Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. 2024. gada dati liecina, ka Latvijā radīta mūzika veido vidēji tikai 19 % no radio programmās atskaņotā mūzikas satura. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz palielināt latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Politikas jomas
Kultūras attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
28.05.2026. - 11.06.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem lūgums sniegt viedokli Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
Skaidrojums un ietekme
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanai ēterā 30 procentu apmērā.
Sagatavoja
Ina Ločmele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
28.05.2026. 10:23
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-928/1
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Uzskatu, ka šādi noteikumi ir nesamērīga iejaukšanās privatajā sektorā, vārda brīvības ierobežošana, kā arī praksē mainīs esošo praksi, kur klausītājs var izvēlēties mūzikas žandru izvēloties attiecīgo radiostaciju (latviešu mūzika, ārvalstu hiti, klasiskā mūzika, utt.) Pārlieku liels regulējums radīs stimulu klausītājiem pāriet no radio klausīšanās uz mūzikas straumēšanas platformām.
04.06.2026. 12:37
26-TA-928/2
Fiziska persona
Atbalstu šo iniciatīvu.
Latvijas radio frekvences ir valsts resurss, un ir tikai loģiski, ka daļa no šī resursa kalpo arī Latvijas valodai, kultūrai un radošajai industrijai. Šobrīd vairāk nekā puse radio staciju vietējo mūziku atskaņo minimāli vai neatskaņo vispār.
Šis nav stāsts par aizliegumiem vai cīņu pret ārvalstu mūziku. Tas ir stāsts par to, lai Latvijas autoriem, izpildītājiem un producentiem būtu iespēja būt dzirdamiem savā valstī. Neviena nozare nevar attīstīties, ja tai nav pieejas auditorijai.
Priekšlikums paredz pakāpenisku pāreju vairāku gadu garumā, sasniedzot 30% tikai 2030. gadā. Tas ir saprātīgs un sabalansēts risinājums, kas ļauj radio stacijām pielāgoties, vienlaikus stiprinot Latvijas kultūras telpu.
Daudzas valstis, tostarp Igaunija, Francija un Kanāda, jau sen izmanto līdzīgus mehānismus, lai aizsargātu un attīstītu savu kultūras saturu. Nevienā no šīm valstīm radio tirgus nav sabrucis. Toties vietējie mākslinieki ir ieguvuši lielākas iespējas sasniegt klausītājus, veidot karjeru un nest savas valsts vārdu pasaulē.
Ja mēs vēlamies dzīvot valstī, kurā skan latviešu valoda, attīstās vietējā jaunrade un aug konkurētspējīga mūzikas industrija, tad Latvijas mūzikai ir jābūt dzirdamai arī Latvijas radio ēterā.
Latvijas radio frekvences ir valsts resurss, un ir tikai loģiski, ka daļa no šī resursa kalpo arī Latvijas valodai, kultūrai un radošajai industrijai. Šobrīd vairāk nekā puse radio staciju vietējo mūziku atskaņo minimāli vai neatskaņo vispār.
Šis nav stāsts par aizliegumiem vai cīņu pret ārvalstu mūziku. Tas ir stāsts par to, lai Latvijas autoriem, izpildītājiem un producentiem būtu iespēja būt dzirdamiem savā valstī. Neviena nozare nevar attīstīties, ja tai nav pieejas auditorijai.
Priekšlikums paredz pakāpenisku pāreju vairāku gadu garumā, sasniedzot 30% tikai 2030. gadā. Tas ir saprātīgs un sabalansēts risinājums, kas ļauj radio stacijām pielāgoties, vienlaikus stiprinot Latvijas kultūras telpu.
Daudzas valstis, tostarp Igaunija, Francija un Kanāda, jau sen izmanto līdzīgus mehānismus, lai aizsargātu un attīstītu savu kultūras saturu. Nevienā no šīm valstīm radio tirgus nav sabrucis. Toties vietējie mākslinieki ir ieguvuši lielākas iespējas sasniegt klausītājus, veidot karjeru un nest savas valsts vārdu pasaulē.
Ja mēs vēlamies dzīvot valstī, kurā skan latviešu valoda, attīstās vietējā jaunrade un aug konkurētspējīga mūzikas industrija, tad Latvijas mūzikai ir jābūt dzirdamai arī Latvijas radio ēterā.
10.06.2026. 13:57
26-TA-928/3
Līva Pētersone-Kļaviņa
Atbalstu iniciatīvu pakāpeniski palielināt Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio programmās līdz 30%.
Radio frekvences ir publisks resurss, tādēļ ir pamatoti sagaidīt, ka tās kalpo arī Latvijas kultūras un valodas stiprināšanai. Vietējās mūzikas klātbūtne radio veicina latviešu valodas lietojumu, palīdz attīstīties autoriem, izpildītājiem un producentiem, kā arī stiprina Latvijas mūzikas nozares konkurētspēju.
Īpaši pozitīvi vērtēju pakāpenisku prasību ieviešanu, kas dod raidorganizācijām laiku pielāgoties un vienlaikus veido ilgtspējīgu atbalstu Latvijas mūzikai.
10.06.2026. 14:02
26-TA-928/4
Agnese Cimuška-Rekke - Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports
Music Latvia ieskatā šis likumprojekts ir svarīgs ne tikai kultūrpolitikas, bet arī ekonomikas, konkurētspējas un valsts drošības jautājums.
Mūzikas nozare ir eksporta nozare. Lai Latvijas mūzika spētu konkurēt starptautiski, tai vispirms ir jābūt dzirdamai savā mājas tirgū. Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem kanāliem, kas ietekmē auditorijas paradumus, mūzikas atpazīstamību un autoru, izpildītāju un producentu ienākumus.
Pašreizējā situācijā lielākā daļa radio atskaņojumu un ar tiem saistīto autoratlīdzību nonāk ārvalstu tiesību īpašniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijas radošās industrijas izaugsmes potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Vienlaikus Latvijā netrūkst kvalitatīvas un daudzveidīgas mūzikas dažādos žanros, kas spēj uzrunāt plašu auditoriju.
Priekšlikums paredz pakāpenisku un samērīgu pieeju, dodot radio nozarei vairākus gadus pielāgošanās procesam. Tas nerada aizliegumus un neatceļ radio staciju formātus, bet veicina līdzsvarotāku vietējā un ārvalstu satura klātbūtni ēterā.
Music Latvia uzskata, ka spēcīga vietējā mūzikas industrija ir ne tikai kultūras, bet arī ekonomiska vērtība, kas veicina nodarbinātību, eksportu, nodokļu ieņēmumus un Latvijas starptautisko atpazīstamību.
Mūzikas nozare ir eksporta nozare. Lai Latvijas mūzika spētu konkurēt starptautiski, tai vispirms ir jābūt dzirdamai savā mājas tirgū. Radio joprojām ir viens no nozīmīgākajiem kanāliem, kas ietekmē auditorijas paradumus, mūzikas atpazīstamību un autoru, izpildītāju un producentu ienākumus.
Pašreizējā situācijā lielākā daļa radio atskaņojumu un ar tiem saistīto autoratlīdzību nonāk ārvalstu tiesību īpašniekiem. Tas nozīmē, ka Latvijas radošās industrijas izaugsmes potenciāls netiek pilnvērtīgi izmantots. Vienlaikus Latvijā netrūkst kvalitatīvas un daudzveidīgas mūzikas dažādos žanros, kas spēj uzrunāt plašu auditoriju.
Priekšlikums paredz pakāpenisku un samērīgu pieeju, dodot radio nozarei vairākus gadus pielāgošanās procesam. Tas nerada aizliegumus un neatceļ radio staciju formātus, bet veicina līdzsvarotāku vietējā un ārvalstu satura klātbūtni ēterā.
Music Latvia uzskata, ka spēcīga vietējā mūzikas industrija ir ne tikai kultūras, bet arī ekonomiska vērtība, kas veicina nodarbinātību, eksportu, nodokļu ieņēmumus un Latvijas starptautisko atpazīstamību.
10.06.2026. 14:02
26-TA-928/5
Guntars Traubergs - SIA "EHR Mediju Grupa"
I. LIKUMPROJEKTA PRIEKŠMETS UN EHR POZĪCIJA
SIA “EHR Mediju Grupa”, reģ. Nr. 40103265914, (turpmāk – EHR vai Iesniedzēja) ir Latvijā vadošā komerciālo radiostaciju grupa, kuras sastāvā darbojas vairākas nacionālās apraides radiostacijas, piemēram, tādas kā:
“Eiropas Hitu Radio” (AS “Eiropas Hitu Radio”, reģistrācijas Nr. 40103130536);
“EHR SuperHits” (SIA "EHR SuperHits", reģistrācijas Nr. 40003952021);
“EHR Plus” (SIA “EHR Plus”, reģistrācijas Nr. 40003862211);
“EHR Latviešu Hiti” (SIA "EHR Latviešu Hiti", reģistrācijas Nr. 40003347006); un
“Retro FM Latvija” (SIA “Retro FM Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103866760),[1] kā arī vairāki tiešsaistes radio kanāli.
EHR ir izskatījusi likumprojektu Nr. 26-TA-928 “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk – Likumprojekts),[2] kurš ir izstrādāts pēc Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) iniciatīvas, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarāciju, kā arī uz Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadam.[3] Likumprojekts laikā no 2026. gada 28. maija līdz 2026. gada 11. jūnijam ir nodots publiskai apspriešanai.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās, palielinot latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās. Turklāt, Likumprojekts paredz pakāpenisku latviešu valodā radītas mūzikas un jaunrades fonogrammu obligātās kvotas ieviešanu komerciālajām radiostacijām, no 10% (2028. gadā) līdz 30% (2030. gadā), attiecinot šo prasību arī uz lielāko daļu raidīšanas laika no plkst. 07:00 līdz 20:00.
EHR pauž atbalstu latviešu mūzikas veicināšanas mērķim un to aktīvi realizē praksē, radiostacija “EHR Latviešu Hiti” jau šobrīd ir veltīta Latvijā radītai popmūzikai un sākotnēji noteiktās kvotas prasības jau izpilda. Tomēr EHR nepiekrīt Likumprojektā piedāvātajam risinājumam un uzskata, ka tas tā pašreizējā redakcijā nav pieņemams. Likumprojekts nesamērīgi ierobežo tādu radiostaciju tiesības, kuru formāti ir ilgstoši veidoti un nostiprināti ar NEPLP izsniegtajām apraides atļaujām, un kuru gadījumā kvotas izpilde ir objektīvi neiespējama, nesagraujot pašu formāta būtību. Rezultātā, radio stacijas, tajā skaitā EHR grupā ietilpstošās, būs spiestas vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu.
Ņemot vērā minēto, EHR turpmāk izklāsta konkrētus juridiskos un faktiskos iebildumus, kuriem Kultūras ministrijai (turpmāk – KM) būtu pievēršama uzmanība un jāapsver, vai Likumprojekts virzāms tālāk.
II. EHR NOZĪME LATVIJAS MEDIJU TELPĀ UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
EHR ir vēsturiski nozīmīgs un ilggadējs Latvijas mediju tirgus dalībnieks. EHR viena no galvenajām radiostacijām “European Hit Radio” (jeb “Eiropas Hitu radio”), kurš pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada 1. novembrī, kopš radio pirmsākumiem, kopā ar pārējiem grupas radio, veido un attīsta konsekventus radio formātus, izveidojot vienu no lielākajām komerciālo radiostaciju grupām Latvijā. EHR grupas darbības pamatā ir skaidri norobežotu un savstarpēji atšķirīgu radio formātu piedāvāšana dažādām klausītāju grupām, kas ir bijusi EHR ilgtermiņa stratēģija kopš tās dibināšanas.
EHR ir vadošā komerciālo radio programmu grupa Latvijā auditorijā līdz 40 gadu vecumam. EHR grupas radiostacijas kopumā sasniedz plašu un daudzveidīgu klausītāju auditoriju visā Latvijā, nodrošinot klausītājiem iespēju izvēlēties starp skaidri nošķirtiem un atšķirīgiem radio formātiem, kas ir tirgus dažādības un mediju plurālisma priekšnosacījums.
EHR grupā darbojas vairākas radiostacijas ar skaidri definētiem un savstarpēji atšķirīgiem formātiem, tajā skaitā:
“European Hit Radio” – Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ) valstu oficiālajās valodās radīts muzikālu darbu radio, kas ēterā skan jau kopš 2002. gada. Programmu veido algoritmiski, ik nedēļu apstrādājot Eiropas valstu mūzikas topu datus. Konkrētais radio ieņem pārliecinošas līderu pozīcijas Latvijā demogrāfiskajā grupā līdz 30 gadiem;
“EHR Superhits” – ES un EEZ valstu oficiālajās valodās radīts hitu radio, kas savā saturā aptver radītos hitus laika posmā no 2000. gada līdz pat mūsdienām. Radio darbojas kopš 2016. gada un tā formāts 2022. gadā tika arī paplašināts;
“EHR Latviešu Hiti” – Latvijā radītas popmūzikas radio, kas aptver hitus laika posmā no 90. gadiem līdz pat mūsdienām, ar uzsvaru uz mūsdienu hitiem un potenciālajiem jaunākajiem hitiem. Konkrētais radio darbojas jau kopš 2019. gada un radiostacija jau šobrīd atbilst Likumprojektā paredzētajām kvotu prasībām un apliecina, ka EHR nav svešs latviešu mūzikas popularizēšanas mērķis, gluži pretēji, tas jau ir praktiski realizēts.
“Retro FM” – radio programma atspoguļo modernu un dinamisku radio, kam ir disko koncepts. Programmā tiek atskaņota 70.-to, 80.-to, 90.-to un 2000-šo gadu pasaules populārākā mūzika, kur tiek atskaņots dziesmu mix ēterā angļu un krievu valodā. Radio pauž pārbaudītas vērtības mūzikas izvēlē.
“EHR Plus” – radio programmas mērķauditorija ir vecumā līdz 50 gadiem. Radiostacija atskaņo tikai aktuālus hitus krievu un angļu valodā, kuri spējuši iekļūt Eiropas spēlētāko dziesmu topos, tādējādi atspoguļojot tikai aktuālākos hitus, kuru pieprasījumu rada paši klausītāji.
EHR kā nozīmīgs saimnieciskās darbības veicējs komerciālo radio sfērā sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot darbavietas, maksājot nodokļus un veidojot Latvijas mediju vides dažādību. EHR ir arī biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) tiesību subjekts, kas regulāri veic autoratlīdzību maksājumus, tostarp par Latvijā reģistrētu autoru darbiem.
LIKUMPROJEKTA IETEKME UZ EHR SAIMNIECISKO DARBĪBU UN TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM
Likumprojekta piemērošana iznīcinās ilgstoši veidotus radio formātus
Likumprojektā paredzētās latviešu valodā radītas mūzikas kvotas radīs neatgriezenisku un nesamērīgu kaitējumu lielākajai daļai Latvijas komerciālo radio, tajā skaitā EHR grupas radiostacijām, pilnībā izjaucot to formātu integritāti un iznīcinot ilgtermiņa ieguldījumus, kas tajos veikti, paļaujoties uz līdz šim spēkā esošo normatīvo regulējumu un izsniegtajās apraides atļaujās noteiktajam programmas saturam.
Ievērojot augstāk aprakstīto radiostacijas “European Hit Radio” formātu, skaidri redzams, ka kopš tās dibināšanas 2002. gadā veido konsekventu un Latvijā unikālu radio formātu, kas tas nav patvaļīgs redakcionāls lēmums, bet gan objektīvs, tehnoloģiski balstīts Eiropas mūzikas tirgus atspoguļojums, kuru apzināti izvēlas tā klausītāji. Latviešu valodā radītas mūzikas obligātās kvotas piemērošana šai radiostacijai iznīcinātu tās formātu pilnībā, “European Hit Radio” vairs nebūtu tā pati radiostacija, kuru klausītāji izvēlās un kurai EHR ir veikusi ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus.
Tādā pašā mērā Likumprojekts skars radiostaciju “EHR Superhits”, kas, kā minēts iepriekš - darbojas skaidri norobežotā formātā, ar ES un EEZ valstu oficiālajās valodās radītu hitu atskaņošanu no 2000. gada līdz pat mūsdienām, un kuras formāts 2022. gadā ir paplašināts, tādējādi turpinot formāta attīstību atbilstoši izveidotā klausītāju loka gaumei un gaidām. Latviešu valodā radītas mūzikas obligātā kvota arī šīs radiostacijas formātu izjauktu pilnīgi un neatgriezeniski.
