Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kancelejas izveidotā darba grupa administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attītības jomā identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža regulējumā un Ministru kabinets uzdeva Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai koku ciršanai un noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk– noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
25.02.2025. - 11.03.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz palielinot celma diametru no 20 cm uz 35 cm, sākot ar kādu nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, tāpēc samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama atļauja.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Skaidrojums un ietekme
noteikumu 7. punktu attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
25.02.2025. 08:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Neatbalstu.
Cik var cirst un izcirst? Drīz būs palikuši trīs koki piecās rindās.
Lai gan kopumā ideja par birokrātiskā sloga samazināšanu ir atbalstāma, šie grozījumi negatīvi ietekmētu Latvijas dabu.
Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās intereses un sabiedrības tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.
Pie tam, projekts sagatavots bez diskusijas ar sabiedrību.
Cik var cirst un izcirst? Drīz būs palikuši trīs koki piecās rindās.
Lai gan kopumā ideja par birokrātiskā sloga samazināšanu ir atbalstāma, šie grozījumi negatīvi ietekmētu Latvijas dabu.
Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās intereses un sabiedrības tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.
Pie tam, projekts sagatavots bez diskusijas ar sabiedrību.
11.03.2025. 23:22
Zemes īpašnieka pilnvarotais pārstāvis
Atbalstu plānotās izmaiņas MK Nr.309, jo 20 cm ierobežojumā zemes īpašniekam bez papildus zaudējumiem nav iespējas vienkārši sakopt savu privāto zemi, kuru nomājot bezdarbības rezultātā ir aizaudzējusi pati pašvaldība. Jo tālāk pašvaldības būs norobežotas no lēmumu pieņemšanas šādā situācijā, jo kvalitatīvākas un sakārtotākas būs ainavas. Uzreiz piebildīšu, ka aizstāvu katru skaistu un kvalitatīvu koku jebkurā ainavā, bet pašvaldības saskaņojumu slogs privātas zemes īpašniekiem ir nepamatots.
11.03.2025. 23:30
"Zaļā brīvība"
Biedrība “Zaļā brīvība” uzskata, ka Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi šādā redakcijā nav tālāk virzāmi un ir jāpārstrādā. Lai gan grozījumu projekts satur arī apsveramus, birokrātiju samazinošus ierosinājumus, vienlaikus tas nav pietiekoši izdiskutēts un pašreizējā redakcijā satur arī virkni sabiedrībai nevēlamu izmaiņu, kas negatīvi ietekmēs ainavu, mikroklimatu pilsētās, dabas stāvokli un koku stāvokli ārpus meža. Lai nodrošinātu sabalansētu un pamatotu lēmumu pieņemšanu, aicinām diskusijā iesaistīt vides ekspertus, (tostarp, dendrologus, ainavu arhitektus, un citus) un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Tikai šādā veidā iespējams panākt ilgtspējīgus un sabiedrības interesēm atbilstošus risinājumus.
Biedrība pievienojas Latvijas Dendrologu biedrības atzinumā (11.03.2025) uzskaitītajiem riskiem un neatbalsta MK noteikumos ietvertos drastiskos atvieglojumus, piemēram:
4.6. punktā - rosinātajā redakcijā. Nav saprotams, kāds ir pamatojums ļaut atsevišķos kokus un rindas līdz 8 kokiem izcirst bez atļaujas.
4.7. punkta svītrošanu, kas šobrīd prasa pašvaldības atļauju kokus cērtot gar valsts un pašvaldību autoceļiem. Šī prasība nav tiesību akta anotācijā pamatota. Turklāt Likuma Par autoceļiem 22. pants nosaka, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības “aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas… arī augošus un gāztus kokus vai krūmus un citas lietas, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu…”, taču tas nenozīmē visus kokus bez pamatojuma vai saskaņojuma.
5.2. punkta grozījumus, kas palielina bez saskaņošanas ar pašvaldību cērtamo koku celma caurmēru no 20 uz 35 centimetriem. Šīs izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās pakļaus nozāģēšanas riskam lielu daudzumu koku, radot potenciālus riskus dabas daudzveidībai, sliktākam mikroklimatam un zaļajām zonām apdzīvotās vietās. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kurām, pretēji noteikumu anotācijā norādītajam, ir potenciāli būtiska ietekme uz vidi.
