Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "EKO Ziemeļi" (reģistrācijas Nr. 40203426686, juridiskā adrese: Audēju iela 15 - 4, Rīga, LV-1050, e-pasts: arturs@nobisenergy.com) 2025. gada 28. septembra iesnieguma Nr. 1/09/2025 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja parka “EKO Ziemeļi” būvniecības Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos akceptēšanu" pamata ir sagatavojusi šo rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos" akceptu"
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Kuldīgas novads
Norises laiks
13.02.2026. - 27.02.2026.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
13.02.2026. 14:53
Iesniegtie viedokļi
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
Rolands Eizentāls
Kategoriski esmu pretī nepardomātas un bezjēdzīgas korupcijas afēras ar VES turpināšanu Kurzemē un Latvijā. Ministrijas nav šajos 5 gadus no 2020 gada iedzīvotājiem spējušas konkrētus,pamatotus aprēķinus par iedzīvotāju ieguvumu no šī projekta publiskot!
Jo visu VES lietotāju valstu elektrības rēķini pieaug objektīvi,VES nevar pazemināt cenu!Tas rada iedzīvotāju PAMATOTU pretestību.
Jo visi skaļie apgalvojumi par drošibu,neatkarību un attīstību ir klaji padomju laiku stila meli.
VES bez bāzes stacijām nav spējīgas strādāt.Un augstāka enerģijas cena automātiski nozīmē neattīstību un palielinātu dzīves dārdzību.
Viss process ir sasteigts ,tiek veikts ne Latvijas iedzīvotāju interesēs!Latvijas iedzīvotāju intereses vispār tiek ignorētas ,viss precīzi kā padomju laikā!Šis proces diskreditē valsti un katostrofāli mazina uzticību viņai!
Projektā strādā OIK autori un ir pilnīgi pamatotas bažas ,ka viss afēra ar VES ir tikai dažu klerku personiskās interesēs.
Vai fašistiskai krievijai kā zzs=komunistu pakalpojums Latvijas sabiedrības šķelšanai?Jo neapmierināti ar šo padomju valsts atgriešanos ir tieši patriotiskā Latvijas iedzīvotāju daļa.
Un no 180 metru augstuma radari ,piekļuve krievijai būtu ļoti vēlama,ne velti dažās firmas ir ar krievijas izcelsmes naudām,bet to jau neviens nekontrolē!
Biedra čudara padomju ministra izlēciens ,tikai pastiprina šīsdomas,ka visu šo afēru ar VES klerki nedara par velti, Varbūt ministrijas tagad Ķīnas tautas republikas labā strādā?
Jo visu VES lietotāju valstu elektrības rēķini pieaug objektīvi,VES nevar pazemināt cenu!Tas rada iedzīvotāju PAMATOTU pretestību.
Jo visi skaļie apgalvojumi par drošibu,neatkarību un attīstību ir klaji padomju laiku stila meli.
VES bez bāzes stacijām nav spējīgas strādāt.Un augstāka enerģijas cena automātiski nozīmē neattīstību un palielinātu dzīves dārdzību.
Viss process ir sasteigts ,tiek veikts ne Latvijas iedzīvotāju interesēs!Latvijas iedzīvotāju intereses vispār tiek ignorētas ,viss precīzi kā padomju laikā!Šis proces diskreditē valsti un katostrofāli mazina uzticību viņai!
Projektā strādā OIK autori un ir pilnīgi pamatotas bažas ,ka viss afēra ar VES ir tikai dažu klerku personiskās interesēs.
Vai fašistiskai krievijai kā zzs=komunistu pakalpojums Latvijas sabiedrības šķelšanai?Jo neapmierināti ar šo padomju valsts atgriešanos ir tieši patriotiskā Latvijas iedzīvotāju daļa.
Un no 180 metru augstuma radari ,piekļuve krievijai būtu ļoti vēlama,ne velti dažās firmas ir ar krievijas izcelsmes naudām,bet to jau neviens nekontrolē!
Biedra čudara padomju ministra izlēciens ,tikai pastiprina šīsdomas,ka visu šo afēru ar VES klerki nedara par velti, Varbūt ministrijas tagad Ķīnas tautas republikas labā strādā?
26.02.2026. 22:33
Privātpersona
Iebilstu pret VES "Eko Ziemeļi" būvniecību, jo esmu konstatējusi mēģinājumu atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt. Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
27.02.2026. 08:34
Kaspars Melnis
IVN programmas (1. pielikums, Programma Nr. 5-0…) tvērums nepārprotami nosaka, ka novērtējumā jāanalizē arī plānotie transportēšanas maršruti, iekļaujot reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvos posmus, kā arī jāizvērtē ar transportēšanu saistītās ietekmes, tostarp trokšņa slodze tajos maršruta posmos, kuros piemērojami vides trokšņa robežlielumi. Tomēr IVN ziņojumā par VES parku “EKO ZIEMEĻI” ir norādīts, ka detalizēta transportēšanas shēma un plāns tiks izstrādāts tikai būvprojekta stadijā. Savukārt 16. pielikumā, atbildot uz iebildumiem par iespējamo ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus tiešās būvniecības teritorijas, pausta nostāja, ka neesot pamata veikt ietekmes izvērtējumu ārpus vēja parka izbūvei paredzētās platības.
Šāda argumentācija neatbilst IVN programmas prasībām, jo programmā transportēšanas maršruti skaidri definēti kā daļa no vērtējamās teritorijas. Līdz ar to secināms, ka IVN ziņojums nav sagatavots atbilstoši programmas noteiktajam tvērumam un nav pietiekams, lai uz tā pamata pieņemtu pamatotu lēmumu. Ziņojumā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus tiešās būvdarbu zonas, tostarp ietekme uz ceļu seguma kvalitāti un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukciju drošību, satiksmes drošības apstākļiem, trokšņa līmeni maršrutu posmos, kā arī iespējamām uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām.
Šāda argumentācija neatbilst IVN programmas prasībām, jo programmā transportēšanas maršruti skaidri definēti kā daļa no vērtējamās teritorijas. Līdz ar to secināms, ka IVN ziņojums nav sagatavots atbilstoši programmas noteiktajam tvērumam un nav pietiekams, lai uz tā pamata pieņemtu pamatotu lēmumu. Ziņojumā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus tiešās būvdarbu zonas, tostarp ietekme uz ceļu seguma kvalitāti un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukciju drošību, satiksmes drošības apstākļiem, trokšņa līmeni maršrutu posmos, kā arī iespējamām uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām.
27.02.2026. 09:15
Raimonds Č.
IVN ziņojumā par VES parku “EKO ZIEMEĻI” konstatēts, ka atsevišķas dzīvojamās ēkas atrodas mazāk nekā 800 m attālumā no plānotajām iekārtām un tiek faktiski izmantotas. Tomēr vienlaikus ziņojumā pausts, ka šādos gadījumos VES izbūve būtu pieļaujama, ja projekta ierosinātājs panāk vienošanos ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par attiecīgās funkcijas izbeigšanu. Turklāt 6.1. sadaļā paredzēta arī iespēja iegūt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un nodrošināt attiecīgo ierakstu dzēšanu kadastrā un zemesgrāmatā.
Zemas frekvences trokšņa novērtējumā šīs ēkas jau ir uzskatītas par neizmantotām dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Līdz ar to aprēķini un secinājumi balstīti uz nākotnes pieņēmumu, kura īstenošana nav juridiski un faktiski garantēta. Šāda metodoloģija būtiski ietekmē ietekmes izvērtējuma rezultātus, jo trokšņa un veselības risku analīze veikta, pieņemot, ka attiecīgās dzīvojamās ēkas tiks izslēgtas no aprites.
Saskaņā ar IVN regulējumu ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves kvalitāti un materiālajām vērtībām, bet IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamo īpašumu. Ja trokšņa atbilstības nodrošināšana faktiski nozīmē dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāanalizē šādas rīcības sekas iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, kā arī jāizvērtē mehānismi, termiņi, kompensācijas un iespējamie riski gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas.
Tādējādi Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku priekšnoteikumu, kura neīstenošanās gadījumā ietekmes novērtējuma rezultāti būtiski mainītos.
Zemas frekvences trokšņa novērtējumā šīs ēkas jau ir uzskatītas par neizmantotām dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Līdz ar to aprēķini un secinājumi balstīti uz nākotnes pieņēmumu, kura īstenošana nav juridiski un faktiski garantēta. Šāda metodoloģija būtiski ietekmē ietekmes izvērtējuma rezultātus, jo trokšņa un veselības risku analīze veikta, pieņemot, ka attiecīgās dzīvojamās ēkas tiks izslēgtas no aprites.