Turpretim radiostacija “EHR Latviešu Hiti”, kas darbojas kopš 2019. gada un ir pilnībā veltīta Latvijā radītai popmūzikai, jau šobrīd pilnībā atbilst Likumprojektā paredzētajām kvotu prasībām. Tomēr, tas pavisam noteikti nenozīmē, ka arī šādas radiostacijas netiek ietekmētas. Tās tiek ietekmētas un tām tiek radīti zaudējumi, jo paredzot kvotu ieviešanu visās komerciālajās radio stacijās, tas rada šādu staciju, kā “EHR Latviešu Hiti” vērtības samazināšanos. Vēl jo vairāk, rezultātā visas radio stacijas ERHR grupas ietvaros būs spiestas konkurēt viena ar otru, sadalot vienu un to pašu latviešu klausītāju tirgu. Minētais skaidri parāda, ka tādā veidā tiek iznīcinātas ne tikai radio stacijas, kas šobrīd atskaņo ne tikai latviešu valodā mūziku, bet arī tādas radio stacijas, kas jau šobrīd ir pilnībā veltītas latviešu valodas mūzikas atskaņošanai.
Turklāt, arī apsverot citu radiostaciju formātu, kā arī aprakstīts iepriekš, ir skaidrs, ka radiostacijas kā, piemēram, “Retro FM” tiek pilnībā iznīcinātas, jo tiek pamatā iznīcināts to ilgi veidotais un nostabilizējies mūzikas formāts.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 18. pantu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) izsniedz apraides atļaujas katrai radio programmai, un katra atļauja satur savu programmas koncepciju. Ja likumā tiktu ieviesta obligātā kvota, tā automātiski radītu kolīziju starp izsniegtajām apraides atļaujām un jauno likuma normu. Saskaņā ar vispārīgo tiesību principu, ka jaunāka norma prevalē pār iepriekšējo,[4] šajā gadījumā nozīmētu, ka radio, kas godprātīgi darbojušies atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām un veikuši ieguldījumus konkrētu formātu attīstībā, tiek pakļauti pēkšņām un nesamērīgām prasībām, tādējādi radot nesamērīgu ekonomisko kaitējumu.
Plānotais Likumprojekts nesamērīgi ierobežo klausītāju izvēles brīvību un raidorganizāciju redakcionālo neatkarību
EHR grupas saimnieciskās darbības pamatā ir apzināta un ilgtermiņā īstenota stratēģija – piedāvāt klausītājam skaidri norobežotus, tematiskus radio formātus, nodrošinot patērētāja izvēles brīvību un mediju daudzveidību. Klausītājs, kurš vēlas saņemt mūzikas pakalpojumu ES valstu oficiālajās valodās, apzināti izvēlas “European Hit Radio”. Klausītājs, kurš vēlas latviešu popmūziku, mērķtiecīgi izvēlas “EHR Latviešu Hiti” un tamlīdzīgi. Jauktu formātu piedāvājums jau šobrīd ir plaši pieejams citās Latvijas radiostacijās, kas nozīmē, ka tirgū pastāv daudzveidīgs piedāvājums dažādām klausītāju grupām.
Obligātā kvota atņemtu klausītājiem šo izvēles iespēju un iznīcinātu tirgus daudzveidību, ko EHR grupas vairāk nekā divdesmit gadu darbība ir radījusi. Satura kvotas kā satura ierobežojums ir uzskatāmas par šo tiesību ierobežojumu, kura samērīgums ir izvērtējams atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinātajam tiesību ierobežojuma samērīguma testam.[5]
Likumprojekta radītā regulatīvā nevienlīdzība vēl vairāk pastiprina minēto risku. Digitālās mūzikas straumēšanas platformas, piemēram, “Spotify”, “Apple Music”, “YouTube” un citas, nav pakļautas Likumprojektā paredzētajām kvotu prasībām, lai gan tās arvien vairāk aizstāj tradicionālo radio kā mūzikas patēriņa kanālu, īpaši jauniešu auditorijā. Šāds regulējums rada būtisku nevienlīdzību starp tradicionālajiem radio operatoriem, kuriem kvotas tiks piemērotas, un digitālajām platformām, kurām tās netiks piemērotas. Praktiskā secinājums ir acīmredzams, klausītāji, kuri vēlas Eiropas hitu formātu bez latviešu valodas kvotas ierobežojuma, vienkārši pāries uz iepriekš minētajām digitālajām platformām, līdz ar to Likumprojekts nesasniegs savu deklarēto mērķi, bet vienlaikus nodarīs ievērojamus zaudējumus tradicionālajiem komerciālo radio operatoriem. Šo tendenci apstiprina arī EHR veiktās auditorijas aptaujas dati, proti, uz jautājumu “Kur Tu parasti klausies savu iemīļoto mūziku?” 42,86% respondentu minējuši “Spotify”, 19,05% – “YouTube”, 14,29% – citus kanālus, savukārt tradicionālo radio minējuši 23,81% respondentu.[6] Atsevišķā aptaujā par klausīšanās ierīcēm 56,1% norādījuši, ka radio klausās telefonā, un 7,32% – datorā, kas kopumā veido 63,42% no aptaujātajiem, kuri radio saturu patērē digitālajās ierīcēs, faktiski tādās pašās ierīcēs, kurās tieši konkurē neregulētās straumēšanas platformas, savukārt, tikai 36,59% norādījuši, ka klausās radio mašīnā.[7] Minētie dati ilustrē skaidru tendenci, būtiska un pieaugoša auditorijas daļa, īpaši jauniešu vidū, mūzikas saturu patērē platformās, uz kurām Likumprojektā paredzētās kvotas neattiecas, tādēļ regulatīvā sloga uzlikšana vienīgi vietējiem radio operatoriem nevar tikt uzskatīta par efektīvu un samērīgu instrumentu Likumprojekta mērķu sasniegšanai.
Papildus jāuzsver, ka obligātā kvota neatbilst faktiskajam klausītāju pieprasījumam. Komerciālie radio operatori ir saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas konkurences apstākļos un kuru galvenais ienākumu avots, reklāmas ieņēmumi, ir tieši atkarīgs no klausītāju auditorijas apmēra. Ja latviešu valodā radīta mūzika tiktu plašāk pieprasīta konkrētās klausītāju grupās, komerciālie radio to jau raidītu bez jebkāda normatīva regulējuma, tas ir elementārs tirgus mehānisma darbības princips. Norādāms arī, ka saskaņā ar AKKA/LAA Atklātības ziņojumu par 2024. gadu Latvijā reģistrētiem autoriem 2024. gadā tika izmaksāti 72 016 EUR, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 EUR. Šī disproporcija vēl jo vairāk pastiprina risku, ka Likumprojekta radīto ekonomisko kaitējumu rezultātā autoratlīdzību plūsma uz Latvijā reģistrētiem autoriem var samazināties, kas ir tieši pretēji Likumprojekta deklarētajam mērķim.[8]
Likumprojekts pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, nepamatoti atbrīvojot sabiedriskos medijus no kvotu prasībām
Likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 24.2 panta piektās daļas redakcija paredz, ka tajā noteiktās latviešu valodā radītas mūzikas kvotas neattiecas uz sabiedriskajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Kā norādīts Likumprojekta anotācijā,[9] sabiedriskais medijs no kvotu piemērošanas tika atbrīvots, pamatojot ar to, ka sabiedriskais medijs jau šobrīd izpilda 30% vietējās mūzikas īpatsvaru un tiek regulēts sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. EHR norāda, ka šis pamatojums ir nepietiekams, lai attaisnotu būtiski atšķirīgu attieksmi pret savstarpēji salīdzināmiem tirgus dalībniekiem.
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nostiprina vienlīdzīgas attieksmes principu, saskaņā ar kuru valsts izturas pret visiem vienādi. Šajā gadījumā gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji ir EPLL subjekti (2. pants), kas darbojas vienā tirgū un kas ietekmē Latvijas klausītāju mūzikas patēriņa paradumus. Tādēļ to atšķirīgais regulējums attiecībā uz vienām un tām pašām kvotu prasībām prasa pārliecinošu un objektīvu pamatojumu.
EHR uzsver, ka KM organizētajā apspriešanas procesā sabiedriskais medijs panāca sev izdevīgu izņēmumu, pamatojot ar to, ka kvotas izjauktu tā programmas koncepciju. Šis arguments ir tieši identisks tam, ko EHR izvirza attiecībā uz “European Hit Radio”, “EHR Superhits” un citu radio staciju formātiem, proti, kvotas iznīcinātu šo staciju ilgstoši veidotās programmas koncepcijas. Ja formāta integritātes aizsardzība ir pietiekams pamats atbrīvot sabiedrisko mediju no kvotu prasībām, tad šis pats princips ir jāattiecina vienlīdzīgi uz visiem raidorganizāciju veidiem, tostarp uz komerciālajiem medijiem, kuru formāti ir tikpat skaidri definēti un kuru klausītāju loks ir tikpat konsekventi izveidots.
Turklāt EHR vērš uzmanību uz to, ka sabiedriskā medija funkcija, pēc savas būtības ir eksperimentēt, izmēģināt jaunas pieejas un demonstrēt sabiedrībai nozīmīgu saturu arī tad, ja tas nav komerciāli izdevīgi. Sabiedriskā medija finansēšanas modelis, valsts budžeta finansējums, tam nodrošina šādu iespēju neatkarīgi no auditorijas lieluma. Komerciālie mediji savukārt pastāv vienīgi no reklāmas ieņēmumiem, kas ir tieši proporcionāli klausītāju skaitam. Ja Likumprojekta mērķis ir pārbaudīt, vai kvotas ir efektīvs instruments latviešu mūzikas popularizēšanai, tad sabiedriskajam medijam, kurš ir vismazāk pakļauts komerciāliem riskiem, vajadzētu būt pirmajam uz kuru šis regulējums attiektos.
Likumprojekts neatbilst normatīvi noteiktajām prasībām par ietekmes novērtēšanu un rada ekonomiskus riskus
EHR konstatē, ka Likumprojekta anotācijai noteikto pienākumu, izvērtēt likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, izpilda tikai daļēji: anotācijā ir norādīts prognozētais papildu autoratlīdzību apjoms Latvijas māksliniekiem (pie 10% kvotas – 59 391 EUR gadā, pie 30% kvotas – 208 502 EUR gadā), taču nav sniegts vērtējums par Likumprojekta negatīvo ietekmi uz komerciālo radio operatoru reklāmas ieņēmumiem, auditorijas dinamiku, nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā vai nozares kopējo saimniecisko darbību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas, kurās Latvijā radīta mūzika tika atskaņota vidēji 19% no visa raidlaika, un, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radiostacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5% latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār. Šie dati liecina, ka lielākā daļa komerciālo radio operatoru no spēkā esošā stāvokļa līdz Likumprojektā paredzētajam 30% mērķim ir jāveic fundamentālas programmas izmaiņas. Tomēr anotācijā nav veikts nekāds aprēķins par to, cik lielu auditorijas daļu šādas izmaiņas var izraisīt zaudēšanu, un attiecīgi, kāda būtu ietekme uz reklāmas cenām, reklāmas tirgus kopējo apjomu un valsts budžeta ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un darba devēju sociālajām iemaksām.
Attiecībā uz Likumprojektā solītajiem papildu autoratlīdzību ieņēmumiem, EHR norāda, ka anotācijā ietvertie aprēķini ir hipotētiski un neņem vērā vismaz divus būtiskus faktorus. Pirmkārt, AKKA/LAA autoratlīdzību sadales mehānismi paredz, ka lielākā daļa ieņēmumu nonāk pie tiem autoriem un izpildītājiem, kuru darbi tiek atskaņoti visbiežāk, tas nozīmē, ka papildu ieņēmumi koncentrēsies jau šobrīd populāru autoru rokās, nevis pie jauniem vai mazpazīstamiem latviešu mūziķiem, kurus Likumprojekts formāli vēlas atbalstīt. Otrkārt, ja Likumprojekta ieviešanas rezultātā kopējā komerciālo radio auditorija samazināsies, arī AKKA/LAA kopējie ieņēmumi no radio autoratlīdzībām samazināsies, tādējādi padarot anotācijā solītos papildu ieņēmumus par nereālistiskiem.
Visbeidzot, EHR vērš uzmanību uz risku, ka obligātā kvota var negatīvi ietekmēt latviešu mūzikas kopējo kvalitātes uztveri. Situācijā, kurā radio operatori ir spiesti aizpildīt noteiktu procentuālo skaitu ar latviešu valodā radītu saturu neatkarīgi no tā mākslinieciskās vai komerciālās kvalitātes, tirgū var nonākt darbi, kurus radio brīvprātīgi nebūtu raidījis. Tas apdraud pašu latviešu mūzikas tēlu un reputāciju klausītāju acīs, kas ir tieši pretēji Likumprojekta deklarētajam mērķim.
Likumprojektā izmantotās definīcijas ir neprecīzas un rada juridisku nenoteiktību
Likumprojekts ievieš divas jaunas juridiskās definīcijas “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā” un “jaunrades fonogrammas”, kuru definīcijas ir ietvertas Likumprojekta 1. pantā. EHR uzskata, ka abas definīcijas satur būtiskas neskaidrības, kas praksē radīs juridisku nenoteiktību raidorganizācijām, apgrūtinās NEPLP uzraudzības funkcijas izpildi un potenciāli radīs situācijas, kurā tiek piemērotas sankcijas par pārkāpumiem, kuru sastāvs nav pietiekami skaidri definēts.
Attiecībā uz “fonogrammas latviešu valodā” definīciju, Likumprojekts to definē kā “fonogrammas, kas ietver latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus neatkarīgi no izpildītāja vai autora”. Šī definīcija rada vismaz šādas nenoteiktības:
valodas un mākslinieka kritērijs: definīcija balstās vienīgi uz valodas kritēriju, nevis uz izpildītāja vai autora piederību Latvijai. Tādēļ plaši pazīstama latviešu mākslinieka dziesma angļu, krievu vai citā valodā kvotā neiekļaujas, lai gan izpildītājs ir Latvijas mākslinieks ar plašu vietējo auditoriju. Vienlaikus ārvalstu mākslinieks, kurš ierakstījis dziesmu latviešu valodā, kvotā iekļautos pilnā apmērā. Šāds rezultāts ir acīmredzami pretrunā ar Likumprojekta deklarēto mērķi;
jēdziena “izpildīts latviešu valodā” apjoms: nav skaidrs, vai pietiek ar to, ka dziesmas refrēns vai atsevišķas frāzes ir latviešu valodā, vai arī visam teksta saturam jābūt latviešu valodā. Nav arī skaidrs, kā klasificēt dziesmas, kurās latviešu valoda mijas ar citu valodu.
Attiecībā uz “jaunrades fonogrammas” definīciju, Likumprojekts to definē kā “fonogrammas, kas radītas pēdējo piecu kalendāro gadu laikā un ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs”, turklāt nosakot, ka fonogrammai jāatbilst vismaz diviem no pieciem kritērijiem (Latvijas pilsonis ir vārdu autors, mūzikas autors, izpildītājs, producents vai fonogramma publicēta Latvijā). Šī definīcija rada vismaz šādas nenoteiktības:
“Radīts pēdējo piecu gadu laikā” - nav skaidrs, vai “radīšanas” datums ir pirmreizējas ierakstīšanas datums studijā, fonogrammas publicēšanas (izlaišanas) datums, autortiesību reģistrācijas datums AKKA/LAA vai cits datums. Šī neskaidrība ir būtiska, jo atkarībā no izvēlētā kritērija viena un tā pati dziesma var iekļauties vai neiekļauties kvotā;
dziesmu “remiksi”, “kover” versijas un jauni izpildījumi: nav skaidrs, vai esošas dziesmas “remiksēšana”, “kover” versijas ierakstīšana vai jaunā izpildījuma radīšana tiek uzskatīta par “jaunas fonogrammas radīšanu” piecu gadu laikā, vai arī šādi darbi tiek vērtēti pēc sākotnējā darba radīšanas datuma. Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka šo versiju veidošana ir plaši izplatīta prakse;
“Fonogrammas publicēšana veikta Latvijā” - digitālajā vidē, kurā lielākā daļa fonogrammu tiek publicētas starptautiskās platformās (piemēram, “Spotify” vai “Apple Music”), nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, vai publikācija veikta Latvijā. Šis kritērijs nav verificējams ar objektīviem rādītājiem;
dziesmas, kas radītas pirms pieciem gadiem, bet radio sāktas atskaņot vēlāk - nav skaidrs, vai kvotas izpildei ir būtisks brīdis, kad dziesma sāka tikt atskaņota konkrētajā radiostacijā, vai arī tikai tās radīšanas datums. Praksē bieži vien populāras dziesmas radio tiek atskaņotas gadiem pēc to radīšanas.
Minētās definīciju neskaidrības nav maznozīmīgas formālas detaļas, tās rada tiešu praktisku problēmu raidorganizācijām, kuras ir atbildīgas par kvotu ievērošanu un kuras var tikt sodītas par to neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Situācijā, kurā “jaunrades fonogrammas” definīcija ļauj dažādas interpretācijas, raidorganizācija nevar ar pietiekamu noteiktību novērtēt, vai tā izpilda vai neizpilda normatīvā akta prasības.
