Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kancelejas izveidotā darba grupa administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attītības jomā identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža regulējumā un Ministru kabinets uzdeva Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai koku ciršanai un noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk– noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
25.02.2025. - 11.03.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz palielinot celma diametru no 20 cm uz 35 cm, sākot ar kādu nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, tāpēc samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama atļauja.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Skaidrojums un ietekme
noteikumu 7. punktu attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
25.02.2025. 08:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Raivo Ivulāns - Privātpersona
Neatbalstu konkrēto priekšlikumu. Ja šis priekšlikums stāsies spēkā, tas pavērs iespēju vēl plašākai vides un ainavas degredācijai ārpus meža zemēm.
11.03.2025. 17:47
Jānis Zelčs - WOOD SERVICE SIA
WOOD SERVICE SIA atbalsta Piedāvātie grozījumi samazina iedzīvotāju un uzņēmēju birokrātisku iesaisti īpašumu apsaimniekošanā. Piedāvājam vēl vairāk samazināt birokrātiju un atcelt jebkādu koku apmēru, no kura būtu nepieciešams pašvaldības saskaņojums.
Esošā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Piedāvājums:
Nepiemērot celma caurmēru, no kura būtu nepieciešams pašvaldības saskaņojums.
Šobrid spēkā esošā redakcija nonāk pretrunā ar Lauku atbalsta dienesta(LAD) prasību uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības kārtībā, jo īpašumiem, kuri atrodas ciemu teritorijās nepieciešams pašvaldības saskaņojums koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir virs 20cm. Pašvaldības par šādu koku ciršanu piemēro samaksas prasību, kas nozīmē apgrūtinātu un birokrātisku īpašumu attīrīšanu no kokiem, lai izpildītu LAD prasības. Turklāt šādai, ar kokiem apaugušai teritorijai, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Atbalstam noteikumu grozījumus pēc būtības
Esošā redakcija:
5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem;
Piedāvājums:
Nepiemērot celma caurmēru, no kura būtu nepieciešams pašvaldības saskaņojums.
Šobrid spēkā esošā redakcija nonāk pretrunā ar Lauku atbalsta dienesta(LAD) prasību uzturēt lauksaimniecībā izmantojamo zemi labā lauksaimniecības kārtībā, jo īpašumiem, kuri atrodas ciemu teritorijās nepieciešams pašvaldības saskaņojums koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir virs 20cm. Pašvaldības par šādu koku ciršanu piemēro samaksas prasību, kas nozīmē apgrūtinātu un birokrātisku īpašumu attīrīšanu no kokiem, lai izpildītu LAD prasības. Turklāt šādai, ar kokiem apaugušai teritorijai, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.
Atbalstam noteikumu grozījumus pēc būtības
11.03.2025. 17:54
Ginta Šulce
Grozījumus neatbalstu!
Noteikumu projekts būtiski apdraud vides kvalitāti, kā arī potenciāli – ainaviskās un kulturālās vērtības.
Grozījumi nav pietiekami izvērtēti un pamatoti: piemēram, nav adekvāti pamatotas piedāvātās izmaiņas celmu diametrā 5.2. punktā. Pieņemot šos grozījumus, būtiski tiek vājināti koku aizsardzības un ciršanas izvērtēšanas mehānismi, un palielināta iespēja noteikumus brīvi interpretēt.
Noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaites, kurai šie grozījumi varētu būt būtiski, šādi būtiski mazinot sabiedrības līdzdalību lēmumos par koku ciršanu.
11.03.2025. 18:06
Fiziska persona
Neatbalstu iesniegtos grozījumus, tie ir sasteigti un videi nedraudzīgi. Birokrātiju samazināt nepieciešams, bet šādi lēmumi jāpieņem sadarbībā ar vides speciālistiem, arboristiem, ornitologiem u.
11.03.2025. 18:07
Kristīne Jirgensone
Esmu PRET grozījumiem!!!
11.03.2025. 18:08
Fiziska persona
Kategoriski neatbalstu:
"Turklāt dabas un vides aizsardzība ir ierakstīta arī Latvijas Republikas Satversmē kā katra pilsoņa pienākums."
Jūs pārkapāt Satversmes likumus.