Saskaņā ar IVN regulējumu ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves kvalitāti un materiālajām vērtībām, bet IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamo īpašumu. Ja trokšņa atbilstības nodrošināšana faktiski nozīmē dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāanalizē šādas rīcības sekas iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, kā arī jāizvērtē mehānismi, termiņi, kompensācijas un iespējamie riski gadījumā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas.
Tādējādi Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku priekšnoteikumu, kura neīstenošanās gadījumā ietekmes novērtējuma rezultāti būtiski mainītos.
27.02.2026. 09:16
Juga
SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS
IVN Programma nepārprotami paredz sakaru sistēmu, radaru un aeronavigācijas ietekmju analīzi gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā. Tomēr Ziņojumā šī sadaļa faktiski tiek marginalizēta, mēģinot nodalīt sakaru kvalitātes pasliktināšanos no “ietekmes uz vidi” jēdziena, vienlaikus paredzot, ka problēmu gadījumā pēc projekta īstenošanas tiks veikti mērījumi un ieviesti koriģējoši pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” atzinumā tieši norāda uz skaidru secinājumu trūkumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem, kā arī uz to, ka nav analizētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas. Savukārt LGS uzsver iespējamos riskus sekundārās novērošanas sistēmas darbībai un nepieciešamību pēc detalizēta tehniskā izvērtējuma un konkrētiem risinājumiem, tostarp potenciāla kompensācijas mehānisma.
Neskatoties uz Programmas prasībām un institūciju norādēm, EVA atzinumā šie jautājumi netiek prasīti pilnvērtīgi atrisināt IVN ietvaros. Tā vietā paredzēts, ka detalizēts novērtējums, līgumi ar iesaistītajām pusēm un signāla kvalitātes mērījumi pirms un pēc izbūves tiks veikti būvprojekta stadijā, kā arī nepieciešamības gadījumā ieviesti pasākumi kvalitātes pasliktināšanās novēršanai.
IEBILDUMS
Ja potenciālā ietekme uz sakaru un radaru infrastruktūru var būt tik būtiska, ka tā ietekmē projekta īstenošanas iespējamību vai rada riskus sabiedrības un valsts drošībai, šādu jautājumu atlikšana uz pēcapstiprināšanas stadiju nav pieļaujama. Tas neatbilst piesardzības principam un ir pretrunā IVN Programmas prasībai šīs ietekmes izvērtēt pašā IVN procesā.
Sakaru un radarjautājumu analīze Ziņojumā nav pietiekami izstrādāta: nav sniegti izsmeļoši aprēķini, nav formulēti skaidri un pārbaudāmi secinājumi, un būtiska daļa riska novērtējuma faktiski pārcelta uz nākotni. Šāda pieeja nozīmē, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama pilna informācija par iespējamajām sekām.
Arī EVA atzinumā paredzētie nosacījumi nevar aizstāt pilnvērtīgu izvērtējumu. Informācijas trūkuma kompensēšana ar prasību “veikt papildu izpēti vēlāk” nav atbilstoša IVN mērķim, jo īpaši situācijā, kad iespējama ietekme skar kritisku infrastruktūru un sabiedrības drošības intereses. IVN procesa uzdevums ir riskus identificēt un novērtēt pirms akcepta pieņemšanas, nevis atstāt tos nenoteiktībā līdz projekta realizācijas stadijai.
IVN Programma nepārprotami paredz sakaru sistēmu, radaru un aeronavigācijas ietekmju analīzi gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā. Tomēr Ziņojumā šī sadaļa faktiski tiek marginalizēta, mēģinot nodalīt sakaru kvalitātes pasliktināšanos no “ietekmes uz vidi” jēdziena, vienlaikus paredzot, ka problēmu gadījumā pēc projekta īstenošanas tiks veikti mērījumi un ieviesti koriģējoši pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” atzinumā tieši norāda uz skaidru secinājumu trūkumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem, kā arī uz to, ka nav analizētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas. Savukārt LGS uzsver iespējamos riskus sekundārās novērošanas sistēmas darbībai un nepieciešamību pēc detalizēta tehniskā izvērtējuma un konkrētiem risinājumiem, tostarp potenciāla kompensācijas mehānisma.
Neskatoties uz Programmas prasībām un institūciju norādēm, EVA atzinumā šie jautājumi netiek prasīti pilnvērtīgi atrisināt IVN ietvaros. Tā vietā paredzēts, ka detalizēts novērtējums, līgumi ar iesaistītajām pusēm un signāla kvalitātes mērījumi pirms un pēc izbūves tiks veikti būvprojekta stadijā, kā arī nepieciešamības gadījumā ieviesti pasākumi kvalitātes pasliktināšanās novēršanai.
IEBILDUMS
Ja potenciālā ietekme uz sakaru un radaru infrastruktūru var būt tik būtiska, ka tā ietekmē projekta īstenošanas iespējamību vai rada riskus sabiedrības un valsts drošībai, šādu jautājumu atlikšana uz pēcapstiprināšanas stadiju nav pieļaujama. Tas neatbilst piesardzības principam un ir pretrunā IVN Programmas prasībai šīs ietekmes izvērtēt pašā IVN procesā.
Sakaru un radarjautājumu analīze Ziņojumā nav pietiekami izstrādāta: nav sniegti izsmeļoši aprēķini, nav formulēti skaidri un pārbaudāmi secinājumi, un būtiska daļa riska novērtējuma faktiski pārcelta uz nākotni. Šāda pieeja nozīmē, ka lēmuma pieņemšanas brīdī nav pieejama pilna informācija par iespējamajām sekām.
Arī EVA atzinumā paredzētie nosacījumi nevar aizstāt pilnvērtīgu izvērtējumu. Informācijas trūkuma kompensēšana ar prasību “veikt papildu izpēti vēlāk” nav atbilstoša IVN mērķim, jo īpaši situācijā, kad iespējama ietekme skar kritisku infrastruktūru un sabiedrības drošības intereses. IVN procesa uzdevums ir riskus identificēt un novērtēt pirms akcepta pieņemšanas, nevis atstāt tos nenoteiktībā līdz projekta realizācijas stadijai.
27.02.2026. 09:18
Juga
IVN ziņojuma 19. pielikumā atzīts, ka plānotās vēja elektrostacijas var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS). Kā ilustrācija minēts Tārgales vēja parks, kur jau konstatēti šādas sistēmas darbības traucējumi. Neskatoties uz to, Ziņojumā paredzēts, ka jautājums tiks risināts pēc galīgā turbīnu izvietojuma un modeļa izvēles, saskaņojot to ar Valsts meža dienestu un, ja nepieciešams, ieviešot atbilstošus pasākumus.
Šāda pieeja nozīmē, ka jautājums par iespējamu ietekmi uz ugunsgrēku savlaicīgas atklāšanas mehānismiem tiek atlikts uz vēlāku stadiju. Tas skar sabiedrības drošību, reaģēšanas spēju un risku pārvaldību pašvaldības teritorijā. IVN regulējums paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ietilpst arī ar negadījumu un katastrofu riskiem saistītie aspekti. Līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām nav uzskatāma par tehnisku niansi, bet gan par būtisku drošības jautājumu, kas izvērtējams pirms lēmuma pieņemšanas.
Ziņojumā nav veikta padziļināta analīze par iespējamo traucējumu apmēru, to scenārijiem un sekām, kā arī nav definēti minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Nav sniegts izvērtējums par to, kā traucējumi varētu ietekmēt ugunsgrēku atklāšanas ātrumu un sabiedrības drošību kopumā. Atsauce uz turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi pati par sevi neaizstāj pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu. Lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai informācijai par risku raksturu, apjomu un pieļaujamību, nevis jāpieņem lēmums nenoteiktības apstākļos.
Šāda pieeja nozīmē, ka jautājums par iespējamu ietekmi uz ugunsgrēku savlaicīgas atklāšanas mehānismiem tiek atlikts uz vēlāku stadiju. Tas skar sabiedrības drošību, reaģēšanas spēju un risku pārvaldību pašvaldības teritorijā. IVN regulējums paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā ietilpst arī ar negadījumu un katastrofu riskiem saistītie aspekti. Līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām nav uzskatāma par tehnisku niansi, bet gan par būtisku drošības jautājumu, kas izvērtējams pirms lēmuma pieņemšanas.
Ziņojumā nav veikta padziļināta analīze par iespējamo traucējumu apmēru, to scenārijiem un sekām, kā arī nav definēti minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Nav sniegts izvērtējums par to, kā traucējumi varētu ietekmēt ugunsgrēku atklāšanas ātrumu un sabiedrības drošību kopumā. Atsauce uz turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi pati par sevi neaizstāj pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu. Lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai informācijai par risku raksturu, apjomu un pieļaujamību, nevis jāpieņem lēmums nenoteiktības apstākļos.
