Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 24 no 42 Latvijā reģistrētām radio stacijām, kas izmanto valsts ierobežoto resursu – radio frekvences, savās programmās atskaņo mazāk nekā 5 % latviešu fonogrammas vai neatskaņo tās vispār, pastāv būtiska disproporcija starp publiskā resursa izmantošanu un vietējā kultūras satura klātbūtni radio ēterā. 2024. gada dati liecina, ka Latvijā radīta mūzika veido vidēji tikai 19 % no radio programmās atskaņotā mūzikas satura. Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā noteiktās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un mūzikas nozares pārstāvji vairākkārt norādījuši uz nepilnībām elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, īpaši attiecībā uz mūzikas piedāvājuma struktūru un autoratlīdzību sadalījumu. Tiek uzsvērts, ka būtiska ietekme tirgū ir nelielam skaitam globālu komersantu, kuri kontrolē gan fonogrammu tiesības (kā ierakstu izdevēji jeb labels), gan autoru tiesības (kā izdevēji jeb publishers). Šī koncentrācija atspoguļojas arī finanšu plūsmās. AKKA/LAA dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētiem autoriem tika izmaksāti 72 016 euro, savukārt ārvalstīs reģistrētiem autoriem – 268 662 euro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40 % no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60 % tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Vietējo mākslinieku limitēta atskaņošana radio stacijās ietekmē arī mūzikas eksportu un starptautisku atpazīstamību. Starptautiska radio un interneta profesionāla monitoringa platformas “TopHit” publiski pieejamā informācija par 2025. gadu liecina, ka TOP 20 radio hitu sarakstā Latvijas radiostacijās nav neviena Latvijas mūzikas mākslinieka, nedz Latvijā radītas fonogrammas, kamēr šādā TOP 20 sarakstā Igaunijā ir atrodami seši Igaunijas mākslinieki un trīs Igaunijas autoru fonogrammas.
Turklāt, Igaunijā, kur vietējās mūzikas īpatsvars radio stacijās vismaz 30 % apmērā ir noteikts kopš 2016. gada, ir vērojamas pozitīvas tendences – divas lielākās krievu radiostacijas Igaunijā “Ruskaya radio” un “Norodnaja” ir nevis beigušas eksistēt, bet ieviesto vietējās mūzikas kvotu ietekmē veikušas re-brendingu un šobrīd “Ruskaya radio” atskaņo krievu valodā mūziku un Igauņu mūziku angļu valodā, savukārt “Norodnaja” pamainīja formātu un atskaņo ārzemju mūziku, igauņu mūziku un krievu mūziku.
Lai nodrošinātu līdzsvaru starp tirgus brīvību un publiskā resursa izmantošanu sabiedrības interesēs, likumprojektā nepieciešams noteikt pakāpenisku pāreju, atbilstoši kurai ektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 30 % no fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas (2028. gadā 10 % apmērā, 2029. gadā 20 % apmērā un 2030. gadā 30 % apmērā). Ja netiks veicināta latviešu mūzikas klātbūtne radio ēterā, ilgtermiņā samazināsies tās sasniedzamība auditorijai un neveidosies ieradums klausīties mūziku latviešu valodā. Tas var negatīvi ietekmēt gan latviešu mūzikas jaunradi, gan nozares attīstību kopumā.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir stiprināt latviešu valodas klātbūtni Latvijas mediju telpā un kultūras vidē, vienlaikus veicinot Latvijā radītas mūzikas apriti radio programmās. Likumprojekts paredz palielināt latviešu valodā izpildītas mūzikas un Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru radio ēterā, tādējādi sekmējot latviešu valodas lietojumu medijos, stiprinot Latvijas kultūras telpu un nodrošinot lielāku vietējo autoru, izpildītāju un producentu darbu klātbūtni radio programmās.
Politikas jomas
Kultūras attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
28.05.2026. - 11.06.2026.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem lūgums sniegt viedokli Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā jeb TAP portālā.
Fiziskās personas
- Visi Latvijas iedzīvotāji
Skaidrojums un ietekme
Paplašināsies kvalitatīva Latvijā radīta mūzikas satura pieejamība.
Juridiskās personas
- Raidorganizācijas
Skaidrojums un ietekme
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidorganizācijām būs pienākums veikt ieguldījumu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara nodrošināšanai ēterā 30 procentu apmērā.
Sagatavoja
Ina Ločmele (KM)
Atbildīgā persona
Dace Vilsone (KM)
Izsludināšanas datums
28.05.2026. 10:23
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-928/93
Gints Stankevičs
Atbalstu.
Tad kad Jāņos gribam pirkt sieru, tad visi ar zaļo karotīti gribam "atbalstīt savejos", šis ir tāds pats atbalsts Latvijas mūzikas cilvekiem.
Tad kad Jāņos gribam pirkt sieru, tad visi ar zaļo karotīti gribam "atbalstīt savejos", šis ir tāds pats atbalsts Latvijas mūzikas cilvekiem.
11.06.2026. 11:23
26-TA-928/94
Baiba Prokofjeva
Pilnībā atbalstu šo iniciatīvu.
Par piemēru ņemšu Franciju, kur likums nosaka, ka radio stacijām ir jāatskaņo vismaz 40% (kas ir gandrīz puse no satura). Ja valsts ar tik plašu iedzīvotāju skaitu uzskata, ka sava valoda un savas valsts radītā mūzika ir jāsargā un jāatbalsta, tad kādēļ mums Latvijā par šo ir diskusijas?
Gadiem ilgi Latvijā radītā mūzika ir likta zemāk par citu valstu radīto saturu, kas ir gaužām aplami. Mūsu mūziķi ir spējīgi radīt kvalitatīvu, baudāmu un konkurentspējīgu mūziku. Diemžēl, esošā sistēma pat liedz kvalitatītiem mūziķiem nonākt radio apritē. Latvieši ir spējīgi pārstāvēt visus mūzikas žanrus visām paaudzēm, kas nenozīmē, ka radio zaudēs klausītājus, drīzāk radio var iegūt jaunus klausītājus, atskaņojot tos māksliniekus, kurus pašlaik izvairās atskaņot.
Mums ir beidzot būtu jāsakārto šis, jo personīgi, es uzskatu, ka šis % varētu būt pat lielāks. Mūsu mūziķu un latviešu valodas cienīšanai būtu jābūt pašsaprotamai un šim jautājumam vispār nebūtu jāvelta tik garas un ilgas pārrunas.
Drīzāk būtu vērts ieviest vadlīnijas, kas noteiktu, ka radio stacijās pirms mākslīgā intelekta radītā satura klausītājs tiek vai nu informēts par to, vai šāds saturs vispār netiek atskaņots radio stacijās, it īpaši valsts radio stacijās. Tas ir absurdi, ka valsts radio lielākajā rotācijā augšgalā var atrasties pilnībā MI veidots skaņdarbs, tādējādi diskreditējot īstu mūziķu darbu, vēl pie tam samazinot to atskaņoto saturu.
Par piemēru ņemšu Franciju, kur likums nosaka, ka radio stacijām ir jāatskaņo vismaz 40% (kas ir gandrīz puse no satura). Ja valsts ar tik plašu iedzīvotāju skaitu uzskata, ka sava valoda un savas valsts radītā mūzika ir jāsargā un jāatbalsta, tad kādēļ mums Latvijā par šo ir diskusijas?
Gadiem ilgi Latvijā radītā mūzika ir likta zemāk par citu valstu radīto saturu, kas ir gaužām aplami. Mūsu mūziķi ir spējīgi radīt kvalitatīvu, baudāmu un konkurentspējīgu mūziku. Diemžēl, esošā sistēma pat liedz kvalitatītiem mūziķiem nonākt radio apritē. Latvieši ir spējīgi pārstāvēt visus mūzikas žanrus visām paaudzēm, kas nenozīmē, ka radio zaudēs klausītājus, drīzāk radio var iegūt jaunus klausītājus, atskaņojot tos māksliniekus, kurus pašlaik izvairās atskaņot.
Mums ir beidzot būtu jāsakārto šis, jo personīgi, es uzskatu, ka šis % varētu būt pat lielāks. Mūsu mūziķu un latviešu valodas cienīšanai būtu jābūt pašsaprotamai un šim jautājumam vispār nebūtu jāvelta tik garas un ilgas pārrunas.
Drīzāk būtu vērts ieviest vadlīnijas, kas noteiktu, ka radio stacijās pirms mākslīgā intelekta radītā satura klausītājs tiek vai nu informēts par to, vai šāds saturs vispār netiek atskaņots radio stacijās, it īpaši valsts radio stacijās. Tas ir absurdi, ka valsts radio lielākajā rotācijā augšgalā var atrasties pilnībā MI veidots skaņdarbs, tādējādi diskreditējot īstu mūziķu darbu, vēl pie tam samazinot to atskaņoto saturu.
