Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
MKN 240 esošajā redakcijā nav uzskaitīti visi iespējamie pie konkrētā izmantošanas veida pieskaitāmie apbūves vai uzņēmējdarbības veidi.
Mērķa apraksts
MKN 240 4. pielikuma grozījumi izstrādāti ar mērķi novērst nepilnības teritorijas atļauto izmantošanas veidu aprakstu piemērošanā, skatot plānoto attīstības priekšlikumu, tai skaitā piesārņojošo darbību, atbilstību teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas atļautajai izmantošanai. Tiek precizēti teritorijas izmantošanas veidu apraksti, pilnveidojot tos un papildinot atbilstoši šodienas praksei un attīstības tendencēm, padarot MKN 240 vieglāk piemērojamus.
Politikas jomas
Reģionālā attīstība; Telpiskā plānošana
Teritorija
Latvijas valsts teritorija.
Norises laiks
05.08.2025. - 19.08.2025.
Informācija
Papildu skaidrojums iekļauts Likumprojekta anotācijā.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildu skaidrojums iekļauts noteikumu projekta anotācijā.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Papildu skaidrojums iekļauts noteikumu projekta anotācijā.
Sagatavoja
Maija Pintele (VARAM)
Atbildīgā persona
Laila Bremša (VARAM)
Izsludināšanas datums
05.08.2025. 08:51
Apkopojums
Dokumenta nosaukums
Publicēts
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Biedrība "Kurzemes vides aizsardzības asociācija"
Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 15:53
Fiziska persona
Iebilstu pret ierosinātajiem grozījumiem MK noteikumosNr.240(4.pielikums).
19.08.2025. 16:12
Zane Jančevska
Šie MK noteikumi attiecas uz teritoriju plānošanu un tiek grozīti saistībā ar piesārņojošo darbību klasifikācijas izmaiņām. Tā kā teritoriju plānošana skar visas valsts iedzīvotājus, tad nav pieļaujama situācija, ka par šo noteikumu grozījumiem tiek izsludināta tikai Sabiedriskā apspriešana! Pieprasu nodrošināt arī Saskaņošanas procedūru!
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
Pieprasu neapstiprināt grozījumus! Tie vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību vides jautājumos.
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
Pieprasu neapstiprināt grozījumus! Tie vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību vides jautājumos.
19.08.2025. 16:20
Ingrīda Seržāne
Iebilstu likumprojekta izmaiņām.
atstāt bez izmaiņām esošo rūpniecisko objektu klasifikāciju, jo VES rada būtisku piesārņojumu arī augstāki par 200 metriem un apdraud apkārtējo vidi radot tajā būtiskas izmaiņas.
Nepiekrītu likumprojekta izmaiņām, kas skaidri redzami lobē VES parku izveidi ar atvieglotiem noteikumiem.
atstāt bez izmaiņām esošo rūpniecisko objektu klasifikāciju, jo VES rada būtisku piesārņojumu arī augstāki par 200 metriem un apdraud apkārtējo vidi radot tajā būtiskas izmaiņas.
Nepiekrītu likumprojekta izmaiņām, kas skaidri redzami lobē VES parku izveidi ar atvieglotiem noteikumiem.
19.08.2025. 16:21
Ingrīda Seržāne
Iebilstu pret vēju parku masveidīgas veidošanas Latvijas lauku teritorijās.
19.08.2025. 17:07
Fiziska persona
Iebilstu pret grozījumiem, kas maina vēja elektrostaciju klasifikāciju.
19.08.2025. 17:15
Beata Āboliņa - Mēs Ēdolei
Biebrības "Mēs Ēdolei" iebildumiun priekšlikumi:
1. Iebilstam pret Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 4.pielikumā "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" ietvertā teritorijas izmantošanas veida viensētu apbūve (kods 1104) apraksta grozījumiem (25-TA-1714), svītrojot no tā vārdus "lauku teritorijā".