27.02.2026. 09:18
zaļais pūķis
IVN dokumentācijā attiecībā uz apakšstaciju konstatējama nenoteiktība gan par tās precīzu izvietojumu, gan par trokšņa ietekmes novērtējuma pamatotību. 18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu nelabvēlīgākajā scenārijā, taču kartogrāfiskajos materiālos redzams cits izvietojums. Turklāt attiecīgajā teritorijā konstatēti potenciāli dižkoki un biotopi, kas var ietekmēt plānošanas risinājumus. Lai arī ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, no dokumentu kopuma nav iespējams secināt, ka apakšstacijas galīgā atrašanās vieta būtu skaidri noteikta.
No tā izriet, ka arī trokšņa aprēķini balstīti uz pieņēmumu, kura faktiskais pamats nav nostiprināts. Pašā Ziņojumā (6.2.2. tabula) papildus norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana paredzēta būvprojekta izstrādes stadijā, kas apliecina, ka pilnvērtīgs izvērtējums IVN ietvaros nav veikts.
Apakšstacija ir neatņemama IVN objekta sastāvdaļa, un Programma to iekļauj vērtējamajā apjomā. Situācija, kurā nav noteikta tās galīgā atrašanās vieta un nav veikts precīzs trokšņa novērtējums, ietekmē secinājumu ticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja būtiska trokšņa modelēšanas daļa tiek pārcelta uz nākamo projektēšanas posmu, tad secinājumi par ietekmes pieļaujamību kļūst nosacīti un balstīti uz hipotētisku scenāriju. Tādējādi šajā aspektā Ziņojums neatbilst Programmas prasītajam tvērumam un nav pietiekams pamats lēmuma pieņemšanai par projekta akceptu.
No tā izriet, ka arī trokšņa aprēķini balstīti uz pieņēmumu, kura faktiskais pamats nav nostiprināts. Pašā Ziņojumā (6.2.2. tabula) papildus norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana paredzēta būvprojekta izstrādes stadijā, kas apliecina, ka pilnvērtīgs izvērtējums IVN ietvaros nav veikts.
Apakšstacija ir neatņemama IVN objekta sastāvdaļa, un Programma to iekļauj vērtējamajā apjomā. Situācija, kurā nav noteikta tās galīgā atrašanās vieta un nav veikts precīzs trokšņa novērtējums, ietekmē secinājumu ticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Ja būtiska trokšņa modelēšanas daļa tiek pārcelta uz nākamo projektēšanas posmu, tad secinājumi par ietekmes pieļaujamību kļūst nosacīti un balstīti uz hipotētisku scenāriju. Tādējādi šajā aspektā Ziņojums neatbilst Programmas prasītajam tvērumam un nav pietiekams pamats lēmuma pieņemšanai par projekta akceptu.
27.02.2026. 09:19
Juga
Sabiedriskās apspriešanas materiālu 16. pielikumā ietverts konkrēts lūgums analizēt plānoto vēja elektrostaciju nakts vizuālo ietekmi, īpaši pievēršoties aviācijas drošības signālugunīm un to radītajiem gaismas zibšņiem. Atbildē uz šo priekšlikumu faktiski norādīts, ka šāda ietekme nav tikusi izvērtēta un Ziņojums šajā daļā netiek papildināts vai precizēts.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) skaidri nosaka, ka gaisma ir viens no vērtējamiem vides faktoriem. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēta iespēja izmantot vienotas krāsas signālapgaismojumu, tomēr šāds ieteikums pats par sevi neaizstāj pilnvērtīgu ietekmes analīzi. Nav veikts novērtējums par nakts ainavas izmaiņām, par iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju miega kvalitāti un dzīves apstākļiem, kā arī nav analizēta kumulatīvā gaismas ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem reģionā.
Tādējādi viens no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem nav izvērtēts pilnā apjomā, neraugoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu. Rezultātā IVN dokumentācija šajā aspektā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam visaptverošu informāciju par projekta ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti nakts laikā.
Vienlaikus spēkā esošais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) skaidri nosaka, ka gaisma ir viens no vērtējamiem vides faktoriem. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēta iespēja izmantot vienotas krāsas signālapgaismojumu, tomēr šāds ieteikums pats par sevi neaizstāj pilnvērtīgu ietekmes analīzi. Nav veikts novērtējums par nakts ainavas izmaiņām, par iespējamo ietekmi uz iedzīvotāju miega kvalitāti un dzīves apstākļiem, kā arī nav analizēta kumulatīvā gaismas ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem reģionā.
Tādējādi viens no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem nav izvērtēts pilnā apjomā, neraugoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu. Rezultātā IVN dokumentācija šajā aspektā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam visaptverošu informāciju par projekta ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti nakts laikā.
27.02.2026. 09:20
Gatis G.
EVA atzinumā ietvertie nosacījumi formāli nav prettiesiski, tomēr to piemērošana VES fermas “EKO ZIEMEĻI” gadījumā rada šaubas par to, vai IVN process ir īstenots atbilstoši tā mērķim. IVN būtība ir nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas tiek pilnībā identificētas un izvērtētas būtiskās ietekmes, lai lēmuma pieņēmējs skaidri apzinātos projekta sekas. Nosacījumi nevar kalpot kā aizstājējs informācijai, kas būtu bijusi jāiegūst un jāizvērtē jau IVN stadijā, īpaši tad, ja bez tās nav iespējams objektīvi spriest par projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā konsekventi paredzēts modelis, kurā vairākas būtiskas ietekmes tiks precizētas vēlāk – būvprojekta izstrādes laikā vai pēc iekārtu uzstādīšanas, veicot papildu modelēšanu un mērījumus, tostarp trokšņa jautājumā (arī attiecībā uz apakšstaciju). Šāda pieeja var būt pamatota kā kontroles instruments, taču tā kļūst problemātiska, ja sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nenostiprinātiem pieņēmumiem, piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā. Ja pamataprēķini nav veikti, balstoties uz stabilu faktisko situāciju, tad secinājumi par atbilstību robežlielumiem ir nosacīti, un pēcapstiprināšanas mērījumi faktiski aizstāj to analīzi, kas bija jāveic pirms lēmuma pieņemšanas.
Otrkārt, atzinumā noteikts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtota izvērtēšana galvenokārt attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr turbīnu izvietojuma vai citu parametru maiņa var ietekmēt arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes plūsmu, meliorācijas sistēmas un citus aspektus, kas ietilpst IVN programmā. Ja atkārtota analīze tiek sašaurināta tikai uz atsevišķu komponenti, pastāv risks, ka pēc akcepta pieņemšanas projekts tiks modificēts tā, ka mainās ietekmju profils, bet pilnvērtīga IVN procedūra attiecībā uz visiem būtiskajiem faktoriem netiek atkārtoti veikta.
Tādējādi EVA atzinuma nosacījumi konkrētajā gadījumā nenodrošina pilnvērtīgu IVN principu īstenošanu, jo vairākos jautājumos būtisku ietekmju izvērtējums tiek aizstāts ar pienākumu tās precizēt nākotnē, jau pēc projekta akceptēšanas.
Pirmkārt, atzinumā konsekventi paredzēts modelis, kurā vairākas būtiskas ietekmes tiks precizētas vēlāk – būvprojekta izstrādes laikā vai pēc iekārtu uzstādīšanas, veicot papildu modelēšanu un mērījumus, tostarp trokšņa jautājumā (arī attiecībā uz apakšstaciju). Šāda pieeja var būt pamatota kā kontroles instruments, taču tā kļūst problemātiska, ja sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nenostiprinātiem pieņēmumiem, piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā. Ja pamataprēķini nav veikti, balstoties uz stabilu faktisko situāciju, tad secinājumi par atbilstību robežlielumiem ir nosacīti, un pēcapstiprināšanas mērījumi faktiski aizstāj to analīzi, kas bija jāveic pirms lēmuma pieņemšanas.
Otrkārt, atzinumā noteikts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtota izvērtēšana galvenokārt attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr turbīnu izvietojuma vai citu parametru maiņa var ietekmēt arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes plūsmu, meliorācijas sistēmas un citus aspektus, kas ietilpst IVN programmā. Ja atkārtota analīze tiek sašaurināta tikai uz atsevišķu komponenti, pastāv risks, ka pēc akcepta pieņemšanas projekts tiks modificēts tā, ka mainās ietekmju profils, bet pilnvērtīga IVN procedūra attiecībā uz visiem būtiskajiem faktoriem netiek atkārtoti veikta.
