Noteikumu konsolidētā versija

21-TA-466
Gada pārskata sagatavošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un
finanšu vadību
30. panta 1.daļu
1.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1.
budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes (turpmāk – iestāde) sagatavo gada pārskatu;
1.2.
Valsts kase papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo ikgadējo pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti;
1.3.
Valsts ieņēmumu dienests papildus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam pārskatam sagatavo ikgadējo pārskatu par šā dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem.
2.
Noteikumus piemēro Likuma par budžetu un finanšu vadību 30. panta trešajā daļā minēto subjektu konsolidēto gada pārskatu vai gada pārskatu sagatavošanai.
3.
Noteikumos lietoti šādi termini:
3.1.
atsevišķais iestādes gada pārskats – pārskats, kurā norādīts iestādes finanšu pārskats un līdzdalība kapitālsabiedrību kapitālā atbilstoši pašu kapitāla metodei;
3.2.
bilances datums – pārskata gada pēdējā kalendāra diena jeb 31. decembris;
3.3.
būtiskuma līmenis – absolūta vai relatīva vērtība, sākot ar kuru budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa vai kļūdas lieluma un rakstura, ņemot vērā informācijas nesniegšanas vai nepareizās norādīšanas konkrētos apstākļus;
3.4.
darbības turpināšanas princips – pārskata sagatavošanas princips, saskaņā ar kuru pārskatā aktīvus un saistības norāda, pieņemot, ka iestāde darbosies vai funkciju nodrošinās arī turpmāk;
3.5.
ikgadējais pārskats – pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti un pārskats par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem (turpmāk arī – gada pārskats);
3.6.
konsolidētais gada pārskats – gada pārskats, kas šajos noteikumos minētajā kārtībā sagatavots kā vienas vienības gada pārskats, kurā apkopota informācija par vairākām konsolidācijā iesaistītām iestādēm, izslēdzot konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējos darījumus un atlikumus;
3.7.
kredītrisks – risks, ka finanšu instrumenta darījuma partneris radīs budžeta iestādei finanšu zaudējumus, nespējot izpildīt saistības;
3.8.
likviditātes risks – risks, ka budžeta iestādei radīsies grūtības izpildīt finanšu saistības, par kurām norēķinās ar naudas līdzekļiem vai citiem finanšu aktīviem;
3.9.
ministrija – šo noteikumu izpratnē – ministrijas un centrālās valsts iestādes;
3.10.
naudas plūsmas princips – grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem;
3.11.
naudas plūsmas tiešā metode – pamatdarbības naudas plūsmas noteikšanas metode, saskaņā ar kuru norāda galvenās bruto saņemto naudas līdzekļu un bruto izmaksāto naudas līdzekļu grupas, izmantojot grāmatvedības reģistru datus;
3.12.
notikums pēc bilances datuma – labvēlīgs notikums (piemēram, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums) vai nelabvēlīgs notikums (piemēram, radušās vai paredzamās izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās), kas notiek laikposmā starp bilances datumu un datumu, kad gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu apstiprina publiskošanai;
3.13.
koriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši bilances datumā un attiecas uz pārskata gadu;
3.14.
nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma – notikums, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma, neattiecas uz pārskata gadu, bet nākotnē varētu būtiski ietekmēt iestādes finanšu rādītājus (piemēram, aktīvus, saistības, budžeta izpildes rezultātu);
3.15.
datums, kad pārskats apstiprināts publiskošanai – datums, kurā revidents sniedz attiecīgi atzinumu vai ziņojumu par gada pārskata sagatavošanas pareizību. Ja šāda atzinuma vai ziņojuma nav, tad tas ir datums, kad iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona paraksta pārskatu. Šajā datumā pārskats ir uzskatāms par pabeigtu un iesniegtu;
3.16.
pārskata datums – tā pārskata perioda pēdējā kalendāra diena, uz kuru attiecas finanšu pārskats;
3.17.
pārskata periods – laikposms, par kuru sagatavo pārskatu. Gada pārskata periods aptver saimniecisko gadu;
3.18.
revidents – Valsts kontroles amatpersona, kas sniedz atzinumu par gada pārskata sagatavošanas pareizību, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents, kas sagatavo ziņojumu par gada pārskata revīziju;
3.19.
salīdzināmā informācija – informācija par iepriekšējo pārskata periodu, kuru sniedz par visiem gada pārskatā iekļautajiem posteņiem.
2.Gada pārskats un slēguma finanšu pārskats
4.
Iestādei ir pienākums sagatavot gada pārskatu par katru pārskata gadu likuma "Par grāmatvedību" izpratnē.
5.
Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:
5.1.
vadības ziņojuma;
5.2.
finanšu pārskata;
5.3.
budžeta izpildes pārskata (1. pielikums).
6.
Finanšu pārskats sastāv no:
6.1.
pārskata par finansiālo stāvokli (turpmāk – bilance) (2. pielikums);
6.2.
pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem (3. pielikums);
6.3.
pašu kapitāla izmaiņu pārskata (4. pielikums);
6.4.
naudas plūsmas pārskata (5. pielikums);
6.5.
finanšu pārskata pielikuma. Tas sastāv no:
6.5.1.
grāmatvedības uzskaites principu apraksta;
6.5.2.
gada pārskata sagatavošanas principu apraksta;
6.5.3.
finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas apraksta;
6.5.4.
finanšu pārskata posteņu strukturizēta skaidrojuma (6. pielikums).
7.
Gada pārskats par valsts budžeta finanšu uzskaiti kā vienots kopums ietver šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (7. pielikums).
8.
Gada pārskats par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem kā vienots kopums ietver šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (7. pielikums).
9.
Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests nosaka šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētā pārskata sagatavošanas kārtību. Tajā ietver:
9.1.
pārskata sagatavošanas kārtību;
9.2.
vadības ziņojuma sagatavošanas kārtību;
9.3.
grāmatvedības uzskaites principu apraksta sagatavošanas kārtību;
9.4.
kārtību, kādā sniedz apliecinājumu par pārskatā sniegtās informācijas patiesumu.
10.
Iestādi reorganizējot, mainot tās padotību vai to likvidējot, sagatavo slēguma finanšu pārskatu šo noteikumu 6. punktā minētajā apjomā un iesniedz to iestādē, kas noteikta normatīvajos aktos reorganizācijas, padotības maiņas vai likvidācijas jomā.
11.
Iestādi reorganizējot vai mainot tās padotību, slēguma finanšu pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā notiek reorganizācija vai padotības maiņa.
12.
Iestādi likvidējot, slēguma finanšu pārskatā norāda informāciju par atlikumiem perioda beigu datumā, kurā iestādi likvidē (nodošanas atlikumi), un informāciju par slēguma rezultātu (slēguma atlikumi, kas vienādi ar nulli).
3.Ministrijas, pašvaldības vai iestādes konsolidētais gada pārskats
13.
Ministrijas konsolidētajā gada pārskatā iekļauj atsevišķo iestādes gada pārskatu un konsolidācijā iesaistīto valsts budžeta iestāžu, no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un budžeta nefinansētu iestāžu gada pārskatus.
14.
Pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj atsevišķo iestādes gada pārskatu, konsolidācijā iesaistīto budžeta iestāžu gada pārskatus un kopīgo iestāžu (likuma "Par pašvaldībām" izpratnē) gada pārskatus. Kopīgās iestādes gada pārskatu pašvaldības konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā.
15.
Ministrijas vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats vai gada pārskats kā vienots kopums ietver šo noteikumu 5. punktā minētos dokumentus un apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai) par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu (7. pielikums).
16.
Iestādes finanšu pārskatu iekļauj ministrijas vai pašvaldības konsolidētajā finanšu pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde kļuvusi par attiecīgās ministrijas vai pašvaldības padotības iestādi. Iestādes finanšu pārskatu izslēdz no iekļaušanas ministrijas vai pašvaldības konsolidētajā finanšu pārskatā, sākot ar to dienu, kurā šī iestāde reorganizēta, mainīta tās padotība vai tā ir likvidēta.
17.
Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus sagatavo uz vienu un to pašu pārskata datumu.
18.
Konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu.
19.
