Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EKO Ziemeļi" (reģistrācijas Nr. 40203426686, juridiskā adrese: Audēju iela 15 - 4, Rīga, LV-1050, e-pasts: arturs@nobisenergy.com) 2025. gada 28. septembra iesnieguma Nr. 1/09/2025 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja parka “EKO Ziemeļi” būvniecības Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos akceptēšanu" pamata ir sagatavojusi šo rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu"
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Kuldīgas novads
Norises laiks
13.02.2026. - 27.02.2026.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
13.02.2026. 14:53
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šī projekta īstenošanu. Ilgtermiņā iedzīvotāju ieguvums nav adekvāts attiecībā pret zaudētām dabas, kultūrvēsturiskajām , ainaviskajām vērtībām un iespējamiem veselības traucējumiem nākotnē.
VES projekta attīstītāju, valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā Valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret Valsts iedzīvotājiem, par ko ir paredzēta kriminālatbildība. Kurš par to atbildēs?
VES projekta attīstītāju, valsts institūciju, ierēdņu, amatpersonu darbības, kuru rezultātā Valsts iedzīvotājiem tiek uzspiests dzīvot vidē, kuras stāvoklis var pasliktināties, darbības kas tiek veiktas bez iedzīvotāju akcepta, ir emocionāla un psiholoģiska VARDARBĪBA pret Valsts iedzīvotājiem, par ko ir paredzēta kriminālatbildība. Kurš par to atbildēs?
27.02.2026. 10:17
Liene Šalkovska
Kategoriski iebilstu pret VES EKO Ziemeļi izbūvi Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos. VES būvniecības un darbības laikā tiks iznīcinātas un degradētas lielas dabas teritorijas. Tas nav pieļaujams! Tiks traucēta iedzīvotāju dzīve un veselība. Tas nav pieļaujams! Nedrīkst uz dažu uzņēmēju rēķina būtiski pasliktināt iedzīvotāju dzīvi! Šāds projekts dod labumu tikai VES būvētājiem, bet ne iedzīvotājiem!
27.02.2026. 10:51
Anda Kliģe
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā raisa jautājumus par IVN procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja "pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim", piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni - būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas - mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nedrošiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājumi par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētiski, un papildus mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas kompenentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks "optimizēts" tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja "pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim", piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni - būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas - mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nedrošiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājumi par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētiski, un papildus mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas kompenentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks "optimizēts" tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
27.02.2026. 11:12
Fiziska persona
ESMU PRET. Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos, tāpat arī citur Latvijā. Šī enerģijas ieguve neattaisno sevi jau citur pasaulē un Eiropā. Pārāk mazs ieguvums, pārāk daudz zaudējumu - ekoloģija, cilvēku veselība, floras un faunas izmaiņas, ainavas izmaiņas. Kā arī, mums pietiek savas elektroenerģijas, kas jau daudzkārt statistiski pierādīts.
27.02.2026. 11:16
Castrum Prebalge
Pretenzija
1. Plānotās VES "EKO Ziemeļi" Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" IVN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka var ietekmēt VMD (Valsts meža dienesta) automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt - kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur jau ir konstatēti sistēmas darbības traucējumi.
Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar VMD un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi.
Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojumā nav pienācīgi izvērtēta iespējamā ietekme uz kritisko drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.
2. Pašreizējā realitāte ugunsdrošības aizsardzības jomā ir tāda, ka:
-jau gadiem regulāri tiek samazināti ugunsdzēsēju posteņi visā Latvijā,
-trūkst ugunsdzēsēji, nav atbilstoša tehnika un aprīkojums.
-uz jautājumu par ugunsgrēku dzēšanu un avāriju novēršanu paaugstinātas bīstamības industriāliem objektiem, VES attīstītāji Valkas un Valmieras novados atbildēja, ka dzēsīšot ar lidmašīnām un helikopteriem.
Bet tie nespēja norādīt, kas tie par transportlīdzekļiem, no kurienes tie izlidos, vai ir atbilstošs ekipējums, vai ir ugunsdzēsēji, kas to veiks, cik ilgā laikā tas tiek nodrošināts, u.c. jautājumi.
-savukārt Dienvidkurzemes novadā par drošību VES avāriju gadījumā atbildēja, ka ir 42 m augstas trepes, ar kuru palīdzību varēšot nodzēst...!
Šādu atbilžu gatavotāji neņem vērā, ka VES gondolas atrodas 150-200 m augstumā no zemes, ugunsdzēsējiem nav tādas iekārtas, kas var radīt dzēšanai nepieciešamo šķidruma vertikālu spiedienu, kas sasniegos līdz vairāk kā 100 m augstumā esošam objektam! Turklāt turbīnu sastāvā ir ap 5000 kg dažādas ķīmiskas vielas, kas avārijas vai ugunsgrēka gadījumā nodeg līdz 30 sekunžu laikā!
Izteiktajiem pamatojumiem ir dokumentāli apliecinājumi, ko nepieciešamības gadījumā var uzrādīt.
Pēc šiem - tikai diviem - piemēriem var konstatēt, ka šāda veida projekti tiek akceptēti, pilnvērtīgi neizvērtējot ļoti nopietnus riskus, kas saistās ar cilvēku uz dzīvnieku veselību un pat dzīvību, vides saglabāšanu, ainavu, un zemes ilgtermiņa attīstību.
3. Pieprasu mainīt ekspertu piesaistes kārtību, jo ja VES projektam to algo attīstītājs, tas objektīvi neatspoguļo reālo situāciju, jo kad pēc izpētes tiek konstatēti riski un projekta problēmas, tie netiek ņemti vērā , bet uzrādīti attīstītājam vēlamie rezultāti.
4. Pamatojoties uz šiem argumentiem neakceptēt VES "EKO Ziemeļi" ieceri.
5. Saukt pie atbildības tos, kas apstiprinājuši VES "EKO Ziemeļi" projektu esošajās stadijās, ignorējot vides, veselības, ekonomiskos, drošības un citus būtiskus jautājumus!
1. Plānotās VES "EKO Ziemeļi" Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" IVN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka var ietekmēt VMD (Valsts meža dienesta) automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt - kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur jau ir konstatēti sistēmas darbības traucējumi.
Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar VMD un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi.
Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojumā nav pienācīgi izvērtēta iespējamā ietekme uz kritisko drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.
