau šobrīd nodrošina būtisku Latvijas mūzikas klātbūtni ēterā. Tāpēc nav saprotams, kāpēc tiek piedāvāts vienots risinājums visiem radio formātiem, nevis mērķēta pieeja konkrētām situācijām.
Ja mērķis ir vairāk Latvijas mūzikas, kāpēc neizmantot motivācijas programmas un stimulus tiem radio, kuru formāts jau organiski pieļauj lielāku vietējās mūzikas īpatsvaru? Tādējādi būtu iespējams sasniegt rezultātu, vienlaikus saglabājot radio daudzveidību un 20–30 gadu laikā izveidotos radio zīmolus, formātus un auditorijas.
Īpaši interesanti, ka šī iniciatīva tika izstrādāta Kultūras ministrijas iepriekšējās politiskās vadības laikā, kad ministriju vadīja Progresīvie. Tas rada zināmu pārsteigumu, jo publiski šis politiskais spēks tradicionāli iestājas par daudzveidību, izvēles brīvību un dažādu pieeju līdzāspastāvēšanu. Radio tirgū savukārt tiek piedāvāts risinājums, kura rezultāts ir lielāka vienādošana un mazāka daudzveidība. Rodas jautājums, vai šāda steiga un aktivitāte nav saistīta arī ar priekšvēlēšanu periodam raksturīgo vēlmi demonstrēt aktīvu rīcību kultūras un valodas jautājumos. Tas būtu saprotami politiski, taču regulējuma kvalitāte būtu jāvērtē pēc tā praktiskās ietekmes, nevis politiskā efekta.
Baidos, ka mēs sākam graut to, kas Latvijā ir veiksmīgi izveidots. Jau šodien redzam, ka daļa preses izdevumu bez valsts atbalsta programmām nespēj pastāvēt. Vai tiešām vēlamies iet tajā pašā virzienā arī ar radio nozari? Veidojas pretrunīga situācija – ar vienu roku valsts piešķir atbalstu medijiem, bet ar otru roku ievieš regulējumus, kas samazina to konkurētspēju un spēju pelnīt pašiem. Mērķim vajadzētu būt ekonomiski spēcīgiem un neatkarīgiem medijiem, nevis arvien lielākai atkarībai no valsts atbalsta mehānismiem.
Tāpat nepārliecina atsaukšanās uz Igaunijas pieredzi. Tiek piesaukts modelis, no kura pati Igaunija pēdējos gados virzās prom, dodot priekšroku lielākai elastībai un liberalizācijai. Atsaukties uz pagātnes eksperimentiem, ignorējot pašreizējās tendences, nav pārliecinoši.
Arī Kanādas piemērs tiek izmantots nekorekti. Kanādas regulējums vēsturiski radās pavisam citos apstākļos – lai aizsargātu vietējo industriju no milzīgās ASV mediju un izklaides tirgus ietekmes. Turklāt Kanādas diskusija pamatā ir par Kanādas satura izcelsmi, nevis valodu. Kanādiešu mākslinieks, kurš dzied angliski, joprojām ir Kanādas mākslinieks. Latvijas situācija ir atšķirīga, jo daudzi Latvijas mākslinieki apzināti rada mūziku angļu valodā, lai konkurētu starptautiskā tirgū. Tādēļ Kanādas piemēra mehāniska pārnešana uz Latviju nav korekta.
No malas rodas iespaids, ka netieši tiek nostādīta opozīcijā tieši tā mūzikas vide, kas dominē pasaules tirgū – ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas un citu valstu mūzikas industrija. Taču Latvijas mūziķu interesēs būtu nevis norobežoties no šīs vides, bet mācīties no tās, sadarboties ar to un konkurēt tajā. Eksportspēju nevar panākt, samazinot konkurenci mājās.
Atsevišķs jautājums ir krievu valodas radio stacijas un informatīvās telpas politika. Tas ir valsts valodas un informatīvās telpas jautājums, kuru nevajadzētu mākslīgi sajaukt ar Eiropas hitu, deju mūzikas, retro vai citu komerciālu radio formātu darbību.