Vēršam uzmanību, ka šādi grozījumi ir pretrunā ar pastāvošo plānošanas praksi, līdz šim skaidri nodalot viensētas apbūves raksturu pretstatā pilsētas un ciemu apbūvei, tādējādi nepieļaujot nekontrolētu ciemu un pilsētu izplešanos jeb urban sprawl.
Mūsuprāt, nav pieļaujams, ka pilsētu un ciemu teritorijās tiktu iekļauti lieli nekustamie īpašumi ar funkcionālo zonu "Lauksaimniecības teritorija (L)", kurā būtu atļauta viensētu apbūve, jo tas ir pretrunā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 10. panta otrajā daļā noteiktajam, ka viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu. Minētā likuma 7. panta 4. punkts noteic, ka viensētas ir apdzīvotas vieta ārpus pilsētām un ciemiem, tātad - lauku teritorijā.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 13.oktobra noteikumiem Nr. 630 tika papildinātas Noteikumu 17.1., 17.2., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētās funkcionālās zonas: Savrupmāju, apbūves teritorijā (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), kuras var noteikt tikai pilsētās un ciemos (sk. Noteikumu 21.punktu), ar papildimantošanas veidu lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (kods 22002), "ar to saprotot sakņu un augļu dārzus bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņus, kā arī dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, jo šāds teritorijas izmantošanas veids pilsētās un ciemos ir jau vēsturi ki izveidojies un vienlaikus dod iespēju nākotnē veicināt urbāno mazdārziņu attīstību" (citāts no MK noteikumu Nr.630 anotācijas).
Priekšlikums.
Atstāt Noteikumu 4.pielikumā teritorijas izmantošanas veida "viensētu apbūve (kods 1104) aprakstu nemainīgu!
2. Uzskatām, ka vēja parku un saules parku apbūve ar kopējo jaudu virs 50 MW ir darbības ar būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc to ekspluatācijas uzsākšanai, kontrolei un darbības izbeigšanai, t.sk. nokalpojošo iekārtu utilizācijai, būtu nepieciešams saņemt B kategorijas piesārņojošo darbību atļauju. Esam iesnieguši priekšlikumus Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (25-TA-1776) , kurus lūdzam ņemt vērā arī teritorijas attīstības plānošanas normatīvajā regulējumā.
Vēŗšam uzmanību, ka Noteikumu 163.2.punktā noteiktais minimāli pieļaujamais attālums no vēja parka ar kopēju jaudu virs 2MW robežas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, kas ir noteikts 800 m, nenodrošina iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes nepasliktināšanos. Saskaņā ar Noteikumu 163.3.punktu, ietekmes uz vidi novērtējumā vairāk tiek pētīta vēja parka ietekme uz putnu sugām vai dabas vērtībām, bet cilvēku drošībai un vietējo kopienu intereses būtu jāpārstāv pašvaldībai teritorijas attīstības plānošanas procesā. Līdz ar to pieprasām grozīt Noteikumu 161. punktu "Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem." papildinot to ar teritorijas plānojuma nosacījumiem.
Priekšlikums.
Noteikt individuālas prasības vēja parku un saules parku ar kopējo jaudu virs 50 MW plānošanai un izvietošanai speciāli indeksētās funkcionālajās zonās "Mežu teritorija (M)" un "Lauksaimniecības teritorija (L)", kuras izvietotas pietiekami drošā attālumā no apdzīvotām vietām, t.sk. no esošām un plānotām viensētām lauku teritorijās.
Ierosinām papildināt Noteikumu 163.punktu ar jaunu apakšpunktu, kurā būtu noteikts, ka "vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 50 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir ne mazāks par 10H, kur H ir vēja elektrostacijas kopējais augstums, ieskaitot spārnu augstāko punktu."
Ierosinām labot Noteikumu 163.5.punktu, izskato to šādā redakcijā: "163.5. vēja parka robežās ir ietverama buferzona vēja turbīnu apkalpošanai un ekspluatācijai un drošības nodrošināšanai pret avārijas riskiem un krītošām ledus atlūzām).