Tādējādi EVA atzinuma nosacījumi konkrētajā gadījumā nenodrošina pilnvērtīgu IVN principu īstenošanu, jo vairākos jautājumos būtisku ietekmju izvērtējums tiek aizstāts ar pienākumu tās precizēt nākotnē, jau pēc projekta akceptēšanas.
27.02.2026. 09:21
Juga
IVN Programmā skaidri noteikts, ka ietekmes teritorijā ietverami arī transportēšanas maršruti, tostarp vietējās nozīmes un pašvaldības ceļi, un trokšņa izvērtējums jāveic reprezentatīvos maršruta posmos.
Pretēji šīm prasībām Ziņojuma 16. pielikumā, atbildot uz sabiedrības iebildumiem, faktiski pausta nostāja, ka ietekmes izvērtēšana ārpus vēja parka tiešās būvniecības teritorijas nav nepieciešama. Šāda interpretācija neatbilst Programmas tvērumam, kur transportēšanas maršruti ir nepārprotami iekļauti vērtējamajā apjomā.
Vienlaikus pašā Ziņojumā un atzinumā atzīts, ka:
konkrētais transportēšanas maršruts vēl nav noteikts un tiks precizēts būvprojekta izstrādes stadijā;
būvdarbu radītais troksnis nav kvantitatīvi modelēts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka saskaņotu būvdarbu gadījumā Noteikumu Nr. 16 robežlielumi netiek piemēroti;
atsevišķas īslaicīgas darbības, tostarp VES montāža, var notikt arī nakts periodā.
Šādā situācijā pašvaldībai nav objektīvas iespējas izvērtēt potenciālo slodzi uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un inženierkomunikāciju drošību, kā arī iespējamo trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem. Ja maršruti nav zināmi un trokšņa ietekme nav aprēķināta, secinājumi par pieļaujamību kļūst nosacīti.
IVN tvēruma ierobežošana un būtisku aspektu atlikšana uz būvprojekta stadiju neatbilst IVN procesa uzdevumam – nodrošināt pilnvērtīgu ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Prasība: pirms projekta tālākas virzīšanas nodrošināt pilnīgu transportēšanas maršrutu, ceļu nestspējas, trokšņa un infrastruktūras ietekmes analīzi atbilstoši IVN Programmas prasībām.
Pretēji šīm prasībām Ziņojuma 16. pielikumā, atbildot uz sabiedrības iebildumiem, faktiski pausta nostāja, ka ietekmes izvērtēšana ārpus vēja parka tiešās būvniecības teritorijas nav nepieciešama. Šāda interpretācija neatbilst Programmas tvērumam, kur transportēšanas maršruti ir nepārprotami iekļauti vērtējamajā apjomā.
Vienlaikus pašā Ziņojumā un atzinumā atzīts, ka:
konkrētais transportēšanas maršruts vēl nav noteikts un tiks precizēts būvprojekta izstrādes stadijā;
būvdarbu radītais troksnis nav kvantitatīvi modelēts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka saskaņotu būvdarbu gadījumā Noteikumu Nr. 16 robežlielumi netiek piemēroti;
atsevišķas īslaicīgas darbības, tostarp VES montāža, var notikt arī nakts periodā.
Šādā situācijā pašvaldībai nav objektīvas iespējas izvērtēt potenciālo slodzi uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un inženierkomunikāciju drošību, kā arī iespējamo trokšņa ietekmi uz iedzīvotājiem. Ja maršruti nav zināmi un trokšņa ietekme nav aprēķināta, secinājumi par pieļaujamību kļūst nosacīti.
IVN tvēruma ierobežošana un būtisku aspektu atlikšana uz būvprojekta stadiju neatbilst IVN procesa uzdevumam – nodrošināt pilnvērtīgu ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Prasība: pirms projekta tālākas virzīšanas nodrošināt pilnīgu transportēšanas maršrutu, ceļu nestspējas, trokšņa un infrastruktūras ietekmes analīzi atbilstoši IVN Programmas prasībām.
27.02.2026. 09:23
Juga
Iebildums
IVN Programma nepārprotami paredz, ka gadījumos, kad iespējama ietekmju savstarpēja summēšanās, jāveic kumulatīvās ietekmes analīze, tostarp attiecībā uz Natura 2000 teritorijām, putniem, sikspārņiem un ainavu. Tāpat Programma nosaka pienākumu kartogrāfiski attēlot tuvumā esošos un plānotos vēja elektrostaciju projektus.
EVA atzinumā konstatēts, ka Ziņojumā nav veikta detalizēta kumulatīvās ietekmes izvērtēšana kopā ar trim citiem plānotajiem vēja parkiem, pamatojot to ar informācijas trūkumu par šo projektu precīzu izvietojumu un tehniskajiem parametriem. Arī ornitologa atzinumā norādīts, ka nepietiekamu datu dēļ nav iespējams objektīvi novērtēt kopējo ietekmi.
Tomēr IVN likuma būtiskuma kritēriji tieši paredz vērtēt plānotās darbības ietekmi kopsakarā ar citām darbībām, analizējot to kopējo un savstarpējo iedarbību. Ja informācijas trūkuma dēļ šāds izvērtējums nav veikts, tas nozīmē, ka viena no būtiskākajām IVN sastāvdaļām nav īstenota pilnā apjomā.
Kumulatīvās ietekmes jautājums nevar tikt ignorēts vai atlikts tikai tādēļ, ka paralēlie projekti vēl nav detalizēti izstrādāti. Pretējā gadījumā tiek radīta situācija, kurā katrs projekts tiek vērtēts izolēti, bet kopējā slodze uz vidi netiek analizēta.
Prasība: līdz brīdim, kad tiks veikts pilnvērtīgs kumulatīvās ietekmes novērtējums, lēmuma pieņemšana par projekta akceptu ir uzskatāma par priekšlaicīgu un neatbilstošu piesardzības principam.
IVN Programma nepārprotami paredz, ka gadījumos, kad iespējama ietekmju savstarpēja summēšanās, jāveic kumulatīvās ietekmes analīze, tostarp attiecībā uz Natura 2000 teritorijām, putniem, sikspārņiem un ainavu. Tāpat Programma nosaka pienākumu kartogrāfiski attēlot tuvumā esošos un plānotos vēja elektrostaciju projektus.
EVA atzinumā konstatēts, ka Ziņojumā nav veikta detalizēta kumulatīvās ietekmes izvērtēšana kopā ar trim citiem plānotajiem vēja parkiem, pamatojot to ar informācijas trūkumu par šo projektu precīzu izvietojumu un tehniskajiem parametriem. Arī ornitologa atzinumā norādīts, ka nepietiekamu datu dēļ nav iespējams objektīvi novērtēt kopējo ietekmi.
Tomēr IVN likuma būtiskuma kritēriji tieši paredz vērtēt plānotās darbības ietekmi kopsakarā ar citām darbībām, analizējot to kopējo un savstarpējo iedarbību. Ja informācijas trūkuma dēļ šāds izvērtējums nav veikts, tas nozīmē, ka viena no būtiskākajām IVN sastāvdaļām nav īstenota pilnā apjomā.
Kumulatīvās ietekmes jautājums nevar tikt ignorēts vai atlikts tikai tādēļ, ka paralēlie projekti vēl nav detalizēti izstrādāti. Pretējā gadījumā tiek radīta situācija, kurā katrs projekts tiek vērtēts izolēti, bet kopējā slodze uz vidi netiek analizēta.
Prasība: līdz brīdim, kad tiks veikts pilnvērtīgs kumulatīvās ietekmes novērtējums, lēmuma pieņemšana par projekta akceptu ir uzskatāma par priekšlaicīgu un neatbilstošu piesardzības principam.
27.02.2026. 09:24
Juga
Iebildums
Ziņojuma pielikumā pausts viedoklis, ka attālumu noteikšana līdz apdzīvotām teritorijām esot valstiska līmeņa politikas jautājums un tādēļ neesot tieši attiecināma uz konkrēto IVN procesu.
Tomēr IVN Programma paredz pienākumu sniegt informāciju par attālumiem līdz dzīvojamai apbūvei un citiem teritorijas raksturlielumiem, kas ir tieši saistīti ar iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīves apstākļiem. Attālums nav abstrakta politiska kategorija – tas ir viens no galvenajiem parametriem, kas ietekmē trokšņa, zemfrekvences skaņas un citu faktoru izplatību.
EVA atzinumā norādīts, ka pastāv nosacījums par vismaz 800 m attālumu VES ar jaudu virs 2 MW līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, taču vienlaikus uzsvērts, ka šis nosacījums neatceļ pienākumu IVN ietvaros pilnvērtīgi izvērtēt trokšņa ietekmi, tostarp summāro ietekmi. Turklāt Programma paredz arī zemo frekvenču trokšņa analīzi un ietekmes uz cilvēku veselību izvērtējumu.