Vēl mazāk pārliecinoša šķiet valsts drošības argumenta piesaukšana. Valsts drošība ir pārāk nopietns jautājums, lai to pamatotu ar obligātu dziesmu procentu sadalījumu radio ēterā. Latvijas drošību stiprina spēcīga ekonomika, kvalitatīva izglītība, noturīga informatīvā telpa un konkurētspējīgi mediji. Diez vai radio mūzikas kvotas būs instruments, kas glābs valsti.
Latvijas mūzikas attīstību veicinās konkurētspējīgs saturs, producentu attīstība, sadarbība ar starptautisko industriju, eksports un mūsdienīgs digitālais mārketings. Vairāk atskaņojumu radio automātiski nenozīmē vairāk hitu. Kvalitāti, eksportspēju un konkurētspēju nevar aizstāt ar kvantitāti.
Mediju nozares profesionālis
10.06.2026. 19:55
26-TA-928/46
Fiziska persona
Atbalstu latviešu mūziķu skaņdarbu īpatsvara palielināšanu. Mana kā mūzikas izdevēja pieredze liecina, ka ļoti liels klausītāju daudzums neatpazīst.(resp., nav dzirdējuši) daudzus izcilus latviešu mūziķus.
10.06.2026. 19:57
26-TA-928/47
Vitāls Germans
Neatbalstu šo iniciatīvu! Uzskatu, ka nonākt radio rotācijā kopā ar lielākajām ārzemju zvaigznēm un viņu labākajām dziesmām pašmāju mūziķiem ir daudz motivējošāk nekā kvotu ietvaros. To jau tagad pierāda tie daudzie pašmāju mūziķi, kuru veikumi skan visās radiostacijās, kas spēlē dziesmas latviešu valodā. Savukārt, ja iniciatīvas mērķis ir piespiest atskaņot latviešu mūziku stacijās, kurām ir valsts izsniegtas licences apraidei (un attiecīgi komercdarbībai) citās valodās, tad to citādi kā par aplamu pretrunu nodēvēt nevar.
10.06.2026. 20:20
26-TA-928/48
Jānis Penka
Patērētāju interešu aizstāvības klubs atbalsta likumprojektā iestrādātos priekšlikumus. Mūzikas patērētājiem, kas izvēlas ārvalstu mūziku, ir pieejams plašs klāsts ar interneta raidstacijām, kā, piemēram, NTS. Savukārt, Latvijas radiostacijām būtu jāpiedāvā vairāk vietējās mūzikas. Šeit ir jāsabalansē komerciālās intereses ar sabiedrības interesēm un ar sabiedrības interesēm mēs saprotam nacionālās kultūras stiprināšanu un vietējo autoru un izpildītāju atbalstīšanu. Šobrīd, kad radio ir kļuvis par digitālu produktu, šeit netiktu radīta patērētāju izvēles ierobežošana, bet gluži pretēji - izvēles palielināšana, jo angļu valodas saturs ir pieejams tik plašā klāstā, ka tas neprasa kādu īpašu saglabāšanu.
10.06.2026. 20:23
26-TA-928/49
Anna Germane - SIA "Naudio"
Es neatbalstu šo ieceri. Manuprāt, vietējiem māksliniekiem daudz lielāks stimuls ir iekļūt radio rotācijā pašu spēkiem – līdzās pasaules mēroga zvaigznēm un hitiem –, nevis pateicoties mākslīgām kvotām. To lieliski pierāda tie pašmāju mūziķi, kuru dziesmas jau tagad regulāri skan visās latviski raidošajās stacijās. Savukārt mēģinājums uzspiest latviešu mūziku tiem radio kanāliem, kas saņēmuši valsts licenci apraidei citās valodās, ir pilnīgi neloģisks un pretrunīgs solis.