Ministrija vai pašvaldība nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību. Tajā ietver:
19.1.
konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību;
19.2.
konsolidācijā iesaistītajām iestādēm:
19.2.1.
gada pārskata apjomu un informāciju, kas sniedzama papildus šajos noteikumos paredzētajām ziņām;
19.2.2.
gada pārskata iesniegšanas termiņus;
19.2.3.
vadības ziņojuma sagatavošanas kārtību;
19.2.4.
grāmatvedības uzskaites principu apraksta sagatavošanas kārtību;
19.2.5.
kārtību, kādā augstākai iestādei sniedzams apliecinājums par gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu;
19.2.6.
kārtību, kādā sniedzama informācija par koriģējošiem un nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma pēc attiecīgās iestādes, ministrijas vai pašvaldības konsolidētā pārskata apstiprināšanas publiskošanai.
20.
Konsolidētajam gada pārskatam veido:
20.1.
kopsavilkumu, kas aptver vienādu posteņu summēšanu;
20.2.
konsolidācijas posteņu izklāstu, kurā norāda posteni un summu, kuru konsolidē;
20.3.
konsolidēto pārskatu, kas aptver kopsavilkuma un konsolidācijas posteņu izklāsta datu summēšanu.
21.
Konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatus apvieno šādā kārtībā:
21.1.
apvieno konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskatā attiecīgajos posteņos norādītās aktīvu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) summas;
21.2.
iestāde, kas veic konsolidāciju, koriģē iestāžu gada pārskatus, kuros piemērotas atšķirīgas grāmatvedības uzskaites metodes un atšķirīgi novērtēšanas principi. Par korekciju summu attiecīgi palielina vai samazina augstākās iestādes bilances posteņu vērtību un koriģē attiecīgos posteņus;
21.3.
pilnībā izslēdz konsolidācijā iesaistīto iestāžu savstarpējo darījumu rezultātu (ieņēmumu un izdevumu koriģēšana) un atbilstošo bilances posteņu summas;
21.4.
koriģē gada pārskatu par iestāžu koriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma.
22.
Konsolidācija aptver visus finanšu pārskata posteņus.
23.
Iestāde, kas veic gada pārskata konsolidāciju, konsolidētajā gada pārskatā iekļauj Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes finanšu pārskata datus bez izklāsta. Iestāde, kas veic konsolidāciju, un Valsts kase saskaņo datu norādīšanu ministrijas konsolidētajā finanšu pārskatā.
24.
Finanšu ministrijas konsolidētajā pārskatā neiekļauj šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētos pārskatus. 
25.
Sagatavojot konsolidēto budžeta izpildes pārskatu, par pamatu ņem katras iestādes iesniegto budžeta izpildes pārskatu:
25.1.
budžeta izpildes pārskatu konsolidē pa budžeta veidiem, apvienojot attiecīgos ieņēmumu un izdevumu posteņus un izslēdzot visus transfertus un savstarpējos maksājumus, kurus viena iestāde ir pārskaitījusi citai attiecīgā budžeta veida konsolidācijā iesaistītajai iestādei;
25.2.
ministrija konsolidētajā budžeta izpildes pārskatā ietver 62. resora "Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas), 64. resora "Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) datus.
26.
Iestāde, kas veic konsolidāciju, nodrošina konsolidācijā iesaistīto iestāžu gada pārskata atbilstības pārbaudi atbilstoši šo noteikumu prasībām (tai skaitā prasībām attiecībā uz vadības ziņojumu, gada pārskata sagatavošanas principu aprakstu un finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas aprakstu).
4.Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas termiņi
27.
Iestādes iesniedz gada pārskatu iestādei, kas veic konsolidāciju, tās noteiktajos termiņos.
28.
Publiskās aģentūras, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes un kopīgās iestādes (likuma "Par pašvaldībām" izpratnē) gada pārskatu iesniedz iestādei, kas veic konsolidāciju, tās noteiktajos termiņos.
29.
Valsts kase šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto pārskatu sagatavo Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.
30.
Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto pārskatu sagatavo un iesniedz Valsts kasē Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.
31.
Ministrijas un pašvaldības konsolidēto gada pārskatu vai gada pārskatu iesniedz Valsts kasē Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā termiņā.
5.Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana, apstiprināšana publicēšanai un iesniegšana
32.
Gada pārskata sagatavošanai, pārbaudei (datu savstarpējās atbilstības pārbaude atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības un budžetu klasifikācijas jomā), parakstīšanai un iesniegšanai lieto ministriju, centrālo valsts iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmu (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu.
33.
Gada pārskatu paraksta vai apstiprina ar ePārskatu autentifikācijas rīkiem vai drošu elektronisko parakstu.
34.
Gada pārskatu paraksta:
34.1.
iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona;
34.2.
atbildīgais finanšu darbinieks vai tā persona (piemēram, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja atbildīgā persona), kas atbildīga par gada pārskata sagatavošanu.
35.
Revidents ePārskatos pārbauda un apstiprina, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats (izņemot apliecinājumu Valsts kasei (Finanšu ministrijai)) atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam, par kuru revidents sniedzis attiecīgi atzinumu vai ziņojumu.
36.
Ministrijas vai pašvaldības konsolidētais gada pārskats ir iesniegts datumā, kad revidents ir veicis šo noteikumu 35. punktā minētās darbības. 
37.
Šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētais pārskats ir iesniegts datumā, kad iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona ir parakstījusi pārskatu.
38.
Valsts kase katru gadu 1. jūlijā Valsts kases tīmekļvietnē publicē valsts budžeta iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, budžeta nefinansētas iestādes, ministrijas un pašvaldības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu.
39.
Ja iestāde ievērojusi šo noteikumu prasības, Valsts kase nodrošina ePārskatu sistēmā iesniegtā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata lietas iesniegšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā.
6.Konsolidētā gada pārskata vai gada pārskata labošana pēc datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai
40.
Ja Valsts kase konstatē nepilnības, datu neatbilstību vai kļūdas:
40.1.
ministrijas vai pašvaldības gada pārskatā vai konsolidētajā gada pārskatā pēc revidenta atzinuma vai ziņojuma saņemšanas un datu apstiprināšanas ePārskatos, tad:
40.1.1.
pārskatu nodod labošanai ministrijai vai pašvaldībai;
40.1.2.
ministrija vai pašvaldība pārskatu nodod labošanai tām konsolidācijā iesaistītajām iestādēm, kuru pārskatos ir konstatētas kļūdas;
40.1.3.
iestādes veic labojumus pārskatos, pārbauda un atkārtoti tos elektroniski paraksta;
40.1.4.
ministrija vai pašvaldība atkārtoti sagatavo, pārbauda un elektroniski paraksta pārskatu, informējot par to revidentu;
40.1.5.
revidents saskaņo datus precizētajā pārskatā un, ja nepieciešams, sniedz atkārtotu atzinumu vai ziņojumu elektroniska dokumenta veidā un augšupielādē to ePārskatos;
40.2.
šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajā pārskatā pēc šo noteikumu 37. punktā minētā datuma, tad:
40.2.1.
to nodod labošanai attiecīgajai iestādei;
40.2.2.
iestāde veic labojumus pārskatā, pārbauda un atkārtoti to elektroniski paraksta.
41.
Valsts kasei, apkopojot informāciju un veicot konsolidāciju saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sagatavošanas laikā, ir tiesības pieprasīt papildu un precizējošu informāciju (tai skaitā detalizētus aprēķinus un aprēķinu pamatojumu) par gada pārskatā sniegto informāciju, lai saimnieciskā gada pārskata lietotāji gūtu detalizētāku izpratni par pārskatā iekļauto informāciju.
7.Gada pārskata sagatavošana
7.1.Gada pārskata sagatavošanas vispārīgie principi
42.
Finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", Likumam par budžetu un finanšu vadību un citiem grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
43.
Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar:
43.1.
uzkrāšanas principu un naudas plūsmas principu;
43.2.
darbības turpināšanas principu;
43.3.
grāmatvedības uzskaites datiem, kurus klasificē atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites un budžetu klasifikācijas jomā.
44.
