Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kancelejas izveidotā darba grupa administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attītības jomā identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža regulējumā un Ministru kabinets uzdeva Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai koku ciršanai un noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk– noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
25.02.2025. - 11.03.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz palielinot celma diametru no 20 cm uz 35 cm, sākot ar kādu nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, tāpēc samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama atļauja.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Skaidrojums un ietekme
noteikumu 7. punktu attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
25.02.2025. 08:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andis Malējs - Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks"
Kooperatīvs "Mežsaimnieks" izsaka atbalstu piedāvātajiem grozījumiem, kas paredzēti, lai samazinātu administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža teritorijām.
Mūsu biedri, tostarp lauksaimnieki, bieži saskaras ar pārmērīgu administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību iegūt atļaujas koku ciršanai ārpus meža teritorijām. Šīs prasības nereti rada lieku birokrātiju situācijās, kad nepieciešams sakārtot jau aizaugušas platības un atgriezt tās atpakaļ saimnieciskajā darbībā. Praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad aizaugšanas dēļ ir jācērt koki, kuri tur nebūtu bijuši, ja teritorija tiktu regulāri uzturēta. Tomēr pašreizējais regulējums prasa pierādīt, ka konkrētajam kokam tur nevajadzēja atrasties, kas rada papildu sarežģījumus un aizkavē nepieciešamos darbus.
Piedāvātie grozījumi, kas paredz atļaujas nepieciešamības sliekšņa paaugstināšanu un atļaujas prasību samazināšanu noteiktās situācijās, būtiski atvieglos mūsu biedru ikdienas darbu.
Mūsu biedri, tostarp lauksaimnieki, bieži saskaras ar pārmērīgu administratīvo slogu, kas saistīts ar nepieciešamību iegūt atļaujas koku ciršanai ārpus meža teritorijām. Šīs prasības nereti rada lieku birokrātiju situācijās, kad nepieciešams sakārtot jau aizaugušas platības un atgriezt tās atpakaļ saimnieciskajā darbībā. Praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad aizaugšanas dēļ ir jācērt koki, kuri tur nebūtu bijuši, ja teritorija tiktu regulāri uzturēta. Tomēr pašreizējais regulējums prasa pierādīt, ka konkrētajam kokam tur nevajadzēja atrasties, kas rada papildu sarežģījumus un aizkavē nepieciešamos darbus.
Piedāvātie grozījumi, kas paredz atļaujas nepieciešamības sliekšņa paaugstināšanu un atļaujas prasību samazināšanu noteiktās situācijās, būtiski atvieglos mūsu biedru ikdienas darbu.
26.02.2025. 09:20
Iedzīvotājs
Pilnībā atbalstu! Piedāvātie grozījumi būtiski samazinātu esošo birokrātisko slogu koku ciršanai ārpus meža teritorijām.
08.03.2025. 04:41
Mairita Boltre
Pilnībā atbalstu! Piedāvātie grozījumi būtiski samazinātu esošo birokrātisko slogu koku ciršanai ārpus meža teritorijām.
09.03.2025. 21:07
Guntis Gūtmanis - Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome"
LOSP atbalsta piedāvāto grozījumu būtību. Piedāvātie grozījumi samazina iedzīvotāju un uzņēmēju birokrātisku iesaisti īpašumu apsaimniekošanā. Piedāvājam vēl vairāk samazināt birokrātiju un atcelt jebkādu koku apmēru, no kura būtu nepieciešams pašvaldības saskaņojums.
Esošā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Piedāvājums:
Nepiemērot celma caurmēru, no kura būtu nepieciešams pašvaldības saskaņojums.
Šobrid spēkā esošā redakcija nonāk pretrunā ar Lauku atbalsta dienesta(LAD) prasību uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības kārtībā, jo īpašumiem, kuri atrodas ciemu teritorijās nepieciešams pašvaldības saskaņojums koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir virs 20cm. Pašvaldības par šādu koku ciršanu piemēro samaksas prasību, kas nozīmē apgrūtinātu un birokrātisku īpašumu attīrīšanu no kokiem, lai izpildītu LAD prasības. Turklāt šādai, ar kokiem apaugušai teritorijai, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Atbalstam noteikumu grozījumus pēc būtības.
Esošā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Piedāvājums:
Nepiemērot celma caurmēru, no kura būtu nepieciešams pašvaldības saskaņojums.
Šobrid spēkā esošā redakcija nonāk pretrunā ar Lauku atbalsta dienesta(LAD) prasību uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības kārtībā, jo īpašumiem, kuri atrodas ciemu teritorijās nepieciešams pašvaldības saskaņojums koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir virs 20cm. Pašvaldības par šādu koku ciršanu piemēro samaksas prasību, kas nozīmē apgrūtinātu un birokrātisku īpašumu attīrīšanu no kokiem, lai izpildītu LAD prasības. Turklāt šādai, ar kokiem apaugušai teritorijai, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Atbalstam noteikumu grozījumus pēc būtības.
10.03.2025. 09:40
Madara Merle
Grozījumus neatbalstu!
Noteikumu projekts būtiski apdraud vides kvalitāti, kā arī potenciāli – ainaviskās un kulturālās vērtības.
Grozījumi nav pietiekami izvērtēti un pamatoti: piemēram, nav adekvāti pamatotas piedāvātās izmaiņas celmu diametrā 5.2. punktā. Pieņemot šos grozījumus, būtiski tiek vājināti koku aizsardzības un ciršanas izvērtēšanas mehānismi, un palielināta iespēja noteikumus brīvi interpretēt.
Noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaites, kurai šie grozījumi varētu būt būtiski, šādi būtiski mazinot sabiedrības līdzdalību lēmumos par koku ciršanu.
Noteikumu projekts būtiski apdraud vides kvalitāti, kā arī potenciāli – ainaviskās un kulturālās vērtības.
Grozījumi nav pietiekami izvērtēti un pamatoti: piemēram, nav adekvāti pamatotas piedāvātās izmaiņas celmu diametrā 5.2. punktā. Pieņemot šos grozījumus, būtiski tiek vājināti koku aizsardzības un ciršanas izvērtēšanas mehānismi, un palielināta iespēja noteikumus brīvi interpretēt.
Noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaites, kurai šie grozījumi varētu būt būtiski, šādi būtiski mazinot sabiedrības līdzdalību lēmumos par koku ciršanu.
10.03.2025. 10:20
Fiziska persona
Atbalstu piedāvātos grozījumus.
10.03.2025. 11:39
"Puse Latvijas"
Ministru kabineta noteikumu Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (turpmāk – Noteikumi) sagatavoto grozījumu (turpmāk – grozījumi) anotācijā norādīts, ka “Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru uz 35 centimetriem.” No šī argumenta netop skaidrs, vai norādītās pašvaldības ir vairums Latvijas pašvaldību, vai tikai dažas, tāpat arī tas, vai pašvaldības, kas šādu vēlmi izteikušas, ir arī izvērtējušas šāda lēmuma ietekmi uz vidi un ainavu. Nav redzami arī šāda izvērtējuma kritēriji.
Jāuzsver arī, ka Noteikumos iestrādātā atļaujas saņemšanas jēga, ir pasargāt ekoloģiskās, ainaviskās un kultūras vērtības publiskajā ārtelpā un privātīpašumos, izdarot sabiedrības interesēs pamatotus lēmumus. Anotācijā norādīts, ka Valsts kancelejas izveidotā darba grupa konstatējusi dažādas prakses un izpratnes pašvaldībās. Taču no šīs atziņas būtu jāsecina, ka šāda, vienota prakse Latvijā ir jāizveido, pirms lemt par grozījumiem esošajos koku ciršanas noteikumos un vispusīgi jāizvērtē labākā pieeja (tostarp ekoloģiskā, ainaviskā un kultūrvēsturiskā ietekme), nevis jāizvirza par absolūtu prioritāti “administratīvā sloga samazināšanu” pašvaldībām.
Iebilstam piedāvātajiem grozījumiem 5.2. punktā, jo tam nav sniegts pamatojums, tostarp iespējamo videi, ainavai un kultūrai nodarīto zaudējumu riska izvērtējums. Minētas tikai vārdā nenosauktu pašvaldību vēlmes.
17.punkta svītrošana nav pieļaujama, kā arī Anotācijā veiktā arī atsaukšanās uz “pašvaldību uzskatiem”. Tiesību aktu sagatavotājiem jāpamato savs viedoklis patstāvīgi, nevis jāatsaucas uz vārdā nenosauktām “pašvaldībām”, kuru viedokļa pamatotību sabiedrībai un ekspertiem nav iespējams izvērtēt. Anotācijā arī argumentēts, ka par lieku administratīvu slogu uzskatāma sabiedriskā apspriešana, “ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki).” Taču 17.punkts (un 13.punkts, uz kuru Noteikumi atsaucas) attiecas uz koku ciršanu ne tikai minētajos, bet arī citos gadījumos. Uzskatām, ka 17.punkta svītrošana ir pretrunā Vides aizsardzības likuma 6., 7., un 8.pantam.
Jāuzsver arī, ka Noteikumos iestrādātā atļaujas saņemšanas jēga, ir pasargāt ekoloģiskās, ainaviskās un kultūras vērtības publiskajā ārtelpā un privātīpašumos, izdarot sabiedrības interesēs pamatotus lēmumus. Anotācijā norādīts, ka Valsts kancelejas izveidotā darba grupa konstatējusi dažādas prakses un izpratnes pašvaldībās. Taču no šīs atziņas būtu jāsecina, ka šāda, vienota prakse Latvijā ir jāizveido, pirms lemt par grozījumiem esošajos koku ciršanas noteikumos un vispusīgi jāizvērtē labākā pieeja (tostarp ekoloģiskā, ainaviskā un kultūrvēsturiskā ietekme), nevis jāizvirza par absolūtu prioritāti “administratīvā sloga samazināšanu” pašvaldībām.
Iebilstam piedāvātajiem grozījumiem 5.2. punktā, jo tam nav sniegts pamatojums, tostarp iespējamo videi, ainavai un kultūrai nodarīto zaudējumu riska izvērtējums. Minētas tikai vārdā nenosauktu pašvaldību vēlmes.
17.punkta svītrošana nav pieļaujama, kā arī Anotācijā veiktā arī atsaukšanās uz “pašvaldību uzskatiem”. Tiesību aktu sagatavotājiem jāpamato savs viedoklis patstāvīgi, nevis jāatsaucas uz vārdā nenosauktām “pašvaldībām”, kuru viedokļa pamatotību sabiedrībai un ekspertiem nav iespējams izvērtēt. Anotācijā arī argumentēts, ka par lieku administratīvu slogu uzskatāma sabiedriskā apspriešana, “ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki).” Taču 17.punkts (un 13.punkts, uz kuru Noteikumi atsaucas) attiecas uz koku ciršanu ne tikai minētajos, bet arī citos gadījumos. Uzskatām, ka 17.punkta svītrošana ir pretrunā Vides aizsardzības likuma 6., 7., un 8.pantam.
10.03.2025. 11:52
Inese Kursīte
Kategoriski NAV atbalstāmi grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža". Minētie grozījumi apzināti tendēti uz mērķi novienkāršot//nonivelēt/neievērot/degradēt Vides aizsardzības likuma prasības.
Nav pieņemami ierosinātie grozījumi noteikumu 5.2. punktā, jo tiem nav norādīta pamatota argumentācija, nav veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums.
