Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kancelejas izveidotā darba grupa administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attītības jomā identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža regulējumā un Ministru kabinets uzdeva Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai koku ciršanai un noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk– noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
25.02.2025. - 11.03.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz palielinot celma diametru no 20 cm uz 35 cm, sākot ar kādu nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, tāpēc samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama atļauja.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Skaidrojums un ietekme
noteikumu 7. punktu attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
25.02.2025. 08:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Alija Turlaja - Rīgas domes deputāte
Vēlos sniegt savu atsauksmi parlikumprojekta grozījumiem.
Grozījumus šādā redakcijā neatbalstu, jo tie būtiski apdraud vides kvalitāti, ainaviskās un kulturālās vērtības pilsētās. Grozījumi nav pietiekami izvērtēti un pamatoti – piemēram, 5.2. punktā piedāvātās izmaiņas celmu diametra noteikšanā nav adekvāti pamatotas. Pieņemot šos grozījumus, tiek vājināti koku aizsardzības un ciršanas izvērtēšanas mehānismi, kā arī palielināta iespēja noteikumus brīvi interpretēt. Īpaši Rīgā, šobrīd tiek nocirsts vairāk koku, nekā iestādīts, turklāt koku stādīšana ielas telpā "pateicoties" komunikāciju turētājiem ir teju neiespējama. Arī ciršanas atļauja ir finansiāli daudz pieejamāka nekā jaunu koku stādīšana. Šāda prakse ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un tiesībām dzīvot veselīgā vidē.
Noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaistes, tādējādi būtiski ierobežojot sabiedrības līdzdalību lēmumos par koku ciršanu, pilsētvides kvalitāti. Lielajām pilsētām, piemēram, Rīgai, kur koku ciršana atstāj īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir jābūt atsevišķiem noteikumiem.
Grozījumus šādā redakcijā neatbalstu, jo tie būtiski apdraud vides kvalitāti, ainaviskās un kulturālās vērtības pilsētās. Grozījumi nav pietiekami izvērtēti un pamatoti – piemēram, 5.2. punktā piedāvātās izmaiņas celmu diametra noteikšanā nav adekvāti pamatotas. Pieņemot šos grozījumus, tiek vājināti koku aizsardzības un ciršanas izvērtēšanas mehānismi, kā arī palielināta iespēja noteikumus brīvi interpretēt. Īpaši Rīgā, šobrīd tiek nocirsts vairāk koku, nekā iestādīts, turklāt koku stādīšana ielas telpā "pateicoties" komunikāciju turētājiem ir teju neiespējama. Arī ciršanas atļauja ir finansiāli daudz pieejamāka nekā jaunu koku stādīšana. Šāda prakse ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un tiesībām dzīvot veselīgā vidē.
Noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaistes, tādējādi būtiski ierobežojot sabiedrības līdzdalību lēmumos par koku ciršanu, pilsētvides kvalitāti. Lielajām pilsētām, piemēram, Rīgai, kur koku ciršana atstāj īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir jābūt atsevišķiem noteikumiem.
11.03.2025. 20:12
Natalija Ņitavska
Pret likuma projektu ieviešanu, atbalstot koku vajadzību! Ikdienā savā darbā saskāros ar to cik daudz koki ir izcirsti, neapzinoties to vērtību.
11.03.2025. 20:49
Fiziska persona
Nepiekrītu grozījumiem. Uzskatu, ka tie ir pilnībā pret sabiedrības interesēm un tiesībām dzīvot veselīgi un droši.
11.03.2025. 21:03
Guntars Mozuļčiks - SIA LABIE KOKI un LABIE KOKI eksperti. Sertificēts kokkopis/arborists, dārznieks Guntars Mozuļčiks
Izstrādāto grozījumu likumprojekts MK noteikumiem Nr. 309 ir nepilnveidots un problemātisks gan pēc satura, gan pēc tā izstrādes procesa. Lai gan tajā ietverti atsevišķi birokrātijas samazināšanas ierosinājumi, kopumā tas paredz sabiedrībai nevēlamas izmaiņas, kas var radīt negatīvas sekas ainavai un koku stāvoklim ārpus meža teritorijām. Šādas izmaiņas var pasliktināt ekoloģisko līdzsvaru, ainavisko vērtību un bioloģisko daudzveidību, kas ilgtermiņā var kaitēt gan videi, gan sabiedrības interesēm.
Turklāt noteikumu projekta anotācija satur neatbilstošu un pat nepatiesu informāciju, kas maldina sabiedrību un nerada skaidru priekšstatu par paredzētajām izmaiņām un to sekām. Šāda pieeja nav pieņemama, jo kvalitatīvam normatīvajam regulējumam jābalstās uz precīzu, caurspīdīgu un pamatotu argumentāciju.
Nav pieņemams arī tas, ka Zemkopības ministrija šos noteikumu grozījumus virzīja klusām, bez pienācīgas konsultēšanās ar nozares profesionāļiem un sabiedrību. Šāda prakse neatbilst labas pārvaldības principiem un mazina uzticību lēmumu pieņemšanas procesam. Lai nodrošinātu sabalansētu un pamatotu lēmumu pieņemšanu, ir nepieciešama atklāta un plaša diskusija ar speciālistiem, vides ekspertiem, ainavu arhitektiem un sabiedrības pārstāvjiem. Tikai šādā veidā iespējams panākt ilgtspējīgus un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus.
Tāpēc neatbalstam izstrādātos grozījumus un aicinam veidot plašu, atklātu diskusiju, kurā būtu iespēja profesionāli izvērtēt šīs izmaiņas un to ietekmi !!!
Turklāt noteikumu projekta anotācija satur neatbilstošu un pat nepatiesu informāciju, kas maldina sabiedrību un nerada skaidru priekšstatu par paredzētajām izmaiņām un to sekām. Šāda pieeja nav pieņemama, jo kvalitatīvam normatīvajam regulējumam jābalstās uz precīzu, caurspīdīgu un pamatotu argumentāciju.
Nav pieņemams arī tas, ka Zemkopības ministrija šos noteikumu grozījumus virzīja klusām, bez pienācīgas konsultēšanās ar nozares profesionāļiem un sabiedrību. Šāda prakse neatbilst labas pārvaldības principiem un mazina uzticību lēmumu pieņemšanas procesam. Lai nodrošinātu sabalansētu un pamatotu lēmumu pieņemšanu, ir nepieciešama atklāta un plaša diskusija ar speciālistiem, vides ekspertiem, ainavu arhitektiem un sabiedrības pārstāvjiem. Tikai šādā veidā iespējams panākt ilgtspējīgus un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus.