Visbeidzot, EHR norāda uz fundamentālu mērķa neskaidrību, Likumprojekts vienlaikus deklarē divus savstarpēji neatbilstošus mērķus: (i) latviešu valodas klātbūtnes stiprināšanu mediju telpā un (ii) Latvijas autoru, izpildītāju un producentu darbību veicināšanu. Tie ir divi atšķirīgi politikas mērķi, kuriem ir atšķirīgi instrumenti. Valodas kritērijs (fonogrammas latviešu valodā) kalpo pirmajam mērķim, savukārt pilsonības kritērijs (jaunrades fonogrammas), otrajam. Likumprojekts apvieno abas pieejas vienā normatīvā aktā, nenosakot to savstarpējo hierarhiju un neizskaidrojot, kāpēc tieši šāda kombinācija ir izvēlēta kā vispiemērotākais instruments abu mērķu sasniegšanai.
Likumprojekts neatrisina jautājumu par kvotu attiecināmību – katrai programmai atsevišķi vai raidorganizācijai kopumā
Likumprojekta 24.2 pants nosaka kvotu prasības, taču tajā nav skaidri noteikts, vai tās attiecas uz katru atsevišķu apraides atļauju (t.i., katru programmu individuāli) vai uz raidorganizāciju kā vienotu saimnieciskās darbības veicēju kopumā, ietverot visas tā pārvaldītās programmas. Šis jautājums ir ne tikai tehniska rakstura, bet no tā atbildes ir tieši atkarīga kvotu praktiski piemērojamā sistēma un to ietekme uz dažādu formātu radiostacijām.
Ja kvotas tiek attiecinātas uz katru atsevišķu programmu, NEPLP izsniegtajā apraides atļaujā norādītā programmas koncepcija un tajā noteiktais muzikālais formāts vairs nevar kalpot kā programmas satura ietvars neatkarīgi no tā, vai konkrētais formāts latviešu valodā radītas mūzikas pietiekamu repertuāru faktiski nodrošina. Tādēļ šis modelis ir problemātisks attiecībā uz vairākiem žanru formātiem, piemēram, džeza, klasiskās mūzikas, elektroniskās mūzikas un citu žanru stacijām, kurās latviešu valodā radītu darbu repertuārs ir objektīvi ierobežots neatkarīgi no raidorganizācijas gribas. Vienlaikus šis modelis ir problemātisks arī attiecībā uz “European Hit Radio” un “EHR Superhits” formātiem, kuru gadījumā kvotas izpilde ir objektīvi neiespējama, nesagraujot pašu formāta būtību.
Gadījumā, ja kvotas tiek attiecinātas uz raidorganizāciju kopumā, EHR gadījumā tas nozīmētu, ka programma “EHR Latviešu Hiti”, varētu kompensēt vismaz lielāko daļu no to programmu kvotu izpildes, kuru formāts latviešu repertuāru objektīvi ierobežo. Šāds modelis ir juridiski pamatotāks, ekonomiski saprātīgāks un sasniedzamāks bez būtiska kaitējuma atsevišķu programmu formātu integritātei, vienlaikus pilnībā sasniedzot Likumprojekta deklarēto mērķi – nodrošināt latviešu valodā radītas mūzikas klātbūtni radio telpā kopumā.
Salīdzinājumam norādāms, ka Igaunijā konkrētu mūzikas procentuālo kvotu likuma tekstā tieši nav noteikts, konkrētie rādītāji ir iestrādāti individuālo radio licenču nosacījumos, ko nosaka regulators, ievērojot katras stacijas konkrētā formāta īpatnības.[10] Šāds modelis nodrošina regulatora kontroli, vienlaikus saglabājot elastību attiecībā uz dažādiem formātiem. Francijā savukārt kvotas attiecas uz plašu mūzikas franču valodā repertuāru, kas aptver ne tikai Franciju, bet arī Beļģiju, Šveici, Kanādu un citas frankofonās valstis, kopumā miljoniem darbu.[11] Latviešu valodā radītas mūzikas repertuārs ir ievērojami šaurāks un objektīvi ierobežots, kas padara tieša Francijas modeļa pārņemšanu nesaprātīgu un nesamērīgu Latvijas mediju tirgus apstākļiem.
Ņemot vērā minēto, EHR aicina KM Likumprojektā skaidri noteikt, ka kvotu prasības tiek attiecinātas uz raidorganizāciju kopumā, nevis uz katru atsevišķu programmu, un ka raidorganizācijai ir tiesības kvotu izpildi nodrošināt, sadalot to starp savām programmām atbilstoši katras programmas formātam un repertuāra pieejamībai. Šāds risinājums sasniegtu Likumprojekta mērķi, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un nodrošinot Latvijas radio tirgus daudzveidības saglabāšanu.
Likumprojekts pārkāpj tiesiskās paļāvības principu
Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamata stūrakmeņiem, ko Latvijas Satversmes tiesa ir konsekventi atzinusi savā judikatūrā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “likumdevējam, pieņemot tiesību normu, vienmēr ir jāpārliecinās par tās ietekmi uz pastāvošajām tiesiskajām attiecībām. Būtiski ir tas, lai šādā gadījumā likumdevējs nosaka saudzējošu pārejas periodu vai pienācīgu kompensāciju.”[12] Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka personai, kura ir rīkojusies atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un uz tā pamata veidojusi savas tiesiskās attiecības, ir tiesības paļauties uz šā regulējuma stabilitāti un noturību. Šāda paļāvība ir konstatējama, pirmkārt, ja personai ir bijis objektīvs pamats paļauties uz attiecīgu valsts rīcību vai tiesisko regulējumu, otrkārt, ja persona uz šo pamatu ir reāli paļāvusies un attiecīgi organizējusi savu rīcību, un, treškārt, ja šāda paļāvība konkrētajos apstākļos ir aizsardzības vērta. Līdz ar to valstij, mainot tiesisko regulējumu, ir jānodrošina, ka šīs pamatotās gaidas netiek aizskartas pēkšņi un bez pienācīgas saudzēšanas.[13]
EHR kā komerciāls operators kopš 2002. gada ir veicis ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus konkrētu radio formātu attīstībā – tehniskajā infrastruktūrā, darbiniekos, mūzikas licencēšanas līgumos ar AKKA/LAA, mārketingā un klausītāju bāzes veidošanā. Šie ieguldījumi ir veikti, paļaujoties uz NEPLP izsniegtajās apraides atļaujās nostiprinātajām programmas koncepcijām un spēkā esošo normatīvo regulējumu. Apraides atļaujas ar tajās noteiktajām programmas koncepcijām radīja EHR leģitīmu paļāvību par to, ka uzņēmējdarbības vide, kurā šie ieguldījumi tiek veikti, ilgtermiņā paliks stabila. Likumprojekts šo paļāvību pārkāptu, būtiski mainot normatīvās prasības attiecībā uz programmām, kuru formāts jau ir institucionāli apstiprināts.
Papildus norādāms, ka tiesiskās paļāvības principa pārkāpums šajā gadījumā izpaužas trīs savstarpēji saistītos aspektos. Pirmkārt, EHR ir noslēgusi ilgtermiņa līgumsaistības ar mūzikas producentiem, reklāmdevējiem un formāta konsultantiem, kuru pamatā ir konkrētu radio formātu pastāvēšana. Šo saistību pirmstermiņa izbeigšana vai grozīšana, ko Likumprojekta izpilde prasītu, radītu tiešus finansiālus zaudējumus, kurus EHR nav bijis pamata paredzēt normatīvā regulējuma maiņas rezultātā. Otrkārt, latviešu valodā radītas mūzikas un “jaunrades fonogrammu” uzskaites un verificēšanas metodika Latvijā šobrīd nepastāv, tās izstrāde prasa AKKA/LAA, NEPLP un raidorganizāciju koordinētu sadarbību un ievērojamu laiku. Kvotu stāšanās spēkā pirms šādas metodikas izstrādes radītu situāciju, kurā raidorganizācija nav spējīga droši novērtēt, vai tā izpilda vai neizpilda normatīvā akta prasības. Treškārt, noteiktos žanros un formātos latviešu valodā radītu darbu repertuārs ir objektīvi ierobežots, proti, situācijā, kurā kvota stājas spēkā nekavējoties, raidorganizācija var nonākt kvotu neizpildē neatkarīgi no tās gribas, jo atbilstošs mūzikas materiāls vienkārši nepastāv pietiekamā apjomā.
Ņemot vērā minēto, lai arī EHR, balstoties uz šajā Vēstulē apkopotajiem argumentiem un faktiskajiem apstākļiem, neatbalsta nekādā mērā šāda Likumprojekta regulējuma ieviešanu kopumā, tomēr, papildus uzskata arī, ka Likumprojekts tā pašreizējā redakcijā neatbilst tiesiskās paļāvības principam. Starp citiem izklāstītiem argumentiem, tas tajā skaitā nav pieņemams tādēļ, ka neparedz samērīgu pārejas periodu, kas ļautu raidorganizācijām pakāpeniski pielāgoties jaunajām prasībām, saglabājot esošo ilgtermiņa saistību izpildi un organizējot nepieciešamās pārmaiņas formātu un programmu struktūrā. EHR norāda, ka Likumprojektā jau paredzētā pakāpeniskā kvotu ieviešana (10% no 2028. gada, 20% no 2029. gada, 30% no 2030. gada) pati par sevi ir nepietiekama, jo tā nosaka kvotu apmēra pakāpeniskumu, bet nerisina jautājumu par to, kā raidorganizācijām, kurām šo kvotu izpilde prasa fundamentālas formātu izmaiņas, ir jārīkojas attiecībā uz esošajām ilgtermiņa saistībām.
IV. LIKUMPROJEKTA PIEŅEMŠANA TĀ PAŠREIZĒJĀ REDAKCIJĀ RADĪS TIEŠUS FINANSIĀLUS ZAUDĒJUMUS
Kā izklāstīts III. nodaļas g) apakšpunktā, EHR ilgtermiņa ieguldījumi un apraides atļaujās nostiprinātās programmas koncepcijas rada tieši pierādāmu saikni starp Likumprojektu un finansiāliem zaudējumiem. EHR zaudējumi, ko radītu Likumprojekts, ir vērtējami vairākos savstarpēji saistītos aspektos, un to kopējais apmērs mērāms miljonos eiro, kurus attiecīgi EHR būtu spiests piedzīt no valsts, balstoties uz to, ka ir pieņemts šāds regulējums, kas vistiešākajā mērā šos miljoniem eiro zaudējumus arī rada.
Minētie ievērojamā apjoma zaudējumi, kā minēts augstāk, rodas no vairākiem savstarpēji saistītiem aspektiem:
Pirmkārt, tiešie investīciju zaudējumi - EHR ir iegādājusies vairākas radiostacijas, tostarp, minēto “Retro FM Latvija” un “EHR Latviešu Hiti” (iepriekš darbojās ar citu nosaukumu), tieši to jau izveidoto un nostabilizēto mūzikas formātu dēļ. Šo radiostaciju iegādes saimnieciskā vērtība ir tieši cieši saistīta ar attiecīgo formātu integritāti, ja obligātā kvota šos formātus iznīcina, tad arī iegādes darījumu saimnieciskā vērtība tieši un proporcionāli samazinās. Turklāt, atkārtoti vēršama uzmanība uz faktu, ka radiostacija “EHR Latviešu Hiti”, lai gan tā jau šobrīd atbilst kvotu prasībām, zaudēs saimniecisko vērtību it īpaši tāda iemesla dēļ, ka tai nāksies konkurēt ar vēl vairākām radiostacijām, tajā skaitā, savas grupas jeb EHR grupas radiostacijām, ar kurām iepriekš nebija jākonkurē un jādala auditorija.
Otrkārt, negūtā nākotnes peļņa - piespiedu formātu maiņa iznīcinās klausītāju lojalitāti, kas ir gadiem ilga un finansiāli ietilpīga procesa rezultāts. Klausītāju auditorijas samazināšanās tieši un ilgtermiņā samazinās reklāmas ieņēmumus, kas ir EHR grupas kā komerciāla uzņēmuma galvenais ienākumu avots. Šie zaudējumi nav vienreizēji, tie uzkrājas gadu gaitā un to kumulatīvais apmērs ievērojami pārsniedz Likumprojekta anotācijā prognozētos ieguvumus.
Treškārt, vēsturiskie ieguldījumi zīmolu attīstībā - “European Hit Radio”, “EHR Superhits” un “EHR Plus” radio formāti un zīmoli ir gadiem ilga darba, formātu izveides un ievērojamu mārketinga investīciju rezultāts. Šie ieguldījumi zaudēs vērtību valsts noteikta regulējuma rezultātā, kas ir standarta situācija, kurā rodas un kvalificējama valsts atbildība par tiesisko regulējumu.
Latvijas Republikas Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums paredz tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzinājumu, ja valsts tiesiskais regulējums ir atzīts par prettiesisku vai ja tā piemērošana ir radījusi personai tiešus un pierādāmus zaudējumus. EHR norāda, ka gadījumā, ja Likumprojekts tiks pieņemts tā pašreizējā redakcijā un tā piemērošanas rezultātā tiks nodarīti ievērojami finansiāli zaudējumi, EHR ir tiesīga un arī nekavēsies izmantot visus tai normatīvajos aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp vēršanos tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas būs radies vai pierādāmi sagaidāms, ka radīsies Likumprojekta īstenošanas rezultātā. Tajā skaitā, EHR, šāda Likumprojekta īstenošanas likuma formātā gadījumā, būs tiesības vērsties Satversmes tiesā.
EHR norāda, ka normatīvā akta projekta izstrādātāja pienākums ir izvērtēt visas iespējamās tā pieņemšanas juridiskās sekas, tostarp valsts iespējamo atbildību pret skartajiem uzņēmējdarbības subjektiem. Ievērojot, ka Likumprojekts ietekmē visas komerciālās radiostacijas Latvijā, iespējamo prasību un tiesvedību izmaksu kumulatīvais apmērs varētu būt ievērojams un valsts budžetam nesamērīgs salīdzinājumā ar Likumprojekta deklarētajiem ieguvumiem.
V. PRIEKŠLIKUMI LIKUMPROJEKTA PILNVEIDEI
Ievērojot iepriekš izklāstītos juridiskos un faktiskos iebildumus, EHR piedāvā šādus konkrētus priekšlikumus Likumprojekta pilnveidei, kuru īstenošana ļautu sasniegt Likumprojekta deklarētos mērķus, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un tiesiskās paļāvības principu, kā arī mediju plurālisma prasības:
Kvotu piemērošana raidorganizācijai kopumā, nevis katrai programmai atsevišķi. Saprātīgāks un juridiski pamatotāks modelis būtu kvotu noteikšana raidorganizācijas līmenī, kur raidorganizācija var sadalīt kvotu izpildi starp savām programmām atbilstoši katras programmas formātam un repertuāra pieejamībai. Šāds modelis pilnībā sasniegtu Likumprojekta mērķi, vienlaikus saglabājot individuālo programmu formātu integritāti un klausītāju izvēles brīvību. EHR aicina Likumprojektā skaidri noteikt, ka kvotu prasības attiecas uz raidorganizāciju kopumā, un uzdot NEPLP izstrādāt attiecīgu uzraudzības metodiku.
Atbrīvojums vai individuāli pielāgoti nosacījumi radiostacijām ar skaidri definētu ārvalstu mūzikas formātu. Ievērojot, ka sabiedriskais medijs no kvotu piemērošanas tika atbrīvots, pamatojot ar to, ka sabiedriskais medijs jau šobrīd izpilda 30% vietējās mūzikas īpatsvaru, un ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, EHR aicina Likumprojektā paredzēt analogu mehānismu komerciālajiem medijiem ar skaidri definētu ārvalstu mūzikas formātu, proti, iespēju NEPLP izsniegt individuālus atbrīvojumus vai pielāgotus kvotas apmērus, ievērojot konkrētās apraides atļaujas programmas koncepciju. Šāds mehānisms ļautu saglabāt radio tirgus daudzveidību, vienlaikus nodrošinot, ka Likumprojekta mērķi tiek sasniegti caur tām programmām, kuru formāts latviešu mūzikas iekļaušanu faktiski pieļauj. Vienlaikus, norādāms, ka atbrīvojot sabiedriskos medijus no kvotu izpildes pienākuma, tiek ievērojami pārkāpts vienlīdzības princips, tādējādi, pirms virzīt Likumprojektu tālāk, ir jāparedz vienlīdzīgi noteikumi gan komerciālajiem, gan sabiedriskajiem medijiem.
