Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
MKN 240 esošajā redakcijā nav uzskaitīti visi iespējamie pie konkrētā izmantošanas veida pieskaitāmie apbūves vai uzņēmējdarbības veidi.
Mērķa apraksts
MKN 240 4. pielikuma grozījumi izstrādāti ar mērķi novērst nepilnības teritorijas atļauto izmantošanas veidu aprakstu piemērošanā, skatot plānoto attīstības priekšlikumu, tai skaitā piesārņojošo darbību, atbilstību teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas atļautajai izmantošanai. Tiek precizēti teritorijas izmantošanas veidu apraksti, pilnveidojot tos un papildinot atbilstoši šodienas praksei un attīstības tendencēm, padarot MKN 240 vieglāk piemērojamus.
Politikas jomas
Reģionālā attīstība; Telpiskā plānošana
Teritorija
Latvijas valsts teritorija.
Norises laiks
05.08.2025. - 19.08.2025.
Informācija
Papildu skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildu skaidrojums iekļauts noteikumu projekta anotācijā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildu skaidrojums iekļauts noteikumu projekta anotācijā.
Sagatavoja
Maija Pintele (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
05.08.2025. 08:51
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Par:
24001
Labiekārtota ārtelpa
Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai
Priekšlikums:
Balstoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldībā 2024. gadā veikto pētījumu “Rīgas valstspilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldes koncepcijas izstrāde”, kurā secināts, ka normatīvajos aktos ir jāsakārto definīcijas urbānās dārzkopības jomā, jo Latvijā nepastāv vienota definīcija, kas atspoguļotu jēdzienu dažādību spēkā esošajos plānošanas dokumentos, kā piemēram, “ģimenes dārziņi”, “mazdārziņi”, “sakņu dārzi”, “sakņu un augļu dārzi”, turklāt termins “ģimenes dārziņš” rada maldīgu priekšstatu par galveno to lietotāju mērķa grupu, piedāvājam papildināt MK noteikumu Nr. 240 2. punktu ar terminu urbānā dārzkopība – augu un pārtikas kultivēšanas prakse pilsētās un ciemos savam patēriņam, tostarp mazdārziņi, pilsētvides dārzi, kopienu dārzi, izglītojošie dārzi.
Jēdzienu urbānā dārzkopība iekļaut noteikumu projektā koda 24001 Labiekārtota ārtelpa aprakstā:
Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, tostarp urbānai dārzkopībai.
24001
Labiekārtota ārtelpa
Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai
Priekšlikums:
Balstoties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldībā 2024. gadā veikto pētījumu “Rīgas valstspilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldes koncepcijas izstrāde”, kurā secināts, ka normatīvajos aktos ir jāsakārto definīcijas urbānās dārzkopības jomā, jo Latvijā nepastāv vienota definīcija, kas atspoguļotu jēdzienu dažādību spēkā esošajos plānošanas dokumentos, kā piemēram, “ģimenes dārziņi”, “mazdārziņi”, “sakņu dārzi”, “sakņu un augļu dārzi”, turklāt termins “ģimenes dārziņš” rada maldīgu priekšstatu par galveno to lietotāju mērķa grupu, piedāvājam papildināt MK noteikumu Nr. 240 2. punktu ar terminu urbānā dārzkopība – augu un pārtikas kultivēšanas prakse pilsētās un ciemos savam patēriņam, tostarp mazdārziņi, pilsētvides dārzi, kopienu dārzi, izglītojošie dārzi.
Jēdzienu urbānā dārzkopība iekļaut noteikumu projektā koda 24001 Labiekārtota ārtelpa aprakstā:
Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, kapsētas (ietverot kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tiem funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas, pludmales, krastmalas, laukumi, publisko ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai, tostarp urbānai dārzkopībai.
19.08.2025. 11:54
Fiziska persona
Kaitīgs dabai, un neefektīvs, utt
19.08.2025. 12:01
Andris Romanovskis - FB grupas "Mikroģeneratori Latvijā" līdzadministrators.
Iebilstu pret šo iniciatīvu: "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi""! Viss, ko esmu pieredzējis, darbojoties atjaunojamās enerģijas laukā (gatavojot un aizstāvot Saeimas komisijā racionālus labojumus "Elektroenerģijas tirgus likumā"), liecina, ka arī šī iniciatīva ir solis sabiedriskā labuma un īpašuma pārdalei par labu šaurai interešu kopai.
