Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi"  un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EKO Ziemeļi" (reģistrācijas Nr. 40203426686, juridiskā adrese: Audēju iela 15 - 4, Rīga, LV-1050, e-pasts: arturs@nobisenergy.com) 2025. gada 28. septembra iesnieguma Nr. 1/09/2025 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja parka “EKO Ziemeļi” būvniecības Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos akceptēšanu" pamata ir sagatavojusi šo rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu"
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Kuldīgas novads
Norises laiks
13.02.2026. - 27.02.2026.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
Skaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
Skaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
13.02.2026. 14:53

Apkopojums

Dokumenta nosaukums
Publicēts

Iesniegtie viedokļi

Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Fiziska persona
IEBILDUMS

Programma paredz detalizētu hidroloģisko apstākļu un meliorācijas sistēmu izvērtējumu.

Atzinumā noteikti papildu nosacījumi:

meliorācijas projektu izstrādē jāsaņem sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums;

jānodrošina, ka netiek ietekmēti no hidroloģiskā režīma atkarīgie ES biotopi;

izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz grāvjiem, uzbērumiem u.c.

Fakts, ka tiek noteikts pastiprināts drošības režīms, apliecina potenciālu risku hidroloģijai, meliorācijas sistēmām, applūšanai un īpašumu aizsardzībai.

Prasījums: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt pilnvērtīgu un detalizētu hidroloģisko risku izvērtējumu, skaidri nosakot atbildību par iespējamām sekām infrastruktūrai un privātīpašumiem.
24.02.2026. 17:18
Fiziska persona
IEBILDUMS

Ziņojumā noteikts mērķis nodrošināt, ka zemo frekvenču troksnis dzīvojamās ēkās nepārsniedz 20 dB(A). Tomēr aprēķinu apkopojumā redzams, ka vairākām dzīvojamām mājām prognozētās vērtības pārsniedz 20 dB(A), atkarībā no VES modeļa un vēja ātruma.

Mirgošanas sadaļā atzīts, ka 8 stundas gadā slieksnis var tikt pārsniegts, un kā risinājums paredzēta turbīnu darbības pārtraukšana. Pielikumos redzami arī ļoti lieli teorētiskie mirgošanas laiki atsevišķiem īpašumiem pirms operatīvās vadības ierobežojumiem.

Iedzīvotāju iebildumos norādīts uz prognožu dominanci un būtisku nenoteiktību; atbildēs būtībā tiek uzsvērts, ka IVN vienmēr balstās prognozēs.

Situācijā, kur:

konkrēts VES modelis vēl nav izvēlēts,

prognozēs jau konstatējami pārsniegumi,

risinājums paredzēts kā “pēc tam ierobežosim darbību”,

lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga.

Prasījums: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt tādu tehnisko risinājumu un modelēšanu, kas garantē normatīvu ievērošanu bez nepieciešamības pēc pastāvīgas operatīvas “pēckorekcijas”.
 
24.02.2026. 17:18
Fiziska persona
IEBILDUMS

Programma skaidri nosaka, ka, ja iespējama ietekmju summēšanās, jāveic kumulatīvās ietekmes izvērtējums (t.sk. uz Natura 2000 teritorijām, putniem, sikspārņiem, ainavu), kā arī kartēs jāattēlo tuvumā esošie un plānotie VES projekti.

Atzinumā ir tieši norādīts, ka Ziņojumā nav detalizēti vērtēta kumulatīvā ietekme ar trim citiem plānotajiem vēja parkiem, jo nav informācijas par to novietojumu un plānotajiem modeļiem. Arī ornitologa atzinumā norādīts, ka precīzu datu trūkuma dēļ kumulatīvo ietekmi nav iespējams izvērtēt.

Saskaņā ar IVN likumu būtiskuma kritērijos ietilpst paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme.

Faktiski tiek atzīts, ka viena no būtiskākajām IVN sastāvdaļām nav veikta pilnā apjomā.

Prasījums: līdz pilnvērtīga kumulatīvās ietekmes novērtējuma veikšanai lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga un neatbilst piesardzības principam.
 
24.02.2026. 17:19
Fiziska persona
IEBILDUMS

Saskaņā ar IVN Programmu ietekmes teritorijā ietilpst arī transportēšanas maršruti, tostarp vietējie un pašvaldības ceļi, un trokšņa novērtējums jāveic arī reprezentatīvā maršruta posmā.

Tomēr Ziņojuma 16. pielikumā sniegtā atbilde uz iebildumiem faktiski noliedz nepieciešamību vērtēt ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus vēja parka būvniecības platības. Tas ir tiešā pretrunā Programmas prasībām.

Vienlaikus Ziņojumā un atzinumā ir atzīts:

precīzs transportēšanas maršruts nav zināms un tiks noteikts tikai būvprojekta stadijā;

būvdarbu trokšņa ietekme nav kvantitatīvi vērtēta, jo būvdarbiem, ja tie saskaņoti ar pašvaldību, netiek piemēroti Noteikumu Nr. 16 robežlielumi;

īslaicīgas aktivitātes (piemēram, VES montāža) var notikt arī nakts laikā.

Šādos apstākļos pašvaldība objektīvi nevar izvērtēt risku saviem ceļiem, tiltiem, inženierinfrastruktūrai un iedzīvotāju veselībai. IVN tvēruma sašaurināšana un būtisku jautājumu pārcelšana uz būvprojekta stadiju neatbilst IVN mērķim un būtībai.

Prasījums: pirms jebkādas lēmuma virzīšanas nodrošināt pilnvērtīgu transporta maršrutu, ceļu nestspējas, trokšņa un infrastruktūras ietekmes izvērtējumu atbilstoši Programmai.
 
24.02.2026. 17:19
Fiziska persona
Pret VES industriālo parku attīstību auglīgās un biotopu bagātās zemēs
Mums pietiek enerģijas, mēs esam pašpietiekami
Mums jāsaglabā esošās cilvēka labklājības formas, 
Neiznīcinot esošās bagātības. NOST AR VĒJA AFĒRU
24.02.2026. 18:09
Fiziska persona
IEBILDUMS
Būtiskie trūkumi
Nav izvērtēta transportēšanas ietekme uz vietējiem ceļiem, tiltiem, infrastruktūru un troksni, lai gan tas tieši paredzēts programmā. Maršruti nav zināmi, aprēķini nav veikti.
Nav veikts kumulatīvās ietekmes novērtējums ar citiem plānotajiem vēja parkiem, lai gan tas ir obligāts IVN elements.
Ietekme uz iedzīvotāju veselību nav analizēta reālos apstākļos (attālumi, summārais troksnis, zemo frekvenču troksnis, nakts režīmi).
Prognozēs konstatēti trokšņa un mirgošanas sliekšņu pārsniegumi, bet risinājums paredzēts tikai kā iespējamā darbības ierobežošana nākotnē.
Nav nodrošināts UNESCO prasībām atbilstošs kultūras mantojuma ietekmes izvērtējums.
Projekts balstās uz nenoteiktu tehnisko risinājumu un neapstiprinātu plānošanas pamatu.
Hidroloģiskie un meliorācijas riski nav pilnvērtīgi izvērtēti.
Secinājums
IVN ziņojums ir nepilnīgs un neatbilst normatīvajām prasībām, jo būtiskas ietekmes nav izvērtētas nepieciešamajā detalizācijā. Šādos apstākļos pozitīva lēmuma pieņemšana būtu priekšlaicīga un neatbilstoša piesardzības principam.
Prasījums
Lēmuma pieņemšanu apturēt un uzdot ierosinātājam pilnībā papildināt IVN ziņojumu, nodrošinot visu būtisko ietekmju pilnvērtīgu izvērtējumu atbilstoši programmai un normatīvajiem aktiem.
25.02.2026. 09:09
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "SIADE"
IEBILSTU
lēmuma pieņemšanai nav nodrošināta pilnīga un ticama informācija.
Būtiskie trūkumi
Nav izvērtēta transportēšanas ietekme uz vietējiem ceļiem, tiltiem, infrastruktūru un troksni, lai gan tas tieši paredzēts programmā. Maršruti nav zināmi, aprēķini nav veikti.
Nav veikts kumulatīvās ietekmes novērtējums ar citiem plānotajiem vēja parkiem, lai gan tas ir obligāts IVN elements.
Ietekme uz iedzīvotāju veselību nav analizēta reālos apstākļos (attālumi, summārais troksnis, zemo frekvenču troksnis, nakts režīmi).
Prognozēs konstatēti trokšņa un mirgošanas sliekšņu pārsniegumi, bet risinājums paredzēts tikai kā iespējamā darbības ierobežošana nākotnē.
Nav nodrošināts UNESCO prasībām atbilstošs kultūras mantojuma ietekmes izvērtējums.
Projekts balstās uz nenoteiktu tehnisko risinājumu un neapstiprinātu plānošanas pamatu.
Hidroloģiskie un meliorācijas riski nav pilnvērtīgi izvērtēti.
Secinājums
IVN ziņojums ir nepilnīgs un neatbilst normatīvajām prasībām, jo būtiskas ietekmes nav izvērtētas nepieciešamajā detalizācijā. Šādos apstākļos pozitīva lēmuma pieņemšana būtu priekšlaicīga un neatbilstoša piesardzības principam.
25.02.2026. 09:13
Fiziska persona
KATEGORISKI NORAIDU AKCEPTU!
25.02.2026. 12:01
Fiziska persona
Iebildums
Kumulatīvā ietekme ar citiem plānotajiem vēja parkiem