Tāpēc neatbalstam izstrādātos grozījumus un aicinam veidot plašu, atklātu diskusiju, kurā būtu iespēja profesionāli izvērtēt šīs izmaiņas un to ietekmi !!!
11.03.2025. 21:03
Elvijs Ernests Viļķels - Fiziska persona
IEBILSTU (esmu PRET)
Priekšlikumā netiek adekvāti izvērtētas ilgtermiņa sekas šādiem ierobežojumu mīkstinājumiem. Tiks drastiski ietekmēts pilsētu mikroklimats (kurš tā jau ir kritiski sliktā stāvoklī karstajos periodos). Koki ārpus mežiem ir vitāli pilsētu mikroklimatiem, Latvijas nacionālajām dabas ainavām un dabas daudzveidības veicināšanai.
Nesaskaņota koku izciršana radīs lielākas problēmas nākotnē.
Priekšlikumā netiek adekvāti izvērtētas ilgtermiņa sekas šādiem ierobežojumu mīkstinājumiem. Tiks drastiski ietekmēts pilsētu mikroklimats (kurš tā jau ir kritiski sliktā stāvoklī karstajos periodos). Koki ārpus mežiem ir vitāli pilsētu mikroklimatiem, Latvijas nacionālajām dabas ainavām un dabas daudzveidības veicināšanai.
Nesaskaņota koku izciršana radīs lielākas problēmas nākotnē.
11.03.2025. 21:11
Fiziska persona
Neatbalstu grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".
Aizsedzoties ar šobrīd “moderno” saukli – birokrātijas samazināšana, tiek mēģināts pieņemt izmaiņas, kuras Zemkopības ministrija virzīja klusām, neiesaistot profesionāļus minētajos jautājumos.
Nav pieļaujama birokrātiskā sloga samazināšana uz sabiedrības kopējo interešu fona un vides aizsardzības rēķina.
Piemēram, Jelgavā jau tagad uz visām ielām izcērt lielākus kokus, iestāda mazos, tas labi, bet jautājums, kad tie izaugs un vai tiem ļaus izaugt. Lielāki koki ir palikuši tikai parkos. Cik zināms zaļā kursa viena no prasībām pilsētās ir saglabāt pēc iespējas vairāk lielos kokus.
Ikvienam ir skaidrs, ka cērtot tievākus kokus netiks samazināts birokrātiskais slogs. Jau esam mežus paplicinājuši. Vai tagad kārta pilsētām?
Grozījumi nav ilgtspējīgi. Ir jādomā par nākošajām paaudzēm, gan koku, gan cilvēku – par tiesībām dzīvot ekoloģiskā, zaļā vidē.
Pie tam, minētie grozījumi tiek virzīti bez sabiedriskās apspriešanas, bez profesionāļu kokkopju, vides aizsardzības speciālistu, pilsētu plānotāju u.c. speciālistu piesaistes. Tas norāda uz vēlmi ierobežot demokrātiskos procesus un tas noteikti nerunā par labu Latvijas Republikas izpildvarai.
Aizsedzoties ar šobrīd “moderno” saukli – birokrātijas samazināšana, tiek mēģināts pieņemt izmaiņas, kuras Zemkopības ministrija virzīja klusām, neiesaistot profesionāļus minētajos jautājumos.
Nav pieļaujama birokrātiskā sloga samazināšana uz sabiedrības kopējo interešu fona un vides aizsardzības rēķina.
Piemēram, Jelgavā jau tagad uz visām ielām izcērt lielākus kokus, iestāda mazos, tas labi, bet jautājums, kad tie izaugs un vai tiem ļaus izaugt. Lielāki koki ir palikuši tikai parkos. Cik zināms zaļā kursa viena no prasībām pilsētās ir saglabāt pēc iespējas vairāk lielos kokus.
Ikvienam ir skaidrs, ka cērtot tievākus kokus netiks samazināts birokrātiskais slogs. Jau esam mežus paplicinājuši. Vai tagad kārta pilsētām?
Grozījumi nav ilgtspējīgi. Ir jādomā par nākošajām paaudzēm, gan koku, gan cilvēku – par tiesībām dzīvot ekoloģiskā, zaļā vidē.
Pie tam, minētie grozījumi tiek virzīti bez sabiedriskās apspriešanas, bez profesionāļu kokkopju, vides aizsardzības speciālistu, pilsētu plānotāju u.c. speciālistu piesaistes. Tas norāda uz vēlmi ierobežot demokrātiskos procesus un tas noteikti nerunā par labu Latvijas Republikas izpildvarai.
11.03.2025. 21:30
Fiziska persona
Grozījumu projekts satur birokrātiju samazinošus ierosinājumus, tas nav pietiekoši izdiskutēts un pašreizējā redakcijā rada sabiedrībai nevēlamas izmaiņas, kam ir risks negatīvi ietekmēt ainavu, dabu un koku stāvokli ārpus meža.
11.03.2025. 21:36
Fiziska persona
Neatbalstu grozījumus.
Tie ir sasteigti un nav saskaņoti ar arboristu, kokkopju, vides ekologu viedokli, kuri vislabāk var spriest par kokiem.
Jāņem vērā, ka koki ir vērtība visai kopējai videi un ilglaicīgi, un to ciršana ir ātrākais, un savtīgākais risinājums tikai priekš konkrētām personām un teritorijām. Protams, jābūt izņēmumiem, ja tiešām koki apdraud kaut ko vai tie ilgā laika posmā ir pārmākuši kādu būvi vai funkciju, kā arī vai tie atrodas lauka vidū vai pašā pilsētas centrā. Bet tam visam ir jāmeklē kompromisi un risinājumi kopā ar speciālistiem.
Svarīgi neaizmirst ne tikai visiem jau zināmo koku vērtību cilvēku dzīves videi un planētai, bet arī tuvojošo Dabas atjaunošanas regulu.
Tie ir sasteigti un nav saskaņoti ar arboristu, kokkopju, vides ekologu viedokli, kuri vislabāk var spriest par kokiem.
Jāņem vērā, ka koki ir vērtība visai kopējai videi un ilglaicīgi, un to ciršana ir ātrākais, un savtīgākais risinājums tikai priekš konkrētām personām un teritorijām. Protams, jābūt izņēmumiem, ja tiešām koki apdraud kaut ko vai tie ilgā laika posmā ir pārmākuši kādu būvi vai funkciju, kā arī vai tie atrodas lauka vidū vai pašā pilsētas centrā. Bet tam visam ir jāmeklē kompromisi un risinājumi kopā ar speciālistiem.
