Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja SIA "Sunly Land Solar 2" (reģistrācijas numurs 40203403221, juridiskā adrese - Biroju iela 10, Lidosta “Rīga”, Mārupes pag., Mārupes nov., LV-1053, e-pasts info@sunly.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 3. novembra iesnieguma Nr. 3.2/2025/24 "Ministru kabineta lēmuma saņemšanai par vēja elektrostaciju parka "Kurzeme" būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā akceptēšanu" pamata ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu".
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Kuldīgas novads, Saldus novads
Norises laiks
02.12.2025. - 16.12.2025.
Informācija
Termiņš saskaņā ar MK 15.10.2024. noteikumiem Nr. 639.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Natālija Slaidiņa (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
02.12.2025. 13:12
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ilze Šulte - Ilze Šulte, Latvijas valsts pilsone un iedzīvotāja
Nepiekrītu Vēja parku izvietošanai Latvijas teritorijā. Šis bizness nav Latvijas iedzīvotāju labā. Tas grauj vidi, cilvēku veselību un uzticību savai valstij. Esmu zemes īpašniece, māte, vecmāmiņa, ilggadīgā iestādes vadītāja, mežsarga mazmeita!
16.12.2025. 21:46
Ieva Siļķe
Nu nav mums nepieciešami Tik milzīgi Monstri mūsu Latvijā. Un pelnīs citi!! NOST no Latvijas!!! Un mēs maksāsim par sadali.. Kur lētā enerģija? Viss Vāczemei!!
16.12.2025. 22:04
Fiziska persona
Balsoju PRET
16.12.2025. 22:11
Fiziska persona
Iebilstu, jo IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām vēja parks var tikt demontēts vai pārbūvēts (repowering), un “šobrīd nav iespējams prognozēt”, kurš risinājums tiks izvēlēts (IVN PDF lpp. 45). Uz sabiedrības jautājumiem par to, kādas finansiālās garantijas nodrošina rekultivāciju, IVN ziņojuma izstrādātājs norāda, ka “labojumi ziņojumā netiek veikti”, un atsaucas uz vispārīgu principu, ka izmaksas būšot jāsedz parka īpašniekam un ka attiecīgi nosacījumi paredzēti apbūves tiesību līgumos ar zemes īpašniekiem. Šīs atbildes nesatur informāciju par konkrētiem finanšu nodrošinājuma instrumentiem (piem., banku garantijas, depozīti, apdrošināšana vai fondi), kā arī neparedz mehānismu gadījumiem, kad operators vairs nav maksātspējīgs vai beidzis pastāvēt.
Tas nozīmē, ka nav skaidra, saistoša demontāžas un teritorijas pilnīgas rekultivācijas plāna ar termiņiem, apjomu un finanšu garantijām.
Bez finanšu nodrošinājuma pastāv risks, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas vai nepabeigtas saistības var tikt pārliktas uz publisko sektoru.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav MK noteikumu par demontāžu/rekultivāciju un obligāts finanšu nodrošinājums (depozīts/garantija/fonds).
Tas nozīmē, ka nav skaidra, saistoša demontāžas un teritorijas pilnīgas rekultivācijas plāna ar termiņiem, apjomu un finanšu garantijām.
Bez finanšu nodrošinājuma pastāv risks, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas vai nepabeigtas saistības var tikt pārliktas uz publisko sektoru.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav MK noteikumu par demontāžu/rekultivāciju un obligāts finanšu nodrošinājums (depozīts/garantija/fonds).
16.12.2025. 22:15
Fiziska persona
Iebilstu pret VES “Kurzeme” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, un balstās uz ārvalstu pieeju, kas aptver tikai 10–160 Hz (Dānijas regulējums; IVN PDF lpp. 50). Tas nozīmē, ka 0–10 Hz (infraskaņas zemākais diapazons) praksē paliek ārpus izvērtējuma ietvara. Vienlaikus IVN atsaucas uz PVO rekomendēto 45 dB(A) Ldvn vēja turbīnu troksnim, bet norāda, ka tā ir rekomendācija (IVN PDF lpp. 50), nevis Latvijā saistošs kritērijs.
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs).
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs).
16.12.2025. 22:17
Inita Skara - Fiziska psrsona
Esmu PRET vēja parku būvniecību. Absolūti nepārliecinoši argumenti to lietderībai un absolūti nepieņemama iedzīvotāju pretenziju ignorēšana.