10.06.2026. 20:23
26-TA-928/50
Fiziska persona
Pret. Ja tomēr šīs iniciatīvas pamatā galvenokārt ir jautājums par papildu ienākumiem atsevišķai mūzikas nozares daļai, tad būtu korekti to arī atklāti pateikt. Taču šajā gadījumā rodas vēl lielāks jautājums par samērīgumu. Vai tiešām visas nozares regulējuma maiņa, jaunu uzraudzības mehānismu veidošana, papildu birokrātija, administratīvais slogs un potenciāla iejaukšanās radio formātos ir pamatota salīdzinoši neliela papildu finanšu efekta dēļ?
Aiz kultūras, valodas un pat valsts drošības argumentiem faktiski tiek piedāvāts apšaubāms un riskants ekonomisks eksperiments ar visu radio nozari. Ja anotācijā minētais papildu ekonomiskais ieguvums tiek mērīts aptuveni simtos tūkstošu eiro gadā visas nozares mērogā, tad rodas jautājums – vai tiešām šāda apjoma ieguvums ir pietiekams pamats likumdošanas izmaiņām un komerciālo mediju darbības principu pārveidošanai?
Ja šīs idejas autori ir tik pārliecināti par tās efektivitāti, loģiski būtu šādu pieeju vispirms izmēģināt sabiedriskajos medijos, kuri nav pakļauti brīvā tirgus konkurencei un kuru finansējums nav atkarīgs no auditorijas izvēles un reklāmas ieņēmumiem. Komerciālie radio nav laboratorija politiskiem vai ekonomiskiem eksperimentiem.
Rodas iespaids, ka tiek mēģināts risināt salīdzinoši nelielu finanšu pārdales jautājumu, izmantojot nesamērīgi smagu instrumentu – visas radio nozares regulēšanu. Ja mērķis ir papildu atbalsts autoriem, producentiem vai izdevējiem, valstij ir pieejami daudz tiešāki, lētāki un caurskatāmāki mehānismi nekā iejaukšanās radio tirgū.
Aiz kultūras, valodas un pat valsts drošības argumentiem faktiski tiek piedāvāts apšaubāms un riskants ekonomisks eksperiments ar visu radio nozari. Ja anotācijā minētais papildu ekonomiskais ieguvums tiek mērīts aptuveni simtos tūkstošu eiro gadā visas nozares mērogā, tad rodas jautājums – vai tiešām šāda apjoma ieguvums ir pietiekams pamats likumdošanas izmaiņām un komerciālo mediju darbības principu pārveidošanai?
Ja šīs idejas autori ir tik pārliecināti par tās efektivitāti, loģiski būtu šādu pieeju vispirms izmēģināt sabiedriskajos medijos, kuri nav pakļauti brīvā tirgus konkurencei un kuru finansējums nav atkarīgs no auditorijas izvēles un reklāmas ieņēmumiem. Komerciālie radio nav laboratorija politiskiem vai ekonomiskiem eksperimentiem.
Rodas iespaids, ka tiek mēģināts risināt salīdzinoši nelielu finanšu pārdales jautājumu, izmantojot nesamērīgi smagu instrumentu – visas radio nozares regulēšanu. Ja mērķis ir papildu atbalsts autoriem, producentiem vai izdevējiem, valstij ir pieejami daudz tiešāki, lētāki un caurskatāmāki mehānismi nekā iejaukšanās radio tirgū.
10.06.2026. 20:26
26-TA-928/51
Fiziska persona
Visām radio stacijām nav jābūt vienādām. Ir jau iespēja klausīties radio stacijas, kas specializējas latviešu mūzikā.
10.06.2026. 20:37
26-TA-928/52
Fiziska persona
Ikdienā darbojos mediju nozarē un tieši ar Latvijā radīto mūziku. Labi pārzinu gan mediju pusi, gan mūzikas radītāju intereses. Sevi uzskatu par profesionāli un Latvijā radītās mūzikas patriotu.
Mana pārliecība ir, ka Latvijā radītās mūzikas kvotas komercradiostacijās nedos nekādu ieguvumu pašiem mūziķiem un industrijai, bet komercmediji zaudēs daļu no savas auditorijas.