"Turklāt dabas un vides aizsardzība ir ierakstīta arī Latvijas Republikas Satversmē kā katra pilsoņa pienākums."
Jūs pārkapāt Satversmes likumus.
11.03.2025. 18:13
Karīna Ješkina
Atsaucoties uz piesardzības principu, grozījumus neatbalstu. Pavisam noteikti ir nepieciešams izvērtēt ietekmi uz vidi un klimatneitralitāti.
11.03.2025. 18:13
Mārtiņš Zaķis
Kategoriski iebilstu pret piedāvātajiem grozījumiem, kas kalpo tikai konkrētu komercnozaru un privātpersonu interešu lobijam nevis sabiedrības un kopējās vides labklājībai. Kamēr šie grozījumi nav apstiprināti no kokkopju, arboristu un nozares speciālistu puses, to virzīšana tālākai apstiprināšanai nav pieļaujama.
11.03.2025. 18:17
Jānis Aufmanis
IEBILSTU
Rīgā ir vardarbīga tiekame indēt un izcirst kokus, un situācija ir slikta jau šobrīd. Līdznoatatot ērtumu un efektivitāti (šī ierosinājuma mērķi) ar klimata un pilsētvides laikmetīgajiem izaicinājumiem, lielāka patvaļa koku ciršanā būtu absolūti neattaisnojams solis. Varbūt var izšķirt pilsētu teritorijas un lauku teritorijas. Bet pret koku ciršanas atvieglojumu pilsētā kategoriski iebilstu
Rīgā ir vardarbīga tiekame indēt un izcirst kokus, un situācija ir slikta jau šobrīd. Līdznoatatot ērtumu un efektivitāti (šī ierosinājuma mērķi) ar klimata un pilsētvides laikmetīgajiem izaicinājumiem, lielāka patvaļa koku ciršanā būtu absolūti neattaisnojams solis. Varbūt var izšķirt pilsētu teritorijas un lauku teritorijas. Bet pret koku ciršanas atvieglojumu pilsētā kategoriski iebilstu
11.03.2025. 18:17
Signe Veinberga
Kategoriski pret! Tā jau notiek patvaļīga ciršana un dabas bojāšana. Katrs koks ir vērtība, arī vecs, apdrupis, miris koks. Patvaļīga koku ciršana var atstāt ilgu, negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku. Citās valstīs cītīgi strādā pie tā, lai palielinātu dabas un koku apjomu pilsētās, jo tas sniedz visādus pierādītus labumus. Šāda lēmuma pieņemšana dotu "zaļo gaismu" nepārdomātai vides bojāšanai.
Pilsētās, kurās ir daudz koki un apstādījumi, gaisa temperatūra ir zemāka, tie spēlē īpaši vitālu lomu ceļu tuvumā. Atļaujot atbrīvoties no prāvākiem kokiem, tiktu palielināta pilsētas temperatūra un pasliktināta cilvēku vaselība un labklājība, īpaši karstos laikapstākļos. Koki jebkurā vietā uzlabo gaisa kvalitāti, sniedz patvērumu no kaitīgajiem UV stariem, palīdz mazināt augsnes eroziju, uzlabo mentālo veselību cilvēkiem, sniedz pārtiku un mājvietu dažādām būtnēm. Šādu vērtību nevar apdraudēt vienkārši, lai samazinātu birokrātiju.
Pilsētās, kurās ir daudz koki un apstādījumi, gaisa temperatūra ir zemāka, tie spēlē īpaši vitālu lomu ceļu tuvumā. Atļaujot atbrīvoties no prāvākiem kokiem, tiktu palielināta pilsētas temperatūra un pasliktināta cilvēku vaselība un labklājība, īpaši karstos laikapstākļos. Koki jebkurā vietā uzlabo gaisa kvalitāti, sniedz patvērumu no kaitīgajiem UV stariem, palīdz mazināt augsnes eroziju, uzlabo mentālo veselību cilvēkiem, sniedz pārtiku un mājvietu dažādām būtnēm. Šādu vērtību nevar apdraudēt vienkārši, lai samazinātu birokrātiju.
11.03.2025. 18:19
Jana Streļeca
Kategoriski neatbalstu šos grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".
