Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta pabeigšanas komentārs
Informatīvais ziņojums precizēts un izskatīts MK sēdē.
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Informatīvais ziņojums „Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums” izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 44.punktu, kas paredz, ka starpposma izvērtējumu noformē informatīva ziņojuma veidā.
Šis starpposma ietekmes izvērtējums sniedz pārskatu par Plāna īstenošanas progresu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes drošību līdz 2025.gadam. Izvērtējumā tiek analizēti galvenie rīcības virzieni, kas noteikti Plānā, un to īstenošanas rezultāti, kā arī identificēti izaicinājumi un iespējas turpmākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Šis starpposma ietekmes izvērtējums sniedz pārskatu par Plāna īstenošanas progresu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes drošību līdz 2025.gadam. Izvērtējumā tiek analizēti galvenie rīcības virzieni, kas noteikti Plānā, un to īstenošanas rezultāti, kā arī identificēti izaicinājumi un iespējas turpmākai ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Mērķa apraksts
Izvērtējuma mērķis ir nodrošināt informāciju par Plāna īstenošanas efektivitāti un sniegt rekomendācijas turpmākai rīcībai, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Tas ietver ceļu satiksmes negadījumu statistikas analīzi, ceļu infrastruktūras stāvokļa novērtējumu, kā arī ceļu satiksmes dalībnieku uzvedības izmaiņu analīzi.
Politikas jomas
Autosatiksmes politika; Transporta politika; Transporta un sakaru politika
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
15.08.2024. - 30.08.2024.
Informācija
Publiskās apspriešanas laikā sabiedrības locekļiem iespēja sniegt viedokli par Informatīvo ziņojumu
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki, sabiedrība kopumā
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Ceļu satiksmes dalībnieki, sabiedrība kopumā
Sagatavoja
Elīna Saule (SAM)
Atbildīgā persona
Ligita Austrupe (SAM)
Izsludināšanas datums
22.08.2024. 14:55
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Lana Navalinska
Kategoriski pret jo baidoties no soda brauks lēnāk. Būs nedroši apdzīšanas manevri. Bīstamība lielākā.
30.08.2024. 15:38
Fiziska persona
Pret šo likumu
30.08.2024. 16:07
Fiziska persona
Esmu pret, jo no 1 km tas ir absurds, ne jau tāpēc, ka negribu braukt normāli, bet tāpēc, ka piem, man pa priekšu brauc auto ap 80 km h, esmu spiesta braukt tāpat, jo tad nedrīkst apdzīt, tiks pārkāpts atļautais ātrums. Drīzāk, jātaisa ceļi un jāļauj braukt ātrāk nevis lēnāk,tad nenotiks šīs apdzīšanas un nebūs jabrauc tik nedroši!
Ne jau sodīt vajag, bet risināt problēmas.
Ne jau sodīt vajag, bet risināt problēmas.
30.08.2024. 16:42
Juris Krīgens
IEBILSTU!
30.08.2024. 17:11
Mārtiņš Jekociņš
Nepiekrītu grozījumiem,jo ir nepieciešama noteiā ātruma diapazons,lai izvairītos no uzmanības nodalīšanas,ko šoferis nepārtraukti skatītos spidometrā,bet pasū galveno funkciju,vērot notiekošo satiksmē,to zaudētu.Tādēļ noraidu šādus m.k .grozijumus !
30.08.2024. 17:13
Auto vadītājs
Esmu pret, iebilstu.
Automašīnas buvē atrākas un drošākas,nav nepieciešams dēļ dažām situācījam vienkārši sodit cilvekus.
Esmu vairāk par to lai atļauto atrumu palielina līdz 100km stundā,jo tas ir faktiskais,kā lielāka daļa iedzīvotaji parvietojās ārpus pilsētas.Iespējams tieši tas samazinās apdzīšanas iespējamības,nepieciešamību.
Ejam laikam līdzi nevis kāpjam atpakaļ un liekam braukt lēnāk,vai pēc iespējas vairāk sodīt cilvēkus.
Vai jaunās lidmašīnas lido tikpat lēni cik 1991gadā?
Vai tomer atrāk?
Nevaram uzbuvet vairāku joslu ceļus,bet varam sodīt,tas ir pilnīgi nepareizi.
Automašīnas buvē atrākas un drošākas,nav nepieciešams dēļ dažām situācījam vienkārši sodit cilvekus.