Programma skaidri nosaka, ka, ja iespējama ietekmju summēšanās, jāveic kumulatīvās ietekmes izvērtējums (t.sk. uz Natura 2000 teritorijām, putniem, sikspārņiem, ainavu), kā arī kartēs jāattēlo tuvumā esošie un plānotie VES projekti.

Atzinumā ir tieši norādīts, ka Ziņojumā nav detalizēti vērtēta kumulatīvā ietekme ar trim citiem plānotajiem vēja parkiem, jo nav informācijas par to novietojumu un plānotajiem modeļiem. Arī ornitologa atzinumā norādīts, ka precīzu datu trūkuma dēļ kumulatīvo ietekmi nav iespējams izvērtēt.

Saskaņā ar IVN likumu būtiskuma kritērijos ietilpst paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme.

Faktiski tiek atzīts, ka viena no būtiskākajām IVN sastāvdaļām nav veikta pilnā apjomā.

Prasījums: līdz pilnvērtīga kumulatīvās ietekmes novērtējuma veikšanai lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga un neatbilst piesardzības principam.
25.02.2026. 14:12
Fiziska persona
Absolūti noraidu šos VES projektus! Dabas, ekosistēmas, savvaļas vides un to iemītnieku, tai skaitā apkaimes cilvēkiem ir pamatu tiesības uz neskartu eksistenci! Zeme visà pasaulē šobrīd iznīkst un izmaiņas ir priekšā milzīgas. Tāda zeme kā Latvija šos laikus var pārlaist daudz saudzīgāk, ar nosacījumu, ka degradàcijas un iznīcîbas projekti kà àrkārtīgi lielu, jaudīgu VES turbīnu parku būvēšana mežos un ainaviskās, nozīmīgās, savvaļas utt. Vietās padarot šīs vietas uz visiem laikiem par industralizētām teritorijām, tādi projekti nav saucami par "attīstību", bet visi kas to bīda, atbalsta, neiebilst ir milzu nozieguma līdzdalībnieki! Kategoriski noraidu EKO Ziemeļi u.c. Projektus, îpaši, ka joprojām iztrūkst ārkārtîgi daudz normatīvo regulèjumu, aktu, pamatojumu, veselā saprāta, saiknes ar dabu un ekosistèmu, jo iztrūkst jebkādi atbildīgie ar savu personîgu vārdu un uzvārdu par jebkādām sekām no A līdz Z, jo trūkst ugunsdrošību regulējumi, jo nav izvērtētas degradētas, industriālas teritorijas! Jūs, ierēdņi- esat šīs tautas KALPI un esat aizmirsuši, kas ir jūsu patiesais darba devējs un kā labā patiesībà jārīkojas! 
 
25.02.2026. 14:23
Aija Smila
Esmu PRET Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi"  un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos.
Kumulatīvā ietekme ar citiem plānotajiem vēja parkiem

Iebildums

Programma skaidri nosaka, ka, ja iespējama ietekmju summēšanās, jāveic kumulatīvās ietekmes izvērtējums (t.sk. uz Natura 2000 teritorijām, putniem, sikspārņiem, ainavu), kā arī kartēs jāattēlo tuvumā esošie un plānotie VES projekti.

Atzinumā ir tieši norādīts, ka Ziņojumā nav detalizēti vērtēta kumulatīvā ietekme ar trim citiem plānotajiem vēja parkiem, jo nav informācijas par to novietojumu un plānotajiem modeļiem. Arī ornitologa atzinumā norādīts, ka precīzu datu trūkuma dēļ kumulatīvo ietekmi nav iespējams izvērtēt.

Saskaņā ar IVN likumu būtiskuma kritērijos ietilpst paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme.

Faktiski tiek atzīts, ka viena no būtiskākajām IVN sastāvdaļām nav veikta pilnā apjomā.

Prasījums: līdz pilnvērtīga kumulatīvās ietekmes novērtējuma veikšanai lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga un neatbilst piesardzības principam.
 
25.02.2026. 17:27
Sandra Stepiņa - Iedzīvotāja pārstāvis
Ziņojumā noteikts mērķis nodrošināt, ka zemo frekvenču troksnis dzīvojamās ēkās nepārsniedz 20 dB(A). Tomēr modelēšanas rezultātos redzams, ka vairākām dzīvojamām mājām vērtības pārsniedz 20 dB(A), atkarībā no VES modeļa un vēja ātruma. Kā arī mirgošanas sadaļā atzīts, ka 8 stundas gadā slieksnis var tikt pārsniegts. Tā pastāv būtisks risks, ka VES darbības laikā iedzīvotājiem nāksies saskarties ar kritēriju pārsniegumu, līdz ar to ietekmi uz veselību. IVN balstīts prognozēs kā arī netiek piedāvāta konkrēta shēma rīcībai, ja persona saskaras ar negatīvu ietekmi - komunikācijas shēmu un atbildību, kas vēl jo vairāk ir būtiski neesošo normatīvo aktu apstākļos.
Modelēšanas apstākļos ikvienai ietekmei piemērojams piesardzības princips, it sevišķi, ja tas skar cilvēka veselību, kā arī ievērojot dažādu cilvēku jutību pret infraskaņu un mirgošanu. Nav pieļaujama situācija, ka tiek akceptēts projekts ar paredzamu negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem.
25.02.2026. 17:32
Fiziska persona
Labdien.Iebilstu pret VES "Eko ziemeļi"  un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi, jo nav absolūti nekāda pamatojuma, kāpēc VES jābūvē. Netiek sniegti paskaidrojumi, par to, kas atbildēs par ķīmisko piesāņojumu, kas veiks uguns dzēšanu ugunsgrēka gadījumā, kas atbildēs parka bankrota gadījumā, kā notiks rekultivācija pēc parka darbības beigām. Parka un augstsprieguma līnija būs neatgriezeniska un milzīga brūce Kurzemes ainavai, bez kuras Latvija pilnīgi var iztikt un nevajag padarīt Latviju par industriālu placdarmu biznesam, kurš nākotnē nodarīs ļaunumu dabai, cilvēkam un ekonomikai, jo ekonomiskie ieguvumi nekur netiek matemātiski pamatoti, toties zaudējumi gan ir apzināti.
26.02.2026. 14:34
Aija Smila
Esmu PRET "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi"  un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos".

Attālumi līdz dzīvojamām ēkām un iedzīvotāju veselība

Iebildums

Ziņojuma pielikumā norādīts, ka attālums līdz apdzīvotām vietām esot “valstiska līmeņa politisks jautājums” un nav attiecināms uz konkrētu IVN.

Tomēr Programma paredz sniegt informāciju par attālumiem līdz dzīvojamai apbūvei un citiem teritorijas raksturlielumiem, kas tieši saistīti ar ietekmi uz cilvēku veselību.

Atzinumā norādīts, ka pastāv nosacījums par vismaz 800 m attālumu VES (>2 MW) līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, taču vienlaikus uzsvērts, ka tas neatceļ pienākumu IVN ietvaros pilnvērtīgi vērtēt trokšņa (t.sk. summārās ietekmes) ietekmi.

Programma paredz arī zemo frekvenču trokšņa analīzi un ietekmes uz cilvēku veselību novērtējumu.