Piedāvātie grozījumi, kas atļautu ārpus meža teritorijām cirst lielākus kokus bez saskaņošanas, rada nopietnas bažas par vides aizsardzību, ainavisko un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šādas izmaiņas var radīt vairākas negatīvas sekas:
1. Ainaviskās un ekoloģiskās vērtības apdraudējums: Lielo koku nekontrolēta izciršana pilsētās, lauku apvidos un pie ceļiem var neatgriezeniski mainīt ainavas raksturu. Koki nodrošina ēnojumu, samazina gaisa piesārņojumu un ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
2. Sabiedrības līdzdalības ierobežošana: Grozījumi tiek virzīti bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, liedzot iedzīvotājiem iespēju aizstāvēt vidi savā dzīvesvietā. Tas mazina demokrātisku procesu un ignorē sabiedrības intereses.
3. Pārāk brīva interpretācija un kontroles trūkums: Bez skaidriem kritērijiem un saskaņošanas mehānismiem palielinās risks, ka vērtīgi un ekoloģiski nozīmīgi koki tiks nocirsti nevis nepieciešamības, bet gan ērtības vai komerciālu interešu dēļ.
Šādi grozījumi nav pietiekami izvērtēti un var radīt ilgtermiņa kaitējumu Latvijas ainavai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Tāpēc tie būtu rūpīgi jāpārskata un jāveic plaša sabiedriskā apspriešana, lai nodrošinātu līdzsvaru starp attīstību un vides saglabāšanu.
Birokrātiskā sloga samazināšana nedrīkst notikt uz sabiedrības kopējās labbūtības un vides aizsardzības rēķina. Tieši otrādi – pastāvošie regulējumi nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību, novērš haotisku un nepamatotu koku izciršanu un garantē caurskatāmību lēmumu pieņemšanā. Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan būtisks mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās un sabiedrības intereses, saglabāt ainavisko un ekoloģisko vidi un novērst subjektīvu vai nepamatotu dabas vērtību iznīcināšanu. Šāda veida "birokrātiskais slogs" patiesībā ir sabiedrības labklājības garants, kas nodrošina, ka mūsu pilsētas un ciemi saglabā savu raksturu un vidi nākamajām paaudzēm.
Piedāvātie grozījumi, kas atļautu ārpus meža teritorijām cirst lielākus kokus bez saskaņošanas, rada nopietnas bažas par vides aizsardzību, ainavisko un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šādas izmaiņas var radīt vairākas negatīvas sekas:
1. Ainaviskās un ekoloģiskās vērtības apdraudējums: Lielo koku nekontrolēta izciršana pilsētās, lauku apvidos un pie ceļiem var neatgriezeniski mainīt ainavas raksturu. Koki nodrošina ēnojumu, samazina gaisa piesārņojumu un ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
2. Sabiedrības līdzdalības ierobežošana: Grozījumi tiek virzīti bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, liedzot iedzīvotājiem iespēju aizstāvēt vidi savā dzīvesvietā. Tas mazina demokrātisku procesu un ignorē sabiedrības intereses.
3. Pārāk brīva interpretācija un kontroles trūkums: Bez skaidriem kritērijiem un saskaņošanas mehānismiem palielinās risks, ka vērtīgi un ekoloģiski nozīmīgi koki tiks nocirsti nevis nepieciešamības, bet gan ērtības vai komerciālu interešu dēļ.
Šādi grozījumi nav pietiekami izvērtēti un var radīt ilgtermiņa kaitējumu Latvijas ainavai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Tāpēc tie būtu rūpīgi jāpārskata un jāveic plaša sabiedriskā apspriešana, lai nodrošinātu līdzsvaru starp attīstību un vides saglabāšanu.
Birokrātiskā sloga samazināšana nedrīkst notikt uz sabiedrības kopējās labbūtības un vides aizsardzības rēķina. Tieši otrādi – pastāvošie regulējumi nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību, novērš haotisku un nepamatotu koku izciršanu un garantē caurskatāmību lēmumu pieņemšanā. Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan būtisks mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās un sabiedrības intereses, saglabāt ainavisko un ekoloģisko vidi un novērst subjektīvu vai nepamatotu dabas vērtību iznīcināšanu. Šāda veida "birokrātiskais slogs" patiesībā ir sabiedrības labklājības garants, kas nodrošina, ka mūsu pilsētas un ciemi saglabā savu raksturu un vidi nākamajām paaudzēm.