Kategoriski iebilstam pret 5.8. punktu. Uzsveram, ka šāds atvieglojums nav pamatots un samērīgs. Pievienojamies Dendrologu biedrības paustajam, ka tas principā degradē MK noteikumu jēgu un rada būtiskus riskus apdzīvoto vietu vides kvalitātei, ainavai un bioloģiskajai daudzveidibai, un tas noteikumu projekta izstrādē nav vērtēts.
Pievienojamies Latvijas Dendrologu biedrības iebildumiem pret 20. punktu, kas nostāda būvnieku intereses augstāk par dabas aizsardzības interesēm, ļaujot nocirst kokus būvniecības vajadzībām, neskatoties uz putnu ligzdošanas sezonu.
Kategoriski nepiekrītam 23. punktā rosinātajiem grozījumiem 1. pielikumā, kas palielina koku diametru, pie kāda ir nepieciešams pašvaldības saskaņojums līdz 90 % no dižkoka minimālajiem apkārtmēriem noteiktajai sugai. Lai gan ir saprotama vajadzība mazināt administratīvo slogu, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldei, kuras darbiniekiem praksē aiziet lieli resursi, lai potenciālos dižkokus apsekotu noteiktajā termiņā, kā to paredz MK noteikumu 19. punkts, tomēr atbrīvojums no pilnīgi jebkādiem saskaņojumiem un izvērtējumiem visiem kokiem, kuri vēl nav sasnieguši 90 % no dižkoka apkārtmēra, faktiski rada risku, ka jauni dižkoki veidosies krietni mazāk vai neveidosies, jo īpašnieks varēs tos laicīgi nocirst. Rosinām apsvērt šīs Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes problēmas risināt, saglabājot 4.11 punktu un 1. pielikumu pašreizējā redakcijā (pašreizējos koku apkārtmērus), bet 19. punktā dodot lielāku atbildību pašvaldībām pašām izvērtēt koka ekoloģisko vērtību, iespējams izstrādājot vienotus kritērijus/vadlīnijas pašvaldību vajadzībām, kā arī saglabājot iespēju pašvaldībai pēc vajadzības pieaicināt dendroloģijas speciālistu/dabas ekspertu vai Dabas aizsardzības pārvaldi, vai nosakot ka DAP obligāts saskaņojums vajadzīgs tiešām tikai kokiem, kas sasnieguši 90 % no dižkoka caurmēra pirms gala lēmuma par to nociršanu. Jebkurā gadījumā, šie risinājumi ir vēl diskutējami starp iesaistītajām pusēm, taču pašreizējais piedāvājums nekādā gadījumā nav uztverams par samērīgu un rada potenciāli lielu ietekmi uz dižkoku pastāvēšanas ilgtspēju un dabas daudzveidību.
Uzsveram, ka Satversmes tiesas spriedumā par caurmēra cirtēm norādīts (Spriedums nr. 2023-01-03, 2024. gada 8. aprīlī) - pirms tāda normatīvā akta, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, pieņemšanas ir jāvērtē iespējamās ietekmes uz vidi būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Arī šie grozījumi pašreizējā redakcijā un potenciālās ietekmes apjomā noteikti atbilst tādam plānošanas dokumentam, pirms kura pieņemšanas ir veicams stratēģiskais novērtējums, lai ievērotu Ilgtspējīgas principu un Piesardzības principu un nodrošinātu Grozījumu pieņemšanas procesa atbilstību Satversmes 115. pantam.
Biedrība pievienojas Latvijas Dendrologu biedrības atzinumā (11.03.2025) uzskaitītajiem riskiem un neatbalsta MK noteikumos ietvertos drastiskos atvieglojumus, piemēram:
4.6. punktā - rosinātajā redakcijā. Nav saprotams, kāds ir pamatojums ļaut atsevišķos kokus un rindas līdz 8 kokiem izcirst bez atļaujas.