19.08.2025. 12:03
Fiziska persona
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 12:30
Fiziska persona
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
19.08.2025. 12:35
fiziska persona
Nepiekrītu likumprojekta grozījumiem.
19.08.2025. 12:58
Ramona Viļuma
Noraidu šādus grozījumus. Tie ir atsevišķu indivīdu interešu lobēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina.
19.08.2025. 13:14
Fiziska persona
Kategoriski nepiekrītu!
19.08.2025. 13:15
Liene Bārda
Neapstiprināt grozījumus! Tie nav iedzīvotāju interesēs un kaitē apkārtējai videi ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā.
19.08.2025. 13:20
Astrīda Finkenšteina
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 13:21
Guntis Paeglis - Sabiedribas lidzdaliba
ProjektaID/Uzdevuma numurs 25-TA-1714
19.08.2025. 13:23
Privātpersona
Kategoriski iebilstu.
Neapstiprināt grozījumus! Tie nav iedzīvotāju interesēs un kaitē apkārtējai videi ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā.
Neapstiprināt grozījumus! Tie nav iedzīvotāju interesēs un kaitē apkārtējai videi ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā.
19.08.2025. 13:25
Fiziska persona
Nepiekrîtu likumprojekta grozījumiem!
19.08.2025. 13:25
Dace Leitāne
Iebildumi par grozījumiem Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 saistībā ar VES klasifikāciju
Nepamatota VES pielīdzināšana energoapgādes objektiem (HES, TEC, koģenerācijas stacijām u.c.)
Vēja elektrostacijas (VES) būtiski atšķiras no HES vai TEC pēc radīto ietekmju profila. TEC galvenokārt rada gaisa piesārņojumu un emisijas, HES – ietekmi uz ūdens ekosistēmām un upju režīmu. Savukārt VES rada troksni, vibrācijas, ainavisko piesārņojumu, ekosistēmu fragmentāciju un ietekmi uz putniem un sikspārņiem. Šīs atšķirīgās ietekmes neļauj VES klasificēt kā līdzvērtīgas citiem enerģijas ražošanas objektiem.
Būtiska ietekme uz vidi, kas nav atspoguļota jaunajā klasifikācijā
VES var radīt ilgtermiņa un neatgriezenisku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, īpaši putnu migrācijas ceļiem, kā arī uz vietējiem iedzīvotājiem trokšņa un mirgošanas (shadow flicker) dēļ. Šīs ietekmes nevar uzskatīt par maznozīmīgām un tās būtu jāvērtē atbilstoši piesārņojošās darbības kategorijai.
Pašvaldību un sabiedrības tiesību ierobežošana
Pārvietojot VES no “rūpnieciskās apbūves” uz “energoapgādes apbūves” kategoriju, pašvaldībām un iedzīvotājiem faktiski tiek atņemta iespēja atsaukties uz būtisku piesārņojumu, kas rodas no VES darbības. Tas apgrūtina sabiedrības iesaisti un samazina iespējas aizsargāt gan cilvēku veselību, gan dabas vērtības.
Neatbilstība piesardzības un ilgtspējīgas attīstības principam
Ņemot vērā Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos nostiprināto piesardzības principu, VES radītās potenciālās negatīvās sekas nevar ignorēt, tās pielīdzinot citām energoapgādes iekārtām. Ja klasifikācija netiek saglabāta atbilstoša reālajām ietekmēm, tiek apdraudēta gan vide, gan sabiedrības uzticība lēmumu pieņemšanas procesam.
Nepamatota VES pielīdzināšana energoapgādes objektiem (HES, TEC, koģenerācijas stacijām u.c.)
Vēja elektrostacijas (VES) būtiski atšķiras no HES vai TEC pēc radīto ietekmju profila. TEC galvenokārt rada gaisa piesārņojumu un emisijas, HES – ietekmi uz ūdens ekosistēmām un upju režīmu. Savukārt VES rada troksni, vibrācijas, ainavisko piesārņojumu, ekosistēmu fragmentāciju un ietekmi uz putniem un sikspārņiem. Šīs atšķirīgās ietekmes neļauj VES klasificēt kā līdzvērtīgas citiem enerģijas ražošanas objektiem.
Būtiska ietekme uz vidi, kas nav atspoguļota jaunajā klasifikācijā
VES var radīt ilgtermiņa un neatgriezenisku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, īpaši putnu migrācijas ceļiem, kā arī uz vietējiem iedzīvotājiem trokšņa un mirgošanas (shadow flicker) dēļ. Šīs ietekmes nevar uzskatīt par maznozīmīgām un tās būtu jāvērtē atbilstoši piesārņojošās darbības kategorijai.