Attāluma jautājuma kvalificēšana kā “ārpus kompetences” faktiski nozīmē izvairīšanos no pilnvērtīga ietekmes izvērtējuma.

Prasījums: nodrošināt pilnvērtīgu ietekmes uz iedzīvotāju veselību novērtējumu, ņemot vērā reālos attālumus, summāro ietekmi un teritorijas apdzīvotību.
26.02.2026. 15:26
Aija Smila
Esmu PRET "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi"  un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos".

1. Kuldīgas UNESCO pasaules mantojuma teritorijas aizsardzība

Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz Kuldīgas vecpilsēta:

Iebildums

Pašvaldība pielikumā norādījusi uz iespējamu tiešu negatīvu vizuālo ietekmi un nepieciešamību veikt ietekmes uz mantojumu novērtējumu (HIA). Ziņojuma atbildē norādīts, ka ietekme esot neliela un izmaiņas nav veiktas.

Vienlaikus:

Ziņojumā kultūrvēsturiskā ietekme vērtēta 10–12 km zonā, kamēr UNESCO teritorija atrodas ap 16 km attālumā;

atzinumā noteikts, ka VES virs 260 m nav pieļaujamas, un, ja augstums pārsniedz 260 m, jāveic HIA atbilstoši UNESCO vadlīnijām.

Ņemot vērā pasaules mantojuma statusu un pašvaldības tiešo atbildību par tā saglabāšanu, šis jautājums ir īpaši sensitīvs.

Prasījums: nodrošināt pilnvērtīgu UNESCO prasībām atbilstošu ietekmes uz mantojumu novērtējumu, pirms tiek virzīts jebkāds pozitīvs lēmums.

2. Lokālplānojuma neesamība spēkā un tehniskā risinājuma nenoteiktība

Iebildums

Atzinumā norādīts, ka lokālplānojums vēja parkam nav apstiprināts un ka būvniecība iespējama tikai pēc tā stāšanās spēkā. Tāpat noteikti konkrēti ierobežojumi (alternatīva B, maksimālais VES skaits, atsevišķu VES nepieļaujamība noteiktos gadījumos).

Vienlaikus atzinumā atzīts, ka konkrēts VES modelis nav izvēlēts un nav izslēgta iespēja uzstādīt lielākas jaudas iekārtas.

Šādos apstākļos:

plānošanas pamats vēl nav spēkā,

tehniskais risinājums nav fiksēts,

ietekmes aprēķini balstās uz mainīgiem pieņēmumiem.

Prasījums: atturēties no atbalsta lēmuma virzīšanas līdz lokālplānojuma stāšanās spēkā brīdim un konkrēta tehniskā risinājuma noteikšanai.
26.02.2026. 15:28
Fiziska persona
Esmu PRET VES "EKO Ziemeļi"  būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos".

Transporta maršruti, vietējie ceļi, troksnis un infrastruktūra.

Iebildums

Saskaņā ar IVN Programmu ietekmes teritorijā ietilpst arī transportēšanas maršruti, tostarp vietējie un pašvaldības ceļi, un trokšņa novērtējums jāveic arī reprezentatīvā maršruta posmā.

Tomēr Ziņojuma 16. pielikumā sniegtā atbilde uz iebildumiem faktiski noliedz nepieciešamību vērtēt ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus vēja parka būvniecības platības. Tas ir tiešā pretrunā Programmas prasībām.

Vienlaikus Ziņojumā un atzinumā ir atzīts:

precīzs transportēšanas maršruts nav zināms un tiks noteikts tikai būvprojekta stadijā;

būvdarbu trokšņa ietekme nav kvantitatīvi vērtēta, jo būvdarbiem, ja tie saskaņoti ar pašvaldību, netiek piemēroti Noteikumu Nr. 16 robežlielumi;

īslaicīgas aktivitātes (piemēram, VES montāža) var notikt arī nakts laikā.

Šādos apstākļos pašvaldība objektīvi nevar izvērtēt risku saviem ceļiem, tiltiem, inženierinfrastruktūrai un iedzīvotāju veselībai. IVN tvēruma sašaurināšana un būtisku jautājumu pārcelšana uz būvprojekta stadiju neatbilst IVN mērķim un būtībai.

Prasījums: pirms jebkādas lēmuma virzīšanas nodrošināt pilnvērtīgu transporta maršrutu, ceļu nestspējas, trokšņa un infrastruktūras ietekmes izvērtējumu atbilstoši Programmai.
 
26.02.2026. 15:30
Fiziska persona
Esmu PRET VES "EKO Ziemeļi"  būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos".

Zemas frekvences troksnis un mirgošana.

Iebildums.

Ziņojumā noteikts mērķis nodrošināt, ka zemo frekvenču troksnis dzīvojamās ēkās nepārsniedz 20 dB(A). Tomēr aprēķinu apkopojumā redzams, ka vairākām dzīvojamām mājām prognozētās vērtības pārsniedz 20 dB(A), atkarībā no VES modeļa un vēja ātruma.

Mirgošanas sadaļā atzīts, ka 8 stundas gadā slieksnis var tikt pārsniegts, un kā risinājums paredzēta turbīnu darbības pārtraukšana. Pielikumos redzami arī ļoti lieli teorētiskie mirgošanas laiki atsevišķiem īpašumiem pirms operatīvās vadības ierobežojumiem.

Iedzīvotāju iebildumos norādīts uz prognožu dominanci un būtisku nenoteiktību; atbildēs būtībā tiek uzsvērts, ka IVN vienmēr balstās prognozēs.

Situācijā, kur:

konkrēts VES modelis vēl nav izvēlēts,

prognozēs jau konstatējami pārsniegumi,

risinājums paredzēts kā “pēc tam ierobežosim darbību”,

lēmuma pieņemšana ir priekšlaicīga.

Prasījums: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt tādu tehnisko risinājumu un modelēšanu, kas garantē normatīvu ievērošanu bez nepieciešamības pēc pastāvīgas operatīvas “pēckorekcijas”.
26.02.2026. 15:32
Aija Smila
Esmu PRET VES "EKO Ziemeļi"  būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos"!!!!

Meliorācija un hidroloģiskie riski.

Iebildums

Programma paredz detalizētu hidroloģisko apstākļu un meliorācijas sistēmu izvērtējumu.

Atzinumā noteikti papildu nosacījumi:

meliorācijas projektu izstrādē jāsaņem sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums;

jānodrošina, ka netiek ietekmēti no hidroloģiskā režīma atkarīgie ES biotopi;

izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz grāvjiem, uzbērumiem u.c.

Fakts, ka tiek noteikts pastiprināts drošības režīms, apliecina potenciālu risku hidroloģijai, meliorācijas sistēmām, applūšanai un īpašumu aizsardzībai.

Prasījums: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt pilnvērtīgu un detalizētu hidroloģisko risku izvērtējumu, skaidri nosakot atbildību par iespējamām sekām infrastruktūrai un privātīpašumiem.
26.02.2026. 15:34
Fiziska persona
Kategoriski pret, jo :
Tie ir meli, ka, Latvijā trūkst elektroenerģijas.
Tie ir meli, ka attīstot vēja parkus, elektroenerģijas cena būs zema.
Tie ir meli, ka mēs nodrošināsimies ar elektroenerģijas neatkarību atbalstot šos parkus.
26.02.2026. 16:43
Fiziska persona
Iebilstu VES "EKO Ziemeļi" būvniecībai.
Neīstenojams VES izvietojums un 800 m attāluma prasības apiešana.
IVN ziņojumā norādīts, ka saskaņā ar MK 2013.gada 30.aprīļa noteikumiem “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” Nr.240, VES būvniecība nav pieļaujama tuvāk par 800 m no dzīvojamām un publiskām ēkām. Tajā pat laikā ziņojumā atzīts, ka atsevišķas potenciālās VES būvniecības vietas ir izvietotas tuvāk par 800 m no dzīvojamajām ēkām “Jauncentuļi”, “Centuļi”, “Medulāji” un “Kalnarāji”, un kā “risinājums” piedāvāta pieļaujamība gadījumā, ja tiks saņemti būvvaldes akti par ēku neesamību dabā un kadastra/zemesgrāmatas ieraksti tiks dzēsti. Ziņojuma 2. pielikums rāda, ka attālumi ir būtiski mazāki par 800 m (piem., “Medulāji” 154 m līdz WGT‑A‑23; “Jauncentuļi” 514–587 m līdz WGT‑B‑15/WGT‑A‑14).
Šāda pieeja nozīmē, ka IVN alternatīvas faktiski balstās uz hipotētisku nākotnes “datu sakārtošanu”, nevis uz īstenojamu, normatīvi atbilstošu izvietojumu šodien. Līdz ar to arī trokšņa, zemas frekvences trokšņa, mirgošanas u. c. aprēķini šīm vietām nav tiesiski atbilstošs lēmuma pamatojums.

