Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze, kuru ilgstoši piemēro kadastrālo vērtību aprēķinam, apstiprināta ar Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019. gadam". Tā atbilst nekustamā īpašuma tirgus situācijai uz 2012.- 2013. gadu, tāpēc kadastrālajās vērtībās veido būtiskas neatbilstības pret šodienas nekustamā īpašuma tirgus situāciju. Spēkā esošo kadastrālo vērtību aprēķinā izmanto Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", kaut tie ir zaudējuši spēku līdz ar vērtēšanas metodikas pilnveidojumiem ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pieņemšanu. Šajos noteikumos veikti dažādi metodikas pilnveidojumi, taču jauna kadastrālo vērtību bāze nav apstiprināta.
Mērķa apraksts
Apstiprināt kadastrālo vērtību bāzi, lai no 2025. gada 1. janvāra nodrošinātu universālo kadastrālo vērtību aprēķinu, kas nepārsniedz 80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā.
Politikas jomas
Tieslietu politika
Teritorija
Visa valsts
Norises laiks
15.10.2024. - 29.10.2024.
Informācija
Lūdzam sniegt viedokli par projektu līdz 2024.gada 29.oktobrim.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un lietotāji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Visi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un lietotāji.
Sagatavoja
Santa Bindere (VZD)
Atbildīgā persona
Anda Smiltēna (TM)
Izsludināšanas datums
15.10.2024. 14:47
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu kategoriski pret NIN celšanu, tas ir genocīds pret Latvijas iedzīvotājiem. Vajag nevis celt šo nodokli,bet atbrīvot no nodokļa vienīgo īpašumu.
21.10.2024. 11:06
Romāns Kozlinskis
Ņemot vērā valdības plānus celt nodokļus visām svarīgām lietām, vēl viena nodokļa paaugstināšana, lai iegūtu liekus līdzekļus kara atbalstīšanai, ir nepieņemama
21.10.2024. 11:06
Sergey Artyukhov
Esmu PRET nodokļu celšanu.Samaziniet Valstu aparātu.
21.10.2024. 11:06
Fiziska persona
Lūdzu valsti neizdomāt veidus, kā kompensēt trūkstošos naudas līdzekļus valsts budžetā uz Latvijas iedzīvotāju rēķina! Latvijā diemžēl mēs izdzīvojam; nepadarat mūsu dzīvi vēl smagāku.
PRET!
PRET!
21.10.2024. 11:08
Roberts Drunka - Fiziska persona
Esmu kategoriski pret kadastrālās vērtības celšanu, rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa celšanu, šāds nodoklis uzskatāmi norāda, ka Latvijā pilsonim nepieder nekas izņemot pienākumus.
21.10.2024. 11:08
Anita Puķīte - Pensionāre
Esmu kategoriski pret īpašumu kadastrālās vērtības celšanu. Nodokļu slogs jau tā iedzīvotājiem ir liels!
21.10.2024. 11:10
Fiziska persona
Esmu pret kadastrālās vērtības paaugstināšanai. Tā jau lielākā daļa dzīvo uz nabadzības sliekšņa
21.10.2024. 11:11
Filips Šurajevs
Es Nepiekrītu nodokļa celšanai
21.10.2024. 11:14
Edgars Eglītis
1. Nekustamā īpašuma īpašnieka viedoklis:
*Finansiālais slogs: Nodokļa palielināšana tieši ietekmēs īpašnieku finansiālo situāciju. Daudziem var nebūt pietiekami līdzekļi, lai segtu dubultotu nodokli, kas var novest pie īpašuma zaudēšanas vai piespiedu pārdošanas par zemāku cenu.
*Investīciju atturēšana: Augstāki nodokļi samazina motivāciju ieguldīt nekustamajā īpašumā, kas var negatīvi ietekmēt būvniecības nozari un saistītās ekonomikas jomas.
*Īpašuma vērtības kritums: Pieaugošie nodokļi var samazināt nekustamā īpašuma tirgus pieprasījumu, kas novedīs pie īpašuma vērtības krituma un īpašnieku kapitāla zaudējumiem.