16.12.2025. 22:18
Fiziska persona
Iebilstu, jo IVN, runājot par iedzīvotāju drošību, paredz, ka līdz pašvaldības ceļiem drošības attālumu var samazināt līdz 86 m, ja tiek ieviesti tehniskie risinājumi (IVN PDF lpp. 216) apledojuma novēršanai. Vienlaikus IVN rāda, ka ledus gabalu aizmešanas aprēķinātais attālums var sasniegt 316 m (IVN PDF lpp. 215), un pats atzīst, ka pieņēmumi balstīti arī uz Nīderlandes kontekstu, kur apledojums tiek pieņemts kā reta parādība (vidēji 2 dienas gadā) (IVN PDF lpp. 210).
Latvijas klimatā šādi pieņēmumi var nebūt pietiekami pamatoti, un 86 m līdz publiskai infrastruktūrai ir pārāk maz. Bez tam IVN ziņojums nepilnīgi vērtē riskus publiskajā ārtelpā, proti, vietās, kur iedzīvotāji un apmeklētāji uzturas ārpus ēkām un valsts autoceļiem. Meži, lauksaimniecības zemes, meža ceļi, rekreācijas teritorijas un citas brīvi pieejamas teritorijas VES tiešā tuvumā netiek analizētas kā risku skartas teritorijas, lai gan šajās vietās praktiski uzturas cilvēki (mednieki, mežstrādnieki, sēņotāji, sportotāji u. c.).
Lūdzu MK neakceptēt vai noteikt, ka minimālais attālums līdz ceļiem nevar tikt samazināts bez pilna kvantitatīva riska novērtējuma un atteices gadījumu analīzes.
Latvijas klimatā šādi pieņēmumi var nebūt pietiekami pamatoti, un 86 m līdz publiskai infrastruktūrai ir pārāk maz. Bez tam IVN ziņojums nepilnīgi vērtē riskus publiskajā ārtelpā, proti, vietās, kur iedzīvotāji un apmeklētāji uzturas ārpus ēkām un valsts autoceļiem. Meži, lauksaimniecības zemes, meža ceļi, rekreācijas teritorijas un citas brīvi pieejamas teritorijas VES tiešā tuvumā netiek analizētas kā risku skartas teritorijas, lai gan šajās vietās praktiski uzturas cilvēki (mednieki, mežstrādnieki, sēņotāji, sportotāji u. c.).
Lūdzu MK neakceptēt vai noteikt, ka minimālais attālums līdz ceļiem nevar tikt samazināts bez pilna kvantitatīva riska novērtējuma un atteices gadījumu analīzes.
16.12.2025. 22:23
Dainis Kļava
Latvijā jābūvē tikai nelieli ves un tikai industrialicētā vidē.
1.Iebilstu pret VES “Kurzeme” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, un balstās uz ārvalstu pieeju, kas aptver tikai 10–160 Hz (Dānijas regulējums; IVN PDF lpp. 50). Tas nozīmē, ka 0–10 Hz (infraskaņas zemākais diapazons) praksē paliek ārpus izvērtējuma ietvara. Vienlaikus IVN atsaucas uz PVO rekomendēto 45 dB(A) Ldvn vēja turbīnu troksnim, bet norāda, ka tā ir rekomendācija (IVN PDF lpp. 50), nevis Latvijā saistošs kritērijs.
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs).
2.Iebilstu, jo IVN norāda: Latvijā nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas (shadow flicker) novērtēšanu un pieļaujamo līmeni (IVN PDF lpp. 60). IVN pats atzīst, ka daudzviet robežvērtības ir vadlīnijās un visbiežāk balstās Vācijas pieejā, minot biežāk lietotās robežas: 30 h/gadā (sliktākais scenārijs) un 8 h/gadā (reālais scenārijs) (IVN PDF lpp. 60).
Mirgošanas ietekmju izvērtējumā IVN atzīst pārsniegumu iespējamību, taču ietekmju novēršana lielā mērā tiek risināta kā “vēlāk realizējams tehnisks pasākums”, nevis kā obligāta prasība ar skaidri definētiem sliekšņiem, algoritmiem, monitoringu un atbildību. Bez saistoša Latvijas regulējuma un obligātas kontroles sistēmas nav pārliecības, ka ietekme tiks konsekventi novērsta ekspluatācijā.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav noteiktas saistošas robežvērtības, automātiskās apturēšanas režīmi, monitorings un uzraudzības atbildība.
3.Iebilstu, jo IVN, runājot par iedzīvotāju drošību, paredz, ka līdz pašvaldības ceļiem drošības attālumu var samazināt līdz 86 m, ja tiek ieviesti tehniskie risinājumi (IVN PDF lpp. 216) apledojuma novēršanai. Vienlaikus IVN rāda, ka ledus gabalu aizmešanas aprēķinātais attālums var sasniegt 316 m (IVN PDF lpp. 215), un pats atzīst, ka pieņēmumi balstīti arī uz Nīderlandes kontekstu, kur apledojums tiek pieņemts kā reta parādība (vidēji 2 dienas gadā) (IVN PDF lpp. 210).
