Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu un to neatbalstu!
Я против законопроекта и не поддерживаю его!
Я против законопроекта и не поддерживаю его!
22.04.2022. 00:07
Fiziska persona
Mācību procesu nepieciešams manīt, lai tas veicinātu latviešu valodas apguvi un pielietošanu. Lai tas notiktu, ir jāmaina latviešu valodas mācību vielas saturu, lai tas ietvertu ne tikai literatūras valodu, bet arī to leksiku, ko pielieto citos mācību priekšmetos: matemātikā, fizikā, ķimijā, ģeogrāfijā, vēsturē, ekonomikā, utt. Piemērs: skolēniem jāzina ne tikai, kas ir lietus un sniegs, bet arī, ka tie ir nokrišņi, jāsaprot tādu vārdu, kā "secinājums, sekas, cinks, varš, ražošana, sadzīve, līkne", utml. Šobrīd latviešu valodas stundās stāsta par divdabjiem un vārdšķirām, kas, protams, ir svarīgi, bet šīs zināšanas nav pietiekamas, lai skolēns varētu mācīties citus priekšmetus latviešu valodā.
Līdz ar to likumprojekts būtu noraidāms, jo viņš nevis sekmēs latviešu valodas apguvi, bet gan kavēs mācību vielas apguvi, kā arī radīs priekšstatu par latviešu valodu kā par kavējošu un nesaprotamu. Līdz ar to kritīs gan izglītības, gan latviešu valodas apguves līmenis. Sākumā ir jāizstrādā un jāievieš padziļināta latviešu valodas apguve, kas būtu saskaņota ar mācību vielu pārējos priekšmetos.
Lūdzu ņemt vērā, ka mazākumtautību skolas nav tikai krievu skolas, bet arī citu tautību skolas. Piemēram, poļu skolas un ģimnāzijas, ko daļēji finansē Polijas valsts un kurām ir augsts izglītības līmenis, ko pierāda gan olimpiādēs ieņemtās vietas, gan valsts eksāmenu rezultāti.
Aicinu noraidīt šo likumprojektu un izstrādāt tādu, kas veicinātu latviešu valodas apguvi un izglītības līmeņa paaugstināšanos, nevis kavētu šos procesus.
Līdz ar to likumprojekts būtu noraidāms, jo viņš nevis sekmēs latviešu valodas apguvi, bet gan kavēs mācību vielas apguvi, kā arī radīs priekšstatu par latviešu valodu kā par kavējošu un nesaprotamu. Līdz ar to kritīs gan izglītības, gan latviešu valodas apguves līmenis. Sākumā ir jāizstrādā un jāievieš padziļināta latviešu valodas apguve, kas būtu saskaņota ar mācību vielu pārējos priekšmetos.
Lūdzu ņemt vērā, ka mazākumtautību skolas nav tikai krievu skolas, bet arī citu tautību skolas. Piemēram, poļu skolas un ģimnāzijas, ko daļēji finansē Polijas valsts un kurām ir augsts izglītības līmenis, ko pierāda gan olimpiādēs ieņemtās vietas, gan valsts eksāmenu rezultāti.
Aicinu noraidīt šo likumprojektu un izstrādāt tādu, kas veicinātu latviešu valodas apguvi un izglītības līmeņa paaugstināšanos, nevis kavētu šos procesus.
22.04.2022. 00:10
Fiziska persona
Bērniem ir jāsaņem zināšanas savā dzimtajā valodā, lai mūsu nākamā paaudze būtu izglītota. ir vairāki piemēri no Eiropas valstīm. Lietuva Pamatzināšanas dzimtajā valodā. Lietuviešu visas aprindas ir bilingvālas. Ukraina. bērnudārzi valsts valodā, skolas tiesības izvēlēties. Ziemeļitālija. Viņš mācās valsts valodu, angļu valodu, kaimiņvalsts valodu.
22.04.2022. 00:11
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 00:11
Fiziska persona
Noraidīt!
