Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EKO Ziemeļi" (reģistrācijas Nr. 40203426686, juridiskā adrese: Audēju iela 15 - 4, Rīga, LV-1050, e-pasts: arturs@nobisenergy.com) 2025. gada 28. septembra iesnieguma Nr. 1/09/2025 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja parka “EKO Ziemeļi” būvniecības Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos akceptēšanu" pamata ir sagatavojusi šo rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu"
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Kuldīgas novads
Norises laiks
13.02.2026. - 27.02.2026.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
13.02.2026. 14:53
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Iebildums
1. IVN Ziņojumos ir atsauces uz ārvalstu pētījumiem un pieredzi, Latvijā trūkst NA, kas regulē VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības izbeigšanu. Nav skaidri un pietiekami droši robežlielumi, lai būtu pārliecība, ka IVN Ziņojumos ietvertā informācija ir pietiekama un pārliecinoša, lai secinātu, ka ietekme nenodarīs kaitējumu iedzīvotājiem un dabai ilgtermiņā.
2. Visi pētījumi, kuri tiek izmantoti IVN Ziņojumos, ir labvēlīgi attīstītājam, tomēr ir zināmi arī tādi pētījumi, kuri pierāda gluži pretējo – gan par zemfrekvences infraskaņu, kas nav klasificējams kā troksnis, bet gan kā neredzamas skaņas svārstības, kas izplātās un iedarbojas uz cilvēku un apkārtējo vidi cauri šķēršļiem līdz pat 10, 20, 50…km attālumam. Kompetentai iestādei (VPVB, EVA, VVD) bija/ir jāizvērtē dažādi pētījumi, ne tikai attīstītāju uzrādītie. Izpētei ir jābūt ticamai un daudzpusīgai, nevis formālai un vispārinātai. Līdz ar to ir pamats apšaubīt Atzinumu par IVN, uz kuru pēc tam tiek balstīts lēmums par darbības akceptu vai neakceptu. Šādu lēmumu MK var pieņemt tikai tad, ja ir 100% pārliecība, ka projekts neradīs kaitējumu iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. Pretējā gadījumā tas ir eksperiments ar cilvēku veselību. Aicinu neakceptēt VES "EKO Ziemeļi" būvniecību!
1. IVN Ziņojumos ir atsauces uz ārvalstu pētījumiem un pieredzi, Latvijā trūkst NA, kas regulē VES būvniecību, ekspluatāciju un darbības izbeigšanu. Nav skaidri un pietiekami droši robežlielumi, lai būtu pārliecība, ka IVN Ziņojumos ietvertā informācija ir pietiekama un pārliecinoša, lai secinātu, ka ietekme nenodarīs kaitējumu iedzīvotājiem un dabai ilgtermiņā.
2. Visi pētījumi, kuri tiek izmantoti IVN Ziņojumos, ir labvēlīgi attīstītājam, tomēr ir zināmi arī tādi pētījumi, kuri pierāda gluži pretējo – gan par zemfrekvences infraskaņu, kas nav klasificējams kā troksnis, bet gan kā neredzamas skaņas svārstības, kas izplātās un iedarbojas uz cilvēku un apkārtējo vidi cauri šķēršļiem līdz pat 10, 20, 50…km attālumam. Kompetentai iestādei (VPVB, EVA, VVD) bija/ir jāizvērtē dažādi pētījumi, ne tikai attīstītāju uzrādītie. Izpētei ir jābūt ticamai un daudzpusīgai, nevis formālai un vispārinātai. Līdz ar to ir pamats apšaubīt Atzinumu par IVN, uz kuru pēc tam tiek balstīts lēmums par darbības akceptu vai neakceptu. Šādu lēmumu MK var pieņemt tikai tad, ja ir 100% pārliecība, ka projekts neradīs kaitējumu iedzīvotāju veselībai un apkārtējai videi. Pretējā gadījumā tas ir eksperiments ar cilvēku veselību. Aicinu neakceptēt VES "EKO Ziemeļi" būvniecību!
27.02.2026. 17:46
Fiziska persona
Publiskās apspriešanas ietvaros izsaku iebildumus pret rīkojuma projekta turpmāku virzību pašreizējā redakcijā un aicinu pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas nodrošināt papildu, pilnīgāku un sabiedrībai saprotamāku izvērtējumu. No TAP anotācijas izriet, ka projekts tiek virzīts saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. panta otro daļu, savukārt pati anotācija norāda, ka Ministru kabinetam ir pienākums vispusīgi izvērtēt ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka publiskās apspriešanas rezultātu informācija tiks pievienota pēc publiskās apspriešanas noslēgšanās.
1. EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermai EKO ZIEMEĻI raisa būtiskus jautājumus par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez attiecīgās informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību. Šajā gadījumā bažas raisa tas, ka EVA atzinumā vairākos aspektos ir ietverta pieeja, kuras būtība ir “vēlāk precizēt”, “vēlāk pārrēķināt”, “vēlāk izmērīt” vai “vēlāk lemt par papildu pasākumiem”. Tas pats par sevi nebūtu izšķirošs trūkums, ja sākotnējais izvērtējums būtu balstīts skaidros, pilnīgos un faktiskos datos. Taču, ja jau akcepta stadijā būtiski secinājumi balstās uz nosacītiem pieņēmumiem vai vēl nenostabilizētiem tehniskajiem risinājumiem, tad turpmākie pienākumi būvprojekta vai ekspluatācijas stadijā faktiski sāk aizstāt to izvērtējumu, kam bija jānotiek pirms akcepta pieņemšanas.
Pirmām kārtām tas attiecas uz trokšņa izvērtējumu. Atzinumā paredzēts, ka būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet, nododot vēja parku ekspluatācijā, Veselības inspekcija ir norādījusi uz praktisku trokšņa mērījumu nepieciešamību un prettrokšņa pasākumu īstenošanu, ja tas būs vajadzīgs. Tāpat pašā atzinumā noteikts, ka paredzētā darbība īstenojama, izvēloties VES skaitu, novietojumu un modeli tā, lai nepārsniegtu noteiktus zemas frekvences trokšņa rādītājus, ja būvprojekta izstrādes laikā ārējos normatīvajos aktos nav noteikts cits normatīvs. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst problemātiska, ja sākotnējais izvērtējums jau balstās uz pieņēmumiem, kuru noturība nav pietiekami pārliecinoši pierādīta. Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un vēlākie mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms lēmuma pieņemšanas.
Otrām kārtām bažas rada atzinumā ietvertā pieeja projekta izmaiņu izvērtēšanai pēc akcepta. EVA atzinumā noteikts, ka, ja būvprojekta izstrādes laikā nepieciešams būtiski mainīt plānoto VES izbūves laukumu, pievedceļu, kabeļu vai apakšstacijas izbūves vietas, tad nepieciešams veikt atkārtotu izvērtējumu par izmainītās vietas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Taču VES izvietojuma, ceļu, kabeļu vai apakšstacijas maiņa var ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas, hidroloģisko režīmu un citus aspektus, kas ietilpst IVN tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek koncentrēts tikai uz šaurāku segmentu, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks optimizēts tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Trešām kārtām no EVA atzinuma satura izriet, ka pats projekts akcepta stadijā vēl nav pilnībā nostabilizēts. Atzinumā norādīts, ka paredzētā darbība ietver ne vairāk kā 23 VES izvērtējumu divās alternatīvās, bet akceptēta B alternatīva ar 20 VES; vienlaikus nav izvēlēts viens konkrēts stacijas modelis, netiek izslēgta iespēja uzstādīt arī lielākas jaudas VES ar līdzvērtīgiem vai labākiem raksturlielumiem, un jaunās apakšstacijas tehniskais risinājums pie 110 kV vai 330 kV līnijas tiks izvēlēts būvprojekta izstrādes laikā. Tas nozīmē, ka sabiedriskajai apspriešanai un Ministru kabineta akceptam tiek virzīts projekts, kura galīgais tehniskais risinājums vēl nav pilnībā noteikts.
Ceturtām kārtām arī dabas aizsardzības sadaļa rāda, ka pieļaujamības argumentācija lielā mērā balstās uz vēlākiem ierobežojumiem un monitoringu. EVA atzinumā norādīts, ka no maija sākuma līdz septembra beigām ir paaugstināta riska periods sikspārņu bojāejai pie VES, un eksperta izvirzītie nosacījumi ietver gan turbīnu apturēšanu noteiktos laika periodos pie noteiktiem kritērijiem, gan sikspārņu monitoringu; DAP papildus norādījusi uz monitoringa nozīmību vismaz trīs gadus pēc vēja parka darbības uzsākšanas. Tas vēlreiz apliecina, ka akcepts tiek balstīts pieņēmumā, ka nozīmīga daļa risku tiks pārvaldīta pēc akcepta, nevis ka būtiskās ietekmes jau pirms akcepta būtu pilnībā skaidras un novērtētas.
2. Tiesiskais pamatojums
2.1. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2. pantu šā likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Savukārt šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums veicams pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. No tā izriet, ka būtiskie ietekmes aspekti ir jāizvērtē pirms akcepta pieņemšanas, nevis jāpārceļ uz būvprojekta izstrādes vai ekspluatācijas stadiju.
2.2. Tā paša likuma 3. panta pirmās daļas 5. un 6. punkts nostiprina piesardzības un izvērtēšanas principu. Tādēļ lēmums par paredzētās darbības akceptu nevar balstīties uz hipotētiskiem pieņēmumiem vai pieeju, ka būtiskas neskaidrības tiks novērstas vēlāk, ja tieši šīs neskaidrības ir nozīmīgas projekta pieļaujamības izvērtēšanā.
2.3. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. panta otro daļu Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptu, ir pienākums vispusīgi izvērtēt ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli, kā arī ievērot kompetentās institūcijas atzinumu. Tādēļ Ministru kabinets nevar aprobežoties ar formālu atsauci uz EVA atzinumu vien, bet tam ir jāpārliecinās, ka akceptam virzītais projekts ir pietiekami konkrēts, pilnīgi izvērtēts un sabiedrības līdzdalības rezultāti ir pēc būtības ņemti vērā.