Latvijas klimatā šādi pieņēmumi var nebūt pietiekami pamatoti, un 86 m līdz publiskai infrastruktūrai ir pārāk maz. Bez tam IVN ziņojums nepilnīgi vērtē riskus publiskajā ārtelpā, proti, vietās, kur iedzīvotāji un apmeklētāji uzturas ārpus ēkām un valsts autoceļiem. Meži, lauksaimniecības zemes, meža ceļi, rekreācijas teritorijas un citas brīvi pieejamas teritorijas VES tiešā tuvumā netiek analizētas kā risku skartas teritorijas, lai gan šajās vietās praktiski uzturas cilvēki (mednieki, mežstrādnieki, sēņotāji, sportotāji u. c.).
Lūdzu MK neakceptēt vai noteikt, ka minimālais attālums līdz ceļiem nevar tikt samazināts bez pilna kvantitatīva riska novērtējuma un atteices gadījumu analīzes.
4.Iebilstu, jo IVN paredz 13 113–19 271 kravas automašīnu reisus būvniecības procesā (2.4.1 tabula; IVN PDF lpp. 37), un norāda, ka piekļuve notiks pa P107, pašvaldības un LVM ceļiem (IVN PDF lpp. 11). Tajā pašā laikā IVN tieši pasaka, ka precīzs transportēšanas maršruts šobrīd nav zināms un tiks noteikts tikai būvdarbu organizācijas plānā (IVN PDF lpp. 56).
Tas nozīmē, ka sabiedrība un pašvaldība IVN stadijā nevar reāli izvērtēt, kurus ceļus un apdzīvotās vietas smagais transports skars, un kā tiks novērsti bojājumi un satiksmes drošības riski. Sabiedrība jau šobrīd saskarās ar ļoti negatīvu pieredzi, kad IVN procesā nepietiekami izvērtētas ietekmes un nepietiekami noteikti ierobežojumi šo ietekmju ierobežošanai, uzsākot VES būvniecības procesu, noved pie ceļu sabrukšanas, iedzīvotāju mobilitātes apdraudēšanas un finansiāliem riskiem, kas saistīti ar ceļu labošanu un uzturēšanu.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav publiski zināms maršruts un saistošas garantijas ceļu atjaunošanai.
5.Iebilstu, jo IVN kumulatīvās ietekmes izvērtējumā uz putniem kā kritēriju izmanto līdz 5 km attālumu, un secina, ka 5 km rādiusā nav ne esošu, ne citu IVN procesā esošu VES projektu (IVN PDF lpp. 127). Šāds 5 km pieņēmums ir ļoti šaurs un var neaptvert reālo situāciju migrācijas un barošanās teritoriju mērogā, kā arī neietver projektus, kas vēl nav IVN stadijā vai nav iekļauti izmantotajā sarakstā.
Bez tam ornitologu atzinums izsmeļoši apraksta konkrētas putnu aizsardzībai paredzētās STOP-ON-DEMAND sistēmas (PProTecBird, DDTBird, IdentiFlight, BBirdSentinel, SafeWind) un pat iesaka planētājputnus aprīkot ar GPS raidītājiem, bet IVN ziņojumā aprobežojas ar vispārīgu formulējumu “detektēšanas iekārtas” un “SOD sistēmas”, bez saistoša tehniskā standarta (piem., noteikta detekcijas attāluma, precizitātes, reaģēšanas laika), kas nozīmē, ka VES būvētājs var izvēlēties lētākā un ne tik efektīvās iekārtas un putnu aizsardzība netiks nodrošināta. Tāpat IVN ziņojumā un turbīnu izvietošanas nosacījumos nav ieviesti ornitologu rekomendētie 1000-3000 m attālumi no aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām (mazais ērglis, piemēram)
Lūdzu MK neakceptēt plānoto darbību, kamēr nav veikts plašāks kumulatīvās ietekmes novērtējums (ne tikai 5 km robežās) un novērtēts kopējais risks putniem reģiona VES projektu kontekstā.
