Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Valsts kancelejas izveidotā darba grupa administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attītības jomā identificēja administratīvā sloga radītas problēmas koku ciršanas ārpus meža regulējumā un Ministru kabinets uzdeva Zemkopības ministrijai normatīvajos aktos noteikt prasības administratīvajam procesam atļaujas koku ciršanai ārpus meža saņemšanai koku ciršanai un noteikumos paredzēt principus koku ciršanas kompensēšanai, papildu kompensācijai naudā paredzēt tiesības veikt citus kompensējošos pasākumus, piemēram iestādīt vietā citus kokus (teritorijā, kurā tiek veikta būvniecības), kā arī paredzēt risinājumus, kas sabalansētu apbūvētas vai apbūvējamas zemes īpašniekam uzlikto apgrūtinājumu, gadījumos, kad koka ciršana netiek atļauta, ar pārējās sabiedrības ieguvumiem no koku esības apbūvētās teritorijās. Lai izvērtētu situāciju pašvaldībās un atrastu iespējami labāko risinājumu administratīvā sloga samazināšanai, Zemkopības ministrija lūdza pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldei sniegt priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai. Koku ciršanas ārpus meža jomā tieši atļaujas nepieciešamība un atļaujas izsniegšanā noteiktās prasības ir būtiskākais, kas rada administratīvo slogu. Tāpēc jāizvērtē iespējas samazināt gadījumus, kad nepieciešams saņemt atļauju, kā arī vienkāršot prasības atļaujas saņemšanai.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža"" (turpmāk– noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu koku ciršanai ārpus meža, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Politikas jomas
Meža politika
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
25.02.2025. - 11.03.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktam.
Fiziskās personas
- zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Skaidrojums un ietekme
Noteikumu projekts paredz palielinot celma diametru no 20 cm uz 35 cm, sākot ar kādu nepieciešama atļauja koku ciršanai ārpus meža, tāpēc samazināsies gadījumu skaits, kad nepieciešama atļauja.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Palielinot noteikumu 1.pielikumā noteikto koku apkārtmēru, samazināsies gadījumu skaits, kad atļauja koku ciršanai ārpus meža nepieciešama arī ārpus noteikumu 4.punktā minētajām teritorijā, kā arī samazināsies nepieciešamība saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu, tādējādi samazinot atļaujas gaidīšanas laiku. Atļauja nebūs nepieciešama arī koku ciršanai kultūras pieminekļu aizsargjoslā, gar ceļiem, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, nokaltuša koka nociršanai, koku nociršanai slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība teritorijas plānojumā nav noteikusi prasības koku saglabāšanai.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi, kas plāno būvniecību un būvniecības procesā vai citādā uzņēmuma attīstības procesā ir nepieciešams nocirst ārpus meža augošu koku. Uzņēmumi, kas uztur infrastruktūras objektus un no kokiem brīvas ekspluatācijas aizsargjoslas.
Skaidrojums un ietekme
noteikumu 7. punktu attiecināts uz visiem būvniecības dokumentācijas veidiem, tostarp uz apliecinājuma karti un paskaidrojuma rakstu, tādējādi visos būvniecības gadījumos koku ciršana ārpus meža tiks vērtēta būvniecības saskaņošanas procesā, neprasot atļaujas no divām institūcijām.
Sagatavoja
Lelda Pamovska (ZM)
Atbildīgā persona
Liene Jansone (ZM)
Izsludināšanas datums
25.02.2025. 08:37
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Allens Joelsons
Kategoriski pret šādiem grozījumiem.
Jau ar šī brīža regulējumu koku skaits pislētās, piem., Rīgā ir dramatiski samazinājies.
Rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte, netiek nodrošināts ēnojums, netiek nodrošināta pilsētas trokšņu slāpēšana.
Jau ar šī brīža regulējumu koku skaits pislētās, piem., Rīgā ir dramatiski samazinājies.
Rezultātā pasliktinās gaisa kvalitāte, netiek nodrošināts ēnojums, netiek nodrošināta pilsētas trokšņu slāpēšana.
11.03.2025. 14:47
Fiziska persona
Iebilstu pret grozījumiem. Manā ieskatā tie ir sasteigti un paver virkni risku ar nekontrolētas ciršanas sākšanos, samazinot bioloģisko daudzveidību un ainavisko kvalitāti.
11.03.2025. 14:48
arhitekte
Neatbalstu grozījumus!
Tiek apdraudētas dabas vērtības un ietekmēta ekoloģiskā krīze negatīvi, kad būtu jārīkojas pretēji!
Ārpus mežiem, ārpus pilsētām cilvēki jau tagad patvaļīgi cērt kokus bez atļaujām, šie grozījumi to veicinās.
Tiek apdraudētas dabas vērtības un ietekmēta ekoloģiskā krīze negatīvi, kad būtu jārīkojas pretēji!
Ārpus mežiem, ārpus pilsētām cilvēki jau tagad patvaļīgi cērt kokus bez atļaujām, šie grozījumi to veicinās.
11.03.2025. 14:55
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu ZM ierosinātajām izmaiņām.
11.03.2025. 14:57
Latvijas Dendrologu biedrība
Latvijas Dendrologu biedrības ieskatā pašreizējais likumprojekts nav virzāms uz apstiprināšanu. No anotācijas apraksta izriet, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem (jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), kas ir aplami pēc būtības. Jo lielāki ir koki, jo vairāk tiem ir lapas un tie aktīvāk iesaistās mikroklimata un klimata regulēšanā. Koku ekoloģiskā vērtība un ekosistēmas pakalpojumu apjoms palielinās tiem pieaugot, attiecīgi lielāki zaudējumi ir, ja cērt vecākus kokus. Zinot, ka koki var sasniegt vecumu, kas mērāms gadu simtos un tūkstošos, ir absurdi pieņemt, ka 0,35 m celma diametrs atspoguļo “vidējo koku”.
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu sabiedrību. Nav vērtētas likumprojekta izmaiņu horizontālās ietekmes uz teritoriju attīstību, vidi un klimatneitralitāti.