Noteikumu sagatavoto grozījumu anotācijā norādīts, ka “Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru uz 35 centimetriem.” - Netiek norādīts, kuras pašvaldības, vai šo pašvaldību ir daudz vai maz, vai ir veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums, ja pat nav noteikti šādu izvērtējumu kritēriji, kāpēc norādīts tieši līdz 35 cm celma diametrs, jo nav neviena šo pašvaldību pamatotu argumentu palielināt celma diametru tieši uz 35 centimetriem.
Kategoriski NAV atbalstāms priekšlikums Svītrot 17. punktu.
Anotācijā norādīts, ka par lieku administratīvu slogu uzskatāma sabiedriskā apspriešana, “ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki).” - Savukārt Noteikumu 17.punktā definētie nosacījumi attiecas ne tikai uz iepriekšminētajiem kokiem, bet arī uz visiem pārējiem kokiem. Izsvērta lēmuma pieņemšana par dabas vērtību - koku saglabāšanu vai nozāģēšanu ir videi/dabai ilgtermiņā nozīmīgs jautājums/apstāklis, kas nevar būt uzskatāms par lieku administratīvu slogu, līdz ar to sabiedriskā apspriešana nevar būt klasificējams administratīvais slogs, bet gan samērīgs viedokļu un interešu izvērtējums. Nav izprotami nodefinēti arī minētie “citi objektīvi apstākļi” – kādi konkrēti ir šie apstākļi un kādos gadījumos šie apstākļi var būt objektīvi.
Arī bioloģiski jauniem kokiem ir pievienotā vērtība un potenciāls, un to izciršanā patvaļa nav pieļaujama.
Līdz ar to Noteikumu 17.punktu svītrot nav pieļaujams, jo ar to tiek pārkāptas Vides aizsardzības likuma prasības.
Nav pieņemami ierosinātie grozījumi noteikumu 5.2. punktā, jo tiem nav norādīta pamatota argumentācija, nav veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums.
Noteikumu sagatavoto grozījumu anotācijā norādīts, ka “Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru uz 35 centimetriem.” - Netiek norādīts, kuras pašvaldības, vai šo pašvaldību ir daudz vai maz, vai ir veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums, ja pat nav noteikti šādu izvērtējumu kritēriji, kāpēc norādīts tieši līdz 35 cm celma diametrs, jo nav neviena šo pašvaldību pamatotu argumentu palielināt celma diametru tieši uz 35 centimetriem.
Kategoriski NAV atbalstāms priekšlikums Svītrot 17. punktu.
Anotācijā norādīts, ka par lieku administratīvu slogu uzskatāma sabiedriskā apspriešana, “ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki).” - Savukārt Noteikumu 17.punktā definētie nosacījumi attiecas ne tikai uz iepriekšminētajiem kokiem, bet arī uz visiem pārējiem kokiem. Izsvērta lēmuma pieņemšana par dabas vērtību - koku saglabāšanu vai nozāģēšanu ir videi/dabai ilgtermiņā nozīmīgs jautājums/apstāklis, kas nevar būt uzskatāms par lieku administratīvu slogu, līdz ar to sabiedriskā apspriešana nevar būt klasificējams administratīvais slogs, bet gan samērīgs viedokļu un interešu izvērtējums. Nav izprotami nodefinēti arī minētie “citi objektīvi apstākļi” – kādi konkrēti ir šie apstākļi un kādos gadījumos šie apstākļi var būt objektīvi.
Arī bioloģiski jauniem kokiem ir pievienotā vērtība un potenciāls, un to izciršanā patvaļa nav pieļaujama.
Līdz ar to Noteikumu 17.punktu svītrot nav pieļaujams, jo ar to tiek pārkāptas Vides aizsardzības likuma prasības.
10.03.2025. 15:30
Kārlis Krēķis - Pilsēta cilvēkiem
Neatbalstu šos grozījumus. Jau patlaban pašvaldībās un īpaši Rīgā tiek nocirsts vairāk koku, nekā iestādīts. Piedevām ciršanas atļauja maksā daudzas reizes lētāk, nekā iestādīt jaunu koku. Jānocērt trīs līdz pieci koki, lai iestādītu vienu. Tas ir pilnībā pret sabiedrības interesēm tiesībām dzīvot veselīgi un droši.
Varbūt iespējams noteikt kādu atšķirību starp lauku saimniecībām un tādām pilsētām kā Rīgu.
Varbūt iespējams noteikt kādu atšķirību starp lauku saimniecībām un tādām pilsētām kā Rīgu.
10.03.2025. 20:47
Fiziska persona
Kategoriski neatbalstu, tá jebkura privàtmàju teritorija draud plikt bez kokiem, apdraudot gan putnu sugas, gan visu pàrèjo.
10.03.2025. 20:58
Daiga Strēle sertificēta kokkope un kokkopju programmas pasniedzēja
4.6. punkts
alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki), izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks;
Komentārs: Noteikuma punktā koka rinda tiek definēta kā alejas fragments, taču nav noteikts, no cik kokiem divās paralēlās rindās, kuras atdala ceļa brauktuve, veidojas aleja.
Aicinām vienoties un izstrādāt precīzu koku alejas definīciju.
5.1. punkts
augļu kokus;
Komentārs: Noteikumos nav sniegta skaidra augļkoka definīcija.
Ieteikums: Izveidot kokaugu sarakstu ar sugām, kas tiek klasificētas kā augļkoki un kuru ciršanai nav nepieciešama atļauja.
5.2. punkts
kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;/ Šīs izmaiņas var rosināt zemes īpašniekus audzēt lielākus kokus, ko neierobežos caurmēra vai atļauju izmaksu parametri.
Komentārs: Šis punkts ir pretrunā ar noteikumu anotācijā sniegto pamatojumu. Anotācijā norādīts, ka koki ar šādu stumbra diametru “..nav lielas dimensijas vērtīgi koki”. Vēršam uzmanību, ka koka ar šādiem parametriem iegāde stādaudzētavā izmaksā no 9500 EUR (bez PVN). Nepiekrītam viedoklim, ka aptuveni 7 metrus augsti un 3 metrus plati koki ir mazvērtīgi.
Priekšlikums: Saglabāt spēkā esošajos noteikumos noteikto minimālo koka stumbra diametra parametru – 20 cm.
5.8. punkts
ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;
Komentārs: Palielinot parametru, no kura nepieciešama ciršanas atļauja, un atļaujot īpašniekam veikt koku nociršanu bez saskaņošanas ar vietējās pašvaldības atbildīgo departamentu, ciršanas atļauju saskaņošana pilsētu un ciemu teritorijās faktiski vairs nebūtu nepieciešama. Turklāt, palielinot celma diametra kritēriju un atceļot prasību saskaņot koku ciršanu aizsargjoslās, ceļa nomalēs un privātās, slēgtās teritorijās, būtiski palielinās risks straujai koku skaita samazināšanai pilsētvidē ārpus parkiem un skvēriem.
Priekšlikums: Šo punktu dzēst ārā.
13. punkts
Pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju:
13.2 punkts
Atteikums izsniegt atļauju satur argumentētu informāciju par konkrētā koka nozīmīgumu kāpēc tā nociršana nav atļauta vai nav aizstājama ar koka iestādīšanu vietā.
Komentārs: Noteikumu anotācijā norādīts, ka pašvaldību prakse šobrīd atšķiras, piemēram, attiecībā uz “koku nozīmīguma” interpretāciju. Tomēr 13. un 13.² punkts neparedz risinājumu šo atšķirību novēršanai.
Priekšlikums: Izstrādāt vienotas vadlīnijas, terminu skaidrojumus un definīcijas, lai mazinātu iespēju pašvaldībām atšķirīgi interpretēt noteikumus pēc saviem ieskatiem.
25.2. punkts
cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta tīša mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai;
Komentārs: Nav skaidri definēta tīšas koku bojāšanas identificēšana un kritēriji tās noteikšanai. Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. RD-24-276-sn, 8. punktā ir sniegta koka bojājuma definīcija.
Priekšlikums: Ņemt vērā Rīgas domes sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izstrādāto skaidrojumu par koku bojāšanu un integrēt to noteikumos.
25.7. punkts
ja koku ciršanu kompensē ar jauna koka iestādīšanu, ja pašvaldība saistošajos noteikumos ir noteikusi kārtību.
Komentārs: Šāds priekšlikums var tikai daļēji kompensēt lielu dimensiju vērtīgu koku nociršanu. Tomēr katra pašvaldība to var interpretēt atšķirīgi, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ainavu un ekoloģiju kopumā.
Priekšlikums: Noteikumos iekļaut kompensējamā koka kritērijus kā pielikumu, lai nodrošinātu vienotu un skaidru interpretāciju.
3. pielikums
Komentārs: Aprēķina bāzes cenas koeficients - 50, būtu jābūt vidēji viena aizvietojama koka vērtībai līdzīgā izmērā.
Priekšlikums: sadalīt bāzes koeficientu vairākās gradācijās pēc stumbra caurmēriem vai palielināt bāzes koefientu.
Anotācijas aprakstā ir minēts, ka nav veikts izvērtējums alternatīviem risinājumiem un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Līdz ar to šo noteikumu jauno redakciju nav vērts pieņemt un ir jāveic šie divi galvenie izvērtējumi, pēc kuriem var veikt noteikumu grozījumus.
.
alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki), izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks;
Komentārs: Noteikuma punktā koka rinda tiek definēta kā alejas fragments, taču nav noteikts, no cik kokiem divās paralēlās rindās, kuras atdala ceļa brauktuve, veidojas aleja.
Aicinām vienoties un izstrādāt precīzu koku alejas definīciju.
5.1. punkts
augļu kokus;
Komentārs: Noteikumos nav sniegta skaidra augļkoka definīcija.
Ieteikums: Izveidot kokaugu sarakstu ar sugām, kas tiek klasificētas kā augļkoki un kuru ciršanai nav nepieciešama atļauja.
5.2. punkts
kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;/ Šīs izmaiņas var rosināt zemes īpašniekus audzēt lielākus kokus, ko neierobežos caurmēra vai atļauju izmaksu parametri.
Komentārs: Šis punkts ir pretrunā ar noteikumu anotācijā sniegto pamatojumu. Anotācijā norādīts, ka koki ar šādu stumbra diametru “..nav lielas dimensijas vērtīgi koki”. Vēršam uzmanību, ka koka ar šādiem parametriem iegāde stādaudzētavā izmaksā no 9500 EUR (bez PVN). Nepiekrītam viedoklim, ka aptuveni 7 metrus augsti un 3 metrus plati koki ir mazvērtīgi.
Priekšlikums: Saglabāt spēkā esošajos noteikumos noteikto minimālo koka stumbra diametra parametru – 20 cm.
5.8. punkts
ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;
Komentārs: Palielinot parametru, no kura nepieciešama ciršanas atļauja, un atļaujot īpašniekam veikt koku nociršanu bez saskaņošanas ar vietējās pašvaldības atbildīgo departamentu, ciršanas atļauju saskaņošana pilsētu un ciemu teritorijās faktiski vairs nebūtu nepieciešama. Turklāt, palielinot celma diametra kritēriju un atceļot prasību saskaņot koku ciršanu aizsargjoslās, ceļa nomalēs un privātās, slēgtās teritorijās, būtiski palielinās risks straujai koku skaita samazināšanai pilsētvidē ārpus parkiem un skvēriem.