Autoceļi, smagsvara transports un saistošs finansēšanas/atjaunošanas mehānisms.
Ziņojumā norādīts - kravu transportēšanas maršruti tikšot precizēti projektēšanas stadijā, sagatavojot transportēšanas plānu. Vienlaikus ziņojumā paredzēta jaunu pievedceļu izbūve (A alternatīvā 14,8 km; B alternatīvā 13,3 km) un publisko autoceļu posmu pārbūve/uzlabošana līdz 5,5 km. Institūciju jautājumu pārskatā fiksēts pašvaldības iebildums par ietekmju izvērtējumu uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus vēja parka būvniecībai nepieciešamās platības, uz ko atbildē norādīts, ka precizējumi IVN ziņojumā nav veikti. Šāda “tiks precizēts” pieeja neatrisina galveno risku: smagsvara loģistika var bojāt valsts/pašvaldību ceļus un radīt satiksmes drošības, putekļu, vibrāciju un trokšņa pieaugumu arī ārpus būvniecības teritorijas, taču IVN gala lēmumā nav detalizēts maršruta izvēles pamatojums, ne arī uzrādīts saistošs finansēšanas instruments, kas garantētu ceļu nestspējas uzlabošanu un bojājumu pilnu atjaunošanu par attīstītāja līdzekļiem.

Nav izstrādāts plāns un paredzēts finanšu nodrošinājums demontāžai un rekultivācijai pēc ekspluatācijas beigām. Ziņojumā norādīts, ka vēja parka ekspluatācijas laiks ir 25–30 gadi, pēc kuriem stacijas praksē tiek demontētas vai pārbūvētas (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš risinājums tiks izmantots. Tomēr sabiedriskās apspriešanas komentāru pārskatā ierosinātājs tieši norāda, ka šobrīd nav izveidojis demontāžas garantijas fondu un par demontāžai nepieciešamo līdzekļu pārvaldību lēmumi vēl nav pieņemti, tādējādi IVN ziņojumā izmaiņas nav veiktas.
Rezultāts: IVN gala lēmumā nav projekta mērogam atbilstoša demontāžas/rekultivācijas plāna ar apjomiem, termiņiem, atbildīgajiem subjektiem un pārbaudāmu izpildes kārtību, kā arī nav tiesiski un finansiāli pārbaudāma instrumenta, kas neatkarīgi no operatora komercdarbības riskiem garantētu pilnu demontāžu un rekultivāciju. Tas rada publisko finanšu risku nākotnē.

Nepietiekama zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) un “infraskaņas” riska preventīva pārvaldība.
Ziņojumā zemas frekvences troksnis vērtēts, izmantojot Dānijas pieeju ar 20 dB(A) robežlielumu iekštelpās, pieņemot “tipisku” dzīvojamo ēku skaņas izolāciju. EVA atzinumā norādīts, ka šī pieeja neietver ēku skaņas izolācijas mainīgumu un neatspoguļo “sliktāko scenāriju”. Ziņojuma aprēķini rāda, ka atsevišķām ēkām (“Centuļi”, “Jauncentuļi”, “Kalnarāji”, “Lazdas”, “Medulāji”) pie vēja ātruma 8 m/s iespējami rezultāti virs 20 dB(A) atsevišķu VES modeļu gadījumā. 
26.02.2026. 17:44
Fiziska persona
Iebilstu VES "EKO Ziemeļi" būvniecībai. Saistošs jautājums ir par ekspluatācijas režīmu drošības distancēs līdz ceļiem un publiskajai ārtelpai
Ziņojumā aprēķināta apledojuma mešanas paaugstināta riska zona līdz 316 m un uzskaitītas VES, kas atrodas šajā attālumā no valsts, pašvaldības un LVM autoceļiem, t. sk. B alternatīvā WGT‑B‑22 tikai 36 m no pašvaldības autoceļa Medulāju ceļš. Ziņojumā norādīts, ka šīm stacijām “obligāti” īstenojami tehniskie risinājumi: pretapledošanas sistēmas un ledus detekcija ar turbīnas apturēšanu. Vienlaikus ziņojumā minēts, ka ar šādiem risinājumiem rekomendējamo drošības attālumu līdz autoceļiem var samazināt līdz rotora lāpstiņas garumam (87,5 m), bet papildpasākumi (brīdinājuma zīmes, apgaismojums) formulēti kā rekomendācijas.
EVA atzinums paredz atkārtotus drošības attālumu aprēķinus, ja mainās VES novietojums/raksturlielumi, un nosaka prasību aprīkot VES, kuru apledojuma riska zonas pārklājas ar ceļu nodalījumu joslām, ar detekcijas/apturēšanas/pretapledošanas sistēmām. Tomēr nav definēts saistošs ekspluatācijas režīms ceļiem riska zonā (sliekšņi, brīdināšana, informēšana ceļu uzturētājam, īslaicīgi satiksmes ierobežojumi) un uzraudzības pierādījumi (žurnāli, testēšana, audits).
26.02.2026. 17:58
Fiziska persona
Iebilstu pret VES "EKO Ziemeļi":
1. Transporta maršruti un infrastruktūra
Ziņojumā nav noteikts precīzs transportmaršruts, netiek izvērtēta ceļu nestspēja, trokšņa ietekme un īslaicīgā slodze.
Prasījums: nodrošināt pārstāvniecisku transportmaršrutu izvērtējumu un ietekmes analīzi.
2. Kumulatīvā ietekme
Nav izvērtēta ietekme ar tuvumā esošajiem un plānotajiem VES.
Prasījums: veikt kumulatīvās ietekmes novērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
3. Iedzīvotāju veselība un attālumi līdz ēkām
Trokšņa summārā ietekme un zemo frekvenču troksnis nav pilnvērtīgi novērtēti.
Prasījums: nodrošināt ietekmes uz veselību izvērtējumu reālos apstākļos.
4. Zemo frekvenču troksnis un mirgošana
Prognozēs konstatēti pārsniegumi un risinājums paredz operatīvu darbības ierobežošanu.
Prasījums: nodrošināt tehnisko risinājumu normatīvu ievērošanai bez operatīvas “pēckorekcijas”.
5. UNESCO Kuldīgas vecpilsēta
Kultūrvēsturiskā ietekme izvērtēta nepietiekamā zonā (10–12 km, attālums līdz UNESCO teritorijai ~16 km).
Prasījums: veikt pilnvērtīgu HIA atbilstoši UNESCO vadlīnijām.
6. Lokālplānojums un tehniskais risinājums
Plānošanas pamats vēl nav spēkā, konkrēts VES modelis nav noteikts.
Prasījums: atturēties no lēmuma, līdz lokālplānojums stājas spēkā un tehniskais risinājums ir fiksēts.
7. Meliorācija un hidroloģiskie riski
Pastiprināts drošības režīms apliecina potenciālus riskus.
Prasījums: veikt detalizētu hidroloģisko risku izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
26.02.2026. 19:14
Fiziska persona
IEBILSTU pret būvniecības ieceres "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi"" Ēdoles un Padures pagastos attīstīšanu! Attīstītāji pārkāpj vairākus normatīvos aktus, klaji melo sabiedrībai par ietekmi uz cilvēkiem, apkārtējiem biotopiem un vidi kopumā, neievēro vietējo iedzīvotāju intereses un iebildumus, maldina sabiedrību par VES izbūves nepieciešamību no valsts enerģētiskās neatkarības viedokļa. IEBILSTU!
26.02.2026. 19:44
Edgars Malinovskis - Biedrība Mēs Ēdolei