6.Iebilstu, jo IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām vēja parks var tikt demontēts vai pārbūvēts (repowering), un “šobrīd nav iespējams prognozēt”, kurš risinājums tiks izvēlēts (IVN PDF lpp. 45). Uz sabiedrības jautājumiem par to, kādas finansiālās garantijas nodrošina rekultivāciju, IVN ziņojuma izstrādātājs norāda, ka “labojumi ziņojumā netiek veikti”, un atsaucas uz vispārīgu principu, ka izmaksas būšot jāsedz parka īpašniekam un ka attiecīgi nosacījumi paredzēti apbūves tiesību līgumos ar zemes īpašniekiem. Šīs atbildes nesatur informāciju par konkrētiem finanšu nodrošinājuma instrumentiem (piem., banku garantijas, depozīti, apdrošināšana vai fondi), kā arī neparedz mehānismu gadījumiem, kad operators vairs nav maksātspējīgs vai beidzis pastāvēt.
Tas nozīmē, ka nav skaidra, saistoša demontāžas un teritorijas pilnīgas rekultivācijas plāna ar termiņiem, apjomu un finanšu garantijām.
Bez finanšu nodrošinājuma pastāv risks, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas vai nepabeigtas saistības var tikt pārliktas uz publisko sektoru.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav MK noteikumu par demontāžu/rekultivāciju un obligāts finanšu nodrošinājums (depozīts/garantija/fonds).
7.Iebilstu, jo IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika 2025. gada 31. janvāris–3. marts (IVN PDF lpp. 10), bet vienlaikus IVN vairākās vietās pasaka, ka būtiska informācija tiks precizēta tikai būvprojekta vai būvdarbu organizācijas plāna stadijā: pievedceļi un infrastruktūras risinājumi (IVN PDF lpp. 11), montāžas laukumu precīza atrašanās un platība (IVN PDF lpp. 37), precīzs transportēšanas maršruts (IVN PDF lpp. 56).
Ja galvenās ietekmes (transporta maršruti, konkrēti būvlaukumi, drošības režīmi) nav zināmas, sabiedrībai nav iespēju sniegt pilnvērtīgu viedokli.
Lūdzu MK neakceptēt un pieprasīt atkārtotu/ paplašinātu izvērtējumu pēc precizētas projekta konfigurācijas.
1.Iebilstu pret VES “Kurzeme” akceptu, jo IVN pats atzīst, ka Latvijā nav specifisku normatīvu zemfrekvences/infraskaņas izvērtējumam, un balstās uz ārvalstu pieeju, kas aptver tikai 10–160 Hz (Dānijas regulējums; IVN PDF lpp. 50). Tas nozīmē, ka 0–10 Hz (infraskaņas zemākais diapazons) praksē paliek ārpus izvērtējuma ietvara. Vienlaikus IVN atsaucas uz PVO rekomendēto 45 dB(A) Ldvn vēja turbīnu troksnim, bet norāda, ka tā ir rekomendācija (IVN PDF lpp. 50), nevis Latvijā saistošs kritērijs.
Lūdzu MK neakceptēt darbību, kamēr nav MK noteikumu ar vienotām robežvērtībām, monitoringu un rīcības algoritmiem (tostarp zemākajās frekvencēs).
2.Iebilstu, jo IVN norāda: Latvijā nav normatīvo aktu, kas nosaka mirgošanas (shadow flicker) novērtēšanu un pieļaujamo līmeni (IVN PDF lpp. 60). IVN pats atzīst, ka daudzviet robežvērtības ir vadlīnijās un visbiežāk balstās Vācijas pieejā, minot biežāk lietotās robežas: 30 h/gadā (sliktākais scenārijs) un 8 h/gadā (reālais scenārijs) (IVN PDF lpp. 60).
Mirgošanas ietekmju izvērtējumā IVN atzīst pārsniegumu iespējamību, taču ietekmju novēršana lielā mērā tiek risināta kā “vēlāk realizējams tehnisks pasākums”, nevis kā obligāta prasība ar skaidri definētiem sliekšņiem, algoritmiem, monitoringu un atbildību. Bez saistoša Latvijas regulējuma un obligātas kontroles sistēmas nav pārliecības, ka ietekme tiks konsekventi novērsta ekspluatācijā.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav noteiktas saistošas robežvērtības, automātiskās apturēšanas režīmi, monitorings un uzraudzības atbildība.
3.Iebilstu, jo IVN, runājot par iedzīvotāju drošību, paredz, ka līdz pašvaldības ceļiem drošības attālumu var samazināt līdz 86 m, ja tiek ieviesti tehniskie risinājumi (IVN PDF lpp. 216) apledojuma novēršanai. Vienlaikus IVN rāda, ka ledus gabalu aizmešanas aprēķinātais attālums var sasniegt 316 m (IVN PDF lpp. 215), un pats atzīst, ka pieņēmumi balstīti arī uz Nīderlandes kontekstu, kur apledojums tiek pieņemts kā reta parādība (vidēji 2 dienas gadā) (IVN PDF lpp. 210).