4.6. punkta jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem un jānoņem: …izņemot, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk pilnībā atbrīvotos no kokiem, jo trūkst motivācijas un pastāv aizspriedumi. Vēl joprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir bīstami. Valsts policija ar faktiem par CSN to nevar apstiprināt, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”.
Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti, kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti.4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku skaitam plašās teritorijās ap ceļiem.
5.2. punktā būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.
5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nesamazinās administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309 tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.
5.3. punkta jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākajā daļā zemju pārklājas dažādas aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis arhitektiem un ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!
Priekšlikums redakcijai: kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus.
Kopumā it kā saprotama iecere 5.5. punktu papildināt ar “nokaltušus kokus”, a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne vienmēr neatbilst patiesībai. Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs cilvēces mērķis, tad jāatceras tieši par mirušās koksnes nozīmīgumu. Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un nodrošināt vides drošību. Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h 1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet, ja lielāks, tad jāskaņo.
Priekšlikums redakcijai: 5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.
Svītrot 5.7. punktu, jo koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments, kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto koku apjomu un izlietojumu. Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur tas ir pieejams.
Svītrot 5.8. punktu. Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama. Tikpat labi vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu nepamatotu koku nociršanu.
Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie, kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir visas sabiedrības, ne tikai valsts vai pašvaldības atbildība. Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam.
20. punkta jaunā redakcija rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.
Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu būvniecība.
Priekšlikums redakcijai: 20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
Izmaiņu priekšlikumi 1. pielikumā:
1. Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc tieši par šādām % vērtībām? Jā, samazināsies koku skaits, kuram nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.
2. Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr. 264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība.
3. Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar: 65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.
4. Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas speciālistus.
Izmaiņu priekšlikumi 3. pielikumā:
1. Saglabāt koka stumbra diametra koeficientu, jo zaudējumu aprēķināšanas automatizācija nonivelē atsevišķu koku vērtību. Koka stumbra diametra koeficienta aizvietošanai ar kopējo koeficientu 50 euro, kas pēc anotācijā apgalvotā atbilst kokam ar diametru 35 centimetri, nav pamatojuma.
2. Ar iesaistītajām pusēm organizēt tikšanos un pārspriest izmaiņas klātienē, to attiecinot uz visu likumprojektu.
Pārējās izmaiņas MK noteikumu projektā Nr. 309 ir ar mazāku negatīvu ietekmi uz kokiem, ir pieņemamas vai vēlamas.
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu netiek attiecināta, kaut izmaiņas ietekmē plašu sabiedrību. Nav vērtētas likumprojekta izmaiņu horizontālās ietekmes uz teritoriju attīstību, vidi un klimatneitralitāti.
4.6. punkta jaunajā redakcijā būtu jāsaglabā esošais izņēmums par autoceļiem un jānoņem: …izņemot, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks, jo autoceļu uzturētājs vislabprātāk pilnībā atbrīvotos no kokiem, jo trūkst motivācijas un pastāv aizspriedumi. Vēl joprojām pastāv maldīgs viedoklis, ka koki ceļa malās ir bīstami. Valsts policija ar faktiem par CSN to nevar apstiprināt, jo netiek ievākti šādi dati par sadursmēm ar kokiem un to iemesliem. Priekšlikums ir papildināt CSN izvērtējumā iekļaut aspektus par sadursmēm ar cietu priekšmetu, lai minēto statistiku varētu objektīvi izmantot, pamatojot koku “bīstamību”.
Saprotams, ka autoceļu apsaimniekotājiem ir jāuztur no kokiem tīras noteiktas ceļmalu zonas, tajā pašā laikā saglabājot ainavas kvalitāti, kas vienlaicīgi uzlabo satiksmes drošību, jo mainīgā ainavā šoferi vairāk fokusējas uz ceļu un brauc lēnāk. Rezumējot, sabiedrības interesēs ir saglabāt “četru acu principu” un pašvaldību iesaisti.4.6. punkta izmaiņas ir kritisks apdraudējums lielam koku skaitam plašās teritorijās ap ceļiem.
5.2. punktā būtiski palielināts celma caurmērs (43%). Jāprecizē, ka celms uzmērāms - ne zemāk kā 10 cm no zemes.
5.2. izmaiņas ir ļoti būtiskas, tās nesamazinās administratīvo slogu, bet ļaus nozāģēt kokus ar ievērojamu zaļo masu. Iepriekšējie MK noteikumi Nr. 309 tapa kā grūts kompromiss nozares ekspertu diskusiju rezultātā, līdz ar to mēs neredzam, ka šajā jautājumā ir iespējamas atkāpes no esošā regulējuma.
5.3. punkta jaunajā redakcijā pazudis “ārpus pilsētām”, kas nozīmē cērtot kokus pilsētu administratīvajās robežās šajās ļoti plašajās zonās nebūs jāprasa pilsētas viedoklis. Šī nav pieņemama prakse, jo ar šo punktu faktiski pilsētu ainavas (kur lielākajā daļā zemju pārklājas dažādas aizsargjoslas) plānošana tiek uzticēta nevis arhitektiem un ainavu arhitektiem, bet aizsargjoslu uzturētājiem, kuriem parasti visi koki traucē!
Priekšlikums redakcijai: kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām (izņemot autoceļus), meliorāciju un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus.
Kopumā it kā saprotama iecere 5.5. punktu papildināt ar “nokaltušus kokus”, a priori pieņemot, ka nokaltušie koki ir bīstami, bet tas arī ne vienmēr neatbilst patiesībai. Ja pasaulē sugu aizsardzība un bioloģiskā daudzveidība ir nozīmīgs cilvēces mērķis, tad jāatceras tieši par mirušās koksnes nozīmīgumu. Urbānajā vidē tieši šobrīd ir mirušās koksnes renesanse. Tiek aicināts saglabāt vides drošībai atbilstošu mirušo koksni vertikālā vai horizontālā stāvoklī. Mirušie koki ir daudzu, tai skaitā īpaši aizsargājamu sugu dzīvotne. Arboristi bīstamus kokus var sakopt un nodrošināt vides drošību. Rekomendējoši noteikt vismaz kādu kritēriju, ka līdz 40 cm h 1,3 m (50 cm celma diametrs) var pēc saviem ieskatiem, bet, ja lielāks, tad jāskaņo.