Priekšlikums: Šo punktu dzēst ārā.
13. punkts
Pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju:
13.2 punkts
Atteikums izsniegt atļauju satur argumentētu informāciju par konkrētā koka nozīmīgumu kāpēc tā nociršana nav atļauta vai nav aizstājama ar koka iestādīšanu vietā.
Komentārs: Noteikumu anotācijā norādīts, ka pašvaldību prakse šobrīd atšķiras, piemēram, attiecībā uz “koku nozīmīguma” interpretāciju. Tomēr 13. un 13.² punkts neparedz risinājumu šo atšķirību novēršanai.
Priekšlikums: Izstrādāt vienotas vadlīnijas, terminu skaidrojumus un definīcijas, lai mazinātu iespēju pašvaldībām atšķirīgi interpretēt noteikumus pēc saviem ieskatiem.
25.2. punkts
cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta tīša mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai;
Komentārs: Nav skaidri definēta tīšas koku bojāšanas identificēšana un kritēriji tās noteikšanai. Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. RD-24-276-sn, 8. punktā ir sniegta koka bojājuma definīcija.
Priekšlikums: Ņemt vērā Rīgas domes sadarbībā ar nozares pārstāvjiem izstrādāto skaidrojumu par koku bojāšanu un integrēt to noteikumos.
25.7. punkts
ja koku ciršanu kompensē ar jauna koka iestādīšanu, ja pašvaldība saistošajos noteikumos ir noteikusi kārtību.
Komentārs: Šāds priekšlikums var tikai daļēji kompensēt lielu dimensiju vērtīgu koku nociršanu. Tomēr katra pašvaldība to var interpretēt atšķirīgi, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas ainavu un ekoloģiju kopumā.
Priekšlikums: Noteikumos iekļaut kompensējamā koka kritērijus kā pielikumu, lai nodrošinātu vienotu un skaidru interpretāciju.
3. pielikums
Komentārs: Aprēķina bāzes cenas koeficients - 50, būtu jābūt vidēji viena aizvietojama koka vērtībai līdzīgā izmērā.
Priekšlikums: sadalīt bāzes koeficientu vairākās gradācijās pēc stumbra caurmēriem vai palielināt bāzes koefientu.
Anotācijas aprakstā ir minēts, ka nav veikts izvērtējums alternatīviem risinājumiem un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Līdz ar to šo noteikumu jauno redakciju nav vērts pieņemt un ir jāveic šie divi galvenie izvērtējumi, pēc kuriem var veikt noteikumu grozījumus.
.
11.03.2025. 01:02
Gvido Leiburgs - Gvido Leiburgs, arborists, dendrologs, dārznieks, dabas eksperts, skolotājs
Izstrādātais noteikumu projekts ir nepilnīgs. Satur arī birokrātiju samazinošus ierosinājumus, bet vienlaicīgi arī kopumā sabiedrībai nevēlamas izmaiņas, kas negatīvi ietekmēs ainavu un koku stāvokli ārpus meža. Anotācija satur arī neatbilstošu un nepatiesu informāciju.
Netabalstu izstrādātos grozījumus! Profesionāļi jāaicina uz klātienes diskusiju! Turklāt ZM šos noteikumu grozījumus virzīja klusām ar nozarēm nekonsultējoties. Tā nav laba sabiedrības pārvaldes prakse.
Netabalstu izstrādātos grozījumus! Profesionāļi jāaicina uz klātienes diskusiju! Turklāt ZM šos noteikumu grozījumus virzīja klusām ar nozarēm nekonsultējoties. Tā nav laba sabiedrības pārvaldes prakse.
11.03.2025. 08:16
Uģis Šmits - Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrība
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrība ir iepazinusies ar izstrādāto
grozījumu likumprojektu MK noteikumiem Nr. 309 un secina, ka lai arī tajā
ir virkne konstruktīvu priekšlikumu, kas arī palīdzētu mazināt
administratīvo slogu, tomēr ir vairāki sensitīvi punkti, kas rada nopietnu
satraukumu.
Dīvains un maldinošs ir anotācijas apraksts: “Papildus tam, šobrīd sanāk,
ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu
atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes
augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos
kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.”
No anotācijas apraksta izriet, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem
(jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), kas ir nonsenss pēc būtības. Jo lielāki
ir koki, jo vairāk tiem ir lapas un tie aktīvāk iesaistās mikroklimata un
klimata regulēšanā. Koki nav gluži salīdzināmi, piemēram, ar veciem
āboliem vai veciem cilvēkiem, pēdējos taču arī neatzīstam par
mazvērtīgiem. Koku attīstība nav lineāra, bet vecu koku gadījumā var būt
arī cikliska, koki var pašatjaunoties. Koku ekoloģiskā vērtība un
ekosistēmas pakalpojumu apjoms palielinās tiem pieaugot, attiecīgi lielāki
zaudējumi ir, ja cērt vecākus kokus. Zinot, ka koki var sasniegt vecumu,
kas mērāms gadu simtos un tūkstošos, ir absurdi pieņemt, ka 0,35 m
celma diametrs atspoguļo “vidējo koku”.
Anotācijas sastādītājiem nav vispār nekādas izpratnes par kokiem ārpus
meža. Piemēram, detalizēta koku izpēte Viesturdārzā (SIA KOKU
EKSPERTS 2024.) norāda, ka visu koku, tai skaitā ietverot arī jaunstādītos,
vidējais stumbru diametrs h 1,3 m ir 0,49 m, bet Kanālmalas apstādījumos
(SIA KOKU EKSPERTS 2024.) 0,53 m, attiecīgi celmu diametri ir 0,6-0,8 m.
Interesanti, ka likumprojekta anotācijā sadaļā “Projekta izstrādē iesaistītās
institūcijas un sabiedrības līdzdalības process” sabiedrības līdzdalība uz šo
tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu
sabiedrību. Nav vērtētas horizontālās ietekmes, kuras ietekmē šīs
likumprojekta izmaiņas:
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības ieskatā šīs MK noteikumu izmaiņas
var atstāt ne tikai graujošu ietekmi uz ainavu un vides kvalitāti, cilvēku
veselību ilgtermiņā, bet arī ir prognozējamas negatīvas finansiālas sekas
uz nozari, īpaši uz koku novērtēšanas jomu.
Ir pamatotas aizdomas, ka pilsētās, kur koku stādīšana tiek finansēta no
nocirsto koku kompensācijas koku ciršanas atļauju izsniegšanas gadījumā,
finansiālā ietekme būs būtiska, īpaši 5.8. punkta grozījumi, kā
rezultātā būs mazāk jauno koku, ko kā mērķi uzsver likumprojekta autori.
Līdz ar to likumprojektā šis būtiskais aspekts vispār nav vērtēts.
Zemāk uzskaitīti tie MK noteikumu Nr. 309 grozījumu projekta
punkti, kuri visnegatīvāk ietekmēs kokus, vidi un apkārtējās vides
kvalitāti:
Vecā redakcija:
4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;
Jaunā redakcija:
"4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki),
izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks; ".
Svītrot 4.7. apakšpunktu.
Komentāri:
1. Koki ceļa malās jeb autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslās, kuru
minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir 9,5 -25 m (LR
likums Par autoceļiem) ietver plašas zaļās zonas, kurās de facto
aug koki, šajās zonās ir Latvijai raksturīgie rindveida koku
stādījumi un alejas.
2. Kāpēc 8 koki, sākam ar 5 gab.
3. Jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem
un jānoņem: …izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus
cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk
pilnībā atbrīvotos no kokiem (trūkst motivācija un pastāv
aizspriedumi) un atdotu to visu zāģētājiem un šķeldas ražotājiem.
Vēljoprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir
bīstami, neskatoties uz to, ka atbildība par iebraukšanu kokos ir
jāuzņemas autovadītājiem. Riski veidojas, lietojot auto bez
atbilstošas kategorijas autovadītāja apliecības, braucot apreibinošu
vielu iespaidā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, nenovērtējot
ceļa reālo stāvokli un savas prasmes vai novēršoties no ceļa, lietojot
mobilo tālruni. Valsts policija ar faktiem par CSN nevar apstiprināt
pretējo, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to
iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut
aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku
varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”.
Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras
noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti,
kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi
vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības
interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti.
Cik zināms LVC ir izstrādātas vadlīnijas koku aizsardzībai uz
autoceļiem, ja ir atsauce uz tām vai pienākums tās ievērot,
šo regulējumu var pārskatīt.
4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku
skaitam plašās teritorijās ap ceļiem!
Priekšlikums redakcijai:
4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz pieci koki) (arī
tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā).
Vecā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
Jaunā redakcija:
"5 . Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas
koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Komentāri:
1. Būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Anotācijā minēts,
atbilstoši korekcijas tabulām 35 celma atbilst 24-26 cm krūšu
augstumā (h 1,3 m), bet tā nav gluži taisnība, faktiski tie ir 26-
32 cm, atkarība no sugas. Šeit jāņem vērā, ka veidaugstumu
pārrēķina tabulas prof. R.Ozoliņš izstrādājis atsevišķām meža
sugām, bet ne visam 1. pielikuma kokaugu sarakstam. Pārrēķinot
apkārtmēru h 1. 3 m, tas sanāk < 1 m!
2. Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.
5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nsamazinās
administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar
ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309
tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju
rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir
iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.
Priekšlikums redakcijai:
5.2. kokus, kuru caurmērs h 1,3 m ir mazāks par 20 centimetriem
(celma caurmērs ir mazāks par 25 centimetriem);
Vecā redakcija:
5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku
audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Jaunā redakcija:
5.3. kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir
aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Komentāri:
1. Jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē
cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti
plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav
pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākā daļā zemju pārklājas dažāds
aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis
arhitektiem, ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu
uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!
Priekšlikums redakcijai:
kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju, autoceļiem un
dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu
likuma 61.pantā minētos kokus
Vecā redakcija:
5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību
vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un
informēta pašvaldība;
Jaunā redakcija:
5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību,
cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi
situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
Komentāri:
1. Kopumā it kā saprotama iecere papildināt ar “nokaltušus kokus”,
a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne
vienmēr neatbilst patiesībai.
2. Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs
cilvēces mērķis, tad jāatceras, ka tieši par mirušās koksnes
nozīmīgumu. Jau Meža likuma Ministru kabineta noteikumi Nr.936
“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” pat meža
zemēs noteikts:
5.Mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar
putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku
rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma
diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus
kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku
ciršanu mežā.
3. Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek
aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā
vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši
aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un
nodrošināt vides drošību.
4. Konflikta situācijas iespējamība 25.2 punkta kontekstā.
5. Nokaltuši koki var būt saglabājami sekojošu iemeslu dēļ:
- tie var bioloģiskās daudzveidības objekti/ īpaši aizsarg. sugu
dzīvotnes, kam pēc fotofiksācijas un nokaltušā koka nociršanas
labvēlīgas aizsardzības stāvoklis var pasliktināties,
- lai novērstu iespējamu koku apzinātu bojājumi (urbšana,
indēšana utt.) slēpšanu,
- lai novērstu neprofesionālu lēmumu sekas, kur par nokaltušām
eglēm ziemā uzskata lapegles, nozāģē it kā nokaltušus vēlu
plaukstošu sugu kokus vai kokus, kas pilsētu apstākļos ātrāk
nomet lapas.
Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h
1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet,
ja lielāks, tad jāskaņo:
Priekšlikums redakcijai:
5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri
apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai
īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija
un informēta pašvaldība;
Vecā redakcija:
Nav
Jaunā redakcija:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Komentāri:
1. Koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments,
kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu
iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma
izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto
koku apjomu un izlietojumu,
2. Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur
tas ir pieejams.
Priekšlikums redakcijai:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Vecā redakcija:
nav
Jaunā redakcija:
5.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Komentāri:
1. Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā
teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama.
2. Ko nozīmē slēgta? Vai tā ir teritorija ar žogu, ko var aizslēgt vai
teritorija, kurai ir uzstādīta zīme privātīpašums un ieeja aizliegta?
3. Slēgta privāta teritorija (pagalmā) – faktiski sanāk, ka šī norma
attiecināma tikai uz paskaidrojošo daļu – pagalmiem, kas ir privāti
un slēdzami…..
4. Nepieciešams skaidrojums, kas ir pagalms?
5. Tomēr vissvarīgāk ir jautājums par pašu principu. Jo tikpat labi
vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē
savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir
nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu
ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz
lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu
nepamatotu koku nociršanu.
6. Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules
enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata
izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju
atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta
kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie,
kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir
visas sabiedrības atbildība, ne tikai valsts vai pašvaldības.
Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums
ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam. Un
tas ir tieši pretēji premjeres E.Siliņas izveidotās darba grupas par
birokrātijas mazināšanu ierosinājumiem, kur kļūdas pēc iekļauti arī
koku ciršanas jautājumi lobiju ietekmes rezultātā. Tāpat jānorāda,
ka minētā darba grupa lēmumus nepieņēma kopīgi, bet EM
uzklausīja un virzīja tālāk pēc viņu domām svarīgākos.
Priekšlikums redakcijai:
U.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Vecā redakcija:
20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
Jaunā redakcija:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. un 7. punktā
minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi
par neatliekamu.”
Komentāri:
1. Šis rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro
vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos
gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par
putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.
2. Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu
būvniecība.
3. Līdz ar to jau šobrīd, ja pašvaldība atzīst koka nociršanu par
neatliekamu un, ja pievienojam nacionālo interešu objektus, tas
rada pietiekamu telpu manevra iespējām un uzlabo būvniecības
procesu un mazina tehnoloģisko pārtraukumu iespējamību.
Priekšlikums redakcijai:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.”
Izmaiņu priekšlikumi 1. pielikumā:
1. Kāpēc no noteikumu 1. PIELIKUMA izņemta 1 suga baltā
robīnija/Robinia pseudoaccacia? Anotācijā DAP norāda, ka no
noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams
svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un
biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1.
novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts. Viss jau
būtu saprotams, bet tas nav attiecināms uz pilsētām, kur invazīvās
sugas papildina kokaugu sortimentu un nereti ir vienīgās, kas pacieš
pilsētu augšanas apstākļus. Tad kāpēc nav izņemta arī kalnu
kļava, papeles, saldie ķirši, sarkstošais vītols, rietumu tūja,
platlapu liepa, parastā zirgkastaņa, Eiropas dižskābardis,
Mandžūrijas riekstkoks, baltais vītols? Minētās sugas ir līdzīgās
pozīcijās un arī attiecīgos apstākļos uzrāda invazīvu sugu pazīmes.
Vai tad par invazīvām uzskatīsim pie Latvijas Mākslas muzeja
augošo skaisto kalnu kļavu, Kanālmalas robīnijas vai Raiņa bulvāra
liepas? Nav nekāda argumentēta pamata vai konsekvences šīm
izmaiņām! Turklāt baltā robīnija ir nākotnes koks klimata izmaiņu
kontekstā un pilsētās tā ir izmantojama apstādījumos, bet, protams,
saprātīgi, neļaujot attīstīties dabīgās biocenozēs.
2. Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu
priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc
tieši par šādām % vērtībām. Iegūtais rezultāts 2 cipari aiz komata
(piemēram, rietumu tūjai bija 0,90 m, plāno palielināt uz 1,35 m), kā
tas uzlabos administratīvo darbu? Vai būs vieglāk uzmērīt vai
atcerēties šo skaitli? Jā, samazināsies koku skaits, kuram
nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku
skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.
3. Neviens nav vērsies Latvijas Dendrologu biedrībā, izstrādājot šīs
izmaiņas attiecībā uz kritērijiem pa sugām.
4. Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr.
264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos
atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai
dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība.
5. Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar:
65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.
6. Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas
Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas
speciālistus.
Izmaiņu priekšlikumi 2. pielikumā:
1. Saglabāt koka stumbra diametru h 1,3 m no sakņu kakla vai pat
pāriet uz apkārtmēru, ko lieto pilsētās, vērtējot kokus, atbilstoši
LKAB koku vērtēšanas metodikai.
2. Ar iesaistītajām pusēm organizēt tikšanos un pārspriest
izmaiņas klātienē, to attiecinot uz visu likumprojektu.
Pārējās izmaiņas MK noteikumu projektā Nr. 309 ir ar mazāku negatīvu
ietekmi uz kokiem, pieņemamas vai vēlamas.
LKAB ieskatā pašreizējā redakcijā likumprojekts nav virzāms uz
apstiprināšanu.Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrība ir iepazinusies ar izstrādāto
grozījumu likumprojektu MK noteikumiem Nr. 309 un secina, ka lai arī tajā
ir virkne konstruktīvu priekšlikumu, kas arī palīdzētu mazināt
administratīvo slogu, tomēr ir vairāki sensitīvi punkti, kas rada nopietnu
satraukumu.
Dīvains un maldinošs ir anotācijas apraksts: “Papildus tam, šobrīd sanāk,
ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu
atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes
augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos
kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.”
No anotācijas apraksta izriet, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem
(jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), kas ir nonsenss pēc būtības. Jo lielāki
ir koki, jo vairāk tiem ir lapas un tie aktīvāk iesaistās mikroklimata un
klimata regulēšanā. Koki nav gluži salīdzināmi, piemēram, ar veciem
āboliem vai veciem cilvēkiem, pēdējos taču arī neatzīstam par
mazvērtīgiem. Koku attīstība nav lineāra, bet vecu koku gadījumā var būt
arī cikliska, koki var pašatjaunoties. Koku ekoloģiskā vērtība un
ekosistēmas pakalpojumu apjoms palielinās tiem pieaugot, attiecīgi lielāki
zaudējumi ir, ja cērt vecākus kokus. Zinot, ka koki var sasniegt vecumu,
kas mērāms gadu simtos un tūkstošos, ir absurdi pieņemt, ka 0,35 m
celma diametrs atspoguļo “vidējo koku”.
Anotācijas sastādītājiem nav vispār nekādas izpratnes par kokiem ārpus
meža. Piemēram, detalizēta koku izpēte Viesturdārzā (SIA KOKU
EKSPERTS 2024.) norāda, ka visu koku, tai skaitā ietverot arī jaunstādītos,
vidējais stumbru diametrs h 1,3 m ir 0,49 m, bet Kanālmalas apstādījumos
(SIA KOKU EKSPERTS 2024.) 0,53 m, attiecīgi celmu diametri ir 0,6-0,8 m.
Interesanti, ka likumprojekta anotācijā sadaļā “Projekta izstrādē iesaistītās
institūcijas un sabiedrības līdzdalības process” sabiedrības līdzdalība uz šo
tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu
sabiedrību. Nav vērtētas horizontālās ietekmes, kuras ietekmē šīs
likumprojekta izmaiņas:
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības ieskatā šīs MK noteikumu izmaiņas
var atstāt ne tikai graujošu ietekmi uz ainavu un vides kvalitāti, cilvēku
veselību ilgtermiņā, bet arī ir prognozējamas negatīvas finansiālas sekas
uz nozari, īpaši uz koku novērtēšanas jomu.
Ir pamatotas aizdomas, ka pilsētās, kur koku stādīšana tiek finansēta no
nocirsto koku kompensācijas koku ciršanas atļauju izsniegšanas gadījumā,
finansiālā ietekme būs būtiska, īpaši 5.8. punkta grozījumi, kā
rezultātā būs mazāk jauno koku, ko kā mērķi uzsver likumprojekta autori.
Līdz ar to likumprojektā šis būtiskais aspekts vispār nav vērtēts.
Zemāk uzskaitīti tie MK noteikumu Nr. 309 grozījumu projekta
punkti, kuri visnegatīvāk ietekmēs kokus, vidi un apkārtējās vides
kvalitāti:
Vecā redakcija:
4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;
Jaunā redakcija:
"4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki),
izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks; ".
Svītrot 4.7. apakšpunktu.
Komentāri:
1. Koki ceļa malās jeb autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslās, kuru
minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir 9,5 -25 m (LR
likums Par autoceļiem) ietver plašas zaļās zonas, kurās de facto
aug koki, šajās zonās ir Latvijai raksturīgie rindveida koku
stādījumi un alejas.
2. Kāpēc 8 koki, sākam ar 5 gab.
3. Jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem
un jānoņem: …izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus
cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk
pilnībā atbrīvotos no kokiem (trūkst motivācija un pastāv
aizspriedumi) un atdotu to visu zāģētājiem un šķeldas ražotājiem.
Vēljoprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir
bīstami, neskatoties uz to, ka atbildība par iebraukšanu kokos ir
jāuzņemas autovadītājiem. Riski veidojas, lietojot auto bez
atbilstošas kategorijas autovadītāja apliecības, braucot apreibinošu
vielu iespaidā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, nenovērtējot
ceļa reālo stāvokli un savas prasmes vai novēršoties no ceļa, lietojot
mobilo tālruni. Valsts policija ar faktiem par CSN nevar apstiprināt
pretējo, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to
iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut
aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku
varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”.
Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras
noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti,
kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi
vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības
interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti.
Cik zināms LVC ir izstrādātas vadlīnijas koku aizsardzībai uz
autoceļiem, ja ir atsauce uz tām vai pienākums tās ievērot,
šo regulējumu var pārskatīt.
4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku
skaitam plašās teritorijās ap ceļiem!
Priekšlikums redakcijai:
4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz pieci koki) (arī
tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā).
Vecā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
Jaunā redakcija:
"5 . Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas
koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Komentāri:
1. Būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Anotācijā minēts,
atbilstoši korekcijas tabulām 35 celma atbilst 24-26 cm krūšu
augstumā (h 1,3 m), bet tā nav gluži taisnība, faktiski tie ir 26-
32 cm, atkarība no sugas. Šeit jāņem vērā, ka veidaugstumu
pārrēķina tabulas prof. R.Ozoliņš izstrādājis atsevišķām meža
sugām, bet ne visam 1. pielikuma kokaugu sarakstam. Pārrēķinot
apkārtmēru h 1. 3 m, tas sanāk < 1 m!
2. Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.
5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nsamazinās
administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar
ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309
tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju
rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir
iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.
Priekšlikums redakcijai:
5.2. kokus, kuru caurmērs h 1,3 m ir mazāks par 20 centimetriem
(celma caurmērs ir mazāks par 25 centimetriem);
Vecā redakcija:
5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku
audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Jaunā redakcija:
5.3. kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir
aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Komentāri:
1. Jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē
cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti
plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav
pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākā daļā zemju pārklājas dažāds
aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis
arhitektiem, ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu
uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!