Šie iebildumi tiek iesniegti saistībā ar pieņemto akcepta lēmumu par paredzēto darbību — vēja elektrostaciju parka izbūvi Ēdoles pagastā.
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras mērķis nav formāli konstatēt normatīvo prasību izpildi, bet gan nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas tiek vispusīgi, objektīvi un metodoloģiski korekti izvērtēta paredzētās darbības ietekme uz:
cilvēku veselību un drošību,
vidi un ekosistēmām,
īpašumu un materiālajām vērtībām,
teritorijas attīstības ilgtermiņa perspektīvu.
Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķim un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES, IVN jābalstās piesardzības principā un pilnvērtīgā alternatīvu izvērtējumā.
Izvērtējot IVN ziņojumu kopumā, secināms, ka vairākās būtiskās jomās tas:
balstīts uz normatīvo minimumu mehānisku piemērošanu,
nepietiekami izvērtē kumulatīvo ietekmi reģionālā mērogā,
neveic alternatīvu risinājumu salīdzinošu analīzi,
neanalizē būtiskus avāriju un drošības riskus,
atsevišķos jautājumos aprobežojas ar formālām atbildēm uz sabiedrības iebildumiem, neveicot saturisku izvērtējumu.
Šādas nepilnības tieši ietekmē akcepta lēmuma tiesiskumu.
1. Ugunsdrošības, tehnoloģisko avāriju un finansiālās atbildības nepilnīgs izvērtējums
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta otro daļu un 3. pantu ietekmes uz vidi novērtējums ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, materiālajām vērtībām, kā arī avāriju un katastrofu risku izvērtējumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem 2014/52/ES) 3. pants paredz, ka IVN ietver arī būtisku avāriju un katastrofu risku analīzi.
Ņemot vērā, ka paredzētā darbība paredz liela mēroga vēja elektrostaciju izbūvi meža teritorijā, IVN ietvaros bija jāveic visaptverošs ugunsgrēka un tehnoloģisko avāriju riska izvērtējums.
1.1. Nav veikta tehnoloģiskās aizdegšanās un meža ugunsgrēka scenāriju analīze
IVN materiālos nav identificējama:
vēja elektrostacijas aizdegšanās varbūtības analīze;
zibens iedarbības riska modelējums;
degošu detaļu krišanas rādiusa aprēķins;
meža aizdegšanās varbūtības izvērtējums sausuma apstākļos;
uguns izplatības scenāriju modelēšana meža masīvā.
Ņemot vērā objekta augstumu, tehnisko sarežģītību un izvietojumu meža teritorijā, šāda scenāriju analīze nav uzskatāma par fakultatīvu, bet par būtisku drošības izvērtējuma elementu.
1.2. Nav izvērtēta civilās aizsardzības un paaugstināta riska aspekta piemērojamība
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.563 par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanu, noteiktos gadījumos objektam jāizstrādā civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plāns.
Valsts meža dienesta sniegtais skaidrojums apliecina, ka ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības ir piemērojamas normatīvo aktu ietvaros
Pielikums Nr1 VMD Nr. VMD1-20/379, datums skatāms laika zīmogā           
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai paredzētais vēja parks kvalificējams kā paaugstinātas bīstamības objekts;
kā tiks organizēta civilās aizsardzības plānošana;
kā šis projekts ietekmēs pašvaldības civilās aizsardzības kapacitāti.
Bez šāda izvērtējuma nav iespējams objektīvi novērtēt risku iedzīvotāju drošībai.
1.3. Nav izvērtēta ugunsdzēsības reaģēšanas spēja
IVN materiālos nav analizēts:
vai vietējām ugunsdzēsības vienībām ir tehniskās iespējas reaģēt uz 200–260 m augstu objektu aizdegšanos;
piekļuves ceļu pieejamība un nestspēja ārkārtas situācijās;
ūdens ņemšanas vietu nodrošinājums;
reaģēšanas laiks un praktiskās dzēšanas iespējas meža masīvā.
Šāds izvērtējums ir būtisks, ņemot vērā projekta atrašanos meža teritorijā, kur uguns izplatīšanās var notikt strauji.
1.4. Nav izvērtēta aizsargjoslu pietiekamība
Valsts meža dienests norāda uz nepieciešamību uzturēt tīru teritoriju ap objektu un izvērtēt mineralizētu joslu nepieciešamību
IVN ziņojumā nav analizēts:
vai 10 metru josla ir pietiekama konkrētajos meža apstākļos;
vai nepieciešama papildu aizsargjosla;
kā tiks nodrošināta kontrole ekspluatācijas laikā.
1.5. Nav izvērtēts finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisms
IVN materiālos nav analizēts jautājums par civiltiesisko atbildību un finansiālo nodrošinājumu gadījumā, ja vēja elektrostacijas aizdegšanās vai tehnoloģiska avārija izraisītu meža ugunsgrēku un nodarītu kaitējumu trešo personu īpašumam.
Saskaņā ar Civillikuma principiem paaugstinātas bīstamības avota radīto kaitējumu sedz objekta īpašnieks vai valdītājs. Tomēr IVN ziņojumā nav izvērtēts:
kā tiks nodrošināta zaudējumu atlīdzība trešajām personām;
kāds būs finansiālās atbildības nodrošinājums;
kā tiks mazināts risks, ja projekta īstenotājs kļūtu maksātnespējīgs.
Bez šāda izvērtējuma pastāv neskaidrība par risku sadali starp komersantu, pašvaldību un iedzīvotājiem.
1.6. IVN nepilnība kā lēmuma prettiesiskuma pamats
IVN materiālos nav:
tehnoloģiskās aizdegšanās scenāriju analīzes,
meža uguns izplatības modelējuma,
civilās aizsardzības izvērtējuma,
finansiālās atbildības mehānisma analīzes.
Tas nozīmē, ka nav izvērtēts būtisks risks, kas tieši ietekmē:
meža teritorijā dzīvojošus iedzīvotājus,
viņu īpašumu,
pašvaldības infrastruktūru.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu, ja tajā nav izvērtēts būtisks avāriju un katastrofu risks.
Lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu IVN, neatbilst tiesiskuma un piesardzības principam.
1.7. Par nepilnīgu meža ugunsdrošības riska izvērtējumu un nepamatotu statistikas izmantošanu
pielikuma 16. ailē atspoguļots Valsts meža dienesta (VMD) viedoklis, ka vēja elektrostaciju turbīnu lāpstiņu rotācija var ievērojami apgrūtināt automātisko ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS) darbību, radot maldīgus signālus un faktiski paralizējot ugunsnovērošanas torņu funkcionalitāti.
Savukārt 18. pielikuma 17. ailē norādīts, ka paredzētās darbības teritorija atrodas ugunsbīstamības I, II un III klasē.
Vienlaikus IVN ziņojumā ugunsgrēka risks tiek raksturots kā zems, atsaucoties uz statistisku aizdegšanās varbūtību (aptuveni “1 pret 2000”).
Tomēr:
nav norādīts datu avots un metodoloģija;
nav precizēts, uz kādu laika periodu attiecas šī varbūtība;
nav norādīts, vai tā attiecas uz konkrēto turbīnu modeli un tehnisko konfigurāciju;
nav izvērtēts, vai šī statistika ir piemērojama meža teritorijām ar paaugstinātu ugunsbīstamību;
nav veikta seku analīze gadījumā, ja aizdegšanās notiek teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un vienlaikus tiek traucēta agrīnās atklāšanas sistēma.
IVN ietvaros nav pieļaujams risku samazināt līdz vienam procentuālam rādītājam bez seku izvērtējuma.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES 3. pantam ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē būtisku avāriju un katastrofu riski, tostarp to iespējamās sekas.
Zema statistiska varbūtība pati par sevi neizslēdz pienākumu izvērtēt:
potenciālo ietekmes apmēru,
izplatīšanās scenārijus,
reaģēšanas iespējas,
risku kombināciju (ugunsbīstama teritorija + novērošanas sistēmas traucējumi).
Teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm un konstatētiem AUANS darbības traucējumu riskiem statistikas rādītājs “1 pret 2000” nevar tikt izmantots kā pietiekams pamatojums riska minimizēšanai IVN stadijā.
Līdz ar to secināms, ka ugunsdrošības riska izvērtējums IVN ziņojumā nav metodoloģiski pilnīgs un neatbilst piesardzības principa prasībām.