4.7. punkta svītrošanu, kas šobrīd prasa pašvaldības atļauju kokus cērtot gar valsts un pašvaldību autoceļiem. Šī prasība nav tiesību akta anotācijā pamatota. Turklāt Likuma Par autoceļiem 22. pants nosaka, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības “aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas… arī augošus un gāztus kokus vai krūmus un citas lietas, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu…”, taču tas nenozīmē visus kokus bez pamatojuma vai saskaņojuma.
5.2. punkta grozījumus, kas palielina bez saskaņošanas ar pašvaldību cērtamo koku celma caurmēru no 20 uz 35 centimetriem. Šīs izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās pakļaus nozāģēšanas riskam lielu daudzumu koku, radot potenciālus riskus dabas daudzveidībai, sliktākam mikroklimatam un zaļajām zonām apdzīvotās vietās. Tās ir nozīmīgas pārmaiņas, kurām, pretēji noteikumu anotācijā norādītajam, ir potenciāli būtiska ietekme uz vidi.
Kategoriski iebilstam pret 5.8. punktu. Uzsveram, ka šāds atvieglojums nav pamatots un samērīgs. Pievienojamies Dendrologu biedrības paustajam, ka tas principā degradē MK noteikumu jēgu un rada būtiskus riskus apdzīvoto vietu vides kvalitātei, ainavai un bioloģiskajai daudzveidibai, un tas noteikumu projekta izstrādē nav vērtēts.
Pievienojamies Latvijas Dendrologu biedrības iebildumiem pret 20. punktu, kas nostāda būvnieku intereses augstāk par dabas aizsardzības interesēm, ļaujot nocirst kokus būvniecības vajadzībām, neskatoties uz putnu ligzdošanas sezonu.
Kategoriski nepiekrītam 23. punktā rosinātajiem grozījumiem 1. pielikumā, kas palielina koku diametru, pie kāda ir nepieciešams pašvaldības saskaņojums līdz 90 % no dižkoka minimālajiem apkārtmēriem noteiktajai sugai. Lai gan ir saprotama vajadzība mazināt administratīvo slogu, tostarp Dabas aizsardzības pārvaldei, kuras darbiniekiem praksē aiziet lieli resursi, lai potenciālos dižkokus apsekotu noteiktajā termiņā, kā to paredz MK noteikumu 19. punkts, tomēr atbrīvojums no pilnīgi jebkādiem saskaņojumiem un izvērtējumiem visiem kokiem, kuri vēl nav sasnieguši 90 % no dižkoka apkārtmēra, faktiski rada risku, ka jauni dižkoki veidosies krietni mazāk vai neveidosies, jo īpašnieks varēs tos laicīgi nocirst. Rosinām apsvērt šīs Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes problēmas risināt, saglabājot 4.11 punktu un 1. pielikumu pašreizējā redakcijā (pašreizējos koku apkārtmērus), bet 19. punktā dodot lielāku atbildību pašvaldībām pašām izvērtēt koka ekoloģisko vērtību, iespējams izstrādājot vienotus kritērijus/vadlīnijas pašvaldību vajadzībām, kā arī saglabājot iespēju pašvaldībai pēc vajadzības pieaicināt dendroloģijas speciālistu/dabas ekspertu vai Dabas aizsardzības pārvaldi, vai nosakot ka DAP obligāts saskaņojums vajadzīgs tiešām tikai kokiem, kas sasnieguši 90 % no dižkoka caurmēra pirms gala lēmuma par to nociršanu. Jebkurā gadījumā, šie risinājumi ir vēl diskutējami starp iesaistītajām pusēm, taču pašreizējais piedāvājums nekādā gadījumā nav uztverams par samērīgu un rada potenciāli lielu ietekmi uz dižkoku pastāvēšanas ilgtspēju un dabas daudzveidību.