11.06.2026. 11:27
26-TA-928/95
Arturs Nīmanis
Kā mūziķis - atbalstu daļēji, jo krievu raidstacijās noteikti nav jāskan latviešu mūzikai (un otrādi). Kā klausītājs - atturos dēļ satura. Sabiedrība ir jāaudzina, jāpieradina pie pašmāju mūzikas. Nepietiks, ja radiostacijās skanēs jau tā populāras dziesmas. Ir jābūt pašmāju mūzikas apskates raidījumiem. Regulāri un bieži. Tas ievirzītu jaunas strāvas ēterā, ko klausītājs varētu vēlēties turpmāk klausīties. Arī dīdžeji iemācītos pa retam paraudzīties uz jaunumiem, lai iekļautu savā ēterlaikā. Arī konkursiem jābūt, aptaujām, nelielām - starp lielajiem gada šoviem. Es par raidījumiem, nevis ētera pārblīvēšanu ar saturu, ko daudzi negrib dzirdēt. Kā agrāk bija "Būsim pazīstami", kur iepazīstināja ar ārzemju mūziku, tā tagad tas pats jādara pretējā virzienā, jo pārāk pārārzemniekojusies sabiedrība. Cita lieta - kāpēc tauta negrib klausīties pašmāju mūziku? Vai nevajag pievērst uzmanību tam, ko tad sauc par mūziku? Vai viss, ko sauc par mūziku, atbilst kritērijiem?
11.06.2026. 11:27
26-TA-928/96
Fiziska persona
Pret. Kā klausītājam man šis viss šķiet ļoti vienkārši.
Es gribu pats izvēlēties, ko klausīties, un gribu, lai radio savā starpā konkurē par manu uzmanību. Negribu, lai kāds ministrijā vai ierēdniecībā nosaka pareizās proporcijas un pareizo mūzikas sastāvu.
Šodien tie ir 30%, rīt varbūt 40% vai 50%. Kur ir robeža?
Man šķiet, ka pēdējos 30 gados Latvija ir attīstījusies tieši tāpēc, ka aizgājām prom no sistēmas, kur kāds no augšas nosaka, kas cilvēkiem jāskatās, jāklausās un jāpatērē. Es gribētu dzīvot liberālā tirgus ekonomikā, nevis atgriezties pie domāšanas, ka visu var atrisināt ar normām, kvotām un procentiem.
Mūzika nav kartupeļi, ko dala pa taloniem. Klausītāju gaumi nevar saplānot ministrijā.
Labu mūziku cilvēki atradīs paši. Sliktu mūziku neizglābs neviens procents.
Es gribu pats izvēlēties, ko klausīties, un gribu, lai radio savā starpā konkurē par manu uzmanību. Negribu, lai kāds ministrijā vai ierēdniecībā nosaka pareizās proporcijas un pareizo mūzikas sastāvu.
Šodien tie ir 30%, rīt varbūt 40% vai 50%. Kur ir robeža?
Man šķiet, ka pēdējos 30 gados Latvija ir attīstījusies tieši tāpēc, ka aizgājām prom no sistēmas, kur kāds no augšas nosaka, kas cilvēkiem jāskatās, jāklausās un jāpatērē. Es gribētu dzīvot liberālā tirgus ekonomikā, nevis atgriezties pie domāšanas, ka visu var atrisināt ar normām, kvotām un procentiem.
Mūzika nav kartupeļi, ko dala pa taloniem. Klausītāju gaumi nevar saplānot ministrijā.
Labu mūziku cilvēki atradīs paši. Sliktu mūziku neizglābs neviens procents.
11.06.2026. 11:33
26-TA-928/97
Fiziska persona
Esmu pret šo iniciatīvu, lai gan atbalstu un labprāt klausos latviešu mūziku.Ieslēdzu attiecīgo pēc vēlmēm un noskaņojuma.
Un skaidrs, ka atskaņos vienus un toš pašus populārākos, kas atbilst radiostacijas mūzikas formātam. Jaunie tik un tā pa lielakm paliek aiz borta.
Viss, kas uzspiests obligāti un no ārpuses, deformē un degradē izveidoto katras radiostacijas identitāti.
Arguments, ka frekvences ir ierobežots valsts resurss, nav pamats diktēt radiostaciju saturu.
Frekvences taču nav "iizdalītas" bez noteiktām, prasībām un vienošanāmies. Un ja sākas tiesasprāvas, maksās kurš?
Kā nodokļu maksātājs, es novēlu rast iespējas un valsts līdzekļus novirzīt tad mērķtiecīgāk latviešu mūzikas atbalstam bez komercradio saturam/ biznesam represīvām, diktējošām metodēm.
Un skaidrs, ka atskaņos vienus un toš pašus populārākos, kas atbilst radiostacijas mūzikas formātam. Jaunie tik un tā pa lielakm paliek aiz borta.
Viss, kas uzspiests obligāti un no ārpuses, deformē un degradē izveidoto katras radiostacijas identitāti.
Arguments, ka frekvences ir ierobežots valsts resurss, nav pamats diktēt radiostaciju saturu.
Frekvences taču nav "iizdalītas" bez noteiktām, prasībām un vienošanāmies. Un ja sākas tiesasprāvas, maksās kurš?
Kā nodokļu maksātājs, es novēlu rast iespējas un valsts līdzekļus novirzīt tad mērķtiecīgāk latviešu mūzikas atbalstam bez komercradio saturam/ biznesam represīvām, diktējošām metodēm.
11.06.2026. 11:42
26-TA-928/98
Fiziska persona
Iebilstu pret šo šaurredzīgo iniciatīvu. Viens no riskiem - daļa moderno klausītāju pāries uz Spotify un tad jūs liesiet asaras, ka pazūd auditorija. Loģiski, ka Radio stacijām saruks reklāmas ieņēmumi, tālāk ķēdes reakcija: saruks darba vietas, saruks nodokļi utt.
Pietiek bīdīt šo pāķu politiku!
Pietiek bīdīt šo pāķu politiku!
11.06.2026. 12:12
26-TA-928/99
Fiziska persona
Atbalstu! Īpaši labi būtu atskaņot latviešu mūziku, kas neskan biežāk kā reizi gadā, tādējādi paverot klausītājiem iespēju uz retāk dzirdētiem, vai alternatīviem žanriem, kuru mums ir ne mazums.
11.06.2026. 12:25
26-TA-928/100
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) atbalsta Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz noteikt minimālo Latvijā radītās mūzikas īpatsvaru radio programmās. LaIPA aicina Saeimu atbalstīt Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus, jo tie stiprina Latvijas kultūras telpu, nodrošina taisnīgākus konkurences apstākļus Latvijā radītai mūzikai un atbilst starptautiskajai praksei, bet arī ES dibināšanas līguma LESD 167. pantam.
LaIPA uzsver, ka Latvijā radītās mūzikas īpatsvara regulējums nav privilēģija vietējiem māksliniekiem vai tirgus dalībniekiem. Tās ir kultūrpolitikas instruments, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas mūzikas klātbūtni un sasniedzamību tirgū, kurā objektīvi dominē starptautiskais repertuārs un globālo izklaides industriju saturs. Tāpat kā Eiropas valstis īsteno pasākumus nacionālā audiovizuālā satura, grāmatniecības, valodas un kultūras daudzveidības aizsardzībai un attīstībai, arī Latvijai ir tiesības un pienākums radīt priekšnoteikumus savas mūzikas ilgtspējīgai attīstībai. Šādu pasākumu mērķis nav ierobežot konkurenci vai klausītāju izvēles brīvību, bet gan nodrošināt līdzsvarotākus konkurences apstākļus Latvijas repertuāram un saglabāt vietējās kultūras klātbūtni kopējā mediju telpā.
Ņemot vērā, ka radio joprojām sasniedz vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Latvijas repertuāra īpatsvars komercradio programmās ir tikai aptuveni 17%, secināms, ka bez mērķtiecīgiem atbalsta mehānismiem vietējās mūzikas iespējas sasniegt auditoriju un konkurēt ar starptautisko repertuāru ir būtiski ierobežotas. Tādēļ samērīgs regulējums ir nevis izņēmums no brīvas konkurences principiem, bet gan līdzeklis kultūras daudzveidības, nacionālās identitātes un Latvijas radošo industriju ilgtspējas nodrošināšanai.
LaIPA uzskata, ka piedāvātais regulējums ir samērīgs, pamatots un atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm kultūras, mediju un radošo industriju attīstības jomā. Tas nav vērtējams kā ierobežojums radio nozarei, bet gan kā sabiedrības interesēs īstenots kultūrpolitikas instruments, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni un konkurētspēju mūsdienu globālajā mediju vidē.
Mūsdienu mūzikas tirgus vairs nav uzskatāms par pilnībā brīvu konkurences vidi. Starptautisko repertuāru atbalsta globālu ierakstu kompāniju un mūzikas izdevēju koncentrēta ietekme, daudzkārt lielāki finanšu resursi, starptautiskas mārketinga kampaņas, kā arī digitālo platformu algoritmi, kas priekšroku dod jau populāram un komerciāli veiksmīgam saturam. Šādos apstākļos nelielas valodas un neliela tirgus valsts repertuāram nav iespējams konkurēt ar lielo tirgu produkciju vienlīdzīgos apstākļos.
Tādēļ vietējās mūzikas klātbūtnes veicināšana radio ēterā nav pretrunā tirgus principiem, bet gan palīdz novērst strukturālu nevienlīdzību starp vietējo un globālo saturu. Īpaši jāuzsver, ka līdzīga vai pat analoģiska pieeja jau ilgstoši tiek izmantota daudzās demokrātiskās valstīs.
Piemēram, Francijā radio programmās noteikts vismaz 40% franču valodā izpildītas mūzikas īpatsvars, Kanādā komercradio stacijām jānodrošina vismaz 35% Kanādas satura, savukārt Igaunijā kopš 2016. gada noteikts pienākums nodrošināt vismaz 25% vietējās mūzikas klātbūtni radio programmās. Arī vairākās citās Eiropas valstīs vietējā satura kvotas tiek izmantotas kā leģitīms kultūrpolitikas instruments kultūras daudzveidības un nacionālās identitātes stiprināšanai.