Priekšlikums redakcijai: 5.5. nokaltušus kokus (līdz 50 cm celma diametram) un kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.
Svītrot 5.7. punktu, jo koku ciršanai arī pašvaldību īpašumā ir nepieciešams dokuments, kas apliecina kas, kur un cik daudz ir nocirsts, lai mazinātu iespējamu korupcijas risku un pašvaldības īpašuma izsaimniekošanu, sniegtu sabiedrībai skaidru atskaiti par nocirsto koku apjomu un izlietojumu. Tā var nebūt tieši koku ciršanas atļauja, bet jābūt dokumentam, kur tas ir pieejams.
Svītrot 5.8. punktu. Šis jaunais grozījumu punkts faktiski pasaka, ka koku ciršana privātā teritorijā nav nekādā veidā ierobežojama un kontrolējama. Tikpat labi vispār var atcelt Koku ciršanas noteikumus ārpus meža, jo tie zaudē savu jēgu. Koku ciršanas aprobežojumi, kas šo noteikumu izpratnē ir nevis automātisks aizliegums, bet pienākums saskaņot koku ciršanu ar pašvaldību, nav pārmērīgs tiesību aprobežojums, kā to pasniedz lobisti, bet loģiska prasība sabiedrības interesēs, lai bremzētu nepamatotu koku nociršanu.
Mēs ar vienu roku veicinām zaļināšanu, vēja un saules enerģijas, elektroauto izmantošanu, lai mazinātu klimata izmaiņu ietekmi un siltumnīcas efekta gāzu koncentrāciju atmosfērā, bet ar otru šo noteikumu izmaiņu projekta kontekstā veicinām augošu koku likvidēšanu. Tieši koki ir tie, kas deponē oglekli un palīdz cīņā ar klimata pārmaiņām. Un tā ir visas sabiedrības, ne tikai valsts vai pašvaldības atbildība. Tāpēc koku ciršanas regulējumam pilsētās, kur jau tā koku blīvums ir neliels, ir jābūt koku ciršanu bremzējošam, nevis veicinošam.
20. punkta jaunā redakcija rada sliktu precedentu, ja būvobjektos koku ciršanai nav jāievēro vispārējais aizliegums. Nav ētiski nostādīt būvnieku intereses visos gadījumos augstāk par dabas aizsardzības interesēm. Mēs esam par putnu tiesībām ligzdot netraucēti un pret putnu ligzdu postījumiem.
Šeit izņēmums varētu būt nacionālas nozīmes būvobjektu būvniecība.
Priekšlikums redakcijai: 20. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot nacionālas nozīmes objektu būvniecībai vai gadījumu, ja pašvaldība koka nociršanu atzinusi par neatliekamu.
Izmaiņu priekšlikumi 1. pielikumā:
1. Salīdzinot tabulas kritērijus pa sugām redzams, ka projektu priekšlikumā plānots tos palielināt par 29,41 – 33,33 %. Kāpēc tieši par šādām % vērtībām? Jā, samazināsies koku skaits, kuram nepieciešama pašvaldības atļauja, bet lielāks nozāģējamo koku skaits ir pretrunā ar dabas aizsardzības pamatnostādnēm.
2. Ja salīdzina MK 309 izmaiņu priekšlikumu ar MK noteikumiem Nr. 264, tad redzam, ka kritērijs pa sugām abos normatīvos atšķiras tikai par 9,38 – 12,50 %. Kritērija mērķis nav tikai dižkoku aizsardzība, bet lielu koku aizsardzība.
3. Ar mērķi samazināt birokrātisko slogu varētu 1. pielikumu aizstāt ar: 65 cm koka stumbra diametru vai apkārtmēru 2 m h 1,3 m.
4. Jebkuras izmaiņas 1. pielikumā ir saskaņojamas ar Latvijas Dendrologu biedrību, kas apvieno Latvijas dendroloģijas speciālistus.
Izmaiņu priekšlikumi 3. pielikumā:
1. Saglabāt koka stumbra diametra koeficientu, jo zaudējumu aprēķināšanas automatizācija nonivelē atsevišķu koku vērtību. Koka stumbra diametra koeficienta aizvietošanai ar kopējo koeficientu 50 euro, kas pēc anotācijā apgalvotā atbilst kokam ar diametru 35 centimetri, nav pamatojuma.
2. Ar iesaistītajām pusēm organizēt tikšanos un pārspriest izmaiņas klātienē, to attiecinot uz visu likumprojektu.
Pārējās izmaiņas MK noteikumu projektā Nr. 309 ir ar mazāku negatīvu ietekmi uz kokiem, ir pieņemamas vai vēlamas.
11.03.2025. 15:29
Sandra Jansone - Privātpersona
Kategoriski iebilstu pret rosinātajām izmaiņām koku ciršanas ārpus meža atļaujas atcelšanai. Latvijas daba ir visu Latvijas cilvēku kopējs īpašums- zeme, mežs utt. Ir drausmīgi vērot to alkatību dabas iznīcināšanā Latvijā. It kā rītdienas vairs nebūtu. Koks ir viens no retajiem glābiņiem kaut cik veselīgas vides, kurā jādzīvo mums visiem, ne tikai privātīpašniekiem, saglabāšanai.
Esmu pārliecināta, ka ZM nepamatoti šeit izmanto argumentāciju par administratīvā sloga samazināšanu. Klimata krīzes, kad dibina veselu jaunu klimata ministriju apstākļos vajadzētu nevis samazināt, bet tieši palielināt administratīvo slogu koku izciršanas aizliegumam
Esmu pārliecināta, ka ZM nepamatoti šeit izmanto argumentāciju par administratīvā sloga samazināšanu. Klimata krīzes, kad dibina veselu jaunu klimata ministriju apstākļos vajadzētu nevis samazināt, bet tieši palielināt administratīvo slogu koku izciršanas aizliegumam
11.03.2025. 15:31
Fiziska persona
Neatbalstu.