1. Iebilstam pret Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - Noteikumi) 4.pielikumā "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" ietvertā teritorijas izmantošanas veida viensētu apbūve (kods 1104) apraksta grozījumiem (25-TA-1714), svītrojot no tā vārdus "lauku teritorijā".
Vēršam uzmanību, ka šādi grozījumi ir pretrunā ar pastāvošo plānošanas praksi, līdz šim skaidri nodalot viensētas apbūves raksturu pretstatā pilsētas un ciemu apbūvei, tādējādi nepieļaujot nekontrolētu ciemu un pilsētu izplešanos jeb urban sprawl.
Mūsuprāt, nav pieļaujams, ka pilsētu un ciemu teritorijās tiktu iekļauti lieli nekustamie īpašumi ar funkcionālo zonu "Lauksaimniecības teritorija (L)", kurā būtu atļauta viensētu apbūve, jo tas ir pretrunā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 10. panta otrajā daļā noteiktajam, ka viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu. Minētā likuma 7. panta 4. punkts noteic, ka viensētas ir apdzīvotas vieta ārpus pilsētām un ciemiem, tātad - lauku teritorijā.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 13.oktobra noteikumiem Nr. 630 tika papildinātas Noteikumu 17.1., 17.2., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minētās funkcionālās zonas: Savrupmāju, apbūves teritorijā (DzS), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), un Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD), kuras var noteikt tikai pilsētās un ciemos (sk. Noteikumu 21.punktu), ar papildimantošanas veidu lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (kods 22002), "ar to saprotot sakņu un augļu dārzus bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņus, kā arī dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, jo šāds teritorijas izmantošanas veids pilsētās un ciemos ir jau vēsturi ki izveidojies un vienlaikus dod iespēju nākotnē veicināt urbāno mazdārziņu attīstību" (citāts no MK noteikumu Nr.630 anotācijas).
Priekšlikums.
Atstāt Noteikumu 4.pielikumā teritorijas izmantošanas veida "viensētu apbūve (kods 1104) aprakstu nemainīgu!
2. Uzskatām, ka vēja parku un saules parku apbūve ar kopējo jaudu virs 50 MW ir darbības ar būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc to ekspluatācijas uzsākšanai, kontrolei un darbības izbeigšanai, t.sk. nokalpojošo iekārtu utilizācijai, būtu nepieciešams saņemt B kategorijas piesārņojošo darbību atļauju. Esam iesnieguši priekšlikumus Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (25-TA-1776) , kurus lūdzam ņemt vērā arī teritorijas attīstības plānošanas normatīvajā regulējumā.
Vēŗšam uzmanību, ka Noteikumu 163.2.punktā noteiktais minimāli pieļaujamais attālums no vēja parka ar kopēju jaudu virs 2MW robežas līdz dzīvojamai un publiskai apbūvei, kas ir noteikts 800 m, nenodrošina iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes nepasliktināšanos. Saskaņā ar Noteikumu 163.3.punktu, ietekmes uz vidi novērtējumā vairāk tiek pētīta vēja parka ietekme uz putnu sugām vai dabas vērtībām, bet cilvēku drošībai un vietējo kopienu intereses būtu jāpārstāv pašvaldībai teritorijas attīstības plānošanas procesā. Līdz ar to pieprasām grozīt Noteikumu 161. punktu "Vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves teritorijā (R), tehniskās apbūves teritorijā (TA), lauksaimniecības teritorijā (L) un mežu teritorijā (M) atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem." papildinot to ar teritorijas plānojuma nosacījumiem.
Priekšlikums.
Noteikt individuālas prasības vēja parku un saules parku ar kopējo jaudu virs 50 MW plānošanai un izvietošanai speciāli indeksētās funkcionālajās zonās "Mežu teritorija (M)" un "Lauksaimniecības teritorija (L)", kuras izvietotas pietiekami drošā attālumā no apdzīvotām vietām, t.sk. no esošām un plānotām viensētām lauku teritorijās.