Esmu vairāk par to lai atļauto atrumu palielina līdz 100km stundā,jo tas ir faktiskais,kā lielāka daļa iedzīvotaji parvietojās ārpus pilsētas.Iespējams tieši tas samazinās apdzīšanas iespējamības,nepieciešamību.
Ejam laikam līdzi nevis kāpjam atpakaļ un liekam braukt lēnāk,vai pēc iespējas vairāk sodīt cilvēkus.
Vai jaunās lidmašīnas lido tikpat lēni cik 1991gadā?
Vai tomer atrāk?
Nevaram uzbuvet vairāku joslu ceļus,bet varam sodīt,tas ir pilnīgi nepareizi.
30.08.2024. 17:23
Fiziska persona
Pilnīgi un kategoriski pret šo jauninājumu liekēžu pabalstīšanu !!!
30.08.2024. 18:27
Mārcis Graube
Lai arī pētījumā Effectiveness of a fixed speed camera traffic enforcement system in a developing country tiešām secināts, ka automātiskās ātruma kontroles sistēmas palīdz samazināt ātruma pārkāpšanas amplitūdu, tai pat laikā pētījuma autori secinājuši, ka ātruma pārkāpēju skaits pieaug, samazinot atļauto braukšanas ātrumu:
“The average percentage of speeding drivers increases when posted speed limit decreases. The percentage of drivers violating the speed enforcement threshold at sites with speed cameras is significant on roads with a speed limit of 80 km/h at approximately 18 %. It seems that the road design allows for a much higher speed than the posted speed limit, especially for arterial or collector-distributor roads with a speed limit of 80 km/h or less.“
Tāpat minētā pētījuma autori secina, ka ātruma pārkāpšanas mazināšanai nepieciešams:
1. Pārbaudīt ātruma limita noteikšanas procedūras atbilstību ceļu infrastruktūrai – šķietami ceļu infrastruktūra vietām pieļauj lielāku plūsmas ātrumu par noteikto maksimālo braukšanas ātrumu attiecīgajā ceļa posmā. Tātad ātruma ierobežojumi var būt nevajadzīgi zemi.
2. Ieviest stingrāku soda punktu uzskaites sistēmu, vienlaicīgi organizējot sociālo kampaņu, lai uzlabotu autovadītāju likuma ievērošanas morāli.
3. Uzstādīt minimālā braukšanas ātruma zīmes uz ātrgaitas ceļiem, lai samazinātu transportlīdzekļu ātrumu nevienmērību.
4. Analizēt paaugstināta plūsmas ātruma ietekmi uz ceļu infrastruktūras kapacitāti.
Kādas ir Satiksmes Ministrija plānotās darbības, lai apzinātu satiksmes drošības paaugstināšanas potenciālu šajos punktos? Piemēram, Latvijas soda punktu uzskaites sistēma ir klaji neefektīva un, salīdzinot ar Viduseiropas valstīm, maiga. Kādēļ par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem netiek piešķirti soda punkti?
Samazināts braukšanas ātrums, protams, pozitīvi ietekmē negadījumu sekas, tomēr SM ziņojumā nav atrodams pamatojums pieņēmumam, ka atļautā ātruma samazināšana samazinātu negadījumu skaitu.
SM ziņojumā atrodama atsauce uz 2003. gada pētījumu Potential benefits and costs of speed changes on rural roads kurā secināts, ka sociāli ekonomiskie ieguvumi no palielināta braukšanas ātruma ir mazāki, par zaudējumiem un riskiem, kas tiek radīti ceļu satiksmē – transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksu pieaugums, negadījumu izmaksas, bojā gājušie un smagi ievainotie. Pamatojoties uz 19 gadus vecu pētījumu, Satiksmes Ministrija neņem vērā tehnoloģisko attīstību – transportlīdzekļu transmisijas un dzinēji kopš 2003. gada ir ievērojami attīstījušies, pieļaujot ekonomisku ekspluatāciju lielākos ātrumos. Tāpat arī transportlīdzekļu pasīvās un aktīvās drošības sistēmas ir ievērojami attīstījušās, samazinot ceļu satiksmes negadījumu risku un to seku smaguma pakāpi. Pētījums, kas saistīts ar tehnoloģijām un balstīts 2003. gada datos, nevar tikt izmantots par pamatojumu 2024. gadā, kad tehnikas attīstība ir pavisam citā līmenī.