Svarīgi neaizmirst ne tikai visiem jau zināmo koku vērtību cilvēku dzīves videi un planētai, bet arī tuvojošo Dabas atjaunošanas regulu.
11.03.2025. 21:37
Linda Mozumača
Kategoriski iebilstu pret grozījumiem! Pirmkārt, tie neizskatās rūpīgi izstrādāti. Otrkārt, lai arī tie samazinās birokrātīju, bet tie veicinās nekotrolētu koku izciršanu. Uzskatu, ka šīs izmaiņas negatīvi ietekmē Latvijas dabu, kas ir vērtība pati par sevi.
Pēc 2021. gada Latvijas dabas fonda datiem tikai ~6% no Latvijas mežiem ir labas kvalitātes bioloģiski vērtīgi meži, bet vēl mazāk (~0,6%) izcilas kvalitātes bioloģiski vērtīgu mežu. Ja ciršanas ierobežojumi tiks mīkstināti arī ārpus mežu teritorijām, uzskatu, ka tas vēl spēcīgāk ietekmēs dabas stāvokli Latvijā, kas ir kritisks. Šādi grozījumi kaitētu Latvijas dabai un pasliktinātu dabas daudzveidību.
Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, esmu kategoriski pret grozījumiem!
Pēc 2021. gada Latvijas dabas fonda datiem tikai ~6% no Latvijas mežiem ir labas kvalitātes bioloģiski vērtīgi meži, bet vēl mazāk (~0,6%) izcilas kvalitātes bioloģiski vērtīgu mežu. Ja ciršanas ierobežojumi tiks mīkstināti arī ārpus mežu teritorijām, uzskatu, ka tas vēl spēcīgāk ietekmēs dabas stāvokli Latvijā, kas ir kritisks. Šādi grozījumi kaitētu Latvijas dabai un pasliktinātu dabas daudzveidību.
Ņemot vērā augstāk minētos apstākļus, esmu kategoriski pret grozījumiem!
11.03.2025. 21:40
Fiziska persona
Iebilstu grozījumiem. Tie liedz iespēju diskusijām par vides saglabāšanu, kā arī radot draudus putnu, dažādu dzīvotņu saglabāšanai. Grozījumi ir sasteigti un ir nepieciešams nozares ekspertu viedoklis par šādu grozījumu ietekmi uz vidi.
11.03.2025. 21:54
Fiziska persona
Nav pietiekams pamatojums tam, kādēļ 5.punktā nav saglabāta pašreizējā noteikumu redakcijā norādītā teikuma daļa "izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu”. Ir svarīgi saglabāt to, ka tad, ja koku apkārtmērs sasniedz noteikumu 1.pielikumā norādītos izmērus, tiek prasīta pašvaldības atļauja šādu koku ciršanai. Nav saprotams, ar ko atšķiras 4.11. apakšpunktā noteiktais no 5.punktā minētajiem gadījumiem. Neredzu pamatojumu tam, kādēļ 1.pielikumā noteiktie koku caurmēri ir jāņem vērā 4.11.punktā, bet, ja kokus cērt, piemēram, privātā teritorijā, tad šie izmēri nav svarīgi (tie nonāk pretrunā viens otram).
11.03.2025. 21:55
Fiziska persona
Iebilstu piedāvātajai 5.8.punkta redakcijai, jo piedāvātā redakcija pieļauj pilnīgi visu koku ciršanu, neatkarīgi no tā izmēra un nesaskaņojot ar nevienu. Tas rada būtiskus vides riskus un dabas daudzveidības samazināšanu. Būtu nosakāms ierobežojums vismaz attiecībā uz koku apkārtmēru, sākot no kura ir jāprasa atļauja.
11.03.2025. 21:58
Fiziska persona
Nav saprotams, kādēļ 19.punktā vienā teikumā ir norādīta Dabas aizsardzības pārvalde, bet nākamajā tā paša punkta teikumā ir norādīta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
11.03.2025. 22:00
Fiziska persona
Grozījumus neatbalstu!
Noteikumu projekts būtiski apdraud vides kvalitāti, kā arī ainaviskās un kulturālās vērtības. Rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte, netiek nodrošināts ēnojums.
Noteikumu projekts būtiski apdraud vides kvalitāti, kā arī ainaviskās un kulturālās vērtības. Rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte, netiek nodrošināts ēnojums.
11.03.2025. 22:02
Zane Rekšņa
Neatbalstu grozījumus. Grozījumu pieņemšana rezultēsies samazinātā lielu koku skaitā, tādejādi samazinoties arī to sniegto "pakalpojumu" pieejamībā pašvaldību iedzīvotājiem. Koki nodrošina ēnu vasaras karstumā (kas jo īpaši svarīgi ir globālās saslišanas kontekstā), labāku gaisa kvalitāti, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību. Koku un to pakalpojumu pieejamība ir svarīga vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām - jaunajām ģimenēm ar maziem bērniem, veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar veselības problēmām.
11.03.2025. 22:04
Zane Zolmane - Fiziska persona
Netabalstu izstrādātos grozījumus! Profesionāļi jāaicina uz klātienes diskusiju! Turklāt ZM šos noteikumu grozījumus virzīja klusām ar nozarēm nekonsultējoties. Tā nav laba sabiedrības pārvaldes prakse.
11.03.2025. 22:11
Fiziska persona
Kategoriski NAV atbalstāmi grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".
Neviens koks, neviena dabas vērtības zaudējums, mūsu zemes ekosistēmas apdraudējums nav attaisnojams, īpaši laikā, kad tik slikti iet mūsu zemè ar savu vērtību nosargāšanu un apzināšanos, uz ko norādījusi daudzreiz pat EK savos ziņojumos https://ldf.lv/lv/article/eiropas-komisija-latvija-netiek-gala-ar-resursu-ilgtspejigu-apsaimniekosanu-un-dzivotnu
un
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=comnat%3ASWD_2022_0276_FIN
Minētie grozījumi apzināti tendēti uz mērķi novienkāršot//nonivelēt/neievērot/degradēt Vides aizsardzības likuma prasības.
Nav pieņemami ierosinātie grozījumi noteikumu 5.2. punktā, jo tiem nav norādīta pamatota argumentācija, nav veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums.
Noteikumu sagatavoto grozījumu anotācijā norādīts, ka “Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru uz 35 centimetriem.” - Netiek norādīts, kuras pašvaldības, vai šo pašvaldību ir daudz vai maz, vai ir veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums, ja pat nav noteikti šādu izvērtējumu kritēriji, kāpēc norādīts tieši līdz 35 cm celma diametrs, jo nav neviena šo pašvaldību pamatotu argumentu palielināt celma diametru tieši uz 35 centimetriem.