Secinājums
Ja IVN stadijā nav izvērtēts:
ugunsgrēka risks,
civilās aizsardzības aspekts,
finansiālās atbildības mehānisms,
tad kompetentajai iestādei nav tiesiska pamata izdot akceptējošu lēmumu.
Šādā situācijā vienīgais tiesiski korektais risinājums ir:
vai nu IVN papildināšana ar pilnvērtīgu ugunsdrošības un atbildības izvērtējumu,
vai lēmuma atcelšana.
Papildus minētajam konstatējams, ka IVN materiālos nav veikta pilnvērtīga analīze par meža uguns apsardzības infrastruktūras darbības traucējumu sekām teritorijā ar noteiktām ugunsbīstamības klasēm. Statistiska aizdegšanās varbūtības norāde pati par sevi nevar aizstāt avāriju scenāriju un seku izvērtējumu. Līdz ar to ugunsdrošības riska izvērtējums kopumā nav uzskatāms par metodoloģiski pilnīgu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
būtisku ugunsdrošības un avāriju risku izvērtējuma trūkumu,
civilās aizsardzības un paaugstinātas bīstamības objekta statusa neanalizēšanu,
finansiālās atbildības un zaudējumu segšanas mehānisma neizvērtēšanu,
IVN balstīšanu uz nākotnē precizējamiem risinājumiem,
Prasām IVN ziņojumu papildināt ar detalizētu meža ugunsgrēka attīstības scenāriju analīzi, tostarp izvērtējot agrīnās ugunsgrēku atklāšanas sistēmu darbības traucējumu ietekmi un sniedzot metodoloģiski pamatotu aizdegšanās varbūtības izvērtējumu ar norādītiem datu avotiem.
IVN nevar tikt uzskatīts par pilnīgu un vispusīgu.
Kompetentā iestāde EVA nevar pieņemt akceptējošu lēmumu, ja nav izvērtēti būtiski drošības un atbildības aspekti.
Tādēļ lūdzam atcelt pieņemto lēmumu.

2. Par kumulatīvās ietekmes izvērtējuma nepilnību un iekšējo pretrunu IVN dokumentācijā
Sabiedriskās apspriešanas laikā vairākkārt tika norādīts, ka Ēdoles pagastā un blakus teritorijās tiek plānoti vairāki vēja elektrostaciju projekti, un EKO Ziemeļi IVN ir jāizvērtē šo projektu kumulatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi (16. pielikums, 128. punkts).
Atbildē attīstītājs norāda, ka:
vēja parku “Ēdole–Rietumi” un “Ventspils 2” teritorijās vēl tiek veiktas izpētes,
nav skaidrs, vai šajās teritorijās būs iespējams izbūvēt vēja parkus,
kvantitatīvai ietekmju vērtēšanai nepieciešami iepriekš plānotu ieceru kvantitatīvie raksturlielumi.
Vienlaikus pašā IVN ziņojumā ir norādīts, ka:
vēja parkā “Ventspils 2” plānots izbūvēt līdz 60 VES,
vēja parkā “Ēdole–Rietumi” plānots izbūvēt līdz 10 VES,
šīm iecerēm tiek veikta IVN procedūra,
teritorijas daļēji pārklājas vai atrodas tiešā tuvumā.
Tādējādi:
Attīstītājs ir informēts par citu plānoto projektu esamību, apjomu un jaudas robežām.
Plānotās ieceres nav hipotētiskas, jo tām jau tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kas nozīmē, ka tās ir konkrētas, identificētas un administratīvā procesā esošas darbības.
Neskatoties uz to, kumulatīvā ietekme tiek vērtēta ierobežoti, aizbildinoties ar to, ka projekti vēl nav apstiprināti.
Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 3. panta 7. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāvērtē paredzētās darbības iespējamā kumulatīvā ietekme kopā ar citām plānotām darbībām.
Norma neparedz, ka kumulatīvā ietekme jāvērtē tikai ar jau apstiprinātām iecerēm. Tieši pretēji — IVN būtība ir izvērtēt riskus pirms akcepta piešķiršanas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (ar grozījumiem) 3. pantu IVN ietver paredzētās darbības tiešās un netiešās ietekmes izvērtējumu, tostarp kumulatīvo ietekmi kopā ar citām esošām un plānotām darbībām. Direktīva neierobežo šo pienākumu tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ja konkrētu parametru nenoteiktība pastāv, IVN pienākums ir izmantot scenāriju modelēšanu vai piemērot piesardzības principu, nevis atteikties no izvērtējuma. Nenoteiktība nevar kalpot par pamatu kumulatīvās ietekmes neanalizēšanai.
Ja kvantitatīva kumulatīvā izvērtēšana nav iespējama būtisku parametru nenoteiktības dēļ, tas nozīmē, ka pastāv būtiska informācijas nepilnība, kas neļauj objektīvi novērtēt paredzētās darbības ietekmi reģionālā mērogā. Šādā situācijā akcepta piešķiršana neatbilst piesardzības principam un nav tiesiski pamatota, jo:
nav iespējams objektīvi izvērtēt paredzētās darbības kopējo ietekmi reģionālā mērogā,
nav iespējams novērtēt kopējo trokšņa, mirgošanas, vizuālās un ainaviskās ietekmes summāro efektu,
nav iespējams izvērtēt kopējo industriālās zonas ietekmi uz apdzīvotām teritorijām.
Šādā situācijā gala akcepta piešķiršana vienam projektam izolēti rada risku, ka vēlāk, apstiprinot pārējos projektus, reģionā izveidosies būtiska kumulatīva ietekme, kura netika izvērtēta sistēmiski.
Tādējādi IVN šajā daļā ir nepilnīgs un neatbilst likuma prasībām attiecībā uz kumulatīvās ietekmes izvērtējumu.
Ņemot vērā minēto, akcepta lēmums, kas balstīts uz nepilnīgu kumulatīvo ietekmju izvērtējumu, nav tiesiski pamatots un ir atceļams.


Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā:
ka 16. pielikuma 128. punktā sabiedrība tieši norādīja uz nepieciešamību izvērtēt vairāku plānoto vēja parku kumulatīvo ietekmi;
ka 17. pielikumā (Dabas aizsardzības pārvaldes vēstulē) ir uzsvērta nepieciešamība izvērtēt paredzētās darbības un citu tuvumā esošo VES parku kumulatīvo ietekmi lielāka mēroga kontekstā;
ka attīstītāja atbilde 16. pielikumā pamato kumulatīvās ietekmes neizvērtēšanu ar to, ka citu projektu parametri vēl nav galīgi apstiprināti,
secināms, ka kumulatīvā ietekme ir tikusi identificēta kā būtisks jautājums gan sabiedrības, gan pašvaldības, gan valsts iestāžu līmenī, tomēr IVN ziņojumā tā nav pilnvērtīgi izvērtēta.
Tāpat jānorāda, ka IVN balstās uz 800 m minimālās distances formālu piemērošanu, neanalizējot:
vēja parka robežu kā vienotu industriālu objektu;
vairāku parku summāro ietekmi;
800 m pietiekamību 250 m augstu un 7,2 MW jaudu VES gadījumā;
reģionālo industriālās zonas kopējo efektu.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām kumulatīvā ietekme ir jāvērtē kopā ar citām plānotām darbībām, nevis tikai ar jau apstiprinātām iecerēm.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka:
kumulatīvās ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs,
800 m interpretācija nav metodoloģiski pamatota kumulatīvā kontekstā,
vēja parka robeža nav definēta kā vienots funkcionāls objekts,
IVN balstīts uz normatīvā minimuma mehānisku piemērošanu, nevis ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
Tādējādi akcepta lēmums ir pieņemts, balstoties uz nepilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, un nav tiesiski pamatots.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atcelt akcepta lēmumu.