Kā atzīst Latvijas Valsts ceļu darbinieki, galvenais negadījumu cēlonis ir nevis braukšanas ātrums, bet pārāk liela dažādu ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas ātrumu amplitūda. Atšķīrīgi braukšanas ātrumi izraisa apdzīšanas manevrus, kas ir vieni no bīstamākajiem manevriem ceļu satiksmē. Arī pētījuma Effectiveness of a fixed speed camera traffic enforcement system in a developing country autori atzīst, ka braukšanas ātrumu izlīdzināšanai ir liela nozīme satiksmes drošības uzlabošanā. Skaidrs, ka ar ātruma pārkāpējiem var cīnīties, ieviešot ātruma kontroles sistēmas un savelkot ceļu satiksmes noteikumu korseti. Tomēr nav saskatāmi nekādi satiksmes ministrijas plāni braukšanas ātrumu amplitūdas apakšējās nobīdes izlīdzināšanai. Saskaņā ar CSDD datiem, aptuveni 15% autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām un aptuveni 28% apdzīvotās vietās brauc ar ātrumu, kas par 5 vai vairāk km/h lēnāks, par atļauto braukšanas ātrumu. Šāda satiksmes dalībnieku uzvedība provocē apdzīšanas manevrus un samazina ceļu satiksmes drošību. Vai Satiksmes Ministrijai ir zināmi iemesli, kas izraisa šīs autovadītaju daļas uzvedību un kādi ir plānotie pasākumi, lai panāktu satiksmes plūsmas izlīdināšanu šajā satiksmes dalībnieku segmentā? Diemžēl ieteikto pasākumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai starpā nav neviena pasākuma šī aspekta uzlabošanai. Jau pieminētajā pētījumā Effectiveness of a fixed speed camera traffic enforcement system in a developing country redzams, ka lielākā daļa autovadītāju nepārkāpj ātrumu ceļa posmos ar atļauto ātrumu 120 km/h. Tas apliecina, ka autovadītāji nav ieinteresēti pārsniegt ātrumu jebkurā gadījumā un to galvenā vēlme ir piedalīties raiti ritošā ceļu satiksmē.
Jāņem vērā, ka SM ziņojumā pieminētajās valstīs, kurās maksimālais braukšanas ātrums ir 80 km/h, starp lielpilsētām un tautsaimniecības centriem ir izbūvēts 4 vai vairāk joslu lielceļu tīkls, kamēr Latvijā visiem jāsadzīvo uz esošā, bieži morāli novecojušā ceļu tīkla un lai tas veiksmīgi notiktu, nepieciešams celt visu satiksmē iesaistīto vadītāju grupu empātiju un savstarpējo sapratni. Latvijas apstākļos, kad valstī ir viena lielpilsēta un reģioni cieš no pārāk maza iedzīvotāju skaita, kā arī attālumi starp pilsētām ir lieli, samazināta braukšanas ātruma rezultātā, paaugstināsies ceļā pavadāmais laiks reģionu iedzīvotājiem. Var prognozēt, ka tas vēl pastiprinās iedzīvotāju koncentrēšanos Rīgas reģionā un lielas daļas pārējo reģionu stagnāciju. Vēl viens prognozējams efekts ir autovadītāju pieugošs nihilisms attiecībā pret ātruma ierobežojumiem, kuru pamatojums tiem nav saprotams.
Ja salīdzina Šveices, kurā atļautais braukšanas ātrums ir 80 km/h, un Austrijas, kurā atļautais braukšanas ātrums ir 100 km/h, redzams, ka atļautajam braukšanas ātrumam nav izšķirošas nozīmes – Šveicē uz 100.000 iedzīvotājiem 2023. gadā bija par 2 bojā gājušiem mazāk, kā Austrijā. Polijas piemērs rāda, ka visefektīvākais ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākums ir lielceļu tīkla izbūve. Arī Latvijas Valsts ceļi 2019. gadā rakstīja, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā bojāgājušo skaits nesamazināsies. Apzinoties, ka Latvijas ekonomiskā situācija neļauj izbūvēt lielceļu tīklu, rodas jautājums, vai Satiksmes Ministrija aktīvi apzina visas iespējas uzlabot ceļu satiksmes drošību uz esošā ceļu tīkla, vai tomēr darbojas tendenciozi? Ieviest jaunus ierobežojumus, bez pienācīga pamatojuma ir viegli, bet panākt to atcelšanu, ja tie izrādījušies neefektīvi, ļoti sarežģīti.