Kategoriski NAV atbalstāms priekšlikums Svītrot 17. punktu.
Anotācijā norādīts, ka par lieku administratīvu slogu uzskatāma sabiedriskā apspriešana, “ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki).” - Savukārt Noteikumu 17.punktā definētie nosacījumi attiecas ne tikai uz iepriekšminētajiem kokiem, bet arī uz visiem pārējiem kokiem. Izsvērta lēmuma pieņemšana par dabas vērtību - koku saglabāšanu vai nozāģēšanu ir videi/dabai ilgtermiņā nozīmīgs jautājums/apstāklis, kas nevar būt uzskatāms par lieku administratīvu slogu, līdz ar to sabiedriskā apspriešana nevar būt klasificējams administratīvais slogs, bet gan samērīgs viedokļu un interešu izvērtējums. Nav izprotami nodefinēti arī minētie “citi objektīvi apstākļi” – kādi konkrēti ir šie apstākļi un kādos gadījumos šie apstākļi var būt objektīvi.
Arī bioloģiski jauniem kokiem ir pievienotā vērtība un potenciāls, un to izciršanā patvaļa nav pieļaujama.
Līdz ar to Noteikumu 17.punktu svītrot nav pieļaujams, jo ar to tiek pārkāptas Vides aizsardzības likuma prasības un veselā saprāta pazīmes!
Neviens koks, neviena dabas vērtības zaudējums, mūsu zemes ekosistēmas apdraudējums nav attaisnojams, īpaši laikā, kad tik slikti iet mūsu zemè ar savu vērtību nosargāšanu un apzināšanos, uz ko norādījusi daudzreiz pat EK savos ziņojumos https://ldf.lv/lv/article/eiropas-komisija-latvija-netiek-gala-ar-resursu-ilgtspejigu-apsaimniekosanu-un-dzivotnu
un
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=comnat%3ASWD_2022_0276_FIN
Minētie grozījumi apzināti tendēti uz mērķi novienkāršot//nonivelēt/neievērot/degradēt Vides aizsardzības likuma prasības.
Nav pieņemami ierosinātie grozījumi noteikumu 5.2. punktā, jo tiem nav norādīta pamatota argumentācija, nav veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums.
Noteikumu sagatavoto grozījumu anotācijā norādīts, ka “Noteikumu 5.2. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem. Pašvaldības ir izteikušas priekšlikumu palielināt celma diametru uz 35 centimetriem.” - Netiek norādīts, kuras pašvaldības, vai šo pašvaldību ir daudz vai maz, vai ir veikts potenciālais videi/ainavai/ekoloģijai/dzīvajai dabai nodarāmo zaudējumu/risku izvērtējums, ja pat nav noteikti šādu izvērtējumu kritēriji, kāpēc norādīts tieši līdz 35 cm celma diametrs, jo nav neviena šo pašvaldību pamatotu argumentu palielināt celma diametru tieši uz 35 centimetriem.
Kategoriski NAV atbalstāms priekšlikums Svītrot 17. punktu.
Anotācijā norādīts, ka par lieku administratīvu slogu uzskatāma sabiedriskā apspriešana, “ja koks bojā ēku, inženierkomunikācijas vai traucē to darbību vai pastāv citi objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējama koka saglabāšana, kā arī tad, ja kokiem ir samazināta ainaviskā vērtība (piemēram, bioloģiski jauni, dabas apstākļu rezultātā būtiski bojāti, nākotnē neperspektīvi, un/vai mazvērtīgi koki).” - Savukārt Noteikumu 17.punktā definētie nosacījumi attiecas ne tikai uz iepriekšminētajiem kokiem, bet arī uz visiem pārējiem kokiem. Izsvērta lēmuma pieņemšana par dabas vērtību - koku saglabāšanu vai nozāģēšanu ir videi/dabai ilgtermiņā nozīmīgs jautājums/apstāklis, kas nevar būt uzskatāms par lieku administratīvu slogu, līdz ar to sabiedriskā apspriešana nevar būt klasificējams administratīvais slogs, bet gan samērīgs viedokļu un interešu izvērtējums. Nav izprotami nodefinēti arī minētie “citi objektīvi apstākļi” – kādi konkrēti ir šie apstākļi un kādos gadījumos šie apstākļi var būt objektīvi.
Arī bioloģiski jauniem kokiem ir pievienotā vērtība un potenciāls, un to izciršanā patvaļa nav pieļaujama.
Līdz ar to Noteikumu 17.punktu svītrot nav pieļaujams, jo ar to tiek pārkāptas Vides aizsardzības likuma prasības un veselā saprāta pazīmes!
11.03.2025. 22:15
Jeļena Prodane
esmu pret koku cirsanu
11.03.2025. 22:25
Fiziska persona
Iebilstu pret grozījumiem. Jau tā pilsētās pārāk bieži tiek pārkāpti kādi no noteikumiem par koku ciršanu - atļauto laika periodu, nevajadzīgi tiek nocirsti veselīgi koki. Reizēm arī darbinieku nevērības dēļ. Kā arī gar autoceļiem vai kultūras pieminekļu aizsargjoslās ne vienmēr nepieciešams cirst.
11.03.2025. 22:31
Gustavs Norkārklis
Neatbalstu iztrādātos grozījumus.
11.03.2025. 22:35
Mārtiņš Kreilis - Pilsonis
Pilsētas un laukus ar kokiem - lūdzu!
11.03.2025. 22:38
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret minētajiem grozījumiem.Pieņemot tos, krasi tiks ietekmēta vides kvalitāte-tiks zaudētas kā estētiskās vērtības, tā funkcionālās - šāda izmēra koki uzlabo dzīves kvalitāti pilsētvides un ne tikai, apstākļos. Vienīgais šķērslis tiem milzu putekļu mākoņiem,kuri nesen pārklāja Eiropu un cilvēki tikai aicināti neiet uz ielas,veselības apdraudējuma dēļ.Kā arī klimata maiņas apstākļos,palielinoties svelmei,veido pieņemamu mikroklimatu-ēnojot,stabilizējot augsni utt.
11.03.2025. 22:56
Andrejs Briedis - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
1. Latvijas Dabas fonds iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību.
Noteikumu projekts neatbilst anotācijā minētajam izstrādes mērķim “samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas”, jo ar grozījumiem tiek atceltas vai samazināta vairākas būtiskas pašlaik spēkā esošas prasības un nav vērtēta to ietekme uz vidi, tostarp uz cilvēku dzīves vides kvalitāti. Turklāt noteikumu projekts ir sagatavots bez jebkādas sabiedrības līdzdalības (skat. noteikumu projekta anotācijas 6. punktu).