Igaunijas regulatīvā modeļa pārņemšana – kvotas licenču, nevis likuma līmenī. Igaunijā konkrētu mūzikas procentuālo kvotu likuma tekstā tieši nav noteikts, konkrētie rādītāji ir iestrādāti individuālo radio licenču nosacījumos, ko nosaka Igaunijas Regulators, ievērojot katras stacijas konkrētā formāta īpatnības. EHR aicina KM apsvērt šāda modeļa ieviešanu Latvijā, uzdodot NEPLP Likumprojekta vietā vai papildus tam noteikt katras raidorganizācijas apraides atļaujā individuālu latviešu mūzikas īpatsvara prasību atbilstoši konkrētās programmas formātam un repertuāra pieejamībai. Šāds modelis nodrošinātu regulatīvo kontroli un elastību vienlaikus, kā arī ļautu NEPLP reaģēt uz tirgus izmaiņām bez nepieciešamības grozīt likumu.
Brīvprātīgas iesaistes stimulēšana kā alternatīvs vai papildinošs instruments. Proporcionalitātes princips prasa, lai mērķi tiktu sasniegti ar vismazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Pirms obligātu kvotas piemērošanas EHR aicina izvērtēt fiskālos stimulus, nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas brīvprātīgi nodrošina latviešu mūzikas noteiktu īpatsvaru savās programmās, vai tiešu publisko finansējumu jaunu latviešu mūzikas darbu producēšanai, tādējādi paplašinot pieejamo repertuāru un novēršot objektīvo repertuāra ierobežotības problēmu, kas skar noteiktus žanrus.
Gadījumā, ja tomēr regulējums tiek ieviests, jāveic samērīga pārejas perioda un uzskaites metodikas izstrāde pirms kvotu stāšanās spēkā. EHR norāda, ka Likumprojektā jau paredzētā pakāpeniskā kvotu ieviešana pati par sevi ir nepietiekama, jo tā nosaka kvotu apmēra pakāpeniskumu, bet nerisina jautājumu par to, kā raidorganizācijām, kurām šo kvotu izpilde prasa fundamentālas formātu izmaiņas, ir jārīkojas attiecībā uz esošajām ilgtermiņa saistībām. Ir jāparedz skaidrs pārejas periods, kura laikā radiostacijām būtu iespēja sagatavoties šādām fundamentālām izmaiņām un kur tiktu arī skaidri definēts, kā radiostacijām rīkoties un sagatavoties.
VI. LŪGUMI
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, EHR lūdz, pirms Likumprojekta tālākas virzības:
Noteikt, ka Likumprojektā paredzētās latviešu mūzikas kvotas netiek attiecinātas uz radiostacijām ar skaidri definētu ārvalstu mūzikas formātu, kas institucionāli nostiprināts NEPLP izsniegtajās apraides atļaujās.
Nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, piemērojot kvotu prasības vienādi gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem.
Veikt pilnvērtīgu ekonomiskās ietekmes novērtējumu, tostarp aprēķinot Likumprojekta ietekmi uz reklāmas ieņēmumiem, klausītāju auditoriju un valsts budžeta ieņēmumiem.
Izvērtēt kvotu noteikšanu raidorganizācijas, nevis katras programmas līmenī, kā juridiski pamatotāku.
Precizēt Likumprojektā ietverto “jaunrades fonogrammas” definīciju, nosakot viennozīmīgus un objektīvi verificējamus kritērijus, tostarp skaidru “radīšanas” datuma definīciju, kā arī “remiksu” un “kover” versiju statusu kvotu izpildes kontekstā.
Paredzēt Likumprojektā tiesības raidorganizācijām ar objektīvi nesavienojamu programmas koncepciju lūgt NEPLP individuālu pārejas perioda pagarinājumu, kā arī pienākumu NEPLP sadarbībā ar AKKA/LAA un raidorganizācijām izstrādāt kvotu uzskaites metodiku pirms kvotu stāšanās spēkā 2028. gadā.
Veikt atbilstošu un pilnvērtīgu Likumprojekta atbilstības pārbaudi attiecībā uz tiesiskās paļāvības principu, vienlīdzīgas attieksmes principu un proporcionalitātes principu.
[1] NEPLP. Mediji. Programmas. Pieejams: https://www.neplp.lv/lv/programmas-1.
[2] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[3] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[4] Lex posterior derogat priori. J.Neimanis. Ievads tiesībās, 2004. 167. lpp.
[5] Skat. LR Satversmes tiesa. Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesas praksē. 2015. Pieejams: https://www.satversmestiesa.lv/lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse, Senāta 2007 .gada 17. maija spriedumu lietā SKA–3/2007, Senāta 2016. gada 8. jūlija spriedumu lietā SKA– 801/2016, Senāta 2020. gada 30. septembra spriedumu lietā SKA– 58/2020.
[6] Pielikums Nr. 1.
[7] Pielikums Nr. 2.
[8] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[9] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[10] Skat. Igaunijas Mediju pakalpojuma likumu (Meediateenuste seadus).
[11] Skat. BBC News. French rebel over music language quotas. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-europe-34422307 un ARCOM. Song quotas on the radio. Pieejams: https://www.arcom.fr/en/about-us-our-missions/promoting-and-protecting-content-creation-production-and-distribution/song-quotas-radio#:~:text=for%20radio%20stations%20specializing%20in,basis%20at%20significant%20listening%20times un ARCOM. French-language radio songs: Arcom publishes 2025 list of confirmed artists. Pieejams: https://www.arcom.fr/en/news/french-language-radio-songs-arcom-publishes-2025-list-confirmed-artists
[12] Skat., piemēram, Senāta 2021. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2020-30-01, Senāta 2011. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 2011-04-01, Senāta 2009. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2009-43-01.
[13] Briede J. 10. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Zin. red. J. Briede. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 167.–169. lpp.; līdzīgi kritēriji noteikti arī ES Tiesas praksē – skat., piemēram, ES Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu apvienotajās lietās Nr. C‑182/03 un C‑217/03, 147.–167. punkts.
SIA “EHR Mediju Grupa”, reģ. Nr. 40103265914, (turpmāk – EHR vai Iesniedzēja) ir Latvijā vadošā komerciālo radiostaciju grupa, kuras sastāvā darbojas vairākas nacionālās apraides radiostacijas, piemēram, tādas kā:
“Eiropas Hitu Radio” (AS “Eiropas Hitu Radio”, reģistrācijas Nr. 40103130536);
“EHR SuperHits” (SIA "EHR SuperHits", reģistrācijas Nr. 40003952021);
“EHR Plus” (SIA “EHR Plus”, reģistrācijas Nr. 40003862211);
“EHR Latviešu Hiti” (SIA "EHR Latviešu Hiti", reģistrācijas Nr. 40003347006); un
“Retro FM Latvija” (SIA “Retro FM Latvija”, reģistrācijas Nr. 40103866760),[1] kā arī vairāki tiešsaistes radio kanāli.
EHR ir izskatījusi likumprojektu Nr. 26-TA-928 “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk – Likumprojekts),[2] kurš ir izstrādāts pēc Kultūras ministrijas (turpmāk – KM) iniciatīvas, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarāciju, kā arī uz Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2024.–2027. gadam.[3] Likumprojekts laikā no 2026. gada 28. maija līdz 2026. gada 11. jūnijam ir nodots publiskai apspriešanai.
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās, palielinot latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās. Turklāt, Likumprojekts paredz pakāpenisku latviešu valodā radītas mūzikas un jaunrades fonogrammu obligātās kvotas ieviešanu komerciālajām radiostacijām, no 10% (2028. gadā) līdz 30% (2030. gadā), attiecinot šo prasību arī uz lielāko daļu raidīšanas laika no plkst. 07:00 līdz 20:00.
EHR pauž atbalstu latviešu mūzikas veicināšanas mērķim un to aktīvi realizē praksē, radiostacija “EHR Latviešu Hiti” jau šobrīd ir veltīta Latvijā radītai popmūzikai un sākotnēji noteiktās kvotas prasības jau izpilda. Tomēr EHR nepiekrīt Likumprojektā piedāvātajam risinājumam un uzskata, ka tas tā pašreizējā redakcijā nav pieņemams. Likumprojekts nesamērīgi ierobežo tādu radiostaciju tiesības, kuru formāti ir ilgstoši veidoti un nostiprināti ar NEPLP izsniegtajām apraides atļaujām, un kuru gadījumā kvotas izpilde ir objektīvi neiespējama, nesagraujot pašu formāta būtību. Rezultātā, radio stacijas, tajā skaitā EHR grupā ietilpstošās, būs spiestas vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu.
Ņemot vērā minēto, EHR turpmāk izklāsta konkrētus juridiskos un faktiskos iebildumus, kuriem Kultūras ministrijai (turpmāk – KM) būtu pievēršama uzmanība un jāapsver, vai Likumprojekts virzāms tālāk.
II. EHR NOZĪME LATVIJAS MEDIJU TELPĀ UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA
EHR ir vēsturiski nozīmīgs un ilggadējs Latvijas mediju tirgus dalībnieks. EHR viena no galvenajām radiostacijām “European Hit Radio” (jeb “Eiropas Hitu radio”), kurš pirmo reizi Baltijas ēterā izskanēja 2002. gada 1. novembrī, kopš radio pirmsākumiem, kopā ar pārējiem grupas radio, veido un attīsta konsekventus radio formātus, izveidojot vienu no lielākajām komerciālo radiostaciju grupām Latvijā. EHR grupas darbības pamatā ir skaidri norobežotu un savstarpēji atšķirīgu radio formātu piedāvāšana dažādām klausītāju grupām, kas ir bijusi EHR ilgtermiņa stratēģija kopš tās dibināšanas.
EHR ir vadošā komerciālo radio programmu grupa Latvijā auditorijā līdz 40 gadu vecumam. EHR grupas radiostacijas kopumā sasniedz plašu un daudzveidīgu klausītāju auditoriju visā Latvijā, nodrošinot klausītājiem iespēju izvēlēties starp skaidri nošķirtiem un atšķirīgiem radio formātiem, kas ir tirgus dažādības un mediju plurālisma priekšnosacījums.
EHR grupā darbojas vairākas radiostacijas ar skaidri definētiem un savstarpēji atšķirīgiem formātiem, tajā skaitā:
“European Hit Radio” – Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ) valstu oficiālajās valodās radīts muzikālu darbu radio, kas ēterā skan jau kopš 2002. gada. Programmu veido algoritmiski, ik nedēļu apstrādājot Eiropas valstu mūzikas topu datus. Konkrētais radio ieņem pārliecinošas līderu pozīcijas Latvijā demogrāfiskajā grupā līdz 30 gadiem;
“EHR Superhits” – ES un EEZ valstu oficiālajās valodās radīts hitu radio, kas savā saturā aptver radītos hitus laika posmā no 2000. gada līdz pat mūsdienām. Radio darbojas kopš 2016. gada un tā formāts 2022. gadā tika arī paplašināts;
“EHR Latviešu Hiti” – Latvijā radītas popmūzikas radio, kas aptver hitus laika posmā no 90. gadiem līdz pat mūsdienām, ar uzsvaru uz mūsdienu hitiem un potenciālajiem jaunākajiem hitiem. Konkrētais radio darbojas jau kopš 2019. gada un radiostacija jau šobrīd atbilst Likumprojektā paredzētajām kvotu prasībām un apliecina, ka EHR nav svešs latviešu mūzikas popularizēšanas mērķis, gluži pretēji, tas jau ir praktiski realizēts.
“Retro FM” – radio programma atspoguļo modernu un dinamisku radio, kam ir disko koncepts. Programmā tiek atskaņota 70.-to, 80.-to, 90.-to un 2000-šo gadu pasaules populārākā mūzika, kur tiek atskaņots dziesmu mix ēterā angļu un krievu valodā. Radio pauž pārbaudītas vērtības mūzikas izvēlē.
“EHR Plus” – radio programmas mērķauditorija ir vecumā līdz 50 gadiem. Radiostacija atskaņo tikai aktuālus hitus krievu un angļu valodā, kuri spējuši iekļūt Eiropas spēlētāko dziesmu topos, tādējādi atspoguļojot tikai aktuālākos hitus, kuru pieprasījumu rada paši klausītāji.
EHR kā nozīmīgs saimnieciskās darbības veicējs komerciālo radio sfērā sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot darbavietas, maksājot nodokļus un veidojot Latvijas mediju vides dažādību. EHR ir arī biedrības “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) tiesību subjekts, kas regulāri veic autoratlīdzību maksājumus, tostarp par Latvijā reģistrētu autoru darbiem.
LIKUMPROJEKTA IETEKME UZ EHR SAIMNIECISKO DARBĪBU UN TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM
Likumprojekta piemērošana iznīcinās ilgstoši veidotus radio formātus
Likumprojektā paredzētās latviešu valodā radītas mūzikas kvotas radīs neatgriezenisku un nesamērīgu kaitējumu lielākajai daļai Latvijas komerciālo radio, tajā skaitā EHR grupas radiostacijām, pilnībā izjaucot to formātu integritāti un iznīcinot ilgtermiņa ieguldījumus, kas tajos veikti, paļaujoties uz līdz šim spēkā esošo normatīvo regulējumu un izsniegtajās apraides atļaujās noteiktajam programmas saturam.
Ievērojot augstāk aprakstīto radiostacijas “European Hit Radio” formātu, skaidri redzams, ka kopš tās dibināšanas 2002. gadā veido konsekventu un Latvijā unikālu radio formātu, kas tas nav patvaļīgs redakcionāls lēmums, bet gan objektīvs, tehnoloģiski balstīts Eiropas mūzikas tirgus atspoguļojums, kuru apzināti izvēlas tā klausītāji. Latviešu valodā radītas mūzikas obligātās kvotas piemērošana šai radiostacijai iznīcinātu tās formātu pilnībā, “European Hit Radio” vairs nebūtu tā pati radiostacija, kuru klausītāji izvēlās un kurai EHR ir veikusi ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus.
Tādā pašā mērā Likumprojekts skars radiostaciju “EHR Superhits”, kas, kā minēts iepriekš - darbojas skaidri norobežotā formātā, ar ES un EEZ valstu oficiālajās valodās radītu hitu atskaņošanu no 2000. gada līdz pat mūsdienām, un kuras formāts 2022. gadā ir paplašināts, tādējādi turpinot formāta attīstību atbilstoši izveidotā klausītāju loka gaumei un gaidām. Latviešu valodā radītas mūzikas obligātā kvota arī šīs radiostacijas formātu izjauktu pilnīgi un neatgriezeniski.
Turpretim radiostacija “EHR Latviešu Hiti”, kas darbojas kopš 2019. gada un ir pilnībā veltīta Latvijā radītai popmūzikai, jau šobrīd pilnībā atbilst Likumprojektā paredzētajām kvotu prasībām. Tomēr, tas pavisam noteikti nenozīmē, ka arī šādas radiostacijas netiek ietekmētas. Tās tiek ietekmētas un tām tiek radīti zaudējumi, jo paredzot kvotu ieviešanu visās komerciālajās radio stacijās, tas rada šādu staciju, kā “EHR Latviešu Hiti” vērtības samazināšanos. Vēl jo vairāk, rezultātā visas radio stacijas ERHR grupas ietvaros būs spiestas konkurēt viena ar otru, sadalot vienu un to pašu latviešu klausītāju tirgu. Minētais skaidri parāda, ka tādā veidā tiek iznīcinātas ne tikai radio stacijas, kas šobrīd atskaņo ne tikai latviešu valodā mūziku, bet arī tādas radio stacijas, kas jau šobrīd ir pilnībā veltītas latviešu valodas mūzikas atskaņošanai.
Turklāt, arī apsverot citu radiostaciju formātu, kā arī aprakstīts iepriekš, ir skaidrs, ka radiostacijas kā, piemēram, “Retro FM” tiek pilnībā iznīcinātas, jo tiek pamatā iznīcināts to ilgi veidotais un nostabilizējies mūzikas formāts.
Papildus norādāms, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 18. pantu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) izsniedz apraides atļaujas katrai radio programmai, un katra atļauja satur savu programmas koncepciju. Ja likumā tiktu ieviesta obligātā kvota, tā automātiski radītu kolīziju starp izsniegtajām apraides atļaujām un jauno likuma normu. Saskaņā ar vispārīgo tiesību principu, ka jaunāka norma prevalē pār iepriekšējo,[4] šajā gadījumā nozīmētu, ka radio, kas godprātīgi darbojušies atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām un veikuši ieguldījumus konkrētu formātu attīstībā, tiek pakļauti pēkšņām un nesamērīgām prasībām, tādējādi radot nesamērīgu ekonomisko kaitējumu.