Grozījumi nav pienācīgi apspriesti, to ietekme uz vidi nav izvērtēta. Pieņemot šādus grozījumus sasteigti, bez izvērtējuma uz vidi un diskusijas ar vides organizācijām, tiek apdraudēta Latvijas dabas daudzveidība.
Grozījumi nav pienācīgi apspriesti, to ietekme uz vidi nav izvērtēta. Pieņemot šādus grozījumus sasteigti, bez izvērtējuma uz vidi un diskusijas ar vides organizācijām, tiek apdraudēta Latvijas dabas daudzveidība.
11.03.2025. 15:54
Ineta Zēna - Ineta Zēna
Grozījumus neatbalstu!
11.03.2025. 15:56
Una Valaine - Fiziskā persona
Kategoriski iebilstu pret grozījumiem! Šādas izmaiņas atvieglo birokrātiju, bet negatīvi ietekmē Latvijas dabu. Meži jau atrodas kritiskā stāvoklī (pēc 2021. gada Latvijas dabas fonda datiem ~6% no Latvijas mežiem ir labas kvalitātes bioloģiski vērtīgi meži, bet tikai ~0,6% izcilas kvalitātes bioloģiski vērtīgi meži). Ja ciršanas ierobežojumi tiks mīkstināti arī ārpus mežu teritorijām, tas vēl spēcīgāk ietekmēs tā jau kritisko dabas stāvokli Latvijā.
Šādi grozījumi pakāpeniski iznīcinātu Latvijai raksturīgās dabas ainavas un ievērojami pasliktinātu dabas daudzveidību un kvalitāti ilgtermiņā.
Esmu kategoriski pret grozījumiem!
Šādi grozījumi pakāpeniski iznīcinātu Latvijai raksturīgās dabas ainavas un ievērojami pasliktinātu dabas daudzveidību un kvalitāti ilgtermiņā.
Esmu kategoriski pret grozījumiem!
11.03.2025. 15:57
Gunita, privāta persona, rīdziniece.
NEatbalstu.
Pilsētā (izņemot parkus) koku ir pārāk maz un to skaits turpina katru gadu sarukt.
Katra pieauguša koka vērtība pilsētas telpā, it sevišķi centrā, ir apmēram 50.000 Euro.
Kamēr no cirtējiem nav gatavība šādas summas koku jauniestādīšanai likt galdā, tikmēr lai ar ciršanu nodarbojas savos pagalmos, nevis publiskā telpā.
Pilsētā (izņemot parkus) koku ir pārāk maz un to skaits turpina katru gadu sarukt.
Katra pieauguša koka vērtība pilsētas telpā, it sevišķi centrā, ir apmēram 50.000 Euro.
Kamēr no cirtējiem nav gatavība šādas summas koku jauniestādīšanai likt galdā, tikmēr lai ar ciršanu nodarbojas savos pagalmos, nevis publiskā telpā.
11.03.2025. 16:22
Fiziska persona
Vai birokrātijas samazināšana nozīmē ar likumu atļautu dabas vērtību patvaļīgu novienkāršotu nepārdomātu iznīcināšanu, koku izzāģēšanu, būtiski palielinot koka diametru, un vienkārši nozāģēt iegribu dēļ ? Manuprāt, birokrātijas samazināšana nozīmē birokrātijas iekšienē formējamus funkcionālus procesus. Birokrātijas samazināšana nav uzdrīkstēšanās un atļaušanās vienkāršoti nozāģēt mazākus vai lielākus kokus, kas jau ir izauguši līdz 35 cm diametrā, kļuvuši par mājvietu un piestātni putniem un citai dzīvai radībai kā daļa no ekosistēmas, un nodrošina ērtības iedzīvotājiem pilsētās un ciemos (skābekļa avots, svaigāks gaiss, lokāli samazināts gaisa piesārņojums, ēnojums, trokšņa slāpējums, atpūtas vieta, vizuālā ainava).
Pret 5.1. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos piedāvātajā redakcijā. Nepieciešams noteikt, kādas tieši koku sugas tiek uzskatītas par augļu kokiem un kādos gadījumos, kurā gada laika periodā, šie augļu koki var būt nocirsti.
Pret 5.2. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos piedāvātajā redakcijā: koku diametra būtiska palielināšana ciršanai, bez tam atbilstošas argumentācijas un nozares speciālistu viedokļa, atbalsta (lobē) tikai konkrēto komercnozaru vai zemju īpašnieku privātās intereses.
Pret 5.7. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos: veicina vienpusīgu lēmumu pieņemšanu, augstu korupcijas risku, neiedziļināšanos sabiedrības interesēs un tās viedokļa ignorēšanu.
Pret 5.8. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos: ar šo redakciju tiek atļauta absolūti visu koku nekontrolēta izciršana privātās teritorijās, radot būtiskus vides riskus.
Kādā veidā tad izaugt lielam kokam un nākotnes dižkokam, ja tagad nekontrolēti tiks izcirsti koki līdz 35 cm diametrā?
Pret 5.1. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos piedāvātajā redakcijā. Nepieciešams noteikt, kādas tieši koku sugas tiek uzskatītas par augļu kokiem un kādos gadījumos, kurā gada laika periodā, šie augļu koki var būt nocirsti.
Pret 5.2. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos piedāvātajā redakcijā: koku diametra būtiska palielināšana ciršanai, bez tam atbilstošas argumentācijas un nozares speciālistu viedokļa, atbalsta (lobē) tikai konkrēto komercnozaru vai zemju īpašnieku privātās intereses.
Pret 5.7. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos: veicina vienpusīgu lēmumu pieņemšanu, augstu korupcijas risku, neiedziļināšanos sabiedrības interesēs un tās viedokļa ignorēšanu.
Pret 5.8. punkta redakcijas iekļaušanu noteikumos: ar šo redakciju tiek atļauta absolūti visu koku nekontrolēta izciršana privātās teritorijās, radot būtiskus vides riskus.