2. Pašreizējā realitāte ugunsdrošības aizsardzības jomā ir tāda, ka:
-jau gadiem regulāri tiek samazināti ugunsdzēsēju posteņi visā Latvijā,
-trūkst ugunsdzēsēji, nav atbilstoša tehnika un aprīkojums.
-uz jautājumu par ugunsgrēku dzēšanu un avāriju novēršanu paaugstinātas bīstamības industriāliem objektiem, VES attīstītāji Valkas un Valmieras novados atbildēja, ka dzēsīšot ar lidmašīnām un helikopteriem.
Bet tie nespēja norādīt, kas tie par transportlīdzekļiem, no kurienes tie izlidos, vai ir atbilstošs ekipējums, vai ir ugunsdzēsēji, kas to veiks, cik ilgā laikā tas tiek nodrošināts, u.c. jautājumi.
-savukārt Dienvidkurzemes novadā par drošību VES avāriju gadījumā atbildēja, ka ir 42 m augstas trepes, ar kuru palīdzību varēšot nodzēst...!
Šādu atbilžu gatavotāji neņem vērā, ka VES gondolas atrodas 150-200 m augstumā no zemes, ugunsdzēsējiem nav tādas iekārtas, kas var radīt dzēšanai nepieciešamo šķidruma vertikālu spiedienu, kas sasniegos līdz vairāk kā 100 m augstumā esošam objektam! Turklāt turbīnu sastāvā ir ap 5000 kg dažādas ķīmiskas vielas, kas avārijas vai ugunsgrēka gadījumā nodeg līdz 30 sekunžu laikā!
Izteiktajiem pamatojumiem ir dokumentāli apliecinājumi, ko nepieciešamības gadījumā var uzrādīt.
Pēc šiem - tikai diviem - piemēriem var konstatēt, ka šāda veida projekti tiek akceptēti, pilnvērtīgi neizvērtējot ļoti nopietnus riskus, kas saistās ar cilvēku uz dzīvnieku veselību un pat dzīvību, vides saglabāšanu, ainavu, un zemes ilgtermiņa attīstību.
3. Pieprasu mainīt ekspertu piesaistes kārtību, jo ja VES projektam to algo attīstītājs, tas objektīvi neatspoguļo reālo situāciju, jo kad pēc izpētes tiek konstatēti riski un projekta problēmas, tie netiek ņemti vērā , bet uzrādīti attīstītājam vēlamie rezultāti.
4. Pamatojoties uz šiem argumentiem neakceptēt VES "EKO Ziemeļi" ieceri.
5. Saukt pie atbildības tos, kas apstiprinājuši VES "EKO Ziemeļi" projektu esošajās stadijās, ignorējot vides, veselības, ekonomiskos, drošības un citus būtiskus jautājumus!
27.02.2026. 12:51
Roberts Trautmanis - Roberts Trautmanis
EVA atzinuma piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā dod jautājumus par IVN procesa ievērošanas tiesiskumu, atbilstību Likumam. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim”, piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni – būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas – mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nenodrošinātiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un papildu mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks “optimizēts” tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
Pierasu pārtraukt EKO ZIEMEĻI projekta virzību nemotverā pārkāpumus un nekorektos secinājumus. Nevar būt tā , KĀ IETEKME tiks pētīta Projekta izstrādes procesā.
27.02.2026. 14:25
Fiziska persona
IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 m attālumā un faktiski tiek ekspluatētas, tomēr norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienojas ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu; 6.1. sadaļā papildus paredzēta iespēja saņemt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un dzēst ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā. Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums ir atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Šāda pieeja būtiski ietekmē ietekmju aprēķinu rezultātus un secinājumus, jo tie balstīti uz nenodrošinātu nākotnes priekšnoteikumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa un atbilstības jautājuma “risinājums” faktiski paredz dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, mehānismi, termiņi un kompensācijas, kā arī riski situācijā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas. Līdz ar to Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma par projekta akceptu pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku pieņēmumu, kas nav nodrošināts un kura neīstenošanās gadījumā būtiski mainītos ietekmju novērtējuma rezultāti.
27.02.2026. 15:58
Fiziska persona
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
27.02.2026. 16:00
Fiziska persona
Anotācija
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Risinājuma apraksts
Pašreizējās situācijas aprakstā ir sniegta nepilnīga informācija par paredzētās darbības atbilstību spēkā esošajam Kuldīgas novada teritorijas plānojumam 2013.-2025.gadam (turpmāk – teritorijas plānojums). Anotācijā minētais, ka “Atbilstoši Kuldīgas novada teritorijas plānojumam plānotās VES ir paredzētas izbūvēt teritorijās, kurās atļautais zemes izmantošanas veids ir Lauksaimniecības teritorija un Mežu teritorija. Atbilstoši Kuldīgas novada Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem VES ar maksimālo jaudu 20 kilovati un vairāk būvniecība ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijās, Tehniskās apbūves teritorijās, Lauksaimniecības teritorijās un Ūdeņu teritorijās. VES EKO Ziemeļi būvniecības vieta ietilpst teritorijā, kas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē “Teritorijas, kurās atļauta VES (ar jaudu virs 20 kilovatiem) būvniecība”, norādīta kā vieta, kur šādu VES būvniecība ir atļauta.” izriet no teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – apbūves noteikumi) 99.punktā noteiktā, taču tas neatspoguļo patieso situāciju – to, ka paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam.
Anotācijā netiek minēts, ka:
1) saskaņā ar apbūves noteikumu 100.2.punktu “Vēja elektrostaciju novietojumu paredz, izstrādājot detālplānojumu”;
2) saskaņā ar apbūves noteikumiem funkcionālajā zonā “Meža teritorijas (M)” energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006), t.sk. vēja elektrostaciju parka būvniecība, nav atļauta;
3) šobrīd izstrādes procesā ir lokālplānojums vēja parkam “EKO Ziemeļi”, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam, (turpmāk – lokālplānojums), ar mērķi grozīt teritorijas plānojumu, lai Meža teritorijās (M) tiktu atļauta vēja parka būvniecība. Kuldīgas novada dome 2026.gada 26.februārī ir pieņēmusi lēmumu nodot lokālplānojuma 1.redakciju sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai, ar ko tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas procesā atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
4) šobrīd apspriešanā ir nodota jaunā Kuldīgas novada teritorijas plānojuma 1.redakcija, nodrošinot sabiedrības līdzdalību plānošanas procesā atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
5) Saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta pirmo daļu, būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu.