3. Par 800 m attāluma prasības interpretāciju un nepietiekamu izvērtējumu
IVN ziņojumā ir konstatēts, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktā prasība par attālumu “ne mazāk kā 800 m” tiek ievērota, mērot attālumu no ārējās vēja elektrostacijas torņa.
Tomēr IVN nesatur juridisku un tehnisku pamatojumu:
kāpēc attālums tiek mērīts tikai no torņa ass, nevis no visa vēja parka funkcionālās robežas;
kā tieši ir definēta vēja parka robeža;
vai 800 m attālums konkrētā projekta mērogā (līdz 20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu un industriālu infrastruktūru) ir pietiekams, ņemot vērā:
kumulatīvo ietekmi,
reljefu,
mežainību,
modelēšanas nenoteiktību.
Normā lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo slieksni, nevis automātisku drošības garantiju. IVN uzdevums nav tikai mehāniski konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni. IVN šādu izvērtējumu neveic.
IVN ietvaros:
netiek analizēta alternatīva attāluma noteikšana no visa industriālā kompleksa darbības zonas;
netiek sniegts scenāriju salīdzinājums;
netiek pamatots, kāpēc tieši 800 m konkrētajā projektā ir pietiekams.
3.1. Pašvaldības iebildumi un attīstītāja pieeja
Skaidri tas redzams Kuldīgas novada pašvaldības iebildumos: 16. pielikumā (33. punkts) un 18. pielikumā (33. punkts) ir norādīts, ka:
attālumi no dzīvojamām ēkām vērtēti no atsevišķām elektrostacijām;
nav noteikta vēja parka robeža kā vienotai sistēmai;
attālumi jānosaka no parka robežas, nevis no atsevišķiem torņiem.
No 16. pielikuma redzams, ka attīstītājs savu argumentāciju balsta tikai uz MK noteikumu Nr. 240 normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
3.2. Regulējuma pilnveides atzīšana nozares līmenī
Vienlaikus nozares līmenī ir atzīta nepieciešamība pilnveidot regulējumu un veikt papildu pētījumus attiecībā uz vēja parku ietekmi un attālumu metodiku (skat. 2. pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025), kur norādīts:
“Līdz 2026. gadam ir jāizstrādā regulējums un robežlielumi attiecībā uz zemfrekvenču skaņām, vibrāciju, mirgojumiem, trokšņiem un citām VES raksturīgām radītām ietekmēm. Līdz ar to Ministrija, gatavojot attiecīgo regulējumu, izskatīs iepriekš minēto pētījumu kopā ar citiem pētījumiem par VES radīto ietekmi uz cilvēku.”
Tas nozīmē, ka attāluma jautājums nav metodoloģiski noslēgts. Šādā situācijā IVN pienākums bija veikt paplašinātu un detalizētu izvērtējumu, nevis aprobežoties ar minimālās distances formālu konstatāciju.
3.3. Kumulatīvās ietekmes konteksts
Kā norādīts 8. punktā, IVN nav veikta pilnvērtīga kumulatīvā ietekmes analīze attiecībā uz:
citiem plānotajiem vēja parkiem tuvējā teritorijā,
vairāku parku summāro trokšņa ietekmi,
summāro mirgošanas efektu,
kopējo ainavisko un telpisko dominanti,
industriālās zonas paplašināšanās efektu.
Ja kumulatīvā ietekme nav pilnībā izvērtēta, tad 800 m pietiekamību nav iespējams objektīvi pierādīt.
Attāluma mērīšana no atsevišķas torņa ass situācijā, kad tiek veidots vairāku 250 m augstu objektu komplekss un paralēli plānoti citi liela mēroga parki, neatspoguļo reālo ietekmes zonu.
Tādējādi 800 m interpretācija izolēti no kumulatīvās ietekmes ir metodoloģiski nepamatota.
3.4. Attīstītāja atbildes nepietiekamība uz Biedrības “Mēs Ēdolei” 800 m iebildumu
pielikuma 94. punktā Biedrība “Mēs Ēdolei” iebilda pret 800 m attāluma pietiekamību, atsaucoties uz:
tehnoloģisko jaudas pieaugumu,
jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem,
nepieciešamību izvērtēt attāluma samērīgumu konkrētā projekta mērogā.
Attīstītāja atbilde uz šo iebildumu aprobežojas ar atsauci uz spēkā esošo normatīvo regulējumu un trokšņa robežlielumiem, norādot, ka normatīvais regulējums neparedz citu attālumu.
Tomēr šāda atbilde:
neveic konkrētā projekta mēroga izvērtējumu (20–23 VES ar ievērojamu kopējo jaudu),
nesniedz analītisku pamatojumu, kāpēc 800 m konkrētajā gadījumā ir pietiekams,
neveic salīdzinošu alternatīvu analīzi,
neizvērtē tehnoloģiskās attīstības ietekmi uz ietekmes zonu,
nepamato attāluma mērīšanas metodoloģijas izvēli (no torņa ass).
Attīstītāja atbilde balstīta uz normas burtisku interpretāciju, nevis uz ietekmes izvērtējumu pēc būtības.
IVN mērķis nav konstatēt minimālās normas izpildi, bet izvērtēt paredzētās darbības ietekmi konkrētajā vietā un konkrētajā mērogā. Ja uz būtisku sabiedrības iebildumu atbilde aprobežojas ar formālu norādi, ka norma ir izpildīta, tas nenodrošina pilnvērtīgu izvērtējumu Administratīvā procesa likuma 62. panta izpratnē.
Tādējādi 800 m attāluma pietiekamība nav pierādīta, bet tikai pieņemta par pietiekamu.
3.5. Alternatīvu attāluma scenāriju neizvērtēšana un metodoloģiska nepilnība
IVN ziņojumā nav veikta salīdzinoša analīze dažādos attāluma scenārijos, piemēram:
800 m (normatīvais minimums),
1000 m,
1500 m,
2000 m vai lielākā aizsardzības zonā.
Nav veikts modelējums, kurā tiktu analizēts, kā šādos attālumos mainās:
trokšņa izplatība,
zemfrekvenču skaņas potenciālā ietekme,
ēnu mirgošanas intensitāte,
vizuālās dominantes ietekme,
kumulatīvā ietekme.
Līdz ar to nav iespējams konstatēt, vai 800 m ir optimāls un samērīgs risinājums konkrētajā projekta mērogā.
IVN direktīva 2011/92/ES paredz alternatīvu izvērtēšanu, ja tās var būtiski ietekmēt vides aizsardzības līmeni. Attālums starp industriālu objektu un dzīvojamo apbūvi ir būtisks aizsardzības instruments.
IVN šādu alternatīvu izvērtējumu neveic.


Par normatīvā minimuma piemērošanu
Ministru kabineta noteikumos lietotais formulējums “ne mazāk kā 800 m” nosaka minimālo robežvērtību.
Minimālā robežvērtība pati par sevi nav pierādījums tam, ka konkrētā projektā šis attālums nodrošina pietiekamu aizsardzību.
Tādējādi IVN nepierāda, ka minimālās normas izpilde automātiski nodrošina atbilstību Satversmes 115. pantā nostiprinātajam aizsardzības līmenim.


3.6. Alternatīvas A neattiecināmība uz attāluma jautājumu
Nav pamatoti uzskatīt, ka IVN ietvaros izvērtētā Alternatīva A ir pietiekama atbilde uz 800 m attāluma samērīguma jautājumu.
Alternatīva A un B IVN ietvaros attiecas uz parka konfigurāciju un tehnisko izvietojumu, nevis uz aizsardzības distances metodoloģiju.
Ne Alternatīvā A, ne Alternatīvā B nav analizēts:
palielināts aizsardzības attālums no dzīvojamām ēkām (piem., 1000 m, 1500 m, 2000 m),
attāluma noteikšana no visa parka funkcionālās robežas,
attāluma korekcija, ņemot vērā kumulatīvo ietekmi,
scenārijs ar samazinātu VES skaitu, lai nodrošinātu lielāku aizsardzības zonu.
Tādējādi Alternatīva A nav alternatīva attāluma izpratnē, bet tikai viena no tehniskās realizācijas konfigurācijām.
IVN direktīvas prasība izvērtēt alternatīvas nozīmē izvērtēt arī risinājumus, kas var samazināt ietekmi uz cilvēka veselību un dzīves vidi. Attāluma palielināšana ir tipisks ietekmes mazināšanas instruments.
Ja attāluma alternatīvas nav modelētas, tad attāluma pietiekamība nav izvērtēta.
Līdz ar to atsauce uz Alternatīvu A nevar aizstāt pienākumu izvērtēt aizsardzības distances samērīgumu.

Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, IVN šajā daļā ir nepilnīgs, jo:
nav juridiski pamatota izvēlētā attāluma interpretācija;
nav izvērtēta attāluma pietiekamība konkrētā projekta mērogā;
nav analizētas alternatīvas attāluma noteikšanas metodes.
Tādējādi akcepta lēmums, kas balstīts uz šādu nepilnīgu izvērtējumu, nav pietiekami pamatots. IVN nav uzskatāms par pilnīgu un atbilstošu normatīvo aktu mērķim, un tas nevar būt tiesisks pamats akcepta lēmuma pieņemšanai. Līdz ar to akcepts paredzētajai darbībai nav piešķirams.