Latvijas klimatā šādi pieņēmumi var nebūt pietiekami pamatoti, un 86 m līdz publiskai infrastruktūrai ir pārāk maz. Bez tam IVN ziņojums nepilnīgi vērtē riskus publiskajā ārtelpā, proti, vietās, kur iedzīvotāji un apmeklētāji uzturas ārpus ēkām un valsts autoceļiem. Meži, lauksaimniecības zemes, meža ceļi, rekreācijas teritorijas un citas brīvi pieejamas teritorijas VES tiešā tuvumā netiek analizētas kā risku skartas teritorijas, lai gan šajās vietās praktiski uzturas cilvēki (mednieki, mežstrādnieki, sēņotāji, sportotāji u. c.).
Lūdzu MK neakceptēt vai noteikt, ka minimālais attālums līdz ceļiem nevar tikt samazināts bez pilna kvantitatīva riska novērtējuma un atteices gadījumu analīzes.
4.Iebilstu, jo IVN paredz 13 113–19 271 kravas automašīnu reisus būvniecības procesā (2.4.1 tabula; IVN PDF lpp. 37), un norāda, ka piekļuve notiks pa P107, pašvaldības un LVM ceļiem (IVN PDF lpp. 11). Tajā pašā laikā IVN tieši pasaka, ka precīzs transportēšanas maršruts šobrīd nav zināms un tiks noteikts tikai būvdarbu organizācijas plānā (IVN PDF lpp. 56).
Tas nozīmē, ka sabiedrība un pašvaldība IVN stadijā nevar reāli izvērtēt, kurus ceļus un apdzīvotās vietas smagais transports skars, un kā tiks novērsti bojājumi un satiksmes drošības riski. Sabiedrība jau šobrīd saskarās ar ļoti negatīvu pieredzi, kad IVN procesā nepietiekami izvērtētas ietekmes un nepietiekami noteikti ierobežojumi šo ietekmju ierobežošanai, uzsākot VES būvniecības procesu, noved pie ceļu sabrukšanas, iedzīvotāju mobilitātes apdraudēšanas un finansiāliem riskiem, kas saistīti ar ceļu labošanu un uzturēšanu.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav publiski zināms maršruts un saistošas garantijas ceļu atjaunošanai.
5.Iebilstu, jo IVN kumulatīvās ietekmes izvērtējumā uz putniem kā kritēriju izmanto līdz 5 km attālumu, un secina, ka 5 km rādiusā nav ne esošu, ne citu IVN procesā esošu VES projektu (IVN PDF lpp. 127). Šāds 5 km pieņēmums ir ļoti šaurs un var neaptvert reālo situāciju migrācijas un barošanās teritoriju mērogā, kā arī neietver projektus, kas vēl nav IVN stadijā vai nav iekļauti izmantotajā sarakstā.
Bez tam ornitologu atzinums izsmeļoši apraksta konkrētas putnu aizsardzībai paredzētās STOP-ON-DEMAND sistēmas (PProTecBird, DDTBird, IdentiFlight, BBirdSentinel, SafeWind) un pat iesaka planētājputnus aprīkot ar GPS raidītājiem, bet IVN ziņojumā aprobežojas ar vispārīgu formulējumu “detektēšanas iekārtas” un “SOD sistēmas”, bez saistoša tehniskā standarta (piem., noteikta detekcijas attāluma, precizitātes, reaģēšanas laika), kas nozīmē, ka VES būvētājs var izvēlēties lētākā un ne tik efektīvās iekārtas un putnu aizsardzība netiks nodrošināta. Tāpat IVN ziņojumā un turbīnu izvietošanas nosacījumos nav ieviesti ornitologu rekomendētie 1000-3000 m attālumi no aizsargājamo putnu ligzdošanas vietām (mazais ērglis, piemēram)
Lūdzu MK neakceptēt plānoto darbību, kamēr nav veikts plašāks kumulatīvās ietekmes novērtējums (ne tikai 5 km robežās) un novērtēts kopējais risks putniem reģiona VES projektu kontekstā.
6.Iebilstu, jo IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām vēja parks var tikt demontēts vai pārbūvēts (repowering), un “šobrīd nav iespējams prognozēt”, kurš risinājums tiks izvēlēts (IVN PDF lpp. 45). Uz sabiedrības jautājumiem par to, kādas finansiālās garantijas nodrošina rekultivāciju, IVN ziņojuma izstrādātājs norāda, ka “labojumi ziņojumā netiek veikti”, un atsaucas uz vispārīgu principu, ka izmaksas būšot jāsedz parka īpašniekam un ka attiecīgi nosacījumi paredzēti apbūves tiesību līgumos ar zemes īpašniekiem. Šīs atbildes nesatur informāciju par konkrētiem finanšu nodrošinājuma instrumentiem (piem., banku garantijas, depozīti, apdrošināšana vai fondi), kā arī neparedz mehānismu gadījumiem, kad operators vairs nav maksātspējīgs vai beidzis pastāvēt.