Latvijā šāda pieeja ir īpaši būtiska, jo radio joprojām saglabā ļoti nozīmīgu lomu sabiedrības mūzikas patēriņā. LaIPA un socioloģisko pētījumu centra “Kantar” veiktais pētījums 2025. gadā rāda, ka radio klausās 82% Latvijas iedzīvotāju, turklāt radiostacijas izvēli tikai nelielai daļai klausītāju (5%) nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars programmā. Tas apliecina, ka vietējās mūzikas klātbūtnes palielināšana nav pretrunā auditorijas interesēm un nerada risku radio kā medija konkurētspējai.
Vienlaikus ļoti būtiski ir tas, ka radio frekvences ir ierobežots publisks resurss, un tā izmantošana saistīta ar noteiktu atbildību sabiedrības priekšā. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka šis resurss kalpo ne vien komerciāliem mērķiem, bet arī Latvijas kultūras, valodas un informatīvās telpas stiprināšanai. Vietējās mūzikas klātbūtne radio veicina Latvijas mūzikas industrijas radošo potenciālu, palīdz saglabāt latviešu valodas dzīvotspēju un stiprina sabiedrības piederības sajūtu Latvijas kultūrtelpai.
Svarīgs ir arī radošās ekosistēmas aspekts. Mūzikas radīšana ir ilgtermiņa investīciju process, kurā piedalās autori, izpildītāji, producenti, ierakstu kompānijas un citi nozares profesionāļi. Lai šīs investīcijas atgrieztos jaunā saturā, vietējiem darbiem ir nepieciešama sasniedzamība auditorijai. Radio atskaņojums joprojām ir viens no nozīmīgākajiem mehānismiem, kas nodrošina gan atpazīstamību, gan ienākumus turpmākas jaunrades finansēšanai. Līdz ar to vietējās mūzikas klātbūtne radio nav tikai jautājums par konkrētu dziesmu atskaņošanu - tā ir investīcija Latvijas kultūras radīšanas spējā nākotnē.
Īpaši būtiski tas ir laikā, kad arvien lielāku ietekmi uz sabiedrības izvēlēm atstāj starptautisku digitālo platformu algoritmi. Radio ir viens no retajiem medijiem, kur nacionālā līmenī joprojām iespējams nodrošināt vietējā satura atklāšanu, Latvijas kultūras daudzveidību un jaunu Latvijas mākslinieku nonākšanu pie klausītājiem. Tādēļ Latvijā radītās mūzikas minimālā īpatsvara noteikšana radio programmās ir samērīgs un nākotnē vērsts risinājums, kas palīdz stiprināt Latvijas kultūras telpu, valsts valodu, vietējo radošo industriju konkurētspēju un sabiedrības piekļuvi Latvijā radītam saturam. Pamatojoties uz minēto, LaIPA atbalsta likumprojekta virzību un tajā paredzēto Latvijā radītās mūzikas īpatsvara noteikšanu radio programmās.
LaIPA uzsver, ka Latvijā radītās mūzikas īpatsvara regulējums nav privilēģija vietējiem māksliniekiem vai tirgus dalībniekiem. Tās ir kultūrpolitikas instruments, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas mūzikas klātbūtni un sasniedzamību tirgū, kurā objektīvi dominē starptautiskais repertuārs un globālo izklaides industriju saturs. Tāpat kā Eiropas valstis īsteno pasākumus nacionālā audiovizuālā satura, grāmatniecības, valodas un kultūras daudzveidības aizsardzībai un attīstībai, arī Latvijai ir tiesības un pienākums radīt priekšnoteikumus savas mūzikas ilgtspējīgai attīstībai. Šādu pasākumu mērķis nav ierobežot konkurenci vai klausītāju izvēles brīvību, bet gan nodrošināt līdzsvarotākus konkurences apstākļus Latvijas repertuāram un saglabāt vietējās kultūras klātbūtni kopējā mediju telpā.
Ņemot vērā, ka radio joprojām sasniedz vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Latvijas repertuāra īpatsvars komercradio programmās ir tikai aptuveni 17%, secināms, ka bez mērķtiecīgiem atbalsta mehānismiem vietējās mūzikas iespējas sasniegt auditoriju un konkurēt ar starptautisko repertuāru ir būtiski ierobežotas. Tādēļ samērīgs regulējums ir nevis izņēmums no brīvas konkurences principiem, bet gan līdzeklis kultūras daudzveidības, nacionālās identitātes un Latvijas radošo industriju ilgtspējas nodrošināšanai.
LaIPA uzskata, ka piedāvātais regulējums ir samērīgs, pamatots un atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm kultūras, mediju un radošo industriju attīstības jomā. Tas nav vērtējams kā ierobežojums radio nozarei, bet gan kā sabiedrības interesēs īstenots kultūrpolitikas instruments, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras klātbūtni un konkurētspēju mūsdienu globālajā mediju vidē.
Mūsdienu mūzikas tirgus vairs nav uzskatāms par pilnībā brīvu konkurences vidi. Starptautisko repertuāru atbalsta globālu ierakstu kompāniju un mūzikas izdevēju koncentrēta ietekme, daudzkārt lielāki finanšu resursi, starptautiskas mārketinga kampaņas, kā arī digitālo platformu algoritmi, kas priekšroku dod jau populāram un komerciāli veiksmīgam saturam. Šādos apstākļos nelielas valodas un neliela tirgus valsts repertuāram nav iespējams konkurēt ar lielo tirgu produkciju vienlīdzīgos apstākļos.
Tādēļ vietējās mūzikas klātbūtnes veicināšana radio ēterā nav pretrunā tirgus principiem, bet gan palīdz novērst strukturālu nevienlīdzību starp vietējo un globālo saturu. Īpaši jāuzsver, ka līdzīga vai pat analoģiska pieeja jau ilgstoši tiek izmantota daudzās demokrātiskās valstīs.
Piemēram, Francijā radio programmās noteikts vismaz 40% franču valodā izpildītas mūzikas īpatsvars, Kanādā komercradio stacijām jānodrošina vismaz 35% Kanādas satura, savukārt Igaunijā kopš 2016. gada noteikts pienākums nodrošināt vismaz 25% vietējās mūzikas klātbūtni radio programmās. Arī vairākās citās Eiropas valstīs vietējā satura kvotas tiek izmantotas kā leģitīms kultūrpolitikas instruments kultūras daudzveidības un nacionālās identitātes stiprināšanai.
Latvijā šāda pieeja ir īpaši būtiska, jo radio joprojām saglabā ļoti nozīmīgu lomu sabiedrības mūzikas patēriņā. LaIPA un socioloģisko pētījumu centra “Kantar” veiktais pētījums 2025. gadā rāda, ka radio klausās 82% Latvijas iedzīvotāju, turklāt radiostacijas izvēli tikai nelielai daļai klausītāju (5%) nosaka ārvalstu mūzikas īpatsvars programmā. Tas apliecina, ka vietējās mūzikas klātbūtnes palielināšana nav pretrunā auditorijas interesēm un nerada risku radio kā medija konkurētspējai.
Vienlaikus ļoti būtiski ir tas, ka radio frekvences ir ierobežots publisks resurss, un tā izmantošana saistīta ar noteiktu atbildību sabiedrības priekšā. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka šis resurss kalpo ne vien komerciāliem mērķiem, bet arī Latvijas kultūras, valodas un informatīvās telpas stiprināšanai. Vietējās mūzikas klātbūtne radio veicina Latvijas mūzikas industrijas radošo potenciālu, palīdz saglabāt latviešu valodas dzīvotspēju un stiprina sabiedrības piederības sajūtu Latvijas kultūrtelpai.
Svarīgs ir arī radošās ekosistēmas aspekts. Mūzikas radīšana ir ilgtermiņa investīciju process, kurā piedalās autori, izpildītāji, producenti, ierakstu kompānijas un citi nozares profesionāļi. Lai šīs investīcijas atgrieztos jaunā saturā, vietējiem darbiem ir nepieciešama sasniedzamība auditorijai. Radio atskaņojums joprojām ir viens no nozīmīgākajiem mehānismiem, kas nodrošina gan atpazīstamību, gan ienākumus turpmākas jaunrades finansēšanai. Līdz ar to vietējās mūzikas klātbūtne radio nav tikai jautājums par konkrētu dziesmu atskaņošanu - tā ir investīcija Latvijas kultūras radīšanas spējā nākotnē.
Īpaši būtiski tas ir laikā, kad arvien lielāku ietekmi uz sabiedrības izvēlēm atstāj starptautisku digitālo platformu algoritmi. Radio ir viens no retajiem medijiem, kur nacionālā līmenī joprojām iespējams nodrošināt vietējā satura atklāšanu, Latvijas kultūras daudzveidību un jaunu Latvijas mākslinieku nonākšanu pie klausītājiem. Tādēļ Latvijā radītās mūzikas minimālā īpatsvara noteikšana radio programmās ir samērīgs un nākotnē vērsts risinājums, kas palīdz stiprināt Latvijas kultūras telpu, valsts valodu, vietējo radošo industriju konkurētspēju un sabiedrības piekļuvi Latvijā radītam saturam. Pamatojoties uz minēto, LaIPA atbalsta likumprojekta virzību un tajā paredzēto Latvijā radītās mūzikas īpatsvara noteikšanu radio programmās.