Es iebilstu pret Satiksmes Ministrijas uzņemtā kursa vienpusību. Lai arī ir skaidrs, ka nepieciešams cīnīties ar pārgalvīgiem autovadītājiem, tomēr nepieciešams satiksmes drošības uzlabošanu skatīt vispusīgi, meklējot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:
- Kas motivē autovadītājus pārkāpt ātrumu? Kā to novērst?
- Kas motivē autovadītājus braukt ievērojami lēnāk, par atlauto braukšanas ātrumu? Kā to novērst?
- Kas motivē vadītājus veikt pārgalvīgus apdzīšanas manevrus?
- Kas motivē vadītājus pilnībā atturēties no apdzīšanas manevru veikšanas? Kāda ir šādas rīcības ietekme uz ceļu satiksmi?
- Vai soda punktu uzskaites sistēma ir optimāla?
- Vai noteiktie maksimālā ātruma limiti ir autovadītājiem saprotami?
- Vai noteiktie maksimālā braukšanas ātruma limiti ir atbilstoši ceļu infrastruktūras kapacitātei? Vai nepieciešams samazināt, vai varbūt palielināt atļauto ātrumu kādā ceļa posmā?
- Kāda būtu vispārēja atļautā ātruma samazināšanas ietekme uz Latvijas ekonomisko attīstību?
- Vai iespējams samazināt satiksmes intensitāti kādā ceļa posmā, rekomendējot autovadītājiem izvēlēties altrnatīvus maršrutus?Piemēram informējot autovadītājus, ka zu Paņevežu iespējams braukt ne tikai pa A7 caur Bausku, bet arī pa P89 caur Skaistkalni.
-Kāda būtu šādas rekomendējoša rakstura plūsmu sadalīšanas ietekme zu alternatīvo maršrutu skarto apdzīvoto vietu ekonomisko izaugsmi?
“The average percentage of speeding drivers increases when posted speed limit decreases. The percentage of drivers violating the speed enforcement threshold at sites with speed cameras is significant on roads with a speed limit of 80 km/h at approximately 18 %. It seems that the road design allows for a much higher speed than the posted speed limit, especially for arterial or collector-distributor roads with a speed limit of 80 km/h or less.“
Tāpat minētā pētījuma autori secina, ka ātruma pārkāpšanas mazināšanai nepieciešams:
1. Pārbaudīt ātruma limita noteikšanas procedūras atbilstību ceļu infrastruktūrai – šķietami ceļu infrastruktūra vietām pieļauj lielāku plūsmas ātrumu par noteikto maksimālo braukšanas ātrumu attiecīgajā ceļa posmā. Tātad ātruma ierobežojumi var būt nevajadzīgi zemi.
2. Ieviest stingrāku soda punktu uzskaites sistēmu, vienlaicīgi organizējot sociālo kampaņu, lai uzlabotu autovadītāju likuma ievērošanas morāli.
3. Uzstādīt minimālā braukšanas ātruma zīmes uz ātrgaitas ceļiem, lai samazinātu transportlīdzekļu ātrumu nevienmērību.
4. Analizēt paaugstināta plūsmas ātruma ietekmi uz ceļu infrastruktūras kapacitāti.
Kādas ir Satiksmes Ministrija plānotās darbības, lai apzinātu satiksmes drošības paaugstināšanas potenciālu šajos punktos? Piemēram, Latvijas soda punktu uzskaites sistēma ir klaji neefektīva un, salīdzinot ar Viduseiropas valstīm, maiga. Kādēļ par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem netiek piešķirti soda punkti?
Samazināts braukšanas ātrums, protams, pozitīvi ietekmē negadījumu sekas, tomēr SM ziņojumā nav atrodams pamatojums pieņēmumam, ka atļautā ātruma samazināšana samazinātu negadījumu skaitu.