Attāluma jautājuma pasludināšana par “ārpus IVN kompetences” faktiski nozīmē atteikšanos pilnvērtīgi analizēt vienu no būtiskākajiem ietekmes parametriem. Bez reālo attālumu un teritorijas apdzīvotības konteksta nav iespējams objektīvi novērtēt veselības riskus.
Prasība: nodrošināt pilnvērtīgu ietekmes uz iedzīvotāju veselību izvērtējumu, ņemot vērā faktiskos attālumus līdz dzīvojamām ēkām, summāro ietekmi un teritorijas apdzīvotības raksturojumu.
Ziņojuma pielikumā pausts viedoklis, ka attālumu noteikšana līdz apdzīvotām teritorijām esot valstiska līmeņa politikas jautājums un tādēļ neesot tieši attiecināma uz konkrēto IVN procesu.
Tomēr IVN Programma paredz pienākumu sniegt informāciju par attālumiem līdz dzīvojamai apbūvei un citiem teritorijas raksturlielumiem, kas ir tieši saistīti ar iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīves apstākļiem. Attālums nav abstrakta politiska kategorija – tas ir viens no galvenajiem parametriem, kas ietekmē trokšņa, zemfrekvences skaņas un citu faktoru izplatību.
EVA atzinumā norādīts, ka pastāv nosacījums par vismaz 800 m attālumu VES ar jaudu virs 2 MW līdz dzīvojamām un publiskām ēkām, taču vienlaikus uzsvērts, ka šis nosacījums neatceļ pienākumu IVN ietvaros pilnvērtīgi izvērtēt trokšņa ietekmi, tostarp summāro ietekmi. Turklāt Programma paredz arī zemo frekvenču trokšņa analīzi un ietekmes uz cilvēku veselību izvērtējumu.
Attāluma jautājuma pasludināšana par “ārpus IVN kompetences” faktiski nozīmē atteikšanos pilnvērtīgi analizēt vienu no būtiskākajiem ietekmes parametriem. Bez reālo attālumu un teritorijas apdzīvotības konteksta nav iespējams objektīvi novērtēt veselības riskus.
Prasība: nodrošināt pilnvērtīgu ietekmes uz iedzīvotāju veselību izvērtējumu, ņemot vērā faktiskos attālumus līdz dzīvojamām ēkām, summāro ietekmi un teritorijas apdzīvotības raksturojumu.
27.02.2026. 09:25
Kaspars Melnis
Iebildums
Ziņojumā deklarēts, ka zemo frekvenču trokšņa līmenis dzīvojamās ēkās nedrīkst pārsniegt 20 dB(A). Tomēr aprēķinu kopsavilkumā redzams, ka vairākām mājām prognozētās vērtības, atkarībā no izvēlētā VES modeļa un vēja ātruma, šo slieksni pārsniedz.
Attiecībā uz ēnu mirgošanu atzīts, ka 8 stundu gada robežvērtība atsevišķos gadījumos var tikt pārsniegta, un kā risinājums paredzēta turbīnu darbības ierobežošana. Pielikumos redzamie teorētiskie mirgošanas ilgumi atsevišķiem īpašumiem pirms operatīvās vadības ierobežojumu piemērošanas ir ievērojami.
Sabiedrības iebildumos pamatoti norādīts uz to, ka izvērtējums balstās prognozēs ar nenoteiktības elementu, savukārt atbildēs uzsvērts, ka IVN process pēc būtības vienmēr balstās uz modelēšanu. Tomēr prognožu izmantošana neatceļ pienākumu nodrošināt to ticamību un normatīvu ievērošanu jau izvērtējuma stadijā.
Konkrētajā situācijā:
precīzs VES modelis vēl nav noteikts,
prognozēs jau konstatējami robežvērtību pārsniegumi,
paredzētais risinājums balstās uz turbīnu darbības ierobežošanu pēc uzstādīšanas.
Šādos apstākļos secinājumi par atbilstību normatīvajām prasībām ir nosacīti, jo tie paredz regulāru operatīvu iejaukšanos, lai novērstu pārsniegumus, nevis garantē to nepieļaušanu jau sākotnēji.
Prasība: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt tādu tehnisko risinājumu un modelēšanu, kas objektīvi apliecina normatīvo robežlielumu ievērošanu bez nepieciešamības paļauties uz pastāvīgu pēcapstiprināšanas operatīvu korekciju.
Ziņojumā deklarēts, ka zemo frekvenču trokšņa līmenis dzīvojamās ēkās nedrīkst pārsniegt 20 dB(A). Tomēr aprēķinu kopsavilkumā redzams, ka vairākām mājām prognozētās vērtības, atkarībā no izvēlētā VES modeļa un vēja ātruma, šo slieksni pārsniedz.
Attiecībā uz ēnu mirgošanu atzīts, ka 8 stundu gada robežvērtība atsevišķos gadījumos var tikt pārsniegta, un kā risinājums paredzēta turbīnu darbības ierobežošana. Pielikumos redzamie teorētiskie mirgošanas ilgumi atsevišķiem īpašumiem pirms operatīvās vadības ierobežojumu piemērošanas ir ievērojami.
Sabiedrības iebildumos pamatoti norādīts uz to, ka izvērtējums balstās prognozēs ar nenoteiktības elementu, savukārt atbildēs uzsvērts, ka IVN process pēc būtības vienmēr balstās uz modelēšanu. Tomēr prognožu izmantošana neatceļ pienākumu nodrošināt to ticamību un normatīvu ievērošanu jau izvērtējuma stadijā.
Konkrētajā situācijā:
precīzs VES modelis vēl nav noteikts,
prognozēs jau konstatējami robežvērtību pārsniegumi,
paredzētais risinājums balstās uz turbīnu darbības ierobežošanu pēc uzstādīšanas.
Šādos apstākļos secinājumi par atbilstību normatīvajām prasībām ir nosacīti, jo tie paredz regulāru operatīvu iejaukšanos, lai novērstu pārsniegumus, nevis garantē to nepieļaušanu jau sākotnēji.
Prasība: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt tādu tehnisko risinājumu un modelēšanu, kas objektīvi apliecina normatīvo robežlielumu ievērošanu bez nepieciešamības paļauties uz pastāvīgu pēcapstiprināšanas operatīvu korekciju.
27.02.2026. 09:26
Raimonds Čudars
Iebildums
Pašvaldība savā pielikumā ir norādījusi uz iespējamu tiešu negatīvu vizuālo ietekmi un nepieciešamību veikt ietekmes uz mantojumu novērtējumu (HIA). Ziņojumā atbildē šis jautājums reducēts līdz secinājumam, ka ietekme esot nebūtiska, un dokumentācijā izmaiņas nav veiktas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka kultūrvēsturiskā ietekme Ziņojumā analizēta 10–12 km rādiusā, kamēr UNESCO teritorija atrodas aptuveni 16 km attālumā. Turklāt atzinumā skaidri noteikts ierobežojums attiecībā uz VES augstumu virs 260 m, paredzot, ka šādā gadījumā jāveic HIA atbilstoši UNESCO vadlīnijām.
Ņemot vērā teritorijas pasaules mantojuma statusu un pašvaldības pienākumu nodrošināt tā aizsardzību, jautājums par vizuālo un ainavisko ietekmi nav formāls vai sekundārs. Tas prasa detalizētu, metodoloģiski korektu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu izvērtējumu.
Prasība: pirms jebkāda pozitīva lēmuma virzīšanas nodrošināt pilnvērtīgu, UNESCO vadlīnijām atbilstošu ietekmes uz mantojumu novērtējumu
Pašvaldība savā pielikumā ir norādījusi uz iespējamu tiešu negatīvu vizuālo ietekmi un nepieciešamību veikt ietekmes uz mantojumu novērtējumu (HIA). Ziņojumā atbildē šis jautājums reducēts līdz secinājumam, ka ietekme esot nebūtiska, un dokumentācijā izmaiņas nav veiktas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka kultūrvēsturiskā ietekme Ziņojumā analizēta 10–12 km rādiusā, kamēr UNESCO teritorija atrodas aptuveni 16 km attālumā. Turklāt atzinumā skaidri noteikts ierobežojums attiecībā uz VES augstumu virs 260 m, paredzot, ka šādā gadījumā jāveic HIA atbilstoši UNESCO vadlīnijām.
Ņemot vērā teritorijas pasaules mantojuma statusu un pašvaldības pienākumu nodrošināt tā aizsardzību, jautājums par vizuālo un ainavisko ietekmi nav formāls vai sekundārs. Tas prasa detalizētu, metodoloģiski korektu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu izvērtējumu.