Uzsveram, ka sagatavotais noteikumu projekts nav “tehniski grozījumi” esošo prasību izpildes vienkāršošanai, bet gan būtiski paplašina iespējas nocirst ekoloģiski un ainaviski nozīmīgus kokus. Tādēļ ar pašreizējo regulējumu saistītās problēmas un iespējamos risinājumus nepieciešams apspriest ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp pašvaldību, vides NVO, arboristu, Dabas aizsardzības pārvaldes u.c. pārstāvjiem. Noteikumu projekta sagatavošanai lūdzam organizēt darba grupu, iesaistot visas ieinteresētās puses, līdzīgi kā tas tika darīts 2012. gadā, sagatavojot pašlaik spēkā esošo noteikumu redakciju.
2. Saglabājama noteikumos pašlaik spēkā esošā 4.6. un 4.7. punkta redakcija, kas paredz atļauju koku ciršanai alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā) un gar valsts un pašvaldību ceļiem. Anotācijā dotais pamatojums, atsaucoties uz uz likuma Par autoceļiem 22. pantu, runā tikai par bīstamo koku novākšanu, taču bīstamības noteikšanai koki ir jānovērtē. Savukārt uz koku ciršanu ceļu pārbūves gadījumos likuma Par autoceļiem 22. pants neattiecas. Vēršam uzmanību, ka alejas un arī savrupi pie ceļiem augoši koki var būt kultūrvēsturiski, ainaviski un bioloģiski vērtīgi un tie pēc iespējas ir saglabājami. Grozījumu redakcija vairumā gadījumu paredz izslēgt no diskusijas par aleju u.c. koku ciršanu/saglabāšanu sabiedrību, tostarp pašvaldības.
3. Nav vispusīgi izvērtēta un pamatota diamatra palielināšana no 20 cm uz 35 cm kokiem, kuru nociršanai nepieciešama atļauja, tostarp ņemot vērā dažādu koku sugu sastopamību, augšanas ātrumu, ainavisko un ekoloģisko vērtību, kā arī ietekme, ko diametra palielināšana un plašākas iespējas koku nociršanai var radīt noteikumu 4. punktā minētajos gadījumos.
4. Attiecībā uz grozījumiem noteikumu 5.3. punktā anotācijā nepieciešams skaidrojums, kuri tieši ir gadījumi, kur “kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus”, kā arī nepieciešamības gadījumā jāprecizē 5.3. punkta redakcija, piemēram, attiecībā uz Aizsargjoslu likuma 61. pantu.
5. Nepieciešams atkārtoti izvērtēt riskus un nepieciešamību noteikumu 5.5. punktu papildināt ar nokaltušiem kokiem, jo pašreizējā redakcija “kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu” ietver arī nokaltušus kokus.
6. Saistībā ar ierosināto papildinājumu, ka atļauja koku ciršanai nav nepieciešama, “ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā” (5.7. punkts), nepieciešams skaidrojums, kā šādā gadījumā tiks izvērtēts koku ciršanas pamatojums un dokumentēts pieņemtais lēmums un vajadzības gadījumā nodrošināta sabiedrības līdzdalība (koku ciršanas publiskā apspriešana). Pašreizējā kārtība ar atļaujas izdošaanu ir skaidra visām iesaistītajām pusēm un vides NVO nereti saņem iedzīvotāju jautājumus arī par koku ciršanas gadījumiem pāsvaldības īpašumā.
7. Iebilstam pret piedāvāto papildinājumu, ka atļauja nav nepieciešama, “ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai” (5.8. punkts), kas mūsu ieskatā nav administrējams (kas ir “slēgtā privāta teritorija (pagalms)” – jebkurs iežogots privāts zemesgabals?) un rada būtiskus riskus apdzīvoto vietu vides kvalitātei, ainavai un bioloģiskajai daudzveidibai, un tas noteikumu projekta izstrādē nav vērtēts.
8. Ierosināto papildinājumu noteikumu projekta 7. un 8. punktā nepieciešams papildināt atbilstoši noteikumu 13. punktam, norādot, ka tiek izvērtēta ne tikai koku ciršanas atbilstība normatīvajiem aktiem, bet arī arī koku ainaviskais, dendroloģiskais un ekoloģiskais nozīmīgums un koku nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Noteikumu 7. punktā nepieciešams precizēt, ka koku ciršanu atļauts uzsākt, ja izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi.
9. Nepieciešams atkārtoti izvērtēt nepieciešamību svītrot noteikumu 17. punktu vai saskaņot šī punkta redakciju ar noteikumu 22. punktu, skaidri pasakot noteikumu lasītājam, kuros gadījumos koku ciršanai tiek rīkota publiskā apspriešana, un nepieciešamības gadījumā papildus skaidrojumu iekļaujot anotācijā.
10. Iebilstam pret grozījumu noteikumu 20. punktā, kas paredz atļaut koku ciršanu putnu ligzdošanas laikā, ja tas nepieciešams būvniecībai. Vēršam uzmanību, ka anotācijā minēto ceļu būvniecības gadījumā var būt nepieciešama dobumainu koku ciršana, kur putnu ligzdošana ir ļoti iespējama un šāda koku ciršana ligzdošanas laikā nav ētiska.
11. Iebilstam pret apkārtmēra palielināšanu noteikumu 1. pielikumā projekta pašreizējā redakcijā. Ierosinām noteikt, ka koku ar apkārtmēru, kas ir 90% no dižkoka apkārtmēra, nociršana būtu pieļaujam tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauju (nevis atzimnumu!) tajos pašos gadījumos, kad tiek atļauta dižkoka nociršana. Par koku apkārtmēriem noteikumu 1. pielikumā (nepieciešama pašvaldības atļauja!) un DAP atļaujas lietderību nepieciešama atsevišķa vispusīga diskusija.
12. Nepiekrītam kompensācijas aprēķina vienādošanai, pilnībā neņemot vērā nocērtamā koka diametru. Mūsu ieskatā nav samērīgi piemērot vienu kompensāciju kokam ar minimālo izmēru kokam teju dižkoka izmērā.
13. Ņemot vērā, ka ievērojams dadzums koku tiek nocirsts, īstenojot ES fondu projektus, vai koku ciršanu finansē valsts vai pašvaldība, rosinām diskusiju, kā šādos gadījumos kā obligāta nosakāma nocirsto koku kompensēšana ar jaunu koku iestādīšanu.