*Sociālā netaisnība: Īpaši smagi cietīs mazturīgie īpašnieki, pensionāri un ģimenes ar zemiem ienākumiem, kuriem īpašums bieži vien ir galvenais aktīvs un drošības garants.
2. Tiesiskā valdītāja viedoklis:
*Administratīvais slogs: Papildu nodokļi nozīmē vairāk laika un resursu veltīšanu nodokļu jautājumu risināšanai, kas palielina administratīvās izmaksas.
*Finansiālā atbildība: Tiesiskajiem valdītājiem var nākties segt papildu izmaksas, ja īpašnieki nespēj vai nevēlas maksāt paaugstinātos nodokļus, radot finansiālu risku valdītājam.
*Sarežģītāka pārvaldība: Paaugstināts nodokļu slogs var izraisīt konfliktus starp valdītājiem un īpašniekiem, sarežģījot īpašuma pārvaldību un uzturēšanu.
*Samazināta pakalpojumu kvalitāte: Lai kompensētu papildu izmaksas, valdītāji var būt spiesti samazināt uzturēšanas un apsaimniekošanas kvalitāti, kas negatīvi ietekmēs īpašuma stāvokli un lietotāju apmierinātību.
3. Lietotāja, tostarp īrnieka, viedoklis:
*Īres maksas pieaugums: Īpašnieki, saskaroties ar palielinātiem nodokļiem, visticamāk pārnesīs šo slogu uz īrniekiem, palielinot īres maksu un padarot mājokļus mazāk pieejamus.
*Dzīves līmeņa pazemināšanās: Augstākas dzīves izmaksas var piespiest iedzīvotājus atteikties no citiem būtiskiem izdevumiem, piemēram, veselības aprūpes, izglītības vai uztura, ietekmējot vispārējo dzīves kvalitāti.
*Sociālā nevienlīdzība: Mazturīgākās sabiedrības grupas cietīs visvairāk, palielinot sociālo spriedzi un nevienlīdzību.
*Mobilitātes ierobežojumi: Paaugstinātas izmaksas var ierobežot iedzīvotāju iespējas pārvietoties un meklēt labākas dzīves un darba iespējas citur.
Ieguvumu analīze un objektīvi secinājumi:
*Valsts ieņēmumu palielināšanās: Vienīgais tiešais ieguvums ir valsts budžeta ieņēmumu pieaugums. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtermiņā šis ieguvums var būt īslaicīgs, jo ekonomiskā aktivitāte var samazināties.
*Ekonomikas palēnināšanās: Papildu nodokļu slogs var samazināt patēriņu un investīcijas, kas negatīvi ietekmēs valsts ekonomisko izaugsmi.
*Sociālie izdevumi: Pieaugot sociālajai spriedzei un nabadzībai, valstij var nākties palielināt izdevumus sociālās palīdzības programmām, kas daļēji neitralizēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu.
*Iedzīvotāju neapmierinātība: Papildu nodokļi var radīt plašu sabiedrības neapmierinātību, kas var izpausties protestos un uzticības zudumā valdībai.
Konstitucionālās tiesības: Pārmērīgs nodokļu slogs var tikt uzskatīts par īpašuma tiesību pārkāpumu, kas ir garantētas valsts konstitūcijā.
Starptautiskās saistības: Valsts var pārkāpt starptautiskos līgumus vai direktīvas, kas paredz taisnīgu nodokļu politiku un iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu nodokļu slogu.
Ilgtspējīga attīstība: Nodokļu palielināšana var būt pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo tā var veicināt urbanizācijas palēnināšanos un lauku reģionu depopulāciju.
Alternatīvu trūkums: Nav piedāvāti alternatīvi risinājumi vai kompensācijas mehānismi, kas mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Secinājums:
Ierosinātais likumprojekts, kas būtiski palielina nekustamā īpašuma nodokli, rada nesamērīgu finansiālu slogu lielākajai daļai valsts iedzīvotāju — īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem, tostarp īrniekiem. Lai gan valsts var īslaicīgi palielināt budžeta ieņēmumus, ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas ekonomikā, palielināt sociālo nevienlīdzību un samazināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādēļ šāda likumprojekta pieņemšana nav pieļaujama, un ir jāmeklē alternatīvi veidi, kā uzlabot valsts finanšu stāvokli, neuzliekot pārmērīgu nodokļu slogu iedzīvotājiem.