Plānotais Likumprojekts nesamērīgi ierobežo klausītāju izvēles brīvību un raidorganizāciju redakcionālo neatkarību
EHR grupas saimnieciskās darbības pamatā ir apzināta un ilgtermiņā īstenota stratēģija – piedāvāt klausītājam skaidri norobežotus, tematiskus radio formātus, nodrošinot patērētāja izvēles brīvību un mediju daudzveidību. Klausītājs, kurš vēlas saņemt mūzikas pakalpojumu ES valstu oficiālajās valodās, apzināti izvēlas “European Hit Radio”. Klausītājs, kurš vēlas latviešu popmūziku, mērķtiecīgi izvēlas “EHR Latviešu Hiti” un tamlīdzīgi. Jauktu formātu piedāvājums jau šobrīd ir plaši pieejams citās Latvijas radiostacijās, kas nozīmē, ka tirgū pastāv daudzveidīgs piedāvājums dažādām klausītāju grupām.
Obligātā kvota atņemtu klausītājiem šo izvēles iespēju un iznīcinātu tirgus daudzveidību, ko EHR grupas vairāk nekā divdesmit gadu darbība ir radījusi. Satura kvotas kā satura ierobežojums ir uzskatāmas par šo tiesību ierobežojumu, kura samērīgums ir izvērtējams atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinātajam tiesību ierobežojuma samērīguma testam.[5]
Likumprojekta radītā regulatīvā nevienlīdzība vēl vairāk pastiprina minēto risku. Digitālās mūzikas straumēšanas platformas, piemēram, “Spotify”, “Apple Music”, “YouTube” un citas, nav pakļautas Likumprojektā paredzētajām kvotu prasībām, lai gan tās arvien vairāk aizstāj tradicionālo radio kā mūzikas patēriņa kanālu, īpaši jauniešu auditorijā. Šāds regulējums rada būtisku nevienlīdzību starp tradicionālajiem radio operatoriem, kuriem kvotas tiks piemērotas, un digitālajām platformām, kurām tās netiks piemērotas. Praktiskā secinājums ir acīmredzams, klausītāji, kuri vēlas Eiropas hitu formātu bez latviešu valodas kvotas ierobežojuma, vienkārši pāries uz iepriekš minētajām digitālajām platformām, līdz ar to Likumprojekts nesasniegs savu deklarēto mērķi, bet vienlaikus nodarīs ievērojamus zaudējumus tradicionālajiem komerciālo radio operatoriem. Šo tendenci apstiprina arī EHR veiktās auditorijas aptaujas dati, proti, uz jautājumu “Kur Tu parasti klausies savu iemīļoto mūziku?” 42,86% respondentu minējuši “Spotify”, 19,05% – “YouTube”, 14,29% – citus kanālus, savukārt tradicionālo radio minējuši 23,81% respondentu.[6] Atsevišķā aptaujā par klausīšanās ierīcēm 56,1% norādījuši, ka radio klausās telefonā, un 7,32% – datorā, kas kopumā veido 63,42% no aptaujātajiem, kuri radio saturu patērē digitālajās ierīcēs, faktiski tādās pašās ierīcēs, kurās tieši konkurē neregulētās straumēšanas platformas, savukārt, tikai 36,59% norādījuši, ka klausās radio mašīnā.[7] Minētie dati ilustrē skaidru tendenci, būtiska un pieaugoša auditorijas daļa, īpaši jauniešu vidū, mūzikas saturu patērē platformās, uz kurām Likumprojektā paredzētās kvotas neattiecas, tādēļ regulatīvā sloga uzlikšana vienīgi vietējiem radio operatoriem nevar tikt uzskatīta par efektīvu un samērīgu instrumentu Likumprojekta mērķu sasniegšanai.
Papildus jāuzsver, ka obligātā kvota neatbilst faktiskajam klausītāju pieprasījumam. Komerciālie radio operatori ir saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas konkurences apstākļos un kuru galvenais ienākumu avots, reklāmas ieņēmumi, ir tieši atkarīgs no klausītāju auditorijas apmēra. Ja latviešu valodā radīta mūzika tiktu plašāk pieprasīta konkrētās klausītāju grupās, komerciālie radio to jau raidītu bez jebkāda normatīva regulējuma, tas ir elementārs tirgus mehānisma darbības princips. Norādāms arī, ka saskaņā ar AKKA/LAA Atklātības ziņojumu par 2024. gadu Latvijā reģistrētiem autoriem 2024. gadā tika izmaksāti 72 016 EUR, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 EUR. Šī disproporcija vēl jo vairāk pastiprina risku, ka Likumprojekta radīto ekonomisko kaitējumu rezultātā autoratlīdzību plūsma uz Latvijā reģistrētiem autoriem var samazināties, kas ir tieši pretēji Likumprojekta deklarētajam mērķim.[8]
Likumprojekts pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, nepamatoti atbrīvojot sabiedriskos medijus no kvotu prasībām
Likumprojekta 2. pantā ietvertā likuma 24.2 panta piektās daļas redakcija paredz, ka tajā noteiktās latviešu valodā radītas mūzikas kvotas neattiecas uz sabiedriskajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Kā norādīts Likumprojekta anotācijā,[9] sabiedriskais medijs no kvotu piemērošanas tika atbrīvots, pamatojot ar to, ka sabiedriskais medijs jau šobrīd izpilda 30% vietējās mūzikas īpatsvaru un tiek regulēts sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. EHR norāda, ka šis pamatojums ir nepietiekams, lai attaisnotu būtiski atšķirīgu attieksmi pret savstarpēji salīdzināmiem tirgus dalībniekiem.
Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nostiprina vienlīdzīgas attieksmes principu, saskaņā ar kuru valsts izturas pret visiem vienādi. Šajā gadījumā gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji ir EPLL subjekti (2. pants), kas darbojas vienā tirgū un kas ietekmē Latvijas klausītāju mūzikas patēriņa paradumus. Tādēļ to atšķirīgais regulējums attiecībā uz vienām un tām pašām kvotu prasībām prasa pārliecinošu un objektīvu pamatojumu.
EHR uzsver, ka KM organizētajā apspriešanas procesā sabiedriskais medijs panāca sev izdevīgu izņēmumu, pamatojot ar to, ka kvotas izjauktu tā programmas koncepciju. Šis arguments ir tieši identisks tam, ko EHR izvirza attiecībā uz “European Hit Radio”, “EHR Superhits” un citu radio staciju formātiem, proti, kvotas iznīcinātu šo staciju ilgstoši veidotās programmas koncepcijas. Ja formāta integritātes aizsardzība ir pietiekams pamats atbrīvot sabiedrisko mediju no kvotu prasībām, tad šis pats princips ir jāattiecina vienlīdzīgi uz visiem raidorganizāciju veidiem, tostarp uz komerciālajiem medijiem, kuru formāti ir tikpat skaidri definēti un kuru klausītāju loks ir tikpat konsekventi izveidots.
Turklāt EHR vērš uzmanību uz to, ka sabiedriskā medija funkcija, pēc savas būtības ir eksperimentēt, izmēģināt jaunas pieejas un demonstrēt sabiedrībai nozīmīgu saturu arī tad, ja tas nav komerciāli izdevīgi. Sabiedriskā medija finansēšanas modelis, valsts budžeta finansējums, tam nodrošina šādu iespēju neatkarīgi no auditorijas lieluma. Komerciālie mediji savukārt pastāv vienīgi no reklāmas ieņēmumiem, kas ir tieši proporcionāli klausītāju skaitam. Ja Likumprojekta mērķis ir pārbaudīt, vai kvotas ir efektīvs instruments latviešu mūzikas popularizēšanai, tad sabiedriskajam medijam, kurš ir vismazāk pakļauts komerciāliem riskiem, vajadzētu būt pirmajam uz kuru šis regulējums attiektos.
Likumprojekts neatbilst normatīvi noteiktajām prasībām par ietekmes novērtēšanu un rada ekonomiskus riskus
EHR konstatē, ka Likumprojekta anotācijai noteikto pienākumu, izvērtēt likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējdarbības vidi, izpilda tikai daļēji: anotācijā ir norādīts prognozētais papildu autoratlīdzību apjoms Latvijas māksliniekiem (pie 10% kvotas – 59 391 EUR gadā, pie 30% kvotas – 208 502 EUR gadā), taču nav sniegts vērtējums par Likumprojekta negatīvo ietekmi uz komerciālo radio operatoru reklāmas ieņēmumiem, auditorijas dinamiku, nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā vai nozares kopējo saimniecisko darbību.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas, kurās Latvijā radīta mūzika tika atskaņota vidēji 19% no visa raidlaika, un, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radiostacijām savās programmās atskaņo mazāk nekā 5% latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār. Šie dati liecina, ka lielākā daļa komerciālo radio operatoru no spēkā esošā stāvokļa līdz Likumprojektā paredzētajam 30% mērķim ir jāveic fundamentālas programmas izmaiņas. Tomēr anotācijā nav veikts nekāds aprēķins par to, cik lielu auditorijas daļu šādas izmaiņas var izraisīt zaudēšanu, un attiecīgi, kāda būtu ietekme uz reklāmas cenām, reklāmas tirgus kopējo apjomu un valsts budžeta ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un darba devēju sociālajām iemaksām.
Attiecībā uz Likumprojektā solītajiem papildu autoratlīdzību ieņēmumiem, EHR norāda, ka anotācijā ietvertie aprēķini ir hipotētiski un neņem vērā vismaz divus būtiskus faktorus. Pirmkārt, AKKA/LAA autoratlīdzību sadales mehānismi paredz, ka lielākā daļa ieņēmumu nonāk pie tiem autoriem un izpildītājiem, kuru darbi tiek atskaņoti visbiežāk, tas nozīmē, ka papildu ieņēmumi koncentrēsies jau šobrīd populāru autoru rokās, nevis pie jauniem vai mazpazīstamiem latviešu mūziķiem, kurus Likumprojekts formāli vēlas atbalstīt. Otrkārt, ja Likumprojekta ieviešanas rezultātā kopējā komerciālo radio auditorija samazināsies, arī AKKA/LAA kopējie ieņēmumi no radio autoratlīdzībām samazināsies, tādējādi padarot anotācijā solītos papildu ieņēmumus par nereālistiskiem.
Visbeidzot, EHR vērš uzmanību uz risku, ka obligātā kvota var negatīvi ietekmēt latviešu mūzikas kopējo kvalitātes uztveri. Situācijā, kurā radio operatori ir spiesti aizpildīt noteiktu procentuālo skaitu ar latviešu valodā radītu saturu neatkarīgi no tā mākslinieciskās vai komerciālās kvalitātes, tirgū var nonākt darbi, kurus radio brīvprātīgi nebūtu raidījis. Tas apdraud pašu latviešu mūzikas tēlu un reputāciju klausītāju acīs, kas ir tieši pretēji Likumprojekta deklarētajam mērķim.
Likumprojektā izmantotās definīcijas ir neprecīzas un rada juridisku nenoteiktību
Likumprojekts ievieš divas jaunas juridiskās definīcijas “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā” un “jaunrades fonogrammas”, kuru definīcijas ir ietvertas Likumprojekta 1. pantā. EHR uzskata, ka abas definīcijas satur būtiskas neskaidrības, kas praksē radīs juridisku nenoteiktību raidorganizācijām, apgrūtinās NEPLP uzraudzības funkcijas izpildi un potenciāli radīs situācijas, kurā tiek piemērotas sankcijas par pārkāpumiem, kuru sastāvs nav pietiekami skaidri definēts.
Attiecībā uz “fonogrammas latviešu valodā” definīciju, Likumprojekts to definē kā “fonogrammas, kas ietver latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus neatkarīgi no izpildītāja vai autora”. Šī definīcija rada vismaz šādas nenoteiktības:
valodas un mākslinieka kritērijs: definīcija balstās vienīgi uz valodas kritēriju, nevis uz izpildītāja vai autora piederību Latvijai. Tādēļ plaši pazīstama latviešu mākslinieka dziesma angļu, krievu vai citā valodā kvotā neiekļaujas, lai gan izpildītājs ir Latvijas mākslinieks ar plašu vietējo auditoriju. Vienlaikus ārvalstu mākslinieks, kurš ierakstījis dziesmu latviešu valodā, kvotā iekļautos pilnā apmērā. Šāds rezultāts ir acīmredzami pretrunā ar Likumprojekta deklarēto mērķi;
jēdziena “izpildīts latviešu valodā” apjoms: nav skaidrs, vai pietiek ar to, ka dziesmas refrēns vai atsevišķas frāzes ir latviešu valodā, vai arī visam teksta saturam jābūt latviešu valodā. Nav arī skaidrs, kā klasificēt dziesmas, kurās latviešu valoda mijas ar citu valodu.
Attiecībā uz “jaunrades fonogrammas” definīciju, Likumprojekts to definē kā “fonogrammas, kas radītas pēdējo piecu kalendāro gadu laikā un ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs”, turklāt nosakot, ka fonogrammai jāatbilst vismaz diviem no pieciem kritērijiem (Latvijas pilsonis ir vārdu autors, mūzikas autors, izpildītājs, producents vai fonogramma publicēta Latvijā). Šī definīcija rada vismaz šādas nenoteiktības:
“Radīts pēdējo piecu gadu laikā” - nav skaidrs, vai “radīšanas” datums ir pirmreizējas ierakstīšanas datums studijā, fonogrammas publicēšanas (izlaišanas) datums, autortiesību reģistrācijas datums AKKA/LAA vai cits datums. Šī neskaidrība ir būtiska, jo atkarībā no izvēlētā kritērija viena un tā pati dziesma var iekļauties vai neiekļauties kvotā;
dziesmu “remiksi”, “kover” versijas un jauni izpildījumi: nav skaidrs, vai esošas dziesmas “remiksēšana”, “kover” versijas ierakstīšana vai jaunā izpildījuma radīšana tiek uzskatīta par “jaunas fonogrammas radīšanu” piecu gadu laikā, vai arī šādi darbi tiek vērtēti pēc sākotnējā darba radīšanas datuma. Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka šo versiju veidošana ir plaši izplatīta prakse;
“Fonogrammas publicēšana veikta Latvijā” - digitālajā vidē, kurā lielākā daļa fonogrammu tiek publicētas starptautiskās platformās (piemēram, “Spotify” vai “Apple Music”), nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, vai publikācija veikta Latvijā. Šis kritērijs nav verificējams ar objektīviem rādītājiem;
dziesmas, kas radītas pirms pieciem gadiem, bet radio sāktas atskaņot vēlāk - nav skaidrs, vai kvotas izpildei ir būtisks brīdis, kad dziesma sāka tikt atskaņota konkrētajā radiostacijā, vai arī tikai tās radīšanas datums. Praksē bieži vien populāras dziesmas radio tiek atskaņotas gadiem pēc to radīšanas.
Minētās definīciju neskaidrības nav maznozīmīgas formālas detaļas, tās rada tiešu praktisku problēmu raidorganizācijām, kuras ir atbildīgas par kvotu ievērošanu un kuras var tikt sodītas par to neizpildi vai nepienācīgu izpildi. Situācijā, kurā “jaunrades fonogrammas” definīcija ļauj dažādas interpretācijas, raidorganizācija nevar ar pietiekamu noteiktību novērtēt, vai tā izpilda vai neizpilda normatīvā akta prasības.
Visbeidzot, EHR norāda uz fundamentālu mērķa neskaidrību, Likumprojekts vienlaikus deklarē divus savstarpēji neatbilstošus mērķus: (i) latviešu valodas klātbūtnes stiprināšanu mediju telpā un (ii) Latvijas autoru, izpildītāju un producentu darbību veicināšanu. Tie ir divi atšķirīgi politikas mērķi, kuriem ir atšķirīgi instrumenti. Valodas kritērijs (fonogrammas latviešu valodā) kalpo pirmajam mērķim, savukārt pilsonības kritērijs (jaunrades fonogrammas), otrajam. Likumprojekts apvieno abas pieejas vienā normatīvā aktā, nenosakot to savstarpējo hierarhiju un neizskaidrojot, kāpēc tieši šāda kombinācija ir izvēlēta kā vispiemērotākais instruments abu mērķu sasniegšanai.
Likumprojekts neatrisina jautājumu par kvotu attiecināmību – katrai programmai atsevišķi vai raidorganizācijai kopumā
Likumprojekta 24.2 pants nosaka kvotu prasības, taču tajā nav skaidri noteikts, vai tās attiecas uz katru atsevišķu apraides atļauju (t.i., katru programmu individuāli) vai uz raidorganizāciju kā vienotu saimnieciskās darbības veicēju kopumā, ietverot visas tā pārvaldītās programmas. Šis jautājums ir ne tikai tehniska rakstura, bet no tā atbildes ir tieši atkarīga kvotu praktiski piemērojamā sistēma un to ietekme uz dažādu formātu radiostacijām.