Ierosinām papildināt Noteikumu 163.punktu ar jaunu apakšpunktu, kurā būtu noteikts, ka "vēja elektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 50 MW, attālums no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežas līdz dzīvojamām un publiskām ēkām ir ne mazāks par 10H, kur H ir vēja elektrostacijas kopējais augstums, ieskaitot spārnu augstāko punktu."
Ierosinām labot Noteikumu 163.5.punktu, izskato to šādā redakcijā: "163.5. vēja parka robežās ir ietverama buferzona vēja turbīnu apkalpošanai un ekspluatācijai un drošības nodrošināšanai pret avārijas riskiem un krītošām ledus atlūzām).
19.08.2025. 17:41
Fiziska persona
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 17:45
Sandra Stepiņa - Privātpersona
Esošā MK noteikumu redakcija nodrošina elastīgu un uz faktisko ietekmi balstītu pieeju, klasificējot jebkuru uzņēmumu, kura darbība var radīt būtisku piesārņojumu, kā smagās rūpniecības objektu. Šī pieeja ir saskaņā ar "likuma "Par piesārņojumu"" 1. panta 6. un 7. punktā noteiktajām "piesārņojuma" un "piesārņojošas darbības" definīcijām. Tā ļauj pašvaldībām un sabiedrībai efektīvi izvērtēt jaunu vai netipisku industriālo objektu, piemēram, lielo vēja elektrostaciju (VES), reālo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.
Piedāvātie grozījumi ievieš slēgtu nozaru sarakstu un pilnībā izslēdz "būtiska piesārņojuma" kritēriju tiem objektiem, kas nav iekļauti šajā sarakstā. Šāda klasifikācijas maiņa mērķtiecīgi izslēdz iespēju VES pielīdzināt piesārņojošām rūpnieciskām darbībām, lai gan pēc visiem faktiskajiem kritērijiem (piemēram, liels industriāls objekts ar augstumu virs 200 metriem) VES ir uzskatāmas par B kategorijas piesārņojošu darbību.
Pašreizējā klasifikācija (kods 13002) nodrošina iedzīvotājiem un pašvaldībām tiesības norādīt uz būtisku piesārņojumu un ar to saistītajiem riskiem, piemēram, vizuālo, trokšņu vai vibrāciju piesārņojumu. Jaunā klasifikācija (kods 14006), pārvietojot VES, šo iespēju atņem, kas var radīt nopietnas sekas teritoriju plānošanā un apbūvē. Tas liedz pašvaldībām izmantot esošos teritorijas plānojumus un detālplānojumus, lai ierobežotu vai kontrolētu šādu liela mēroga industriālu būvju izvietošanu, kas ietekmē gan vidi, gan cilvēku veselību un labklājību.
Pieprasu: Saglabāt spēkā esošo vēja elektrostaciju klasifikāciju saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 240, atstājot tās smagās rūpniecības uzņēmumu kategorijā (kods 13002), kas nodrošina to izvērtēšanu pēc faktiskās ietekmes uz vidi.
Piedāvātie grozījumi ievieš slēgtu nozaru sarakstu un pilnībā izslēdz "būtiska piesārņojuma" kritēriju tiem objektiem, kas nav iekļauti šajā sarakstā. Šāda klasifikācijas maiņa mērķtiecīgi izslēdz iespēju VES pielīdzināt piesārņojošām rūpnieciskām darbībām, lai gan pēc visiem faktiskajiem kritērijiem (piemēram, liels industriāls objekts ar augstumu virs 200 metriem) VES ir uzskatāmas par B kategorijas piesārņojošu darbību.
Pašreizējā klasifikācija (kods 13002) nodrošina iedzīvotājiem un pašvaldībām tiesības norādīt uz būtisku piesārņojumu un ar to saistītajiem riskiem, piemēram, vizuālo, trokšņu vai vibrāciju piesārņojumu. Jaunā klasifikācija (kods 14006), pārvietojot VES, šo iespēju atņem, kas var radīt nopietnas sekas teritoriju plānošanā un apbūvē. Tas liedz pašvaldībām izmantot esošos teritorijas plānojumus un detālplānojumus, lai ierobežotu vai kontrolētu šādu liela mēroga industriālu būvju izvietošanu, kas ietekmē gan vidi, gan cilvēku veselību un labklājību.