Prasība: pirms jebkāda pozitīva lēmuma virzīšanas nodrošināt pilnvērtīgu, UNESCO vadlīnijām atbilstošu ietekmes uz mantojumu novērtējumu
27.02.2026. 09:27
Juga
Iebildums
Atzinumā konstatēts, ka lokālplānojums attiecībā uz vēja parku vēl nav apstiprināts un būvniecība iespējama tikai pēc tā stāšanās spēkā. Tajā pašā laikā noteikti konkrēti ierobežojumi, tostarp alternatīvas B piemērošana, maksimālais pieļaujamais VES skaits un atsevišķu turbīnu nepieļaujamība noteiktās situācijās.
Vienlaikus atzinumā norādīts, ka konkrēts VES modelis vēl nav izvēlēts un nav izslēgta iespēja izmantot lielākas jaudas iekārtas, kas varētu ietekmēt gan augstuma, gan ietekmes parametrus.
Rezultātā veidojas situācija, kurā:
teritorijas plānošanas dokuments vēl nav stājies spēkā,
galīgais tehniskais risinājums nav noteikts,
ietekmes aprēķini balstīti uz pieņēmumiem, kas var mainīties.
Šādos apstākļos nav nodrošināts stabils pamats lēmuma pieņemšanai, jo būtiski projekta parametri un plānošanas ietvars vēl nav juridiski nostiprināti.
Prasība: atturēties no jebkāda atbalsta lēmuma virzīšanas līdz brīdim, kad lokālplānojums ir stājies spēkā un ir noteikts konkrēts, nemainīgs tehniskais risinājums, uz kura pamata iespējams objektīvi izvērtēt ietekmes.
Atzinumā konstatēts, ka lokālplānojums attiecībā uz vēja parku vēl nav apstiprināts un būvniecība iespējama tikai pēc tā stāšanās spēkā. Tajā pašā laikā noteikti konkrēti ierobežojumi, tostarp alternatīvas B piemērošana, maksimālais pieļaujamais VES skaits un atsevišķu turbīnu nepieļaujamība noteiktās situācijās.
Vienlaikus atzinumā norādīts, ka konkrēts VES modelis vēl nav izvēlēts un nav izslēgta iespēja izmantot lielākas jaudas iekārtas, kas varētu ietekmēt gan augstuma, gan ietekmes parametrus.
Rezultātā veidojas situācija, kurā:
teritorijas plānošanas dokuments vēl nav stājies spēkā,
galīgais tehniskais risinājums nav noteikts,
ietekmes aprēķini balstīti uz pieņēmumiem, kas var mainīties.
Šādos apstākļos nav nodrošināts stabils pamats lēmuma pieņemšanai, jo būtiski projekta parametri un plānošanas ietvars vēl nav juridiski nostiprināti.
Prasība: atturēties no jebkāda atbalsta lēmuma virzīšanas līdz brīdim, kad lokālplānojums ir stājies spēkā un ir noteikts konkrēts, nemainīgs tehniskais risinājums, uz kura pamata iespējams objektīvi izvērtēt ietekmes.
27.02.2026. 09:28
Juga
Iebildums
IVN Programma paredz padziļinātu hidroloģisko apstākļu un meliorācijas sistēmu analīzi, jo šie aspekti var tieši ietekmēt gan teritorijas ūdens režīmu, gan applūšanas riskus un īpašumu aizsardzību.
EVA atzinumā noteikti vairāki papildu nosacījumi, tostarp:
meliorācijas projektu izstrādes gaitā jāsaņem sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums;
jānodrošina, ka netiek ietekmēti no hidroloģiskā režīma atkarīgie ES nozīmes biotopi;
izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz grāvju, uzbērumu un citu elementu risinājumiem.
Šāds pastiprināts nosacījumu kopums pats par sevi signalizē, ka jautājums nav formāls: pastāv reāli potenciāli riski hidroloģijai un meliorācijas sistēmu funkcionēšanai, kā arī iespējamai applūšanai un ar to saistītām sekām infrastruktūrai un privātīpašumiem. Tieši tādēļ šīs ietekmes nedrīkst atstāt neskaidras līdz nākamajām stadijām, balstoties tikai uz vispārīgu prasību “nodrošināt” vai “saskaņot”.
Prasība: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt pilnvērtīgu, detalizētu hidroloģisko risku izvērtējumu, vienlaikus skaidri definējot atbildību par iespējamām sekām meliorācijas sistēmām, publiskajai infrastruktūrai un privātīpašumiem.
IVN Programma paredz padziļinātu hidroloģisko apstākļu un meliorācijas sistēmu analīzi, jo šie aspekti var tieši ietekmēt gan teritorijas ūdens režīmu, gan applūšanas riskus un īpašumu aizsardzību.
EVA atzinumā noteikti vairāki papildu nosacījumi, tostarp:
meliorācijas projektu izstrādes gaitā jāsaņem sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums;
jānodrošina, ka netiek ietekmēti no hidroloģiskā režīma atkarīgie ES nozīmes biotopi;
izvirzītas konkrētas prasības attiecībā uz grāvju, uzbērumu un citu elementu risinājumiem.
Šāds pastiprināts nosacījumu kopums pats par sevi signalizē, ka jautājums nav formāls: pastāv reāli potenciāli riski hidroloģijai un meliorācijas sistēmu funkcionēšanai, kā arī iespējamai applūšanai un ar to saistītām sekām infrastruktūrai un privātīpašumiem. Tieši tādēļ šīs ietekmes nedrīkst atstāt neskaidras līdz nākamajām stadijām, balstoties tikai uz vispārīgu prasību “nodrošināt” vai “saskaņot”.
Prasība: pirms lēmuma pieņemšanas nodrošināt pilnvērtīgu, detalizētu hidroloģisko risku izvērtējumu, vienlaikus skaidri definējot atbildību par iespējamām sekām meliorācijas sistēmām, publiskajai infrastruktūrai un privātīpašumiem.
27.02.2026. 09:29
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret šī projekta realizāciju Latvijā. Iebilstu, jo IVN balstās prognozēs. VES modelis nav izvēlēts, prognozēs jau konstatējami pārsniegumi. Pirms lēmuma pieņemšanas , jānodrošina tāds tehniskais risinājums un modelēšana , kas garantē normatīvu ievērošanu bez nepieciešamības pēc pastāvīgas operatīvas korekcijas.
MK noteikumi nav izstrādāti ļoti daudzās jomās, saistībā ar VES parkiem. Viena no tām depozīta iemaksa valsts kasē, nākotnē veicamajai demontāžai , rekultivācijai. Pretējā gadījumā , patreizējie lēmēji, to uzliek Tautai.
Kurš apmaksās un atbildēs Tiesvedību procesos, par kaitējumu cilvēku veselībai un dabai?
Izjaucot līdzsvaru, mēs iznīcinam visu!
MK noteikumi nav izstrādāti ļoti daudzās jomās, saistībā ar VES parkiem. Viena no tām depozīta iemaksa valsts kasē, nākotnē veicamajai demontāžai , rekultivācijai. Pretējā gadījumā , patreizējie lēmēji, to uzliek Tautai.
Kurš apmaksās un atbildēs Tiesvedību procesos, par kaitējumu cilvēku veselībai un dabai?
Izjaucot līdzsvaru, mēs iznīcinam visu!
27.02.2026. 09:43
Aija Smila
Esmu kategoriski PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā raisa jautājumus par IVN procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim”, piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni – būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas – mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nenodrošinātiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un papildu mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks “optimizēts” tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
EVA atzinuma nosacījumi paši par sevi nav prettiesiski, taču to piemērošana VES fermas EKO ZIEMEĻI gadījumā raisa jautājumus par IVN procesa būtības ievērošanu. IVN mērķis ir nodrošināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas tiek pilnvērtīgi izvērtētas būtiskās ietekmes un lēmuma pieņēmējam ir skaidrs, ko tieši tas akceptē. Nosacījumi nedrīkst aizvietot trūkstošu vai nepietiekamu izvērtējumu, ja bez šīs informācijas nav iespējams objektīvi novērtēt projekta pieļaujamību.
Pirmkārt, atzinumā sistemātiski paredzēta pieeja “pēc tam pārrēķināsim vai izmērīsim”, piemēram, attiecībā uz troksni, tostarp apakšstacijas troksni – būvprojekta stadijā jāveic papildu modelēšana, bet pēc uzstādīšanas – mērījumi un, ja nepieciešams, jāievieš papildu pasākumi. Šāda kontroles pieeja pati par sevi ir saprotama, taču tā kļūst strīdama situācijā, kad sākotnējais izvērtējums jau balstīts uz nosacītiem vai nenodrošinātiem pieņēmumiem (piemēram, par dzīvojamo ēku neizmantošanu 800 m zonā). Ja pamata aprēķini nav balstīti stabilos un faktiskos datos, tad arī secinājums par atbilstību robežlielumiem kļūst hipotētisks, un papildu mērījumi pēc uzstādīšanas faktiski aizstāj to izvērtējumu, kas bija jāveic pirms akcepta.