Uzsveram, ka Satversmes tiesas spriedumā par caurmēra cirtēm norādīts (Spriedums nr. 2023-01-03, 2024. gada 8. aprīlī) - pirms tāda normatīvā akta, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, pieņemšanas ir jāvērtē iespējamās ietekmes uz vidi būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Arī šie grozījumi pašreizējā redakcijā un potenciālās ietekmes apjomā noteikti atbilst tādam plānošanas dokumentam, pirms kura pieņemšanas ir veicams stratēģiskais novērtējums, lai ievērotu Ilgtspējīgas principu un Piesardzības principu un nodrošinātu Grozījumu pieņemšanas procesa atbilstību Satversmes 115. pantam.
11.03.2025. 23:31
Biedrība "Draugi par kokiem"
Biedrība “Draugi par kokiem” saskata projekta labojumos apdraudējumu Latvijas zaļās bagātības noplicināšanai. Lielā mērā noteikumu labojumi kalpo būvniecības interešu lobēšanai. Kāds iemesls tiek izvirzīts par pamatu noteikumu grozījumiem? - lai mazinātu birokrātisko slogu (?) koku ciršanas regulējumā un pašvaldībām samazinātu izvērtējamo koku gadījumus. Tas, ko projekta labojumos novērtē kā slogu, bieži vien ir vienīgais koku aizsargāšanas instruments, lai būvniecības ieceres nenodarītu neatgriezenisku kaitējumu dabai.
1. Iebildums pret 5.punktā minēto atļauju koku ciršanai, palielinot celma caurmēru no 20cm līdz 35cm. Šo izmaiņu rezultātā tiks pakļauti izciršanai daudzi vērtīgi koki, kuru augšanas laiks ir pat gadu desmiti, lai sasniegtu šo izmēru. Novienādojot prasību, tiek ignorētas dažādu koku augšanas dinamikas atšķirības.
2. Plānojot palielināt 1. pielikumā minētos koku apkārtmērus līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (tagad tie ir 60%), kas atbilstu arī DAP definētā “potenciālā dižkoka” izmēriem, nekontrolēti iznīcinās izcilus kokus! Kategoriski iebilstam šīm izmaiņām!
3. Noteikumu 6. punkts noteic, ka bez atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud dzīvību vai īpašumu, nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem. [...] Vismaz piecas darbdienas pēc bīstamā koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību. Kādu gan pamatotību var vērtēt pēc nociršanas? Tas ir absurds lēmums.
4.Ir neizprotama prasība sniegt atzinumu 10 darbdienu laikā 18. punkta 4.3.apakšpunktā - ja koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā [...] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Lai sniegtu atzinumu, ir nepieciešams iepazīties un novērtēt situāciju uz vietas. Objekts var atrasties jebkurā vietā Latvijā, līdz ar to ir jāaizbrauc līdz objektam, tam jāatvēl finanšu un laika resursi. Ieteikums labot uz - atzinumu sniedz 30 dienu laikā.
5. Noteikumu 20.punktā dot atļauju būvniecības vajadzībām atļaut cirst kokus no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir AMORĀLI! Atruna, ka aizliegums kavē būvniecību par diviem mēnešiem, ir amorāla. Tā ir vardarbība pret dabu - putnu ligzdu un putnēnu iznīcināšana! Kā Zemkopības ministrija vispār varēja pieņemt izskatīšanai šādu labojumu! Būvnieku interešu lobēšana nav saistāma ar dabas aizsardzības principiem.
6. Noteikumu 7.punktā jaunā redakcija - ja ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojumu raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju - ir nepieņemama no sabiedrības interešu viedokļa, it īpaši, ja sabiedrības viedoklis netiek apzināts publiskā aptaujā par projektu. Tas sekmēs būvniecības projektētāju nevēlēšanos iekļauties vidē un saglabāt esošos kokus. Primārais būs būvniecības projekts un tam noteikti nav zaļās domāšanas vadmotīvs. Lūgums saglabāt koku izvērtēšanas iespējamību pirms būvprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas.
7. Grozot 4. punktu, plānots, ka pašvaldības atļauja vairs nebūs nepieciešama koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā. Visbiežāk pie kultūras pieminekļiem ir projektēti koku stādījumi, bieži vien izmantojot retus un Latvijas ainavā netipiskus kokus un krūmus. Tā ir kultūrainavas vērtība. Iebilstam nekontrolētai koku izciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā!