2.4. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23. panta otrās daļas 2. punktam sabiedrībai ir jābūt pieejamam lēmuma pamatojumam un informācijai par to, kā ņemti vērā sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Savukārt 26. pants paredz, ka saskaņā ar šo likumu pieņemts lēmums, darbība vai bezdarbība nedrīkst pārkāpt vai ignorēt sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību IVN procesā. Ja sabiedrība tiek aicināta izteikties par projektu, kura būtiski tehniskie risinājumi vēlāk var tikt precizēti, rodas šaubas par sabiedrības līdzdalības pilnvērtīgumu pēc būtības.
2.5. Minētais nacionālais regulējums atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES pamatloģikai, proti, ka projektiem ar iespējamu būtisku ietekmi uz vidi novērtējums jāveic pirms piekrišanas došanas, kompetentajai iestādei lēmumā jābalstās uz pamatotu secinājumu par būtiskajām ietekmēm, bet sabiedrībai jānodrošina agrīna un efektīva līdzdalība. Tādēļ arī no Eiropas Savienības tiesību viedokļa nav pietiekami, ja būtisku ietekmju izvērtējums pēc būtības tiek aizstāts ar vēlāk veicamu modelēšanu, mērījumiem vai papildu pasākumu noteikšanu pēc akcepta pieņemšanas.
2.6. Papildus jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes 115. pants, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Līdz ar to IVN process un Ministru kabineta lēmums par akceptu ir interpretējami tā, lai sabiedrībai būtu reāla pieeja informācijai un lai lēmums par vidi būtiski ietekmējošu projektu tiktu pieņemts tikai pēc pilnvērtīga, savlaicīga un pārbaudāma izvērtējuma.
3. Ārvalstu piemēri, kuros VES projektu virzība tika apturēta
3.1. Skotijas Court of Session 2026. gada 17. februāra spriedumā lietā Raeshaw Farms Limited v Scottish Ministers and Energiekontor UK Ltd [2026] CSIH 10 tiesa atcēla vēja parka atļauju un nodeva jautājumu atkārtotai izskatīšanai, jo nebija pienācīgi izvērtēts, vai vēja parks un tā pieslēgums tīklam neveido vienotu projektu IVN vajadzībām. Šis piemērs ir īpaši nozīmīgs situācijā, kur arī šajā lietā pieslēguma un apakšstacijas risinājumi akcepta stadijā vēl nav pilnībā konkretizēti. ()
3.2. Reuters 2025. gada 14. janvārī ziņoja, ka Spānijas Galīsijā tiesvedību dēļ bija apturēti 72 vēja projekti, jo vietējās kopienas un vides organizācijas apstrīdēja procedūru, tostarp jautājumus par vides izvērtējumu un sabiedrības iesaisti. Reuters 2025. gada 1. augustā papildus ziņoja, ka šie projekti bija iepriekš apturēti pēc Galīsijas augstākās tiesas iejaukšanās. Šis piemērs parāda, ka nepietiekami pārliecinošs process jau sākotnējā stadijā var novest pie ļoti plaša mēroga projektu apstāšanās. ()
3.3. Reuters 2025. gada 4. aprīlī ziņoja, ka Francijā tika atceltas licences vienam no lielākajiem plānotajiem sauszemes vēja parkiem Mont des Quatre Faux. Reuters norādīja, ka licences tika atceltas, atsaucoties uz vizuālo piesātinājumu, un projekta turpmāka virzība tika apturēta. Šis piemērs apliecina, ka vēja projekti netiek vērtēti tikai caur enerģētikas politikas vai klimata mērķu prizmu; arī ainavas kvalitāte un kumulatīvā vizuālā ietekme ir juridiski nozīmīgi apsvērumi. ()
4. Secinājums un priekšlikumi
Minēto normu kopums un ārvalstu prakse ļauj secināt, ka IVN procesa mērķis nav tikai formāli iegūt pozitīvu atzinumu ar virkni turpmāku nosacījumu, bet gan nodrošināt, lai pirms akcepta pieņemšanas lēmuma pieņēmējam un sabiedrībai būtu pietiekami skaidrs, pilnīgs un pārbaudāms priekšstats par to, ko tieši plānots īstenot, kādas būs būtiskās ietekmes un vai šāds projekts vispār ir pieļaujams. Ja šie elementi nav pilnībā noskaidroti pirms akcepta, pastāv risks, ka tiek pārkāpts gan likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis un principi, gan Direktīvas 2011/92/ES prasība veikt efektīvu ietekmes uz vidi novērtējumu pirms piekrišanas došanas projektam.
Ņemot vērā minētos procesuālos un saturiskos trūkumus, uzskatu, ka paredzētā darbība nav pietiekami pamatota un nav pieļaujama akceptēšanai. Lūdzu nevirzīt rīkojuma projektu apstiprināšanai un neatbalstīt paredzētās darbības akceptu.
1. EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermai EKO ZIEMEĻI raisa būtiskus jautājumus par ietekmes uz vidi novērtējuma procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez attiecīgās informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību. Šajā gadījumā bažas raisa tas, ka EVA atzinumā vairākos aspektos ir ietverta pieeja, kuras būtība ir “vēlāk precizēt”, “vēlāk pārrēķināt”, “vēlāk izmērīt” vai “vēlāk lemt par papildu pasākumiem”. Tas pats par sevi nebūtu izšķirošs trūkums, ja sākotnējais izvērtējums būtu balstīts skaidros, pilnīgos un faktiskos datos. Taču, ja jau akcepta stadijā būtiski secinājumi balstās uz nosacītiem pieņēmumiem vai vēl nenostabilizētiem tehniskajiem risinājumiem, tad turpmākie pienākumi būvprojekta vai ekspluatācijas stadijā faktiski sāk aizstāt to izvērtējumu, kam bija jānotiek pirms akcepta pieņemšanas.
Pirmām kārtām tas attiecas uz trokšņa izvērtējumu. Atzinumā paredzēts, ka būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet, nododot vēja parku ekspluatācijā, Veselības inspekcija ir norādījusi uz praktisku trokšņa mērījumu nepieciešamību un prettrokšņa pasākumu īstenošanu, ja tas būs vajadzīgs. Tāpat pašā atzinumā noteikts, ka paredzētā darbība īstenojama, izvēloties VES skaitu, novietojumu un modeli tā, lai nepārsniegtu noteiktus zemas frekvences trokšņa rādītājus, ja būvprojekta izstrādes laikā ārējos normatīvajos aktos nav noteikts cits normatīvs. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst problemātiska, ja sākotnējais izvērtējums jau balstās uz pieņēmumiem, kuru noturība nav pietiekami pārliecinoši pierādīta. Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un vēlākie mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms lēmuma pieņemšanas.
Otrām kārtām bažas rada atzinumā ietvertā pieeja projekta izmaiņu izvērtēšanai pēc akcepta. EVA atzinumā noteikts, ka, ja būvprojekta izstrādes laikā nepieciešams būtiski mainīt plānoto VES izbūves laukumu, pievedceļu, kabeļu vai apakšstacijas izbūves vietas, tad nepieciešams veikt atkārtotu izvērtējumu par izmainītās vietas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Taču VES izvietojuma, ceļu, kabeļu vai apakšstacijas maiņa var ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas, hidroloģisko režīmu un citus aspektus, kas ietilpst IVN tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek koncentrēts tikai uz šaurāku segmentu, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks optimizēts tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Trešām kārtām no EVA atzinuma satura izriet, ka pats projekts akcepta stadijā vēl nav pilnībā nostabilizēts. Atzinumā norādīts, ka paredzētā darbība ietver ne vairāk kā 23 VES izvērtējumu divās alternatīvās, bet akceptēta B alternatīva ar 20 VES; vienlaikus nav izvēlēts viens konkrēts stacijas modelis, netiek izslēgta iespēja uzstādīt arī lielākas jaudas VES ar līdzvērtīgiem vai labākiem raksturlielumiem, un jaunās apakšstacijas tehniskais risinājums pie 110 kV vai 330 kV līnijas tiks izvēlēts būvprojekta izstrādes laikā. Tas nozīmē, ka sabiedriskajai apspriešanai un Ministru kabineta akceptam tiek virzīts projekts, kura galīgais tehniskais risinājums vēl nav pilnībā noteikts.
Ceturtām kārtām arī dabas aizsardzības sadaļa rāda, ka pieļaujamības argumentācija lielā mērā balstās uz vēlākiem ierobežojumiem un monitoringu. EVA atzinumā norādīts, ka no maija sākuma līdz septembra beigām ir paaugstināta riska periods sikspārņu bojāejai pie VES, un eksperta izvirzītie nosacījumi ietver gan turbīnu apturēšanu noteiktos laika periodos pie noteiktiem kritērijiem, gan sikspārņu monitoringu; DAP papildus norādījusi uz monitoringa nozīmību vismaz trīs gadus pēc vēja parka darbības uzsākšanas. Tas vēlreiz apliecina, ka akcepts tiek balstīts pieņēmumā, ka nozīmīga daļa risku tiks pārvaldīta pēc akcepta, nevis ka būtiskās ietekmes jau pirms akcepta būtu pilnībā skaidras un novērtētas.
2. Tiesiskais pamatojums
2.1. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 2. pantu šā likuma mērķis ir novērst vai samazināt paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Savukārt šā likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējums veicams pēc iespējas agrākā paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā. No tā izriet, ka būtiskie ietekmes aspekti ir jāizvērtē pirms akcepta pieņemšanas, nevis jāpārceļ uz būvprojekta izstrādes vai ekspluatācijas stadiju.
2.2. Tā paša likuma 3. panta pirmās daļas 5. un 6. punkts nostiprina piesardzības un izvērtēšanas principu. Tādēļ lēmums par paredzētās darbības akceptu nevar balstīties uz hipotētiskiem pieņēmumiem vai pieeju, ka būtiskas neskaidrības tiks novērstas vēlāk, ja tieši šīs neskaidrības ir nozīmīgas projekta pieļaujamības izvērtēšanā.