Kādā veidā tad izaugt lielam kokam un nākotnes dižkokam, ja tagad nekontrolēti tiks izcirsti koki līdz 35 cm diametrā?
11.03.2025. 16:34
Sanita Stepena
Esmu pret arvien tievāku koku izciršanu teritorijās ārpus mežiem. Pilnībā pret!
11.03.2025. 16:44
Jānis Tupulis
Pilnībā atbalstu! Piedāvātie grozījumi būtiski samazinātu esošo birokrātisko slogu koku ciršanai ārpus meža teritorijām.
11.03.2025. 16:49
Andra Rakšte - LPS sniedz Rīgas valspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta iebildumu
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) sniedz šādus iebildumus par 25-TA-358 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža””:
Grozījuma projekta 6. punkts.
a) Ar 5.2. apakšpunktu tiek būtiski palielināts to koku skaits, kad to ciršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Anotācijā norādītais, ka tie ir koki ar 24 – 26 cm diametru, kas nav lielas dimensijas vērtīgi koki, Departamenta ieskatā neatbilst patiesībai, proti, tie ir 28 – 32 cm atkarībā no sugas saskaņā ar korekcijas tabulu (tabula iekļauta Zaudējis spēku - Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība, kā arī spēkā esošajos https://likumi.lv/ta/id/352836-par-koku-kas-aug-arpus-meza-aizsardzibu-uzturesanu-un-cirsanu), līdz ar to tā ir būtiska pilsētas zaļā masa un ietekmēs sasniegt pilsētas stratēģiskos mērķus atbilstošas pilsētvides nodrošināšanai.
b) 5.5. apakšpunktā nav skaidrs, kā nokaltušu koku identificēt tādos apstākļos kā, piemēram, ziema. Bez pašvaldības iesaistes pastāv risks, ka tiek nocirsti koki, kas vēl ir dzīvotspējīgi.
c) 5.8. apakšpunkts. Departaments iebilst šim izņēmumam, līdzīgiem argumentiem kā norādīts pie 5.2. apakšpunkta. Papildus norādāms, ka tāpat nav skaidrs, kas domāts ar “teritorijas attīstības dokumenti”. Ja tie ir domāti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti kā, piemēram, teritorijas plānojums, kas ir ilgtermiņa dokuments, kura grozīšanas process ir smagnējs, ar šādiem grozījumiem pašvaldībās tiks uz brīdi dota “brīvlaišana” koku ciršanai, līdz tiks izstrādāti un pieņemti atbilstoši plānošanas dokumenti vai to grozījumi. Noteikumu projekts neparedz pārejas noteikumus plānošanas dokumentu izstrādei.
Grozījuma projekta 7. punkts.
7. punkts – lūdzu labot uz būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi, jo tas ir brīdis, kad atbilstoši būvniecības regulējumam var uzsākt būvdarbus. Projektēšanas nosacījumu izpilde negarantē, ka būvniecības tiks uzsākta, tādējādi radot situācijas, ka koki tiek zaudēti bez nepieciešamības.
Grozījuma projekta 18. punkts.
20. punkts – punkta mērķis ir aizsargāt putnus ligzdošanas laikā; nav skaidrs, kā aizsardzība tiek nodrošināta atļaujot cirst kokus, kas saistīti ar būvniecību. Departamenta ieskatā nav atšķirība, kādu iemeslu dēļ notiek ciršana. Šajā gadījumā svarīgākās ir dabas aizsardzības intereses, nevis ekonomiskās.
Grozījuma projekta 21. punkts.
25.2. apakšpunkts – nav skaidrs, kā šo varēs uzraudzīt, ja nokaltuša koka ciršanu vairs nav jāsaskaņo ar pašvaldību, bet pietiek ar fotofiksāciju un pašvaldības informēšanu.
Papildus Departaments norāda, ka ir provizoriski aprēķinājis kā samazināsies samaksātie zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanos, ko Rīgas pilsēta izmanto apstādījumu atjaunošanai. Proti, ja tiks apstiprināti grozījumi šādā redakcijā, tad iekasējamais zaudējumu atlīdzības apmērs samazināsies no 100 % uz 13 %. Tas nozīmē, ka pašvaldība ne tikai nevarēs kontrolēt koku ciršanu tiem kokiem un teritorijās, kur šobrīd to dara, bet arī tās rīcībā būs ievērojami mazāk līdzekļu apstādījumu palielināšanai, kā rezultātā pilsētas zaļā masa strauji samazināsies.
Departaments nepiekrīt anotācijā norādītajam, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem (jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), jo šie zaudējumi burtiski tiek saukti par “zaudējumi par DABAS DAUDZVEIDĪBAS SAMAZINĀŠANU”, un norāda, ka dabas daudzveidība vienmēr ir lielāka vecā kokā, secīgi lielāki zaudējumi dabai rodas, ja cērt vecu koku.
Grozījuma projekta 6. punkts.
a) Ar 5.2. apakšpunktu tiek būtiski palielināts to koku skaits, kad to ciršanai nav nepieciešama pašvaldības atļauja. Anotācijā norādītais, ka tie ir koki ar 24 – 26 cm diametru, kas nav lielas dimensijas vērtīgi koki, Departamenta ieskatā neatbilst patiesībai, proti, tie ir 28 – 32 cm atkarībā no sugas saskaņā ar korekcijas tabulu (tabula iekļauta Zaudējis spēku - Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība, kā arī spēkā esošajos https://likumi.lv/ta/id/352836-par-koku-kas-aug-arpus-meza-aizsardzibu-uzturesanu-un-cirsanu), līdz ar to tā ir būtiska pilsētas zaļā masa un ietekmēs sasniegt pilsētas stratēģiskos mērķus atbilstošas pilsētvides nodrošināšanai.
b) 5.5. apakšpunktā nav skaidrs, kā nokaltušu koku identificēt tādos apstākļos kā, piemēram, ziema. Bez pašvaldības iesaistes pastāv risks, ka tiek nocirsti koki, kas vēl ir dzīvotspējīgi.
c) 5.8. apakšpunkts. Departaments iebilst šim izņēmumam, līdzīgiem argumentiem kā norādīts pie 5.2. apakšpunkta. Papildus norādāms, ka tāpat nav skaidrs, kas domāts ar “teritorijas attīstības dokumenti”. Ja tie ir domāti teritorijas attīstības plānošanas dokumenti kā, piemēram, teritorijas plānojums, kas ir ilgtermiņa dokuments, kura grozīšanas process ir smagnējs, ar šādiem grozījumiem pašvaldībās tiks uz brīdi dota “brīvlaišana” koku ciršanai, līdz tiks izstrādāti un pieņemti atbilstoši plānošanas dokumenti vai to grozījumi. Noteikumu projekts neparedz pārejas noteikumus plānošanas dokumentu izstrādei.