Pieprasu: Saglabāt spēkā esošo vēja elektrostaciju klasifikāciju saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 240, atstājot tās smagās rūpniecības uzņēmumu kategorijā (kods 13002), kas nodrošina to izvērtēšanu pēc faktiskās ietekmes uz vidi.
19.08.2025. 19:15
Fiziska persona
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli,izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 20:08
Jana Strogonova
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 20:46
Fiziska persona
Iebilstu pret ierosinātajiem grozījumiem MK noteikumosNr.240(4.pielikums).
19.08.2025. 20:50
Fiziska persona
Šie MK noteikumi attiecas uz teritoriju plānošanu un tiek grozīti saistībā ar piesārņojošo darbību klasifikācijas izmaiņām. Tā kā teritoriju plānošana skar visas valsts iedzīvotājus, tad nav pieļaujama situācija, ka par šo noteikumu grozījumiem tiek izsludināta tikai Sabiedriskā apspriešana! Pieprasu nodrošināt arī Saskaņošanas procedūru!
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
Pieprasu neapstiprināt grozījumus! Tie vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību vides jautājumos.
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
Pieprasu neapstiprināt grozījumus! Tie vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību vides jautājumos.
19.08.2025. 21:24
privātpersona
Izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana. Pie, kuras grupas tiktu definēta šāda ražošana?!
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
3. Nepieļaut, ka Latvijā ļautu veidot industriālos centrus, kur uz ūdeņraža ražošanas bāzes kā vieglā rūpniecība, varētu ražot papildus aviācijas degvielu un uzkrāt CO2.
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana. Pie, kuras grupas tiktu definēta šāda ražošana?!
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
3. Nepieļaut, ka Latvijā ļautu veidot industriālos centrus, kur uz ūdeņraža ražošanas bāzes kā vieglā rūpniecība, varētu ražot papildus aviācijas degvielu un uzkrāt CO2.
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
19.08.2025. 21:42
Privātpersona
Kategoriski iebilstu pret VES fermu izbūvi Latvijā. Vēja fermu izbūve pieliks punktu laukos dzīvotgribētājiem. Tā pazeminās nekustamo īpašumu vērtību, jaunās ģimenes neizvēlēsies atgriezties vecāku mājās, jo nav pārliecības, ka radītais troksnis, vibrācija neietekmē veselību. Vietās, kur tiks uzbūvētas VES fermas, nebūs vairs kam arī uz skolu iet.
tas pieliks punktu lauku priekšrocībām.
Nav absolūti skaidrs, kādēļ lauki un meži tiek noņemti lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, tā vietā būvējot saules paneļu un vēja ģeneratoru fermas.
tas pieliks punktu lauku priekšrocībām.
Nav absolūti skaidrs, kādēļ lauki un meži tiek noņemti lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, tā vietā būvējot saules paneļu un vēja ģeneratoru fermas.
19.08.2025. 21:59
Fiziska persona
Noraidu likumu un noteikumu grozījumus, esmu pret šādiem likuma grozījumiem, kas mazina iedzīvotāju un pašvaldības pašnoteikšanās tiesības un esmu pret ieceri grozīt likumu piedāvātajā versijā, sakarā ar uzņēmumu dabas piesārņošanu kvalifikāciju.
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi. Sniegtās izmaiņas samazina pašvaldību un iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības.
Iesaku kā priekšlikumu:
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību, kas mazina pašvaldības un iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības.
IEBILDUMS
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi. Sniegtās izmaiņas samazina pašvaldību un iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības.
Iesaku kā priekšlikumu:
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību, kas mazina pašvaldības un iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības.
19.08.2025. 22:04
"Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs"
Noraidu MK noteikumu Nr.240 grozījumus!