11.03.2025. 18:34
Zane Oja
Neatbalstu plānotos grozījumus.
11.03.2025. 18:34
Fiziska persona
Labāk divreiz nomērīt, pirms cirst. Atļauju saņemšana neprasa daudz laika, bet drošāk gan pārliecināties, vai kokam tiešām nav ekoloģiskas nozīmes. Atstājot celma diametru līdzšinējā izmērā, izvairīsimies no situācijām, kad neapdomīgi tiek nocirsti dabai nozīmīgi koki.
11.03.2025. 18:43
Fiziska persona
Iebilstu pret šādiem jauninājumiem. Musu mazberniem jāatstāj zaļa, nevis izpostīta valsts.
11.03.2025. 18:44
Rūdolfs Golubovs - Apvienība "Pilsēta cilvēkiem"
Apvienība "Pilsēta cilvēkiem" neatbalsta piedāvātos likuma grozījumus, kas būtiski samazina koku skaitu, kam nepieciešama ciršanas atļauja. Likumprojekts sagatavots bez plašākas diskusijas ar sabiedrību un jomas ekspertiem, un paredz samazināt sabiedrības iespējas ietekmēt lēmumus par koku ciršanu, kas ir īpaši būtiski pilsētvidē. Pēc būtības tas padara procesu mazāk demokrātisku, un potenciāli var radīt nekontrolētus zaudējumus pilsētvidei. Piedāvātie noteikumi tāpat apdraud gan aleju, gan potenciālo dižkoku aizsardzību. Birokrātijas mazināšana nav veicama uz pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu iedzīvotāju dzīves kvalitātes rēķina.
11.03.2025. 18:58
Matīss Spīdainis
Es NEATBALSTU šos grozījumus un priekšlikumus!
11.03.2025. 19:01
Fiziska persona
Neatbalstu grozījumus. Jau šobrīd pašvaldībās, jo īpaši Rīgā tiek nocirsts krietni vairāk koku, nekā iestādīts. Turklāt ciršanas atļauja ir daudzas reizes lētāk, nekā iestādīt jaunu koku. Jānocērt trīs līdz pieci koki, lai iestādītu vienu. Tas ir pilnībā pret sabiedrības interesēm un tiesībām dzīvot veselīgi un droši.
Varbūt iespējams noteikt kādu atšķirību starp lauku saimniecībām un tādām pilsētām kā Rīgu.
Varbūt iespējams noteikt kādu atšķirību starp lauku saimniecībām un tādām pilsētām kā Rīgu.
11.03.2025. 19:03
Justs Krapāns
Absolūtu neatbalstu šādu iniciatīvu. Nozāģēts koks ir neatgriezeniska darbība, atvieglojums nav nepieciešams jau tā nesarežģītam procesam. Godprātīgi ievērojot esošos noteikumus process nav ne ilgs un ir caurspīdīgs. "Atvieglojot" šo procesu praktiski atvieglojam dzīvi negodprātiem pārkāpējiem un sarežģījam darbu atbildīgajām iestādēm.
11.03.2025. 19:04
Pensionāre
Pilnībā atbalstu grozījumus!!! Piekrītu biedrības "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes"sniegtajiem priekšlikumiem.
11.03.2025. 19:10
Fiziska persona
Pilnībā atbalstu! Piedāvātie grozījumi būtiski samazinātu esošo birokrātisko slogu koku ciršanai ārpus meža teritorijām.
11.03.2025. 19:12
Privātpersona
Pilnīgi atbalstu topošus grozījumus. Viens no absurdiem piemēriem.... Privātīpašumā pilsetā, aiz žoga ir mežs, bet mums pašvaldībai ir jāprasa atļauja nozāģēt dažus kokus savā īpašumā, jo tie sākuši aizēnot augļu kokus, dārzu, kaimiņu dārzu utt. Pašvaldības komisija neļauj viņus aiztikt, neskatoties uz to ka aiz mājas jau ir mežs.
11.03.2025. 19:19
Kristīne Brīniņa - Kristīne Brīniņa
Grozījumus neatbalstu!