Ja kvotas tiek attiecinātas uz katru atsevišķu programmu, NEPLP izsniegtajā apraides atļaujā norādītā programmas koncepcija un tajā noteiktais muzikālais formāts vairs nevar kalpot kā programmas satura ietvars neatkarīgi no tā, vai konkrētais formāts latviešu valodā radītas mūzikas pietiekamu repertuāru faktiski nodrošina. Tādēļ šis modelis ir problemātisks attiecībā uz vairākiem žanru formātiem, piemēram, džeza, klasiskās mūzikas, elektroniskās mūzikas un citu žanru stacijām, kurās latviešu valodā radītu darbu repertuārs ir objektīvi ierobežots neatkarīgi no raidorganizācijas gribas. Vienlaikus šis modelis ir problemātisks arī attiecībā uz “European Hit Radio” un “EHR Superhits” formātiem, kuru gadījumā kvotas izpilde ir objektīvi neiespējama, nesagraujot pašu formāta būtību.
Gadījumā, ja kvotas tiek attiecinātas uz raidorganizāciju kopumā, EHR gadījumā tas nozīmētu, ka programma “EHR Latviešu Hiti”, varētu kompensēt vismaz lielāko daļu no to programmu kvotu izpildes, kuru formāts latviešu repertuāru objektīvi ierobežo. Šāds modelis ir juridiski pamatotāks, ekonomiski saprātīgāks un sasniedzamāks bez būtiska kaitējuma atsevišķu programmu formātu integritātei, vienlaikus pilnībā sasniedzot Likumprojekta deklarēto mērķi – nodrošināt latviešu valodā radītas mūzikas klātbūtni radio telpā kopumā.
Salīdzinājumam norādāms, ka Igaunijā konkrētu mūzikas procentuālo kvotu likuma tekstā tieši nav noteikts, konkrētie rādītāji ir iestrādāti individuālo radio licenču nosacījumos, ko nosaka regulators, ievērojot katras stacijas konkrētā formāta īpatnības.[10] Šāds modelis nodrošina regulatora kontroli, vienlaikus saglabājot elastību attiecībā uz dažādiem formātiem. Francijā savukārt kvotas attiecas uz plašu mūzikas franču valodā repertuāru, kas aptver ne tikai Franciju, bet arī Beļģiju, Šveici, Kanādu un citas frankofonās valstis, kopumā miljoniem darbu.[11] Latviešu valodā radītas mūzikas repertuārs ir ievērojami šaurāks un objektīvi ierobežots, kas padara tieša Francijas modeļa pārņemšanu nesaprātīgu un nesamērīgu Latvijas mediju tirgus apstākļiem.
Ņemot vērā minēto, EHR aicina KM Likumprojektā skaidri noteikt, ka kvotu prasības tiek attiecinātas uz raidorganizāciju kopumā, nevis uz katru atsevišķu programmu, un ka raidorganizācijai ir tiesības kvotu izpildi nodrošināt, sadalot to starp savām programmām atbilstoši katras programmas formātam un repertuāra pieejamībai. Šāds risinājums sasniegtu Likumprojekta mērķi, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un nodrošinot Latvijas radio tirgus daudzveidības saglabāšanu.
Likumprojekts pārkāpj tiesiskās paļāvības principu
Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamata stūrakmeņiem, ko Latvijas Satversmes tiesa ir konsekventi atzinusi savā judikatūrā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “likumdevējam, pieņemot tiesību normu, vienmēr ir jāpārliecinās par tās ietekmi uz pastāvošajām tiesiskajām attiecībām. Būtiski ir tas, lai šādā gadījumā likumdevējs nosaka saudzējošu pārejas periodu vai pienācīgu kompensāciju.”[12] Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka personai, kura ir rīkojusies atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un uz tā pamata veidojusi savas tiesiskās attiecības, ir tiesības paļauties uz šā regulējuma stabilitāti un noturību. Šāda paļāvība ir konstatējama, pirmkārt, ja personai ir bijis objektīvs pamats paļauties uz attiecīgu valsts rīcību vai tiesisko regulējumu, otrkārt, ja persona uz šo pamatu ir reāli paļāvusies un attiecīgi organizējusi savu rīcību, un, treškārt, ja šāda paļāvība konkrētajos apstākļos ir aizsardzības vērta. Līdz ar to valstij, mainot tiesisko regulējumu, ir jānodrošina, ka šīs pamatotās gaidas netiek aizskartas pēkšņi un bez pienācīgas saudzēšanas.[13]
EHR kā komerciāls operators kopš 2002. gada ir veicis ievērojamus ilgtermiņa ieguldījumus konkrētu radio formātu attīstībā – tehniskajā infrastruktūrā, darbiniekos, mūzikas licencēšanas līgumos ar AKKA/LAA, mārketingā un klausītāju bāzes veidošanā. Šie ieguldījumi ir veikti, paļaujoties uz NEPLP izsniegtajās apraides atļaujās nostiprinātajām programmas koncepcijām un spēkā esošo normatīvo regulējumu. Apraides atļaujas ar tajās noteiktajām programmas koncepcijām radīja EHR leģitīmu paļāvību par to, ka uzņēmējdarbības vide, kurā šie ieguldījumi tiek veikti, ilgtermiņā paliks stabila. Likumprojekts šo paļāvību pārkāptu, būtiski mainot normatīvās prasības attiecībā uz programmām, kuru formāts jau ir institucionāli apstiprināts.
Papildus norādāms, ka tiesiskās paļāvības principa pārkāpums šajā gadījumā izpaužas trīs savstarpēji saistītos aspektos. Pirmkārt, EHR ir noslēgusi ilgtermiņa līgumsaistības ar mūzikas producentiem, reklāmdevējiem un formāta konsultantiem, kuru pamatā ir konkrētu radio formātu pastāvēšana. Šo saistību pirmstermiņa izbeigšana vai grozīšana, ko Likumprojekta izpilde prasītu, radītu tiešus finansiālus zaudējumus, kurus EHR nav bijis pamata paredzēt normatīvā regulējuma maiņas rezultātā. Otrkārt, latviešu valodā radītas mūzikas un “jaunrades fonogrammu” uzskaites un verificēšanas metodika Latvijā šobrīd nepastāv, tās izstrāde prasa AKKA/LAA, NEPLP un raidorganizāciju koordinētu sadarbību un ievērojamu laiku. Kvotu stāšanās spēkā pirms šādas metodikas izstrādes radītu situāciju, kurā raidorganizācija nav spējīga droši novērtēt, vai tā izpilda vai neizpilda normatīvā akta prasības. Treškārt, noteiktos žanros un formātos latviešu valodā radītu darbu repertuārs ir objektīvi ierobežots, proti, situācijā, kurā kvota stājas spēkā nekavējoties, raidorganizācija var nonākt kvotu neizpildē neatkarīgi no tās gribas, jo atbilstošs mūzikas materiāls vienkārši nepastāv pietiekamā apjomā.
Ņemot vērā minēto, lai arī EHR, balstoties uz šajā Vēstulē apkopotajiem argumentiem un faktiskajiem apstākļiem, neatbalsta nekādā mērā šāda Likumprojekta regulējuma ieviešanu kopumā, tomēr, papildus uzskata arī, ka Likumprojekts tā pašreizējā redakcijā neatbilst tiesiskās paļāvības principam. Starp citiem izklāstītiem argumentiem, tas tajā skaitā nav pieņemams tādēļ, ka neparedz samērīgu pārejas periodu, kas ļautu raidorganizācijām pakāpeniski pielāgoties jaunajām prasībām, saglabājot esošo ilgtermiņa saistību izpildi un organizējot nepieciešamās pārmaiņas formātu un programmu struktūrā. EHR norāda, ka Likumprojektā jau paredzētā pakāpeniskā kvotu ieviešana (10% no 2028. gada, 20% no 2029. gada, 30% no 2030. gada) pati par sevi ir nepietiekama, jo tā nosaka kvotu apmēra pakāpeniskumu, bet nerisina jautājumu par to, kā raidorganizācijām, kurām šo kvotu izpilde prasa fundamentālas formātu izmaiņas, ir jārīkojas attiecībā uz esošajām ilgtermiņa saistībām.
IV. LIKUMPROJEKTA PIEŅEMŠANA TĀ PAŠREIZĒJĀ REDAKCIJĀ RADĪS TIEŠUS FINANSIĀLUS ZAUDĒJUMUS
Kā izklāstīts III. nodaļas g) apakšpunktā, EHR ilgtermiņa ieguldījumi un apraides atļaujās nostiprinātās programmas koncepcijas rada tieši pierādāmu saikni starp Likumprojektu un finansiāliem zaudējumiem. EHR zaudējumi, ko radītu Likumprojekts, ir vērtējami vairākos savstarpēji saistītos aspektos, un to kopējais apmērs mērāms miljonos eiro, kurus attiecīgi EHR būtu spiests piedzīt no valsts, balstoties uz to, ka ir pieņemts šāds regulējums, kas vistiešākajā mērā šos miljoniem eiro zaudējumus arī rada.
Minētie ievērojamā apjoma zaudējumi, kā minēts augstāk, rodas no vairākiem savstarpēji saistītiem aspektiem:
Pirmkārt, tiešie investīciju zaudējumi - EHR ir iegādājusies vairākas radiostacijas, tostarp, minēto “Retro FM Latvija” un “EHR Latviešu Hiti” (iepriekš darbojās ar citu nosaukumu), tieši to jau izveidoto un nostabilizēto mūzikas formātu dēļ. Šo radiostaciju iegādes saimnieciskā vērtība ir tieši cieši saistīta ar attiecīgo formātu integritāti, ja obligātā kvota šos formātus iznīcina, tad arī iegādes darījumu saimnieciskā vērtība tieši un proporcionāli samazinās. Turklāt, atkārtoti vēršama uzmanība uz faktu, ka radiostacija “EHR Latviešu Hiti”, lai gan tā jau šobrīd atbilst kvotu prasībām, zaudēs saimniecisko vērtību it īpaši tāda iemesla dēļ, ka tai nāksies konkurēt ar vēl vairākām radiostacijām, tajā skaitā, savas grupas jeb EHR grupas radiostacijām, ar kurām iepriekš nebija jākonkurē un jādala auditorija.
Otrkārt, negūtā nākotnes peļņa - piespiedu formātu maiņa iznīcinās klausītāju lojalitāti, kas ir gadiem ilga un finansiāli ietilpīga procesa rezultāts. Klausītāju auditorijas samazināšanās tieši un ilgtermiņā samazinās reklāmas ieņēmumus, kas ir EHR grupas kā komerciāla uzņēmuma galvenais ienākumu avots. Šie zaudējumi nav vienreizēji, tie uzkrājas gadu gaitā un to kumulatīvais apmērs ievērojami pārsniedz Likumprojekta anotācijā prognozētos ieguvumus.
Treškārt, vēsturiskie ieguldījumi zīmolu attīstībā - “European Hit Radio”, “EHR Superhits” un “EHR Plus” radio formāti un zīmoli ir gadiem ilga darba, formātu izveides un ievērojamu mārketinga investīciju rezultāts. Šie ieguldījumi zaudēs vērtību valsts noteikta regulējuma rezultātā, kas ir standarta situācija, kurā rodas un kvalificējama valsts atbildība par tiesisko regulējumu.
Latvijas Republikas Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums paredz tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzinājumu, ja valsts tiesiskais regulējums ir atzīts par prettiesisku vai ja tā piemērošana ir radījusi personai tiešus un pierādāmus zaudējumus. EHR norāda, ka gadījumā, ja Likumprojekts tiks pieņemts tā pašreizējā redakcijā un tā piemērošanas rezultātā tiks nodarīti ievērojami finansiāli zaudējumi, EHR ir tiesīga un arī nekavēsies izmantot visus tai normatīvajos aktos paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp vēršanos tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas būs radies vai pierādāmi sagaidāms, ka radīsies Likumprojekta īstenošanas rezultātā. Tajā skaitā, EHR, šāda Likumprojekta īstenošanas likuma formātā gadījumā, būs tiesības vērsties Satversmes tiesā.
EHR norāda, ka normatīvā akta projekta izstrādātāja pienākums ir izvērtēt visas iespējamās tā pieņemšanas juridiskās sekas, tostarp valsts iespējamo atbildību pret skartajiem uzņēmējdarbības subjektiem. Ievērojot, ka Likumprojekts ietekmē visas komerciālās radiostacijas Latvijā, iespējamo prasību un tiesvedību izmaksu kumulatīvais apmērs varētu būt ievērojams un valsts budžetam nesamērīgs salīdzinājumā ar Likumprojekta deklarētajiem ieguvumiem.
V. PRIEKŠLIKUMI LIKUMPROJEKTA PILNVEIDEI
Ievērojot iepriekš izklāstītos juridiskos un faktiskos iebildumus, EHR piedāvā šādus konkrētus priekšlikumus Likumprojekta pilnveidei, kuru īstenošana ļautu sasniegt Likumprojekta deklarētos mērķus, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un tiesiskās paļāvības principu, kā arī mediju plurālisma prasības:
Kvotu piemērošana raidorganizācijai kopumā, nevis katrai programmai atsevišķi. Saprātīgāks un juridiski pamatotāks modelis būtu kvotu noteikšana raidorganizācijas līmenī, kur raidorganizācija var sadalīt kvotu izpildi starp savām programmām atbilstoši katras programmas formātam un repertuāra pieejamībai. Šāds modelis pilnībā sasniegtu Likumprojekta mērķi, vienlaikus saglabājot individuālo programmu formātu integritāti un klausītāju izvēles brīvību. EHR aicina Likumprojektā skaidri noteikt, ka kvotu prasības attiecas uz raidorganizāciju kopumā, un uzdot NEPLP izstrādāt attiecīgu uzraudzības metodiku.
Atbrīvojums vai individuāli pielāgoti nosacījumi radiostacijām ar skaidri definētu ārvalstu mūzikas formātu. Ievērojot, ka sabiedriskais medijs no kvotu piemērošanas tika atbrīvots, pamatojot ar to, ka sabiedriskais medijs jau šobrīd izpilda 30% vietējās mūzikas īpatsvaru, un ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, EHR aicina Likumprojektā paredzēt analogu mehānismu komerciālajiem medijiem ar skaidri definētu ārvalstu mūzikas formātu, proti, iespēju NEPLP izsniegt individuālus atbrīvojumus vai pielāgotus kvotas apmērus, ievērojot konkrētās apraides atļaujas programmas koncepciju. Šāds mehānisms ļautu saglabāt radio tirgus daudzveidību, vienlaikus nodrošinot, ka Likumprojekta mērķi tiek sasniegti caur tām programmām, kuru formāts latviešu mūzikas iekļaušanu faktiski pieļauj. Vienlaikus, norādāms, ka atbrīvojot sabiedriskos medijus no kvotu izpildes pienākuma, tiek ievērojami pārkāpts vienlīdzības princips, tādējādi, pirms virzīt Likumprojektu tālāk, ir jāparedz vienlīdzīgi noteikumi gan komerciālajiem, gan sabiedriskajiem medijiem.
Igaunijas regulatīvā modeļa pārņemšana – kvotas licenču, nevis likuma līmenī. Igaunijā konkrētu mūzikas procentuālo kvotu likuma tekstā tieši nav noteikts, konkrētie rādītāji ir iestrādāti individuālo radio licenču nosacījumos, ko nosaka Igaunijas Regulators, ievērojot katras stacijas konkrētā formāta īpatnības. EHR aicina KM apsvērt šāda modeļa ieviešanu Latvijā, uzdodot NEPLP Likumprojekta vietā vai papildus tam noteikt katras raidorganizācijas apraides atļaujā individuālu latviešu mūzikas īpatsvara prasību atbilstoši konkrētās programmas formātam un repertuāra pieejamībai. Šāds modelis nodrošinātu regulatīvo kontroli un elastību vienlaikus, kā arī ļautu NEPLP reaģēt uz tirgus izmaiņām bez nepieciešamības grozīt likumu.
Brīvprātīgas iesaistes stimulēšana kā alternatīvs vai papildinošs instruments. Proporcionalitātes princips prasa, lai mērķi tiktu sasniegti ar vismazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Pirms obligātu kvotas piemērošanas EHR aicina izvērtēt fiskālos stimulus, nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem, kas brīvprātīgi nodrošina latviešu mūzikas noteiktu īpatsvaru savās programmās, vai tiešu publisko finansējumu jaunu latviešu mūzikas darbu producēšanai, tādējādi paplašinot pieejamo repertuāru un novēršot objektīvo repertuāra ierobežotības problēmu, kas skar noteiktus žanrus.