11.06.2026. 12:32
26-TA-928/101
Miķelis Vīte
Esmu PAR Latvijas muzikas kvotu!
11.06.2026. 12:48
26-TA-928/102
Mārīte Ūdre
Atbalstu šo priekšlikumu, ja Latvijā radītai mūzikai ir jāskan Latvijas radio stacijās daudz vairāk kā šobrīd.
11.06.2026. 13:24
26-TA-928/103
Fiziska persona
Neatbalstu šo iniciatīvu. Radio šobrīd konkurē nevis ar citiem radio, bet ar Spotify, YouTube un Apple Music, kurām šādu kvotu nav. Ja klausītāji nesaņems sev ierasto formātu radio, viņi vienkārši pāries uz globālajām platformām, un zaudēs gan Latvijas radio, gan Latvijas reklāmas tirgus.
11.06.2026. 13:44
26-TA-928/105
Baiba Liepiņa - Latvijas Reklāmas asociācija
Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) neatbalsta likumprojektu.
LRA neapstrīd mērķi atbalstīt Latvijas autorus un izpildītājus, tomēr anotācijā nav pamatots, kāpēc tieši obligātās kvotas ir efektīvākais instruments šī mērķa sasniegšanai un kāpēc nav izvērtēti citi risinājumi.
Likumprojekta izstrādē nav veikts tirgus un ekonomiskās ietekmes izvērtējums. Nav analizēta iespējamā ietekme uz radio auditoriju, reklāmas ieņēmumiem, autoratlīdzību apjomu un nodokļu ieņēmumiem. Tāpat nav izvērtēta radio konkurence ar Spotify, YouTube Music, Apple Music un citām straumēšanas platformām. Mūzikas klausīšanās tirgū šobrīd konkurē ne tikai radiostacijas, bet arī globālās straumēšanas platformas, kurām nav pienākuma atskaņot latviešu mūziku vai ievērot jebkādas lokālā satura kvotas. Anotācijā nav vērtēts risks, ka papildu ierobežojumi radio stacijām var veicināt auditorijas pāreju uz platformām, uz kurām likumprojekta prasības neattiecas.
Anotācijā kā pamatojums minēta citu valstu pieredze, taču nav ņemts vērā, ka lielākā daļa mūzikas kvotu tika ieviestas laikā, kad radio bija galvenais mūzikas klausīšanās kanāls un straumēšanas platformas nepastāvēja. Šodienas tirgus apstākļi ir būtiski atšķirīgi, tādēļ citu valstu vēsturisko pieredzi nevar automātiski attiecināt uz Latviju. Nav izvērtēta straumēšanas platformu ietekme uz kvotu efektivitāti un sasniedzamajiem rezultātiem.
LRA neapstrīd mērķi atbalstīt Latvijas autorus un izpildītājus, tomēr anotācijā nav pamatots, kāpēc tieši obligātās kvotas ir efektīvākais instruments šī mērķa sasniegšanai un kāpēc nav izvērtēti citi risinājumi.
Likumprojekta izstrādē nav veikts tirgus un ekonomiskās ietekmes izvērtējums. Nav analizēta iespējamā ietekme uz radio auditoriju, reklāmas ieņēmumiem, autoratlīdzību apjomu un nodokļu ieņēmumiem. Tāpat nav izvērtēta radio konkurence ar Spotify, YouTube Music, Apple Music un citām straumēšanas platformām. Mūzikas klausīšanās tirgū šobrīd konkurē ne tikai radiostacijas, bet arī globālās straumēšanas platformas, kurām nav pienākuma atskaņot latviešu mūziku vai ievērot jebkādas lokālā satura kvotas. Anotācijā nav vērtēts risks, ka papildu ierobežojumi radio stacijām var veicināt auditorijas pāreju uz platformām, uz kurām likumprojekta prasības neattiecas.
Anotācijā kā pamatojums minēta citu valstu pieredze, taču nav ņemts vērā, ka lielākā daļa mūzikas kvotu tika ieviestas laikā, kad radio bija galvenais mūzikas klausīšanās kanāls un straumēšanas platformas nepastāvēja. Šodienas tirgus apstākļi ir būtiski atšķirīgi, tādēļ citu valstu vēsturisko pieredzi nevar automātiski attiecināt uz Latviju. Nav izvērtēta straumēšanas platformu ietekme uz kvotu efektivitāti un sasniedzamajiem rezultātiem.
11.06.2026. 14:55
26-TA-928/106
Artjoms Kuricins
Neatbalstu šo projektu. Uzskatu, ka tā ir nesamerīga iejaukšanās kulturas procesos, mēģinot reālo situāciju (kas reāli patīk klausīties, kas ir reāli pieprasits) ierobežot ar mākslīgiem rāmjiem. Uzskatu, ka valdības primarais mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju reālās, esošās vēlmes, un kulturas joma ir tieši tā, kur ir iespējams liels pašregulācijas līmenis - ja būtu pieprasīts lielāks īpatsvars dziesmām latviešu valodā, radiostacijas pašas, bez valsts iesaistes to panāktu, jo redzētu, ka tas piesaista klausītājus. Ja tas tā nav, tad tas nav arī vajdzīgs, un mākslīgā uzspiešana neliks klausītājiem vairāk klausīties to mūziku, kas viņiem nav saistoša.
Ja tomēr atbalsta nepieciešamība ir neizbēgama, tad labāks lēmums būtu finansēt latviešu mūziķus, lai tie, radot vairāk kvalitativus mākslas darbus, dabīgi veiciņatu arī pieprasiju pēc tiem
Ja tomēr atbalsta nepieciešamība ir neizbēgama, tad labāks lēmums būtu finansēt latviešu mūziķus, lai tie, radot vairāk kvalitativus mākslas darbus, dabīgi veiciņatu arī pieprasiju pēc tiem
11.06.2026. 15:30
26-TA-928/107
Fiziska persona
Esmu PRET doto iniciatīvu, jo lai gan iniciatīvas mērķis stiprināt latviešu valodu un vietējo mūzikas nozari ir saprotams, obligātu kvotu noteikšana radio stacijām ierobežo redakcionālo un uzņēmējdarbības brīvību, samazinot iespēju veidot programmu atbilstoši klausītāju pieprasījumam. Mākslīgi noteikts vietējās mūzikas īpatsvars negarantē augstāku kvalitāti vai lielāku auditorijas interesi, bet var samazināt atsevišķu radio staciju konkurētspēju un klausītāju skaitu. Vietējo mākslinieku atbalstam efektīvāki būtu pozitīvi stimuli – finansējums, granti, mārketinga atbalsts un eksporta veicināšana –, nevis administratīvi uzlikti satura ierobežojumi. Turklāt mūsdienās radio konkurē ar straumēšanas platformām, kurām šādas prasības netiek piemērotas, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
11.06.2026. 15:33
26-TA-928/108
Fiziska persona
PRET radio kvotām!
11.06.2026. 15:44
26-TA-928/109
Fiziska persona
Esmu pret, jo esmu par kvalitatīvu mūziku un tās dažādību.
11.06.2026. 15:50
26-TA-928/110
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
Latvijas Raidorganizāciju asociācija, kas televīzijas un radio programmu veidotājus, iebilst pret obligātu kvotu noteikšanu komerciālajām radio programmām, jo uzskatām, ka šāds risinājums nav piemērots instruments Latvijas mūzikas nozares attīstības veicināšanai un rada būtiskus riskus mediju darbībai, redakcionālajai brīvībai, tirgus konkurencei un auditorijas noturēšanai. Lai gan atbalstām mērķi stiprināt Latvijas mūzikas nozari un veicināt Latvijā radītas mūzikas klātbūtni sabiedriskajā telpā, tomēr šis mērķis vispirms būtu sasniedzams ar instrumentiem, kas attīsta pašu mūzikas nozari un palielina auditorijas pieprasījumu pēc Latvijā radītas mūzikas, nevis ar regulējumu, kas ierobežo medijus.
Vēršam uzmanību, ka radio programmu repertuāru nosaka auditorijas pieprasījums, programmas formāts un konkrētās auditorijas gaume. Radio stacijas Latvijā darbojas dažādos formātos un tie ir veidoti ilgstoši, ieguldot būtiskus resursus auditorijas izpētē, programmu attīstībā un zīmola atpazīstamībā. Kvotu noteikšana visām programmām ignorē šo realitāti. Lai konkrētā formātā būtiski palielinātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru, ir nepieciešams pietiekami plašs vietējās mūzikas piedāvājums attiecīgajā formātā, turklāt šim piedāvājumam jābūt pieprasītam no auditorijas puses. Ja šie priekšnoteikumi nepastāv, kvotas var novest pie formālas prasību izpildes, nevis reālas mūzikas nozares attīstības, un graut radio nozari.
Būtiski uzsvērt, ka radio auditorija ir ļoti jūtīga pret izmaiņām mediju pakalpojumos. Klausītājiem ir plašas alternatīvas – starptautiskās straumēšanas platformas, radio lietotnes un citi digitālie pakalpojumi, uz kuriem iespējams pāriet nekavējoties un kuros kvotu regulējums nepastāv. Auditorijas zudums radio nozarē var notikt ļoti ātri, savukārt zaudēto auditoriju atgūt ir ievērojami grūtāk. Auditorijas samazināšanās tieši ietekmē reklāmas ieņēmumus, kas komerciālajiem radio ir galvenais ienākumu avots. Rezultātā šis būtu kārtējas regulatīvais risinājums, kas vietējos uzņēmējos noliktu sliktākos konkurences apstākļos pret ārvalstu platformām.