Tā kā paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ar Ministru kabineta akceptu ierosinātājs nevar saņemt atļauju tās veikšanai. Atvieglotā procedūra energoapgādes būvju būvniecībai šādā gadījumā paredz nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu.
Lūdzu papildināt anotāciju, skaidri norādot, ka paredzētā darbība neatbilst Kuldīgas novada teritorijas plānojumam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Risinājuma apraksts
Pašreizējās situācijas aprakstā ir sniegta nepilnīga informācija par paredzētās darbības atbilstību spēkā esošajam Kuldīgas novada teritorijas plānojumam 2013.-2025.gadam (turpmāk – teritorijas plānojums). Anotācijā minētais, ka “Atbilstoši Kuldīgas novada teritorijas plānojumam plānotās VES ir paredzētas izbūvēt teritorijās, kurās atļautais zemes izmantošanas veids ir Lauksaimniecības teritorija un Mežu teritorija. Atbilstoši Kuldīgas novada Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem VES ar maksimālo jaudu 20 kilovati un vairāk būvniecība ir atļauta Rūpnieciskās apbūves teritorijās, Tehniskās apbūves teritorijās, Lauksaimniecības teritorijās un Ūdeņu teritorijās. VES EKO Ziemeļi būvniecības vieta ietilpst teritorijā, kas Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē “Teritorijas, kurās atļauta VES (ar jaudu virs 20 kilovatiem) būvniecība”, norādīta kā vieta, kur šādu VES būvniecība ir atļauta.” izriet no teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – apbūves noteikumi) 99.punktā noteiktā, taču tas neatspoguļo patieso situāciju – to, ka paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam.
Anotācijā netiek minēts, ka:
1) saskaņā ar apbūves noteikumu 100.2.punktu “Vēja elektrostaciju novietojumu paredz, izstrādājot detālplānojumu”;
2) saskaņā ar apbūves noteikumiem funkcionālajā zonā “Meža teritorijas (M)” energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006), t.sk. vēja elektrostaciju parka būvniecība, nav atļauta;
3) šobrīd izstrādes procesā ir lokālplānojums vēja parkam “EKO Ziemeļi”, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025.gadam, (turpmāk – lokālplānojums), ar mērķi grozīt teritorijas plānojumu, lai Meža teritorijās (M) tiktu atļauta vēja parka būvniecība. Kuldīgas novada dome 2026.gada 26.februārī ir pieņēmusi lēmumu nodot lokālplānojuma 1.redakciju sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai, ar ko tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība teritorijas plānošanas procesā atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
4) šobrīd apspriešanā ir nodota jaunā Kuldīgas novada teritorijas plānojuma 1.redakcija, nodrošinot sabiedrības līdzdalību plānošanas procesā atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
5) Saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta pirmo daļu, būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), izņemot gadījumus, kad būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu.
Tā kā paredzētā darbība neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ar Ministru kabineta akceptu ierosinātājs nevar saņemt atļauju tās veikšanai. Atvieglotā procedūra energoapgādes būvju būvniecībai šādā gadījumā paredz nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu.
Lūdzu papildināt anotāciju, skaidri norādot, ka paredzētā darbība neatbilst Kuldīgas novada teritorijas plānojumam.
27.02.2026. 16:04
Fiziska persona
VN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka plānotās VES var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur konstatēti sistēmas darbības traucējumi. Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar Valsts meža dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi. Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts IVN stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem. Ja ugunsgrēka gadījumā cieš blakus esošs privātīpašums, kurš sedz materiālos zaudējumus? Apdrošinātāji neparedz nelaimes gadījumu kompensāciju VES katastrofu rezultātā.
IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem. Ja ugunsgrēka gadījumā cieš blakus esošs privātīpašums, kurš sedz materiālos zaudējumus? Apdrošinātāji neparedz nelaimes gadījumu kompensāciju VES katastrofu rezultātā.
27.02.2026. 16:08
Fiziska persona
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav uzskatāmi par prettiesiskiem, tomēr to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā rada pamatotas šaubas par IVN procesa jēgas un mērķa ievērošanu. IVN uzdevums ir nodrošināt, lai pirms lēmuma pieņemšanas tiktu visaptveroši izvērtētas visas būtiskās ietekmes, sniedzot lēmuma pieņēmējam skaidru un objektīvu priekšstatu par plānotās darbības sekām. Nosacījumi nevar kalpot par aizvietotāju nepilnīgam vai trūkstošam sākotnējam izvērtējumam, ja bez šādas informācijas nav iespējams pienācīgi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā konsekventi paredzēta pieeja, kas balstās uz ietekmju precizēšanu vēlākos posmos – piemēram, trokšņa jomā, tostarp attiecībā uz apakšstacijas radīto troksni. Ir noteikts, ka būvprojekta izstrādes laikā jāveic papildu modelēšana, bet pēc iekārtu uzstādīšanas – faktiskie mērījumi un, ja nepieciešams, jāīsteno papildpasākumi. Šāda pieeja pati par sevi ir pieļaujama, tomēr tā kļūst problemātiska situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstās uz nosacītiem, nepietiekami pamatotiem vai faktiski nenodrošinātiem pieņēmumiem, tostarp par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 metru zonā. Ja sākotnējie aprēķini nav balstīti ticamos un pārbaudāmos datos, secinājumi par trokšņa robežlielumu ievērošanu ir tikai hipotētiski, un turpmākie mērījumi pēc iekārtu uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kuram būtu bijis jānotiek pirms lēmuma par projekta akceptēšanu.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums galvenokārt tiks veikts attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt arī citus IVN tvērumā ietilpstošos aspektus, tostarp trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas, kā arī apkārtējās vides un dzīves kvalitāti kopumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek nepamatoti sašaurināts tikai līdz dabas aizsardzības jautājumiem, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks pārveidots tādā veidā, kas būtiski maina ietekmju raksturu, vienlaikus izvairoties no pilnvērtīgas IVN procedūras attiecināšanas uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI pilnā apjomā nenodrošina IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo vairākos aspektos tie aizstāj sākotnēju, pilnvērtīgu būtisko ietekmju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc projekta akceptēšanas, tādējādi mazinot lēmuma pieņemšanas procesa caurspīdīgumu un kvalitāti.