Likumprojekta anotācijā skaidri norādīja pati ministrija: “LĪDZŠINĒJĀ mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās NAV pilnībā NODROŠINĀJUSI valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos”. Līdzšinējā pieeja = pakāpeniska valsts valodas proporcijas palielināšana visos izglītības līmeņos. Tas nozīmē, ka šī pieeja ir kļūdaina un nedarbojās un to NEDRĪKST turpināt un kur nu vēl palielināt. Ir jāveic rūpīga analīze, jāsaprot beidzot, ka pirms mācīties kādā valodā, šo valodu ir jāiemācās, nevis jāgaida, kad tā pati iemācīsies. Jāizstrādā tam piemērotus materiālus un metodikas, jānotestē tās, jāsaprot kā un cik ilgā laikā var iemācīt šo valodu bērniem, pieaugušajiem, jāsagādā šos materiālus un kvalitatīvus pasniedzējus un KVALITATĪVI JĀMĀCA valsts valoda. Bet vienkārši likt visiem lasīt un klausīties skolas programmu latviski (nemaz nedomājot, vai bērni saprot pasniedzamos priekšmetus)– tā nav 21.gadsimta civilizēta pieeja, bet gan vācu baronu viduslaiku metode. Kas Jums ir svarīgāks – topošie izglītotie pilsoņi vai kārtējo reizi diskriminēt pamatiedzīvotāju daļu, kas runā mazākumtautību valodās?
Likumprojekta anotācijā skaidri norādīja pati ministrija: “LĪDZŠINĒJĀ mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās NAV pilnībā NODROŠINĀJUSI valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos”. Līdzšinējā pieeja = pakāpeniska valsts valodas proporcijas palielināšana visos izglītības līmeņos. Tas nozīmē, ka šī pieeja ir kļūdaina un nedarbojās un to NEDRĪKST turpināt un kur nu vēl palielināt. Ir jāveic rūpīga analīze, jāsaprot beidzot, ka pirms mācīties kādā valodā, šo valodu ir jāiemācās, nevis jāgaida, kad tā pati iemācīsies. Jāizstrādā tam piemērotus materiālus un metodikas, jānotestē tās, jāsaprot kā un cik ilgā laikā var iemācīt šo valodu bērniem, pieaugušajiem, jāsagādā šos materiālus un kvalitatīvus pasniedzējus un KVALITATĪVI JĀMĀCA valsts valoda. Bet vienkārši likt visiem lasīt un klausīties skolas programmu latviski (nemaz nedomājot, vai bērni saprot pasniedzamos priekšmetus)– tā nav 21.gadsimta civilizēta pieeja, bet gan vācu baronu viduslaiku metode. Kas Jums ir svarīgāks – topošie izglītotie pilsoņi vai kārtējo reizi diskriminēt pamatiedzīvotāju daļu, kas runā mazākumtautību valodās?
22.04.2022. 00:18
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību. Neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu.
22.04.2022. 00:18
Fiziska persona
Iebilstu! Neatbalstu! Likumprojektu vajag noraidīt! Tad ir Latvijas iedzīvotāju genocīds!
22.04.2022. 00:19
Fiziska persona
Likumprojekts ir noraidāms
22.04.2022. 00:24
Anna Sunne
Nepiekrītu likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā.
2018.g.reforma jau liecina par sliktiem mācību rezultātiem. Mācību materiālu grūti saprast, vecākiem nepārtraukti jāsēž un jātulko bērnam mācību grāmatas, jo bērns nespēj pārtulkot tādu apjomu un tādus sarežģitos teikumus, mācīšanās valodā, kas nav dzimtā valoda,izglītības kvalitāte tikai pasliktināsies!!
Uzskatu atstāt iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā pilnā apmērā!
Neatbalstu mazākumtautību cilvēku diskrimināciju!
22.04.2022. 00:30
Fiziska persona
Jums nav nekādu tiesību teikt privātajām iestādēm kādā valodā mācīties. Šim likumprojektam tad būtu jāattiecas arī uz angļu skolām. Un "mazākumtautība" labāk nokārto latviešu valodas eksāmenu nekā latvieši
22.04.2022. 00:35
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas, nepiekrītu tam.