Ievērojot minēto pastāv risks, ka regulējums, kura deklarētais mērķis ir atbalstīt mūzikas nozari, var vājināt mediju vidi un negatīvi ietekmēt arī pašus mūziķus, tostarp samazinot autoratlīdzību maksājumu apjomu, kas ir saistīts ar mediju ekonomisko dzīvotspēju.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sagatavotajā likumprojekta risinājumā nav pietiekami izvērtēta fiskālā un administratīvā ietekme uz komersantiem. Kvotu sistēmas ieviešana nav tikai par programmu saturu. Tā radītu arī praktiskas un finansiālas izmaksas radio programmu īpašniekiem. Lai nodrošinātu regulējuma izpildīšanu, komersantiem būtu nepieciešams pielāgot iekšējās sistēmas, nodrošināt precīzu Latvijā radītas mūzikas identificēšanu, uzskaiti, datu apkopošanu un regulāru atskaitīšanos. Tas varētu prasīt gan tehnoloģisku risinājumu pielāgošanu, gan papildu cilvēkresursus. Darba grupas laikā, kas strādāja pie šī likumprojekta, jau tika noskaidrots, ka patlaban Latvijā nav datu bāzes, kura nodrošinātu iespējas identificēt Latvijā radītu mūziku. Tāpat nav skaidrs, kāda būtu šāda regulējuma ietekme uz valsts pārvaldi. Ja tiek noteikts jauns pienākums komersantiem, valstij vienlaikus jānodrošina arī tā uzraudzība. Tas nozīmē papildu administratīvo slogu ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei.
Šāds risinājums ir pretrunā pēdējā laikā valsts līmenī deklarētajai politikai mazināt birokrātiju un administratīvo slogu. Situācijā, kad valsts pārvaldē un politikas plānošanā arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība samazināt birokrātiju, jauna uzskaites, kontroles un atskaitīšanās mehānisma ieviešana komerciālajiem medijiem būtu solis pretējā virzienā.
Tāpat vēršam uzmanību, ka nav prezentēti dati par auditorijas pieprasījumu pēc šāda regulējuma, nav veikts pilnvērtīgs ietekmes novērtējums uz radio nozari, reklāmas tirgu un mediju ekonomisko dzīvotspēju, kā arī nav modelēti dažādi scenāriji gadījumam, ja kvotu ieviešana izraisītu auditorijas kritumu vai būtiski ietekmētu radio darbību.
Ja politikas mērķis ir stiprināt Latvijas mūzikas nozari, vispirms būtu jāvērtē instrumenti, kas ir vērsti uz šīs nozares attīstību – jauno mākslinieku atbalsts, producentu un ierakstu industrijas stiprināšana, mūzikas eksporta veicināšana, Latvijas mūzikas popularizēšanas kampaņas un pieprasījuma veidošana auditorijā u.c.
Palielinoties auditorijas interesei un pieprasījumam pēc Latvijā radītas mūzikas, tās īpatsvars radio ēterā pieaugs dabiski un ilgtspējīgi. Radio staciju interesēs ir piedāvāt saturu, ko auditorija vēlas dzirdēt, jo tieši no auditorijas ir atkarīga medija darbība.
Ņemot vērā minēto, aicinām Kultūras ministriju nevirzīt obligātu kvotu noteikšanu komerciālajām radio programmām un fokusēties uz risinājumiem, kas ir vērsti uz mūzikas nozares attīstību un pasākumiem, kas popularizē vietējos māksliniekus un veicina sabiedrības pieprasījumu pēc to radītajiem darbiem.
Ar cieņu
Latvijas Raidorganizāciju Asociācija
Vēršam uzmanību, ka radio programmu repertuāru nosaka auditorijas pieprasījums, programmas formāts un konkrētās auditorijas gaume. Radio stacijas Latvijā darbojas dažādos formātos un tie ir veidoti ilgstoši, ieguldot būtiskus resursus auditorijas izpētē, programmu attīstībā un zīmola atpazīstamībā. Kvotu noteikšana visām programmām ignorē šo realitāti. Lai konkrētā formātā būtiski palielinātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru, ir nepieciešams pietiekami plašs vietējās mūzikas piedāvājums attiecīgajā formātā, turklāt šim piedāvājumam jābūt pieprasītam no auditorijas puses. Ja šie priekšnoteikumi nepastāv, kvotas var novest pie formālas prasību izpildes, nevis reālas mūzikas nozares attīstības, un graut radio nozari.
Būtiski uzsvērt, ka radio auditorija ir ļoti jūtīga pret izmaiņām mediju pakalpojumos. Klausītājiem ir plašas alternatīvas – starptautiskās straumēšanas platformas, radio lietotnes un citi digitālie pakalpojumi, uz kuriem iespējams pāriet nekavējoties un kuros kvotu regulējums nepastāv. Auditorijas zudums radio nozarē var notikt ļoti ātri, savukārt zaudēto auditoriju atgūt ir ievērojami grūtāk. Auditorijas samazināšanās tieši ietekmē reklāmas ieņēmumus, kas komerciālajiem radio ir galvenais ienākumu avots. Rezultātā šis būtu kārtējas regulatīvais risinājums, kas vietējos uzņēmējos noliktu sliktākos konkurences apstākļos pret ārvalstu platformām.
Ievērojot minēto pastāv risks, ka regulējums, kura deklarētais mērķis ir atbalstīt mūzikas nozari, var vājināt mediju vidi un negatīvi ietekmēt arī pašus mūziķus, tostarp samazinot autoratlīdzību maksājumu apjomu, kas ir saistīts ar mediju ekonomisko dzīvotspēju.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sagatavotajā likumprojekta risinājumā nav pietiekami izvērtēta fiskālā un administratīvā ietekme uz komersantiem. Kvotu sistēmas ieviešana nav tikai par programmu saturu. Tā radītu arī praktiskas un finansiālas izmaksas radio programmu īpašniekiem. Lai nodrošinātu regulējuma izpildīšanu, komersantiem būtu nepieciešams pielāgot iekšējās sistēmas, nodrošināt precīzu Latvijā radītas mūzikas identificēšanu, uzskaiti, datu apkopošanu un regulāru atskaitīšanos. Tas varētu prasīt gan tehnoloģisku risinājumu pielāgošanu, gan papildu cilvēkresursus. Darba grupas laikā, kas strādāja pie šī likumprojekta, jau tika noskaidrots, ka patlaban Latvijā nav datu bāzes, kura nodrošinātu iespējas identificēt Latvijā radītu mūziku. Tāpat nav skaidrs, kāda būtu šāda regulējuma ietekme uz valsts pārvaldi. Ja tiek noteikts jauns pienākums komersantiem, valstij vienlaikus jānodrošina arī tā uzraudzība. Tas nozīmē papildu administratīvo slogu ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts pārvaldei.
Šāds risinājums ir pretrunā pēdējā laikā valsts līmenī deklarētajai politikai mazināt birokrātiju un administratīvo slogu. Situācijā, kad valsts pārvaldē un politikas plānošanā arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība samazināt birokrātiju, jauna uzskaites, kontroles un atskaitīšanās mehānisma ieviešana komerciālajiem medijiem būtu solis pretējā virzienā.
Tāpat vēršam uzmanību, ka nav prezentēti dati par auditorijas pieprasījumu pēc šāda regulējuma, nav veikts pilnvērtīgs ietekmes novērtējums uz radio nozari, reklāmas tirgu un mediju ekonomisko dzīvotspēju, kā arī nav modelēti dažādi scenāriji gadījumam, ja kvotu ieviešana izraisītu auditorijas kritumu vai būtiski ietekmētu radio darbību.
Ja politikas mērķis ir stiprināt Latvijas mūzikas nozari, vispirms būtu jāvērtē instrumenti, kas ir vērsti uz šīs nozares attīstību – jauno mākslinieku atbalsts, producentu un ierakstu industrijas stiprināšana, mūzikas eksporta veicināšana, Latvijas mūzikas popularizēšanas kampaņas un pieprasījuma veidošana auditorijā u.c.
Palielinoties auditorijas interesei un pieprasījumam pēc Latvijā radītas mūzikas, tās īpatsvars radio ēterā pieaugs dabiski un ilgtspējīgi. Radio staciju interesēs ir piedāvāt saturu, ko auditorija vēlas dzirdēt, jo tieši no auditorijas ir atkarīga medija darbība.
Ņemot vērā minēto, aicinām Kultūras ministriju nevirzīt obligātu kvotu noteikšanu komerciālajām radio programmām un fokusēties uz risinājumiem, kas ir vērsti uz mūzikas nozares attīstību un pasākumiem, kas popularizē vietējos māksliniekus un veicina sabiedrības pieprasījumu pēc to radītajiem darbiem.
Ar cieņu
Latvijas Raidorganizāciju Asociācija
11.06.2026. 16:12
26-TA-928/111
Santa Meikulāne
Viedoklis
ir. Tas ir par daudz.
ir. Tas ir par daudz.