Pirmkārt, atzinumā konsekventi paredzēta pieeja, kas balstās uz ietekmju precizēšanu vēlākos posmos – piemēram, trokšņa jomā, tostarp attiecībā uz apakšstacijas radīto troksni. Ir noteikts, ka būvprojekta izstrādes laikā jāveic papildu modelēšana, bet pēc iekārtu uzstādīšanas – faktiskie mērījumi un, ja nepieciešams, jāīsteno papildpasākumi. Šāda pieeja pati par sevi ir pieļaujama, tomēr tā kļūst problemātiska situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstās uz nosacītiem, nepietiekami pamatotiem vai faktiski nenodrošinātiem pieņēmumiem, tostarp par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 metru zonā. Ja sākotnējie aprēķini nav balstīti ticamos un pārbaudāmos datos, secinājumi par trokšņa robežlielumu ievērošanu ir tikai hipotētiski, un turpmākie mērījumi pēc iekārtu uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kuram būtu bijis jānotiek pirms lēmuma par projekta akceptēšanu.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums galvenokārt tiks veikts attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt arī citus IVN tvērumā ietilpstošos aspektus, tostarp trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas, kā arī apkārtējās vides un dzīves kvalitāti kopumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek nepamatoti sašaurināts tikai līdz dabas aizsardzības jautājumiem, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks pārveidots tādā veidā, kas būtiski maina ietekmju raksturu, vienlaikus izvairoties no pilnvērtīgas IVN procedūras attiecināšanas uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI pilnā apjomā nenodrošina IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo vairākos aspektos tie aizstāj sākotnēju, pilnvērtīgu būtisko ietekmju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc projekta akceptēšanas, tādējādi mazinot lēmuma pieņemšanas procesa caurspīdīgumu un kvalitāti.
27.02.2026. 16:23
Rimants Safonovs - Kuldīgas novada pašvaldība
Kuldīgas novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) saņēmusi Klimata un enerģētikas ministrijas 16.02.2026. vēstuli Nr.1-13/393 Par atzinumu MK rīkojuma projektam saistībā ar VES “EKO Ziemeļi”, kas reģistrēta Pašvaldības lietvedības sistēmā 16.02.2026. ar Nr.601/2.10.
Pašvaldībai tiek lūgts sniegt atzinumu Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos” (turpmāk – Paredzētā darbība) akceptu.
Atbilstoši Kuldīgas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Pašvaldība atbalsta vēja un saules enerģētikas attīstību teritorijās, kur to pieļauj dabas un ainavas vērtību saglabāšana, vienlaikus vēršot uzmanību uz šādiem apstākļiem:
1. Kuldīgas novada dome 25.05.2023. ir pieņēmusi lēmumu /protokols Nr.7., p.43.,/ “Par lokālplānojuma “Lokālplānojums vēja parkam “EKO Ziemeļi”, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025. gadam” izstrādes uzsākšanu un darba uzdevuma apstiprināšanu” (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27597, turpmāk – Lokālplānojums). Lokālplānojuma darba uzdevumā ir iekļauta virkne specifisku prasību izpētei un vēja staciju izvietošanai, papildus IVN ietvaros veiktajām. Ar Kuldīgas novada domes 26.02.2026. lēmumu /protokols Nr.2., p.78.,/ lokālplānojuma pirmā redakcija ir nodota publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.
2. Pašvaldība 2025. gada 10. oktobrī ir vērsusies Klimata un enerģētikas ministrijā (turpmāk – KEM) ar iesniegumu Nr. KNP/2.13/25/4816 ar lūgumu skaidrot vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) akcepta kritērijiem un Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – EVA) atzinumā Nr. 10.7/6/2025 noteikto darbību un procedūru piemērošanu. Lūgts skaidrot metodiku pēc kādas tālāk lēmuma pieņēmējs - Ministru kabinets – pieņem lēmumu par projekta akceptēšanu vai neakceptēšanu.
3. Pašvaldība ir saņēmusi KEM atbildes vēstuli 10.12.2025. Nr. 1-13/3256, kurā sniegti skaidrojumi, t.sk., norādot, ka akcepta lēmuma pieņemšanas kārtība ir lēmuma pieņēmēja kompetencē vērtējot katru gadījumu atsevišķi. Norādītais nerada skaidru priekšstatu par lēmuma pieņemšanas pamatojumu un caurspīdīgumu. Tāpat norādīts, ka nevienā no sabiedrības iesaistes posmiem likumdevējs nav noteicis metodiku par to, cik skaitliski liela nozīme ir iedzīvotāju aptauju ietvaros sniegtajiem viedokļiem. Nav skaidrs, kāda šajā gadījumā ir saturiskā jēga šādu aptauju vai citu publiskās iesaistes formu piemērošanai. Kamēr nav atrisināti šie problēmjautājumi, Pašvaldība nevar uzņemties akcepta pamatojuma izskaidrošanu sabiedrībai.
4. EVA atzinumā daudzviet norāda, ka IVN ziņojumā ir konstatētas nepilnības, bet atzinumā to nostiprina vai papildina ar saistošiem nosacījumiem, pārliekot konkrēto pienākumu uz būvprojekta stadiju. Jāņem vērā, ka valsts līmenī nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē trokšņu, zemfrekvences skaņas (20-200HZ), infraskaņas (0-20HZ) un mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību, lai gan Ekonomikas ministrijas ziņojumā 22-TA-531 "Informatīvais ziņojums par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī" šāds uzdevums tika uzdots.
5. KEM savā vēstulē informē, ka tā iecerējusi izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās caurspīdīgu un izsekojamu vēja elektrostaciju uzraudzību, tajā skaitā par vēja elektrostaciju radīto zemfrekvenču skaņu, vibrāciju, mirgojumu, trokšņiem un citām to raksturīgām radītām ietekmēm, nodrošinot vēja elektrostaciju uzraudzību ne tikai pirms to ieviešanas, bet arī visā tā dzīves ciklā.
6. KEM norāda, ka 2025. gada 27. novembrī ir izsludināts publiskais iepirkums pētījuma veikšanai par VES ieviešanas ekonomisko ietekmi uz nekustamo īpašumu vērtību, kura rezultāti sagaidāmi 2026. gada pirmajā ceturksnī. Attiecīgi, pamatojoties uz pētījumā gūtajām atziņām, ministrija izsvērs nepieciešamību tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
7. Pašvaldības ieskatā šobrīd nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). EVA atzinumā vērtētajā IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem; finanšu nodrošinājuma instrumenti, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem demontāžas un rekultivācijas izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem; pārskatāms mehānisms gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki. Attiecībā uz iepriekš minēto pieeju, tieši šī “vēlāk sakārtosim” loģika (troksnis, infraskaņa, utt.) rada potenciālus tiesvedības riskus, jo IVN uzdevums ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta, nevis novirzīt nepilnību labošanu būvprojektā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Pašvaldība aicina atlikt lēmuma par Paredzētās darbības akceptu pieņemšanu līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un norādīto normatīvā regulējuma nepilnību novēršanai.