*Finansiālais slogs: Nodokļa palielināšana tieši ietekmēs īpašnieku finansiālo situāciju. Daudziem var nebūt pietiekami līdzekļi, lai segtu dubultotu nodokli, kas var novest pie īpašuma zaudēšanas vai piespiedu pārdošanas par zemāku cenu.
*Investīciju atturēšana: Augstāki nodokļi samazina motivāciju ieguldīt nekustamajā īpašumā, kas var negatīvi ietekmēt būvniecības nozari un saistītās ekonomikas jomas.
*Īpašuma vērtības kritums: Pieaugošie nodokļi var samazināt nekustamā īpašuma tirgus pieprasījumu, kas novedīs pie īpašuma vērtības krituma un īpašnieku kapitāla zaudējumiem.
*Sociālā netaisnība: Īpaši smagi cietīs mazturīgie īpašnieki, pensionāri un ģimenes ar zemiem ienākumiem, kuriem īpašums bieži vien ir galvenais aktīvs un drošības garants.
2. Tiesiskā valdītāja viedoklis:
*Administratīvais slogs: Papildu nodokļi nozīmē vairāk laika un resursu veltīšanu nodokļu jautājumu risināšanai, kas palielina administratīvās izmaksas.
*Finansiālā atbildība: Tiesiskajiem valdītājiem var nākties segt papildu izmaksas, ja īpašnieki nespēj vai nevēlas maksāt paaugstinātos nodokļus, radot finansiālu risku valdītājam.
*Sarežģītāka pārvaldība: Paaugstināts nodokļu slogs var izraisīt konfliktus starp valdītājiem un īpašniekiem, sarežģījot īpašuma pārvaldību un uzturēšanu.
*Samazināta pakalpojumu kvalitāte: Lai kompensētu papildu izmaksas, valdītāji var būt spiesti samazināt uzturēšanas un apsaimniekošanas kvalitāti, kas negatīvi ietekmēs īpašuma stāvokli un lietotāju apmierinātību.
3. Lietotāja, tostarp īrnieka, viedoklis:
*Īres maksas pieaugums: Īpašnieki, saskaroties ar palielinātiem nodokļiem, visticamāk pārnesīs šo slogu uz īrniekiem, palielinot īres maksu un padarot mājokļus mazāk pieejamus.
*Dzīves līmeņa pazemināšanās: Augstākas dzīves izmaksas var piespiest iedzīvotājus atteikties no citiem būtiskiem izdevumiem, piemēram, veselības aprūpes, izglītības vai uztura, ietekmējot vispārējo dzīves kvalitāti.
*Sociālā nevienlīdzība: Mazturīgākās sabiedrības grupas cietīs visvairāk, palielinot sociālo spriedzi un nevienlīdzību.
*Mobilitātes ierobežojumi: Paaugstinātas izmaksas var ierobežot iedzīvotāju iespējas pārvietoties un meklēt labākas dzīves un darba iespējas citur.
Ieguvumu analīze un objektīvi secinājumi:
*Valsts ieņēmumu palielināšanās: Vienīgais tiešais ieguvums ir valsts budžeta ieņēmumu pieaugums. Tomēr jāņem vērā, ka ilgtermiņā šis ieguvums var būt īslaicīgs, jo ekonomiskā aktivitāte var samazināties.
*Ekonomikas palēnināšanās: Papildu nodokļu slogs var samazināt patēriņu un investīcijas, kas negatīvi ietekmēs valsts ekonomisko izaugsmi.
*Sociālie izdevumi: Pieaugot sociālajai spriedzei un nabadzībai, valstij var nākties palielināt izdevumus sociālās palīdzības programmām, kas daļēji neitralizēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu.
*Iedzīvotāju neapmierinātība: Papildu nodokļi var radīt plašu sabiedrības neapmierinātību, kas var izpausties protestos un uzticības zudumā valdībai.