Noteikumu projekts neatbilst anotācijā minētajam izstrādes mērķim “samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas”, jo ar grozījumiem tiek atceltas vai samazināta vairākas būtiskas pašlaik spēkā esošas prasības un nav vērtēta to ietekme uz vidi, tostarp uz cilvēku dzīves vides kvalitāti. Turklāt noteikumu projekts ir sagatavots bez jebkādas sabiedrības līdzdalības (skat. noteikumu projekta anotācijas 6. punktu).
Uzsveram, ka sagatavotais noteikumu projekts nav “tehniski grozījumi” esošo prasību izpildes vienkāršošanai, bet gan būtiski paplašina iespējas nocirst ekoloģiski un ainaviski nozīmīgus kokus. Tādēļ ar pašreizējo regulējumu saistītās problēmas un iespējamos risinājumus nepieciešams apspriest ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp pašvaldību, vides NVO, arboristu, Dabas aizsardzības pārvaldes u.c. pārstāvjiem. Noteikumu projekta sagatavošanai lūdzam organizēt darba grupu, iesaistot visas ieinteresētās puses, līdzīgi kā tas tika darīts 2012. gadā, sagatavojot pašlaik spēkā esošo noteikumu redakciju.
2. Saglabājama noteikumos pašlaik spēkā esošā 4.6. un 4.7. punkta redakcija, kas paredz atļauju koku ciršanai alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā) un gar valsts un pašvaldību ceļiem. Anotācijā dotais pamatojums, atsaucoties uz uz likuma Par autoceļiem 22. pantu, runā tikai par bīstamo koku novākšanu, taču bīstamības noteikšanai koki ir jānovērtē. Savukārt uz koku ciršanu ceļu pārbūves gadījumos likuma Par autoceļiem 22. pants neattiecas. Vēršam uzmanību, ka alejas un arī savrupi pie ceļiem augoši koki var būt kultūrvēsturiski, ainaviski un bioloģiski vērtīgi un tie pēc iespējas ir saglabājami. Grozījumu redakcija vairumā gadījumu paredz izslēgt no diskusijas par aleju u.c. koku ciršanu/saglabāšanu sabiedrību, tostarp pašvaldības.
3. Nav vispusīgi izvērtēta un pamatota diamatra palielināšana no 20 cm uz 35 cm kokiem, kuru nociršanai nepieciešama atļauja, tostarp ņemot vērā dažādu koku sugu sastopamību, augšanas ātrumu, ainavisko un ekoloģisko vērtību, kā arī ietekme, ko diametra palielināšana un plašākas iespējas koku nociršanai var radīt noteikumu 4. punktā minētajos gadījumos.
4. Attiecībā uz grozījumiem noteikumu 5.3. punktā anotācijā nepieciešams skaidrojums, kuri tieši ir gadījumi, kur “kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus”, kā arī nepieciešamības gadījumā jāprecizē 5.3. punkta redakcija, piemēram, attiecībā uz Aizsargjoslu likuma 61. pantu.
5. Nepieciešams atkārtoti izvērtēt riskus un nepieciešamību noteikumu 5.5. punktu papildināt ar nokaltušiem kokiem, jo pašreizējā redakcija “kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu” ietver arī nokaltušus kokus.
6. Saistībā ar ierosināto papildinājumu, ka atļauja koku ciršanai nav nepieciešama, “ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā” (5.7. punkts), nepieciešams skaidrojums, kā šādā gadījumā tiks izvērtēts koku ciršanas pamatojums un dokumentēts pieņemtais lēmums un vajadzības gadījumā nodrošināta sabiedrības līdzdalība (koku ciršanas publiskā apspriešana). Pašreizējā kārtība ar atļaujas izdošaanu ir skaidra visām iesaistītajām pusēm un vides NVO nereti saņem iedzīvotāju jautājumus arī par koku ciršanas gadījumiem pāsvaldības īpašumā.
7. Iebilstam pret piedāvāto papildinājumu, ka atļauja nav nepieciešama, “ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai” (5.8. punkts), kas mūsu ieskatā nav administrējams (kas ir “slēgtā privāta teritorija (pagalms)” – jebkurs iežogots privāts zemesgabals?) un rada būtiskus riskus apdzīvoto vietu vides kvalitātei, ainavai un bioloģiskajai daudzveidibai, un tas noteikumu projekta izstrādē nav vērtēts.
8. Ierosināto papildinājumu noteikumu projekta 7. un 8. punktā nepieciešams papildināt atbilstoši noteikumu 13. punktam, norādot, ka tiek izvērtēta ne tikai koku ciršanas atbilstība normatīvajiem aktiem, bet arī arī koku ainaviskais, dendroloģiskais un ekoloģiskais nozīmīgums un koku nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Noteikumu 7. punktā nepieciešams precizēt, ka koku ciršanu atļauts uzsākt, ja izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi.
9. Nepieciešams atkārtoti izvērtēt nepieciešamību svītrot noteikumu 17. punktu vai saskaņot šī punkta redakciju ar noteikumu 22. punktu, skaidri pasakot noteikumu lasītājam, kuros gadījumos koku ciršanai tiek rīkota publiskā apspriešana, un nepieciešamības gadījumā papildus skaidrojumu iekļaujot anotācijā.
10. Iebilstam pret grozījumu noteikumu 20. punktā, kas paredz atļaut koku ciršanu putnu ligzdošanas laikā, ja tas nepieciešams būvniecībai. Vēršam uzmanību, ka anotācijā minēto ceļu būvniecības gadījumā var būt nepieciešama dobumainu koku ciršana, kur putnu ligzdošana ir ļoti iespējama un šāda koku ciršana ligzdošanas laikā nav ētiska.
11. Iebilstam pret apkārtmēra palielināšanu noteikumu 1. pielikumā projekta pašreizējā redakcijā. Ierosinām noteikt, ka koku ar apkārtmēru, kas ir 90% no dižkoka apkārtmēra, nociršana būtu pieļaujam tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauju (nevis atzimnumu!) tajos pašos gadījumos, kad tiek atļauta dižkoka nociršana. Par koku apkārtmēriem noteikumu 1. pielikumā (nepieciešama pašvaldības atļauja!) un DAP atļaujas lietderību nepieciešama atsevišķa vispusīga diskusija.
12. Nepiekrītam kompensācijas aprēķina vienādošanai, pilnībā neņemot vērā nocērtamā koka diametru. Mūsu ieskatā nav samērīgi piemērot vienu kompensāciju kokam ar minimālo izmēru kokam teju dižkoka izmērā.