11.06.2026. 16:30
26-TA-928/112
Agnese Cimuška-Rekke - Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports
Iepazīstoties ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas viedokli, vēlos norādīt uz vairākiem aspektiem, kas asociācijas argumentācijā netiek pietiekami izvērtēti.
Pirmkārt, nav pamatoti apgalvot, ka vietējās mūzikas īpatsvara noteikšana radio programmās ir pretrunā mūzikas nozares attīstībai. Tieši pretēji – starptautiskā pieredze rāda, ka radio ir viens no būtiskākajiem instrumentiem vietējās mūzikas ekosistēmas stiprināšanai. Kanādā, Francijā, Igaunijā un citās valstīs vietējā satura prasības radio ir pastāvējušas gadiem ilgi un nav kavējušas ne radio nozares, ne mūzikas industrijas attīstību.
Otrkārt, argumentam, ka vietējās mūzikas īpatsvars radio pieaugs "dabiski", ja tikai tiks attīstīta mūzikas nozare, nav apstiprinājuma Latvijas pieredzē. Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus tiek radīta kvalitatīva mūzika, darbojas ierakstu kompānijas, producenti, eksporta organizācijas, notiek festivāli un starptautiskas aktivitātes. Neskatoties uz to, Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio joprojām ir aptuveni 19%. Tas liecina, ka tirgus pats par sevi šo problēmu nav atrisinājis.
Treškārt, radio asociācija uzsver auditorijas pieprasījumu, taču neņem vērā, ka auditorijas paradumus būtiski ietekmē arī mediju piedāvājums. Klausītāji nevar pieprasīt to, ko regulāri nedzird. Radio visā pasaulē ir viens no galvenajiem mūzikas atklāšanas kanāliem. Ja vietējā mūzika netiek atskaņota, tās iespējas sasniegt auditoriju būtiski samazinās.
Ceturtkārt, tiek paustas bažas par auditorijas aizplūšanu uz straumēšanas platformām. Tomēr šis process notiek jau vairāk nekā desmit gadus visā pasaulē neatkarīgi no vietējā satura regulējuma. Nav pierādījumu, ka valstīs, kur pastāv vietējās mūzikas kvotas, radio būtu zaudējis konkurētspēju tieši šī iemesla dēļ. Igaunijā kopš 2016. gada radio ir noteikts vismaz 30% vietējās mūzikas īpatsvars, tomēr radio tirgus tur turpina veiksmīgi darboties.
Piektkārt, radio frekvences ir ierobežots publisks resurss. Tās nav salīdzināmas ar Spotify, YouTube vai citām globālām digitālām platformām. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka publiska resursa izmantošana kalpo ne tikai komerciāliem mērķiem, bet arī Latvijas kultūras, valodas un informatīvās telpas stiprināšanai.
Sestkārt, argumentācija par administratīvo slogu šķiet pārspīlēta. Radio stacijas jau šobrīd detalizēti uzskaita atskaņotos skaņdarbus autortiesību un blakustiesību atlīdzību sadalei. Jautājums par Latvijā radīta satura identificēšanu ir tehnisks un atrisināms, sadarbojoties nozarei, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un regulatoram.
Visbeidzot, šajā diskusijā nevajadzētu aizmirst galveno jautājumu. Šobrīd vairāk nekā puse radio staciju Latvijā vietējo mūziku atskaņo mazāk nekā 5% apmērā vai neatskaņo vispār. Latvijā radīta mūzika savas valsts radio ēterā ir mazākumā. Tāpēc diskusija nav par privilēģijām vai aizliegumiem.
Tā ir diskusija par līdzsvaru.
Par to, vai Latvijas kultūrtelpā, Latvijas valodā un Latvijas radio frekvencēs būs vieta arī Latvijas autoriem, izpildītājiem un producentiem. Par to, vai mēs kā valsts esam gatavi radīt apstākļus, kuros vietējā jaunrade var sasniegt savus klausītājus un attīstīties ilgtermiņā.
Tāpēc uzskatu, ka likumprojekts ir samērīgs, nepieciešams un atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm kultūras, mediju un radošo industriju attīstībā.
Pirmkārt, nav pamatoti apgalvot, ka vietējās mūzikas īpatsvara noteikšana radio programmās ir pretrunā mūzikas nozares attīstībai. Tieši pretēji – starptautiskā pieredze rāda, ka radio ir viens no būtiskākajiem instrumentiem vietējās mūzikas ekosistēmas stiprināšanai. Kanādā, Francijā, Igaunijā un citās valstīs vietējā satura prasības radio ir pastāvējušas gadiem ilgi un nav kavējušas ne radio nozares, ne mūzikas industrijas attīstību.
Otrkārt, argumentam, ka vietējās mūzikas īpatsvars radio pieaugs "dabiski", ja tikai tiks attīstīta mūzikas nozare, nav apstiprinājuma Latvijas pieredzē. Latvijā jau vairāk nekā 30 gadus tiek radīta kvalitatīva mūzika, darbojas ierakstu kompānijas, producenti, eksporta organizācijas, notiek festivāli un starptautiskas aktivitātes. Neskatoties uz to, Latvijā radītas mūzikas īpatsvars radio joprojām ir aptuveni 19%. Tas liecina, ka tirgus pats par sevi šo problēmu nav atrisinājis.
Treškārt, radio asociācija uzsver auditorijas pieprasījumu, taču neņem vērā, ka auditorijas paradumus būtiski ietekmē arī mediju piedāvājums. Klausītāji nevar pieprasīt to, ko regulāri nedzird. Radio visā pasaulē ir viens no galvenajiem mūzikas atklāšanas kanāliem. Ja vietējā mūzika netiek atskaņota, tās iespējas sasniegt auditoriju būtiski samazinās.
Ceturtkārt, tiek paustas bažas par auditorijas aizplūšanu uz straumēšanas platformām. Tomēr šis process notiek jau vairāk nekā desmit gadus visā pasaulē neatkarīgi no vietējā satura regulējuma. Nav pierādījumu, ka valstīs, kur pastāv vietējās mūzikas kvotas, radio būtu zaudējis konkurētspēju tieši šī iemesla dēļ. Igaunijā kopš 2016. gada radio ir noteikts vismaz 30% vietējās mūzikas īpatsvars, tomēr radio tirgus tur turpina veiksmīgi darboties.
Piektkārt, radio frekvences ir ierobežots publisks resurss. Tās nav salīdzināmas ar Spotify, YouTube vai citām globālām digitālām platformām. Sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka publiska resursa izmantošana kalpo ne tikai komerciāliem mērķiem, bet arī Latvijas kultūras, valodas un informatīvās telpas stiprināšanai.
Sestkārt, argumentācija par administratīvo slogu šķiet pārspīlēta. Radio stacijas jau šobrīd detalizēti uzskaita atskaņotos skaņdarbus autortiesību un blakustiesību atlīdzību sadalei. Jautājums par Latvijā radīta satura identificēšanu ir tehnisks un atrisināms, sadarbojoties nozarei, kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un regulatoram.
Visbeidzot, šajā diskusijā nevajadzētu aizmirst galveno jautājumu. Šobrīd vairāk nekā puse radio staciju Latvijā vietējo mūziku atskaņo mazāk nekā 5% apmērā vai neatskaņo vispār. Latvijā radīta mūzika savas valsts radio ēterā ir mazākumā. Tāpēc diskusija nav par privilēģijām vai aizliegumiem.
Tā ir diskusija par līdzsvaru.
Par to, vai Latvijas kultūrtelpā, Latvijas valodā un Latvijas radio frekvencēs būs vieta arī Latvijas autoriem, izpildītājiem un producentiem. Par to, vai mēs kā valsts esam gatavi radīt apstākļus, kuros vietējā jaunrade var sasniegt savus klausītājus un attīstīties ilgtermiņā.
Tāpēc uzskatu, ka likumprojekts ir samērīgs, nepieciešams un atbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm kultūras, mediju un radošo industriju attīstībā.
11.06.2026. 17:52
26-TA-928/113
Raivis Kameņkovs
Nē, nepiekrītu.
11.06.2026. 17:56
26-TA-928/114
Fiziska persona
Vēlos paust kategorisku nepiekrišanu Kultūras ministrijas virzītajam priekšlikumam noteikt obligātas latviešu mūzikas kvotas visām komercradio stacijām.
1. Klausītāju brīvība izvēlēties saturu.
Latvijā jau šobrīd pastāv radiostacijas, kas pilnībā vai pārsvarā atskaņo latviešu mūziku. Klausītāji, kuri vēlas šādu saturu, to var brīvi izvēlēties. Savukārt komercradio stacijas ar starptautisku hitu formātu tiek klausītas tieši tāpēc, ka tās piedāvā to, ko cilvēki vēlas dzirdēt. Administratīva iejaukšanās radio programmu saturā ierobežo klausītāju tiesības un izvēles brīvību.
Tāpat arī sabiedrība nav viendabīga - dažādas gaumes prasa dažādus formātus. Latvijā ir ļoti dažādas auditorijas, piemēram, cilvēki, kuri klausās klasisko mūziku, cilvēki, kuri dod priekšroku elektroniskajai mūzikai, cilvēki, kuri izvēlas tikai latviešu mūziku, tieši tāpēc pastāv dažādi radio formāti. Nav loģiski un nav godīgi uzspiest vienu saturu visiem, jo tas neatspoguļo sabiedrības daudzveidību. Tāpat kā klasiskās mūzikas klausītājam nepatiks elektronika, tāpat arī konkrētas radiostacijas klausītāju auditorijai nav jāuzspiež saturs, kuru tā nav izvēlējusies.