Ir nevis jāuzspiež komercmedijiem mainīt savu, gadu desmitiem veidoto, formātu, bet jāpanāk, lai paši mediji vēlētos atskaņot LV radīto mūziku balstoties uz klausītāju vēlmēm. Radio reitingi rāda, ka klausītājs neklausās vienu radiostaciju. Viņš klausās vairākas. Līdz ar to arī dažādu mūzikas novirzienu stacijas. Tas nozīmē, ka klausītājs skaidri zin, kur un kā var atrast sev interesējošo mūziku radiostacijās. Tajā skaitā arī vairākas LV radītās mūzikas radiostacijas. Kvotas liktu klausītājam vairāk laika mūzikas klausīšanai vēltīt starumēšanas servisos. Komercradio tas nozīmētu mazākus reitingus, mazāku apgrozījumu, mazāk darbavietu un mazāk izmaksātu autoratīdzību par mūzikas atskaņošanu (arī LV izpildītājiem). FM skalā ir ļoti daudz radiostaciju un katra no tām ar savu mūzikas formātu cenšas atrast un uzrunāt savu klausītāju. Līdz ar to katra stacija cenšas būt unikāla un kvotu ieviešana neveicinātu staciju attīstību, bet padarītu tās vairāk vienādas.
Esmu par LV radītās mūzikas attīstību un tieši tāpēc ar to arī ir jāsāk – attīstību, nevis piespiedu radiostaciju formāta izmaiņām. Ikdienā strādājot ar LV radīto mūziku es labi pārzinu arī aktuālo pasaules popmūziku un tendences. Tikai salīdzinoši nelielu LV radītās mūzikas daļu varētu spēlēt kopā ar pasaules popmūziku. Ir pietiekoši lielas atšķirības kvalitātē.
Ir nepieciešams valsts atbalsts LV radītās mūzikas kvalitātes celšanā. Ar laiku šāds kvotu ieviešanas jautājums pats izzustu. Ir nepieciešams izveidot ilgspējīgu programmu ar mentoriem, profesionāliem mūziķiem, skaņu inženieriem utt. ar uzsvaru uz mūzikas producēšanu. Manuprāt, tieši kvalitatīva mūzikas producēšana dotu vislielāko ieguldījumu attīstībai – ne kvantitāte, bet kvalitāte. No medijiem šeit lielu lomu būtu jāspēlē valsts medijiem. Uzskatu, ka valsts mediji (kuri nepiedalās reklāmas tirgū) var darīt vairāk LV mūzikas attīstības celšanā. Komercradio pēc brīvprātības principa var iesaistīties šāda veida mūzikas attīstības programmās. Tieši šāds plāns ilgtermiņā var atrisināt tos jautājumus kāpēc šobrīd tiek izskatīts LV radītās mūzikas kvotas komercradiostacijās.
Mana pārliecība ir, ka Latvijā radītās mūzikas kvotas komercradiostacijās nedos nekādu ieguvumu pašiem mūziķiem un industrijai, bet komercmediji zaudēs daļu no savas auditorijas.
Ir nevis jāuzspiež komercmedijiem mainīt savu, gadu desmitiem veidoto, formātu, bet jāpanāk, lai paši mediji vēlētos atskaņot LV radīto mūziku balstoties uz klausītāju vēlmēm. Radio reitingi rāda, ka klausītājs neklausās vienu radiostaciju. Viņš klausās vairākas. Līdz ar to arī dažādu mūzikas novirzienu stacijas. Tas nozīmē, ka klausītājs skaidri zin, kur un kā var atrast sev interesējošo mūziku radiostacijās. Tajā skaitā arī vairākas LV radītās mūzikas radiostacijas. Kvotas liktu klausītājam vairāk laika mūzikas klausīšanai vēltīt starumēšanas servisos. Komercradio tas nozīmētu mazākus reitingus, mazāku apgrozījumu, mazāk darbavietu un mazāk izmaksātu autoratīdzību par mūzikas atskaņošanu (arī LV izpildītājiem). FM skalā ir ļoti daudz radiostaciju un katra no tām ar savu mūzikas formātu cenšas atrast un uzrunāt savu klausītāju. Līdz ar to katra stacija cenšas būt unikāla un kvotu ieviešana neveicinātu staciju attīstību, bet padarītu tās vairāk vienādas.