SM ziņojumā atrodama atsauce uz 2003. gada pētījumu Potential benefits and costs of speed changes on rural roads kurā secināts, ka sociāli ekonomiskie ieguvumi no palielināta braukšanas ātruma ir mazāki, par zaudējumiem un riskiem, kas tiek radīti ceļu satiksmē – transportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksu pieaugums, negadījumu izmaksas, bojā gājušie un smagi ievainotie. Pamatojoties uz 19 gadus vecu pētījumu, Satiksmes Ministrija neņem vērā tehnoloģisko attīstību – transportlīdzekļu transmisijas un dzinēji kopš 2003. gada ir ievērojami attīstījušies, pieļaujot ekonomisku ekspluatāciju lielākos ātrumos. Tāpat arī transportlīdzekļu pasīvās un aktīvās drošības sistēmas ir ievērojami attīstījušās, samazinot ceļu satiksmes negadījumu risku un to seku smaguma pakāpi. Pētījums, kas saistīts ar tehnoloģijām un balstīts 2003. gada datos, nevar tikt izmantots par pamatojumu 2024. gadā, kad tehnikas attīstība ir pavisam citā līmenī.
Kā atzīst Latvijas Valsts ceļu darbinieki, galvenais negadījumu cēlonis ir nevis braukšanas ātrums, bet pārāk liela dažādu ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas ātrumu amplitūda. Atšķīrīgi braukšanas ātrumi izraisa apdzīšanas manevrus, kas ir vieni no bīstamākajiem manevriem ceļu satiksmē. Arī pētījuma Effectiveness of a fixed speed camera traffic enforcement system in a developing country autori atzīst, ka braukšanas ātrumu izlīdzināšanai ir liela nozīme satiksmes drošības uzlabošanā. Skaidrs, ka ar ātruma pārkāpējiem var cīnīties, ieviešot ātruma kontroles sistēmas un savelkot ceļu satiksmes noteikumu korseti. Tomēr nav saskatāmi nekādi satiksmes ministrijas plāni braukšanas ātrumu amplitūdas apakšējās nobīdes izlīdzināšanai. Saskaņā ar CSDD datiem, aptuveni 15% autovadītāju ārpus apdzīvotām vietām un aptuveni 28% apdzīvotās vietās brauc ar ātrumu, kas par 5 vai vairāk km/h lēnāks, par atļauto braukšanas ātrumu. Šāda satiksmes dalībnieku uzvedība provocē apdzīšanas manevrus un samazina ceļu satiksmes drošību. Vai Satiksmes Ministrijai ir zināmi iemesli, kas izraisa šīs autovadītaju daļas uzvedību un kādi ir plānotie pasākumi, lai panāktu satiksmes plūsmas izlīdināšanu šajā satiksmes dalībnieku segmentā? Diemžēl ieteikto pasākumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai starpā nav neviena pasākuma šī aspekta uzlabošanai. Jau pieminētajā pētījumā Effectiveness of a fixed speed camera traffic enforcement system in a developing country redzams, ka lielākā daļa autovadītāju nepārkāpj ātrumu ceļa posmos ar atļauto ātrumu 120 km/h. Tas apliecina, ka autovadītāji nav ieinteresēti pārsniegt ātrumu jebkurā gadījumā un to galvenā vēlme ir piedalīties raiti ritošā ceļu satiksmē.
Jāņem vērā, ka SM ziņojumā pieminētajās valstīs, kurās maksimālais braukšanas ātrums ir 80 km/h, starp lielpilsētām un tautsaimniecības centriem ir izbūvēts 4 vai vairāk joslu lielceļu tīkls, kamēr Latvijā visiem jāsadzīvo uz esošā, bieži morāli novecojušā ceļu tīkla un lai tas veiksmīgi notiktu, nepieciešams celt visu satiksmē iesaistīto vadītāju grupu empātiju un savstarpējo sapratni. Latvijas apstākļos, kad valstī ir viena lielpilsēta un reģioni cieš no pārāk maza iedzīvotāju skaita, kā arī attālumi starp pilsētām ir lieli, samazināta braukšanas ātruma rezultātā, paaugstināsies ceļā pavadāmais laiks reģionu iedzīvotājiem. Var prognozēt, ka tas vēl pastiprinās iedzīvotāju koncentrēšanos Rīgas reģionā un lielas daļas pārējo reģionu stagnāciju. Vēl viens prognozējams efekts ir autovadītāju pieugošs nihilisms attiecībā pret ātruma ierobežojumiem, kuru pamatojums tiem nav saprotams.