2. Kvotas nerada jaunu mūziku.
Kvotu ieviešana nepalielinās jaunas latviešu mūzikas radīšanu. Tā tikai piespiedīs biežāk atskaņot jau esošās dziesmas, kas neatrisina problēmu, kuru Kultūras ministrija it kā mēģina risināt. Ja mērķis ir attīstīt Latvijas mūzikas industriju, nepieciešams finansiāls un strukturāls atbalsts radīšanai, eksportam un producentu darbam, nevis mākslīgi noteikti procenti radio ēterā.
3. Kvotas iznīcina radio formātus, kas veidoti 20+ gadus.
Stacijām kā EHR, Radio SuperHits, EHR+ un Retro FM Latvija šāds regulējums nozīmētu pilnīgu formāta maiņu, kas ir pretrunā komercmediju būtībai un tirgus principiem. Radio formāti tiek veidoti gadu desmitiem, balstoties auditorijas interesēs. Kvotas tos sagrautu neatgriezeniski.
4. Šāda prakse nav raksturīga demokrātiskām valstīm.
Eiropas Savienībā nav valstu, kur komercradio būtu uzspiesta tik augsta un stingra lokālās valodas mūzikas kvota, kas pilnībā maina staciju formātu. Komercradio pamatā ir brīvais tirgus, nevis valsts diktēta radio programma, Latvija tomēr ir Eiropas Savienības dalībvalsts nevis Ziemeļkorejas diktatūriskais režīms.
5. Šis priekšlikums neatbilst sabiedrības interesēm.
Klausītāji izvēlas radiostacijas pēc satura. Ja saturs tiek mākslīgi mainīts, tas samazina uzticību medijiem, samazina auditoriju un kaitē visai nozarei.
Aicinu nevirzīt tālāk šo priekšlikumu un meklēt risinājumus, kas patiesi veicina jaunas latviešu mūzikas radīšanu, nevis administratīvi ierobežo komercradio darbību un klausītāju izvēles brīvību. Kvotu ieviešana šajā gadījumā atgādina tos likumprojektus, kurus Latvijā dažkārt pieņem, lai “parādītu darbību”, nevis atrisinātu problēmu, piemēram, kad tiek palielināti sodi par kādu pārkāpumu, bet netiek risināti cēloņi, kāpēc tas notiek. No ārpuses izskatās, ka valsts ir rīkojusies, bet realitātē nekas būtisks nemainās. Tieši tāpat kvotas nerada jaunu mūziku, tās tikai rada iespaidu, ka problēma ir risināta "ķeksīša" pēc.
1. Klausītāju brīvība izvēlēties saturu.
Latvijā jau šobrīd pastāv radiostacijas, kas pilnībā vai pārsvarā atskaņo latviešu mūziku. Klausītāji, kuri vēlas šādu saturu, to var brīvi izvēlēties. Savukārt komercradio stacijas ar starptautisku hitu formātu tiek klausītas tieši tāpēc, ka tās piedāvā to, ko cilvēki vēlas dzirdēt. Administratīva iejaukšanās radio programmu saturā ierobežo klausītāju tiesības un izvēles brīvību.
Tāpat arī sabiedrība nav viendabīga - dažādas gaumes prasa dažādus formātus. Latvijā ir ļoti dažādas auditorijas, piemēram, cilvēki, kuri klausās klasisko mūziku, cilvēki, kuri dod priekšroku elektroniskajai mūzikai, cilvēki, kuri izvēlas tikai latviešu mūziku, tieši tāpēc pastāv dažādi radio formāti. Nav loģiski un nav godīgi uzspiest vienu saturu visiem, jo tas neatspoguļo sabiedrības daudzveidību. Tāpat kā klasiskās mūzikas klausītājam nepatiks elektronika, tāpat arī konkrētas radiostacijas klausītāju auditorijai nav jāuzspiež saturs, kuru tā nav izvēlējusies.
2. Kvotas nerada jaunu mūziku.
Kvotu ieviešana nepalielinās jaunas latviešu mūzikas radīšanu. Tā tikai piespiedīs biežāk atskaņot jau esošās dziesmas, kas neatrisina problēmu, kuru Kultūras ministrija it kā mēģina risināt. Ja mērķis ir attīstīt Latvijas mūzikas industriju, nepieciešams finansiāls un strukturāls atbalsts radīšanai, eksportam un producentu darbam, nevis mākslīgi noteikti procenti radio ēterā.
3. Kvotas iznīcina radio formātus, kas veidoti 20+ gadus.
Stacijām kā EHR, Radio SuperHits, EHR+ un Retro FM Latvija šāds regulējums nozīmētu pilnīgu formāta maiņu, kas ir pretrunā komercmediju būtībai un tirgus principiem. Radio formāti tiek veidoti gadu desmitiem, balstoties auditorijas interesēs. Kvotas tos sagrautu neatgriezeniski.
4. Šāda prakse nav raksturīga demokrātiskām valstīm.
Eiropas Savienībā nav valstu, kur komercradio būtu uzspiesta tik augsta un stingra lokālās valodas mūzikas kvota, kas pilnībā maina staciju formātu. Komercradio pamatā ir brīvais tirgus, nevis valsts diktēta radio programma, Latvija tomēr ir Eiropas Savienības dalībvalsts nevis Ziemeļkorejas diktatūriskais režīms.
5. Šis priekšlikums neatbilst sabiedrības interesēm.
Klausītāji izvēlas radiostacijas pēc satura. Ja saturs tiek mākslīgi mainīts, tas samazina uzticību medijiem, samazina auditoriju un kaitē visai nozarei.
Aicinu nevirzīt tālāk šo priekšlikumu un meklēt risinājumus, kas patiesi veicina jaunas latviešu mūzikas radīšanu, nevis administratīvi ierobežo komercradio darbību un klausītāju izvēles brīvību. Kvotu ieviešana šajā gadījumā atgādina tos likumprojektus, kurus Latvijā dažkārt pieņem, lai “parādītu darbību”, nevis atrisinātu problēmu, piemēram, kad tiek palielināti sodi par kādu pārkāpumu, bet netiek risināti cēloņi, kāpēc tas notiek. No ārpuses izskatās, ka valsts ir rīkojusies, bet realitātē nekas būtisks nemainās. Tieši tāpat kvotas nerada jaunu mūziku, tās tikai rada iespaidu, ka problēma ir risināta "ķeksīša" pēc.
11.06.2026. 18:22
26-TA-928/116
Fiziska persona
Iebilstu pret likumprojektu, jo tā anotācijā nav pietiekami pamatota nepieciešamība tik būtiskai valsts iejaukšanās formai privāto raidorganizāciju komercdarbībā. No anotācijā norādītajiem apstākļiem izriet vienīgi tas, ka ievērojama daļa radio klausītāju izvēlas ārvalstu izpildītāju mūziku un ka ārvalstu autori un fonogrammu tiesību īpašnieki saņem lielāku autoratlīdzību apjomu nekā Latvijas autori. Tomēr šie apstākļi paši par sevi neliecina par tirgus nepilnību, konkurences tiesību pārkāpumu vai citu tiesiski novēršamu problēmu, kas pamatotu obligātu satura kvotu ieviešanu. Brīvā tirgus apstākļos radio raidorganizācijas veido programmu saturu atbilstoši auditorijas pieprasījumam, savukārt valsts pienākums nav garantēt konkrētas tirgus daļas piešķiršanu noteiktai autoru vai producentu grupai.
Tāpat anotācijā nav veikta pienācīga samērīguma izvērtēšana attiecībā uz Satversmes 105. pantā nostiprināto komercdarbības brīvību. Obligāta prasība raidorganizācijām nodrošināt noteiktu Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru būtiski ierobežo to redakcionālo un komerciālo autonomiju. Vienlaikus nav analizēti citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams sasniegt to pašu mērķi, piemēram, valsts atbalsta programmas, mērķdotācijas, sabiedrisko mediju pasākumi vai citi kultūrpolitikas instrumenti. Anotācijā arī nav sniegti objektīvi pierādījumi tam, ka tieši 30 procentu kvotas ieviešana veicinās Latvijas mūzikas konkurētspēju, eksportspēju vai autoru ienākumu pieaugumu. Turklāt atsauce uz Igaunijas pieredzi pati par sevi nepierāda cēloņsakarību starp kvotu sistēmu un norādītajiem pozitīvajiem rezultātiem.
Īpaši problemātiski ir tas, ka likumprojekta anotācijā kā viens no galvenajiem argumentiem tiek izmantots apstāklis, ka lielāka autoratlīdzību daļa tiek izmaksāta ārvalstu autoriem un tiesību īpašniekiem. Šāds arguments faktiski balstās ekonomiskā protekcionismā un nav pietiekams tiesisks pamats ierobežot privātu raidorganizāciju darbības brīvību. Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts nevar noteikt obligātu konkrēta satura īpatsvaru vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu noteiktu ienākumu plūsmu atsevišķai komersantu vai autoru grupai. Līdz ar to uzskatu, ka likumprojekta anotācija nesatur pietiekamu juridisku un ekonomisku pamatojumu paredzētajam ierobežojumam, un no šāda nejēdzīga likumprojekta ir jāatsakās vispār.