Grozījuma projekta 7. punkts.
7. punkts – lūdzu labot uz būvniecības uzsākšanas nosacījumu izpildi, jo tas ir brīdis, kad atbilstoši būvniecības regulējumam var uzsākt būvdarbus. Projektēšanas nosacījumu izpilde negarantē, ka būvniecības tiks uzsākta, tādējādi radot situācijas, ka koki tiek zaudēti bez nepieciešamības.
Grozījuma projekta 18. punkts.
20. punkts – punkta mērķis ir aizsargāt putnus ligzdošanas laikā; nav skaidrs, kā aizsardzība tiek nodrošināta atļaujot cirst kokus, kas saistīti ar būvniecību. Departamenta ieskatā nav atšķirība, kādu iemeslu dēļ notiek ciršana. Šajā gadījumā svarīgākās ir dabas aizsardzības intereses, nevis ekonomiskās.
Grozījuma projekta 21. punkts.
25.2. apakšpunkts – nav skaidrs, kā šo varēs uzraudzīt, ja nokaltuša koka ciršanu vairs nav jāsaskaņo ar pašvaldību, bet pietiek ar fotofiksāciju un pašvaldības informēšanu.
Papildus Departaments norāda, ka ir provizoriski aprēķinājis kā samazināsies samaksātie zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanos, ko Rīgas pilsēta izmanto apstādījumu atjaunošanai. Proti, ja tiks apstiprināti grozījumi šādā redakcijā, tad iekasējamais zaudējumu atlīdzības apmērs samazināsies no 100 % uz 13 %. Tas nozīmē, ka pašvaldība ne tikai nevarēs kontrolēt koku ciršanu tiem kokiem un teritorijās, kur šobrīd to dara, bet arī tās rīcībā būs ievērojami mazāk līdzekļu apstādījumu palielināšanai, kā rezultātā pilsētas zaļā masa strauji samazināsies.
Departaments nepiekrīt anotācijā norādītajam, ka jauni koki ir vērtīgāki par veciem kokiem (jo jaunie ir ar augšanas potenciālu), jo šie zaudējumi burtiski tiek saukti par “zaudējumi par DABAS DAUDZVEIDĪBAS SAMAZINĀŠANU”, un norāda, ka dabas daudzveidība vienmēr ir lielāka vecā kokā, secīgi lielāki zaudējumi dabai rodas, ja cērt vecu koku.
11.03.2025. 16:55
Marija Ābeltiņa
Kategoriski neatbalstu šos grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža".
Piedāvātie grozījumi, kas atļautu ārpus meža teritorijām cirst lielākus kokus bez saskaņošanas, rada nopietnas bažas par vides aizsardzību, ainavisko un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šādas izmaiņas var radīt vairākas negatīvas sekas:
1) Ainaviskās un ekoloģiskās vērtības apdraudējums: Lielo koku nekontrolēta izciršana pilsētās, lauku apvidos un pie ceļiem var neatgriezeniski mainīt ainavas raksturu. Koki nodrošina ēnojumu, samazina gaisa piesārņojumu un ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
2) Sabiedrības līdzdalības ierobežošana: Grozījumi tiek virzīti bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, liedzot iedzīvotājiem iespēju aizstāvēt vidi savā dzīvesvietā. Tas mazina demokrātisku procesu un ignorē sabiedrības intereses.
3) Pārāk brīva interpretācija un kontroles trūkums: Bez skaidriem kritērijiem un saskaņošanas mehānismiem palielinās risks, ka vērtīgi un ekoloģiski nozīmīgi koki tiks nocirsti nevis nepieciešamības, bet gan ērtības vai komerciālu interešu dēļ.
Šādi grozījumi nav pietiekami izvērtēti un var radīt ilgtermiņa kaitējumu Latvijas ainavai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Tāpēc tie būtu rūpīgi jāpārskata un jāveic plaša sabiedriskā apspriešana, lai nodrošinātu līdzsvaru starp attīstību un vides saglabāšanu.
Birokrātiskā sloga samazināšana nedrīkst notikt uz sabiedrības kopējās labbūtības un vides aizsardzības rēķina. Tieši otrādi – pastāvošie regulējumi nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību, novērš haotisku un nepamatotu koku izciršanu un garantē caurskatāmību lēmumu pieņemšanā. Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan būtisks mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās un sabiedrības intereses, saglabāt ainavisko un ekoloģisko vidi un novērst subjektīvu vai nepamatotu dabas vērtību iznīcināšanu. Šāda veida "birokrātiskais slogs" patiesībā ir sabiedrības labklājības garants, kas nodrošina, ka mūsu pilsētas un ciemi saglabā savu raksturu un vidi nākamajām paaudzēm.
Piedāvātie grozījumi, kas atļautu ārpus meža teritorijām cirst lielākus kokus bez saskaņošanas, rada nopietnas bažas par vides aizsardzību, ainavisko un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Šādas izmaiņas var radīt vairākas negatīvas sekas:
1) Ainaviskās un ekoloģiskās vērtības apdraudējums: Lielo koku nekontrolēta izciršana pilsētās, lauku apvidos un pie ceļiem var neatgriezeniski mainīt ainavas raksturu. Koki nodrošina ēnojumu, samazina gaisa piesārņojumu un ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
2) Sabiedrības līdzdalības ierobežošana: Grozījumi tiek virzīti bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas, liedzot iedzīvotājiem iespēju aizstāvēt vidi savā dzīvesvietā. Tas mazina demokrātisku procesu un ignorē sabiedrības intereses.
