Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. 2024. gada dati liecina, ka Latvijā radīta mūzika veido vidēji tikai 19 % no radio programmās atskaņotā mūzikas satura. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz palielināt latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Politikas jomas
Kultūras attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
28.05.2026. - 11.06.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem lūgums sniegt viedokli Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
Skaidrojums un ietekme
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanai ēterā 30 procentu apmērā.
Sagatavoja
Ina Ločmele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
28.05.2026. 10:23
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-928/61
Fiziska persona
Iebilstu šādam likumam.
10.06.2026. 21:44
26-TA-928/62
Rolands Bērziņš
Es gribu lai paliek rado stacijas ar angļu dziesmas patīk man pašam
10.06.2026. 21:48
26-TA-928/63
Jevgeņijs Carevs - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību radiokompānija "ALISE PLUS"
SIA radiokompānijas “ALISE PLUS” komentāri saistībā ar likumprojektu Nr. 26-TA-928 “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk tekstā - Likumprojekts), tā pašreizējā redakcijā.
Mēs neatbalstām iepriekš minēto Likumprojektu, uzskatām, ka piedāvātais instruments - vienota obligāta kvota visām komerciālajām radiostacijām - ir nesamērīgs, nepietiekami izvērtēts un īpaši riskants reģionālajiem medijiem.
Kā arī mēs uzskatām, ka Likumprojekts var radīt situāciju - ka latviešu valodā izpildīta mūzika tiek piespiedu kārtā integrēta radio formātos, kuru pamatrepertuāru veido krievu valodā izpildīta mūzika, Krievijas izpildītāju darbi. Tas neveicina latviešu mūzikas prestižu, bet tieši pretēji - padara to par obligātu kvotas elementu svešā formātā. Rezultātā Latvijas mākslinieku darbi regulāri skanētu vienā programmā ar Krievijas izpildītāju repertuāru, radot reputācijas un asociāciju riskus pašiem māksliniekiem.
Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad Latvijas mākslinieki ir lūguši neatskaņot viņu darbus noteiktos radio formātos tieši reputācijas apsvērumu dēļ. Tādēļ uzskatām, ka valstij nevajadzētu radīt situāciju, kurā latviešu mūzika tiek mākslīgi ievietota saturiskā vidē, ar kuru paši mākslinieki nevēlas būt saistīti.
Šāda pieeja neveicina latviešu mūzikas attīstību, konkurētspēju un prestižu, bet rada risku mazināt tās vērtību un Latvijas mākslinieku iespējas pašiem noteikt savas daiļrades pozicionējumu mediju telpā.
Mēs neatbalstām iepriekš minēto Likumprojektu, uzskatām, ka piedāvātais instruments - vienota obligāta kvota visām komerciālajām radiostacijām - ir nesamērīgs, nepietiekami izvērtēts un īpaši riskants reģionālajiem medijiem.
Kā arī mēs uzskatām, ka Likumprojekts var radīt situāciju - ka latviešu valodā izpildīta mūzika tiek piespiedu kārtā integrēta radio formātos, kuru pamatrepertuāru veido krievu valodā izpildīta mūzika, Krievijas izpildītāju darbi. Tas neveicina latviešu mūzikas prestižu, bet tieši pretēji - padara to par obligātu kvotas elementu svešā formātā. Rezultātā Latvijas mākslinieku darbi regulāri skanētu vienā programmā ar Krievijas izpildītāju repertuāru, radot reputācijas un asociāciju riskus pašiem māksliniekiem.
Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad Latvijas mākslinieki ir lūguši neatskaņot viņu darbus noteiktos radio formātos tieši reputācijas apsvērumu dēļ. Tādēļ uzskatām, ka valstij nevajadzētu radīt situāciju, kurā latviešu mūzika tiek mākslīgi ievietota saturiskā vidē, ar kuru paši mākslinieki nevēlas būt saistīti.
Šāda pieeja neveicina latviešu mūzikas attīstību, konkurētspēju un prestižu, bet rada risku mazināt tās vērtību un Latvijas mākslinieku iespējas pašiem noteikt savas daiļrades pozicionējumu mediju telpā.
10.06.2026. 21:48
26-TA-928/64
Fiziska persona
Priekšlikumu neatbalstu!
Cietīs radiostacijas, kas ir kopušas savu formātu vairākas gadu desmites,
to skaitā arī tās, kuras specializējas uz latviešu mūzikas atskaņošanu,
jo citas stacijas sāks atņemt klausītājus :(
Piemēram es, klausos reizi pa reizei Latviešu Hitus, pa neilgiem laika nogriežniem,
ja šis dziesmas, pat līdzīgās proporcijās, parādīsies citās stacijās,
kāda man būs motivācija ieslēgt, kaut uz brīdi, EHR Latviešu Hitus, kur skan tikai latviešu mūzika?
Moby
Cietīs radiostacijas, kas ir kopušas savu formātu vairākas gadu desmites,
to skaitā arī tās, kuras specializējas uz latviešu mūzikas atskaņošanu,
jo citas stacijas sāks atņemt klausītājus :(
Piemēram es, klausos reizi pa reizei Latviešu Hitus, pa neilgiem laika nogriežniem,
ja šis dziesmas, pat līdzīgās proporcijās, parādīsies citās stacijās,
kāda man būs motivācija ieslēgt, kaut uz brīdi, EHR Latviešu Hitus, kur skan tikai latviešu mūzika?
Moby
10.06.2026. 22:26
26-TA-928/65
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Auditorija izvēlas radiostaciju, balstoties uz savu muzikālo gaumi. Piespiežot viņus klausīties kaut ko tādu, ko viņi nevēlas, piespiedis viņus pariet uz citām platformām, piemēram, Spotify!
Tirgū ir daudz radiostaciju, kur ikviens var klausīties vietējos māksliniekus latviešu valodā. Būsim demokrātiski.
Tirgū ir daudz radiostaciju, kur ikviens var klausīties vietējos māksliniekus latviešu valodā. Būsim demokrātiski.