Pašvaldībai tiek lūgts sniegt atzinumu Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos” (turpmāk – Paredzētā darbība) akceptu.
Atbilstoši Kuldīgas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Pašvaldība atbalsta vēja un saules enerģētikas attīstību teritorijās, kur to pieļauj dabas un ainavas vērtību saglabāšana, vienlaikus vēršot uzmanību uz šādiem apstākļiem:
1. Kuldīgas novada dome 25.05.2023. ir pieņēmusi lēmumu /protokols Nr.7., p.43.,/ “Par lokālplānojuma “Lokālplānojums vēja parkam “EKO Ziemeļi”, kas groza Kuldīgas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025. gadam” izstrādes uzsākšanu un darba uzdevuma apstiprināšanu” (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27597, turpmāk – Lokālplānojums). Lokālplānojuma darba uzdevumā ir iekļauta virkne specifisku prasību izpētei un vēja staciju izvietošanai, papildus IVN ietvaros veiktajām. Ar Kuldīgas novada domes 26.02.2026. lēmumu /protokols Nr.2., p.78.,/ lokālplānojuma pirmā redakcija ir nodota publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.
2. Pašvaldība 2025. gada 10. oktobrī ir vērsusies Klimata un enerģētikas ministrijā (turpmāk – KEM) ar iesniegumu Nr. KNP/2.13/25/4816 ar lūgumu skaidrot vēja elektrostaciju parka “EKO Ziemeļi” ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) akcepta kritērijiem un Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – EVA) atzinumā Nr. 10.7/6/2025 noteikto darbību un procedūru piemērošanu. Lūgts skaidrot metodiku pēc kādas tālāk lēmuma pieņēmējs - Ministru kabinets – pieņem lēmumu par projekta akceptēšanu vai neakceptēšanu.
3. Pašvaldība ir saņēmusi KEM atbildes vēstuli 10.12.2025. Nr. 1-13/3256, kurā sniegti skaidrojumi, t.sk., norādot, ka akcepta lēmuma pieņemšanas kārtība ir lēmuma pieņēmēja kompetencē vērtējot katru gadījumu atsevišķi. Norādītais nerada skaidru priekšstatu par lēmuma pieņemšanas pamatojumu un caurspīdīgumu. Tāpat norādīts, ka nevienā no sabiedrības iesaistes posmiem likumdevējs nav noteicis metodiku par to, cik skaitliski liela nozīme ir iedzīvotāju aptauju ietvaros sniegtajiem viedokļiem. Nav skaidrs, kāda šajā gadījumā ir saturiskā jēga šādu aptauju vai citu publiskās iesaistes formu piemērošanai. Kamēr nav atrisināti šie problēmjautājumi, Pašvaldība nevar uzņemties akcepta pamatojuma izskaidrošanu sabiedrībai.
4. EVA atzinumā daudzviet norāda, ka IVN ziņojumā ir konstatētas nepilnības, bet atzinumā to nostiprina vai papildina ar saistošiem nosacījumiem, pārliekot konkrēto pienākumu uz būvprojekta stadiju. Jāņem vērā, ka valsts līmenī nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē trokšņu, zemfrekvences skaņas (20-200HZ), infraskaņas (0-20HZ) un mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību, lai gan Ekonomikas ministrijas ziņojumā 22-TA-531 "Informatīvais ziņojums par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī" šāds uzdevums tika uzdots.
5. KEM savā vēstulē informē, ka tā iecerējusi izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās caurspīdīgu un izsekojamu vēja elektrostaciju uzraudzību, tajā skaitā par vēja elektrostaciju radīto zemfrekvenču skaņu, vibrāciju, mirgojumu, trokšņiem un citām to raksturīgām radītām ietekmēm, nodrošinot vēja elektrostaciju uzraudzību ne tikai pirms to ieviešanas, bet arī visā tā dzīves ciklā.
6. KEM norāda, ka 2025. gada 27. novembrī ir izsludināts publiskais iepirkums pētījuma veikšanai par VES ieviešanas ekonomisko ietekmi uz nekustamo īpašumu vērtību, kura rezultāti sagaidāmi 2026. gada pirmajā ceturksnī. Attiecīgi, pamatojoties uz pētījumā gūtajām atziņām, ministrija izsvērs nepieciešamību tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
7. Pašvaldības ieskatā šobrīd nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). EVA atzinumā vērtētajā IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem; finanšu nodrošinājuma instrumenti, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem demontāžas un rekultivācijas izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem; pārskatāms mehānisms gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki. Attiecībā uz iepriekš minēto pieeju, tieši šī “vēlāk sakārtosim” loģika (troksnis, infraskaņa, utt.) rada potenciālus tiesvedības riskus, jo IVN uzdevums ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta, nevis novirzīt nepilnību labošanu būvprojektā.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Pašvaldība aicina atlikt lēmuma par Paredzētās darbības akceptu pieņemšanu līdz Lokālplānojuma apstiprināšanai un norādīto normatīvā regulējuma nepilnību novēršanai.
27.02.2026. 16:23
Fiziska persona
IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 metru attālumā un faktiski tiek ekspluatētas. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienotos ar īpašniekiem par šo ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiktu saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu, tostarp paredzot iespēju dzēst attiecīgos ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā.
Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā ir izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šis pieņēmums ir pārņemts arī EVA atzinumā (67. piezīme). Tādējādi trokšņa ietekmes aprēķini un secinājumi balstīti uz nākotnes priekšnoteikumu, kura faktiskā īstenošana nav nodrošināta, jo vienošanās ar īpašniekiem un attiecīgie administratīvie akti IVN procedūras laikā nav pieņemti.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo ietekmju novērtējums ir veikts, balstoties uz hipotētisku situāciju, nevis uz faktisko stāvokli projekta izvērtēšanas brīdī. Līdz ar to secinājumi par trokšņa atbilstību normatīvajiem robežlielumiem un ietekmi uz cilvēku veselību ir nosacīti un nevar kalpot par drošu pamatu lēmuma pieņemšanai par projekta akceptēšanu.
Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa atbilstības nodrošināšana faktiski tiek panākta, paredzot dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju pamattiesībām, dzīves apstākļiem un īpašuma tiesībām, jāanalizē šīs rīcības īstenošanas mehānismi, termiņi, kompensācijas jautājumi, kā arī jānovērtē riski gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas.
Tā kā šādi aspekti IVN ziņojumā nav izvērtēti, secināms, ka ziņojums šajā daļā neatbilst IVN likuma mērķim un IVN programmas noteiktajam tvērumam, bet EVA atzinums ir balstīts uz nepilnīgu un hipotētisku ietekmju novērtējumu, kas būtiski ietekmējis gala lēmuma saturu.
Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā ir izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šis pieņēmums ir pārņemts arī EVA atzinumā (67. piezīme). Tādējādi trokšņa ietekmes aprēķini un secinājumi balstīti uz nākotnes priekšnoteikumu, kura faktiskā īstenošana nav nodrošināta, jo vienošanās ar īpašniekiem un attiecīgie administratīvie akti IVN procedūras laikā nav pieņemti.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo ietekmju novērtējums ir veikts, balstoties uz hipotētisku situāciju, nevis uz faktisko stāvokli projekta izvērtēšanas brīdī. Līdz ar to secinājumi par trokšņa atbilstību normatīvajiem robežlielumiem un ietekmi uz cilvēku veselību ir nosacīti un nevar kalpot par drošu pamatu lēmuma pieņemšanai par projekta akceptēšanu.
Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa atbilstības nodrošināšana faktiski tiek panākta, paredzot dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju pamattiesībām, dzīves apstākļiem un īpašuma tiesībām, jāanalizē šīs rīcības īstenošanas mehānismi, termiņi, kompensācijas jautājumi, kā arī jānovērtē riski gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas.
Tā kā šādi aspekti IVN ziņojumā nav izvērtēti, secināms, ka ziņojums šajā daļā neatbilst IVN likuma mērķim un IVN programmas noteiktajam tvērumam, bet EVA atzinums ir balstīts uz nepilnīgu un hipotētisku ietekmju novērtējumu, kas būtiski ietekmējis gala lēmuma saturu.
27.02.2026. 16:32
Fiziska persona
IVN materiālos attiecībā uz apakšstaciju konstatējamas būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa ietekmes izvērtējumu. 18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu “sliktākajā vietā”, tomēr kartogrāfiskajos materiālos redzams atšķirīgs izvietojums, turklāt attiecīgajā teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi. Ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, taču no dokumentācijas kopuma izriet, ka galīgais apakšstacijas novietojums nav noteikts, un līdz ar to arī trokšņa ietekmes aprēķini balstīti uz nenoteiktu pieņēmumu. To apstiprina arī paša Ziņojuma 6.2.2. tabula, kur norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana veicama būvprojektēšanas stadijā.
Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā. Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā. Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
27.02.2026. 16:33
Fiziska persona
Sabiedriskās apspriešanas materiālos (16. pielikumā ) ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus, taču atbildē būtībā norādīts, ka šāda ietekme nav izvērtēta un izmaiņas Ziņojumā netiek veiktas. Vienlaikus normatīvais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) paredz, ka starp vērtējamajiem ietekmes veidiem ietilpst arī gaisma kā vides faktors. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēts ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu, tomēr tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.
Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.
27.02.2026. 16:35
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermai EKO ZIEMEĻI rada pamatotas šaubas par IVN būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs akceptētā projekta apjoms un sekas. Nosacījumi nedrīkst aizstāt trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez attiecīgās informācijas nav iespējams objektīvi spriest par projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “vēlāk pārrēķināt vai izmērīt”, tostarp attiecībā uz troksni un apakšstacijas troksni, paredzot papildu modelēšanu būvprojekta stadijā un mērījumus pēc uzstādīšanas. Šāda pieeja ir pieļaujama tikai tad, ja sākotnējais izvērtējums balstīts drošos un faktiskos datos. Ja tas balstās pieņēmumos (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā), secinājumi par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētiski, bet pēcuzstādīšanas mērījumi faktiski aizstāj pirmsakcepta izvērtējumu.
Otrkārt, atzinums paredz atkārtotu izvērtējumu projekta izmaiņu gadījumā galvenokārt attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Taču VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt arī troksni, ēnu mirgošanu, satiksmi, meliorācijas sistēmas un citus IVN tvērumā ietilpstošus aspektus. Ja atkārtots izvērtējums tiek sašaurināts, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks būtiski mainīts, neveicot pilnvērtīgu IVN attiecībā uz visām nozīmīgajām ietekmēm.
Tādēļ secinu, ka EVA atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo vairākos aspektos būtisku ietekmju sākotnējo izvērtējumu aizstāj ar turpmākām darbībām pēc akcepta.
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermai EKO ZIEMEĻI rada pamatotas šaubas par IVN būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs akceptētā projekta apjoms un sekas. Nosacījumi nedrīkst aizstāt trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez attiecīgās informācijas nav iespējams objektīvi spriest par projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “vēlāk pārrēķināt vai izmērīt”, tostarp attiecībā uz troksni un apakšstacijas troksni, paredzot papildu modelēšanu būvprojekta stadijā un mērījumus pēc uzstādīšanas. Šāda pieeja ir pieļaujama tikai tad, ja sākotnējais izvērtējums balstīts drošos un faktiskos datos. Ja tas balstās pieņēmumos (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā), secinājumi par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētiski, bet pēcuzstādīšanas mērījumi faktiski aizstāj pirmsakcepta izvērtējumu.
Otrkārt, atzinums paredz atkārtotu izvērtējumu projekta izmaiņu gadījumā galvenokārt attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Taču VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt arī troksni, ēnu mirgošanu, satiksmi, meliorācijas sistēmas un citus IVN tvērumā ietilpstošus aspektus. Ja atkārtots izvērtējums tiek sašaurināts, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks būtiski mainīts, neveicot pilnvērtīgu IVN attiecībā uz visām nozīmīgajām ietekmēm.
Tādēļ secinu, ka EVA atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo vairākos aspektos būtisku ietekmju sākotnējo izvērtējumu aizstāj ar turpmākām darbībām pēc akcepta.