3) Pārāk brīva interpretācija un kontroles trūkums: Bez skaidriem kritērijiem un saskaņošanas mehānismiem palielinās risks, ka vērtīgi un ekoloģiski nozīmīgi koki tiks nocirsti nevis nepieciešamības, bet gan ērtības vai komerciālu interešu dēļ.
Šādi grozījumi nav pietiekami izvērtēti un var radīt ilgtermiņa kaitējumu Latvijas ainavai un iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Tāpēc tie būtu rūpīgi jāpārskata un jāveic plaša sabiedriskā apspriešana, lai nodrošinātu līdzsvaru starp attīstību un vides saglabāšanu.
Birokrātiskā sloga samazināšana nedrīkst notikt uz sabiedrības kopējās labbūtības un vides aizsardzības rēķina. Tieši otrādi – pastāvošie regulējumi nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību, novērš haotisku un nepamatotu koku izciršanu un garantē caurskatāmību lēmumu pieņemšanā. Koku ciršanas saskaņošanas prasības ir nevis lieks apgrūtinājums, bet gan būtisks mehānisms, kas palīdz sabalansēt privātās un sabiedrības intereses, saglabāt ainavisko un ekoloģisko vidi un novērst subjektīvu vai nepamatotu dabas vērtību iznīcināšanu. Šāda veida "birokrātiskais slogs" patiesībā ir sabiedrības labklājības garants, kas nodrošina, ka mūsu pilsētas un ciemi saglabā savu raksturu un vidi nākamajām paaudzēm.
11.03.2025. 17:00
Laura Kozlovska
Neatbalstu. Iebilstu. Parāk liels paredzētais diametrs. Esmu par "Zaļu Latviju" arī pilsētām. Jau tagad lielai daļai koku tiek piemeklētas kaites un trūkumi, un samērā viegli iegūstama ciršanas atļauja, saprātīgas kopšanas vietā. Kamēr skaistākajjās pasaules pisētās cilvēki pieliek pūles, lai tās vismaz izskatītos zaļas un atjauno dabīgo biomassu, lai būtu pēc iespējas pievilcīgākas, kāpēc jāizvēlas pretējais...!? Kokiem Būt!!
11.03.2025. 17:07
Dace Donova
Pilnībā atbalstu! Piedāvātie grozījumi būtiski samazinātu esošo birokrātisko slogu koku ciršanai ārpus meža teritorijām.
11.03.2025. 17:08
Liene Liepiņa
NEATBALSTU priekšlikumu! Mūsu koki ir pats vērtīgākais dabā. Nocirst var ļoti ātri, bet kamēr koks izaug, paiet daudzi gadu desmiti.
11.03.2025. 17:09
Dace Urdziņa - Privātpersona
Pilnībā atbalstu Arboistu biedrības iesniegtos iebildumus un priekšlikumus.
11.03.2025. 17:10
Edmunds Bērziņš - Latvijas Kokaugu Nozares Asociācija
Aicinām izvērtēt vairākus jautājumus, pieņemot šo noteikumu grozījumus galīgā redakcijā.
1. Lai samazinātu administratīvo slogu, tiek palielināts koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra, kas atbilst “potenciālā dižkoka” izmēriem. Šāds regulējums nozīmē, ka Latvijā vairs nekad neizaugs jauni dižkoki, jo tos visus drīkstēs nocirst bez atļaujas prasīšanas, pirms tie sasniedz dižkoka izmērus.
2. Paredzēta iespēja koku ciršanu kompensēt ar jaunu koku iestādīšanu, pašvaldībām nosakot koku aizvietošanas kārtību savos saistošajos noteikumos. Taču nav noteikti kritēriji, kā noteikt kompensēšanas apmēru – cik koki jāiestāda vietā un cik lieliem tiem jābūt. Pašvaldībām noteikti būs visdažādākie viedokļi un no tā var ciest Latvijas ainava.
3. Noteikumu 3.pielikumā ir noteikts Zaudējumu aprēķina kopējais koeficients 50 euro, kas atbilst kokam ar diametru 35 cm. Tālāk šī bāzes summa palielinās vai samazinās atkarībā no dažādiem ietekmes koeficientiem. Nav skaidrots šāda koeficienta izvēles pamatojums. Lai pašvaldība iegūtu līdzekļus kompensējošu koku stādījumu atjaunošanai, ciršanas maksai ir jānosedz šo jauno koku iegādes, piegādes un iestādīšanas izmaksas. No sabiedrības puses raugoties, tas vienlaicīgi arī līdzsvarotu cirstgribētāja lēmuma pieņemšanu par katra konkrēta koka ciršanas atļaujas pieprasīšanu, izvērtējot, vai racionālāk nav mainīt būvprojekta risinājumu. Kamēr kokus nocirst ir lētāk kā saglabāt, līdzsvars netiks panākts.
Divi salīdzinošie piemēri:
a/ Valmierā jānocērt parastā liepa ar stumbra diametru 30cm. Ciršanas atļauja pēc pašreiz spēkā esošiem noteikumiem tai izmaksās 250 eiro, pēc jauniem noteikumiem tie būs 600 eiro. Šķietams uzlabojums, taču lai aizvietotu šo koku ar tāda paša izmēra koku no Eiropas stādu audzētavas (jo pie mums tik lielus kokus neaudzē), tad stāda izmaksas bez transportēšanas un iestādīšanas darbiem ir sākot no 9000 eiro bez PVN. Arī aizvietojot ar dižstādiem, par summu 600 eiro nevar nopirkt, atvest un iestādīt pat vienu dižstādu.
b/ Rīgā ciršanas atļauja blīgznai (dižkokam!) ar stumbra diametru 62cm un 59cm (dubults stumbrs). Ciršanas atļauja pēc pašreiz spēkā esošiem noteikumiem tai izmaksā 410 eiro, pēc jauniem noteikumiem tie būs vairs tikai 240 eiro. Cik kokus un kādā izmērā ir iespējams nopirkt un iestādīt nocirstā dižkoka vietā, ja Rīgā ir prasība stādījumos izmantot vismaz dižstāda izmēra kokus?