10.06.2026. 22:27
26-TA-928/66
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu, ja cilvēks vēlās klausīties noteiktas dziesmas ir noteiktas radio stacijas ar latviešu repertuāru, cilvēkam jābūt izvēlei, ko viņš konkrētajā brīdī vēlās klausīties, nevis mainīt daudzas radio stacijas un kauktādā uzspiestā veidà likt klausītājiem obligāti noklausīties kautkādu latviešu dziesmu skaitu.
10.06.2026. 22:32
26-TA-928/70
Andrejs Lihvars
Kā cilvēks no mūzikas industrijas, es atbalstu šo iniciatīvu.
Šobrīd lielā mērā klausāmies tās pašas 40+ dziesmas, ko visā pasaulē virza lielie mediju holdingi un major leiblu kompānijas. Tās ir aizņēmušas lielāko daļu mūzikas tirgus ar salīdzinoši nelielu daļu no visas pasaulē radītās mūzikas. Tas nozīmē, ka bieži vien klausāmies tikai to, kas mums tiek piedāvāts - un populārs kļūst tas, kas nes ienākumus major leibliem.
Manuprāt, latviešu mūzikai vajadzētu skanēt vairāk. Tikai tā var rasties veselīga konkurence starp māksliniekiem, attīstība un mūzikas kvalitātes celšanās Latvijā. Un tikai tad, kad kvalitāte pieaug, parādās reāla iespēja eksportēt latviešu mūziku.
Atzīsim godīgi - pašlaik kvalitātes līmenis ne vienmēr ir augsts. Bet kā citādi to celt, ja ar mūziku praktiski nav iespējams nopelnīt? Pērn autoriem kopā tika izmaksāti vien aptuveni 72 tūkstoši eiro - visiem autoriem kopā. Kāpēc tādos apstākļos vispār rakstīt mūziku?
Kā pārdot koncertus, ja tevi neviens nepazīst? Atbalsta no straumēšanas platformām nav un, visticamāk, nebūs.
Tāpēc es esmu par šo iniciatīvu. Tā var mainīt lielo leiblu ietekmi, un mēs vairs neklausīsimies tās pašas dažas desmitus dziesmu visās radiostacijās. Un kvalitāte... pec 10 gadiem bus rezultati.
Šobrīd lielā mērā klausāmies tās pašas 40+ dziesmas, ko visā pasaulē virza lielie mediju holdingi un major leiblu kompānijas. Tās ir aizņēmušas lielāko daļu mūzikas tirgus ar salīdzinoši nelielu daļu no visas pasaulē radītās mūzikas. Tas nozīmē, ka bieži vien klausāmies tikai to, kas mums tiek piedāvāts - un populārs kļūst tas, kas nes ienākumus major leibliem.
Manuprāt, latviešu mūzikai vajadzētu skanēt vairāk. Tikai tā var rasties veselīga konkurence starp māksliniekiem, attīstība un mūzikas kvalitātes celšanās Latvijā. Un tikai tad, kad kvalitāte pieaug, parādās reāla iespēja eksportēt latviešu mūziku.
Atzīsim godīgi - pašlaik kvalitātes līmenis ne vienmēr ir augsts. Bet kā citādi to celt, ja ar mūziku praktiski nav iespējams nopelnīt? Pērn autoriem kopā tika izmaksāti vien aptuveni 72 tūkstoši eiro - visiem autoriem kopā. Kāpēc tādos apstākļos vispār rakstīt mūziku?
Kā pārdot koncertus, ja tevi neviens nepazīst? Atbalsta no straumēšanas platformām nav un, visticamāk, nebūs.
Tāpēc es esmu par šo iniciatīvu. Tā var mainīt lielo leiblu ietekmi, un mēs vairs neklausīsimies tās pašas dažas desmitus dziesmu visās radiostacijās. Un kvalitāte... pec 10 gadiem bus rezultati.
10.06.2026. 22:59
26-TA-928/72
Fiziska persona
Es par ārzemju mūziku EHR
10.06.2026. 23:50
26-TA-928/73
Fiziska persona
EHR par ārzemju mūziku.
10.06.2026. 23:50
26-TA-928/74
Lūcija Sičevska
Vari rakstīt apmēram šādi:
Atbalstu šo iniciatīvu. Uzskatu, ka radio frekvences ir sabiedrībai piederošs resurss, tādēļ ir pamatoti sagaidīt, ka radio ēterā tiktu nodrošināta būtiska Latvijā radītas mūzikas klātbūtne.
Kā mūziķe redzu, cik sarežģīti vietējiem autoriem un izpildītājiem ir sasniegt plašāku auditoriju, ja lielāko daļu ētera aizņem ārvalstu repertuārs. Lielāks Latvijas mūzikas īpatsvars radio ne tikai veicinātu vietējās kultūras attīstību, bet arī palīdzētu stiprināt latviešu valodu, nacionālo identitāti un radošo industriju kopumā.
Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad arvien vairāk satura patēriņa notiek globālajās platformās, kur mazu valstu kultūra kļūst mazāk pamanāma. Radio joprojām ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iepazīstināt sabiedrību ar vietējiem māksliniekiem un veicināt jaunu talantu izaugsmi.
Tāpēc uzskatu, ka saprātīgs Latvijā radītas mūzikas īpatsvara regulējums radio ēterā ir nepieciešams un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums.
10.06.2026. 23:55
26-TA-928/77
Fiziska persona
Var rakstīt arī tā, protams. Bet man šķiet, ka tiek sajaukti divi dažādi jautājumi – Latvijas mūzikas atbalsts un radio formātu regulēšana.
Ja patiešām vēlamies vairāk jaunrades un iespēju jauniem māksliniekiem, tad loģiskāk būtu veicināt jaunu tematisko un specializēto staciju rašanos, nevis piespiest lielajām universālajām stacijām atskaņot vēl vienu Latvijas dziesmu stundā.