Gada pārskata finanšu un nefinanšu informāciju sagatavo, ievērojot šādas kvalitātes pazīmes:
44.1.
patiesums – iekļautā informācija ir pilnīga un neitrāla (objektīva), un tajā nav būtisku kļūdu, lai informācijas lietotāji var paļauties, ka ir norādīta visa informācija, kas bija jānorāda, vai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka šāda informācija tiks norādīta. Pieņemot lēmumus par novērtējumu, ievēro piesardzības principu, lai aktīvus un ieņēmumus nenovērtētu par augstu, bet saistības un izdevumus – par zemu;
44.2.
nozīmīgums – informācija ir nozīmīga, ja tās nenorādīšana vai neprecīza norādīšana var ietekmēt gada pārskata lietotāju lēmumus, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo informāciju. Šāda informācija apstiprina vai maina pagātnes vai tagadnes pieņēmumus un novērtējumus un atklāj iestādes plānoto darbību, mērķus, resursu avotus un izdevumus;
44.3.
saprotamība – informāciju norāda tā, lai gada pārskata lietotāji izprastu, kā konkrēti darījumi vai notikumi ietekmē iestādes finansiālo stāvokli vai darbības finansiālos rezultātus pārskata gadā vai nākotnē;
44.4.
savlaicīgums – informācijas sniegšanas termiņš nodrošina iespēju to izmantot, izvērtējot pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus, apstiprinot vai mainot iepriekšējos pieņēmumus un novērtējumus;
44.5.
salīdzināmība – nodrošina iespēju identificēt līdzības un atšķirības starp diviem apstākļu kopumiem. Grāmatvedības uzskaites principus lieto konsekventi. Posteņu uzskaitījums un klasifikācija visos pārskata periodos ir vienāda, izņemot gadījumu, ja posteņu uzskaitījuma un klasifikācijas maiņa ir paredzēta normatīvajos aktos budžeta un finanšu jomā. Savstarpēji salīdzināmi dati atbilst cits citam dažādos pārskatos un to pielikumos, tai skaitā dati, kas norādīti šo noteikumu 8. nodaļā minētajos gada slēguma inventarizācijas dokumentos par prasību, saistību un darījumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūrām (izņemot šo struktūru kontrolētas un finansētas komercsabiedrības (to sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde), speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes, kā arī Valsts drošības iestāžu likumā minētās valsts drošības iestādes);
44.6.
pārbaudāmība – nodrošina, ka grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona, veicot informācijas pārbaudi vai šīs informācijas atkārtotu sagatavošanu, nonāktu pie tāda paša secinājuma, pie kāda nonākusi iestāde, sagatavojot gada pārskatu.
45.
Finanšu pārskata pielikumā salīdzināmo informāciju sniedz arī aprakstošā veidā, ja tas ir svarīgi pārskata perioda finanšu pārskatu izpratnei. Šādu informāciju turpina atklāt arī pārskata periodā, norādot pasākumus, kas veikti pārskata periodā attiecībā uz minēto gadījumu (piemēram, pārskata periodā norāda informāciju par juridisku strīdu, kura iznākums iepriekšējā pārskata periodā vēl nebija skaidrs un kurš vēl jārisina. Lietotājiem var noderēt informācija par to, ka iepriekšējā pārskata periodā ir pastāvējusi šāda nenoteiktība, un par pasākumiem, kas veikti pārskata periodā, lai noskaidrotu šo nenoteiktību un to novērstu).
46.
Gada pārskats ir nepārprotami identificējams, un tajā esošā informācija neatšķiras no tādas pašas informācijas citā pārskatā. Minēto informāciju norāda skaidri un, ja nepieciešams, atkārto, lai nodrošinātu tās pareizu izpratni.
47.
Gada pārskatu sagatavo valsts valodā.
48.
Gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (euro).
49.
Gada pārskatā informāciju sniedz, ņemot vērā būtiskumu un līdzsvaru starp informācijas sagatavošanas izmaksām un ieguvumu no šīs informācijas sniegšanas.
50.
Posteņus, kas ir būtiski pēc rakstura, satura vai apmēra, norāda atbilstoši šo noteikumu pielikumos minētajām prasībām.
51.
Aktīvus un saistības, kā arī ieņēmumus un izdevumus norāda atsevišķi, savstarpēji neizslēdzot, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi.
52.
Posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli.
53.
Salīdzināmo informāciju nenorāda, ja gada pārskatu iesniedz pirmo reizi.
7.2.Gada pārskata vispārīgā informācija
54.
Gada pārskatā norāda šādu vispārīgu informāciju:
54.1.
iestādes nosaukums, kā arī citas ziņas un apzīmējumi iestādes identificēšanai;
54.2.
informācija par to, vai gada pārskats ir vienas atsevišķas iestādes vai vairāku iestāžu pārskatu kopsavilkums;
54.3.
konsolidācijā iesaistītās iestādes norāda ministrijas vai pašvaldības nosaukumu, kuras konsolidētajā pārskatā ir ietverta informāciju par tām;
54.4.
datums vai periods atbilstoši attiecīgajai gada pārskata sastāvdaļai;
54.5.
skaitļu precizitātes pakāpe. Datus norāda veselos skaitļos, bez decimāldaļām.
55.
Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro posteņu atlikumu vai citu informāciju pārskata perioda beigās pārrēķina euro atbilstoši likumā "Par grāmatvedību" noteiktajam grāmatvedībā izmantojamam ārvalstu valūtas kursam, kas ir spēkā bilances datumā (dienas beigās).
56.
Ja pārskata periodā notiek iestāžu reorganizācija, padotības maiņa vai publisko aģentūru izveide vai likvidācija, neveic izmaiņas finanšu pārskata atlikumos gada sākumā, bet norāda atlikumus kā kārtējā perioda darījumu bez atlīdzības.
7.3.Vadības ziņojums
57.
Vadības ziņojumā sniedz informāciju par iestādes darbību pārskata gadā un plānoto darbību turpmākajos gados, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskaras.
58.
Vadības ziņojumā sniedz informāciju par:
58.1.
normatīvajiem aktiem, kas regulē iestādes pamatdarbību (piemēram, tiešās valsts pārvaldes iestādes norāda Ministru kabineta apstiprinātu iestādes nolikumu, pastarpinātās pārvaldes iestādes norāda apstiprinātu iestādes nolikumu);
58.2.
iestādes galvenajām funkcijām (piemēram, atbilstoši iestādes nolikumam);
58.3.
iestādes darbības laiku, ja tas ir ierobežots (piemēram, ja iestāde izveidota uz konkrētu laikposmu vai konkrēta uzdevuma izpildei);
58.4.
galvenajiem notikumiem, kas ietekmējuši iestādes darbību pārskata gadā (piemēram, nozīmīga ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēta projekta uzsākšana vai noslēgšana, pieņemts tiesību akts par izmaiņām iestādes funkcijās);
58.5.
būtiskām pārmaiņām iestādes darbībā (piemēram, jaunu funkciju izpildes uzsākšana vai izbeigšana);
58.6.
paredzamiem notikumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes darbību nākotnē (piemēram, plānota iestādes reorganizācija vai likvidācija, funkciju nodošana);
58.7.
būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskaras (piemēram, tiesvedība, finansējuma pieejamība (izņemot asignējumus no vispārējiem ieņēmumiem));
58.8.
pētniecības un attīstības darbiem (piemēram, attiecībā uz nemateriālo ieguldījumu izveidošanu);
58.9.
finanšu instrumentu izmantošanu un finanšu risku vadības mērķiem, ja tas ir būtiski iestādes aktīvu, saistību un finansiālā stāvokļa novērtēšanai (piemēram, aizņēmumi pamatdarbības finansēšanai);
58.10.
citiem publiski pieejamiem dokumentiem par iestādes darbību pārskata gadā (piemēram, publiskie gada pārskati).
7.4.Bilance
59.
Bilance (2. pielikums) ir pārskats, kas noteiktā datumā parāda budžeta iestādes aktīvu, saistību un pašu kapitāla apmēru. Bilances aktīvā ir sadaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" un "Apgrozāmie līdzekļi", pasīvā – sadaļas "Pašu kapitāls", "Uzkrājumi" un "Saistības".
60.
Bilances aktīva kopsumma ir vienāda ar bilances pasīva kopsummu.