Tas nozīmē, ka nav skaidra, saistoša demontāžas un teritorijas pilnīgas rekultivācijas plāna ar termiņiem, apjomu un finanšu garantijām.
Bez finanšu nodrošinājuma pastāv risks, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas vai nepabeigtas saistības var tikt pārliktas uz publisko sektoru.
Lūdzu MK neakceptēt projektu, kamēr nav MK noteikumu par demontāžu/rekultivāciju un obligāts finanšu nodrošinājums (depozīts/garantija/fonds).
7.Iebilstu, jo IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notika 2025. gada 31. janvāris–3. marts (IVN PDF lpp. 10), bet vienlaikus IVN vairākās vietās pasaka, ka būtiska informācija tiks precizēta tikai būvprojekta vai būvdarbu organizācijas plāna stadijā: pievedceļi un infrastruktūras risinājumi (IVN PDF lpp. 11), montāžas laukumu precīza atrašanās un platība (IVN PDF lpp. 37), precīzs transportēšanas maršruts (IVN PDF lpp. 56).
Ja galvenās ietekmes (transporta maršruti, konkrēti būvlaukumi, drošības režīmi) nav zināmas, sabiedrībai nav iespēju sniegt pilnvērtīgu viedokli.
Lūdzu MK neakceptēt un pieprasīt atkārtotu/ paplašinātu izvērtējumu pēc precizētas projekta konfigurācijas.
16.12.2025. 22:49
Vineta Jurevica, biedrība "PĒDAS"
Aicinu neakceptēt VES parka "Kurzeme" projektu, līdz nav izstrādāts skaidrs un juridiski saistošs valsts regulējums par ietekmi uz cilvēku veselību un nav garantēts finansiālais nodrošinājums VES demontāžai un rekultivācijai, tādējādi pasargājot iedzīvotājus, vidi un pašvaldības no neparedzētiem riskiem.
1. Būtiski trūkumi valsts regulējumā par ietekmi uz veselību valsts līmenī: nav izstrādāti normatīvie akti, kas skaidri un pārliecinoši reglamentētu un noteiktu drošus robežlielumus attiecībā uz troksni, zemfrekvences skaņu, infraskaņu, mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību ilgtermiņā. Līdz ar to nav 100% pārliecības, ka projekts neradīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju veselībai, kas padara projekta akceptēšanu par potenciālu "eksperimentu ar cilvēku veselību" un rada augstu tiesvedības risku.
2. Nav nodrošināts finanšu garantijas mehānisms demontāžai un rekultivācijai. Nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri definētu:
*VES demontāžas, teritorijas rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma (depozīti, garantijas, fondi) regulējumu pēc ekspluatācijas beigām.
*Konkrētu demontāžas un rekultivācijas plānu ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem.
Tas rada tiešu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas var nākties segt no publiskiem līdzekļiem (valsts un pašvaldību budžetiem) gadījumā, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki.
3. IVN nepilnības un vienpusība. Enerģētikas un Vides aģentūras atzinumā ir konstatētas nepilnības IVN ziņojumā, taču atbildība par šo nepilnību novēršanu tiek pārlikta uz būvprojekta stadiju. IVN mērķis ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta. Ir pamats apšaubīt IVN ziņojumos izmantoto pētījumu ticamību un daudzpusību, jo ir bažas, ka izmantoti tikai attīstītājiem labvēlīgi pētījumi, ignorējot tos, kas norāda uz negatīvu ietekmi.
4. Lielākā daļa iedzīvotāju kategoriski iebilst pret VES ieceri un projektu apspriešanās pauž šo viedokli, tomēr tas tiek ignorēts un iedzīvotāju iesaiste netiek ņemta vērā. Esošais projektu apjoms nav samērīgs ar ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Nav nodrošināta saprotama, reāla sabiedrības iesaiste, un lēmumi tiek pieņemti pretēji vietējo iedzīvotāju pārliecinošam viedoklim.
5. Nesamērīga un neatgriezeniska ietekme uz vidi un ainavu. Projekta īstenošana radīs neatgriezeniskus zaudējumus dabai, kas ir pretēji "zaļās enerģijas" principiem:
* Neatgriezeniska Latvijas klasiskās lauku ainavas degradēšana.