13. Ņemot vērā, ka ievērojams dadzums koku tiek nocirsts, īstenojot ES fondu projektus, vai koku ciršanu finansē valsts vai pašvaldība, rosinām diskusiju, kā šādos gadījumos kā obligāta nosakāma nocirsto koku kompensēšana ar jaunu koku iestādīšanu.
11.03.2025. 23:00
Fiziska persona
Šī projekta labojumi tiešā veidā kalpo Latvijas zaļās bagātības noplicināšanai un būvniecības interešu lobēšanai. Kāds iemesls tiek izvirzīts par pamatu noteikumu grozījumiem? - lai mazinātu birokrātisko slogu (?) koku ciršanas regulējumā un pašvaldībām samazinātu izvērtējamo koku gadījumus. Tas, ko projekta labojumos novērtē kā slogu, bieži vien ir vienīgais koku aizsargāšanas instruments, lai būvniecības ieceres nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu dabai.
1. Iebildums pret atļauju koku ciršanai, palielinot celma caurmēru no 20cm līdz 35cm. Šo izmaiņu rezultātā tiks pakļauti izciršanai daudzi vērtīgi koki, kuru augšanas laiks ir pat gadu desmiti, lai sasniegtu šo izmēru. Novienādojot prasību, tiek ignorētas dažādu koku augšanas dinamikas atšķirības.
2. Ir neizprotama prasība sniegt atzinumu 10 darbdienu laikā 18. punkta 4.3.apakšpunktā - ja koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā [...] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Lai sniegtu atzinumu, ir nepieciešams iepazīties un novērtēt situāciju uz vietas. Objekts var atrasties jebkurā vietā Latvijā, līdz ar to ir jāaizbrauc līdz objektam, tam jāatvēl finanšu un laika resursi. Ieteikums labot uz - atzinumu sniedz 30 dienu laikā.
3. Noteikumu 6. punkts noteic, ka bez atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud dzīvību vai īpašumu, nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem. [...] Vismaz piecas darbdienas pēc bīstamā koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību. Kādu gan pamatotību var vērtēt pēc nociršanas? Tas ir absurds lēmums.
4. Noteikumu 7.punktā jaunā redakcija - ja ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojumu raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju - ir nepieņemama no sabiedrības interešu viedokļa, it īpaši, ja sabiedrības viedoklis netiek apzināts publiskā aptaujā par projektu. Tas sekmēs būvniecības projektētāju nevēlēšanos iekļauties vidē un saglabāt esošos kokus. Primārais būs būvniecības projekts un tam noteikti nav zaļās domāšanas vadmotīvs. Lūgums saglabāt koku izvērtēšanas iespējamību pirms būvprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas.
5. Noteikumu 20.punktā dot atļauju būvniecības vajadzībām atļaut cirst kokus no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir AMORĀLI! Atruna, ka aizliegums kavē būvniecību par diviem mēnešiem, ir amorāla. Tā ir vardarbība pret dabu - putnu ligzdu un putnēnu iznīcināšana! Kā Zemkopības ministrija vispār varēja pieņemt izskatīšanai šādu labojumu! Būvnieku interešu lobēšana nav saistāma ar dabas aizsardzības principiem.
1. Iebildums pret atļauju koku ciršanai, palielinot celma caurmēru no 20cm līdz 35cm. Šo izmaiņu rezultātā tiks pakļauti izciršanai daudzi vērtīgi koki, kuru augšanas laiks ir pat gadu desmiti, lai sasniegtu šo izmēru. Novienādojot prasību, tiek ignorētas dažādu koku augšanas dinamikas atšķirības.
2. Ir neizprotama prasība sniegt atzinumu 10 darbdienu laikā 18. punkta 4.3.apakšpunktā - ja koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā [...] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Lai sniegtu atzinumu, ir nepieciešams iepazīties un novērtēt situāciju uz vietas. Objekts var atrasties jebkurā vietā Latvijā, līdz ar to ir jāaizbrauc līdz objektam, tam jāatvēl finanšu un laika resursi. Ieteikums labot uz - atzinumu sniedz 30 dienu laikā.
3. Noteikumu 6. punkts noteic, ka bez atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud dzīvību vai īpašumu, nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem. [...] Vismaz piecas darbdienas pēc bīstamā koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību. Kādu gan pamatotību var vērtēt pēc nociršanas? Tas ir absurds lēmums.
4. Noteikumu 7.punktā jaunā redakcija - ja ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojumu raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju - ir nepieņemama no sabiedrības interešu viedokļa, it īpaši, ja sabiedrības viedoklis netiek apzināts publiskā aptaujā par projektu. Tas sekmēs būvniecības projektētāju nevēlēšanos iekļauties vidē un saglabāt esošos kokus. Primārais būs būvniecības projekts un tam noteikti nav zaļās domāšanas vadmotīvs. Lūgums saglabāt koku izvērtēšanas iespējamību pirms būvprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas.
5. Noteikumu 20.punktā dot atļauju būvniecības vajadzībām atļaut cirst kokus no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir AMORĀLI! Atruna, ka aizliegums kavē būvniecību par diviem mēnešiem, ir amorāla. Tā ir vardarbība pret dabu - putnu ligzdu un putnēnu iznīcināšana! Kā Zemkopības ministrija vispār varēja pieņemt izskatīšanai šādu labojumu! Būvnieku interešu lobēšana nav saistāma ar dabas aizsardzības principiem.
11.03.2025. 23:01
Jānis Strausmanis - "Internacionāli un Sabiedriski Aktīvo - Arboristu, Koku kopēju biedrība"
Kopumā ideja par birokrātiskā sloga samazināšanu ir atbalstāma, bet ne šajā zstrādāto grozījumu Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" Redakcijā. Tie šobrīd izskatās nepilnīgi, atsevišķās pozīcijās līdz galam nepārdomāti un dažās stiuācijās var būt pat videi nelabvēlīgi. Nav pārliecība vai ir veiktas pietiekamas konsultācijas ar nozares speciālistiem. Tāpat Anotācijas aprakstā ir minēts, ka nav veikts izvērtējums alternatīviem risinājumiem un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Būtu lietderīgi izveidot darba grupu un atkārtoti iziet cauri noteikumiem, kā piemēram šādiem punktiem:
5.1. punkts
augļu kokus;
Komentārs: skaidra augļkoka definīcija varētu tikt interpretēta.
Ieteikums: Izveidot kokaugu sarakstu ar sugām, kas tiek klasificētas kā koki kuru ciršanai nav nepieciešama atļauja. – tur bez augļu kokiem varētu iekļaut pioniersugas (piem. Āra bērzs, parastā kļava utt.), kuras viegli un ātri attīstās teritorijās kur netiek veikti kopšanas darbi
5.2. punkts
kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem; Šīs izmaiņas var rosināt zemes īpašniekus audzēt lielākus kokus, ko neierobežos caurmēra vai atļauju izmaksu parametri.