61.
Nemateriālos ieguldījumus, pamatlīdzekļus un ieguldījuma īpašumus bilancē norāda atlikušajā vērtībā, ko aprēķina, no sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju) un vērtības samazinājumu.
62.
Bioloģiskos aktīvus, kurus paredzēts izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, bilancē norāda patiesajā vai kadastrālajā vērtībā.
63.
Ilgtermiņa un īstermiņa prasības, finanšu ieguldījumus, kuriem aprēķināts vērtības samazinājums, samaksātos avansus un nākamo periodu izdevumus bilancē norāda neto vērtībā, ko aprēķina, no uzskaites vērtības atskaitot vērtības samazinājumu.
64.
Finanšu instrumentus bilancē norāda šādā vērtībā:
64.1.
prasības un aizdevumus, kā arī līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus – neto vērtībā, ko aprēķina, no amortizētās vērtības atskaitot vērtības samazinājumu;
64.2.
patiesajā vērtībā novērtētus finanšu aktīvus un finanšu saistības, kuru vērtības izmaiņas atzītas pārskata perioda ieņēmumos vai izdevumos, – patiesajā vērtībā;
64.3.
patiesajā vērtībā novērtētus pārdošanai pieejamus finanšu instrumentus – neto vērtībā, ko aprēķina, no patiesās vērtības atskaitot vērtības samazinājumu;
64.4.
izmaksu vērtībā novērtētus pārdošanai pieejamus finanšu instrumentus – neto vērtībā, ko aprēķina, no izmaksu vērtības atskaitot vērtības samazinājumu;
64.5.
pārējās finanšu saistības (izņemot finanšu garantiju līgumus) –amortizētajā vērtībā.
65.
Krājumus (ieskaitot avansa maksājumus par krājumiem) norāda atlikušajā vērtībā, ko aprēķina, no sākotnējās vērtības atskaitot vērtības samazinājumu.
66.
Uzkrājumus bilancē norāda pienākuma izpildei nepieciešamo resursu visticamākās aplēses pašreizējā vērtībā.
67.
Saistības (izņemot finanšu instrumentus) bilancē norāda amortizētajā vērtībā.
68.
Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts bilances posteņa skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda šo noteikumu 116. punktā minēto visaptverošās piezīmes numuru.
7.5.Notikumi pēc bilances datuma
69.
Koriģējošus notikumus pēc bilances datuma finanšu pārskatā norāda, koriģējot posteņos iekļautās summas vai iekļaujot jaunus posteņus. Finanšu pārskatā norāda vismaz šādus koriģējošos notikumus pēc bilances datuma:
69.1.
izmaiņas tiesvedības virzībā (piemēram, stājies spēkā tiesas nolēmums, kas apstiprina budžeta iestādes pienākumu bilances datumā);
69.2.
informācijas saņemšana pēc bilances datuma, kas liecina, ka aktīva vērtība bilances datumā bija samazinājusies;
69.3.
izmaksu noteikšana pēc bilances datuma tiem aktīviem, kas iegādāti pirms bilances datuma;
69.4.
būtisku kļūdu konstatēšana, kas liecina, ka finanšu pārskati nav sagatavoti pareizi;
69.5.
citi koriģējoši notikumi pēc bilances datuma.
70.
Finanšu pārskatā norāda informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma – to būtību un paredzamajām finansiālajām sekām – vai apraksta, kādēļ nebija iespējams aplēst paredzamās finansiālās sekas. Finanšu pārskatā atklāj informāciju vismaz par šādiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma:
70.1.
būtisks īpašuma vērtības samazinājums, ja samazinājums nav saistīts ar īpašuma stāvokli bilances datumā, bet to ir izraisījuši apstākļi pēc bilances datuma (piemēram, ēkas bojāeja ugunsgrēkā pēc bilances datuma);
70.2.
iegūta vai atsavināta kapitālsabiedrība, saņemta vai nodota padotības iestāde, nodota vai deleģēta iestādes funkcija (piemēram, ārpakalpojuma sniedzējam);
70.3.
veikti ilgtermiņa aktīvu iegādes vai atsavināšanas darījumi;
70.4.
tādu normatīvo aktu stāšanās spēkā, kas paredz aizdevumu dzēšanu;
70.5.
būtiskas ārvalstu valūtas kursa izmaiņas vai būtiskas aktīva vai pasīva posteņa vērtības izmaiņas valūtas kursa izmaiņu ietekmē;
70.6.
būtiskas apņemšanās vai iespējamo saistību uzņemšanās (piemēram, galvojumu vai aizdevumu izsniegšana pēc bilances datuma, Saeimas un Ministru kabineta lēmumi, kuros paredzēti tādi notikumi, kuru dēļ pārskata gadam sekojošajā saimnieciskajā gadā varētu mainīties valsts saistību struktūra un apmērs);
70.7.
būtiskas tiesvedības uzsākšana par tādu notikumu, kas radās pēc bilances datuma;
70.8.
būtiskas izmaiņas tiesvedības virzībā;
70.9.
citi nekoriģējoši notikumi pēc bilances datuma. 
71.
Ja nekoriģējošs notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, iestāde par attiecīgo notikumu sniedz informāciju tai iestādei, kas veic konsolidāciju un izvērtē notikuma būtiskumu (ja ir zināma aplēse) un nozīmīgumu (ja nav zināma aplēse). Iestāde, kas veic konsolidāciju, būtiskus un nozīmīgus nekoriģējošus notikumus pēc bilances datuma iekļauj konsolidētajā gada pārskatā šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajā līmenī, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam. Ja nekoriģējošam notikumam pēc bilances datuma nebija iespējams aplēst paredzamo finansiālo ietekmi, tad novērtē, vai notikums ir nozīmīgs ministrijai vai pašvaldībai.
72.
Ja koriģējošs notikums pēc bilances datuma ir iestājies pēc iestādes gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai, iestāde par attiecīgo notikumu sniedz informāciju tai iestādei, kas veic konsolidāciju. Iestāde, kas veic konsolidāciju, būtiskus koriģējošus notikumus pēc bilances datuma iekļauj konsolidētajā gada pārskatā šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētajā dokumentā, ja attiecīgais konsolidētais gada pārskats vēl nav apstiprināts publiskošanai.
73.
Šo noteikumu 71. un 72. punktā minēto informāciju sniedz atbilstoši šo noteikumu 6. pielikuma V10. piezīmē minētajai struktūrai.
74.
Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajā pārskatā iekļauj koriģējošos notikumus un finanšu pārskatā norāda informāciju par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma līdz pārskata parakstīšanas datumam. Par būtiskiem koriģējošiem un būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma par laikposmu no pārskata parakstīšanas datuma līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 10. augustam iestāde informē Valsts kasi, un Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests rīkojas šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minētajā kārtībā.
75.
Ja pēc ministrijas vai pašvaldības konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas publiskošanai ir iestājies koriģējošs vai nekoriģējošs notikums, ministrija vai pašvaldība līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 10. augustam sniedz Valsts kasei informāciju par būtiskiem koriģējošiem un būtiskiem un nozīmīgiem nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma par laikposmu no datuma, kad pārskats apstiprināts publiskošanai, līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 9. augustam. Ja iesniegšanas diena ir brīvdiena, informāciju iesniedz nākamajā darbdienā. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam. Ja nekoriģējošam notikumam pēc bilances datuma nebija iespējams aplēst paredzamo finansiālo ietekmi, tad novērtē, vai notikums ir nozīmīgs valstij.
76.
Šo noteikumu 75. punktā minēto informāciju sniedz atbilstoši šo noteikumu 6. pielikuma V10. piezīmē minētajai struktūrai.
77.
Ja attiecībā uz aizņēmumiem, kas bilances datumā klasificēti kā īstermiņa saistības, laikposmā starp pārskata datumu un datumu, kad finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, notiek turpmāk minētie notikumi, par tiem finanšu pārskatos norāda informāciju kā par nekoriģējošiem notikumiem pēc bilances datuma:
77.1.
saistību refinansēšana atbilstoši ilgtermiņa nosacījumiem;
77.2.
ilgtermiņa aizņēmuma līguma pārkāpuma novēršana;
77.3.
noslēgta tāda vienošanās par termiņa pagarinājumu ilgtermiņa aizņēmuma līguma noteikumu pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz 12 mēnešus pēc bilances datuma.