Tāpat anotācijā nav veikta pienācīga samērīguma izvērtēšana attiecībā uz Satversmes 105. pantā nostiprināto komercdarbības brīvību. Obligāta prasība raidorganizācijām nodrošināt noteiktu Latvijā radītu fonogrammu īpatsvaru būtiski ierobežo to redakcionālo un komerciālo autonomiju. Vienlaikus nav analizēti citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem būtu iespējams sasniegt to pašu mērķi, piemēram, valsts atbalsta programmas, mērķdotācijas, sabiedrisko mediju pasākumi vai citi kultūrpolitikas instrumenti. Anotācijā arī nav sniegti objektīvi pierādījumi tam, ka tieši 30 procentu kvotas ieviešana veicinās Latvijas mūzikas konkurētspēju, eksportspēju vai autoru ienākumu pieaugumu. Turklāt atsauce uz Igaunijas pieredzi pati par sevi nepierāda cēloņsakarību starp kvotu sistēmu un norādītajiem pozitīvajiem rezultātiem.
Īpaši problemātiski ir tas, ka likumprojekta anotācijā kā viens no galvenajiem argumentiem tiek izmantots apstāklis, ka lielāka autoratlīdzību daļa tiek izmaksāta ārvalstu autoriem un tiesību īpašniekiem. Šāds arguments faktiski balstās ekonomiskā protekcionismā un nav pietiekams tiesisks pamats ierobežot privātu raidorganizāciju darbības brīvību. Demokrātiskā tiesiskā valstī valsts nevar noteikt obligātu konkrēta satura īpatsvaru vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu noteiktu ienākumu plūsmu atsevišķai komersantu vai autoru grupai. Līdz ar to uzskatu, ka likumprojekta anotācija nesatur pietiekamu juridisku un ekonomisku pamatojumu paredzētajam ierobežojumam, un no šāda nejēdzīga likumprojekta ir jāatsakās vispār.
11.06.2026. 19:59
26-TA-928/117
Toms Lūķis
Esmu pret!
1.Kultūrpolitikas mērķis nevar būt pamats nesamērīgai iejaukšanai mediju redakcionālajā brīvībā. Lai arī Latvijas Republikas Satversmes 114. pants un LESD 167. pants ļauj valstij atbalstīt nacionālo kultūru, šāds atbalsts nedrīkst būt nesamērīgs un nedrīkst nepamatoti ierobežot citu Satversmē aizsargātu vērtību īstenošanu. Radio programmu satura veidošana ir redakcionāls lēmums, kas ietilpst vārda brīvības un mediju neatkarības tvērumā (Satversmes 100. pants). Valsts nedrīkst bez īpaši pārliecinoša pamatojuma noteikt, kāds konkrēts muzikālais saturs privātajiem medijiem jāatskaņo. Jo īpaši jāvērtē, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem - piemēram, atbalsta programmām, grantiem, eksporta fondiem vai nodokļu atvieglojumiem.
2.Nav pierādīta tirgus nepilnība, kas attaisnotu valsts iejaukšanos LaIPA apgalvo, ka vietējā mūzika atrodas nevienlīdzīgā konkurences situācijā. Tomēr konkurence pati par sevi nav netaisnīga tikai tādēļ, ka tirgū darbojas lielāki starptautiski spēlētāji. Nav iesniegti pierādījumi, ka Latvijas mūziķiem būtu liegta pieeja radio vai ka radio diskriminētu vietējo repertuāru. Fakts, ka klausītāji biežāk izvēlas starptautisku repertuāru, nav uzskatāms par tirgus kļūdu, kuru valstij būtu pienākums labot. Pretējā gadījumā jebkuru nozari, kas nespēj konkurēt starptautiskā tirgū, varētu mākslīgi aizsargāt ar kvotām.
3. Tiek ignorēta auditorijas izvēles brīvība. LaIPA apgalvo, ka regulējums neierobežo klausītāju izvēles brīvību. Praktiski tas nav precīzi. Radio ētera laiks ir ierobežots resurss. Ja noteikta daļa obligāti jāaizpilda ar konkrētas izcelsmes saturu, samazinās iespēja atskaņot citu saturu, ko auditorija faktiski vēlas klausīties. Tādējādi izvēli izdara nevis klausītājs un programmu direktors, bet likumdevējs. Tas ir tiešs iejaukšanās mehānisms mediju satura veidošanā.
4. Kvotas nepalielina kvalitāti un negarantē eksportspēju. LaIPA argumentē, ka kvotas stiprinās Latvijas mūzikas nozari. Tomēr nav objektīvu pierādījumu, ka obligātas radio kvotas rada eksportspējīgākus māksliniekus. Pasaules mēroga panākumi tiek sasniegti caur:
- investīcijām
- menedžmentu
- digitālo izplatīšanu
- koncertdarbību
- mārketingu
- starptautiskām sadarbībām.
Neviens starptautisks hīts nav kļuvis veiksmīgs tikai tādēļ, ka vietējais radio to atskaņojis biežāk. Kvotas var palielināt atskaņojumu skaitu, bet tās nevar radīt pieprasījumu.
5. Tiek radīta mākslīga priekšrocība konkrētai nozarei uz citu radošo nozaru rēķina. Ja valsts secina, ka vietējai mūzikai nepieciešama obligāta klātbūtne radio, rodas jautājums. Kāpēc līdzīgas kvotas netiek noteiktas grāmatām, kino, teātrim, podkāstiem, YouTube saturam vai digitālajām platformām? Šāda pieeja rada nevienlīdzīgu attieksmi starp dažādām radošajām nozarēm un piešķir vienai nozarei īpašas priekšrocības bez pietiekama objektīva pamatojuma.
6. LaIPA argumentācija balstās novecojušā priekšstatā par mūzikas patēriņu.Lai arī radio sasniedz 82% iedzīvotāju, tas nenozīmē, ka radio ir galvenais veids, kā sabiedrība atklāj jaunu mūziku. Mūsdienās jaunas dziesmas pārsvarā tiek atklātas:
- TikTok
- Spotify
- YouTube
- Instagram Reels
- straumēšanas platformās
Tieši šo platformu algoritmi nosaka jaunās paaudzes klausīšanās paradumus. Tāpēc radio kvotu ieviešana risina vakardienas problēmu ar vakardienas instrumentiem.
7. Kļūdains arguments par "sabiedrības interesēm". LaIPA norāda, ka radio frekvences ir publisks resurss. Tas ir pareizi. Tomēr frekvenču izmantošanas tiesības jau tiek regulētas ar licencēšanu, sabiedriskā pasūtījuma prasībām, valsts valodas lietojumu un citiem pienākumiem. No fakta, ka resurss ir publisks, automātiski neizriet valsts tiesības noteikt konkrētu mūzikas proporciju privātā medijā. Pretējā gadījumā valsts varētu regulēt arī filmu žanrus, grāmatu proporcijas vai interneta portālu rakstu tematiku.
8. Pastāv risks veidot administratīvi regulētu kultūras patēriņu. Demokrātiskā valstī kultūras attīstību nosaka sabiedrības interese, konkurence un radošums. Savukārt autoritārās sistēmās valsts bieži nosaka, kādam saturam jānonāk pie auditorijas. Lai arī šī iniciatīva nav salīdzināma ar cenzūru, tās pamatfilozofija tomēr paredz, ka valsts nosaka, ko sabiedrībai jādzird noteiktā apjomā neatkarīgi no pieprasījuma. Tas ir pretrunā modernai mediju politikai, kuras centrā ir auditorijas izvēle, nevis administratīvi veidots kultūras patēriņš.
Latvijas mūzika ir jāatbalsta, taču ne uz klausītāju izvēles brīvības, mediju neatkarības un konkurences principu rēķina. Valsts uzdevums ir radīt apstākļus kvalitatīvas mūzikas tapšanai un eksportam, nevis ar likuma palīdzību noteikt, cik lielā apjomā privātiem medijiem konkrētais saturs jāatskaņo. Demokrātiskā sabiedrībā kultūras vērtību nosaka auditorija, nevis kvota.
11.06.2026. 20:12
26-TA-928/118
Tatjana Dimante
Es esmu pret! Tā ir nepamatota tirgus kropļošana, bez jēgpilna pamata un nozīmīguma industrijai.
11.06.2026. 20:12
26-TA-928/119
Fiziska persona
Neatbalstu. Esmu zināms mūziķis. Manuprāt, vienīgie ieguvēji būs ~20 populāri LV mākslinieki, kurus cilvēki grib dzirdēt. Piespiedu kvotu variantā, vislielākie ieguvēji beigās var izrādīties Spotify u.c platformas. Ja izjauks veselas kopienas radio ritmu, daļa gan jau pieradīs, bet liela daļa ies tur, kur ir brīvas izvēles komforts - jeb straumēšanas platformas. Kvotas neliks radio pārstāvjiem spēlēt nekvalitatīvu vai stacijai neatbilstošu saturu. Mūziķiem pašiem ir jāstrādā pie savas atpazīstamības un mūzikas kvalitātes. Un ja šķiet, ka viss ir izcili un dzīve nav godīga, reāli jāpajautā, kas ir viņu auditorija un arī jāpieņem, ka ne visa veida māksla ir paredzēta lielākajam procentam patērētāju. Radio nespēlēs vidējām latvietim nesaprotamu mūziku, tikai tāpēc, ka būs kvotas. Ne velti ir teiciens, ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Un mūsdienas neliedz to pieprasījumu uzbūvēt pašam.
11.06.2026. 20:21
Atlasīts 101 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25