Priekšlikums redakcijai:
kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju, autoceļiem un
dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu
likuma 61.pantā minētos kokus
Vecā redakcija:
5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību
vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un
informēta pašvaldība;
Jaunā redakcija:
5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību,
cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi
situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
Komentāri:
1. Kopumā it kā saprotama iecere papildināt ar “nokaltušus kokus”,
a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne
vienmēr neatbilst patiesībai.
2. Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs
cilvēces mērķis, tad jāatceras, ka tieši par mirušās koksnes
nozīmīgumu. Jau Meža likuma Ministru kabineta noteikumi Nr.936
“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” pat meža
zemēs noteikts:
5.Mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar
putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku
rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma
diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus
kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku
ciršanu mežā.
3. Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek
aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā
vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši
aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un
nodrošināt vides drošību.
4. Konflikta situācijas iespējamība 25.2 punkta kontekstā.
5. Nokaltuši koki var būt saglabājami sekojošu iemeslu dēļ:
- tie var bioloģiskās daudzveidības objekti/ īpaši aizsarg. sugu
dzīvotnes, kam pēc fotofiksācijas un nokaltušā koka nociršanas
labvēlīgas aizsardzības stāvoklis var pasliktināties,
- lai novērstu iespējamu koku apzinātu bojājumi (urbšana,
indēšana utt.) slēpšanu,
- lai novērstu neprofesionālu lēmumu sekas, kur par nokaltušām
eglēm ziemā uzskata lapegles, nozāģē it kā nokaltušus vēlu
plaukstošu sugu kokus vai kokus, kas pilsētu apstākļos ātrāk
nomet lapas.
Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h
1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet,
ja lielāks, tad jāskaņo:
Priekšlikums redakcijai:
5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri
apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai
īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija
un informēta pašvaldība;
Vecā redakcija:
Nav
Jaunā redakcija:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Komentāri:
1. Koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments,
kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu
iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma
izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto
koku apjomu un izlietojumu,
2. Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur
tas ir pieejams.
Priekšlikums redakcijai:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Vecā redakcija:
nav
Jaunā redakcija:
5.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Komentāri:
1. Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā
teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama.
2. Ko nozīmē slēgta? Vai tā ir teritorija ar žogu, ko var aizslēgt vai
teritorija, kurai ir uzstādīta zīme privātīpašums un ieeja aizliegta?
3. Slēgta privāta teritorija (pagalmā) – faktiski sanāk, ka šī norma
attiecināma tikai uz paskaidrojošo daļu – pagalmiem, kas ir privāti
un slēdzami…..
4. Nepieciešams skaidrojums, kas ir pagalms?
5. Tomēr vissvarīgāk ir jautājums par pašu principu. Jo tikpat labi
vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē
savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir
nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu
ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz
lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu
nepamatotu koku nociršanu.
6. Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules
enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata
izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju
atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta
kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie,
kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir
visas sabiedrības atbildība, ne tikai valsts vai pašvaldības.
Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums
ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam. Un
tas ir tieši pretēji premjeres E.Siliņas izveidotās darba grupas par
birokrātijas mazināšanu ierosinājumiem, kur kļūdas pēc iekļauti arī
koku ciršanas jautājumi lobiju ietekmes rezultātā. Tāpat jānorāda,
ka minētā darba grupa lēmumus nepieņēma kopīgi, bet EM
uzklausīja un virzīja tālāk pēc viņu domām svarīgākos.
Priekšlikums redakcijai:
U.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Vecā redakcija:
20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
Jaunā redakcija:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. un 7. punktā
minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi
par neatliekamu.”
Komentāri:
1. Šis rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro
vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos
gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par
putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.
2. Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu
būvniecība.
3. Līdz ar to jau šobrīd, ja pašvaldība atzīst koka nociršanu par
neatliekamu un, ja pievienojam nacionālo interešu objektus, tas
rada pietiekamu telpu manevra iespējām un uzlabo būvniecības
procesu un mazina tehnoloģisko pārtraukumu iespējamību.
Priekšlikums redakcijai:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.”
Izmaiņu priekšlikumi 1. pielikumā:
1. Kāpēc no noteikumu 1. PIELIKUMA izņemta 1 suga baltā
robīnija/Robinia pseudoaccacia? Anotācijā DAP norāda, ka no
noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams
svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un
biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1.
novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts. Viss jau
būtu saprotams, bet tas nav attiecināms uz pilsētām, kur invazīvās
sugas papildina kokaugu sortimentu un nereti ir vienīgās, kas pacieš
pilsētu augšanas apstākļus. Tad kāpēc nav izņemta arī kalnu
kļava, papeles, saldie ķirši, sarkstošais vītols, rietumu tūja,
platlapu liepa, parastā zirgkastaņa, Eiropas dižskābardis,
Mandžūrijas riekstkoks, baltais vītols? Minētās sugas ir līdzīgās
pozīcijās un arī attiecīgos apstākļos uzrāda invazīvu sugu pazīmes.
Vai tad par invazīvām uzskatīsim pie Latvijas Mākslas muzeja
augošo skaisto kalnu kļavu, Kanālmalas robīnijas vai Raiņa bulvāra
liepas? Nav nekāda argumentēta pamata vai konsekvences šīm
izmaiņām! Turklāt baltā robīnija ir nākotnes koks klimata izmaiņu
kontekstā un pilsētās tā ir izmantojama apstādījumos, bet, protams,
saprātīgi, neļaujot attīstīties dabīgās biocenozēs.
2. Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu
priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc
tieši par šādām % vērtībām. Iegūtais rezultāts 2 cipari aiz komata
(piemēram, rietumu tūjai bija 0,90 m, plāno palielināt uz 1,35 m), kā
tas uzlabos administratīvo darbu? Vai būs vieglāk uzmērīt vai
atcerēties šo skaitli? Jā, samazināsies koku skaits, kuram
nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku
skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.
3. Neviens nav vērsies Latvijas Dendrologu biedrībā, izstrādājot šīs
izmaiņas attiecībā uz kritērijiem pa sugām.
4. Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr.
264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos
atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai
dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība.
5. Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar:
65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.
6. Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas
Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas
speciālistus.
Izmaiņu priekšlikumi 2. pielikumā:
1. Saglabāt koka stumbra diametru h 1,3 m no sakņu kakla vai pat
pāriet uz apkārtmēru, ko lieto pilsētās, vērtējot kokus, atbilstoši
LKAB koku vērtēšanas metodikai.
2. Ar iesaistītajām pusēm organizēt tikšanos un pārspriest
izmaiņas klātienē, to attiecinot uz visu likumprojektu.
Pārējās izmaiņas MK noteikumu projektā Nr. 309 ir ar mazāku negatīvu
ietekmi uz kokiem, pieņemamas vai vēlamas.
LKAB ieskatā pašreizējā redakcijā likumprojekts nav virzāms uz
apstiprināšanu.
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs
U.Šmits
grozījumu likumprojektu MK noteikumiem Nr. 309 un secina, ka lai arī tajā
ir virkne konstruktīvu priekšlikumu, kas arī palīdzētu mazināt
administratīvo slogu, tomēr ir vairāki sensitīvi punkti, kas rada nopietnu
satraukumu.
Dīvains un maldinošs ir anotācijas apraksts: “Papildus tam, šobrīd sanāk,
ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu
atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes
augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos
kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.”
No anotācijas apraksta izriet, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem
(jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), kas ir nonsenss pēc būtības. Jo lielāki
ir koki, jo vairāk tiem ir lapas un tie aktīvāk iesaistās mikroklimata un
klimata regulēšanā. Koki nav gluži salīdzināmi, piemēram, ar veciem
āboliem vai veciem cilvēkiem, pēdējos taču arī neatzīstam par
mazvērtīgiem. Koku attīstība nav lineāra, bet vecu koku gadījumā var būt
arī cikliska, koki var pašatjaunoties. Koku ekoloģiskā vērtība un
ekosistēmas pakalpojumu apjoms palielinās tiem pieaugot, attiecīgi lielāki
zaudējumi ir, ja cērt vecākus kokus. Zinot, ka koki var sasniegt vecumu,
kas mērāms gadu simtos un tūkstošos, ir absurdi pieņemt, ka 0,35 m
celma diametrs atspoguļo “vidējo koku”.
Anotācijas sastādītājiem nav vispār nekādas izpratnes par kokiem ārpus
meža. Piemēram, detalizēta koku izpēte Viesturdārzā (SIA KOKU
EKSPERTS 2024.) norāda, ka visu koku, tai skaitā ietverot arī jaunstādītos,
vidējais stumbru diametrs h 1,3 m ir 0,49 m, bet Kanālmalas apstādījumos
(SIA KOKU EKSPERTS 2024.) 0,53 m, attiecīgi celmu diametri ir 0,6-0,8 m.
Interesanti, ka likumprojekta anotācijā sadaļā “Projekta izstrādē iesaistītās
institūcijas un sabiedrības līdzdalības process” sabiedrības līdzdalība uz šo
tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu
sabiedrību. Nav vērtētas horizontālās ietekmes, kuras ietekmē šīs
likumprojekta izmaiņas:
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības ieskatā šīs MK noteikumu izmaiņas
var atstāt ne tikai graujošu ietekmi uz ainavu un vides kvalitāti, cilvēku
veselību ilgtermiņā, bet arī ir prognozējamas negatīvas finansiālas sekas
uz nozari, īpaši uz koku novērtēšanas jomu.
Ir pamatotas aizdomas, ka pilsētās, kur koku stādīšana tiek finansēta no
nocirsto koku kompensācijas koku ciršanas atļauju izsniegšanas gadījumā,
finansiālā ietekme būs būtiska, īpaši 5.8. punkta grozījumi, kā
rezultātā būs mazāk jauno koku, ko kā mērķi uzsver likumprojekta autori.
Līdz ar to likumprojektā šis būtiskais aspekts vispār nav vērtēts.
Zemāk uzskaitīti tie MK noteikumu Nr. 309 grozījumu projekta
punkti, kuri visnegatīvāk ietekmēs kokus, vidi un apkārtējās vides
kvalitāti:
Vecā redakcija:
4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;
Jaunā redakcija:
"4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki),
izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks; ".
Svītrot 4.7. apakšpunktu.
Komentāri:
1. Koki ceļa malās jeb autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslās, kuru
minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir 9,5 -25 m (LR
likums Par autoceļiem) ietver plašas zaļās zonas, kurās de facto
aug koki, šajās zonās ir Latvijai raksturīgie rindveida koku
stādījumi un alejas.
2. Kāpēc 8 koki, sākam ar 5 gab.
3. Jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem
un jānoņem: …izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus
cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk
pilnībā atbrīvotos no kokiem (trūkst motivācija un pastāv
aizspriedumi) un atdotu to visu zāģētājiem un šķeldas ražotājiem.
Vēljoprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir
bīstami, neskatoties uz to, ka atbildība par iebraukšanu kokos ir
jāuzņemas autovadītājiem. Riski veidojas, lietojot auto bez
atbilstošas kategorijas autovadītāja apliecības, braucot apreibinošu
vielu iespaidā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, nenovērtējot
ceļa reālo stāvokli un savas prasmes vai novēršoties no ceļa, lietojot
mobilo tālruni. Valsts policija ar faktiem par CSN nevar apstiprināt
pretējo, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to
iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut
aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku
varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”.
Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras
noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti,
kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi
vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības
interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti.
Cik zināms LVC ir izstrādātas vadlīnijas koku aizsardzībai uz
autoceļiem, ja ir atsauce uz tām vai pienākums tās ievērot,
šo regulējumu var pārskatīt.
4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku
skaitam plašās teritorijās ap ceļiem!
Priekšlikums redakcijai:
4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz pieci koki) (arī
tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā).
Vecā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
Jaunā redakcija:
"5 . Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas
koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Komentāri:
1. Būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Anotācijā minēts,
atbilstoši korekcijas tabulām 35 celma atbilst 24-26 cm krūšu
augstumā (h 1,3 m), bet tā nav gluži taisnība, faktiski tie ir 26-
32 cm, atkarība no sugas. Šeit jāņem vērā, ka veidaugstumu
pārrēķina tabulas prof. R.Ozoliņš izstrādājis atsevišķām meža
sugām, bet ne visam 1. pielikuma kokaugu sarakstam. Pārrēķinot
apkārtmēru h 1. 3 m, tas sanāk < 1 m!
2. Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.
5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nsamazinās
administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar
ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309
tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju
rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir
iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.
Priekšlikums redakcijai:
5.2. kokus, kuru caurmērs h 1,3 m ir mazāks par 20 centimetriem
(celma caurmērs ir mazāks par 25 centimetriem);
Vecā redakcija:
5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku
audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Jaunā redakcija:
5.3. kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir
aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Komentāri:
1. Jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē
cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti
plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav
pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākā daļā zemju pārklājas dažāds
aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis
arhitektiem, ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu
uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!
Priekšlikums redakcijai:
kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju, autoceļiem un
dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu
likuma 61.pantā minētos kokus
Vecā redakcija:
5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību
vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un
informēta pašvaldība;
Jaunā redakcija:
5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību,
cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi
situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
Komentāri:
1. Kopumā it kā saprotama iecere papildināt ar “nokaltušus kokus”,
a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne
vienmēr neatbilst patiesībai.
2. Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs
cilvēces mērķis, tad jāatceras, ka tieši par mirušās koksnes
nozīmīgumu. Jau Meža likuma Ministru kabineta noteikumi Nr.936
“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” pat meža
zemēs noteikts:
5.Mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar
putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku
rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma
diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus
kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku
ciršanu mežā.
3. Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek
aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā
vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši
aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un
nodrošināt vides drošību.
4. Konflikta situācijas iespējamība 25.2 punkta kontekstā.
5. Nokaltuši koki var būt saglabājami sekojošu iemeslu dēļ:
- tie var bioloģiskās daudzveidības objekti/ īpaši aizsarg. sugu
dzīvotnes, kam pēc fotofiksācijas un nokaltušā koka nociršanas
labvēlīgas aizsardzības stāvoklis var pasliktināties,
- lai novērstu iespējamu koku apzinātu bojājumi (urbšana,
indēšana utt.) slēpšanu,
- lai novērstu neprofesionālu lēmumu sekas, kur par nokaltušām
eglēm ziemā uzskata lapegles, nozāģē it kā nokaltušus vēlu
plaukstošu sugu kokus vai kokus, kas pilsētu apstākļos ātrāk
nomet lapas.
Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h
1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet,
ja lielāks, tad jāskaņo:
Priekšlikums redakcijai:
5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri
apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai
īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija
un informēta pašvaldība;
Vecā redakcija:
Nav
Jaunā redakcija:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Komentāri:
1. Koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments,
kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu
iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma
izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto
koku apjomu un izlietojumu,
2. Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur
tas ir pieejams.
Priekšlikums redakcijai:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Vecā redakcija:
nav
Jaunā redakcija:
5.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Komentāri:
1. Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā
teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama.
2. Ko nozīmē slēgta? Vai tā ir teritorija ar žogu, ko var aizslēgt vai
teritorija, kurai ir uzstādīta zīme privātīpašums un ieeja aizliegta?
3. Slēgta privāta teritorija (pagalmā) – faktiski sanāk, ka šī norma
attiecināma tikai uz paskaidrojošo daļu – pagalmiem, kas ir privāti
un slēdzami…..
4. Nepieciešams skaidrojums, kas ir pagalms?
5. Tomēr vissvarīgāk ir jautājums par pašu principu. Jo tikpat labi
vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē
savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir
nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu
ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz
lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu
nepamatotu koku nociršanu.
6. Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules
enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata
izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju
atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta
kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie,
kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir
visas sabiedrības atbildība, ne tikai valsts vai pašvaldības.
Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums
ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam. Un
tas ir tieši pretēji premjeres E.Siliņas izveidotās darba grupas par
birokrātijas mazināšanu ierosinājumiem, kur kļūdas pēc iekļauti arī
koku ciršanas jautājumi lobiju ietekmes rezultātā. Tāpat jānorāda,
ka minētā darba grupa lēmumus nepieņēma kopīgi, bet EM
uzklausīja un virzīja tālāk pēc viņu domām svarīgākos.
Priekšlikums redakcijai:
U.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Vecā redakcija:
20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
Jaunā redakcija:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. un 7. punktā
minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi
par neatliekamu.”
Komentāri:
1. Šis rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro
vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos
gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par
putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.
2. Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu
būvniecība.
3. Līdz ar to jau šobrīd, ja pašvaldība atzīst koka nociršanu par
neatliekamu un, ja pievienojam nacionālo interešu objektus, tas
rada pietiekamu telpu manevra iespējām un uzlabo būvniecības
procesu un mazina tehnoloģisko pārtraukumu iespējamību.
Priekšlikums redakcijai:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.”
Izmaiņu priekšlikumi 1. pielikumā:
1. Kāpēc no noteikumu 1. PIELIKUMA izņemta 1 suga baltā
robīnija/Robinia pseudoaccacia? Anotācijā DAP norāda, ka no
noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams
svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un
biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1.
novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts. Viss jau
būtu saprotams, bet tas nav attiecināms uz pilsētām, kur invazīvās
sugas papildina kokaugu sortimentu un nereti ir vienīgās, kas pacieš
pilsētu augšanas apstākļus. Tad kāpēc nav izņemta arī kalnu
kļava, papeles, saldie ķirši, sarkstošais vītols, rietumu tūja,
platlapu liepa, parastā zirgkastaņa, Eiropas dižskābardis,
Mandžūrijas riekstkoks, baltais vītols? Minētās sugas ir līdzīgās
pozīcijās un arī attiecīgos apstākļos uzrāda invazīvu sugu pazīmes.
Vai tad par invazīvām uzskatīsim pie Latvijas Mākslas muzeja
augošo skaisto kalnu kļavu, Kanālmalas robīnijas vai Raiņa bulvāra
liepas? Nav nekāda argumentēta pamata vai konsekvences šīm
izmaiņām! Turklāt baltā robīnija ir nākotnes koks klimata izmaiņu
kontekstā un pilsētās tā ir izmantojama apstādījumos, bet, protams,
saprātīgi, neļaujot attīstīties dabīgās biocenozēs.
2. Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu
priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc
tieši par šādām % vērtībām. Iegūtais rezultāts 2 cipari aiz komata
(piemēram, rietumu tūjai bija 0,90 m, plāno palielināt uz 1,35 m), kā
tas uzlabos administratīvo darbu? Vai būs vieglāk uzmērīt vai
atcerēties šo skaitli? Jā, samazināsies koku skaits, kuram
nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku
skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.
3. Neviens nav vērsies Latvijas Dendrologu biedrībā, izstrādājot šīs
izmaiņas attiecībā uz kritērijiem pa sugām.
4. Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr.
264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos
atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai
dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība.
5. Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar:
65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.
6. Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas
Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas
speciālistus.
Izmaiņu priekšlikumi 2. pielikumā:
1. Saglabāt koka stumbra diametru h 1,3 m no sakņu kakla vai pat
pāriet uz apkārtmēru, ko lieto pilsētās, vērtējot kokus, atbilstoši
LKAB koku vērtēšanas metodikai.
2. Ar iesaistītajām pusēm organizēt tikšanos un pārspriest
izmaiņas klātienē, to attiecinot uz visu likumprojektu.
Pārējās izmaiņas MK noteikumu projektā Nr. 309 ir ar mazāku negatīvu
ietekmi uz kokiem, pieņemamas vai vēlamas.
LKAB ieskatā pašreizējā redakcijā likumprojekts nav virzāms uz
apstiprināšanu.Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrība ir iepazinusies ar izstrādāto
grozījumu likumprojektu MK noteikumiem Nr. 309 un secina, ka lai arī tajā
ir virkne konstruktīvu priekšlikumu, kas arī palīdzētu mazināt
administratīvo slogu, tomēr ir vairāki sensitīvi punkti, kas rada nopietnu
satraukumu.
Dīvains un maldinošs ir anotācijas apraksts: “Papildus tam, šobrīd sanāk,
ka resnākam, tātad arī vecākam kokam tiek noteikta lielāka zaudējumu
atlīdzība nekā tievākam, veselīgākam ar lielāku potenciālo nākotnes
augšanas laiku. Taču no apstādījumu ilgtspējas ir svarīgi saglabāt tos
kokus, kuri vēl ilgstoši būs nozīmīgi.”
No anotācijas apraksta izriet, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem
(jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), kas ir nonsenss pēc būtības. Jo lielāki
ir koki, jo vairāk tiem ir lapas un tie aktīvāk iesaistās mikroklimata un
klimata regulēšanā. Koki nav gluži salīdzināmi, piemēram, ar veciem
āboliem vai veciem cilvēkiem, pēdējos taču arī neatzīstam par
mazvērtīgiem. Koku attīstība nav lineāra, bet vecu koku gadījumā var būt
arī cikliska, koki var pašatjaunoties. Koku ekoloģiskā vērtība un
ekosistēmas pakalpojumu apjoms palielinās tiem pieaugot, attiecīgi lielāki
zaudējumi ir, ja cērt vecākus kokus. Zinot, ka koki var sasniegt vecumu,
kas mērāms gadu simtos un tūkstošos, ir absurdi pieņemt, ka 0,35 m
celma diametrs atspoguļo “vidējo koku”.
Anotācijas sastādītājiem nav vispār nekādas izpratnes par kokiem ārpus
meža. Piemēram, detalizēta koku izpēte Viesturdārzā (SIA KOKU
EKSPERTS 2024.) norāda, ka visu koku, tai skaitā ietverot arī jaunstādītos,
vidējais stumbru diametrs h 1,3 m ir 0,49 m, bet Kanālmalas apstādījumos
(SIA KOKU EKSPERTS 2024.) 0,53 m, attiecīgi celmu diametri ir 0,6-0,8 m.
Interesanti, ka likumprojekta anotācijā sadaļā “Projekta izstrādē iesaistītās
institūcijas un sabiedrības līdzdalības process” sabiedrības līdzdalība uz šo
tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu
sabiedrību. Nav vērtētas horizontālās ietekmes, kuras ietekmē šīs
likumprojekta izmaiņas:
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības ieskatā šīs MK noteikumu izmaiņas
var atstāt ne tikai graujošu ietekmi uz ainavu un vides kvalitāti, cilvēku
veselību ilgtermiņā, bet arī ir prognozējamas negatīvas finansiālas sekas
uz nozari, īpaši uz koku novērtēšanas jomu.
