Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. 2024. gada dati liecina, ka Latvijā radīta mūzika veido vidēji tikai 19 % no radio programmās atskaņotā mūzikas satura. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz palielināt latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Politikas jomas
Kultūras attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
28.05.2026. - 11.06.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem lūgums sniegt viedokli Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
Skaidrojums un ietekme
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanai ēterā 30 procentu apmērā.
Sagatavoja
Ina Ločmele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
28.05.2026. 10:23
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-928/120
Imants Belogrīvs - Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) atbalsta Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz noteikt minimālo Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru radio programmās. AKKA/LAA aicina atbalstīt Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus, jo tie stiprina Latvijas kultūras telpu, nodrošina taisnīgākus konkurences apstākļus Latvijā radītai mūzikai un atbilst starptautiskajai praksei.
AKKA/LAA uzskata, ka piedāvātais regulējums ir samērīgs, pamatots un atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm kultūras, mediju un radošo industriju attīstības jomā. Tas nav vērtējams kā ierobežojums radio nozarei, bet gan kā sabiedrības interesēs īstenots kultūrpolitikas instruments, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni un konkurētspēju mūsdienu globālajā mediju vidē.
Mūsdienu mūzikas tirgus vairs nav uzskatāms par pilnībā brīvu konkurences vidi. Starptautisko repertuāru atbalsta globālu ierakstu kompāniju un mūzikas izdevēju koncentrēta ietekme, daudzkārt lielāki finanšu resursi, starptautiskas mārketinga kampaņas, kā arī digitālo platformu algoritmi, kas priekšroku dod jau populāram un komerciāli veiksmīgam saturam. Šādos apstākļos nelielas valodas un neliela tirgus valsts repertuāram nav iespējams konkurēt ar lielo tirgu produkciju vienlīdzīgos apstākļos.
Tam ir īpaša nozīme, arī situācijā, kad izmantojot nesamērojami lielākus resursus iespējams iegūt un lietot ierobežotas pieejas resursu – radio frekvences, ar tirgus varu izslēdzot no pieejas šim resursam pašas Latvijas vietējos autorus.
Tādēļ vietējās mūzikas klātbūtnes veicināšana radio ēterā nav pretrunā tirgus principiem, bet gan palīdz novērst strukturālu nevienlīdzību starp vietējo un globālo saturu. Īpaši jāuzsver, ka līdzīga vai pat analoģiska pieeja jau ilgstoši tiek izmantota daudzās demokrātiskās valstīs.
Nevar nepieminēt, izslēdzot Latvijas mūziku no radio seko arī sniega bumbas efekts - Latvijas autoriem pazūdot no vienas platformas (radio) samazinās arī to pieejamība citur, jo nelielā ekonomikā, kāda ir Latvija, jaunu muzikālo darbu radīšana ir atkarīga no mūzikas radītāju iespējām saņemt jau tā nelielo atlīdzību no visiem iespējamajiem tigus segmentiem. Kādam no tiem iztrūkstot vienā brīdī atdeve var nokrist zem efektīvā minimuma, un tālāk jaunas mūzikas radīšana latviešu valodā vienkārši kļūst par dārgu hobiju, kurš neatmaksājas.
Tāpat kā Eiropas valstis īsteno pasākumus nacionālā audiovizuālā satura, grāmatniecības, valodas un kultūras daudzveidības aizsardzībai un attīstībai, arī Latvijai ir tiesības un pienākums radīt priekšnoteikumus savas mūzikas ilgtspējīgai attīstībai. Šādu pasākumu mērķis nav ierobežot konkurenci vai klausītāju izvēles brīvību, bet gan nodrošināt līdzsvarotākus konkurences apstākļus Latvijas repertuāram un saglabāt vietējās kultūras klātbūtni kopējā mediju telpā.
AKKA/LAA uzskata, ka piedāvātais regulējums ir samērīgs, pamatots un atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm kultūras, mediju un radošo industriju attīstības jomā. Tas nav vērtējams kā ierobežojums radio nozarei, bet gan kā sabiedrības interesēs īstenots kultūrpolitikas instruments, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni un konkurētspēju mūsdienu globālajā mediju vidē.
Mūsdienu mūzikas tirgus vairs nav uzskatāms par pilnībā brīvu konkurences vidi. Starptautisko repertuāru atbalsta globālu ierakstu kompāniju un mūzikas izdevēju koncentrēta ietekme, daudzkārt lielāki finanšu resursi, starptautiskas mārketinga kampaņas, kā arī digitālo platformu algoritmi, kas priekšroku dod jau populāram un komerciāli veiksmīgam saturam. Šādos apstākļos nelielas valodas un neliela tirgus valsts repertuāram nav iespējams konkurēt ar lielo tirgu produkciju vienlīdzīgos apstākļos.
Tam ir īpaša nozīme, arī situācijā, kad izmantojot nesamērojami lielākus resursus iespējams iegūt un lietot ierobežotas pieejas resursu – radio frekvences, ar tirgus varu izslēdzot no pieejas šim resursam pašas Latvijas vietējos autorus.
Tādēļ vietējās mūzikas klātbūtnes veicināšana radio ēterā nav pretrunā tirgus principiem, bet gan palīdz novērst strukturālu nevienlīdzību starp vietējo un globālo saturu. Īpaši jāuzsver, ka līdzīga vai pat analoģiska pieeja jau ilgstoši tiek izmantota daudzās demokrātiskās valstīs.
Nevar nepieminēt, izslēdzot Latvijas mūziku no radio seko arī sniega bumbas efekts - Latvijas autoriem pazūdot no vienas platformas (radio) samazinās arī to pieejamība citur, jo nelielā ekonomikā, kāda ir Latvija, jaunu muzikālo darbu radīšana ir atkarīga no mūzikas radītāju iespējām saņemt jau tā nelielo atlīdzību no visiem iespējamajiem tigus segmentiem. Kādam no tiem iztrūkstot vienā brīdī atdeve var nokrist zem efektīvā minimuma, un tālāk jaunas mūzikas radīšana latviešu valodā vienkārši kļūst par dārgu hobiju, kurš neatmaksājas.
Tāpat kā Eiropas valstis īsteno pasākumus nacionālā audiovizuālā satura, grāmatniecības, valodas un kultūras daudzveidības aizsardzībai un attīstībai, arī Latvijai ir tiesības un pienākums radīt priekšnoteikumus savas mūzikas ilgtspējīgai attīstībai. Šādu pasākumu mērķis nav ierobežot konkurenci vai klausītāju izvēles brīvību, bet gan nodrošināt līdzsvarotākus konkurences apstākļus Latvijas repertuāram un saglabāt vietējās kultūras klātbūtni kopējā mediju telpā.
11.06.2026. 20:26
Atlasīts 101 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25