Vai tiešām kāds domā, ka, ja Star FM, Radio Skonto vai SWH būs jāspēlē viena Latvijas dziesma vairāk, tad tās pēkšņi sāks atskaņot jaunus, nezināmus vai eksperimentālus māksliniekus? Visticamāk tiks izvēlētas tās pašas drošākās un populārākās dziesmas, kuras vismazāk ietekmē auditorijas paradumus. Tas palīdzēs jau zināmiem māksliniekiem, bet ne obligāti jaunradei.
Vēl trakāk – var rasties situācijas, kad radio būs spiesti ievietot Latvijas mūziku formātos un žanros, kur tā organiski neiederas. Tas nav ieguvums ne radio klausītājiem, ne pašiem māksliniekiem. Grūti saprast, kā jaunradi stimulē tas, ka konkrēta dziesma tiek ielikta stacijā, kuras auditorija to nemaz nav izvēlējusies un kuras formātam tā neatbilst.
Jaunrade parasti rodas nišās. Tieši specializētās stacijas dod vietu jaunām grupām, repam, hiphopam, elektroniskajai mūzikai, alternatīvajiem žanriem un citiem formātiem, kuriem lielajās universālajās stacijās vietas ir mazāk. Tur rodas auditorija, kopiena un ilgtermiņa attīstība.
Tāpēc man šķiet, ka ceļš uz vairāk Latvijas mūzikas ir lielāka daudzveidība radio tirgū, nevis lielāka vienādošana. Paradoksāli, bet tieši dažādi radio formāti šodien nodrošina vairāk Latvijas mūzikas kopumā. Ja visi kļūs līdzīgāki, rezultāts var būt tieši pretējs iecerētajam – mazāk specializācijas, mazāk jaunrades un vairāk vienu un to pašu jau zināmo dziesmu rotācijas.
Ja patiešām vēlamies vairāk jaunrades un iespēju jauniem māksliniekiem, tad loģiskāk būtu veicināt jaunu tematisko un specializēto staciju rašanos, nevis piespiest lielajām universālajām stacijām atskaņot vēl vienu Latvijas dziesmu stundā.
Vai tiešām kāds domā, ka, ja Star FM, Radio Skonto vai SWH būs jāspēlē viena Latvijas dziesma vairāk, tad tās pēkšņi sāks atskaņot jaunus, nezināmus vai eksperimentālus māksliniekus? Visticamāk tiks izvēlētas tās pašas drošākās un populārākās dziesmas, kuras vismazāk ietekmē auditorijas paradumus. Tas palīdzēs jau zināmiem māksliniekiem, bet ne obligāti jaunradei.
Vēl trakāk – var rasties situācijas, kad radio būs spiesti ievietot Latvijas mūziku formātos un žanros, kur tā organiski neiederas. Tas nav ieguvums ne radio klausītājiem, ne pašiem māksliniekiem. Grūti saprast, kā jaunradi stimulē tas, ka konkrēta dziesma tiek ielikta stacijā, kuras auditorija to nemaz nav izvēlējusies un kuras formātam tā neatbilst.
Jaunrade parasti rodas nišās. Tieši specializētās stacijas dod vietu jaunām grupām, repam, hiphopam, elektroniskajai mūzikai, alternatīvajiem žanriem un citiem formātiem, kuriem lielajās universālajās stacijās vietas ir mazāk. Tur rodas auditorija, kopiena un ilgtermiņa attīstība.
Tāpēc man šķiet, ka ceļš uz vairāk Latvijas mūzikas ir lielāka daudzveidība radio tirgū, nevis lielāka vienādošana. Paradoksāli, bet tieši dažādi radio formāti šodien nodrošina vairāk Latvijas mūzikas kopumā. Ja visi kļūs līdzīgāki, rezultāts var būt tieši pretējs iecerētajam – mazāk specializācijas, mazāk jaunrades un vairāk vienu un to pašu jau zināmo dziesmu rotācijas.
11.06.2026. 07:25
26-TA-928/78
Fiziska persona
Esmu pret iniciatīvai.
Nav loģikas šādai iniciativai, ja es vēlos klausīties ārzemju mūziku, kāpēc man pēkšņi jāklausās mūzika latviešu valodā?
Kad vēlos klausīties latviešu mūziku, tad arī ieslēdzu radio staciju, kur skan tikai mūzika latviešu valodā.
Nav loģikas šādai iniciativai, ja es vēlos klausīties ārzemju mūziku, kāpēc man pēkšņi jāklausās mūzika latviešu valodā?
Kad vēlos klausīties latviešu mūziku, tad arī ieslēdzu radio staciju, kur skan tikai mūzika latviešu valodā.
11.06.2026. 07:26
26-TA-928/79
Fiziska persona
Man ir nepieciešama mūzikas dažādība!
11.06.2026. 07:27
26-TA-928/80
Gints Putniņš
Pilnībā atbalstu iniciatīvu!
11.06.2026. 08:22
26-TA-928/81
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Uzskatu, ka šādi noteikumi ir nesamērīga iejaukšanās privatajā sektorā, vārda brīvības ierobežošana, kā arī praksē mainīs esošo praksi, kur klausītājs var izvēlēties mūzikas žandru izvēloties attiecīgo radiostaciju (latviešu mūzika, ārvalstu hiti, klasiskā mūzika, utt.) Pārlieku liels regulējums radīs stimulu klausītājiem pāriet no radio klausīšanās uz mūzikas straumēšanas platformām.
11.06.2026. 08:40
26-TA-928/82
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Uzskatu, ka šādi noteikumi ir nesamērīga iejaukšanās privatajā sektorā, vārda brīvības ierobežošana, kā arī praksē mainīs esošo praksi, kur klausītājs var izvēlēties mūzikas žandru izvēloties attiecīgo radiostaciju (latviešu mūzika, ārvalstu hiti, klasiskā mūzika, utt.) Pārlieku liels regulējums radīs stimulu klausītājiem pāriet no radio klausīšanās uz mūzikas straumēšanas platformām.