2.3. Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 22. panta otro daļu Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu par paredzētās darbības akceptu, ir pienākums vispusīgi izvērtēt ziņojumu, pašvaldības un sabiedrības viedokli, kā arī ievērot kompetentās institūcijas atzinumu. Tādēļ Ministru kabinets nevar aprobežoties ar formālu atsauci uz EVA atzinumu vien, bet tam ir jāpārliecinās, ka akceptam virzītais projekts ir pietiekami konkrēts, pilnīgi izvērtēts un sabiedrības līdzdalības rezultāti ir pēc būtības ņemti vērā.
2.4. Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 23. panta otrās daļas 2. punktam sabiedrībai ir jābūt pieejamam lēmuma pamatojumam un informācijai par to, kā ņemti vērā sabiedriskās apspriešanas rezultāti. Savukārt 26. pants paredz, ka saskaņā ar šo likumu pieņemts lēmums, darbība vai bezdarbība nedrīkst pārkāpt vai ignorēt sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību IVN procesā. Ja sabiedrība tiek aicināta izteikties par projektu, kura būtiski tehniskie risinājumi vēlāk var tikt precizēti, rodas šaubas par sabiedrības līdzdalības pilnvērtīgumu pēc būtības.
2.5. Minētais nacionālais regulējums atbilst arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES pamatloģikai, proti, ka projektiem ar iespējamu būtisku ietekmi uz vidi novērtējums jāveic pirms piekrišanas došanas, kompetentajai iestādei lēmumā jābalstās uz pamatotu secinājumu par būtiskajām ietekmēm, bet sabiedrībai jānodrošina agrīna un efektīva līdzdalība. Tādēļ arī no Eiropas Savienības tiesību viedokļa nav pietiekami, ja būtisku ietekmju izvērtējums pēc būtības tiek aizstāts ar vēlāk veicamu modelēšanu, mērījumiem vai papildu pasākumu noteikšanu pēc akcepta pieņemšanas.
2.6. Papildus jāņem vērā Latvijas Republikas Satversmes 115. pants, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Līdz ar to IVN process un Ministru kabineta lēmums par akceptu ir interpretējami tā, lai sabiedrībai būtu reāla pieeja informācijai un lai lēmums par vidi būtiski ietekmējošu projektu tiktu pieņemts tikai pēc pilnvērtīga, savlaicīga un pārbaudāma izvērtējuma.
3. Ārvalstu piemēri, kuros VES projektu virzība tika apturēta
3.1. Skotijas Court of Session 2026. gada 17. februāra spriedumā lietā Raeshaw Farms Limited v Scottish Ministers and Energiekontor UK Ltd [2026] CSIH 10 tiesa atcēla vēja parka atļauju un nodeva jautājumu atkārtotai izskatīšanai, jo nebija pienācīgi izvērtēts, vai vēja parks un tā pieslēgums tīklam neveido vienotu projektu IVN vajadzībām. Šis piemērs ir īpaši nozīmīgs situācijā, kur arī šajā lietā pieslēguma un apakšstacijas risinājumi akcepta stadijā vēl nav pilnībā konkretizēti. ()
3.2. Reuters 2025. gada 14. janvārī ziņoja, ka Spānijas Galīsijā tiesvedību dēļ bija apturēti 72 vēja projekti, jo vietējās kopienas un vides organizācijas apstrīdēja procedūru, tostarp jautājumus par vides izvērtējumu un sabiedrības iesaisti. Reuters 2025. gada 1. augustā papildus ziņoja, ka šie projekti bija iepriekš apturēti pēc Galīsijas augstākās tiesas iejaukšanās. Šis piemērs parāda, ka nepietiekami pārliecinošs process jau sākotnējā stadijā var novest pie ļoti plaša mēroga projektu apstāšanās. ()
3.3. Reuters 2025. gada 4. aprīlī ziņoja, ka Francijā tika atceltas licences vienam no lielākajiem plānotajiem sauszemes vēja parkiem Mont des Quatre Faux. Reuters norādīja, ka licences tika atceltas, atsaucoties uz vizuālo piesātinājumu, un projekta turpmāka virzība tika apturēta. Šis piemērs apliecina, ka vēja projekti netiek vērtēti tikai caur enerģētikas politikas vai klimata mērķu prizmu; arī ainavas kvalitāte un kumulatīvā vizuālā ietekme ir juridiski nozīmīgi apsvērumi. ()
4. Secinājums un priekšlikumi
Minēto normu kopums un ārvalstu prakse ļauj secināt, ka IVN procesa mērķis nav tikai formāli iegūt pozitīvu atzinumu ar virkni turpmāku nosacījumu, bet gan nodrošināt, lai pirms akcepta pieņemšanas lēmuma pieņēmējam un sabiedrībai būtu pietiekami skaidrs, pilnīgs un pārbaudāms priekšstats par to, ko tieši plānots īstenot, kādas būs būtiskās ietekmes un vai šāds projekts vispār ir pieļaujams. Ja šie elementi nav pilnībā noskaidroti pirms akcepta, pastāv risks, ka tiek pārkāpts gan likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķis un principi, gan Direktīvas 2011/92/ES prasība veikt efektīvu ietekmes uz vidi novērtējumu pirms piekrišanas došanas projektam.