Konstitucionālās tiesības: Pārmērīgs nodokļu slogs var tikt uzskatīts par īpašuma tiesību pārkāpumu, kas ir garantētas valsts konstitūcijā.
Starptautiskās saistības: Valsts var pārkāpt starptautiskos līgumus vai direktīvas, kas paredz taisnīgu nodokļu politiku un iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu nodokļu slogu.
Ilgtspējīga attīstība: Nodokļu palielināšana var būt pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo tā var veicināt urbanizācijas palēnināšanos un lauku reģionu depopulāciju.
Alternatīvu trūkums: Nav piedāvāti alternatīvi risinājumi vai kompensācijas mehānismi, kas mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Secinājums:
Ierosinātais likumprojekts, kas būtiski palielina nekustamā īpašuma nodokli, rada nesamērīgu finansiālu slogu lielākajai daļai valsts iedzīvotāju — īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem, tostarp īrniekiem. Lai gan valsts var īslaicīgi palielināt budžeta ieņēmumus, ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas ekonomikā, palielināt sociālo nevienlīdzību un samazināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādēļ šāda likumprojekta pieņemšana nav pieļaujama, un ir jāmeklē alternatīvi veidi, kā uzlabot valsts finanšu stāvokli, neuzliekot pārmērīgu nodokļu slogu iedzīvotājiem.
21.10.2024. 11:15
Fiziska persona
Iebilstu kadastràlàs vèrtíbas tik neadekvàti augstai celšanai. Jau esošie komunàlie maksàjumi, medicína, ik dienas nepieciešamie pakalpojuni, pàrtika, bèrnu izdevumi ir ļoti dàrgi.
Kàpèc cilvèkam, kurš godígi pelníjis daudzus gadus naudu, kràjis, búvèjis, pircis, iekopis, iekàrtojis un uztur savu ípašumu, vèl jámaksà valstij par to ka ípašums viñam ir. Tas nav godígi maksàt tik nesamèrígi augstus nodokļus. Valdíbai jàieklausàs tautas balsís nevis jàpieñiem vienas puses lèmumi. Nè kadastràlàs vèrtíbas celšanai!
Kàpèc cilvèkam, kurš godígi pelníjis daudzus gadus naudu, kràjis, búvèjis, pircis, iekopis, iekàrtojis un uztur savu ípašumu, vèl jámaksà valstij par to ka ípašums viñam ir. Tas nav godígi maksàt tik nesamèrígi augstus nodokļus. Valdíbai jàieklausàs tautas balsís nevis jàpieñiem vienas puses lèmumi. Nè kadastràlàs vèrtíbas celšanai!
21.10.2024. 11:15
Fiziska persona
Kategoriski pret. Neatbalstu.
21.10.2024. 11:16
Fiziska persona
Esmu pret nodokļu celšanu.
21.10.2024. 11:19
Fiziska persona
Kategoriski PRET šo likumu. Cilvēki knapi savāc naudu lai samaksāt par īpašumu, izdzīvo katru dienu.
21.10.2024. 11:20
Jānis Grīnbergs
Absolūti iebilstu pret kadastrālās vērtības paaugstināšanu!!!!!
21.10.2024. 11:22
Fiziska persona
Nepiekrītu nodokļa palielināšanai! Tas nav ilgtspējīgs risinājums!
21.10.2024. 11:26
Linda Vagre
Kategoriski pret.
21.10.2024. 11:27
Raimonds Freimanis
Iebilstu pret tik strauju Kadastrālās vērtības celšanu!!!
21.10.2024. 11:28
Fiziska persona
Nu jau ar šo valdību paliek par traku ,tauta ar šiem reketiem vairs nevar un negrib sadzīvot.
Pilnīgi nepiekrītu jaunam reketa modelim.
Pilnīgi nepiekrītu jaunam reketa modelim.
21.10.2024. 11:29
Fiziska persona
Pilnība pret šo likumprojektu,pietiks tautu uztvert par muļķiem
21.10.2024. 11:31
Fiziska persona
Esmu pret kadastrālās vērtības celšanu nekustamajam īpašumam. No valdības puses šī ir ļoti bezatbildīga un nepārdomāta rīcība.