11.06.2026. 08:43
26-TA-928/83
Ģirts Lūsis - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "L Tips"
Brīnišķīgi, ka beidzot ledus ir sakustējies sasalušajā Latvijā radītās mūzikas upē. Tas man ir svarīgi gan kā mūziķim, gan kā Latvijas pilsonim, jo tas dod motivāciju radīt un izdot vēl vairāk labu un kvalitatīvu ierakstu, kuriem būs iespēja biežāk skanēt vietējās radiostacijās, veicinot gan dziesmu popularitāti, gan mākslinieku atpazīstamību.
Vienlaikus tas veicinās veselīgu konkurenci, kas cels radītās mūzikas kvalitāti. Tāpat tas palielinās ienākumus vietējiem autoriem, izpildītājiem un izdevējiem, kuriem būs vairāk līdzekļu, ko ieguldīt jaunas mūzikas radīšanā.
Kā Latvijas pilsonim man ir svarīgi, lai, dzīvojot šeit vai atgriežoties no kāda ārzemju ceļojuma, es justos kā mājās, ieslēdzot kādu radiostaciju. Tas ir svarīgi arī no valsts tēla viedokļa, jo ir maldīgi uzskatīt, ka tūristi klausās tikai tās dziesmas, kuras jau atpazīst. Daudzi meklē tieši konkrētai vietai raksturīgu mūziku, jo arī bildei ir vajadzīgs muzikālais noformējums.
Nesaprotu, kāpēc šis pārejas posms ir vajadzīgs tik garš, bet lai nu tā būtu, ja ātrāk nevar.
Ģirts Lūsis
SIA L TIPS valdes locekllis
Vienlaikus tas veicinās veselīgu konkurenci, kas cels radītās mūzikas kvalitāti. Tāpat tas palielinās ienākumus vietējiem autoriem, izpildītājiem un izdevējiem, kuriem būs vairāk līdzekļu, ko ieguldīt jaunas mūzikas radīšanā.
Kā Latvijas pilsonim man ir svarīgi, lai, dzīvojot šeit vai atgriežoties no kāda ārzemju ceļojuma, es justos kā mājās, ieslēdzot kādu radiostaciju. Tas ir svarīgi arī no valsts tēla viedokļa, jo ir maldīgi uzskatīt, ka tūristi klausās tikai tās dziesmas, kuras jau atpazīst. Daudzi meklē tieši konkrētai vietai raksturīgu mūziku, jo arī bildei ir vajadzīgs muzikālais noformējums.
Nesaprotu, kāpēc šis pārejas posms ir vajadzīgs tik garš, bet lai nu tā būtu, ja ātrāk nevar.
Ģirts Lūsis
SIA L TIPS valdes locekllis
11.06.2026. 08:48
26-TA-928/84
Guna Zučika - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Every Little Thing"
No mūzikas uzņēmuma Every Little Thing skatpunkta šis ir būtisks solis Latvijas kultūras un radošo industriju ilgtspējīgai attīstībai. Mūsdienu globalizācijas, platformizācijas un algoritmiskās satura atlases laikmetā mazo valstu kultūras un mazās valodas, tostarp latviešu valoda, saskaras ar arvien lielāku konkurenci no globālā satura piedāvājuma. Digitālās platformas, straumēšanas servisi un starptautiskie topi arvien vairāk ietekmē arī vietējo radio staciju repertuāra izvēli, radot situāciju, kurā komerciāli dominē globālais saturs, savukārt vietējās kultūras izpausmes kļūst mazāk redzamas un sasniedzamas.
Tieši tādēļ mazām valstīm ir īpaša atbildība veidot mehānismus, kas nodrošina nacionālās kultūras un valodas klātbūtni publiskajā telpā. Neviens cits kā pati valsts, tās mediji un kultūras nozare nevar nodrošināt, lai vietējā mūzika un valoda nepazustu starptautiskā satura plūsmā. Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem mūzikas atklāšanas un auditorijas sasniegšanas kanāliem, tādēļ vietējās mūzikas pārstāvniecība tajā ir būtiska gan kultūras, gan ekonomiskā aspektā.
Starptautiskā pieredze apliecina, ka līdzīgas kvotu sistēmas veiksmīgi darbojas daudzās valstīs, tostarp Igaunijā, Francijā un Kanādā, kur tās ir veicinājušas vietējās mūzikas nozares attīstību, radījušas lielākas iespējas vietējiem autoriem un izpildītājiem, kā arī stiprinājušas nacionālo kultūras identitāti. Vienlaikus nav novēroti pierādījumi, ka šādas prasības ilgtermiņā būtu kaitējušas radio industrijas attīstībai vai konkurētspējai. Tieši pretēji – vairākās valstīs tās ir veicinājušas vietējā satura daudzveidību, investīcijas jaunradē un ciešāku saikni starp radio un vietējo auditoriju.
Papildus kultūras un valodas aspektiem šāds regulējums rada arī pozitīvu ekonomisko efektu. Lielāka vietējās mūzikas aprite radio ēterā nozīmē lielākas autoratlīdzību un blakustiesību ieņēmumu plūsmas Latvijas autoriem, izpildītājiem, producentiem un mūzikas uzņēmumiem, veicinot vietējās radošās ekonomikas attīstību un stiprinot Latvijas mūzikas eksporta potenciālu ilgtermiņā. Situācijā, kad būtiska daļa no Latvijas radio tirgū radītās vērtības šobrīd aizplūst ārvalstu tiesību īpašniekiem, vietējā satura klātbūtnes stiprināšana ir arī ieguldījums Latvijas ekonomikas un kultūras ekosistēmas noturībā.
Tieši tādēļ mazām valstīm ir īpaša atbildība veidot mehānismus, kas nodrošina nacionālās kultūras un valodas klātbūtni publiskajā telpā. Neviens cits kā pati valsts, tās mediji un kultūras nozare nevar nodrošināt, lai vietējā mūzika un valoda nepazustu starptautiskā satura plūsmā. Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem mūzikas atklāšanas un auditorijas sasniegšanas kanāliem, tādēļ vietējās mūzikas pārstāvniecība tajā ir būtiska gan kultūras, gan ekonomiskā aspektā.