4. Par citām būtiskām, bet šajā stadijā pilnībā neizvērstām nepilnībām
Papildus iepriekš detalizēti izklāstītajiem iebildumiem norādāms, ka IVN ziņojumā konstatējamas arī citas būtiskas nepilnības, kuras IVN materiālu apjoma, tehniskās sarežģītības un sabiedriskās apspriešanas termiņu dēļ šajā stadijā nav iespējams pilnībā juridiski un tehniski izvērst.
Vienlaikus jāuzsver, ka zemāk norādītie jautājumi ir tikuši aktualizēti sabiedrības un institūciju iebildumos, tostarp 18. pielikumā ietvertajos priekšlikumos, kuros konkrēti prasīts veikt papildu izvērtējumu. Tomēr vairākos gadījumos šie iebildumi ir atstāti bez saturiskas analīzes vai ir aprobežoti ar formālu atbildi, neveicot attiecīgās izmaiņas ziņojumā.
Tas rada pamatu secinājumam, ka IVN ziņojums neatbilst prasībai skaidri norādīt, kā sabiedrības priekšlikumi ir ņemti vērā pēc būtības.
Jau sākotnējā izvērtējumā konstatējami trūkumi attiecībā uz:
Būvniecības fāzes trokšņa un vibrāciju kvantitatīvu izvērtējumu, lai gan IVN Programma un MK noteikumi Nr. 18 paredz emisiju un traucējumu aprēķinus arī būvniecības stadijā. 18. pielikumā ir izteikti iebildumi par šādu izvērtējumu nepieciešamību, taču ziņojumā nav veikta kvantitatīva analīze, kas ļautu pārbaudāmi novērtēt ietekmi un noteikt mazināšanas pasākumus.
Zemfrekvenču skaņas un infraskaņas metodoloģisko pamatojumu, tostarp robežlielumu un veselības ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā aktualizēta nepieciešamība izvērtēt šos aspektus pēc būtības, tomēr ziņojumā nav sniegta pilnvērtīga metodoloģiska analīze, kas ļautu pārliecinoši secināt par ietekmes neesamību vai nebūtiskumu.
Meliorācijas sistēmu un hidroloģiskā režīma izmaiņu detalizētu analīzi, ņemot vērā plānoto infrastruktūras izbūvi. Sabiedrības iebildumos norādīts uz iespējamu ietekmi uz drenāžas un ūdens režīmu, taču ziņojumā šie jautājumi atstāti uz turpmāku projektēšanas stadiju, neveicot pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ietvaros.
Saistītās infrastruktūras (kabeļu maršrutu) alternatīvu izvērtējumu, īpaši ņemot vērā VSIA “Latvijas valsts ceļi” iebildumu. 18. pielikumā norādīts uz nepieciešamību izvērtēt reālistiskas alternatīvas, tomēr ziņojumā dominē pieeja “ja risinājums mainīsies, ietekme tiks pārvērtēta”, kas neatbilst IVN mērķim izvērtēt ietekmes pirms akcepta pieņemšanas.
Aviācijas brīdinājuma apgaismojuma ietekmes uz veselību un dzīves kvalitāti izvērtējumu, lai gan MK noteikumi Nr. 18 “gaismu” tieši paredz kā vērtējamu traucējumu. 18. pielikumā aktualizēti iedzīvotāju iebildumi par nakts gaismas ietekmi, taču ziņojumā nav sniegts detalizēts ietekmes novērtējums un mazināšanas pasākumu analīze.
Sakaru sistēmu ietekmes pilnvērtīgu analīzi, kā to paredz IVN Programma. Lai gan iebildumos ir prasīta šādu ietekmju izvērtēšana, ziņojumā šī sadaļa nav attīstīta līdz līmenim, kas ļautu pārbaudāmi izvērtēt iespējamo traucējumu riskus.
Šo jautājumu nepilnīgais izvērtējums, kā arī sabiedrības iebildumu formāla izskatīšana bez būtisku izmaiņu veikšanas, apstiprina, ka IVN ziņojums kopumā nav uzskatāms par pilnīgu un metodoloģiski noslēgtu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto, kā arī IVN materiālu apjomu un sabiedriskās apspriešanas termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā detalizēti attīstīt un papildināt šos iebildumus, tostarp iesniedzot papildu pierādījumus un ekspertu atzinumus.
p.s. pielikumi nosūtīti uz epastu.
Pielikumi 
pielikums – Valsts meža dienesta 2025. gada vēstule Nr. VMD1-20/379
pielikums – KEM vēstule Nr. 1-17/263 no 31.01.2025
Noslēguma apsvērumi
IVN procedūra ir preventīvs instruments. Tās uzdevums ir novērst risku realizēšanos, nevis konstatēt sekas pēc tam, kad tās jau ir iestājušās.
Šajā gadījumā konstatējams, ka:
nav pilnvērtīgi izvērtēti ugunsdrošības un avāriju riski;
nav analizēts paaugstinātas bīstamības objekta statuss un civilās aizsardzības kapacitāte;
nav nodrošināta metodoloģiski korekta kumulatīvās ietekmes analīze;
nav izvērtētas attāluma alternatīvas un 800 m samērīgums konkrētajā mērogā;
nav pilnvērtīgi analizētas vairākas citas būtiskas ietekmes.
Šo nepilnību kopums nav vērtējams kā atsevišķu tehnisku detaļu trūkums. Tas norāda uz metodoloģisku nepietiekamību IVN izvērtējumā kopumā.
Akcepta lēmums var tikt pieņemts tikai tad, ja kompetentajai iestādei ir pietiekama, pārbaudāma un pamatota informācija par visiem būtiskajiem riskiem. Ja šāda informācija nav iegūta vai izvērtēta, akcepts nav tiesiski pamatots.
Piesardzības princips paredz, ka nenoteiktība nedrīkst tikt interpretēta par labu riska realizācijai. Ja pastāv būtiski neatbildēti jautājumi par drošību, kumulatīvo ietekmi un aizsardzības pietiekamību, akcepta lēmums ir pārskatāms.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, lūdzam:
atcelt pieņemto akcepta lēmumu,
vai
uzdot IVN ziņojumu būtiski papildināt, nodrošinot pilnvērtīgu, metodoloģiski korektu un normatīvo aktu mērķim atbilstošu izvērtējumu.
Šis lūgums balstās uz tiesiskuma, piesardzības principa un sabiedrības drošības nodrošināšanas prasību, kā arī uz konstatētām būtiskām pārkāpumiem.
Papildu procesuālā atruna
Ņemot vērā IVN materiālu apjomu, tehnisko sarežģītību, kā arī ierobežotos sabiedriskās apspriešanas un pārsūdzības termiņus, paturam tiesības turpmākajā administratīvajā un tiesvedības procesā:
precizēt un paplašināt iesniegtos iebildumus;
iesniegt papildu pierādījumus;
pievienot neatkarīgu ekspertu atzinumus;
papildināt argumentāciju ar papildu juridisko un tehnisko pamatojumu.
 
26.02.2026. 21:09
Fiziska persona
Iebilstu pret VES "Ziemeļi" izbūvi Ēdoles apkārtnē. Pasaules un Latvijas  pieredze pierāda, ka vēja parki ir kaitīgi cilvēku un dzīvnieku veselībai, tie izdala spēcīgu infraskaņu, kas atkarībā no jaudas , vēja stipruma , torņa augstuma un spārnu izmēra , var  izdot infraskaņu līdz pat 50 km tālu. 

Nevajaga būvēt VES tuvu apdzīvotām vietām, ir pietiekami daudz citu vietu, kur to var darīt. Iegūtais labums no VES neatsver to kaitējumu ainavai, dabai, videi un cilvēkiem.

Latvija var jau tagad patstāvīgi saražot sev pietiekami elektroenerģiju ar HES un TEC

Nevajaga dzīt cilvēkus prom no viņu mājvietām, mēs jau tā esam tik maz palikuši Latvijā.

Pie tam VES ir neefektīvs enerģijas ieguves veids, nebūt ne lētākais un zaļākais, tas prasa milzu investīcijas tos izbuvējot , utilizējot,  bet arī saražoto enerģiju pievienot un sabalansēt ar kopējo tīklu.

Arī šis konkrētais projekts neparedz, kas notiks ar uzbūvēto VES pēc tā darbības beigām.

Kategoriski iebilstu pret tā izbūvi,
26.02.2026. 21:32