* Bioloģiskās daudzveidības mazināšana, ekosistēmas izjaukšana, biotopu fragmentācija, Latvijas mežu platību, lauksaimniecības zemju un pļavu izmainīšana, floras un faunas iznīcināšana.
* Tūkstošiem m³ dzelzsbetona iestrāde gruntī, kas izmainīs gruntsūdeņus.
* Riska faktori, kas saistīti ar smērvielu un ķimikāliju noplūdi dabā.
6. Tiesiskās un politiskās atbildības pārnešana. KEM nav tiesīga pieprasīt valsts līmeņa regulējuma trūkumu un rekultivācijas garantiju pietiekamību aizstāt ar lokālu viedokli. Akceptēšana ir Ministru kabineta un atbildīgās ministrijas (KEM) politiskās un tiesiskās atbildības jautājums, kas jāsaskata pilnā apmērā, pirms projekts tiek akceptēts.
7. Nepietiekams ugunsgrēku un bīstamo materiālu riska novērtējums. Šis aspekts nav adekvāti atrisināts, radot draudus videi un apkārtējām teritorijām.
1. Būtiski trūkumi valsts regulējumā par ietekmi uz veselību valsts līmenī: nav izstrādāti normatīvie akti, kas skaidri un pārliecinoši reglamentētu un noteiktu drošus robežlielumus attiecībā uz troksni, zemfrekvences skaņu, infraskaņu, mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību ilgtermiņā. Līdz ar to nav 100% pārliecības, ka projekts neradīs neatgriezenisku kaitējumu iedzīvotāju veselībai, kas padara projekta akceptēšanu par potenciālu "eksperimentu ar cilvēku veselību" un rada augstu tiesvedības risku.
2. Nav nodrošināts finanšu garantijas mehānisms demontāžai un rekultivācijai. Nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri definētu:
*VES demontāžas, teritorijas rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma (depozīti, garantijas, fondi) regulējumu pēc ekspluatācijas beigām.
*Konkrētu demontāžas un rekultivācijas plānu ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem.
Tas rada tiešu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas var nākties segt no publiskiem līdzekļiem (valsts un pašvaldību budžetiem) gadījumā, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki.
3. IVN nepilnības un vienpusība. Enerģētikas un Vides aģentūras atzinumā ir konstatētas nepilnības IVN ziņojumā, taču atbildība par šo nepilnību novēršanu tiek pārlikta uz būvprojekta stadiju. IVN mērķis ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta. Ir pamats apšaubīt IVN ziņojumos izmantoto pētījumu ticamību un daudzpusību, jo ir bažas, ka izmantoti tikai attīstītājiem labvēlīgi pētījumi, ignorējot tos, kas norāda uz negatīvu ietekmi.
4. Lielākā daļa iedzīvotāju kategoriski iebilst pret VES ieceri un projektu apspriešanās pauž šo viedokli, tomēr tas tiek ignorēts un iedzīvotāju iesaiste netiek ņemta vērā. Esošais projektu apjoms nav samērīgs ar ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Nav nodrošināta saprotama, reāla sabiedrības iesaiste, un lēmumi tiek pieņemti pretēji vietējo iedzīvotāju pārliecinošam viedoklim.
5. Nesamērīga un neatgriezeniska ietekme uz vidi un ainavu. Projekta īstenošana radīs neatgriezeniskus zaudējumus dabai, kas ir pretēji "zaļās enerģijas" principiem:
* Neatgriezeniska Latvijas klasiskās lauku ainavas degradēšana.
* Bioloģiskās daudzveidības mazināšana, ekosistēmas izjaukšana, biotopu fragmentācija, Latvijas mežu platību, lauksaimniecības zemju un pļavu izmainīšana, floras un faunas iznīcināšana.
* Tūkstošiem m³ dzelzsbetona iestrāde gruntī, kas izmainīs gruntsūdeņus.
* Riska faktori, kas saistīti ar smērvielu un ķimikāliju noplūdi dabā.
6. Tiesiskās un politiskās atbildības pārnešana. KEM nav tiesīga pieprasīt valsts līmeņa regulējuma trūkumu un rekultivācijas garantiju pietiekamību aizstāt ar lokālu viedokli. Akceptēšana ir Ministru kabineta un atbildīgās ministrijas (KEM) politiskās un tiesiskās atbildības jautājums, kas jāsaskata pilnā apmērā, pirms projekts tiek akceptēts.
7. Nepietiekams ugunsgrēku un bīstamo materiālu riska novērtējums. Šis aspekts nav adekvāti atrisināts, radot draudus videi un apkārtējām teritorijām.