Starptautiskā pieredze apliecina, ka līdzīgas kvotu sistēmas veiksmīgi darbojas daudzās valstīs, tostarp Igaunijā, Francijā un Kanādā, kur tās ir veicinājušas vietējās mūzikas nozares attīstību, radījušas lielākas iespējas vietējiem autoriem un izpildītājiem, kā arī stiprinājušas nacionālo kultūras identitāti. Vienlaikus nav novēroti pierādījumi, ka šādas prasības ilgtermiņā būtu kaitējušas radio industrijas attīstībai vai konkurētspējai. Tieši pretēji – vairākās valstīs tās ir veicinājušas vietējā satura daudzveidību, investīcijas jaunradē un ciešāku saikni starp radio un vietējo auditoriju.
Papildus kultūras un valodas aspektiem šāds regulējums rada arī pozitīvu ekonomisko efektu. Lielāka vietējās mūzikas aprite radio ēterā nozīmē lielākas autoratlīdzību un blakustiesību ieņēmumu plūsmas Latvijas autoriem, izpildītājiem, producentiem un mūzikas uzņēmumiem, veicinot vietējās radošās ekonomikas attīstību un stiprinot Latvijas mūzikas eksporta potenciālu ilgtermiņā. Situācijā, kad būtiska daļa no Latvijas radio tirgū radītās vērtības šobrīd aizplūst ārvalstu tiesību īpašniekiem, vietējā satura klātbūtnes stiprināšana ir arī ieguldījums Latvijas ekonomikas un kultūras ekosistēmas noturībā.
11.06.2026. 09:37
26-TA-928/85
Fiziska persona
Atbalstu šo iniciatīvu.
Radio frekvences ir sabiedrībai piederošs resurss, tāpēc ir tikai dabiski, ka daļa no tā tiek izmantota Latvijas valodas, kultūras un vietējās radošās vides stiprināšanai. Pašlaik daudzas radio stacijas Latvijas mūziku atskaņo ļoti maz vai neatskaņo gandrīz nemaz.
Šī iniciatīva nav vērsta pret ārvalstu mūziku un neierobežo klausītāju izvēles iespējas. Tās mērķis ir radīt lielākas iespējas Latvijas autoriem, izpildītājiem un producentiem sasniegt savu auditoriju. Bez redzamības un piekļuves klausītājiem neviena radošā nozare nevar pilnvērtīgi attīstīties.
Svarīgi arī tas, ka izmaiņas paredzētas pakāpeniski – vairāku gadu laikā, sasniedzot 30% vietējās mūzikas īpatsvaru tikai 2030. gadā. Tas dod radio stacijām pietiekami daudz laika pielāgoties un vienlaikus palīdz stiprināt Latvijas kultūras telpu.
Līdzīga pieeja jau gadiem darbojas vairākās valstīs, tostarp Igaunijā, Francijā un Kanādā. Pieredze rāda, ka šādi risinājumi neveido šķēršļus radio nozarei, bet gan palīdz vietējiem māksliniekiem sasniegt plašāku auditoriju, attīstīt savu darbību un pārstāvēt savu valsti starptautiskā mērogā.
Ja vēlamies stipru latviešu valodu, dzīvotspējīgu kultūras vidi un konkurētspējīgu mūzikas industriju, Latvijas mūzikai ir jābūt dzirdamai arī Latvijas radio ēterā.
11.06.2026. 09:46
26-TA-928/86
Dainis Nažinskis
Neatbalstu šādus grozījumus. Latvijas radiostaciju vide, diemžēl, jau šobrīd ir pārāk vienveidīga ar galvenokārt Hot AC / AC formātiem, kuru mikslā jau tiek spēlēts daudz Latvijā radītas un latviešu valodā dziedātas mūzikas. Šāds priekšlikums principā izslēdz unikālu formātu radīšanos nākotnē, kāds, piemēram ir sastopams Viļņas (Lietuva) FM apraidē, gan ar džeza, latino, country un citu mūzikas stilu stacijām. Ir skaidrs, ka šādi formāti tad nekad nebūs pieejami, jo Latvijā radītas mūzikas īpatsvars konkrētajos formātos tik lielā apjomā nav un nebūs pieejams. Tāpat, latviešu mūzika tik pieejama FM skalā, kā līdz šim, nekad nav bijusi. Ēterā ir vairākas radiostacijas, kas spēlē tikai latviešu mūziku (LR2, EHR Latviešu Hiti, SWH LV), tāpat latviešu dziesmas pieejamas lielākajā daļā no vispopulārākajām Hot AC / AC stacijām (SWH, Skonto, Star FM, Radio TEV u.c.), kā arī reģionālajām stacijām (Kurzemes Radio, Radio 1 Jēkabpils, u.c.).
11.06.2026. 09:56
26-TA-928/88
Mārcis Auziņš
Kā Latvijas pilsonis/ patriots un mūziķis ESMU PAR šādu kvotu ieviešanu. Darbojoties KM iniciētajā darba grupā, uzskatu, ka esmu savu iespēju robežās iepazinies ar šī jautājuma dažādajām šķautnēm un pieredzi tā risināšanā citās valstīs. Secinājumi:
1. Vietējās mūzikas īpatsvara palielināšana NAV sagrāvusi nevienu raidstaciju pasaulē vai radikāli ietekmējusi tās reklāmas tirgu. Reklāmas ienākumu kritums raidstacijās ir vērojams pēdējos 10 gadus, bet tas ir kontekstā ar pieaugošo straumēšanas platformu popularitāti NEVIS kvotām (skatīt pētījumu: https://www.goldmedia.com/en/goldmedia-music-quotas-on-european-radio/ ) Šis naratīvs ir apzināti maldinošs.
2. Mēs esam maza valsts - mums ir jāpieliek divtik lielas pūles, lai saglabātu savu valodu un kultūru, nemaz nerunājot par ģeopolitisko situāciju un tās radīto fonu. Grūti aptverams ir fakts, ka šādā jautājumā nav vienprātības starp mums - latviešiem!