Gadījumā, ja tomēr regulējums tiek ieviests, jāveic samērīga pārejas perioda un uzskaites metodikas izstrāde pirms kvotu stāšanās spēkā. EHR norāda, ka Likumprojektā jau paredzētā pakāpeniskā kvotu ieviešana pati par sevi ir nepietiekama, jo tā nosaka kvotu apmēra pakāpeniskumu, bet nerisina jautājumu par to, kā raidorganizācijām, kurām šo kvotu izpilde prasa fundamentālas formātu izmaiņas, ir jārīkojas attiecībā uz esošajām ilgtermiņa saistībām. Ir jāparedz skaidrs pārejas periods, kura laikā radiostacijām būtu iespēja sagatavoties šādām fundamentālām izmaiņām un kur tiktu arī skaidri definēts, kā radiostacijām rīkoties un sagatavoties.
VI. LŪGUMI
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, EHR lūdz, pirms Likumprojekta tālākas virzības:
Noteikt, ka Likumprojektā paredzētās latviešu mūzikas kvotas netiek attiecinātas uz radiostacijām ar skaidri definētu ārvalstu mūzikas formātu, kas institucionāli nostiprināts NEPLP izsniegtajās apraides atļaujās.
Nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, piemērojot kvotu prasības vienādi gan sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem.
Veikt pilnvērtīgu ekonomiskās ietekmes novērtējumu, tostarp aprēķinot Likumprojekta ietekmi uz reklāmas ieņēmumiem, klausītāju auditoriju un valsts budžeta ieņēmumiem.
Izvērtēt kvotu noteikšanu raidorganizācijas, nevis katras programmas līmenī, kā juridiski pamatotāku.
Precizēt Likumprojektā ietverto “jaunrades fonogrammas” definīciju, nosakot viennozīmīgus un objektīvi verificējamus kritērijus, tostarp skaidru “radīšanas” datuma definīciju, kā arī “remiksu” un “kover” versiju statusu kvotu izpildes kontekstā.
Paredzēt Likumprojektā tiesības raidorganizācijām ar objektīvi nesavienojamu programmas koncepciju lūgt NEPLP individuālu pārejas perioda pagarinājumu, kā arī pienākumu NEPLP sadarbībā ar AKKA/LAA un raidorganizācijām izstrādāt kvotu uzskaites metodiku pirms kvotu stāšanās spēkā 2028. gadā.
Veikt atbilstošu un pilnvērtīgu Likumprojekta atbilstības pārbaudi attiecībā uz tiesiskās paļāvības principu, vienlīdzīgas attieksmes principu un proporcionalitātes principu.
[1] NEPLP. Mediji. Programmas. Pieejams: https://www.neplp.lv/lv/programmas-1.
[2] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[3] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[4] Lex posterior derogat priori. J.Neimanis. Ievads tiesībās, 2004. 167. lpp.
[5] Skat. LR Satversmes tiesa. Pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtēšana Satversmes tiesas praksē. 2015. Pieejams: https://www.satversmestiesa.lv/lv/runas-un-raksti/pamattiesibu-ierobezojuma-konstitucionalitates-izvertesana-satversmes-tiesas-prakse, Senāta 2007 .gada 17. maija spriedumu lietā SKA–3/2007, Senāta 2016. gada 8. jūlija spriedumu lietā SKA– 801/2016, Senāta 2020. gada 30. septembra spriedumu lietā SKA– 58/2020.
[6] Pielikums Nr. 1.
[7] Pielikums Nr. 2.
[8] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[9] Valsts Kanceleja. Anotācija (ex-ante). 26-TA-928: Likumprojekts (Grozījumi). Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7d649bf0-b876-4a18-ac9f-f7cce5516ef2.
[10] Skat. Igaunijas Mediju pakalpojuma likumu (Meediateenuste seadus).
[11] Skat. BBC News. French rebel over music language quotas. Pieejams: https://www.bbc.com/news/world-europe-34422307 un ARCOM. Song quotas on the radio. Pieejams: https://www.arcom.fr/en/about-us-our-missions/promoting-and-protecting-content-creation-production-and-distribution/song-quotas-radio#:~:text=for%20radio%20stations%20specializing%20in,basis%20at%20significant%20listening%20times un ARCOM. French-language radio songs: Arcom publishes 2025 list of confirmed artists. Pieejams: https://www.arcom.fr/en/news/french-language-radio-songs-arcom-publishes-2025-list-confirmed-artists
[12] Skat., piemēram, Senāta 2021. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2020-30-01, Senāta 2011. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 2011-04-01, Senāta 2009. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2009-43-01.
[13] Briede J. 10. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Zin. red. J. Briede. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 167.–169. lpp.; līdzīgi kritēriji noteikti arī ES Tiesas praksē – skat., piemēram, ES Tiesas 2006. gada 22. jūnija spriedumu apvienotajās lietās Nr. C‑182/03 un C‑217/03, 147.–167. punkts.
10.06.2026. 15:48
26-TA-928/6
Olīvija Kairova-Lapteva
Kā mediju pārstāvis - Neatbalstu priekšlikumu palielināt obligāto latviešu mūzikas īpatsvaru līdz 30% visās radio stacijās. Latvijas radio tirgū jau šobrīd darbojas vairākas stacijas, kuru formāts ir orientēts uz latviešu mūziku un kuras sekmīgi nodrošina būtisku vietējā satura apjomu, izpildot noteiktās prasības un veicinot nacionālās kultūras pieejamību auditorijai.
Vienota kvotu palielināšana visām stacijām neatkarīgi no to formāta ierobežotu programmu veidošanas brīvību un samazinātu radio tirgus daudzveidību. Daudzas stacijas ir veidotas konkrētām auditorijām un muzikālajiem žanriem, kuru saturs balstās starptautiskajā repertuārā. Mākslīgi noteiktas kvotas var negatīvi ietekmēt klausītāju pieredzi un staciju konkurētspēju.
Efektīvāks risinājums būtu turpināt atbalstīt latviešu mūzikas attīstību, veicinot kvalitatīva satura radīšanu, producentu un izpildītāju atbalsta programmas, kā arī stiprinot tās radio stacijas, kuru galvenais uzdevums ir popularizēt vietējo mūziku. Tas ļauj sasniegt kultūrpolitikas mērķus, vienlaikus saglabājot mediju vides daudzveidību un tirgus principus.
Vienota kvotu palielināšana visām stacijām neatkarīgi no to formāta ierobežotu programmu veidošanas brīvību un samazinātu radio tirgus daudzveidību. Daudzas stacijas ir veidotas konkrētām auditorijām un muzikālajiem žanriem, kuru saturs balstās starptautiskajā repertuārā. Mākslīgi noteiktas kvotas var negatīvi ietekmēt klausītāju pieredzi un staciju konkurētspēju.
Efektīvāks risinājums būtu turpināt atbalstīt latviešu mūzikas attīstību, veicinot kvalitatīva satura radīšanu, producentu un izpildītāju atbalsta programmas, kā arī stiprinot tās radio stacijas, kuru galvenais uzdevums ir popularizēt vietējo mūziku. Tas ļauj sasniegt kultūrpolitikas mērķus, vienlaikus saglabājot mediju vides daudzveidību un tirgus principus.
10.06.2026. 16:24
26-TA-928/9
Arvīds Turks
Ar varu mīļš nekļūsi. Ar kvotām nevar piespiest cilvēkus klausīties to, ko viņi nav izvēlējušies. Ja radio zaudēs savu formātu un klausītājus, ieguvēji būs Spotify un YouTube, nevis Latvijas mūzika.
10.06.2026. 16:30
26-TA-928/11
Fiziska persona
Neatbalstu priekšlikumu palielināt obligāto latviešu mūzikas īpatsvaru līdz 30% visās radio stacijās.
Piespiedu kārtā mainīt satura proporcijas nozīmē valsts iejaukšanos privāta uzņēmuma redakcionālajā politikā. Turklāt kvotu ieviešana nemainīs klausītāju gaumi. Ja radio programma kļūs mazāk atbilstoša gaidītajam formātam, klausītāji vienkārši pāries uz globālajām straumēšanas platformām.
Piespiedu kārtā mainīt satura proporcijas nozīmē valsts iejaukšanos privāta uzņēmuma redakcionālajā politikā. Turklāt kvotu ieviešana nemainīs klausītāju gaumi. Ja radio programma kļūs mazāk atbilstoša gaidītajam formātam, klausītāji vienkārši pāries uz globālajām straumēšanas platformām.
10.06.2026. 16:35
26-TA-928/12
Fiziska persona
Atbalstu Latvijas mūziku, bet neatbalstu obligātu kvotu noteikšanu visiem. Klausītāji izvēlas radio tieši konkrētu formātu dēļ.
10.06.2026. 16:36
26-TA-928/14
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Mūsdienu mediju vidē radio galvenā konkurence vairs nav starp pašām radiostacijām, bet gan ar globālajām digitālajām platformām, piemēram, Spotify, YouTube un Apple Music, kurām līdzīgi satura kvotu ierobežojumi netiek piemēroti. Ja radio nespēs nodrošināt klausītājiem ierasto programmu formātu un muzikālo piedāvājumu, pastāv risks, ka auditorija pārorientēsies uz šīm starptautiskajām platformām, kā rezultātā zaudētāji būs gan Latvijas radio nozare, gan vietējais reklāmas tirgus.
Klausītāju izvēli nosaka konkrēts saturs, formāts un emocionālā vajadzība attiecīgajā brīdī. Vienā situācijā viņi izvēlas latviešu mūzikai veltītas radiostacijas, citā – noteikta žanra vai starptautiska repertuāra programmas. Jāatzīmē, ka lielākā daļa Latvijas radio grupu jau ir izveidojušas specializētas latviešu mūzikas stacijas, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu vietējās mūzikas attīstībā, popularizēšanā un jaunrades veicināšanā.
Vēsturiski mediju politika ir bijusi veiksmīgāka tad, ja tā balstīta uz daudzveidības veicināšanu un auditorijas izvēles paplašināšanu, nevis satura administratīvu uzspiešanu. Tādēļ jebkura pieeja, kas ierobežo klausītāju iespējas brīvi izvēlēties sev piemērotāko saturu, rada pamatotus jautājumus par vārda, izteiksmes un izvēles brīvības principu ievērošanu demokrātiskā sabiedrībā.
Klausītāju izvēli nosaka konkrēts saturs, formāts un emocionālā vajadzība attiecīgajā brīdī. Vienā situācijā viņi izvēlas latviešu mūzikai veltītas radiostacijas, citā – noteikta žanra vai starptautiska repertuāra programmas. Jāatzīmē, ka lielākā daļa Latvijas radio grupu jau ir izveidojušas specializētas latviešu mūzikas stacijas, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu vietējās mūzikas attīstībā, popularizēšanā un jaunrades veicināšanā.
Vēsturiski mediju politika ir bijusi veiksmīgāka tad, ja tā balstīta uz daudzveidības veicināšanu un auditorijas izvēles paplašināšanu, nevis satura administratīvu uzspiešanu. Tādēļ jebkura pieeja, kas ierobežo klausītāju iespējas brīvi izvēlēties sev piemērotāko saturu, rada pamatotus jautājumus par vārda, izteiksmes un izvēles brīvības principu ievērošanu demokrātiskā sabiedrībā.
10.06.2026. 16:42
26-TA-928/15
Fiziska persona
Atbalstu Latvijas mūziku un vietējo mākslinieku attīstību, taču obligātas latviešu mūzikas kvotas visām radiostacijām neuzskatu par efektīvu risinājumu. Latvijā jau darbojas radiostacijas, kas veiksmīgi popularizē latviešu mūziku, tāpēc nav pamata ierobežot citu staciju formātus, kurus klausītāji izvēlas tieši to satura dēļ. Ja radiostacijām būs jāpārveido savs ierastais formāts, daļa klausītāju pāries uz citām ārzemju platformām, savukārt tas var samazināt radio auditoriju, tirgus ieņēmumus un vājināt Latvijas mediju konkurētspēju, vienlaikus nesniedzot būtisku ieguldījumu jaunas Latvijas mūzikas radīšanā.
10.06.2026. 16:44
26-TA-928/16
Fiziska persona
Esmu pret. Latviešu mūzikai jau ir savas platformas radio ēterā. Vietējo izpildītāju atbalstu var stiprināt citos veidos, nevis ierobežojot klausītāju izvēli un mainot populārus starptautiskās mūzikas formātus.
10.06.2026. 16:46
26-TA-928/18
Fiziska persona
Es atbalstu latviešu mūziku. Kad gribu to klausīties, es zinu, kuras radiostacijas to atskaņo, un ieslēdzu tās. Bet kad gribu cita žanra mūziku, izvēlos citu staciju. Kāpēc visus mākslīgi jāpiespiež klausīties sajauktus mūzikas formātus?
Esmu klausījies radio gadiem. Man patīk, ka varu izvēlēties — viena stacija vienam noskaņojumam, cita citam. Tieši tas padara radio interesantu.
Plānotā kvota man šo izvēli atņem. Iemīļotās stacijas vairs nebūtu tādas, kādas tās ir bijušas. Un mīlestība pret latviešu mūziku tāpat nerodas no piespiešanas — ja dziesma ir laba, es to klausos pati no sevis.
Ja radio man vairs nepiedāvās to, ko gribu, es vienkārši pāriešu uz Spotify vai YouTube, kur nekādu kvotu nav.
Es gribu, lai latviešu mūzikai klājas labi. Bet ne tā, ka tādēļ tiek sabojātas stacijas, ko cilvēki gadiem ir iemīļojuši. Izvēles brīvība un radio daudzveidība ir vērtība, ko ir vērts saglabāt.
Esmu klausījies radio gadiem. Man patīk, ka varu izvēlēties — viena stacija vienam noskaņojumam, cita citam. Tieši tas padara radio interesantu.
Plānotā kvota man šo izvēli atņem. Iemīļotās stacijas vairs nebūtu tādas, kādas tās ir bijušas. Un mīlestība pret latviešu mūziku tāpat nerodas no piespiešanas — ja dziesma ir laba, es to klausos pati no sevis.
Ja radio man vairs nepiedāvās to, ko gribu, es vienkārši pāriešu uz Spotify vai YouTube, kur nekādu kvotu nav.
Es gribu, lai latviešu mūzikai klājas labi. Bet ne tā, ka tādēļ tiek sabojātas stacijas, ko cilvēki gadiem ir iemīļojuši. Izvēles brīvība un radio daudzveidība ir vērtība, ko ir vērts saglabāt.
10.06.2026. 17:02
26-TA-928/19
Fiziska persona
Pret! Esmu vidējais aritmētiskais latvietis. Atbalstu latviešu muzikus un radīto. Taču zinu, ka daudzi mani draugi domā līdzīgi - palielinot latviešu muzikas īpatsvaru stacijās, kurās skan ārzemju mūzika, mēs dzīsim cilvēkus uz citam mūzikas patērēšanas vietām! Ko tas nozīmē zīmoliem, kas gadu desmitiem būvējuši savu auditoriju? Nāvi! Šādas kvotas NAV atbilde uz jautājumu- kā mēs varam palīdzēt latviešu mūziķiem dzīvot labāk.
10.06.2026. 17:03
26-TA-928/20
Klinta Teilāne
NEATBALSTU mērķa realizēšanas INSTRUMENTU - kvotas.
Uzskatu, ka ir piedāvāts fundamentali nepareizs risinajums kā panākt Latvijas mūzikas popularizēšanu.
Kultūras klātbūtni nevar nodrošināt ar administratīvu spiedienu — to var tikai radīt apstākļus, kuros tā organiski aug. Kvota rada saistību, bet ne piederību. Klausītājs, kurš radio ieslēdz un dzird saturu, ko nevēlējās, to neiemīlēs — viņš vienkārši izslēgs radio un atvērs Spotify vai jebkuru citu personalizēto platformu. Un tas ir neatgriezenisks process, jo straumēšanas platformas piedāvā to, ko neviens regulējums radio nekad nespēs — absolūtu personalizāciju bez kompromisiem.
Īpaši bažīgi tas izskatās attiecībā uz jauniešiem, kuri jau šobrīd lielākoties patērē mūziku digitāli. Ja radio kļūst par platformu ar uzspiestu saturu, tā zaudē arī tos klausītājus, kuri vēl ir palikuši tieši radio staiju īpašā DNS dēļ.
Mazāka auditorija nozīmē mazākus reklāmas ieņēmumus, kas nozīmē mazāku budžetu mūzikai kopumā — arī latviešu. Finansiāli novājinātas stacijas nevar atļauties investēt vietējā mūzikā vairāk, tās var atļauties tikai mazāk.
Tātad ilgtermiņā šī kvota var radīt tieši pretēju efektu — ne latviešu mūzikas uzplaukumu, bet radio stacijas novājināšanu, kurās tai vajadzētu skanēt.
Ja mērķis ir latviešu mūzikas klātbūtne ēterā, instruments tam nav kvota, bet gan stimulus sistēma. Konkrēti:
1.) Finansiāls stimuls, nevis sods — stacijas, kas brīvprātīgi pārsniedz noteiktu latviešu mūzikas īpatsvaru, saņem nodokļu atvieglojumus, samazinātas frekvences licences maksas vai tiešu valsts atbalstu. Tas rada ieinteresētību, nevis pretestību.