16.12.2025. 23:05
Biedrība "Castrum Prebalge"
Attīstītāja iesniegtajā vēja elektrostacijas (VES) projekta “Kurzeme” dokumentācijā nav pieejami:
-precīzi iekārtu paredzētie tehniskie dati - turbīnām izmantotajiem materiāliem, ķīmisko vielu sastāvs un daudzums,
-netiek izvērtēta ne tikai Kurzemes VES un to mijiedarbība, bet arī visas Latvijas kopējo projektēto VES ietekme uz vidi, cilvēku veselību un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību.
-netiek saimnieciski tālredzīgi plānots paredzamā dabas resursu izmantošana tikai VES apkalpošanai nepieciešamo ceļu izveidei, jaunu elektrolīniju ierīkošanai un turbīnu pamatu izbūvei.
Tā kā nav uzrāditi ne tikai visi kaitīgie ķīmiskie elementi, līdz ar to - nav iespējams prognozēt, kāda var būt ne tikai atsevišķu elementu, bet visu kopējo ķīmisko vielu ietekme. Kā situāciju pastiprinoši apstākļi ir turbīnu nepamatoti lielais skaits un svarīgu dabas resursu saglabāšanas nenodrošināšana.
Kategoriski iebilstu, ka bez tik svarīgu pamatdatu uzrādīšanas:
-tiek veiktas lokālpānojumu izmaiņas, kur iepriekš ilgtermiņa attīstības plānos nebija paredzētas industriālas teritorijas,
-bez esošo materiālu un ķīkisko vielu uzrādīšanas nav iespējams izvērtēt projekta ietekmi uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvību,
-uzraugošajām institūcijām nodrošināt apturēt nepamatoti veiktos akceptus VES projektu attīstībai, piesaistīt neatkarīgu ekspertu vērtējumu veikšanu (ne attīstītāju pasūtītos), lai izvērtējums būtu objektīvs!
-nepieļaut neviena VES projekta dokumentācijas apstiprināšanu un apturēt nelikumīgi notiekošos sagatavošanas darbus, jo nav pamatota apkārtējās vides un dzīvības drošības nodrošināšana šo bīstamo industriālo objektu avāriju, ugunsgrēku, tehniskās apkalpošanas, dabas ietekmes u.c. faktoru dēļ!
Izvērtēt par projektiem atbildīgo institūciju kļūdaini pieņemtos lēmumus, saukt izstrādājušās un apstirinājušās personas pie atbildības!
-precīzi iekārtu paredzētie tehniskie dati - turbīnām izmantotajiem materiāliem, ķīmisko vielu sastāvs un daudzums,
-netiek izvērtēta ne tikai Kurzemes VES un to mijiedarbība, bet arī visas Latvijas kopējo projektēto VES ietekme uz vidi, cilvēku veselību un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību.
-netiek saimnieciski tālredzīgi plānots paredzamā dabas resursu izmantošana tikai VES apkalpošanai nepieciešamo ceļu izveidei, jaunu elektrolīniju ierīkošanai un turbīnu pamatu izbūvei.
Tā kā nav uzrāditi ne tikai visi kaitīgie ķīmiskie elementi, līdz ar to - nav iespējams prognozēt, kāda var būt ne tikai atsevišķu elementu, bet visu kopējo ķīmisko vielu ietekme. Kā situāciju pastiprinoši apstākļi ir turbīnu nepamatoti lielais skaits un svarīgu dabas resursu saglabāšanas nenodrošināšana.
Kategoriski iebilstu, ka bez tik svarīgu pamatdatu uzrādīšanas:
-tiek veiktas lokālpānojumu izmaiņas, kur iepriekš ilgtermiņa attīstības plānos nebija paredzētas industriālas teritorijas,
-bez esošo materiālu un ķīkisko vielu uzrādīšanas nav iespējams izvērtēt projekta ietekmi uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību un dzīvību,
-uzraugošajām institūcijām nodrošināt apturēt nepamatoti veiktos akceptus VES projektu attīstībai, piesaistīt neatkarīgu ekspertu vērtējumu veikšanu (ne attīstītāju pasūtītos), lai izvērtējums būtu objektīvs!
-nepieļaut neviena VES projekta dokumentācijas apstiprināšanu un apturēt nelikumīgi notiekošos sagatavošanas darbus, jo nav pamatota apkārtējās vides un dzīvības drošības nodrošināšana šo bīstamo industriālo objektu avāriju, ugunsgrēku, tehniskās apkalpošanas, dabas ietekmes u.c. faktoru dēļ!
Izvērtēt par projektiem atbildīgo institūciju kļūdaini pieņemtos lēmumus, saukt izstrādājušās un apstirinājušās personas pie atbildības!
16.12.2025. 23:58
Atlasīti 260 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25