3. Lielākā daļa no pretargumentiem ir pieņēmumi bez reāla un faktos balstīta seguma.
1. Vietējās mūzikas īpatsvara palielināšana NAV sagrāvusi nevienu raidstaciju pasaulē vai radikāli ietekmējusi tās reklāmas tirgu. Reklāmas ienākumu kritums raidstacijās ir vērojams pēdējos 10 gadus, bet tas ir kontekstā ar pieaugošo straumēšanas platformu popularitāti NEVIS kvotām (skatīt pētījumu: https://www.goldmedia.com/en/goldmedia-music-quotas-on-european-radio/ ) Šis naratīvs ir apzināti maldinošs.
2. Mēs esam maza valsts - mums ir jāpieliek divtik lielas pūles, lai saglabātu savu valodu un kultūru, nemaz nerunājot par ģeopolitisko situāciju un tās radīto fonu. Grūti aptverams ir fakts, ka šādā jautājumā nav vienprātības starp mums - latviešiem!
3. Lielākā daļa no pretargumentiem ir pieņēmumi bez reāla un faktos balstīta seguma.
11.06.2026. 10:05
26-TA-928/89
Fiziska persona
Es atbalstu šo ideju. Latvijas producenti, kā arī mākslinieki ir augsta līmeneņa profesionāļi. Cilvēku izpratne par latviešu mūziku steriotipiski ir maldīga, jo pavisam vienkārši, radiostacijas nedod iespēju klausītājam dzirdēt savējos. Šis uzlabotu mūzikas industrijas kopainu. Jau vēsturiski latvieši ir bijuši un būs spēcīgi ar dziesmu.
11.06.2026. 10:13
26-TA-928/90
Laika Upe SIA
Kā mūziķis, kurš rada mūziku latviešu valodā, pilnībā atbalstu priekšlikumu pakāpeniski ieviest Latvijā radītas mūzikas kvotas komerciālo radio programmās.
Pirmkārt, radio frekvences nav privāts resurss. Tās ir valsts ierobežots publisks resurss, kuru komerciālie mediji izmanto ar valsts piešķirtu licenci. Tādēļ ir pilnīgi pamatoti sagaidīt, ka daļa no šī publiskā resursa tiek izmantota arī sabiedrības interesēs – latviešu valodas, kultūras un vietējās radošās industrijas stiprināšanai. Ja radio izmanto Latvijas sabiedrībai piederošas frekvences, nav nekas ārkārtējs prasīt, lai tajā būtu dzirdama arī Latvijas mūzika.
Otrkārt, pašreizējā situācija nav līdzsvarota. Fakts, ka 24 no 42 radio stacijām atskaņo mazāk nekā 5% Latvijas mūzikas vai neatskaņo to vispār, liecina, ka tirgus pats par sevi nav nodrošinājis pietiekamu vietējā satura klātbūtni. Vidēji Latvijas mūzika radio ēterā veido tikai 19% no atskaņotā satura, lai gan radio darbojas Latvijā, izmanto Latvijas frekvences un pelna no Latvijas auditorijas.
Treškārt, runa nav tikai par kultūru, bet arī par ekonomiku. AKKA/LAA dati rāda, ka 2024. gadā Latvijas autori no radio atskaņojumiem saņēma aptuveni 72 tūkstošus eiro, kamēr ārvalstu autori – vairāk nekā 268 tūkstošus eiro. Arī blakustiesību jomā aptuveni 60% ieņēmumu aizplūst ārvalstu tiesību īpašniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijas radio radītā ekonomiskā vērtība lielā mērā tiek eksportēta ārpus Latvijas. Lielāka vietējās mūzikas klātbūtne nozīmētu, ka lielāka daļa šo līdzekļu paliek Latvijas autoriem, izpildītājiem, producentiem un uzņēmumiem.
Ceturtkārt, bieži tiek apgalvots, ka kvalitāti nevar uzspiest ar kvotām. Tomēr šis arguments ignorē vienu būtisku aspektu – kvalitāte rodas no iespējām. Lai radītu kvalitatīvu mūziku, nepieciešami resursi, auditorija un iespēja sasniegt klausītājus. Ja vietējie mākslinieki nesaņem ētera laiku, viņiem ir daudz grūtāk iegūt koncertu piedāvājumus, sponsoru interesi, investīcijas un profesionālu komandu. Nav iespējams prasīt pasaules līmeņa konkurētspēju nozarei, kurai netiek nodrošinātas pat minimālas iespējas sasniegt savu auditoriju.
Piektkārt, arguments par klausītāju aizplūšanu uz Spotify vai YouTube nav pārliecinošs. Straumēšanas platformu popularitāte pieaug visā pasaulē neatkarīgi no tā, vai valstīs pastāv vietējā satura kvotas. To apliecina gan Francijas, gan Kanādas, gan Igaunijas pieredze. Nevienā no šīm valstīm radio industrija nav sabrukusi kvotu dēļ. Tieši pretēji – vietējās mūzikas industrija ir kļuvusi spēcīgāka.
Sestkārt, Igaunijas piemērs ir īpaši nozīmīgs. Tur vismaz 30% vietējās mūzikas īpatsvars radio ir spēkā jau kopš 2016. gada. Pretēji bažām, krievu valodas radio stacijas nav izzudušas, bet pielāgojušas savus formātus. Vēl svarīgāk – Igaunijas mākslinieki ir daudz redzamāki vietējā radio tirgū. Kamēr 2025. gada Latvijas radio TopHit TOP20 sarakstā nebija neviena Latvijas mākslinieka, Igaunijā tajā bija vairāki vietējie izpildītāji. Tas nav nejaušs rezultāts – tā ir ilgstošas kultūrpolitikas sekas.
Septītkārt, šis nav jautājums tikai par mūziku. Tas ir jautājums par valodu un kultūras telpu. Latviešu valoda pasaules mērogā ir maza valoda. Ne Spotify, ne YouTube algoritmi nav ieinteresēti stiprināt latviešu valodu. To nevarēs izdarīt arī starptautiskās ierakstu kompānijas. Ja Latvijas mediju telpā netiks radīti mehānismi latviešu valodas klātbūtnes nodrošināšanai, ilgtermiņā vietējais saturs vienkārši zaudēs konkurencē ar globālo saturu.