Otrkārt, EVA atzinumā paredzēts, ka projekta izmaiņu gadījumā atkārtots izvērtējums primāri attieksies uz īpaši aizsargājamām dabas vērtībām. Tomēr VES izvietojuma maiņa var būtiski ietekmēt ne tikai dabas komponentes, bet arī trokšņa izplatību, ēnu mirgošanu, satiksmes organizāciju, meliorācijas sistēmas un citus ietekmes aspektus, kas ietilpst IVN programmas noteiktajā tvērumā. Ja atkārtots izvērtējums tiek ierobežots šaurā segmentā, pastāv risks, ka pēc akcepta projekts tiks “optimizēts” tādā veidā, kas maina ietekmju profilu, neizpildot pilnvērtīgu IVN procedūru attiecībā uz visiem būtiskajiem ietekmes veidiem.
Līdz ar to norādu, ka EVA izsniegtā atzinuma nosacījumi VES fermai EKO ZIEMEĻI nenodrošina pilnīgu IVN principu un likuma mērķa ievērošanu, jo tie vairākos aspektos aizstāj būtisku ietekmju sākotnēju izvērtējumu ar turpmākām darbībām pēc akcepta pieņemšanas.
27.02.2026. 09:51
Fiziska persona
Esmu kategoriski PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
Sabiedriskās apspriešanas materiālos (16. pielikumā ) ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus, taču atbildē būtībā norādīts, ka šāda ietekme nav izvērtēta un izmaiņas Ziņojumā netiek veiktas. Vienlaikus normatīvais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) paredz, ka starp vērtējamajiem ietekmes veidiem ietilpst arī gaisma kā vides faktors. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēts ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu, tomēr tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.
Sabiedriskās apspriešanas materiālos (16. pielikumā ) ir ietverts konkrēts pieprasījums izvērtēt nakts vizuālo ietekmi, tostarp aviācijas drošības signālugunis un to radītos gaismas zibšņus, taču atbildē būtībā norādīts, ka šāda ietekme nav izvērtēta un izmaiņas Ziņojumā netiek veiktas. Vienlaikus normatīvais regulējums (MK noteikumu Nr. 18 2. pielikums) paredz, ka starp vērtējamajiem ietekmes veidiem ietilpst arī gaisma kā vides faktors. Ziņojumā kā mazināšanas pasākums minēts ieteikums izmantot vienas krāsas signālapgaismojumu, tomēr tas nav uzskatāms par pilnvērtīgu ietekmes izvērtējumu, jo nav analizēta nakts ainavas pārveide, iespējamais traucējums iedzīvotāju miegam, kā arī kumulatīvā ietekme kopā ar citiem esošiem vai plānotiem vēja parkiem.
Ziņojums nav pilnībā izvērtējis vienu no normatīvajos aktos paredzētajiem ietekmes veidiem, neskatoties uz konkrētu sabiedrības iebildumu šajā jautājumā. Līdz ar to IVN dokumentācija šajā daļā ir nepilnīga un nesniedz lēmuma pieņēmējam vispusīgu priekšstatu par projekta iespējamo ietekmi uz dzīves kvalitāti un apkārtējo vidi nakts laikā.
27.02.2026. 09:53
Aija Smila
Esmu kategoriski PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
IVN materiālos attiecībā uz apakšstaciju konstatējamas būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa ietekmes izvērtējumu.
18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu “sliktākajā vietā”, tomēr kartogrāfiskajos materiālos redzams atšķirīgs izvietojums, turklāt attiecīgajā teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi.
Ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, taču no dokumentācijas kopuma izriet, ka galīgais apakšstacijas novietojums nav noteikts, un līdz ar to arī trokšņa ietekmes aprēķini balstīti uz nenoteiktu pieņēmumu.
To apstiprina arī paša Ziņojuma 6.2.2. tabula, kur norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana veicama būvprojektēšanas stadijā.
Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem.
Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā.
Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
IVN materiālos attiecībā uz apakšstaciju konstatējamas būtiskas neskaidrības par tās novietojumu un trokšņa ietekmes izvērtējumu.
18. pielikumā norādīts, ka trokšņa aprēķini veikti, pieņemot apakšstacijas novietojumu “sliktākajā vietā”, tomēr kartogrāfiskajos materiālos redzams atšķirīgs izvietojums, turklāt attiecīgajā teritorijā identificēti iespējamie dižkoki un biotopi.
Ierosinātājs iesniedzis precizētu karti, taču no dokumentācijas kopuma izriet, ka galīgais apakšstacijas novietojums nav noteikts, un līdz ar to arī trokšņa ietekmes aprēķini balstīti uz nenoteiktu pieņēmumu.
To apstiprina arī paša Ziņojuma 6.2.2. tabula, kur norādīts, ka apakšstacijas trokšņa modelēšana veicama būvprojektēšanas stadijā.
Ņemot vērā, ka apakšstacija ir IVN objekta sastāvdaļa un Programma to iekļauj vērtējamajā tvērumā, situācija, kurā nav skaidri noteikts ne tās galīgais novietojums, ne precīza trokšņa ietekme, būtiski ietekmē secinājumu drošticamību par atbilstību vides trokšņa robežlielumiem.
Ja trokšņa modelēšana tiek atlikta uz būvprojekta stadiju, secinājums par ietekmes pieļaujamību kļūst hipotētisks un nav balstīts pilnvērtīgā IVN izvērtējumā.
Līdz ar to apstrīdēšanas ietvaros pamatoti norādāms, ka Ziņojums šajā daļā neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nesniedz pietiekamu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
27.02.2026. 09:55
Fiziska persona
Esmu PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
VN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka plānotās VES var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur konstatēti sistēmas darbības traucējumi. Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar Valsts meža dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi. Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts IVN stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.
VN ziņojuma 19. pielikumā ir norādīts, ka plānotās VES var ietekmēt Valsts meža dienesta automātisko uguns atklāšanas un novērošanas sistēmu (AUANS), turklāt kā piemērs minēta situācija Tārgales vēja parkā, kur konstatēti sistēmas darbības traucējumi. Vienlaikus Ziņojumā paredzēts, ka pēc galīgā VES izvietojuma un iekārtu modeļa noteikšanas jautājums tiks saskaņots ar Valsts meža dienestu un nepieciešamības gadījumā ieviesti atbilstoši pasākumi. Šāda pieeja nozīmē, ka būtisks sabiedriskās drošības un pašvaldības infrastruktūras jautājums – savlaicīga ugunsgrēku atklāšana, reakcijas laiki un risku pārvaldība – nav pilnvērtīgi izvērtēts IVN stadijā. Atbilstoši IVN regulējumam ietekme uz vidi ietver arī pakļautību negadījumu un katastrofu riskiem, līdz ar to potenciāla ietekme uz uguns atklāšanas sistēmām ir jāvērtē kā būtisks drošības aspekts, nevis tehniska detaļa, ko precizēt pēc lēmuma pieņemšanas.
IVN ziņojums nav pienācīgi izvērtējis iespējamo ietekmi uz kritisku drošības infrastruktūru, jo tajā nav analizēts risku būtiskums, iespējamie traucējumu scenāriji, to ietekme uz sabiedrības drošību un minimālie tehniskie risinājumi risku novēršanai vai mazināšanai. Vispārīgs formulējums par turpmāku saskaņošanu ar kompetento iestādi nevar aizstāt pilnvērtīgu ietekmes novērtējumu, jo lēmuma pieņēmējam un pašvaldībai IVN stadijā ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kādi drošības riski tiek akceptēti un ar kādiem nosacījumiem.
27.02.2026. 09:56
Fiziska persona
PRET! Nē, paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
27.02.2026. 09:59
Aija Smila
Esmu kategoriski PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
IVN programmas (1. pielikums, Programma Nr. 5-0…) noteiktais tvērums skaidri paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā:
- jāiekļauj arī transportēšanas maršruti (reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvie posmi),
- jāvērtē transportēšanas radītās ietekmes, tostarp trokšņa ietekme reprezentatīvos maršruta posmos, kuros piemērojami vides trokšņa robežlielumi.
Savukārt IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI norādīts, ka detalizēti transportēšanas maršruti un VES transportēšanas plāns tiks izstrādāts būvprojekta stadijā, bet 16. pielikumā, atbildot uz iebildumiem par ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus tiešās būvniecības platības, sniegta pozīcija, ka “nav pamatojuma veikt ietekmes vērtējumu ārpus vēja parka būvniecībai nepieciešamās platības”.