Ņemot vērā minētos procesuālos un saturiskos trūkumus, uzskatu, ka paredzētā darbība nav pietiekami pamatota un nav pieļaujama akceptēšanai. Lūdzu nevirzīt rīkojuma projektu apstiprināšanai un neatbalstīt paredzētās darbības akceptu.
27.02.2026. 18:02
Fiziska persona
1. Nekustamā īpašuma vērtības samazinājums
Plānotais VES parks atradīsies tiešā tuvumā manam īpašumam. Vēja turbīnu vizuālā dominance, nepārtraukts troksnis, mirgošanas efekts un ainavas industrializācija būtiski pasliktinās dzīves vidi gan man, gan maniem bērniem.
Šāda mēroga industriāla objekta izvietošana dzīvojamo īpašumu tuvumā tieši samazina nekustamo īpašumu tirgus vērtību, mazina pieprasījumu un negatīvi ietekmē īpašuma realizācijas iespējas nākotnē. Tas rada nesamērīgu un individuāli koncentrētu finansiālu slogu konkrētiem īpašniekiem projekta īstenošanas rezultātā.
2. Ainavas un kultūrvēsturiskās vides degradācija
Ēdoles pagasts ir ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīga teritorija. Liela mēroga industriālu objektu izbūve neatgriezeniski mainīs tradicionālo lauku ainavu un tās identitāti.
Vairāku simtu metru augstu turbīnu izbūve radīs pastāvīgu vizuālu dominanci, kas nav savienojama ar lauku kultūrainavas raksturu. Šādas pārmaiņas ir neatgriezeniskas un būtiski pazemina teritorijas estētisko un kultūrvēsturisko vērtību.
3. Negatīva ietekme uz tūrismu un vietējo ekonomiku
Ēdoles pagasts piesaista apmeklētājus ar dabas vidi, mieru un ainavisko kvalitāti. Ainavas pārveide par industriālu teritoriju samazinās teritorijas pievilcību tūristiem.
Tas tieši ietekmēs lauku tūrisma saimniecības, pakalpojumu sniedzējus un citus vietējos uzņēmējus, samazinot viņu ienākumus un konkurētspēju. Tiek apdraudēts esošais ekonomiskais modelis, kas balstīts uz vides kvalitāti.
4. Ietekme uz demogrāfisko situāciju un apdzīvotību
Lauku teritorijas jau saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Dzīves vides kvalitātes pasliktināšanās veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu un mazinās jaunu ģimeņu interesi par dzīvi pagastā.
Ilgtermiņā tas vājinās kopienas dzīvotspēju, samazinās nodokļu ieņēmumus un apdraudēs pakalpojumu pieejamību.
5. Samērīguma princips
Plānotā projekta galvenie ekonomiskie ieguvumi koncentrēsies projekta attīstītāja un ar to saistīto investoru līmenī, savukārt būtiskākā negatīvā ietekme – uz ainavu, īpašumu vērtību un dzīves kvalitāti – tiks koncentrēta uz vietējo kopienu.
Faktiski vietējie iedzīvotāji uzņemas ilgtermiņa vides un sociālo slogu, kamēr tiešie finansiālie ieguvumi teritorijā ir ierobežoti. Šāda disproporcija starp ieguvumiem un radīto ietekmi nav uzskatāma par sociāli taisnīgu.
Plānotais VES parks atradīsies tiešā tuvumā manam īpašumam. Vēja turbīnu vizuālā dominance, nepārtraukts troksnis, mirgošanas efekts un ainavas industrializācija būtiski pasliktinās dzīves vidi gan man, gan maniem bērniem.
Šāda mēroga industriāla objekta izvietošana dzīvojamo īpašumu tuvumā tieši samazina nekustamo īpašumu tirgus vērtību, mazina pieprasījumu un negatīvi ietekmē īpašuma realizācijas iespējas nākotnē. Tas rada nesamērīgu un individuāli koncentrētu finansiālu slogu konkrētiem īpašniekiem projekta īstenošanas rezultātā.
2. Ainavas un kultūrvēsturiskās vides degradācija
Ēdoles pagasts ir ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīga teritorija. Liela mēroga industriālu objektu izbūve neatgriezeniski mainīs tradicionālo lauku ainavu un tās identitāti.
Vairāku simtu metru augstu turbīnu izbūve radīs pastāvīgu vizuālu dominanci, kas nav savienojama ar lauku kultūrainavas raksturu. Šādas pārmaiņas ir neatgriezeniskas un būtiski pazemina teritorijas estētisko un kultūrvēsturisko vērtību.
3. Negatīva ietekme uz tūrismu un vietējo ekonomiku
Ēdoles pagasts piesaista apmeklētājus ar dabas vidi, mieru un ainavisko kvalitāti. Ainavas pārveide par industriālu teritoriju samazinās teritorijas pievilcību tūristiem.