Astotkārt, kvotas nevienam neko neaizliedz. Arī pēc 2030. gada 70% radio ētera joprojām varēs veidot ārvalstu mūzika. Turklāt prasības tiek ieviestas pakāpeniski – 10%, 20% un tikai pēc tam 30%. Tas ir kompromiss starp tirgus brīvību un sabiedrības interesēm, nevis radikāls ierobežojums.
Bieži tiek apgalvots, ka klausītājiem jau šobrīd ir pieejamas vairākas latviešu mūzikas stacijas. Tomēr šis arguments neatbild uz galveno jautājumu – kāpēc Latvijas mūzikai būtu jābūt izolētai atsevišķos medijos, kamēr pārējā radio telpa tiek atstāta gandrīz pilnībā globālo izdevēju kontrolē? Latvijas māksliniekiem ir tiesības konkurēt par klausītāju uzmanību visā radio tirgū, nevis tikai dažos specializētos kanālos.
Tādēļ uzskatu, ka pakāpeniska 30% kvotas ieviešana nav tirgus deformēšana, bet gan mēģinājums atjaunot līdzsvaru starp globālo un vietējo saturu. Tā ir investīcija Latvijas valodā, kultūrā, radošajā ekonomikā un nākotnes mūziķos. Ja mēs paši neradīsim vietu Latvijas mūzikai Latvijas radio ēterā, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
Pirmkārt, radio frekvences nav privāts resurss. Tās ir valsts ierobežots publisks resurss, kuru komerciālie mediji izmanto ar valsts piešķirtu licenci. Tādēļ ir pilnīgi pamatoti sagaidīt, ka daļa no šī publiskā resursa tiek izmantota arī sabiedrības interesēs – latviešu valodas, kultūras un vietējās radošās industrijas stiprināšanai. Ja radio izmanto Latvijas sabiedrībai piederošas frekvences, nav nekas ārkārtējs prasīt, lai tajā būtu dzirdama arī Latvijas mūzika.
Otrkārt, pašreizējā situācija nav līdzsvarota. Fakts, ka 24 no 42 radio stacijām atskaņo mazāk nekā 5% Latvijas mūzikas vai neatskaņo to vispār, liecina, ka tirgus pats par sevi nav nodrošinājis pietiekamu vietējā satura klātbūtni. Vidēji Latvijas mūzika radio ēterā veido tikai 19% no atskaņotā satura, lai gan radio darbojas Latvijā, izmanto Latvijas frekvences un pelna no Latvijas auditorijas.
Treškārt, runa nav tikai par kultūru, bet arī par ekonomiku. AKKA/LAA dati rāda, ka 2024. gadā Latvijas autori no radio atskaņojumiem saņēma aptuveni 72 tūkstošus eiro, kamēr ārvalstu autori – vairāk nekā 268 tūkstošus eiro. Arī blakustiesību jomā aptuveni 60% ieņēmumu aizplūst ārvalstu tiesību īpašniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijas radio radītā ekonomiskā vērtība lielā mērā tiek eksportēta ārpus Latvijas. Lielāka vietējās mūzikas klātbūtne nozīmētu, ka lielāka daļa šo līdzekļu paliek Latvijas autoriem, izpildītājiem, producentiem un uzņēmumiem.
Ceturtkārt, bieži tiek apgalvots, ka kvalitāti nevar uzspiest ar kvotām. Tomēr šis arguments ignorē vienu būtisku aspektu – kvalitāte rodas no iespējām. Lai radītu kvalitatīvu mūziku, nepieciešami resursi, auditorija un iespēja sasniegt klausītājus. Ja vietējie mākslinieki nesaņem ētera laiku, viņiem ir daudz grūtāk iegūt koncertu piedāvājumus, sponsoru interesi, investīcijas un profesionālu komandu. Nav iespējams prasīt pasaules līmeņa konkurētspēju nozarei, kurai netiek nodrošinātas pat minimālas iespējas sasniegt savu auditoriju.
Piektkārt, arguments par klausītāju aizplūšanu uz Spotify vai YouTube nav pārliecinošs. Straumēšanas platformu popularitāte pieaug visā pasaulē neatkarīgi no tā, vai valstīs pastāv vietējā satura kvotas. To apliecina gan Francijas, gan Kanādas, gan Igaunijas pieredze. Nevienā no šīm valstīm radio industrija nav sabrukusi kvotu dēļ. Tieši pretēji – vietējās mūzikas industrija ir kļuvusi spēcīgāka.
Sestkārt, Igaunijas piemērs ir īpaši nozīmīgs. Tur vismaz 30% vietējās mūzikas īpatsvars radio ir spēkā jau kopš 2016. gada. Pretēji bažām, krievu valodas radio stacijas nav izzudušas, bet pielāgojušas savus formātus. Vēl svarīgāk – Igaunijas mākslinieki ir daudz redzamāki vietējā radio tirgū. Kamēr 2025. gada Latvijas radio TopHit TOP20 sarakstā nebija neviena Latvijas mākslinieka, Igaunijā tajā bija vairāki vietējie izpildītāji. Tas nav nejaušs rezultāts – tā ir ilgstošas kultūrpolitikas sekas.
Septītkārt, šis nav jautājums tikai par mūziku. Tas ir jautājums par valodu un kultūras telpu. Latviešu valoda pasaules mērogā ir maza valoda. Ne Spotify, ne YouTube algoritmi nav ieinteresēti stiprināt latviešu valodu. To nevarēs izdarīt arī starptautiskās ierakstu kompānijas. Ja Latvijas mediju telpā netiks radīti mehānismi latviešu valodas klātbūtnes nodrošināšanai, ilgtermiņā vietējais saturs vienkārši zaudēs konkurencē ar globālo saturu.