Ja salīdzina Šveices, kurā atļautais braukšanas ātrums ir 80 km/h, un Austrijas, kurā atļautais braukšanas ātrums ir 100 km/h, redzams, ka atļautajam braukšanas ātrumam nav izšķirošas nozīmes – Šveicē uz 100.000 iedzīvotājiem 2023. gadā bija par 2 bojā gājušiem mazāk, kā Austrijā. Polijas piemērs rāda, ka visefektīvākais ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākums ir lielceļu tīkla izbūve. Arī Latvijas Valsts ceļi 2019. gadā rakstīja, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā bojāgājušo skaits nesamazināsies. Apzinoties, ka Latvijas ekonomiskā situācija neļauj izbūvēt lielceļu tīklu, rodas jautājums, vai Satiksmes Ministrija aktīvi apzina visas iespējas uzlabot ceļu satiksmes drošību uz esošā ceļu tīkla, vai tomēr darbojas tendenciozi? Ieviest jaunus ierobežojumus, bez pienācīga pamatojuma ir viegli, bet panākt to atcelšanu, ja tie izrādījušies neefektīvi, ļoti sarežģīti.
Es iebilstu pret Satiksmes Ministrijas uzņemtā kursa vienpusību. Lai arī ir skaidrs, ka nepieciešams cīnīties ar pārgalvīgiem autovadītājiem, tomēr nepieciešams satiksmes drošības uzlabošanu skatīt vispusīgi, meklējot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem:
- Kas motivē autovadītājus pārkāpt ātrumu? Kā to novērst?
- Kas motivē autovadītājus braukt ievērojami lēnāk, par atlauto braukšanas ātrumu? Kā to novērst?
- Kas motivē vadītājus veikt pārgalvīgus apdzīšanas manevrus?
- Kas motivē vadītājus pilnībā atturēties no apdzīšanas manevru veikšanas? Kāda ir šādas rīcības ietekme uz ceļu satiksmi?
- Vai soda punktu uzskaites sistēma ir optimāla?
- Vai noteiktie maksimālā ātruma limiti ir autovadītājiem saprotami?
- Vai noteiktie maksimālā braukšanas ātruma limiti ir atbilstoši ceļu infrastruktūras kapacitātei? Vai nepieciešams samazināt, vai varbūt palielināt atļauto ātrumu kādā ceļa posmā?
- Kāda būtu vispārēja atļautā ātruma samazināšanas ietekme uz Latvijas ekonomisko attīstību?
- Vai iespējams samazināt satiksmes intensitāti kādā ceļa posmā, rekomendējot autovadītājiem izvēlēties altrnatīvus maršrutus?Piemēram informējot autovadītājus, ka zu Paņevežu iespējams braukt ne tikai pa A7 caur Bausku, bet arī pa P89 caur Skaistkalni.
-Kāda būtu šādas rekomendējoša rakstura plūsmu sadalīšanas ietekme zu alternatīvo maršrutu skarto apdzīvoto vietu ekonomisko izaugsmi?
30.08.2024. 19:17
Fiziska persona
Absurds priekšlikums, kam realitātē būtu ļoti mazs sakars ar drošības uzlabošanu uz ceļa! Kādēļ mums Latvijā atsevišķiem likumu "bīdītājiem" ir tik hroniski-mazohistiska tieksme uz pārcenšanos, tādējādi izmisīgi cenšoties attaisnot savu acīmredzami kļūdaino, gadījuma rakstura atrašanos plašu sabiedrību ietekmējošu lēmumu pieņemšanas tuvumā?
30.08.2024. 19:24
Anita Bleidela
Pret.
30.08.2024. 19:58
Fiziska persona
Iebilstu!
ideja sodīt, nevis uzlabot celu kvalitāti, parāda, valdības tuvredzību!
ideja sodīt, nevis uzlabot celu kvalitāti, parāda, valdības tuvredzību!
30.08.2024. 20:38
Fiziska persona
Jau daudzi brauc ar mazāku ātrumu,kā atļauts,kas arī ir sodāmi,jo provocē citus uz apdzīšanu......
30.08.2024. 20:55
Fiziska persona
PRET!!!!
30.08.2024. 21:11
Fiziska persona
Iebilstu - nepiekrītu!