27.02.2026. 17:25
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILDUMS
Sabiedriskās apspriešanas materiālu 16. pielikumā ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus. Atbildē faktiski norādīts, ka šāda ietekme nav vērtēta un Ziņojums netiek papildināts.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums skaidri paredz gaismu kā vērtējamu vides faktoru. Tādēļ nakts apgaismojuma ietekmes neanalizēšana nav uzskatāma par redakcionālu izvēli, bet gan par normatīvā tvēruma neievērošanu. Ziņojumā minētais ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu nav pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Tādējādi Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, turklāt tas nav darīts, neraugoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu un objektīvu priekšstatu par projekta ietekmi uz dzīves kvalitāti un vidi nakts laikā.
Sabiedriskās apspriešanas materiālu 16. pielikumā ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus. Atbildē faktiski norādīts, ka šāda ietekme nav vērtēta un Ziņojums netiek papildināts.
Vienlaikus MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums skaidri paredz gaismu kā vērtējamu vides faktoru. Tādēļ nakts apgaismojuma ietekmes neanalizēšana nav uzskatāma par redakcionālu izvēli, bet gan par normatīvā tvēruma neievērošanu. Ziņojumā minētais ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu nav pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Tādējādi Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, turklāt tas nav darīts, neraugoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu un objektīvu priekšstatu par projekta ietekmi uz dzīves kvalitāti un vidi nakts laikā.
27.02.2026. 17:26
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILDUMS
IVN materiālos par apakšstaciju pastāv būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa izvērtējumu. 18. pielikumā aprēķini balstīti pieņēmumā par “sliktāko novietojumu”, taču kartēs norādīta cita atrašanās vieta, turklāt teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi. Dokumentācija kopumā apliecina, ka galīgais novietojums nav noteikts, tādēļ trokšņa aprēķini balstīti nenoteiktā pieņēmumā; to apstiprina arī Ziņojuma 6.2.2. tabula, kas paredz modelēšanu tikai būvprojekta stadijā.
Tā kā apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un ietilpst Programmas tvērumā, nenoteikts novietojums un neatrisināta trokšņa ietekme padara secinājumus par atbilstību robežlielumiem nedrošticamus. Atliekot modelēšanu uz vēlāku stadiju, ietekmes pieļaujamības secinājums kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN. Līdz ar to Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas prasībām un nesniedz pietiekamu pamatu projekta akceptam.
IVN materiālos par apakšstaciju pastāv būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa izvērtējumu. 18. pielikumā aprēķini balstīti pieņēmumā par “sliktāko novietojumu”, taču kartēs norādīta cita atrašanās vieta, turklāt teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi. Dokumentācija kopumā apliecina, ka galīgais novietojums nav noteikts, tādēļ trokšņa aprēķini balstīti nenoteiktā pieņēmumā; to apstiprina arī Ziņojuma 6.2.2. tabula, kas paredz modelēšanu tikai būvprojekta stadijā.
Tā kā apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un ietilpst Programmas tvērumā, nenoteikts novietojums un neatrisināta trokšņa ietekme padara secinājumus par atbilstību robežlielumiem nedrošticamus. Atliekot modelēšanu uz vēlāku stadiju, ietekmes pieļaujamības secinājums kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN. Līdz ar to Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas prasībām un nesniedz pietiekamu pamatu projekta akceptam.
27.02.2026. 17:29
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums
IVN ziņojuma 19. pielikumā atzīts, ka plānotās VES var traucēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt minēts reāls traucējumu gadījums Tārgales vēja parkā. Vienlaikus paredzēts, ka jautājums tiks risināts tikai pēc galīgā izvietojuma un iekārtu izvēles, saskaņojot to ar dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviešot pasākumus. Tas nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības jautājums nav izvērtēts IVN stadijā, lai gan ietekme uz negadījumu un katastrofu riskiem saskaņā ar IVN regulējumu ir obligāti vērtējama.
Ziņojumā nav analizēts risku apmērs, traucējumu scenāriji, ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai. Vispārīga atsauce uz turpmāku saskaņošanu nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam IVN stadijā jābūt skaidrai informācijai par akceptējamajiem drošības riskiem un to nosacījumiem.
IVN ziņojuma 19. pielikumā atzīts, ka plānotās VES var traucēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt minēts reāls traucējumu gadījums Tārgales vēja parkā. Vienlaikus paredzēts, ka jautājums tiks risināts tikai pēc galīgā izvietojuma un iekārtu izvēles, saskaņojot to ar dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviešot pasākumus. Tas nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības jautājums nav izvērtēts IVN stadijā, lai gan ietekme uz negadījumu un katastrofu riskiem saskaņā ar IVN regulējumu ir obligāti vērtējama.
Ziņojumā nav analizēts risku apmērs, traucējumu scenāriji, ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai. Vispārīga atsauce uz turpmāku saskaņošanu nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam IVN stadijā jābūt skaidrai informācijai par akceptējamajiem drošības riskiem un to nosacījumiem.
27.02.2026. 17:30
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
27.02.2026. 17:32
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums
IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka vairāku plānoto iekārtu tuvumā atrodas faktiski apdzīvotas dzīvojamās ēkas mazāk nekā 800 m attālumā, tomēr secināts, ka projekts būtu pieļaujams, ja īpašnieki piekristu šo ēku turpmākai neizmantošanai un tiktu saņemti būvvaldes akti par funkcijas izbeigšanu vai pat par “ēku neesamību dabā”. Vienlaikus trokšņa izvērtējums balstīts pieņēmumā, ka šīs ēkas netiek izmantotas, un šāds pieņēmums ietverts arī EVA atzinumā.
Šāda pieeja ir juridiski un metodoloģiski nepieņemama: ietekmes aprēķini balstīti uz nenodrošinātu nākotnes pieņēmumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. IVN regulējums prasa vērtēt ietekmi uz cilvēku veselību, dzīves apstākļiem un īpašumu, kā arī sociāli ekonomiskās sekas. Ja trokšņa atbilstība faktiski iespējama tikai tad, ja tiek izbeigta dzīvojamā funkcija, IVN bija jāizvērtē šādas rīcības tiesiskās, sociālās un ekonomiskās sekas, mehānismi, termiņi, kompensācijas un risks, ka vienošanās netiek panāktas.
Tādēļ Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav uzskatāmi par drošiem vai pietiekamiem lēmuma pieņemšanai, jo tie balstīti hipotētiskā priekšnoteikumā, kura neīstenošanās gadījumā ietekmju novērtējums būtiski mainītos.
IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka vairāku plānoto iekārtu tuvumā atrodas faktiski apdzīvotas dzīvojamās ēkas mazāk nekā 800 m attālumā, tomēr secināts, ka projekts būtu pieļaujams, ja īpašnieki piekristu šo ēku turpmākai neizmantošanai un tiktu saņemti būvvaldes akti par funkcijas izbeigšanu vai pat par “ēku neesamību dabā”. Vienlaikus trokšņa izvērtējums balstīts pieņēmumā, ka šīs ēkas netiek izmantotas, un šāds pieņēmums ietverts arī EVA atzinumā.
Šāda pieeja ir juridiski un metodoloģiski nepieņemama: ietekmes aprēķini balstīti uz nenodrošinātu nākotnes pieņēmumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. IVN regulējums prasa vērtēt ietekmi uz cilvēku veselību, dzīves apstākļiem un īpašumu, kā arī sociāli ekonomiskās sekas. Ja trokšņa atbilstība faktiski iespējama tikai tad, ja tiek izbeigta dzīvojamā funkcija, IVN bija jāizvērtē šādas rīcības tiesiskās, sociālās un ekonomiskās sekas, mehānismi, termiņi, kompensācijas un risks, ka vienošanās netiek panāktas.
Tādēļ Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav uzskatāmi par drošiem vai pietiekamiem lēmuma pieņemšanai, jo tie balstīti hipotētiskā priekšnoteikumā, kura neīstenošanās gadījumā ietekmju novērtējums būtiski mainītos.
27.02.2026. 17:34
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
Iebildums
IVN programmas (1. pielikums, Programma Nr. 5-0…) tvērums nepārprotami paredz transportēšanas maršrutu iekļaušanu IVN teritorijā, nosakot pienākumu izvērtēt transportēšanas radītās ietekmes reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvos posmos, tostarp trokšņa ietekmi vietās, kur piemērojami vides trokšņa robežlielumi.
Pretēji tam IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI norādīts, ka detalizēti maršruti un transportēšanas plāns tiks izstrādāti tikai būvprojekta stadijā, savukārt 16. pielikumā pausta pozīcija, ka nav pamata vērtēt ietekmi ārpus tiešās būvniecības platības. Šāda nostāja ir tiešā pretrunā Programmas prasībām, jo tā nepamatoti sašaurina IVN teritoriju un izslēdz no izvērtējuma maršrutus, kuri programmā skaidri noteikti kā vērtējami.
Tādējādi Ziņojums nav izstrādāts Programmas noteiktajā tvērumā un nav pietiekams lēmuma pieņemšanai. Tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus būvniecības laukuma, tostarp ietekme uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukcijām, satiksmes drošību, trokšņa slodzi maršrutos, kā arī ar uzturēšanu un atjaunošanu saistītajām izmaksām.
IVN programmas (1. pielikums, Programma Nr. 5-0…) tvērums nepārprotami paredz transportēšanas maršrutu iekļaušanu IVN teritorijā, nosakot pienākumu izvērtēt transportēšanas radītās ietekmes reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvos posmos, tostarp trokšņa ietekmi vietās, kur piemērojami vides trokšņa robežlielumi.
Pretēji tam IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI norādīts, ka detalizēti maršruti un transportēšanas plāns tiks izstrādāti tikai būvprojekta stadijā, savukārt 16. pielikumā pausta pozīcija, ka nav pamata vērtēt ietekmi ārpus tiešās būvniecības platības. Šāda nostāja ir tiešā pretrunā Programmas prasībām, jo tā nepamatoti sašaurina IVN teritoriju un izslēdz no izvērtējuma maršrutus, kuri programmā skaidri noteikti kā vērtējami.
Tādējādi Ziņojums nav izstrādāts Programmas noteiktajā tvērumā un nav pietiekams lēmuma pieņemšanai. Tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus būvniecības laukuma, tostarp ietekme uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukcijām, satiksmes drošību, trokšņa slodzi maršrutos, kā arī ar uzturēšanu un atjaunošanu saistītajām izmaksām.
27.02.2026. 17:35
Cēsu novada iedzīvotāju aizsardzības biedrība "KAIMIŅI"
IEBILDUMS šobrīd nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). EVA atzinumā vērtētajā IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem; finanšu nodrošinājuma instrumenti, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem demontāžas un rekultivācijas izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem; pārskatāms mehānisms gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki. Attiecībā uz iepriekš minēto pieeju, tieši šī “vēlāk sakārtosim” loģika (troksnis, infraskaņa, utt.) rada potenciālus tiesvedības riskus, jo IVN uzdevums ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta, nevis novirzīt nepilnību labošanu būvprojektā.
27.02.2026. 17:37
Fiziska persona
Iebildums
IVN programma skaidri paredz transportēšanas maršrutu un to ietekmju izvērtēšanu kā IVN tvēruma daļu. Pretēji tam Ziņojumā norādīts, ka maršruti tiks noteikti tikai būvprojekta stadijā, un pat apgalvots, ka nav pamata vērtēt ietekmi ārpus būvniecības platības. Tas ir tiešā pretrunā Programmas prasībām un nepamatoti sašaurina IVN tvērumu.
Iebilstu, jo Ziņojums nav sagatavots noteiktajā tvērumā un nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, jo tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz ceļiem, infrastruktūru, satiksmes drošību, trokšņa slodzi un saistītajām izmaksām ārpus būvniecības teritorijas.
IVN programma skaidri paredz transportēšanas maršrutu un to ietekmju izvērtēšanu kā IVN tvēruma daļu. Pretēji tam Ziņojumā norādīts, ka maršruti tiks noteikti tikai būvprojekta stadijā, un pat apgalvots, ka nav pamata vērtēt ietekmi ārpus būvniecības platības. Tas ir tiešā pretrunā Programmas prasībām un nepamatoti sašaurina IVN tvērumu.
Iebilstu, jo Ziņojums nav sagatavots noteiktajā tvērumā un nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, jo tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz ceļiem, infrastruktūru, satiksmes drošību, trokšņa slodzi un saistītajām izmaksām ārpus būvniecības teritorijas.
27.02.2026. 17:42
Fiziska persona
IEBILSTU
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
Jebkura komercdarbība ir saskaņojama ar pamatiedzīvotājiem un to vēlēšanos vai nevēlēšanos mainīt savus dzīves apstākļus.
Pat tie zemju īpašnieki, kuri iznomā zemi VES būvniecībai, klaji pārkāpj Satversmē noteiktās citu zemju īpašnieku tiesības, jo jebkādas darbības, kas var pasliktināt vidi citiem iedzīvotājiem, ir Satversmes pārkapums!
27.02.2026. 17:45
Atlasīti 130 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25