Ir pamatotas aizdomas, ka pilsētās, kur koku stādīšana tiek finansēta no
nocirsto koku kompensācijas koku ciršanas atļauju izsniegšanas gadījumā,
finansiālā ietekme būs būtiska, īpaši 5.8. punkta grozījumi, kā
rezultātā būs mazāk jauno koku, ko kā mērķi uzsver likumprojekta autori.
Līdz ar to likumprojektā šis būtiskais aspekts vispār nav vērtēts.
Zemāk uzskaitīti tie MK noteikumu Nr. 309 grozījumu projekta
punkti, kuri visnegatīvāk ietekmēs kokus, vidi un apkārtējās vides
kvalitāti:
Vecā redakcija:
4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);
4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;
Jaunā redakcija:
"4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz astoņi koki),
izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks; ".
Svītrot 4.7. apakšpunktu.
Komentāri:
1. Koki ceļa malās jeb autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslās, kuru
minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir 9,5 -25 m (LR
likums Par autoceļiem) ietver plašas zaļās zonas, kurās de facto
aug koki, šajās zonās ir Latvijai raksturīgie rindveida koku
stādījumi un alejas.
2. Kāpēc 8 koki, sākam ar 5 gab.
3. Jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem
un jānoņem: …izņemot ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus
cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk
pilnībā atbrīvotos no kokiem (trūkst motivācija un pastāv
aizspriedumi) un atdotu to visu zāģētājiem un šķeldas ražotājiem.
Vēljoprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir
bīstami, neskatoties uz to, ka atbildība par iebraukšanu kokos ir
jāuzņemas autovadītājiem. Riski veidojas, lietojot auto bez
atbilstošas kategorijas autovadītāja apliecības, braucot apreibinošu
vielu iespaidā, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, nenovērtējot
ceļa reālo stāvokli un savas prasmes vai novēršoties no ceļa, lietojot
mobilo tālruni. Valsts policija ar faktiem par CSN nevar apstiprināt
pretējo, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to
iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut
aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku
varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”.
Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras
noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti,
kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi
vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības
interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti.
Cik zināms LVC ir izstrādātas vadlīnijas koku aizsardzībai uz
autoceļiem, ja ir atsauce uz tām vai pienākums tās ievērot,
šo regulējumu var pārskatīt.
4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku
skaitam plašās teritorijās ap ceļiem!
Priekšlikums redakcijai:
4.6. alejā (ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, arī tad, ja ceļu
pārbūves procesā ceļš ir pārvietots blakus alejai, kā arī tad, ja ceļš ir
nelietots un laika gaitā izzudis, taču aleja ir saglabājusies, kā arī koku
rinda, kas saglabājusies kā daļa no alejas, ja tajā ir vismaz pieci koki) (arī
tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā).
Vecā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
Jaunā redakcija:
"5 . Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas
koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Komentāri:
1. Būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Anotācijā minēts,
atbilstoši korekcijas tabulām 35 celma atbilst 24-26 cm krūšu
augstumā (h 1,3 m), bet tā nav gluži taisnība, faktiski tie ir 26-
32 cm, atkarība no sugas. Šeit jāņem vērā, ka veidaugstumu
pārrēķina tabulas prof. R.Ozoliņš izstrādājis atsevišķām meža
sugām, bet ne visam 1. pielikuma kokaugu sarakstam. Pārrēķinot
apkārtmēru h 1. 3 m, tas sanāk < 1 m!
2. Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.
5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nsamazinās
administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar
ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309
tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju
rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir
iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.
Priekšlikums redakcijai:
5.2. kokus, kuru caurmērs h 1,3 m ir mazāks par 20 centimetriem
(celma caurmērs ir mazāks par 25 centimetriem);
Vecā redakcija:
5.3. kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku
audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Jaunā redakcija:
5.3. kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir
aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Komentāri:
1. Jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē
cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti
plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav
pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākā daļā zemju pārklājas dažāds
aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis
arhitektiem, ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu
uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!
Priekšlikums redakcijai:
kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju, autoceļiem un
dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu
likuma 61.pantā minētos kokus
Vecā redakcija:
5.5. kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību
vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un
informēta pašvaldība;
Jaunā redakcija:
5.5. nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību,
cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi
situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
Komentāri:
1. Kopumā it kā saprotama iecere papildināt ar “nokaltušus kokus”,
a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne
vienmēr neatbilst patiesībai.
2. Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs
cilvēces mērķis, tad jāatceras, ka tieši par mirušās koksnes
nozīmīgumu. Jau Meža likuma Ministru kabineta noteikumi Nr.936
“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” pat meža
zemēs noteikts:
5.Mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar
putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetru, kā arī koku
rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma
diametrs pārsniedz 10 centimetru, sausos kokus un citus
kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku
ciršanu mežā.
3. Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek
aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā
vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši
aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un
nodrošināt vides drošību.
4. Konflikta situācijas iespējamība 25.2 punkta kontekstā.
5. Nokaltuši koki var būt saglabājami sekojošu iemeslu dēļ:
- tie var bioloģiskās daudzveidības objekti/ īpaši aizsarg. sugu
dzīvotnes, kam pēc fotofiksācijas un nokaltušā koka nociršanas
labvēlīgas aizsardzības stāvoklis var pasliktināties,
- lai novērstu iespējamu koku apzinātu bojājumi (urbšana,
indēšana utt.) slēpšanu,
- lai novērstu neprofesionālu lēmumu sekas, kur par nokaltušām
eglēm ziemā uzskata lapegles, nozāģē it kā nokaltušus vēlu
plaukstošu sugu kokus vai kokus, kas pilsētu apstākļos ātrāk
nomet lapas.
Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h
1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet,
ja lielāks, tad jāskaņo:
Priekšlikums redakcijai:
5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri
apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai
īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija
un informēta pašvaldība;
Vecā redakcija:
Nav
Jaunā redakcija:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Komentāri:
1. Koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments,
kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu
iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma
izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto
koku apjomu un izlietojumu,
2. Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur
tas ir pieejams.
Priekšlikums redakcijai:
5.7 . ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā;
Vecā redakcija:
nav
Jaunā redakcija:
5.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Komentāri:
1. Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā
teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama.
2. Ko nozīmē slēgta? Vai tā ir teritorija ar žogu, ko var aizslēgt vai
teritorija, kurai ir uzstādīta zīme privātīpašums un ieeja aizliegta?
3. Slēgta privāta teritorija (pagalmā) – faktiski sanāk, ka šī norma
attiecināma tikai uz paskaidrojošo daļu – pagalmiem, kas ir privāti
un slēdzami…..
4. Nepieciešams skaidrojums, kas ir pagalms?
5. Tomēr vissvarīgāk ir jautājums par pašu principu. Jo tikpat labi
vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē
savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir
nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu
ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz
lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu
nepamatotu koku nociršanu.
6. Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules
enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata
izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju
atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta
kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie,
kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir
visas sabiedrības atbildība, ne tikai valsts vai pašvaldības.
Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums
ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam. Un
tas ir tieši pretēji premjeres E.Siliņas izveidotās darba grupas par
birokrātijas mazināšanu ierosinājumiem, kur kļūdas pēc iekļauti arī
koku ciršanas jautājumi lobiju ietekmes rezultātā. Tāpat jānorāda,
ka minētā darba grupa lēmumus nepieņēma kopīgi, bet EM
uzklausīja un virzīja tālāk pēc viņu domām svarīgākos.
Priekšlikums redakcijai:
U.8 . ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi
prasības koku saglabāšanai;
Vecā redakcija:
20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minēto gadījumu
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
(Grozīts ar MK 21.06.2016. noteikumiem Nr. 394)
Jaunā redakcija:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5. un 7. punktā
minēto gadījumu vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi
par neatliekamu.”
Komentāri:
1. Šis rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro
vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos
gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par
putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.
2. Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu
būvniecība.
3. Līdz ar to jau šobrīd, ja pašvaldība atzīst koka nociršanu par
neatliekamu un, ja pievienojam nacionālo interešu objektus, tas
rada pietiekamu telpu manevra iespējām un uzlabo būvniecības
procesu un mazina tehnoloģisko pārtraukumu iespējamību.
Priekšlikums redakcijai:
“20 . Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no
15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai
vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.”
Izmaiņu priekšlikumi 1. pielikumā:
1. Kāpēc no noteikumu 1. PIELIKUMA izņemta 1 suga baltā
robīnija/Robinia pseudoaccacia? Anotācijā DAP norāda, ka no
noteikumu 1. pielikumā ietverto koku sugu saraksta nepieciešams
svītrot invazīvās koku sugas, jo atbilstoši grozījumiem Sugu un
biotopu aizsardzības likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1.
novembrī, tiks izstrādāts Latvijas invazīvo sugu saraksts. Viss jau
būtu saprotams, bet tas nav attiecināms uz pilsētām, kur invazīvās
sugas papildina kokaugu sortimentu un nereti ir vienīgās, kas pacieš
pilsētu augšanas apstākļus. Tad kāpēc nav izņemta arī kalnu
kļava, papeles, saldie ķirši, sarkstošais vītols, rietumu tūja,
platlapu liepa, parastā zirgkastaņa, Eiropas dižskābardis,
Mandžūrijas riekstkoks, baltais vītols? Minētās sugas ir līdzīgās
pozīcijās un arī attiecīgos apstākļos uzrāda invazīvu sugu pazīmes.
Vai tad par invazīvām uzskatīsim pie Latvijas Mākslas muzeja
augošo skaisto kalnu kļavu, Kanālmalas robīnijas vai Raiņa bulvāra
liepas? Nav nekāda argumentēta pamata vai konsekvences šīm
izmaiņām! Turklāt baltā robīnija ir nākotnes koks klimata izmaiņu
kontekstā un pilsētās tā ir izmantojama apstādījumos, bet, protams,
saprātīgi, neļaujot attīstīties dabīgās biocenozēs.
2. Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu
priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc
tieši par šādām % vērtībām. Iegūtais rezultāts 2 cipari aiz komata
(piemēram, rietumu tūjai bija 0,90 m, plāno palielināt uz 1,35 m), kā
tas uzlabos administratīvo darbu? Vai būs vieglāk uzmērīt vai
atcerēties šo skaitli? Jā, samazināsies koku skaits, kuram
nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku
skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.
3. Neviens nav vērsies Latvijas Dendrologu biedrībā, izstrādājot šīs
izmaiņas attiecībā uz kritērijiem pa sugām.
4. Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr.
264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos
atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai
dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība.
5. Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar:
65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.
6. Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas
Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas
speciālistus.
Izmaiņu priekšlikumi 2. pielikumā:
1. Saglabāt koka stumbra diametru h 1,3 m no sakņu kakla vai pat
pāriet uz apkārtmēru, ko lieto pilsētās, vērtējot kokus, atbilstoši
LKAB koku vērtēšanas metodikai.
2. Ar iesaistītajām pusēm organizēt tikšanos un pārspriest
izmaiņas klātienē, to attiecinot uz visu likumprojektu.