Esmu par LV radītās mūzikas attīstību un tieši tāpēc ar to arī ir jāsāk – attīstību, nevis piespiedu radiostaciju formāta izmaiņām. Ikdienā strādājot ar LV radīto mūziku es labi pārzinu arī aktuālo pasaules popmūziku un tendences. Tikai salīdzinoši nelielu LV radītās mūzikas daļu varētu spēlēt kopā ar pasaules popmūziku. Ir pietiekoši lielas atšķirības kvalitātē.
Ir nepieciešams valsts atbalsts LV radītās mūzikas kvalitātes celšanā. Ar laiku šāds kvotu ieviešanas jautājums pats izzustu. Ir nepieciešams izveidot ilgspējīgu programmu ar mentoriem, profesionāliem mūziķiem, skaņu inženieriem utt. ar uzsvaru uz mūzikas producēšanu. Manuprāt, tieši kvalitatīva mūzikas producēšana dotu vislielāko ieguldījumu attīstībai – ne kvantitāte, bet kvalitāte. No medijiem šeit lielu lomu būtu jāspēlē valsts medijiem. Uzskatu, ka valsts mediji (kuri nepiedalās reklāmas tirgū) var darīt vairāk LV mūzikas attīstības celšanā. Komercradio pēc brīvprātības principa var iesaistīties šāda veida mūzikas attīstības programmās. Tieši šāds plāns ilgtermiņā var atrisināt tos jautājumus kāpēc šobrīd tiek izskatīts LV radītās mūzikas kvotas komercradiostacijās.
10.06.2026. 20:38
26-TA-928/53
Fiziska persona
Neatbalstu šo likumprojektu!
Tas ir lielisks veids, kā klausītājiem likt vēl vairāk izvēlēties Spotify vai Youtube. Es mīlu latviešu mūziku, bet tā jau šobrīd ir pietiekamā daudzumā atrodama radio. Ja vēlos dzirdēt vairāk latviešu dziesmas, tad vienmēr var izvēlēties radio stacijas, kurās tās skan bez apstājas. Taču, ja vēlos klausīties tikai ārzemju mūziku, man nav obligāti jāpārslēdzas uz citām klausīšanās vietām, bet gan tikai jānomaina radio stacija.
Šāds likumprojekts sabojās radio identitātes. Un tās vēl jo mazāk atšķirsies viena no otras.
Tas ir lielisks veids, kā klausītājiem likt vēl vairāk izvēlēties Spotify vai Youtube. Es mīlu latviešu mūziku, bet tā jau šobrīd ir pietiekamā daudzumā atrodama radio. Ja vēlos dzirdēt vairāk latviešu dziesmas, tad vienmēr var izvēlēties radio stacijas, kurās tās skan bez apstājas. Taču, ja vēlos klausīties tikai ārzemju mūziku, man nav obligāti jāpārslēdzas uz citām klausīšanās vietām, bet gan tikai jānomaina radio stacija.
Šāds likumprojekts sabojās radio identitātes. Un tās vēl jo mazāk atšķirsies viena no otras.
10.06.2026. 20:50
26-TA-928/54
Fiziska persona
Pret.
Īpaši pārsteidz šīs iniciatīvas pamatojums, ņemot vērā līdzšinējo valsts pieeju mediju atbalstam. Gadiem ilgi Latvijas mūzikas atskaņošanas palielināšana radio, jaunu Latvijas mūzikai veltītu programmu veidošana, jaunrades popularizēšana vai specializētu Latvijas mūzikas staciju attīstīšana netika uzskatīta par prioritāru mērķi mediju atbalsta programmās. Nozarei tika skaidrots, ka tas ir izklaides saturs un neatbilst atbalstāmajām kategorijām.