7.6.Pārskats par darbības finansiālajiem rezultātiem
78.
Ieņēmumus un izdevumus, kas radušies iestādes darbības rezultātā pārskata periodā, pārskatā (3. pielikums) norāda saskaņā ar uzkrāšanas principu. Pārskatā norāda arī grāmatvedības aplēšu izmaiņu, darījumu klasifikācijas maiņas un iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumu ietekmi.
79.
Ieņēmumus un izdevumus pārskatā norāda pa ieņēmumu un izdevumu grupām, izņemot ieņēmumus un izdevumus, kurus norāda atsevišķā pozīcijā, savstarpēji izslēdzot, un kas radušies sakarā ar:
79.1.
finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņām, ārvalstu valūtas kursa svārstībām, atsavināšanu un izslēgšanu no uzskaites, kā arī sakarā ar pārdošanai pieejamu finanšu instrumentu pārklasifikāciju uz citu finanšu instrumentu kategoriju;
79.2.
nefinanšu aktīvu atsavināšanu. Šādā gadījumā pārskatā norāda neto vērtību – ieņēmumus (+) vai zaudējumus (–) no ilgtermiņa ieguldījumu objekta atsavināšanas, kuru aprēķina kā starpību starp izslēgtā objekta bilances vērtību un tā atsavināšanas ieņēmumiem un izdevumiem.
80.
Ieņēmumus (izņemot nodokļu ieņēmumus) un izdevumus (izņemot atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta, darba braucienu izdevumus, nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumus, nolietojuma un amortizācijas izmaksas) pārskatā norāda sadalījumā pa šādiem institucionālo sektoru klasifikācijas kodiem atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā:
80.1.
sektora S130000 datus klasifikācijas pilnā apmērā;
80.2.
sektoru S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 datus kopsummā.
81.
Ieņēmumus vai izdevumus no finanšu instrumentiem un ieņēmumus vai izdevumus no nefinanšu aktīvu atsavināšanas norāda neto vērtībā un nenorāda sadalījumā pa institucionālajiem sektoriem.
82.
Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem posteņu skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda šo noteikumu 116. punktā minēto visaptverošās piezīmes numuru.
83.
Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķā ailē tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu. Ja kļūdu labojumi attiecas uz citiem periodiem pirms iepriekšējā pārskata perioda, tos šajā pārskatā nenorāda.
84.
Ja pārskata gadā mainīta darījumu klasifikācija, atsevišķā ailē norāda iepriekšējā pārskata perioda datu pārklasifikāciju atbilstoši pārskata gada klasifikācijai.
7.7.Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
85.
Pašu kapitāla izmaiņu pārskats (4. pielikums) sniedz informāciju par budžeta iestādes neto aktīvu pieaugumu vai samazinājumu pārskata periodā un iepriekšējā pārskata periodā. Neto aktīvi ir starpība starp budžeta iestādes kopējiem aktīviem un kopējām saistībām un uzkrājumiem. Pašu kapitāls var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.
86.
Datus norāda atbilstoši normatīvajos aktos budžeta grāmatvedības jomā noteiktā kontu plāna 3000 kontu grupas līmenim, detalizējot datus līdz konta numuram (izņemot 3500 kontu grupu, – to detalizē līdz trešajam kontu grupas līmenim).
87.
Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķā ailē tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu un uz citiem periodiem pirms iepriekšējā pārskata perioda.
7.8.Naudas plūsmas pārskats
88.
Naudas plūsmas pārskats (5. pielikums) sniedz informāciju par ienākošo naudas plūsmu avotiem, par posteņiem, kuros pārskata periodā izmaksāti naudas līdzekļi, un par naudas atlikumu pārskata datumā.
89.
Naudas plūsmas pārskatā norādītā informācija ir noderīga:
89.1.
novērtējot budžeta iestādes naudas plūsmas un darbības atbilstību tiesību aktu prasībām un regulējumam (tai skaitā apstiprinātajam budžetam);
89.2.
pieņemot lēmumus par to, vai budžeta iestādei piešķirt naudas līdzekļus un vai iesaistīties darījumos ar to.
90.
Pārskatā norāda saņemtās un izmaksātās naudas summas atbilstoši normatīvajos aktos budžetu klasifikācijas jomā noteiktajām ieņēmumu un izdevumu grupām. Procentu ieņēmumus nodala no nenodokļu ieņēmumiem un norāda atsevišķā postenī.
91.
Naudas plūsmu klasificē atbilstoši iestādes pamatdarbībai, ieguldījumu darbībai un finansēšanas darbībai. Tas ļauj novērtēt šo darbību ietekmi uz budžeta iestādes finansiālo stāvokli un naudas līdzekļu vai naudas ekvivalentu atlikumu pārskata perioda beigās.
92.
Naudas līdzekļu un naudas ekvivalentu savstarpējās izmaiņas nav uzskatāmas par naudas plūsmu, jo tās attiecas uz naudas pārvaldīšanu, nevis uz pamatdarbību, ieguldījumu un finansēšanas darbību. Naudas pārvaldīšana ietver brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu naudas ekvivalentos (piemēram, noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz 90 dienas).
93.
Pamatdarbības naudas plūsma parāda budžeta iestādes spēju turpināt savu darbību, atmaksāt savas saistības un veikt jaunus ieguldījumus, neizmantojot ārējus finansējuma avotus. Pamatdarbības naudas plūsmā neietver naudas plūsmas, kas attiecināmas uz ieguldījumu darbību vai finansēšanas darbību.
94.
Pamatdarbības naudas plūsmā norāda darījumus, kas saistīti ar:
94.1.
budžeta iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem un iegādātajām precēm;
94.2.
saņemto ārvalstu finanšu palīdzību, ziedojumiem un dāvinājumiem;
94.3.
atlīdzību nodarbinātajiem;
94.4.
saņemtajiem un veiktajiem nodokļu un nodevu maksājumiem, citiem maksājumiem budžetos un transfertu maksājumiem;
94.5.
tiesvedību;
94.6.
aizdevumiem;
94.7.
atvasinātajiem finanšu instrumentiem (piemēram, standartizētiem vai nestandartizētiem nākotnes līgumiem, iespēju līgumiem un mijmaiņas līgumiem), ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkiem vai ir piesaistīti pamatdarbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem;
94.8.
ieguldījuma īpašumu iegādi, izveidošanu, iznomāšanu un atsavināšanu;
94.9.
saņemtajiem maksājumiem publiskās un privātās partnerības (turpmāk – partnerība) līgumu ietvaros;
94.10.
saņemtajiem un veiktajiem maksājumiem saskaņā ar finanšu instrumentiem (līgumiem), kas tiek turēti tirdzniecības nolūkiem;
94.11.
citiem uz pamatdarbību attiecināmiem saņemtajiem un veiktajiem maksājumiem.
95.
Ieguldījumu darbības naudas plūsma parāda, cik lieli maksājumi radušies, lai iegūtu resursus, kurus budžeta iestāde paredzējusi izmantot funkciju nodrošināšanai. Par ieguldījumu darbību klasificē tikai tādus darījumus, kuru rezultātā pārskatā par iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) tiek atzīti vai izslēgti ilgtermiņa aktīvi, kā arī īstermiņa finanšu ieguldījumi.
96.
Ieguldījumu darbības naudas plūsmā norāda šādus darījumus:
96.1.
ilgtermiņa nefinanšu aktīvu (izņemot ieguldījuma īpašumus) iegāde (tai skaitā veiktie maksājumi par kapitalizētām attīstības izmaksām un pašradītiem ilgtermiņa ieguldījumiem), avanss par šiem aktīviem un šādu aktīvu atsavināšana;
96.2.
ilgtermiņa finanšu aktīvu (piemēram, līdzdalība kapitālā un iegādātie parāda vērtspapīri) iegāde, avanss par šiem aktīviem un šādu aktīvu atsavināšana;
96.3.
darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tie ir piesaistīti ieguldījumu darbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem;
96.4.
saņemtie maksājumi finanšu nomas līgumu ietvaros un veiktie maksājumi partnerības līgumu ietvaros;
96.5.
citi uz ieguldījumu darbību attiecināmi saņemti un veikti maksājumi.