Pārējās izmaiņas MK noteikumu projektā Nr. 309 ir ar mazāku negatīvu
ietekmi uz kokiem, pieņemamas vai vēlamas.
LKAB ieskatā pašreizējā redakcijā likumprojekts nav virzāms uz
apstiprināšanu.
Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs
U.Šmits
11.03.2025. 09:22
Fiziska persona
Izstrādātie Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" ir nepilnīgi, nepārdomāti un ainavai/videi nelabvēlīgi. Nav informācijas, vai ir veiktas konsultācijas/viedokļu uzklausīšana ar nozares profesionāļiem un ņemts vērā to viedoklis. Nav norādīts, kuras pašvaldības vēlas anotācijā norādītās izmaiņas un šo izmaiņu argumentācija. Jebkurš koks, arī šķietami "mazvērtīgs", ir dabas vērtība, pat ja kādam cilvēkam tas šķiet savādāk, līdz ar to grozījumos iekļautā koku nociršanas novienkāršošana ir nepārdomāta, ainavai, blakus dzīvojošo cilvēku labbūtībai negatīva un dabas videi kaitīga.
11.03.2025. 09:56
Fiziska persona
Grozījumi NAV atbalstāmi! LOSP norādītā informācija, ka “Šobrid spēkā esošā redakcija nonāk pretrunā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) prasību uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības kārtībā” neatbilst reālajai situācijai un nav patiesa, jo LAD piemēro atbalsta aktivitātes, kurās var iekļaut ainavas elementus - gan atsevišķi augošus kokus, gan koku grupas.
Īpašumos, kuri atrodas ciemu teritorijās, atsevišķi augoši koki vai koku grupas var būt būtiski svarīgi ekoloģijai, dzīvajai dabai un iedzīvotāju videi.
Īpašumos, kuri atrodas ciemu teritorijās, atsevišķi augoši koki vai koku grupas var būt būtiski svarīgi ekoloģijai, dzīvajai dabai un iedzīvotāju videi.
11.03.2025. 10:10
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret piedāvātajiem grozījumiem, kas kalpo tikai konkrētu komercnozaru un privātpersonu interešu lobijam nevis sabiedrības un kopējās vides labklājībai. Kamēr šie grozījumi nav apstiprināti no kokkopju, arboristu un nozares speciālistu puses, to virzīšana tālākai apstiprināšanai nav pieļaujama.
11.03.2025. 11:51
Inese Vilcāne
Neatbalstu izstrādātos grozījumus!
11.03.2025. 13:30
Privātpersona - Rīgas iedzīvotājs
Esmu kategoriski pret šādu regulējuma maiņu un aicinu saglabāt līdzšinējo kārtību, kas paredz, ka ciršanas atļauja nepieciešama visiem kokiem, kuru diametrs sasniedz 20 centimetrus.
Šāda regulējuma izmaiņa var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas dabas vidi, pilsētvides zaļo infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību. Kokiem, kuru diametrs pārsniedz 20 centimetrus, jau ir būtiska ekoloģiskā nozīme – tie sniedz ēnojumu, uzlabo gaisa kvalitāti un kalpo par biotopu dažādām sugām. Ja koku ciršanas robeža bez atļaujas tiks palielināta līdz 35 centimetriem, pastāv risks, ka būtiski samazināsies zaļās teritorijas gan pilsētās, gan lauku apvidos.
Lūdzu ņemt vērā, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību ilgtspējīgai attīstībai un dabas aizsardzībai. Uzskatu, ka esošais regulējums, kas nosaka atļaujas nepieciešamību jau no 20 centimetru diametra, ir saprātīgs un nodrošina līdzsvaru starp attīstību un dabas aizsardzību.
Aicinu jūs saglabāt pašreizējo kārtību un nepalielināt koku ciršanas robežu bez speciālas atļaujas.
Šāda regulējuma izmaiņa var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas dabas vidi, pilsētvides zaļo infrastruktūru un bioloģisko daudzveidību. Kokiem, kuru diametrs pārsniedz 20 centimetrus, jau ir būtiska ekoloģiskā nozīme – tie sniedz ēnojumu, uzlabo gaisa kvalitāti un kalpo par biotopu dažādām sugām. Ja koku ciršanas robeža bez atļaujas tiks palielināta līdz 35 centimetriem, pastāv risks, ka būtiski samazināsies zaļās teritorijas gan pilsētās, gan lauku apvidos.
Lūdzu ņemt vērā, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību ilgtspējīgai attīstībai un dabas aizsardzībai. Uzskatu, ka esošais regulējums, kas nosaka atļaujas nepieciešamību jau no 20 centimetru diametra, ir saprātīgs un nodrošina līdzsvaru starp attīstību un dabas aizsardzību.
Aicinu jūs saglabāt pašreizējo kārtību un nepalielināt koku ciršanas robežu bez speciālas atļaujas.
11.03.2025. 13:33
Fiziska persona
Kategoriski pret šādiem grozījumiem.
Jau ar šī brīža regulējumu koku skaits pislētās, piem., Rīgā ir dramatiski samazinājies.
Rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte, netiek nodrošināts ēnojums, netiek nodrošināta pilsētas trokšņu slāpēšana.
Jau ar šī brīža regulējumu koku skaits pislētās, piem., Rīgā ir dramatiski samazinājies.
Rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte, netiek nodrošināts ēnojums, netiek nodrošināta pilsētas trokšņu slāpēšana.
11.03.2025. 13:34
Fiziska persona
Neatbalstu šos grozījumus.
Pieņemot šādus gorzījumus MK noteikumos tiks negatīvi ietekmētas ainavas, kas ietekmēs sabiedrības kopējo stāvokli. Zaļā un sakārtotā vidē ir laimīgāki cilvēki un zemāks noziedzības līmenis.
Pieņemot šādus gorzījumus MK noteikumos tiks negatīvi ietekmētas ainavas, kas ietekmēs sabiedrības kopējo stāvokli. Zaļā un sakārtotā vidē ir laimīgāki cilvēki un zemāks noziedzības līmenis.
11.03.2025. 14:08
Kristiāns Kuļšs
Konceptuāli priekšlikumu atbalstu, lai arī tas nav pilnīgi izstrādāts, ka šādā redakcijā būtu apstiprināms uz ilgiem laikiem, kā garākajā no publiski paustajiem viedokļiem nosacīti norāda arī speciālists*.
Manuprāt, skaidrs ir tas, ka birokrātiskais slogs noteikti jāmazina, kā arī, ka šāds lēmums to mazinātu, kas ir ļoti pozitīvi un vēlami latviešiem.
Vēlos gan piebilst divas būtiskas lietas:
1. Brīvās Latvijas, tā teikt, zelta laikos, koku procents Latvijas teritorijā bija ievērojami mazāks, nekā šobrīd, jo zemi izmantoja lauksaimniecībai. Dzīves kvalitātes problēmas tas neradīja, bet Latvijas starptautisko ekonomisko konkurētspēju gan cēla. Nepārspīlēsim ar dabas aizsardzību!!!
2. Jebkura vēlama ierobežojumu mazināšana (vēlama mazināšana, nevis vēlami ierobežojumi) riskē ar to izmantošanu latviešiem nedraudzīgā veidā, un iedotā brīvība palielina risku iespēju savtīgi un nevēlami to ekspluatēt. Piekrītu speciālistam* šajā ziņā, ka grozījumi noteikti jāizstrādā kārtīgāk.
Ļoti vienkāršoti secinot no 1. un 2. punkta saku, ka labāk šos grozījumus apstiprināt tagad, bet, kad tiks novērota to viltīga, savtīga izmantošana, uz to reaģēt un atbilstoši pieregulēt likumu.
Papildus šim rīcības plānam pēc grozījumu pieņemšanas jau uzreiz jāuzsāk arī to pilnveides process.
Samazinām birokrātiju tagad, bet atceramies, ka jāseko līdzi notiekošajam!
Manuprāt, skaidrs ir tas, ka birokrātiskais slogs noteikti jāmazina, kā arī, ka šāds lēmums to mazinātu, kas ir ļoti pozitīvi un vēlami latviešiem.
Vēlos gan piebilst divas būtiskas lietas:
1. Brīvās Latvijas, tā teikt, zelta laikos, koku procents Latvijas teritorijā bija ievērojami mazāks, nekā šobrīd, jo zemi izmantoja lauksaimniecībai. Dzīves kvalitātes problēmas tas neradīja, bet Latvijas starptautisko ekonomisko konkurētspēju gan cēla. Nepārspīlēsim ar dabas aizsardzību!!!
2. Jebkura vēlama ierobežojumu mazināšana (vēlama mazināšana, nevis vēlami ierobežojumi) riskē ar to izmantošanu latviešiem nedraudzīgā veidā, un iedotā brīvība palielina risku iespēju savtīgi un nevēlami to ekspluatēt. Piekrītu speciālistam* šajā ziņā, ka grozījumi noteikti jāizstrādā kārtīgāk.
Ļoti vienkāršoti secinot no 1. un 2. punkta saku, ka labāk šos grozījumus apstiprināt tagad, bet, kad tiks novērota to viltīga, savtīga izmantošana, uz to reaģēt un atbilstoši pieregulēt likumu.
Papildus šim rīcības plānam pēc grozījumu pieņemšanas jau uzreiz jāuzsāk arī to pilnveides process.
Samazinām birokrātiju tagad, bet atceramies, ka jāseko līdzi notiekošajam!
11.03.2025. 14:09
Fiziska persona
Neatbalstu iesniegtos grozījumus, tie ir sasteigti un videi nedraudzīgi. Birokrātiju samazināt nepieciešams, bet šādi lēmumi jāpieņem sadarbībā ar vides speciālistiem, arboristiem, ornitologiem u.c.
11.03.2025. 14:18
Fiziska persona
Neskatoties uz nepilnībām, atbalstu iesniegtos labojumus! Mazinām birokrātiju, katrs saimnieks labāk zina, kas jādara savā teritorijā. Cik nav redzēti koki, kuri bojā ēkas, samazina ēku izsauļojumu, kļuvuši bīstami cilvēkiem un transportam, izauguši lieli lauksaimniecības zemēs. Cita lieta ir dižkoki, kuri pārsvarā uzskaitīti un marķēti.
11.03.2025. 14:28
Jānis Babāns
Obligāti ,atbalstu! Tie kas ir pret noteikti dzīvo pilsētas dzīvoklī. Ciematos cilvēki paši stādija un stāda kokus. Bet kokiem ir tāda īpašība- augt un veidot vainagus. Un iestādot 1983. gadā kokus cilvēki nepadomāja, ka tie koki pa šiem gadiem izaugs ļoti augsti unvētras gadījumā tie var pilnīgi iznīcināt māju un nodarīt lielu ļaunumu iedzīvotājiem. Tapēc ierosinu , atļaut īpašniekam pašam izlemt paša iestādītā koka "likteni". Pašreiz ,kāds ir uzurpejis savas tiesības diktēt citiem. Tev , stādītāj, būs maksāt visādas nodevas, saukt kom isijas u.t.t. Atbalstu Grozījumus !
11.03.2025. 14:35
Fiziska persona
Iebilstu pret dotajiem grozījumiem. Šis ļaus ārpus meža bez kontroles cirst dabai būtiskus kokus. Piemēram, tādus, kuros ir putnu ligzdas.
11.03.2025. 14:43
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25