21.10.2024. 11:31
Fiziska persona
Vēl viena nodokļa celšana rādīs vēl lielākas grūtības at to samaksu. Esmu kategoriski pret. Ieklausiet, beidzot, savus iedzīvotājus un nedariet viņiem pāri. Tie, kas ir palikuši valstī, kura knapi turās, nevarēs atsisināt visas problēmas un kļūdas, kurus rādīja valdība. Dodiet, beidzot, mierīgi dzīvot!
21.10.2024. 11:31
Fiziska persona
Esmu PRET kadatrālās vērtības nodokļa celšanu!
21.10.2024. 11:32
Silvija Kušnere
Kategoriski iebilstu pret to , ka no 2025. gada 1. janvāra tiek pacelts nekustamā īpašuma nodoklis un palielināta īpašuma vērtība. Šis nodoklis ievērojami pasliktinās daudzu Latvijas iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Vēlos pievērst Jūsu uzmanību tam, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kur šāds nodoklis pastāv, ja tāds arī ir, tad tas nav vienīgajam mājoklim. Mūsu ģimenei , piemēram ,neķustamai īpašums pieder un dzīvojam tajā, jau piecas paaudzes.Šī iemesla dēļ aicinu atcelt nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu, kā arī atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, jo tas ir pretrunā ar Eiropas Sociālo Hartu un citiem likumiem.
Tas tikai radīs papildus slogu zemkopības un uzņēmējdarbības attīstībai, rezultātā pieaugs inflācijas līmenis, kurš Latvijā jau tā ir augsts. Pat ja valsts ir uz bankrota robežas, neuzskatu, ka pareizais solis ir palielināt nodokļu. Jums kā valdībai būtu jādomā par ekonomikas ilgstspējīgu attīstību, valsts nevar pastāvēt tikai palielinot nodokļus.
Tas tikai radīs papildus slogu zemkopības un uzņēmējdarbības attīstībai, rezultātā pieaugs inflācijas līmenis, kurš Latvijā jau tā ir augsts. Pat ja valsts ir uz bankrota robežas, neuzskatu, ka pareizais solis ir palielināt nodokļu. Jums kā valdībai būtu jādomā par ekonomikas ilgstspējīgu attīstību, valsts nevar pastāvēt tikai palielinot nodokļus.
21.10.2024. 11:35
Fiziska persona
Iebilstu pret kadastrālo vērtību pieaugumu!
21.10.2024. 11:36
Fiziska persona
Labdien!
Absolūti nepiekrītu kadastrālo vērtību sadārdzinājumam, kas ir paredzēts no 2025.gada un ir vismaz divas, trīs reizes lielāks nekā uz 2024.gadu, un neatbilst tirgus cenām, jo netiek ņemts vērā būvju nolietojums . Nepiekrītu arī faktam, ka Latvijas pilsoņiem jāmaksā dubultā par zemi, uz kuras ir būves, jo ir gan zemes nodoklis, gan būves/ēku nodoklis, kas atrodas uz šīs zemes, tātad par m2 zemes, uz kuras atrodas būves, tiek maksāts divas reizes. Būves kvadratūra netiek atrēķināta no īpašuma zemes platības, kas ir absurds!
Ar cieņu,
Astra Timma
timma.astra@inbox.lv
29289622
Absolūti nepiekrītu kadastrālo vērtību sadārdzinājumam, kas ir paredzēts no 2025.gada un ir vismaz divas, trīs reizes lielāks nekā uz 2024.gadu, un neatbilst tirgus cenām, jo netiek ņemts vērā būvju nolietojums . Nepiekrītu arī faktam, ka Latvijas pilsoņiem jāmaksā dubultā par zemi, uz kuras ir būves, jo ir gan zemes nodoklis, gan būves/ēku nodoklis, kas atrodas uz šīs zemes, tātad par m2 zemes, uz kuras atrodas būves, tiek maksāts divas reizes. Būves kvadratūra netiek atrēķināta no īpašuma zemes platības, kas ir absurds!
Ar cieņu,
Astra Timma
timma.astra@inbox.lv
29289622
21.10.2024. 11:37
Atlasīti 5307 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25