Tas tieši ietekmēs lauku tūrisma saimniecības, pakalpojumu sniedzējus un citus vietējos uzņēmējus, samazinot viņu ienākumus un konkurētspēju. Tiek apdraudēts esošais ekonomiskais modelis, kas balstīts uz vides kvalitāti.
4. Ietekme uz demogrāfisko situāciju un apdzīvotību
Lauku teritorijas jau saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Dzīves vides kvalitātes pasliktināšanās veicinās iedzīvotāju aizbraukšanu un mazinās jaunu ģimeņu interesi par dzīvi pagastā.
Ilgtermiņā tas vājinās kopienas dzīvotspēju, samazinās nodokļu ieņēmumus un apdraudēs pakalpojumu pieejamību.
5. Samērīguma princips
Plānotā projekta galvenie ekonomiskie ieguvumi koncentrēsies projekta attīstītāja un ar to saistīto investoru līmenī, savukārt būtiskākā negatīvā ietekme – uz ainavu, īpašumu vērtību un dzīves kvalitāti – tiks koncentrēta uz vietējo kopienu.
Faktiski vietējie iedzīvotāji uzņemas ilgtermiņa vides un sociālo slogu, kamēr tiešie finansiālie ieguvumi teritorijā ir ierobežoti. Šāda disproporcija starp ieguvumiem un radīto ietekmi nav uzskatāma par sociāli taisnīgu.
27.02.2026. 22:16
Fiziska persona
Katram deputātam derētu noskatīties Kena Matsona prezentāciju par infrasskaņu un jauno zviedrijā patentēto mērīšānas metodoloģiju SoundSIm360 - https://youtu.be/gpHDJPcqCQY.
Eiropas Parlaments ir pieņēmis petīciju vēja turbīnu trokšņu sakarā un tiek izcelti veselības riski. Eiropas Komisija būs spiesta mainīt trokšņu direktīvu.
https://www.uu.se/en/department/information-technology/news/archive/2025-11-27-it-department-in-the-media-the-issue-of-wind-turbine-noise-raised-in-the-eu---swedish-research-shows-that-infrasound-travels-further-than-previously-thought
Izdariet secinājumus un pasludiniet moratoriju vēja parku attīstībai Latvijā!
Eiropas Parlaments ir pieņēmis petīciju vēja turbīnu trokšņu sakarā un tiek izcelti veselības riski. Eiropas Komisija būs spiesta mainīt trokšņu direktīvu.
https://www.uu.se/en/department/information-technology/news/archive/2025-11-27-it-department-in-the-media-the-issue-of-wind-turbine-noise-raised-in-the-eu---swedish-research-shows-that-infrasound-travels-further-than-previously-thought
Izdariet secinājumus un pasludiniet moratoriju vēja parku attīstībai Latvijā!
27.02.2026. 22:46
Fiziska persona
Neatbalstu EKO Ziemeļi projekta tālāku virzību. Kuldīgas un Ventspils novada iedzīvotāji nav iepazīstināti ar šajos novados plānoto vēja parku kumulatīvo ietekmi. Ventspils novada Tārgales pagastā attīstītie vēja parki jau vizuāli pierāda ietekmi uz dzīves kvalitāti un aviācijas signālgaismas nakts laikā ir redzamas plašā teritorijā. EKO Ziemeļi projektā paredzētā vēja turbīnas ir būtiski augstākas, tātad vizuālā ietekme būs jūtama vēl plašākā teritorijā. Šada izmēra objekti Latvijas ainavai nepiestāv. Zemāk konkrētāki iebildumi:
1) IVN programmas noteiktais tvērums skaidri paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāiekļauj arī transportēšanas maršruti (reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvie posmi), jāvērtē transportēšanas radītās ietekmes, tostarp trokšņa ietekme reprezentatīvos maršruta posmos, kuros piemērojami vides trokšņa robežlielumi. Savukārt IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI norādīts, ka detalizēti transportēšanas maršruti un VES transportēšanas plāns tiks izstrādāts būvprojekta stadijā, bet 16. pielikumā, atbildot uz iebildumiem par ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus tiešās būvniecības platības, sniegta pozīcija, ka “nav pamatojuma veikt ietekmes vērtējumu ārpus vēja parka būvniecībai nepieciešamās platības”. Šāda pieeja ir tiešā pretrunā IVN programmas noteiktajam tvērumam, jo programma nepārprotami paredz maršrutu kā IVN teritorijas daļu. Līdz ar to IVN ziņojums nav izstrādāts programmas noteiktajā tvērumā un nav pietiekams pamatots lēmuma pieņemšanai, jo tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus tiešās būvniecības platības, tostarp uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukcijām, satiksmes drošību, trokšņa slodzi maršrutos, kā arī potenciālajām uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām.
2) IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 m attālumā un faktiski tiek ekspluatētas, tomēr norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienojas ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu; 6.1. sadaļā papildus paredzēta iespēja saņemt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un dzēst ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā. Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums ir atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Šāda pieeja būtiski ietekmē ietekmju aprēķinu rezultātus un secinājumus, jo tie balstīti uz nenodrošinātu nākotnes priekšnoteikumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa un atbilstības jautājuma “risinājums” faktiski paredz dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, mehānismi, termiņi un kompensācijas, kā arī riski situācijā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas. Līdz ar to Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma par projekta akceptu pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku pieņēmumu, kas nav nodrošināts un kura neīstenošanās gadījumā būtiski mainītos ietekmju novērtējuma rezultāti.
3) Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
4) VN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka plānotās VES var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur konstatēti sistēmas darbības traucējumi. Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar Valsts meža dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi. Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts IVN stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.
IVN materiālos attiecībā uz apakšstaciju konstatējamas būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu “sliktākajā vietā”, tomēr kartogrāfiskajos materiālos redzams atšķirīgs izvietojums, turklāt attiecīgajā teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi. Ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, taču no dokumentācijas kopuma izriet, ka galīgais apakšstacijas novietojums nav noteikts, un līdz ar to arī trokšņa ietekmes aprēķini balstīti uz nenoteiktu pieņēmumu. To apstiprina arī paša Ziņojuma 6.2.2. tabula, kur norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana veicama būvprojektēšanas stadijā.
Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā. Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
5) Sabiedriskās apspriešanas materiālos (16. pielikumā ) ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus, taču atbildē būtībā norādīts, ka šāda ietekme nav izvērtēta un izmaiņas Ziņojumā netiek veiktas. Vienlaikus normatīvais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) paredz, ka starp vērtējamajiem ietekmes veidiem ietilpst arī gaisma kā vides faktors. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēts ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu, tomēr tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.
6) EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā raisa jautājumus par IVN procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim”, piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni – būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas – mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nenodrošinātiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un papildu mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks “optimizēts” tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
1) IVN programmas noteiktais tvērums skaidri paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā jāiekļauj arī transportēšanas maršruti (reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvie posmi), jāvērtē transportēšanas radītās ietekmes, tostarp trokšņa ietekme reprezentatīvos maršruta posmos, kuros piemērojami vides trokšņa robežlielumi. Savukārt IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI norādīts, ka detalizēti transportēšanas maršruti un VES transportēšanas plāns tiks izstrādāts būvprojekta stadijā, bet 16. pielikumā, atbildot uz iebildumiem par ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus tiešās būvniecības platības, sniegta pozīcija, ka “nav pamatojuma veikt ietekmes vērtējumu ārpus vēja parka būvniecībai nepieciešamās platības”. Šāda pieeja ir tiešā pretrunā IVN programmas noteiktajam tvērumam, jo programma nepārprotami paredz maršrutu kā IVN teritorijas daļu. Līdz ar to IVN ziņojums nav izstrādāts programmas noteiktajā tvērumā un nav pietiekams pamatots lēmuma pieņemšanai, jo tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus tiešās būvniecības platības, tostarp uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukcijām, satiksmes drošību, trokšņa slodzi maršrutos, kā arī potenciālajām uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām.
2) IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 m attālumā un faktiski tiek ekspluatētas, tomēr norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienojas ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu; 6.1. sadaļā papildus paredzēta iespēja saņemt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un dzēst ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā. Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums ir atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Šāda pieeja būtiski ietekmē ietekmju aprēķinu rezultātus un secinājumus, jo tie balstīti uz nenodrošinātu nākotnes priekšnoteikumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa un atbilstības jautājuma “risinājums” faktiski paredz dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, mehānismi, termiņi un kompensācijas, kā arī riski situācijā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas. Līdz ar to Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma par projekta akceptu pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku pieņēmumu, kas nav nodrošināts un kura neīstenošanās gadījumā būtiski mainītos ietekmju novērtējuma rezultāti.
3) Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
4) VN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka plānotās VES var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur konstatēti sistēmas darbības traucējumi. Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar Valsts meža dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi. Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts IVN stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.
IVN materiālos attiecībā uz apakšstaciju konstatējamas būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu “sliktākajā vietā”, tomēr kartogrāfiskajos materiālos redzams atšķirīgs izvietojums, turklāt attiecīgajā teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi. Ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, taču no dokumentācijas kopuma izriet, ka galīgais apakšstacijas novietojums nav noteikts, un līdz ar to arī trokšņa ietekmes aprēķini balstīti uz nenoteiktu pieņēmumu. To apstiprina arī paša Ziņojuma 6.2.2. tabula, kur norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana veicama būvprojektēšanas stadijā.
Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā. Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
5) Sabiedriskās apspriešanas materiālos (16. pielikumā ) ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus, taču atbildē būtībā norādīts, ka šāda ietekme nav izvērtēta un izmaiņas Ziņojumā netiek veiktas. Vienlaikus normatīvais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) paredz, ka starp vērtējamajiem ietekmes veidiem ietilpst arī gaisma kā vides faktors. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēts ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu, tomēr tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.
6) EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā raisa jautājumus par IVN procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim”, piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni – būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas – mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nenodrošinātiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un papildu mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks “optimizēts” tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
27.02.2026. 23:56
Atlasīti 130 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25