Astotkārt, kvotas nevienam neko neaizliedz. Arī pēc 2030. gada 70% radio ētera joprojām varēs veidot ārvalstu mūzika. Turklāt prasības tiek ieviestas pakāpeniski – 10%, 20% un tikai pēc tam 30%. Tas ir kompromiss starp tirgus brīvību un sabiedrības interesēm, nevis radikāls ierobežojums.
Bieži tiek apgalvots, ka klausītājiem jau šobrīd ir pieejamas vairākas latviešu mūzikas stacijas. Tomēr šis arguments neatbild uz galveno jautājumu – kāpēc Latvijas mūzikai būtu jābūt izolētai atsevišķos medijos, kamēr pārējā radio telpa tiek atstāta gandrīz pilnībā globālo izdevēju kontrolē? Latvijas māksliniekiem ir tiesības konkurēt par klausītāju uzmanību visā radio tirgū, nevis tikai dažos specializētos kanālos.
Tādēļ uzskatu, ka pakāpeniska 30% kvotas ieviešana nav tirgus deformēšana, bet gan mēģinājums atjaunot līdzsvaru starp globālo un vietējo saturu. Tā ir investīcija Latvijas valodā, kultūrā, radošajā ekonomikā un nākotnes mūziķos. Ja mēs paši neradīsim vietu Latvijas mūzikai Latvijas radio ēterā, neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
11.06.2026. 10:35
26-TA-928/91
Daņiils Kaļinovs
Es vienlaikus gan atbalstu, gan neatbalstu šo iniciatīvu.
No vienas puses, es pilnībā atbalstu latviešu mūzikas attīstību un vietējo izpildītāju atbalstīšanu. Latvijai ir nepieciešami jauni mākslinieki, kvalitatīva mūzika un iespējas sevi attīstīt un popularizēt. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst arī daudzos talantīgos 90. un 2000. gadu izpildītājus, kurus mūsdienās piemin arvien retāk.
No otras puses, es neuzskatu, ka obligātās kvotas komerciālajā FM radio ir labākais risinājums. Īpaši strīdīga ir vienādu prasību piemērošana visiem radio formātiem, tostarp arī krievvalodīgajiem un starptautiskajiem mūzikas formātiem.
Turklāt šodien situācija būtiski atšķiras no tās, kāda tā bija pirms 10–20 gadiem. 2026. gadā cilvēki daudz biežāk klausās Spotify, YouTube, interneta radio un citas digitālās platformas nekā tradicionālo FM apraidi. Vienlaikus FM radio saskaras ar dažādiem ierobežojumiem un spēcīgu konkurenci no digitālajiem pakalpojumiem, lai gan daudzi uzskata, ka šis tirgus jau gandrīz ir izzudis.
Tāpēc pašu ideju par latviešu mūzikas atbalstu es atbalstu, bet uzskatu, ka piedāvātais "mehānisms" ir jāpilnveido.
No vienas puses, es pilnībā atbalstu latviešu mūzikas attīstību un vietējo izpildītāju atbalstīšanu. Latvijai ir nepieciešami jauni mākslinieki, kvalitatīva mūzika un iespējas sevi attīstīt un popularizēt. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst arī daudzos talantīgos 90. un 2000. gadu izpildītājus, kurus mūsdienās piemin arvien retāk.
No otras puses, es neuzskatu, ka obligātās kvotas komerciālajā FM radio ir labākais risinājums. Īpaši strīdīga ir vienādu prasību piemērošana visiem radio formātiem, tostarp arī krievvalodīgajiem un starptautiskajiem mūzikas formātiem.
Turklāt šodien situācija būtiski atšķiras no tās, kāda tā bija pirms 10–20 gadiem. 2026. gadā cilvēki daudz biežāk klausās Spotify, YouTube, interneta radio un citas digitālās platformas nekā tradicionālo FM apraidi. Vienlaikus FM radio saskaras ar dažādiem ierobežojumiem un spēcīgu konkurenci no digitālajiem pakalpojumiem, lai gan daudzi uzskata, ka šis tirgus jau gandrīz ir izzudis.
Tāpēc pašu ideju par latviešu mūzikas atbalstu es atbalstu, bet uzskatu, ka piedāvātais "mehānisms" ir jāpilnveido.
11.06.2026. 10:39
26-TA-928/92
Aleksandrs Larionovs
Es neatbalstu šo iniciatīvu, jo uzskatu, ka pašreizējā radio vide Latvijā jau piedāvā plašu izvēli dažādām auditorijām. Ir radiostacijas, kas atskaņo galvenokārt mūziku latviešu valodā, ir stacijas ar starptautisko repertuāru, kā arī citas, kas orientējas uz noteiktu muzikālo formātu un klausītāju interesēm.
Katram klausītājam jau šobrīd ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko radiostaciju. Ja kāds vēlas klausīties vairāk latviešu mūzikas, viņš var izvēlēties staciju, kas šādu saturu piedāvā. Ja kādam patīk cits muzikālais formāts, arī tam ir pieejamas atbilstošas alternatīvas.
Uzskatu, ka nav nepieciešams mākslīgi mainīt visu radiostaciju saturu, jo daudzveidība un izvēles brīvība ir viena no radio galvenajām priekšrocībām. Esošā sistēma ļauj katrai stacijai saglabāt savu identitāti, bet klausītājiem – izvēlēties to saturu, kas viņiem patiešām patīk.
Katram klausītājam jau šobrīd ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko radiostaciju. Ja kāds vēlas klausīties vairāk latviešu mūzikas, viņš var izvēlēties staciju, kas šādu saturu piedāvā. Ja kādam patīk cits muzikālais formāts, arī tam ir pieejamas atbilstošas alternatīvas.
Uzskatu, ka nav nepieciešams mākslīgi mainīt visu radiostaciju saturu, jo daudzveidība un izvēles brīvība ir viena no radio galvenajām priekšrocībām. Esošā sistēma ļauj katrai stacijai saglabāt savu identitāti, bet klausītājiem – izvēlēties to saturu, kas viņiem patiešām patīk.
11.06.2026. 10:55
Atlasīts 101 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25