2.) Investīcijas ražošanā, nevis izplatīšanā — problēma bieži vien nav staciju negribēšana, bet latviešu komerciāli konkurētspējīgas mūzikas trūkums. Valsts atbalsts producentiem, ierakstu studijām un jauno mākslinieku attīstībai rada saturu, ko stacijas gribēs atskaņot paši.
3.) Publiskais radio kā paraugs — LR1 un citi publiskie mediji var uzņemties lomu kā latviešu mūzikas vitrīna un atklājējs, neuzliekot šo pienākumu komerciālajām stacijām, kuras darbojas pēc citiem ekonomiskiem principiem.
Uzskatu, ka ir piedāvāts fundamentali nepareizs risinajums kā panākt Latvijas mūzikas popularizēšanu.
Kultūras klātbūtni nevar nodrošināt ar administratīvu spiedienu — to var tikai radīt apstākļus, kuros tā organiski aug. Kvota rada saistību, bet ne piederību. Klausītājs, kurš radio ieslēdz un dzird saturu, ko nevēlējās, to neiemīlēs — viņš vienkārši izslēgs radio un atvērs Spotify vai jebkuru citu personalizēto platformu. Un tas ir neatgriezenisks process, jo straumēšanas platformas piedāvā to, ko neviens regulējums radio nekad nespēs — absolūtu personalizāciju bez kompromisiem.
Īpaši bažīgi tas izskatās attiecībā uz jauniešiem, kuri jau šobrīd lielākoties patērē mūziku digitāli. Ja radio kļūst par platformu ar uzspiestu saturu, tā zaudē arī tos klausītājus, kuri vēl ir palikuši tieši radio staiju īpašā DNS dēļ.
Mazāka auditorija nozīmē mazākus reklāmas ieņēmumus, kas nozīmē mazāku budžetu mūzikai kopumā — arī latviešu. Finansiāli novājinātas stacijas nevar atļauties investēt vietējā mūzikā vairāk, tās var atļauties tikai mazāk.
Tātad ilgtermiņā šī kvota var radīt tieši pretēju efektu — ne latviešu mūzikas uzplaukumu, bet radio stacijas novājināšanu, kurās tai vajadzētu skanēt.
Ja mērķis ir latviešu mūzikas klātbūtne ēterā, instruments tam nav kvota, bet gan stimulus sistēma. Konkrēti:
1.) Finansiāls stimuls, nevis sods — stacijas, kas brīvprātīgi pārsniedz noteiktu latviešu mūzikas īpatsvaru, saņem nodokļu atvieglojumus, samazinātas frekvences licences maksas vai tiešu valsts atbalstu. Tas rada ieinteresētību, nevis pretestību.
2.) Investīcijas ražošanā, nevis izplatīšanā — problēma bieži vien nav staciju negribēšana, bet latviešu komerciāli konkurētspējīgas mūzikas trūkums. Valsts atbalsts producentiem, ierakstu studijām un jauno mākslinieku attīstībai rada saturu, ko stacijas gribēs atskaņot paši.
3.) Publiskais radio kā paraugs — LR1 un citi publiskie mediji var uzņemties lomu kā latviešu mūzikas vitrīna un atklājējs, neuzliekot šo pienākumu komerciālajām stacijām, kuras darbojas pēc citiem ekonomiskiem principiem.
10.06.2026. 17:06
26-TA-928/21
Fiziska persona
Neatbalstu kvotu ieviešanu, jo tā ir iejaukšanās komercradio staciju biznesā, sabiedriskajā medijā, kurā arī ir visvairāk klausītāju ikdienā, var veidot un koordinēt kas un kā tiek atskaņots radio ēterā. Jā, frekvences piešķir NEPLP, bet tās tiek iegūtas konkursa kārtībā un par dalību tajā arī tiek veikt maksa.
Radio klausītāji izvēlas klausīties to, kas viņiem patīk, nevis to ko viņiem uzspiež. Latvijā ir 42 radio stacijas un daudz jau šobrīd atskaņo Latviešu mūziku, tāpēc neuzksatu, ka būtu jāievieš kvotas. Drīzāk ir jāstiprina Latvijas kultūrtelpa, paši mūziķi un viņu radītā mūzika, jādod tiem resurss lai radītu kvalitātīvu mūziku, jādod iespēja uzstāties pasākumos, jāorganizē jaunu mūziķu koncerti un tml., tad viņi arī organiski sāks skanēt vairāk radio ēteros.
Radio klausītāji izvēlas klausīties to, kas viņiem patīk, nevis to ko viņiem uzspiež. Latvijā ir 42 radio stacijas un daudz jau šobrīd atskaņo Latviešu mūziku, tāpēc neuzksatu, ka būtu jāievieš kvotas. Drīzāk ir jāstiprina Latvijas kultūrtelpa, paši mūziķi un viņu radītā mūzika, jādod tiem resurss lai radītu kvalitātīvu mūziku, jādod iespēja uzstāties pasākumos, jāorganizē jaunu mūziķu koncerti un tml., tad viņi arī organiski sāks skanēt vairāk radio ēteros.
10.06.2026. 17:09
26-TA-928/22
Lana Levica
Esmu pret šo iniciatīvu. Manuprāt, vairāk labas Latvijas mūzikas nevar radīt ar obligātām radio kvotām. Ja gribam, lai mūsu māksliniekiem būtu vairāk hitu un lielāki panākumi, jāiegulda mūzikas radīšanā, talantu attīstībā, mārketingā un iespējās sasniegt starptautisku auditoriju.
Tāpat jāņem vērā, ka radiostacijām ir dažādi formāti. Piemēram, stacija, kas spēlē aktuālākos eiropas vai pasaules hitus, nevar vienkārši aizstāt trešdaļu repertuāra ar dziesmām, kas neatbilst tās formātam un auditorijas gaidām. Klausītāji izvēlas konkrētu staciju tieši tās satura dēļ, un, ja saturs mainās mākslīgi, daļa auditorijas vienkārši aiziet uz straumēšanas platformām. Valsts nevar noteikt kas cilvēkiem ir jāklausās. Klausītāju interese par Latvijas mūziku jāveicina ar kvalitāti, konkurētspēju un pieprasījumu, nevis administratīviem pienākumiem radiostacijām.
10.06.2026. 17:12
26-TA-928/23
Fiziska persona
Esmu pret šo iniciatīvu. Ja mērķis ir radīt vairāk starptautiski konkurētspējīgu Latvijas mūziku un vairāk hitu, to nevar panākt ar radio kvotām. Tas ir ekonomikas, konkurētspējas un mūzikas industrijas attīstības jautājums. Nepieciešams attīstīt producentu prasmes, veicināt sadarbību ar starptautiskiem profesionāļiem, ieguldīt mārketingā un eksportā. Mūsdienās auditorijas sasniedz TikTok, YouTube, Spotify un sociālie tīkli, nevis administratīvi noteikts atskaņojumu procents radio ēterā.
10.06.2026. 17:15
26-TA-928/24
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Latvijai būtu jāiet liberalizācijas un konkurētspējas, nevis arvien jaunu regulāciju un birokrātijas virzienā. Mēs dzīvojam Eiropas Savienības un globālās ekonomikas apstākļos, kur mūziķiem, producentiem un medijiem jākonkurē starptautiskā tirgū, nevis jāpaļaujas uz administratīvi garantētu vietu nelielajā Latvijas tirgū.
Ja mērķis ir vairāk veiksmīgu Latvijas mākslinieku un vairāk hitu, to nevar panākt ar obligātām radio kvotām. Hitus nerada likumi, bet talants, profesionāli producenti, kvalitatīvs saturs, mārketings un spēja sasniegt auditoriju. Mūsdienās mūzikas popularitāti nosaka TikTok, YouTube, Spotify un sociālie tīkli, tāpēc atbalsts būtu jāvirza mūzikas radīšanai, producentu attīstībai, eksportam un digitālajam mārketingam.
Tāpat rodas pamatots jautājums – cik izmaksās šīs sistēmas administrēšana, uzraudzība, kontrole, atskaites un pārbaudes? Pastāv risks, ka ievērojama daļa potenciālo ieguvumu tiks iztērēta regulēšanas aparāta uzturēšanai, nevis nonāks pie pašiem mūziķiem, autoriem un producentiem. Rezultātā tiks radīta kārtējā birokrātiskā sistēma, kas vairāk nodarbos ierēdniecību nekā palīdzēs Latvijas mūzikai kļūt konkurētspējīgākai.
Latvijas mūzikas attīstība ir konkurētspējas un ekonomikas jautājums, nevis radio programmēšanas jautājums. Kvalitāti un eksportspēju nevar aizstāt ar kvantitāti.
Ja mērķis ir vairāk veiksmīgu Latvijas mākslinieku un vairāk hitu, to nevar panākt ar obligātām radio kvotām. Hitus nerada likumi, bet talants, profesionāli producenti, kvalitatīvs saturs, mārketings un spēja sasniegt auditoriju. Mūsdienās mūzikas popularitāti nosaka TikTok, YouTube, Spotify un sociālie tīkli, tāpēc atbalsts būtu jāvirza mūzikas radīšanai, producentu attīstībai, eksportam un digitālajam mārketingam.
Tāpat rodas pamatots jautājums – cik izmaksās šīs sistēmas administrēšana, uzraudzība, kontrole, atskaites un pārbaudes? Pastāv risks, ka ievērojama daļa potenciālo ieguvumu tiks iztērēta regulēšanas aparāta uzturēšanai, nevis nonāks pie pašiem mūziķiem, autoriem un producentiem. Rezultātā tiks radīta kārtējā birokrātiskā sistēma, kas vairāk nodarbos ierēdniecību nekā palīdzēs Latvijas mūzikai kļūt konkurētspējīgākai.
Latvijas mūzikas attīstība ir konkurētspējas un ekonomikas jautājums, nevis radio programmēšanas jautājums. Kvalitāti un eksportspēju nevar aizstāt ar kvantitāti.
10.06.2026. 17:20
26-TA-928/26
Fiziska persona
Atbalstu Latvijas mūzikas un vietējo izpildītāju izaugsmi, tomēr neesmu pārliecināts, ka vienotu latviešu mūzikas kvotu noteikšana visām radiostacijām sasniegs iecerēto rezultātu. Latvijas radio vidē jau pastāv stacijas, kuru galvenais uzdevums ir popularizēt pašmāju mūziku, savukārt citas ir izveidojušas savu auditoriju ar atšķirīgu muzikālo saturu un formātu. Piespiedu izmaiņas šo staciju programmās var mazināt klausītāju interesi un mudināt daļu auditorijas izvēlēties ārvalstu straumēšanas servisus vai citas platformas, kuru saturu regulēt nav un nebūs iespējams. Tas var negatīvi ietekmēt vietējo mediju spēju konkurēt par auditorijas uzmanību. Manuprāt, Latvijas mūzikas attīstību daudz vairāk veicinātu mērķtiecīgs atbalsts jaunajiem māksliniekiem, kvalitatīva satura radīšanai un plašākas iespējas nokļūt pie klausītājiem, nevis obligātu kvotu ieviešana.
10.06.2026. 17:31
26-TA-928/27
Fiziska persona
Esmu PRET šo iniciatīvu. Ja mērķis ir veicināt starptautiski konkurētspējīgas Latvijas mūzikas radīšanu un palielināt vietējo hitu skaitu, radio kvotas pašas par sevi šo rezultātu nenodrošinās. Tas primāri ir mūzikas industrijas attīstības, konkurētspējas un investīciju jautājums.
10.06.2026. 17:47
26-TA-928/28
Fiziska persona
Kategoriski nav atbalstāma šāda iniciatīva, jo kāpēc 2026. gadā mēs mēģinam risināt mūzikas konkurētspējas problēmas radio ēterā, ja galvenā cīņa par klausītāju jau sen notiek lielajās globālajās mūzikas straumēšanas un sociālo tīklu platformās, tādās kā Spotify, Apple Music, TikTok, YouTube, Facebook, u.c.?
Šāds lēmums nekādā veidā neuzlabos kopējo situāciju Latvijā ar radio saturu, jo radio stacijas (gan FM, gan digitālās), kuru saturs ir tikai un vienīgi jau latviešu valodā ir diezgan dominējošs (faktiski katrā lielajā FM radio grupā ir vismaz viena stacija/digitāla programma, kur saturs ir tikai un vienīgi valsts valodā, mūzika ir tikai un vienīgi latviešu valodā!), tāpēc likt par pienākumu turpmāk būt visām radio stacijām vienveidīgām, diktējot noteikumus, kā visiem būs turpmāk jāražo un jāraida saturs savās radio staciju programmās, neliecina par tālredzīgu šīs jomas pārvaldību valstī! Tas vairāk velk uz to, ka tad būs valsts līmenī jālikvidē visas komercradio stacijas un jāatstāj būs tikai viena (vai max. 3) valsts/nacionālās radio stacijas. Jo pārējās stacijās saturs lielākoties procentuāli ne ar ko neatšķirsies!
Šāds lēmums nekādā veidā neuzlabos kopējo situāciju Latvijā ar radio saturu, jo radio stacijas (gan FM, gan digitālās), kuru saturs ir tikai un vienīgi jau latviešu valodā ir diezgan dominējošs (faktiski katrā lielajā FM radio grupā ir vismaz viena stacija/digitāla programma, kur saturs ir tikai un vienīgi valsts valodā, mūzika ir tikai un vienīgi latviešu valodā!), tāpēc likt par pienākumu turpmāk būt visām radio stacijām vienveidīgām, diktējot noteikumus, kā visiem būs turpmāk jāražo un jāraida saturs savās radio staciju programmās, neliecina par tālredzīgu šīs jomas pārvaldību valstī! Tas vairāk velk uz to, ka tad būs valsts līmenī jālikvidē visas komercradio stacijas un jāatstāj būs tikai viena (vai max. 3) valsts/nacionālās radio stacijas. Jo pārējās stacijās saturs lielākoties procentuāli ne ar ko neatšķirsies!
10.06.2026. 17:56
26-TA-928/29
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu.
Uzskatu, ka obligāta vietējās mūzikas īpatsvara palielināšana komercradio programmās ir nesamērīga iejaukšanās mediju darbībā un klausītāju izvēles brīvībā. Radio stacijām jābūt iespējai pašām veidot saturu atbilstoši savai auditorijai un izvēlētajam formātam. Klausītāji jau šobrīd var izvēlēties sev piemērotāko radiostaciju atbilstoši muzikālajām interesēm, savukārt mākslīgi noteiktas kvotas var mazināt programmu daudzveidību un konkurētspēju.
Latvijas mūzikas attīstība būtu veicināma ar atbalsta programmām, finansējumu jaunu darbu radīšanai, koncertdarbībai un eksporta iespējām, nevis ar administratīviem pienākumiem privātiem medijiem. Pastāv risks, ka papildu regulējums samazinās radio klausītāju skaitu, veicinot pāreju uz mūzikas straumēšanas platformām, kur šādi ierobežojumi nepastāv
10.06.2026. 18:05
26-TA-928/30
Fiziska persona
NEATBALSTU ŠĀDU INICIATĪVU!
Latvijā jau darbojas radiostacijas, kas specializējas latviešu mūzikā un raida tikai latviešu māksliniekus.
Kāpēc iznīcināt un mainīt stacijas, kuru būtība ir "nest" pie klausītājiem starptautisku mūziku?
Ar administratīvu piespiešanu nevar radīt mīlestību pret latviešu mūziku. Klausītājs izvēlas radio tieši konkrētā formāta dēļ. Ja šī izvēle tiks ierobežota, klausītāji vienkārši pāries uz citām platformām.
Latvijā jau darbojas radiostacijas, kas specializējas latviešu mūzikā un raida tikai latviešu māksliniekus.
Kāpēc iznīcināt un mainīt stacijas, kuru būtība ir "nest" pie klausītājiem starptautisku mūziku?
Ar administratīvu piespiešanu nevar radīt mīlestību pret latviešu mūziku. Klausītājs izvēlas radio tieši konkrētā formāta dēļ. Ja šī izvēle tiks ierobežota, klausītāji vienkārši pāries uz citām platformām.
10.06.2026. 18:09
26-TA-928/31
Fiziska persona
Atbalstu Latvijas mūziku, bet neatbalstu obligātu kvotu noteikšanu visiem. Klausītāji izvēlas radio tieši konkrētu formātu dēļ. Valsts nevar palīdzēt Latvijas kultūrai, samazinot Latvijas mediju konkurētspēju. Ieviešot Latviešu mūzikas kvotu es un man līdzīgi domājošie pametīs Radio kā mediju un pārcelsies lietot ārzemju on-demand servisus.
10.06.2026. 18:30
Atlasīts 101 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25