30.08.2024. 22:30
Raimonds Sējējs
Es nelūdzu šo pieteikumu neizskatīt, es pieprasu to ignorēt! Satiksme un cilvēki JAU ir sačakarēti, visi baidās no radariem, jo brauc zem atļautā, ka tik neatnāk sods. Ielas ir samarķētas ar tukšām velojoslām un sabiedriskā transporta joslām, kas vēl jums tur "augšā" ienāks prātā. Nav jāmaina satiksme un tās paradumi tikai, lai jums būtu atskaite, ka kaut ko daraat savās darbavietās.
Cik daudz saradies jauno autovadītāju un kā viņi brauc... Tās JAU ir šausmas. Es neesmu par ātruma pārkāpšanu, bet izstrādāt noteikumus par maksimālo ātrumu un tad sodu likt UZREIZ aiz tā robežas, ir kretīnisms. Cilvēks ir tiesīgs kļūdīties. Mums jau tā ir redzams, ka daudzi fotoradari ir izlikti vietās, kur tas nav nepieciešams "satiksmes drošības uzlabošanai", kā to sākotnēji deklamēja attiecīgie pārstāvji.
Cik daudz saradies jauno autovadītāju un kā viņi brauc... Tās JAU ir šausmas. Es neesmu par ātruma pārkāpšanu, bet izstrādāt noteikumus par maksimālo ātrumu un tad sodu likt UZREIZ aiz tā robežas, ir kretīnisms. Cilvēks ir tiesīgs kļūdīties. Mums jau tā ir redzams, ka daudzi fotoradari ir izlikti vietās, kur tas nav nepieciešams "satiksmes drošības uzlabošanai", kā to sākotnēji deklamēja attiecīgie pārstāvji.
30.08.2024. 22:30
Dzintars Osemļjaks
Noteikti esmu pret sodu par ātruma pārkāpumu sākot ar 1 km/ st. Uzskatu, ka tas nav atbilstošs līdzeklis drošībai uz ceļa, ielas. Jāmaina attieksme pret līdzcilvēkiem ar citām metodēm( cieņa, iecietība, audzināšana skolās, sabiedrībā)!
30.08.2024. 23:11
Fiziska persona
Esmu pilnīgi pret grozījumiem.
1. Kas saražos ierīces kas bez kļūdas noteiks ātrumu? Kas garantēs bezkļûdas ātruma mērīšanu.?
2. Kas dos garantiju, ka spidometrs mašînā nekļûdās vispār. Kura transportlīdzekļa ražotājs to garantēs? Kāpèc atbildēt īpašniekam.
3 Ātruma ierobežojums domāts regulēt ceļu satiksmi, nevis dot iespēju pie 1 km pārsnieguma sodīt. Zūd normas jèga. Tas nav racionāli. Radīsies šaubas gan par tiem, kas izstrādā tiesību normas, gan par tiem, kas tos pieņem, gan piemēro un arī izpilda. Radīsies tiesiskais nihilisms.
4 Normas tiek izstrādātas, lai radītu kārtību un stabilitāti, bet šī norma liek domāt, ka valsts grib nopelnīt uz katra kilometra. Absurda situācija.
1. Kas saražos ierīces kas bez kļūdas noteiks ātrumu? Kas garantēs bezkļûdas ātruma mērīšanu.?
2. Kas dos garantiju, ka spidometrs mašînā nekļûdās vispār. Kura transportlīdzekļa ražotājs to garantēs? Kāpèc atbildēt īpašniekam.
3 Ātruma ierobežojums domāts regulēt ceļu satiksmi, nevis dot iespēju pie 1 km pārsnieguma sodīt. Zūd normas jèga. Tas nav racionāli. Radīsies šaubas gan par tiem, kas izstrādā tiesību normas, gan par tiem, kas tos pieņem, gan piemēro un arī izpilda. Radīsies tiesiskais nihilisms.
4 Normas tiek izstrādātas, lai radītu kārtību un stabilitāti, bet šī norma liek domāt, ka valsts grib nopelnīt uz katra kilometra. Absurda situācija.
30.08.2024. 23:37
Gints Rotčenkovs
Absurds.
Deputāti un ierēdņi riskēs ātri pazaudēt Autovadītāju apliecības steidzoties tikties ar elektorātu vai vizinoties privātās darīšanās par nodokļu maksātāju naudu
Deputāti un ierēdņi riskēs ātri pazaudēt Autovadītāju apliecības steidzoties tikties ar elektorātu vai vizinoties privātās darīšanās par nodokļu maksātāju naudu
30.08.2024. 23:39
Atlasīti 568 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25