Tikmēr valsts finansējums tika piešķirts ziņu, žurnālistikas, medijpratības, integrācijas, sabiedrības saliedētības un citiem sabiedriski nozīmīgiem projektiem. Tāpēc rodas pamatots jautājums – kas ir mainījies? Ja Latvijas mūzikas izplatīšana radio šodien ir tik nozīmīgs kultūras un pat valsts drošības jautājums, kāpēc tas gadiem netika uzskatīts par pietiekami svarīgu, lai saņemtu mērķētu atbalstu?
Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas mūzikas segments jau šobrīd attīstās veiksmīgi. Ir izveidojušās vairākas specializētas Latvijas mūzikai veltītas radiostacijas, tiek pieprasītas un izsniegtas jaunas apraides licences šajā segmentā, un auditorija pati demonstrē pieprasījumu pēc šāda satura. Tas viss noticis bez obligātām kvotām.
Šajā kontekstā jāuzteic NEPLP līdzšinējā pieeja. Padome ir demonstrējusi izpratni par radio tirgus attīstību, konsekvenci licenču izsniegšanā un pagarināšanā, kā arī spēju sadarboties ar nozari. Tieši šādas prognozējamas un ilgtspējīgas regulatora darbības rezultātā Latvijas mūzikas segments pēdējos gados ir audzis organiski, nevis administratīvi piespiestā veidā.
Turklāt tieši formātu daudzveidība ir ļāvusi Latvijas radio tirgum attīstīties ilgtspējīgi. Mediju grupas veido dažādas stacijas dažādām auditorijām – starptautiskiem hitiem, Latvijas mūzikai, retro, jauniešu auditorijai un citām nišām. Šī daudzveidība ļauj aptvert plašāku klausītāju loku, savstarpēji papildināt vienam otru un vienlaikus konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem.
Tieši šādā modelī iespējams uzturēt arī specializētas Latvijas mūzikas stacijas, kuras ne vienmēr ir lielākās pēc auditorijas, bet ir ļoti nozīmīgas jaunrades attīstībai. Dažādi formāti viens otru balsta un kopā veido dzīvotspējīgu mediju ekosistēmu.
Bažas rada tas, ka šāds regulējums ilgtermiņā var radīt tieši pretēju efektu. Šobrīd tirgū līdzās pastāv dažādi formāti – specializētas Latvijas mūzikas stacijas, starptautisku hitu stacijas, retro formāti un citas nišas. Tieši šī dažādība rada vietu jaunradei un eksperimentiem. Ja visām stacijām būs jātiecas uz vienu un to pašu "pareizo" Latvijas un ārvalstu mūzikas proporciju, radio tirgus kļūs vienveidīgāks.
Rezultātā pat šodien veiksmīgās Latvijas mūzikas stacijas var kļūt par kārtējo "vidējo" radio formātu, kurā skan tas pats Latvijas un ārvalstu hitu kokteilis, kas citur. Tas samazinātu motivāciju veidot patiesi specializētus Latvijas mūzikas produktus. Tieši nišas stacijas šobrīd dod visvairāk vietas jaunajiem māksliniekiem, jaunām dziesmām un žanriem, kuri vēl nav kļuvuši par masu produktu.
Paradoksāli, bet tieši dažādība radio formātos šodien nodrošina vairāk Latvijas mūzikas kopumā. Mēģinājums visus padarīt līdzīgākus ilgtermiņā var novest pie mazākas specializācijas, mazākas jaunrades un mazākas motivācijas investēt tieši Latvijas mūzikai veltītos produktos.
Ja patiešām vēlamies vairāk Latvijas mūzikas un vairāk jaunrades, loģiskāk būtu veicināt jaunu specializētu formātu rašanos – piemēram, Latvijas repa, hiphopa, elektroniskās mūzikas vai citu žanru stacijas. Daudzveidība rada jaunradi. Vienādošana rada viduvējību.