97.
Par finansēšanas darbību uzskata darbību, kas rada izmaiņas aizņēmumu (piemēram, emitētie parāda vērtspapīri, aizņēmumi, izņemot pārsnieguma kredītus (overdraftus)) apmērā un sastāvā, kā arī darījumus ar atvasinātiem finanšu instrumentiem, ja tie piesaistīti finansēšanas darbībā iekļautajiem finanšu instrumentiem, un veiktos maksājumus finanšu nomas līguma ietvaros.
98.
Naudas plūsmu no piesaistītajiem līdzekļiem norāda par valsts budžeta finanšu uzskaites nodrošināšanai piesaistītajiem līdzekļiem (piemēram, par kapitālsabiedrību naudas plūsmu kontos Valsts kasē vai par Valsts kases pieņemtajiem garantijas depozītiem no finanšu institūcijām).
99.
Ieņēmumus (izņemot nodokļu ieņēmumus) un izdevumus (izņemot atalgojumu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas, mācību, darba un dienesta komandējumu un dienesta, darba braucienu izdevumus, nodokļu, nodevu un naudas sodu maksājumus) pārskatā norāda sadalījumā pa šādiem institucionālo sektoru klasifikācijas kodiem atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā:
99.1.
sektora S130000 datus klasifikācijas pilnā apmērā;
99.2.
sektoru S110000, S120000, S140000, S150000 un S200000 datus kopsummā.
100.
Lai salīdzinātu naudas līdzekļu atlikumus pārskata perioda sākumā un beigās, valūtas kursu svārstību ietekmi uz veikto vai saņemto maksājumu summu norāda atsevišķi no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas.
101.
Procentu ieņēmumus vai izdevumus, kā arī citus maksājumus par kapitāla izmantošanu izvērtē pēc ekonomiskās būtības un atbilstoši izvērtējumam klasificē šādi:
101.1.
procentu ieņēmumus vai izdevumus par kontu atlikumiem un overdraftu attiecina uz pamatdarbību;
101.2.
procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizdevumiem attiecina uz pamatdarbību;
101.3.
procentu ieņēmumus vai izdevumus par preču un pakalpojumu apmaksas atlikšanu (piemēram, finanšu nomas (iznomātājam) un publiskās un privātās partnerības līgumu darījumos) attiecina uz ieguldījumu darbību;
101.4.
procentu ieņēmumus vai izdevumus par finanšu ieguldījumu (piemēram, par noguldījumu, ieguldījumu kapitālsabiedrībā vai par iegādātajiem parāda vērtspapīriem) attiecina uz ieguldījumu darbību;
101.5.
procentu ieņēmumus vai izdevumus par aizņēmumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un finanšu nomu (nomniekam) attiecina uz finansēšanas darbību;
101.6.
citus procentu ieņēmumus vai izdevumus klasificē atbilstoši izvērtējumam pēc ekonomiskās būtības.
102.
Pārskatā norāda tās piezīmes numuru, kurā sniegts naudas plūsmas pārskata posteņu skaidrojums. Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku pārskatu posteņus, pārskatā norāda šo noteikumu 116. punktā minēto visaptverošās piezīmes numuru.
103.
Pārskata periodā veiktos būtisku iepriekšējo pārskata periodu kļūdu labojumus norāda atsevišķā ailē tādā vērtībā, kāda attiecas uz iepriekšējo pārskata gadu. Ja kļūdu labojumi attiecas uz citiem gadiem pirms iepriekšējā pārskata gada, tos šajā pārskatā nenorāda.
104.
Ja pārskata gadā mainīta darījumu klasifikācija, atsevišķā ailē norāda iepriekšējā pārskata perioda datu pārklasifikāciju atbilstoši pārskata gada klasifikācijai.
105.
Iepriekšējā perioda dati atšķiras no budžeta izpildes pārskatā norādītajiem datiem, ja ir konstatētas kļūdas, kas attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu, vai pārskata periodā ir mainīta darījumu klasifikācija un norādīšanas kārtība.
7.9.Finanšu pārskata pielikums
106.
Finanšu pārskata pielikums satur informāciju papildus tai, kas ir sniegta pārskatā par finansiālo stāvokli, pārskatā par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā un naudas plūsmas pārskatā. 
107.
Finanšu pārskata pielikums sniedz skaidrojumu par pārskatos norādītajiem posteņiem vai norāda posteņu detalizētāku sadalījumu, kā arī sniedz informāciju par posteņiem, kas neatbilst normatīvajos aktos grāmatvedības uzskaites jomā noteiktajiem atzīšanas kritērijiem.
108.
Ministrijas vai pašvaldības gada pārskata konsolidācijā iesaistītās iestādes var nesagatavot grāmatvedības uzskaites principu un gada pārskata sagatavošanas principu aprakstu, ja iestāde, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, ar kuras palīdzību var gūt pārliecību, ka visas konsolidācijā iesaistītās iestādes nodrošina vienotu principu piemērošanu grāmatvedības uzskaitē un pārskatu sagatavošanā, un ja tas ir norādīts šo noteikumu 19. punktā minētajā gada pārskata sagatavošanas kārtībā.
109.
Grāmatvedības uzskaites principu aprakstā sniedz informāciju sadalījumā pa finanšu pārskatu posteņiem par:
109.1.
bilances posteņu klasifikāciju, sākotnējo atzīšanu un novērtēšanu, turpmāko novērtēšanu (piemēram, nolietojums (amortizācija), vērtības samazinājums), izslēgšanu no uzskaites;
109.2.
metodēm un nozīmīgiem pieņēmumiem, kas izmantoti aktīvu vai saistību (tai skaitā finanšu instrumentu) patiesās vērtības noteikšanai;
109.3.
aktīvu (tai skaitā finanšu instrumentu) vērtības samazinājuma iemesliem un aprēķināšanas metodēm;
109.4.
zembilances posteņu novērtēšanu un norādīšanu;
109.5.
izvērtējuma aprakstu par kapitālsabiedrības finansiālās darbības ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžeta izdevumiem nākotnē.
110.
Papildus šo noteikumu 109. punktā minētajai informācijai grāmatvedības uzskaites principu aprakstā sniedz šādu informāciju:
110.1.
ieguldījuma īpašumu klasifikācija;
110.2.
bioloģisko aktīvu klasifikācija un vērtības samazināšanas metode;
110.3.
pazemes aktīvu sākotnējā atzīšana un vērtības samazināšanas metode;
110.4.
naudas ekvivalentu klasifikācija;
110.5.
finanšu instrumentu kategoriju apraksts un kategoriju klasifikācijas maiņas iemesli, sākotnējās vērtības un uzskaites vērtības noteikšanā izmantotie novērtēšanas principi;
110.6.
finanšu nomas un operatīvās nomas darījumu klasifikācija, novērtēšana un norādīšana finanšu pārskatā;
110.7.
uzkrājumu vērtības aprēķināšanas metodes;
110.8.
tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kas rodas no darījumiem bez atlīdzības (tai skaitā nodokļu ieņēmumi, dotācijas, transferti, saņemtā ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi);
110.9.
tādu ieņēmumu un izdevumu atzīšana, kas rodas no darījumiem ar atlīdzību (tai skaitā pakalpojumu izpildes pakāpes noteikšanai piemērotā metode ieņēmumu novērtēšanai).
111.
Gada pārskata sagatavošanas principu aprakstā ieļauj vispārīgās iekšējos normatīvos aktos gada pārskata sagatavošanas jomā noteiktās prasības gada pārskata sagatavošanai un konsolidācijas veikšanai.
112.
Finanšu instrumentu risku pārvaldīšanas aprakstā sniedz informāciju par kredītriska un likviditātes riska novērtēšanā lietotajiem principiem un metodēm (piemēram, kā pārvalda finanšu instrumentu (aktīvu) izpildes termiņus).
113.
Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā:
113.1.
norāda katra finanšu pārskata posteņa būtisku izmaiņu iemeslus un summu (norādot ne mazāk kā trīs būtiskus darījumus) pārskata gada laikā. Būtiskuma līmeni nosaka saskaņā ar Valsts kases tīmekļvietnē publicēto informāciju kārtējam gadam;
113.2.
skaidro finanšu pārskata posteņa izmaiņas, kas nesasniedz šo noteikumu 113.1. apakšpunktā minēto būtiskuma līmeni, ja ir noticis darījums, kas varētu ietekmēt pārskata lietotāja lēmuma pieņemšanu, pamatojoties uz sniegto informāciju, kā arī lai labāk izprastu izmaiņu būtību;
113.3.
(svītrots ar MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 551; sk. 150. punktu);
113.4.
citu informāciju, kas minēta šo noteikumu 6. pielikumā.
114.
Finanšu pārskata posteņu strukturizētajā skaidrojumā informāciju grupē atbilstoši finanšu pārskatos norādītajam piezīmes un visaptverošās piezīmes numuram.
115.
Ja finanšu pārskata posteņu skaidrojums aptver vairāku finanšu pārskatu posteņus, pārskatā norāda visaptverošās piezīmes numuru visos tajos finanšu pārskata posteņos, uz kuriem tā attiecas (piemēram, ja saņemtais ziedojums attiecas uz nemateriāliem ieguldījumiem un pamatlīdzekļiem, tad visaptverošās piezīmes numuru norāda abos bilances posteņos). Vienam bilances postenim var norādīt vairāku visaptverošo piezīmju numurus.
116.
Pārskatos norāda šādu visaptverošās piezīmes numuru:
116.1.
V1. piezīme "Aktīvi, kas saņemti kā ziedojumi un dāvinājumi";
116.2.
V2. piezīme "Ķīlas atsavināšanas rezultātā atzītie aktīvi";
116.3.
V3. piezīme "Finanšu noma";
116.4.
V4. piezīme "Operatīvā noma";
116.5.
V5. piezīme "Nodokļu administrēšanas rezultāts";
116.6.
V6. piezīme "Tiesvedības";
116.7.
V7. piezīme "Informācija par publiskās un privātās partnerības darījumu uzskaiti";
116.8.
V8. piezīme "Informācija par iestādes aktīvu (kapitālsabiedrību) pārvaldību";
116.9.
V9. piezīme "Finanšu instrumenti";
116.10.
V10. piezīme "Notikumi pēc bilances datuma";
116.11.
V11. piezīme "Konsolidācijas principi un summas";
116.12.
V12. piezīme "Gada sākuma salīdzināmā informācija".
117.
Valsts kase izstrādā finanšu pārskata posteņu strukturizētā skaidrojuma sagatavošanas vadlīnijas un publicē tās savā tīmekļvietnē.
7.10.Iepriekšējo periodu kļūdu labojumu, grāmatvedības uzskaites principu un aplēšu maiņas norādīšana
118.
Iepriekšējo periodu kļūdas ir informācijas nenorādīšana vai nepareiza norādīšana gada pārskatā vienā vai vairākos iepriekšējos periodos.
119.
Iepriekšējo periodu kļūdas rodas, neizmantojot vai nepareizi izmantojot ticamu informāciju, kas bija pieejama, apstiprinot publiskošanai iepriekšējo periodu gada pārskatu. Šādas kļūdas ietver matemātiskās kļūdas, kļūdas grāmatvedības uzskaites principu piemērošanā vai faktu nepareizu interpretāciju un krāpšanos.
120.
Ja pārskata periodā ir labotas būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, finanšu pārskatā norāda koriģētu salīdzināmo informāciju. Iepriekšējo pārskata periodu nebūtisku kļūdu labojumus iekļauj pārskata perioda datos.
121.
Ja pārskata periodā ir mainīti grāmatvedības uzskaites principi, attiecīgo iepriekšējā pārskata perioda salīdzināmo informāciju koriģē atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības uzskaiti budžeta iestādēs.
122.
Ja pārskata periodā ir mainītas aplēses, finanšu pārskata pielikumā sniedz skaidrojumu par aplēses maiņas ietekmi uz bilances posteņu atlikumiem pārskata perioda beigās vai informāciju, ja šādu ietekmi nav iespējams aprēķināt.
123.
Par katru gadījumu, kad dati nav salīdzināmi vai ir veikta iepriekšējo pārskata periodu datu korekcija, sniedz skaidrojumu finanšu pārskata pielikumā.
7.11.Budžeta izpildes pārskats
124.
Budžeta izpildes pārskatu (1. pielikums) sagatavo pēc naudas plūsmas principa šādiem budžeta veidiem:
124.1.
pamatbudžets (kods – 1);
124.2.
speciālais budžets (kods – 2);
124.3.
ziedojumi un dāvinājumi (kods – 3);
124.4.
citu budžetu līdzekļi (kods – 4).
125.
Valsts budžeta iestādes sagatavo šādus pārskatus:
125.1.
pārskatus par pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildi, kur norāda:
125.1.1.
informāciju par iestādi kopā un par katru programmu (apakšprogrammu) saskaņā ar likumu par valsts budžetu saimnieciskajam gadam (ja likumā par valsts budžetu saimnieciskajam gadam nav noteikta programma (apakšprogramma), kura bija iekļauta likumā par valsts budžetu iepriekšējam saimnieciskajam gadam, pārskata gadā iekļauj salīdzinošo informāciju par šīs programmas (apakšprogrammas) izpildi iepriekšējā pārskata gadā atbilstoši likumam par valsts budžetu iepriekšējam saimnieciskajam gadam);
125.1.2.
informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;
125.1.3.
informāciju par likuma rādītājiem likumā par valsts budžetu saimnieciskajam gadam apstiprinātajā detalizācijā;
125.2.
pārskatu par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur:
125.2.1.
aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;
125.2.2.
aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;
125.2.3.
norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem atbilstoši apstiprinātajām tāmēm;
125.3.
pārskatu par citu budžetu izpildi, kur norāda informāciju par ieņēmumu un izdevumu izpildi sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām un par finansēšanu pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā. Informāciju par plānotajiem rādītājiem nenorāda.
126.
No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes sagatavo pārskatus par pamatdarbības izpildi un par ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kur:
126.1.
aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par iestādi kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;
126.2.
aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;
126.3.
norāda informāciju par plānotajiem ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas rādītājiem budžetā apstiprinātajā detalizācijā.
127.
Pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta, speciālā budžeta, ziedojumu un dāvinājumu un par citu budžetu izpildi, kur:
127.1.
aizpilda ieņēmumu un finansēšanas sadaļu, norādot informāciju par pašvaldību kopā pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;
127.2.
aizpilda izdevumu sadaļu, norādot informāciju par katru funkcionālo kategoriju un apakškategoriju sadalījumā pa ekonomiskajām kategorijām pilnā apmērā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā;
127.3.
norāda informāciju par budžeta plāna rādītājiem saistošajos noteikumos par pašvaldības budžetu apstiprinātajā detalizācijā. Datus nenorāda pārskatā par citu budžetu izpildi.
128.
Pārskatā par citu budžetu izpildi valsts budžeta iestādes un pašvaldības sniedz papildu informāciju par mērķi, kādam saņemti citu budžetu līdzekļi. Šajā pārskatā nenorāda citu budžetu līdzekļus, kas uz laiku ir iestādes glabājumā (piemēram, konkursa vai drošības nauda, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošiem izmaksājamās pensijas).
129.
Budžeta izpildes pārskata pielikumā sniedz informāciju par:
129.1.
budžeta izstrādāšanas un klasifikācijas principiem;
129.2.
budžeta izpildi. Skaidrojumu sagatavo brīvā formā, un tajā atbilstoši iestādes vadītāja viedoklim iekļauj pārskata lietotājam noderīgu informāciju vai norāda, kur publiski ir pieejama informācija par iestādes budžeta izpildes analīzi vai sasniegtajiem darbības rezultātiem un to rezultatīvajiem rādītājiem;
129.3.
Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu atvieglojumu aplēšu veidošanu valsts budžeta projekta sagatavošanai un budžeta izpildes analīzei vai publiski pieejamu informāciju par šādām aplēsēm. Skaidrojumu sniedz šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētā iestāde.