1. Iebildums pret 5.punktā minēto atļauju koku ciršanai, palielinot celma caurmēru no 20cm līdz 35cm. Šo izmaiņu rezultātā tiks pakļauti izciršanai daudzi vērtīgi koki, kuru augšanas laiks ir pat gadu desmiti, lai sasniegtu šo izmēru. Novienādojot prasību, tiek ignorētas dažādu koku augšanas dinamikas atšķirības.
2. Plānojot palielināt 1. pielikumā minētos koku apkārtmērus līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra (tagad tie ir 60%), kas atbilstu arī DAP definētā “potenciālā dižkoka” izmēriem, nekontrolēti iznīcinās izcilus kokus! Kategoriski iebilstam šīm izmaiņām!
3. Noteikumu 6. punkts noteic, ka bez atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud dzīvību vai īpašumu, nocērtamo koku fotografē vismaz no trijiem skatpunktiem. [...] Vismaz piecas darbdienas pēc bīstamā koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību. Kādu gan pamatotību var vērtēt pēc nociršanas? Tas ir absurds lēmums.
4.Ir neizprotama prasība sniegt atzinumu 10 darbdienu laikā 18. punkta 4.3.apakšpunktā - ja koks atrodas vietējās nozīmes pieminekļa teritorijā [...] Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības pieprasījuma saņemšanas. Lai sniegtu atzinumu, ir nepieciešams iepazīties un novērtēt situāciju uz vietas. Objekts var atrasties jebkurā vietā Latvijā, līdz ar to ir jāaizbrauc līdz objektam, tam jāatvēl finanšu un laika resursi. Ieteikums labot uz - atzinumu sniedz 30 dienu laikā.
5. Noteikumu 20.punktā dot atļauju būvniecības vajadzībām atļaut cirst kokus no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir AMORĀLI! Atruna, ka aizliegums kavē būvniecību par diviem mēnešiem, ir amorāla. Tā ir vardarbība pret dabu - putnu ligzdu un putnēnu iznīcināšana! Kā Zemkopības ministrija vispār varēja pieņemt izskatīšanai šādu labojumu! Būvnieku interešu lobēšana nav saistāma ar dabas aizsardzības principiem.
6. Noteikumu 7.punktā jaunā redakcija - ja ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, būvvaldes izsniegtā būvatļauja vai paskaidrojumu raksta akcepts uzskatāms arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju - ir nepieņemama no sabiedrības interešu viedokļa, it īpaši, ja sabiedrības viedoklis netiek apzināts publiskā aptaujā par projektu. Tas sekmēs būvniecības projektētāju nevēlēšanos iekļauties vidē un saglabāt esošos kokus. Primārais būs būvniecības projekts un tam noteikti nav zaļās domāšanas vadmotīvs. Lūgums saglabāt koku izvērtēšanas iespējamību pirms būvprojekta izskatīšanas un apstiprināšanas.
7. Grozot 4. punktu, plānots, ka pašvaldības atļauja vairs nebūs nepieciešama koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā. Visbiežāk pie kultūras pieminekļiem ir projektēti koku stādījumi, bieži vien izmantojot retus un Latvijas ainavā netipiskus kokus un krūmus. Tā ir kultūrainavas vērtība. Iebilstam nekontrolētai koku izciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā!
11.03.2025. 23:33
Fiziska persona
kategoriski pret šādiem grozījumiem.Tā rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte.Mums nevajadzētu dzīvot "betona'. Mūsu paaudzei vajadzētu piedzimt un augt, apbrīnojot kokus, putnus.
11.03.2025. 23:35
Fiziska persona
Neatbalstu. Daba ir jāsaudzē un jāuzlabo, nevis jāposta tikai tāpec, ka tā kādam pēķšņi traucē. Administratīvā sloga samazināšana uz vides un cilvēku labklājības rēķina nav pieļaujama.
11.03.2025. 23:51
Fiziska persona
Iebilstu pret šādiem grozījumiem! Tie nav videi un dabai draudzīgi.
11.03.2025. 23:58
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25