IEBILDUMA PAMATOJUMS:
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
IEBILDUMA PAMATOJUMS:
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un saņemt informāciju par vides stāvokli, izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 22:05
Fiziska persona
Izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana. Pie, kuras grupas tiktu definēta šāda ražošana?!
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
3. Nepieļaut, ka Latvijā ļautu veidot industriālos centrus, kur uz ūdeņraža ražošanas bāzes kā vieglā rūpniecība, varētu ražot papildus aviācijas degvielu un uzkrāt CO2.
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
19.08.2025. 22:24
Fiziska persona
Esmu pret šādu grozījumu veikšanu.
19.08.2025. 22:34
Fiziska persona
Izsaku iebildumu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana.
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
3. Nepieļaut, ka Latvijā ļautu veidot industriālos centrus, kur uz ūdeņraža ražošanas bāzes kā vieglā rūpniecība, varētu ražot papildus aviācijas degvielu un uzkrāt CO2.
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
Šīs izmaiņas var ievērojami mazināt pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Otrkārt, nav pieļaujams, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā bez papildus nosacījumiem (kur ražo, attālums no apdzīvotas vietas u.c.) tiktu pieskaitīta pie vieglās rūpniecības.
Tiesību aktā nav minēta ilgtspējīga jeb nosacīti "zaļās" aviācijas degvielas ražošana.
Tiesību aktā, pamatojoties uz vairākkārtīgiem sabiedrības iebildumiem nav iestrādāti minimālie attālumi no apdzīvotām vietām, īpaši pilsētas mikrorajoniem, kur var atrasties vieglā un smagā rūpniecība.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. "Zaļā" ūdeņraža un "zaļās" aviācijas degvielas ražošanu paredzēt vietās ārpus apdzīvotām vietām. Izslēgt iespēju šadu ražotņu attīstībai lielos apjomos (lielāks par 5t diennaktī) pilsētās, novadu centros.
3. Nepieļaut, ka Latvijā ļautu veidot industriālos centrus, kur uz ūdeņraža ražošanas bāzes kā vieglā rūpniecība, varētu ražot papildus aviācijas degvielu un uzkrāt CO2.
3. Tiesību aktā definēt, kas ir drošs attālums līdz dzīvojamām vietām, īpaši pilsētvidē.
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Pirms grozījumu veikšanas aicinu iepazīties un ievērot ES pamathartas (2010/C 83/02) IV sadaļas Solidaritāte 37.pantā teikto ka “Augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.” Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (kodificēta redakcija) 14.punkts nosaka, ka “Projekta ietekme uz vidi būtu jānovērtē, lai ņemtu vērā rūpes par cilvēka veselības aizsardzību, lai ar labāku vidi veicinātu dzīves kvalitāti, lai nodrošinātu sugu daudzveidības saglabāšanos un lai saglabātu ekosistēmas reprodukcijas spēju kā dzīvības pamatavotu.” Latvijas tiesību aktos iepriekš minētais punkts iestrādāts IVN likuma 3.pantā. Šī panta 7.punkts nosaka, ka “paredzēto darbību, kurai ir vai var būt būtiska ietekme uz vidi, aizliegts sadalīt vairākās darbībās, jo tādējādi netiek pienācīgi novērtēta paredzētās darbības kopīgā ietekme.”