Šāda pieeja ir tiešā pretrunā IVN programmas noteiktajam tvērumam, jo programma nepārprotami paredz maršrutu kā IVN teritorijas daļu.
Līdz ar to IVN ziņojums nav izstrādāts programmas noteiktajā tvērumā un nav pietiekami pamatots lēmuma pieņemšanai, jo tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus tiešās būvniecības platības, tostarp uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukcijām, satiksmes drošību, trokšņa slodzi maršrutos, kā arī potenciālajām uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām.
IVN programmas (1. pielikums, Programma Nr. 5-0…) noteiktais tvērums skaidri paredz, ka ietekmes uz vidi novērtējumā:
- jāiekļauj arī transportēšanas maršruti (reģionālo, vietējo un pašvaldības ceļu reprezentatīvie posmi),
- jāvērtē transportēšanas radītās ietekmes, tostarp trokšņa ietekme reprezentatīvos maršruta posmos, kuros piemērojami vides trokšņa robežlielumi.
Savukārt IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI norādīts, ka detalizēti transportēšanas maršruti un VES transportēšanas plāns tiks izstrādāts būvprojekta stadijā, bet 16. pielikumā, atbildot uz iebildumiem par ietekmi uz vietējiem ceļiem un infrastruktūru ārpus tiešās būvniecības platības, sniegta pozīcija, ka “nav pamatojuma veikt ietekmes vērtējumu ārpus vēja parka būvniecībai nepieciešamās platības”.
Šāda pieeja ir tiešā pretrunā IVN programmas noteiktajam tvērumam, jo programma nepārprotami paredz maršrutu kā IVN teritorijas daļu.
Līdz ar to IVN ziņojums nav izstrādāts programmas noteiktajā tvērumā un nav pietiekami pamatots lēmuma pieņemšanai, jo tajā nav izvērtētas būtiskas ietekmes uz pašvaldības infrastruktūru un teritorijām ārpus tiešās būvniecības platības, tostarp uz ceļu segumu un nestspēju, tiltu un viaduktu konstrukcijām, satiksmes drošību, trokšņa slodzi maršrutos, kā arī potenciālajām uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām.
27.02.2026. 10:02
Fiziska persona
Esmu PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 m attālumā un faktiski tiek ekspluatētas, tomēr norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienojas ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu; 6.1. sadaļā papildus paredzēta iespēja saņemt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un dzēst ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā. Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums ir atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Šāda pieeja būtiski ietekmē ietekmju aprēķinu rezultātus un secinājumus, jo tie balstīti uz nenodrošinātu nākotnes priekšnoteikumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa un atbilstības jautājuma “risinājums” faktiski paredz dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, mehānismi, termiņi un kompensācijas, kā arī riski situācijā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas. Līdz ar to Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma par projekta akceptu pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku pieņēmumu, kas nav nodrošināts un kura neīstenošanās gadījumā būtiski mainītos ietekmju novērtējuma rezultāti.
IVN ziņojumā par VES parku EKO ZIEMEĻI ir atzīts, ka plānoto iekārtu tuvumā atrodas dzīvojamās ēkas, kas izvietotas mazāk nekā 800 m attālumā un faktiski tiek ekspluatētas, tomēr norādīts, ka VES izbūve šādās situācijās būtu pieļaujama, ja ierosinātājs vienojas ar īpašniekiem par ēku turpmāku neizmantošanu dzīvojamai vai publiskai funkcijai un tiek saņemti būvvaldes akti par šādas funkcijas izbeigšanu; 6.1. sadaļā papildus paredzēta iespēja saņemt būvvaldes aktus par “dzīvojamo ēku neesamību dabā” un dzēst ierakstus kadastrā un zemesgrāmatā. Vienlaikus zemas frekvences trokšņa izvērtējumā izmantots pieņēmums, ka minētās ēkas netiek izmantotas dzīvojamai vai publiskai funkcijai, un šāds pieņēmums ir atspoguļots arī EVA atzinumā (67. piezīme). Šāda pieeja būtiski ietekmē ietekmju aprēķinu rezultātus un secinājumus, jo tie balstīti uz nenodrošinātu nākotnes priekšnoteikumu par dzīvojamo ēku izslēgšanu no aprites. Atbilstoši IVN tiesiskajam regulējumam ietekme uz vidi ietver arī ietekmi uz cilvēku veselību, drošību, dzīves apstākļiem un materiālajām vērtībām, savukārt IVN programma paredz sociāli ekonomisko aspektu izvērtējumu, tostarp ietekmi uz nekustamajiem īpašumiem. Ja trokšņa un atbilstības jautājuma “risinājums” faktiski paredz dzīvojamo ēku funkcijas izbeigšanu, IVN ietvaros bija jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz iedzīvotāju tiesībām un dzīves apstākļiem, mehānismi, termiņi un kompensācijas, kā arī riski situācijā, ja vienošanās ar īpašniekiem netiek panāktas. Līdz ar to Ziņojuma secinājumi par trokšņa un veselības ietekmi nav pietiekami droši un pilnvērtīgi lēmuma par projekta akceptu pieņemšanai, jo tie balstīti uz hipotētisku pieņēmumu, kas nav nodrošināts un kura neīstenošanās gadījumā būtiski mainītos ietekmju novērtējuma rezultāti.
27.02.2026. 10:04
Aija Smila
Esmu kategoriski PRET paredzētām darbībām "Vēja elektrostaciju parka "EKO Ziemeļi" un ar to saistīto infrastruktūras būvniecību Kuldīgas novada Ēdoles un Padures pagastos!!!
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
SITUĀCIJAS APRAKSTS:
Ziņojumā mēģināts atteikties vērtēt IVN procesā Sakaru sistēmas, radarus, aeronavigāciju, kurus Programma tieši prasa vērtēt! - Programma prasa izvērtēt ietekmes uz sakaru sistēmām (būvniecībā un ekspluatācijā).
Tajā pašā laikā Ziņojumā/precizējumos parādās doma: sakaru kvalitātes pasliktināšanās “nav tiešā veidā saistīta ar ietekmi uz vidi”, bet ja pēc izbūves pasliktināsies, tad jāveic mērījumi un pasākumi.
VAS “Elektroniskie sakari” savā atzinumā tieši norāda, ka Ziņojumā nav skaidru secinājumu par ietekmi uz publiskajiem mobilajiem sakariem un nav izvērtētas fiksētā radiodienesta radiosakaru sistēmas.
LGS norāda, ka VES var radīt traucējumus sekundārās novērošanas sistēmas signāliem un nepieciešams detalizēts izvērtējums/risinājumi (ar iespējamu kompensāciju mehānismu).
Pretēji sākotnēji izdotai Programmai un institūciju prasībām un atzinumiem, EVA savā atzinumā nosacījumos nevis pieprasa veikt attiecīgo izvērtējumu, bet ieliek pienākumu pēc IVN procesa būvprojekta stadijā veikt detalizētu ietekmes novērtējumu (ar līgumu u. c.), kā arī veikt signāla kvalitātes mērījumus pirms/pēc un ieviest pasākumus, ja kvalitāte pasliktinās.
IEBILDUMS:
Ja iespējamā ietekme uz sakaru un radaru sistēmām ir tāda, ka tā var padarīt projektu neīstenojamu vai radīt sabiedrības drošības riskus, pieeja “jautājumus precizēsim pēc akcepta” nav pieļaujama un neatbilst piesardzības principam. IVN programma skaidri paredz šo ietekmju izvērtēšanu IVN procesa ietvaros, nevis to atlikšanu uz turpmākām stadijām.
Ziņojuma sakaru sadaļa ir nepietiekama – tajā trūkst pilnvērtīga izvērtējuma un skaidru, pārbaudāmu secinājumu, turklāt būtiska daļa novērtējuma faktiski ir pārcelta uz nākotni, paredzot papildu izpēti vai saskaņošanu pēc lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to Ziņojums neatbilst Programmas noteiktajam tvērumam un nav uzskatāms par pilnīgu pamatu lēmumam par projekta akceptu.
EVA atzinumā šis trūkums tiek mēģināts kompensēt ar papildu nosacījumiem, tomēr būtiskas informācijas un izvērtējuma aizstāšana ar nosacījumiem “pēc tam” nav pieļaujama, jo īpaši gadījumos, kad potenciālā ietekme var būt kritiska valsts drošībai vai sabiedrības drošības interesēm. IVN procesa mērķis ir identificēt un novērtēt riskus pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pārcelt nenoteiktību uz nākotni.
27.02.2026. 10:09
Atlasīti 130 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25