Noteikumu projekts būtiski apdraud ārpus meža koku aizsardzību, jo tiek palielināta iespēja ar noteikumiem manipulēt. Tikpat labi var ierosināt pilnībā atcelt koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo pie šāda priekšlikuma noteikumi var vienkārši zaudēt savu nozīmi. Koku ciršanas ierobežojošie noteikumi paredz to, ka koku ciršana tiek saskaņota ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, kas ir loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai ierobežotu nepamatotu koku nociršanu. Tādēļ atvieglojumi administratīvā sloga mazināšanai ir kategoriski nepieņemami. Tāpat arī nav adekvāti pamatotas piedāvātās izmaiņas celmu diametrā 5.2. punktā.
Neuzticību veicinošs fakts ir arī tas, ka noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaistes, ierobežojot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā par koku ciršanu.
Noteikumu projekts būtiski apdraud ārpus meža koku aizsardzību, jo tiek palielināta iespēja ar noteikumiem manipulēt. Tikpat labi var ierosināt pilnībā atcelt koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo pie šāda priekšlikuma noteikumi var vienkārši zaudēt savu nozīmi. Koku ciršanas ierobežojošie noteikumi paredz to, ka koku ciršana tiek saskaņota ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, kas ir loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai ierobežotu nepamatotu koku nociršanu. Tādēļ atvieglojumi administratīvā sloga mazināšanai ir kategoriski nepieņemami. Tāpat arī nav adekvāti pamatotas piedāvātās izmaiņas celmu diametrā 5.2. punktā.
Neuzticību veicinošs fakts ir arī tas, ka noteikumu projekts ir ticis sagatavots bez sabiedrības iesaistes, ierobežojot sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā par koku ciršanu.
11.03.2025. 19:22
Ilmārs Millers - SIA "Millers & Gabrilovičs"
Kategoriski iebilstam pret šādiem grozījumiem un atvieglojumiem cirst lielus kokus ārpus meža bez pašvaldības skaņojuma.
Sada iespēja ievērojami var samazināt koku skaitu pilsētā un tās zaļajā zonā, kas jau pašlaik saskaras ar nepietiekamu lielo koku skaitu ielu malās, pie dzīvokļu ēkām un citur.
jebkurai jaunai likumdošanas iniciatīvai ir jāveicina esošu koku saglabāšana un jaunu stādīšana. Nemīt vērā nenovēršamās klimata pārmaiņas un tieši lielu koku lomu CO piesaistē, mūsu visu pienākums ir rūpēties par apkārtējo vidi un kokiem. Tai skaitā samazinot savas biznesa intereses un vēlmi nopelnīt.
Ilmars Millers,
uzņēmējs, namīpašnieks, arhitekts
sia Millers & Gabrilovičs
Sada iespēja ievērojami var samazināt koku skaitu pilsētā un tās zaļajā zonā, kas jau pašlaik saskaras ar nepietiekamu lielo koku skaitu ielu malās, pie dzīvokļu ēkām un citur.
jebkurai jaunai likumdošanas iniciatīvai ir jāveicina esošu koku saglabāšana un jaunu stādīšana. Nemīt vērā nenovēršamās klimata pārmaiņas un tieši lielu koku lomu CO piesaistē, mūsu visu pienākums ir rūpēties par apkārtējo vidi un kokiem. Tai skaitā samazinot savas biznesa intereses un vēlmi nopelnīt.
Ilmars Millers,
uzņēmējs, namīpašnieks, arhitekts
sia Millers & Gabrilovičs
11.03.2025. 19:50
Fiziska persona
Piedāvātos grozījumus neatbalstu. Uzskatu, ka tie veicinās vides degradāciju pilsētās. Jau patlaban pilsētās, it sevišķi Rīgā, tiek nocirsts daudz vairāk koku, nekā iestādīts.
11.03.2025. 20:06
Fiziska persona
Atbalstu priekšlikumu. Jāsamazina padomju laiku birokrātija. Īpašniekam jādod iespēju pilnīgi brīvi rīkoties ar uz savas zemes augošiem kokiem. Jāciena privātīpašums.
11.03.2025. 20:07
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25