19.08.2025. 22:41
Fiziska persona
IEBILDUMS
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un saņemt informāciju par apkārtējās vides stāvokli, kategoriski iebilstu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros apzināti tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas mazina pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Iebilstu un kategoriski nepiekrītu vēju fermu, ko attiecīgs personu loks apzināti vēlas atzīt kā nepiesārņojošu un ietekmē uz vidi neitrālu darbību, masveidīgas veidošanas Latvijas lauku teritorijās iecerēm bez rūpīgas un adekvātas izvērtēšanas to nepieciešamībai, kumulatīvai ietekmei uz cilvēku labbūtību, dzīves veidu, saimniecisko darbību, ekoloģiju, dabu, ainavu.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
PIEPRASU neapstiprināt grozījumus, kas apzināti samazina un izslēdz vides aizsardzības normu piemērošanu, ļauj nekontrolēti degradēt vidi un dabu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un izslēdz sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 111. pantu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, un Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, kas paredz ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un saņemt informāciju par apkārtējās vides stāvokli, kategoriski iebilstu pret ierosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 240, konkrēti – 4. pielikumā (“Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana pie Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve”), kuros apzināti tiek izslēgts būtisks formulējums: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
Šīs izmaiņas mazina pašvaldību un sabiedrības iespējas vērtēt attīstības priekšlikumus, tai skaitā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības, vides riska aspektā un neļauj skaidri identificēt teritorijas ar paaugstinātu vides slodzi.
Iebilstu un kategoriski nepiekrītu vēju fermu, ko attiecīgs personu loks apzināti vēlas atzīt kā nepiesārņojošu un ietekmē uz vidi neitrālu darbību, masveidīgas veidošanas Latvijas lauku teritorijās iecerēm bez rūpīgas un adekvātas izvērtēšanas to nepieciešamībai, kumulatīvai ietekmei uz cilvēku labbūtību, dzīves veidu, saimniecisko darbību, ekoloģiju, dabu, ainavu.
PRIEKŠLIKUMI
1. Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā: "uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu".
2. Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
PIEPRASU neapstiprināt grozījumus, kas apzināti samazina un izslēdz vides aizsardzības normu piemērošanu, ļauj nekontrolēti degradēt vidi un dabu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un izslēdz sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 22:44
Fiziska persona
Iebilstu pret virzītajiem grozījumiem, ar kuriem vēja elektrostacijas tiek izņemtas no “smagās rūpniecības” kategorijas.
Pieprasu apturēt MK 240 grozījumu virzību.
- Atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
- Nodrošināt reālu sabiedrības līdzdalību ar pietiekamu termiņu un ietekmi.
- Izvērtēt amatpersonu atbildību par sasteigtu un prettiesisku rīcību.
Pieprasu apturēt MK 240 grozījumu virzību.
- Atstāt vēja elektrostacijas kā piesārņojošu darbību, pakļautu kontrolei.
- Nodrošināt reālu sabiedrības līdzdalību ar pietiekamu termiņu un ietekmi.
- Izvērtēt amatpersonu atbildību par sasteigtu un prettiesisku rīcību.
19.08.2025. 22:56
Fiziska persona
PRIEKŠLIKUMI
* Atjaunot iepriekšējo redakciju sadaļā "Rūpnieciskā apbūve un teritorijas izmantošana" pie "Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve" formulējumā:
"uzņēmumu, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu"
* Precizēt, ka piesārņojošas darbības joprojām tiks uzskatītas par īpaši regulējamu teritorijas izmantošanas veidu.
AICINU neapstiprināt grozījumus, kas vājina vides aizsardzības normu piemērošanu, padara teritorijas plānojumu neskaidrāku un apgrūtina sabiedrības tiesības uz tīru vidi un līdzdalību.
19.08.2025. 23:12
Fiziska persona
Iebildums: Nepiekrītu likumprojekta grozījumiem. Īpaši tam, ka viensētu vairs neapzīmēs kā lauku teritoriju.
Priekšlikums: Faktiski tā ir savrupa lauku teritorija un tāda tā ir jāsaglabā arī formāli - likumā. Citādi var sanākt, ka viensētas īpašnieks nevarēs pierādīt, ka atrodas lauku teritorijā, un uz viņu attieksies dažādas prasības, kas jāievēro ciemos un pilsētās.
Priekšlikums: Faktiski tā ir savrupa lauku teritorija un tāda tā ir jāsaglabā arī formāli - likumā. Citādi var sanākt, ka viensētas īpašnieks nevarēs pierādīt, ka atrodas lauku teritorijā, un uz viņu attieksies dažādas prasības, kas jāievēro ciemos un pilsētās.
19.08.2025. 23:55
Atlasīti 124 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25