Tāpēc rodas jautājums – kāpēc tiek meklēti veidi, kā regulēt nozari, kura jau šobrīd attīstās pareizajā virzienā? Vai nebūtu loģiskāk turpināt veicināt daudzveidību, specializāciju un jaunu Latvijas mūzikai veltītu formātu rašanos, nevis riskēt ar to, ka ilgtermiņā visi radio kļūst līdzīgāki un zaudē savu identitāti?
Īpaši pārsteidz šīs iniciatīvas pamatojums, ņemot vērā līdzšinējo valsts pieeju mediju atbalstam. Gadiem ilgi Latvijas mūzikas atskaņošanas palielināšana radio, jaunu Latvijas mūzikai veltītu programmu veidošana, jaunrades popularizēšana vai specializētu Latvijas mūzikas staciju attīstīšana netika uzskatīta par prioritāru mērķi mediju atbalsta programmās. Nozarei tika skaidrots, ka tas ir izklaides saturs un neatbilst atbalstāmajām kategorijām.
Tikmēr valsts finansējums tika piešķirts ziņu, žurnālistikas, medijpratības, integrācijas, sabiedrības saliedētības un citiem sabiedriski nozīmīgiem projektiem. Tāpēc rodas pamatots jautājums – kas ir mainījies? Ja Latvijas mūzikas izplatīšana radio šodien ir tik nozīmīgs kultūras un pat valsts drošības jautājums, kāpēc tas gadiem netika uzskatīts par pietiekami svarīgu, lai saņemtu mērķētu atbalstu?
Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas mūzikas segments jau šobrīd attīstās veiksmīgi. Ir izveidojušās vairākas specializētas Latvijas mūzikai veltītas radiostacijas, tiek pieprasītas un izsniegtas jaunas apraides licences šajā segmentā, un auditorija pati demonstrē pieprasījumu pēc šāda satura. Tas viss noticis bez obligātām kvotām.
Šajā kontekstā jāuzteic NEPLP līdzšinējā pieeja. Padome ir demonstrējusi izpratni par radio tirgus attīstību, konsekvenci licenču izsniegšanā un pagarināšanā, kā arī spēju sadarboties ar nozari. Tieši šādas prognozējamas un ilgtspējīgas regulatora darbības rezultātā Latvijas mūzikas segments pēdējos gados ir audzis organiski, nevis administratīvi piespiestā veidā.
Turklāt tieši formātu daudzveidība ir ļāvusi Latvijas radio tirgum attīstīties ilgtspējīgi. Mediju grupas veido dažādas stacijas dažādām auditorijām – starptautiskiem hitiem, Latvijas mūzikai, retro, jauniešu auditorijai un citām nišām. Šī daudzveidība ļauj aptvert plašāku klausītāju loku, savstarpēji papildināt vienam otru un vienlaikus konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem.
Tieši šādā modelī iespējams uzturēt arī specializētas Latvijas mūzikas stacijas, kuras ne vienmēr ir lielākās pēc auditorijas, bet ir ļoti nozīmīgas jaunrades attīstībai. Dažādi formāti viens otru balsta un kopā veido dzīvotspējīgu mediju ekosistēmu.
Bažas rada tas, ka šāds regulējums ilgtermiņā var radīt tieši pretēju efektu. Šobrīd tirgū līdzās pastāv dažādi formāti – specializētas Latvijas mūzikas stacijas, starptautisku hitu stacijas, retro formāti un citas nišas. Tieši šī dažādība rada vietu jaunradei un eksperimentiem. Ja visām stacijām būs jātiecas uz vienu un to pašu "pareizo" Latvijas un ārvalstu mūzikas proporciju, radio tirgus kļūs vienveidīgāks.
Rezultātā pat šodien veiksmīgās Latvijas mūzikas stacijas var kļūt par kārtējo "vidējo" radio formātu, kurā skan tas pats Latvijas un ārvalstu hitu kokteilis, kas citur. Tas samazinātu motivāciju veidot patiesi specializētus Latvijas mūzikas produktus. Tieši nišas stacijas šobrīd dod visvairāk vietas jaunajiem māksliniekiem, jaunām dziesmām un žanriem, kuri vēl nav kļuvuši par masu produktu.