Komentārs: pamatojums neiztur kritiku, proporcionāli mazāķā daļa īpašnieku skatīsies uz šo punktu šādā izpratnē, ja līdz šim viņi nav nozāģēti kad bija mazajās dimensijās, visticamāk tiks izmantota “pēdējā brīža iespēja” lai tos nozāģētu.
Ieteikums: Saglabāt spēkā esošajos noteikumos noteikto minimālo koka stumbra diametru – 20 cm.
5.3. punkts
kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Komentārs: jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē daudzviet cērtot apdzīvoto vietu administratīvajās robežās nebūs jāprasa pašvaldības viedoklis
Ieteikums: kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus.
5.5. punkts
nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
Komentārs: Lielas dimensijas nokaltušie koki ir daudzu retu sugu dzīvotnes un koku kopšanas speciālisti var veikt atbilstošu koku kopšanu lai šie koki saglabātos droši.
Ieteikums: nokaltušus kokus (>40 cm) un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.
5.8. punkts
ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;
Komentārs: Nav skaidrs formulējums slēgtai teritorijai, turklāt šādā redakcijā traktējams, ka koku ciršana slēgtajā (privātajā) teritorijā nav ierobežojama
Ieteikums: Šo punktu izņemt.
25.2. punkts
cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta tīša mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai;
Komentārs: Ļoti plaši interpretējami ir tīšas koku bojāšanas identificēšana un attiecīgi nav skaidri kritēriji tās noteikšanai.
Ieteikums: Ņemt vērā Rīgas domes noteikumos iestrādāto skaidrojumu par koku bojāšanu un integrēt to noteikumos.
25.7. punkts
ja koku ciršanu kompensē ar jauna koka iestādīšanu, ja pašvaldība saistošajos noteikumos ir noteikusi kārtību.
Komentārs: katra pašvaldība to var interpretēt atšķirīgi
Ieteikums: Noteikumos iekļaut pielikumu ar kompensējamā koka kritērijiem, lai nodrošinātu valstiski vienotu interpretāciju.
1. pielikums
Komentārs: Salīdzinot kritērijus pa sugām redzams, ka priekšlikumā tos plānots palielināt par vismaz ¼ , kas var nelabvēlīgi ietekmēt apkārtējo vidi intensificējot koku izciršanu.
Ieteikums: Saglabāt esošos kritērijus
3. pielikums
Komentārs: ir noteikts Zaudējumu aprēķina kopējais koeficients 50 euro, kas atbilst kokam ar diametru 35 cm.
Ieteikums: noteikt tādu Zaudējumu aprēķina kopējo koeficientu to piesaistot, piemēram, neapliekamajam minimumam, kas tuvināti atbilstu attiecīga resnuma koka stāda iegādes cenai
5.1. punkts
augļu kokus;
Komentārs: skaidra augļkoka definīcija varētu tikt interpretēta.
Ieteikums: Izveidot kokaugu sarakstu ar sugām, kas tiek klasificētas kā koki kuru ciršanai nav nepieciešama atļauja. – tur bez augļu kokiem varētu iekļaut pioniersugas (piem. Āra bērzs, parastā kļava utt.), kuras viegli un ātri attīstās teritorijās kur netiek veikti kopšanas darbi
5.2. punkts
kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem; Šīs izmaiņas var rosināt zemes īpašniekus audzēt lielākus kokus, ko neierobežos caurmēra vai atļauju izmaksu parametri.
Komentārs: pamatojums neiztur kritiku, proporcionāli mazāķā daļa īpašnieku skatīsies uz šo punktu šādā izpratnē, ja līdz šim viņi nav nozāģēti kad bija mazajās dimensijās, visticamāk tiks izmantota “pēdējā brīža iespēja” lai tos nozāģētu.
Ieteikums: Saglabāt spēkā esošajos noteikumos noteikto minimālo koka stumbra diametru – 20 cm.
5.3. punkts
kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;
Komentārs: jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē daudzviet cērtot apdzīvoto vietu administratīvajās robežās nebūs jāprasa pašvaldības viedoklis
Ieteikums: kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus.
5.5. punkts
nokaltušus kokus un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
Komentārs: Lielas dimensijas nokaltušie koki ir daudzu retu sugu dzīvotnes un koku kopšanas speciālisti var veikt atbilstošu koku kopšanu lai šie koki saglabātos droši.
Ieteikums: nokaltušus kokus (>40 cm) un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.
5.8. punkts
ja kokus cērt slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;
Komentārs: Nav skaidrs formulējums slēgtai teritorijai, turklāt šādā redakcijā traktējams, ka koku ciršana slēgtajā (privātajā) teritorijā nav ierobežojama
Ieteikums: Šo punktu izņemt.
25.2. punkts
cērtot nokaltušu koku, ja kokam nav konstatēta tīša mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida tīšas bojāšanas pazīmes, kuras varētu būt iemesls koka kalšanai;
Komentārs: Ļoti plaši interpretējami ir tīšas koku bojāšanas identificēšana un attiecīgi nav skaidri kritēriji tās noteikšanai.
Ieteikums: Ņemt vērā Rīgas domes noteikumos iestrādāto skaidrojumu par koku bojāšanu un integrēt to noteikumos.
25.7. punkts
ja koku ciršanu kompensē ar jauna koka iestādīšanu, ja pašvaldība saistošajos noteikumos ir noteikusi kārtību.
Komentārs: katra pašvaldība to var interpretēt atšķirīgi
Ieteikums: Noteikumos iekļaut pielikumu ar kompensējamā koka kritērijiem, lai nodrošinātu valstiski vienotu interpretāciju.
1. pielikums
Komentārs: Salīdzinot kritērijus pa sugām redzams, ka priekšlikumā tos plānots palielināt par vismaz ¼ , kas var nelabvēlīgi ietekmēt apkārtējo vidi intensificējot koku izciršanu.
Ieteikums: Saglabāt esošos kritērijus
3. pielikums
Komentārs: ir noteikts Zaudējumu aprēķina kopējais koeficients 50 euro, kas atbilst kokam ar diametru 35 cm.
Ieteikums: noteikt tādu Zaudējumu aprēķina kopējo koeficientu to piesaistot, piemēram, neapliekamajam minimumam, kas tuvināti atbilstu attiecīga resnuma koka stāda iegādes cenai
11.03.2025. 23:17
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25