Pašvaldību un sabiedrības tiesību ierobežošana
Pārvietojot VES no “rūpnieciskās apbūves” uz “energoapgādes apbūves” kategoriju, pašvaldībām un iedzīvotājiem faktiski tiek atņemta iespēja atsaukties uz būtisku piesārņojumu, kas rodas no VES darbības. Tas apgrūtina sabiedrības iesaisti un samazina iespējas aizsargāt gan cilvēku veselību, gan dabas vērtības.
Neatbilstība piesardzības un ilgtspējīgas attīstības principam
Ņemot vērā Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos nostiprināto piesardzības principu, VES radītās potenciālās negatīvās sekas nevar ignorēt, tās pielīdzinot citām energoapgādes iekārtām. Ja klasifikācija netiek saglabāta atbilstoša reālajām ietekmēm, tiek apdraudēta gan vide, gan sabiedrības uzticība lēmumu pieņemšanas procesam.
19.08.2025. 14:05
Gints Feņuks
noraidu likuma grozījuma projektu, kas pilnībā izslēdz sabiedrības un pašvaldību iespējas vērtēt uzņēmumu piesārņojošās darbības kvalifikāciju, būtiski ierobežo pašnoteikšanās tiesības un sabiedrības tiesības uz veselības aizsardzību, labbūtību un dzīves kvalitātes neaizskaramību.
aicinu neapstiprināt grozījumus, kas butiski vājina vides normu piemērojamību, rada ievērojamus korupcijas riskus, padara necaurspīdīgus lēmumu pieņemšanas procesus un ignorē pasvaldības un sabiedrības pamattiesības!
aicinu neapstiprināt grozījumus, kas butiski vājina vides normu piemērojamību, rada ievērojamus korupcijas riskus, padara necaurspīdīgus lēmumu pieņemšanas procesus un ignorē pasvaldības un sabiedrības pamattiesības!
19.08.2025. 14:06
Ringolds Bārda
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību
19.08.2025. 14:31
Ģirts Vilks
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 14:31
Fiziska persona
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 14:32
Fiziska persona
Iebilstu grozījumiem. Pieprasu apturēt MK noteikumu Nr. 240 grozījumu pašreizējā redakcijā virzību un atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
19.08.2025. 15:32
Fiziska persona
Aicinu nepieņemt grozījumus
19.08.2025. 15:40
SIA "KANCLERS"
Nepiekrītu, ka grozījumi apiet Satversmes 115.pantā nostiprinātās tiesības uz labvēlīgu vidi un pakārto sabiedrības intereses vēja parku lobija naudai.
Pieprasu:
- Apturēt MK 240 grozījumu virzību.
- Atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
- Nodrošināt reālu sabiedrības līdzdalību ar pietiekamu termiņu un ietekmi.
- Izvērtēt amatpersonu atbildību par sasteigtu un prettiesisku rīcību.
Pieprasu:
- Apturēt MK 240 grozījumu virzību.
- Atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
- Nodrošināt reālu sabiedrības līdzdalību ar pietiekamu termiņu un ietekmi.
- Izvērtēt amatpersonu atbildību par sasteigtu un prettiesisku rīcību.
19.08.2025. 15:42
Kristīne Dzelme - Privātpersona
Izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana. Pie, kuras grupas tiktu definēta šāda ražošana?!
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana. Pie, kuras grupas tiktu definēta šāda ražošana?!
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
3. Nepieļaut, ka Latvijā ļautu veidot industriālos centrus, kur uz ūdeņraža ražošanas bāzes kā vieglā rūpniecība, varētu ražot papildus aviācijas degvielu un uzkrāt CO2.
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
19.08.2025. 15:44
SIA "LAIMDOTA"
Kategorisks IEBILDUMS:
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 15:45
Fiziska persona
1. Apturēt MK 240 grozījumu virzību.
2. Atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
3. Nodrošināt reālu sabiedrības līdzdalību ar pietiekamu termiņu un ietekmi.
4. Izvērtēt amatpersonu atbildību par sasteigtu un prettiesisku rīcību.
2. Atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
3. Nodrošināt reālu sabiedrības līdzdalību ar pietiekamu termiņu un ietekmi.
4. Izvērtēt amatpersonu atbildību par sasteigtu un prettiesisku rīcību.
19.08.2025. 15:46
UZŅĒMĒJA
IEBILDUMS PRET GORZĪJUMIEM:
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 15:47
Atlasīti 124 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25