Paradoksāli, bet tieši dažādība radio formātos šodien nodrošina vairāk Latvijas mūzikas kopumā. Mēģinājums visus padarīt līdzīgākus ilgtermiņā var novest pie mazākas specializācijas, mazākas jaunrades un mazākas motivācijas investēt tieši Latvijas mūzikai veltītos produktos.
Ja patiešām vēlamies vairāk Latvijas mūzikas un vairāk jaunrades, loģiskāk būtu veicināt jaunu specializētu formātu rašanos – piemēram, Latvijas repa, hiphopa, elektroniskās mūzikas vai citu žanru stacijas. Daudzveidība rada jaunradi. Vienādošana rada viduvējību.
Tāpēc rodas jautājums – kāpēc tiek meklēti veidi, kā regulēt nozari, kura jau šobrīd attīstās pareizajā virzienā? Vai nebūtu loģiskāk turpināt veicināt daudzveidību, specializāciju un jaunu Latvijas mūzikai veltītu formātu rašanos, nevis riskēt ar to, ka ilgtermiņā visi radio kļūst līdzīgāki un zaudē savu identitāti?
10.06.2026. 21:07
26-TA-928/56
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu.
Lai arī pats esmu latviešu dziesmu producents, tomēr uzskatu, ka privātām radio stacijām jāspēlē to, ko vēlas to klausītāji, nevis piespiedu kārtā jāizpilda kādas kvotas.
Situāciju jāregulē brīvajam tirgum. Latviešu mūziku JAU atskaņo tās stacijas, kuru formātam tā atbilst.
Ar varu mīļš nekļūsi!
Lai arī pats esmu latviešu dziesmu producents, tomēr uzskatu, ka privātām radio stacijām jāspēlē to, ko vēlas to klausītāji, nevis piespiedu kārtā jāizpilda kādas kvotas.
Situāciju jāregulē brīvajam tirgum. Latviešu mūziku JAU atskaņo tās stacijas, kuru formātam tā atbilst.
Ar varu mīļš nekļūsi!
10.06.2026. 21:11
26-TA-928/57
Irita Krātiņa
Nepiekrītu 30% kvotas ieviešanai Latviešu mūzikā visās radiostacijās.
10.06.2026. 21:15
26-TA-928/58
Fiziska persona
Ja es vēlos klausīties Angļu izpildītājus, tad man ir jābūt tādai iespējai, man ir tiesības uz izvēli kādus medijus es izmantoju. Ja vēlos Latviešu mūziku, tam ir savi kanāli kuru klausīties.
10.06.2026. 21:29
26-TA-928/59
Fiziska persona
Esmu PRET šo likumprojektu. Pret lozungu "šis ir atbalsts latviešu mūzikai", protams, ir grūti iebilst, jo esmu Latvijas un latviešu mūzikas patriots, taču piedāvātais instruments - kvotu sistēma - sevī ietver vairāk risku nekā ieguvumu. Ideja, ka ar kvotu ieviešanu komerciālajās radiostacijās atrisināsim Latvijas mūzikas industrijas problēmas - manuprāt ir apšaubāma. Manuprāt industrijai nopietni jādomā par kvalitātes celšanu, lai esam konkurētspējīgi plašākos tirgos, un latviešu mūzikas īpatsvara palielināšanās radiostacijās notiks dabiski.
10.06.2026. 21:30
26-TA-928/60
Kaspars Zemītis
Atbalstu šo iniciatīvu. Radio frekvences ir sabiedrības īpašums un arguments, ka mums jau tagad dažas stacijas spēlē tikai latviešu mūziku ir pielīdzināms tam, ka mums jau dažās skolās mācās latviski, pārējās izvēlēsimies pēc pieprasījuma krieviski, angliski, utt. Latviešu valoda un kultūra nav tikai biznesa prece, bet nācijas pamatvērtība, kuru jāspēj likumiski aizsargāt.
10.06.2026. 21:40
Atlasīts 101 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25