Priekšlikums šeit ir noteikt tādu Zaudējumu aprēķina kopējo koeficientu, kas atbilst attiecīga resnuma (35cm vai 20cm vecā redakcijā) koka stāda iegādes cenai, proti, paredzot aizvietošanu pēc dabas daudzveidības saglabāšanas kritērija, nevis vienkārši pēc nezināma izmēra koku skaita.
1. Lai samazinātu administratīvo slogu, tiek palielināts koku apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla līdz 90% no aizsargājamo koku (dižkoku) apkārtmēra, kas atbilst “potenciālā dižkoka” izmēriem. Šāds regulējums nozīmē, ka Latvijā vairs nekad neizaugs jauni dižkoki, jo tos visus drīkstēs nocirst bez atļaujas prasīšanas, pirms tie sasniedz dižkoka izmērus.
2. Paredzēta iespēja koku ciršanu kompensēt ar jaunu koku iestādīšanu, pašvaldībām nosakot koku aizvietošanas kārtību savos saistošajos noteikumos. Taču nav noteikti kritēriji, kā noteikt kompensēšanas apmēru – cik koki jāiestāda vietā un cik lieliem tiem jābūt. Pašvaldībām noteikti būs visdažādākie viedokļi un no tā var ciest Latvijas ainava.
3. Noteikumu 3.pielikumā ir noteikts Zaudējumu aprēķina kopējais koeficients 50 euro, kas atbilst kokam ar diametru 35 cm. Tālāk šī bāzes summa palielinās vai samazinās atkarībā no dažādiem ietekmes koeficientiem. Nav skaidrots šāda koeficienta izvēles pamatojums. Lai pašvaldība iegūtu līdzekļus kompensējošu koku stādījumu atjaunošanai, ciršanas maksai ir jānosedz šo jauno koku iegādes, piegādes un iestādīšanas izmaksas. No sabiedrības puses raugoties, tas vienlaicīgi arī līdzsvarotu cirstgribētāja lēmuma pieņemšanu par katra konkrēta koka ciršanas atļaujas pieprasīšanu, izvērtējot, vai racionālāk nav mainīt būvprojekta risinājumu. Kamēr kokus nocirst ir lētāk kā saglabāt, līdzsvars netiks panākts.
Divi salīdzinošie piemēri:
a/ Valmierā jānocērt parastā liepa ar stumbra diametru 30cm. Ciršanas atļauja pēc pašreiz spēkā esošiem noteikumiem tai izmaksās 250 eiro, pēc jauniem noteikumiem tie būs 600 eiro. Šķietams uzlabojums, taču lai aizvietotu šo koku ar tāda paša izmēra koku no Eiropas stādu audzētavas (jo pie mums tik lielus kokus neaudzē), tad stāda izmaksas bez transportēšanas un iestādīšanas darbiem ir sākot no 9000 eiro bez PVN. Arī aizvietojot ar dižstādiem, par summu 600 eiro nevar nopirkt, atvest un iestādīt pat vienu dižstādu.
b/ Rīgā ciršanas atļauja blīgznai (dižkokam!) ar stumbra diametru 62cm un 59cm (dubults stumbrs). Ciršanas atļauja pēc pašreiz spēkā esošiem noteikumiem tai izmaksā 410 eiro, pēc jauniem noteikumiem tie būs vairs tikai 240 eiro. Cik kokus un kādā izmērā ir iespējams nopirkt un iestādīt nocirstā dižkoka vietā, ja Rīgā ir prasība stādījumos izmantot vismaz dižstāda izmēra kokus?
Priekšlikums šeit ir noteikt tādu Zaudējumu aprēķina kopējo koeficientu, kas atbilst attiecīga resnuma (35cm vai 20cm vecā redakcijā) koka stāda iegādes cenai, proti, paredzot aizvietošanu pēc dabas daudzveidības saglabāšanas kritērija, nevis vienkārši pēc nezināma izmēra koku skaita.
11.03.2025. 17:12
Fiziska persona
Neatbalstu. Ne es, ne mūsu ciema iedzīvotāji. Kokus jau šobrīd masveidā un atļauti izzāģē. Lai arī resurss ir atjaunojams, taču tas prasa krietnu laiku, līdz ar to var uzskatīt, ka šāda saimniekošana ir ļoti tuvredzīga. Mūsu paaudzei pietiks, bet par nākamo vienalga. Jābūt konkrētiem, pārdomātiem, ar nozari saskaņotiem punktiem, kā noteikt un kuros gadījumos bīstamos kokus drīkst izzāģēt. Nevis tādēļ, ka kāds "ķekša" pēc "pievelk" vajadzīgo koka "bīstamību", jo kādam apnicis lapas grābt.
11.03.2025. 17:21
Zemgales līdzenuma iedzīvotāja
Neatbalstu grozījumus.
11.03.2025. 17:29
Fiziska persona
Esmu noteikti pret! Koki ir jāsargā.
11.03.2025. 17:31
Fiziska persona
Esmu pret izciršanas izmēra palielinājumu, piekrītu Dabas fonda argumentiem, koki aug lēni, jāsargā daba, draud klimata pārmaiņas, šobrīd izciršana pieaug un kaitē ne tikai dabas daudzveidībai,bet arī cilvēka psiholoģiskai labbūtībai, jo dzīvo pārblīvētā ar celtniecību teritorijā.
11.03.2025. 17:33
Edgars Logins - Lauksaimnieks, īpašnieks.
Pilnībā atbalstu.
Koku ciršana savā īpašumā ir īpašnieka patstāvīgs lēmums un darīšana.
Koku ciršana savā īpašumā ir īpašnieka patstāvīgs lēmums un darīšana.
11.03.2025. 17:41
Atlasīti 107 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25