8.Kontu atlikumu un darījumu salīdzināšana
130.
Šo noteikumu 8. nodaļa attiecas uz salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora struktūru (izņemot šo struktūru kontrolētus un finansētus komersantus, kuru sarakstu nodrošina Centrālā statistikas pārvalde un speciālās ekonomiskās zonas, ostu un brīvostu pārvaldes) darījuma partneriem.
131.
Šo noteikumu 8. nodaļa neattiecas uz:
131.1.
Valsts drošības iestāžu likumā minētajām valsts drošības iestādēm;
131.2.
Valsts ieņēmumu dienesta (kā sektora S130190 "Valsts budžets" struktūras) kontu atlikumiem un darījumiem ar nodokļa maksātāju, nodevas vai citu valsts budžetu ieņēmumu maksātāju par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem;
131.3.
Valsts kases (kā sektora S130190 "Valsts budžets" struktūras) valsts budžeta finanšu uzskaites kontu atlikumiem un darījumiem (izņemot šo noteikumu 134.4. apakšpunktā minēto salīdzināšanu).
132.
Gada pārskata sagatavošanas laikā salīdzina darījuma partneru kontu atlikumus pārskata perioda pēdējā dienā un darījumus (naudas un bezatlīdzības) pārskata periodā.
133.
Kontu atlikumu un darījumu salīdzināšanu (izņemot šo noteikumu 134.4. apakšpunktā minēto salīdzināšanu) var uzsākt 1. novembrī. Ja datus salīdzina laikposmā no 1. novembra līdz 31. decembrim, tad šo noteikumu 134. punktā minētajos termiņos datus precizē (papildina) atbilstoši datiem pārskata perioda beigās (31. decembrī).
134.
Laikposmā no 1. janvāra līdz 31. janvārim, izmantojot ePārskatus, elektroniski salīdzina datus par:
134.1.
prasību, nākamo periodu izdevumu, avansa maksājumu un saistību atlikumiem atbilstoši normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības jomā noteiktajai kontu plāna shēmai (izņemot atlikumus institucionālā sektora apakšsektora kodā S130190 "Valsts budžets") pārskata perioda beigās: veidlapa Nr. 8_SAL "Akts par savstarpējo atlikumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora partneriem" (8. pielikums):
134.2.
naudas darījumiem (izņemot darījumus (tai skaitā nodokļu maksājumus) ar valsts budžetu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, drošības naudas un pensiju maksājumus sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošiem) pārskata periodā: veidlapa Nr. 2_SAL "Akts par savstarpējo darījumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora partneriem" (9. pielikums);
134.3.
bezatlīdzības darījumiem pārskata periodā: veidlapa Nr. 2_BEZ "Akts par savstarpējo bezatlīdzības darījumu salīdzināšanu starp vispārējās valdības sektora partneriem" (10. pielikums);
134.4.
valsts budžeta finanšu uzskaites darījumiem pārskata periodā un kontu atlikumiem pārskata perioda beigās: veidlapa Nr. SAL "Akts par savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzināšanu ar vispārējās valdības sektora partneriem" (11. pielikums). 
135.
Salīdzināšanas izziņās norādītie konti, klasifikācijas kodi un summas atbilst gada pārskata veidlapās un finanšu pārskata pielikumā norādītajiem datiem. 
136.
Darījuma partneris atbildi uz salīdzināšanas pieprasījumu sniedz 10 dienu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 31. janvārim.
137.
Strīda gadījumos prasību un saistību atlikumus bilancē norāda atbilstoši iestādes grāmatvedības datiem.
138.
Ja pārskata periodā notiek iestādes likvidācija, salīdzināšanu veic iestāde, kas ir likvidētās iestādes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja.
139.
Ja pārskata periodā notiek iestādes reorganizācija, salīdzināšanu veic iestāde, kas ir reorganizētās iestādes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmēja.
140.
Ja notiek iestādes padotības maiņa, salīdzināšanu par periodu līdz padotības maiņai veic tā augstākā iestāde, kuras padotībā bija attiecīgā iestāde, bet salīdzināšanu pēc padotības maiņas – tā augstākā iestāde, kuras padotībā iestāde ir pēc padotības maiņas.
141.
Valsts kase ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15. janvārim ePārskatos uzsāk ievadīt šo noteikumu 134.4. apakšpunktā minēto izziņu par:
141.1.
iedzīvotāju ienākuma nodokli, ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 26. panta otro daļu;
141.2.
dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un iemaksu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ievērojot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu;
141.3.
termiņnoguldījumu pamatsummu (valūtas vienībās un euro);
141.4.
procentu ieņēmumiem no termiņnoguldījumiem un no kontu atlikumiem (valūtas vienībās un euro);
141.5.
valsts aizdevumu un iestāžu aizņēmumu pamatsummu, procentiem, soda (nokavējuma) naudām un riska procentiem par valsts aizdevumu un iestāžu aizņēmumu (valūtas vienībās un euro);
141.6.
valsts vārdā sniegtā galvojuma atlikumu, riska procentiem un soda (nokavējuma) naudām par sniegto galvojumu (valūtas vienībās un euro);
141.7.
apkalpošanas maksām par valsts aizdevumu un iestāžu aizņēmumu un valsts vārdā sniegto galvojumu (valūtas vienībās un euro) (Valsts kase nenorāda veidlapā Nr. 8_SAL un veidlapā Nr. 2_SAL);
141.8.
ieņēmumiem, īstenojot nekustamā īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta trīspadsmito daļu;
141.9.
iestādes ieņēmumiem, kas saņemti no nodokļiem, valsts nodevām vai citām iemaksām valsts budžetā un kuru sadali normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Valsts kase (Valsts kase nenorāda veidlapā Nr. 8_SAL un veidlapā Nr. 2_SAL).
142.
Abpusēji saskaņotas salīdzināšanas izziņas (izņemot šo noteikumu 134.4. apakšpunktā minēto izziņu) var labot līdz datumam, kad pārskats apstiprināts publiskošanai, ja abas puses par to savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā līdz 1. martam.
9.Noslēguma jautājumi
143.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 15. oktobra noteikumus Nr. 1115 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 213. nr.; 2016, 44. nr.).
144.
Iestādes, sagatavojot gada pārskatu par 2018. gadu, piemēro Ministru kabineta 2013. gada 15. oktobra noteikumus Nr. 1115 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība".
145.
Šos noteikumus pirmo reizi piemēro, sagatavojot pārskatu par 2019. gadu.
146.
Sagatavojot pārskatu par 2019. gadu, tā pielikumā nenorāda salīdzinošo informāciju par iepriekšējo pārskata gadu un informāciju par grāmatvedības aplēses maiņu un tās ietekmi.
147.
Sagatavojot pārskatu par 2019. gadu, ePārskatos sniedz informāciju par kontu pārklasifikāciju atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 4. pielikumā minētajai struktūrai, norādot atbilstošos pārklasifikācijas skaitļus.
148.
Šo noteikumu 53. punkts neattiecas uz Valsts kasi, pirmo reizi sagatavojot šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti saskaņā ar šiem noteikumiem.
149.
Valsts kase un Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu prasības attiecībā uz gada pārskatu par valsts budžeta finanšu uzskaiti un gada pārskatu par Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem tā administrētajiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem uzsāk piemērot, sagatavojot attiecīgo pārskatu par 2021. gadu.
150.
Šo noteikumu grozījumu attiecībā uz 113.3. apakšpunkta svītrošanu, kā arī grozījumus 6., 8., 9., 10. un 11. pielikumā piemēro 2021. gada pārskatu sagatavošanā.
(MK 17.08.2021. noteikumu Nr. 551 redakcijā)
1.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
2.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
3.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
4.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
5.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
6.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
7.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
8.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
(Pielikums grozīts ar MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 551; sk. noteikumu 150. punktu)
9.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
(Pielikums grozīts ar MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 551; sk. noteikumu 150. punktu)
10.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
(Pielikums grozīts ar MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 551; sk. noteikumu 150. punktu)
11.
pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 19. jūnija
noteikumiem Nr.
344
Pielikums grozīts ar MK 17.08.2021. noteikumiem Nr. 551; sk. noteikumu 150. punktu)