22.04.2022. 00:37
Fiziska persona
Neatbalstu
22.04.2022. 00:44
Prīvatpersona
Kopsavilkums: piedāvāju noraidīt iniciatīvu!
Pamatojums ir zemāk:
Par anotāciju:
Anotācijas autoru apgalvojums:
1) "nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos"
2) "Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu."
Izskatīsim kārtu atsevišķi:
1) "nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos"
Bet ir pateikts:
“Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %)”
Vēlreiz: "Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis"!!
Vai tas ir slikti? Kāpēc? Kas tieši, pēc autoru viedokļa, nozīme šīs radītājs? Kāpēc tas ir minēts?
Tālāk:
“Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu
pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi.
Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.”
Viedoklis:
a) "pašvērtējums" nevar būt nekādā gadījumā objektīvs radītājs reālai valodas zināšanai.
Pašvērtējums ir vienmēr ir subjektīvs. Savādāk kāpēc nevar izdot valodas zināšanas apliecību "pēc pašvērtējuma"?
b) Pašvērtējuma rezultātiem var ietekmēt daudz faktoru: gan sabiedriskā vidē, kurā dzīvo skolnieks (lasi: cik bieži un kuros apstākļos tam sanāk izmantot latviešu valodu),
gan individuālas psiholoģiskas īpatnības, kas ar valodas zināšanu vispār nav saistītas.
c) Kamēr cilvēkam nav vajadzības izmantot kādu valodu, kas nav dzimta viņām nebūs attiecīgas pieredzes. Kad būs pieredze, prakse - tas zināšanas līmenis var krietni palielināties.
Es to zinu pēc manas personīgas pieredzes: kad saku strādāt kur vajadzēja runāt latviski+angliski, tad palielinājis gan zināšanas, gan pašvērtējums.
Skolai jānodrošinā latviešu (un citu ne-dzīmto) valodas zināšanu labā stabilā pamatlīmeņi
lai reālās vajadzības situācijā skolnieks/stundents var ātri palielināt gan vārdu krājumu,
gan paplašinās iemaņas.
2) "Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē
un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz
svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas
ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras,
sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.
Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju
sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu."
Nepiekrītu!
Ja valsts valodas zināšanas palielināšana notiek uz dzimtas valodas un citi priekšmetu rēķinu (kas ir apgūtas dzimtā valodā),
tad faktiski skolnieks apgūs mazāk attiecīga priekšmeta zināšanas apjomā,
kamēr apmācības notiek vēl nezināmā valodā (ja runā par pirmsskolas iestādēm - tas vispār var skaitīt "svešvalodā").
Rezultātā - ja tas notiks 100% priekšmetos - tas sāksies psiholoģiskas problēmas (jo cilvēks nesaprot vispār kas viņas stāstā)
un krietni pazūd motivācija. Gan vecākiem, kas mēģina palīdzēt taisīt mājas uzdevumu,
vajag daudz vairāk laika un spēku pai uzdevumi būtu izpildīti.
Dažiem tas var notikt arī ar psiholoģisku spiedienu!
Vai tas ir šī reformas mērķis?
Ja tas ir - tad pēc 10-15 gadiem sabiedrībā būs vairāk ne tika mazāk adoptētu jaunu cilvēku,
bet gan būs vairāk psiholoģiski nestabilu un agresīvu cilvēku.
Kas gan var izsaukt arī nemierus.
Vajadzētu darīt tīri otrādāk:
a) nodrošināt maksimāli draudzīgu vidi lai apgūt visu skolas programmu, pēc iespējas dzimtā valodā.
Lai rezultātā cilvēkam būtu labāka pašsajūta (pārliecība par saviem spēkiem saprast informāciju),
gan palielināta motivācija mācīties tālāk.
b) lai labāk mācīties valsts valodu tam jāizskatās ka iespēja saņemt no sabiedrības vēl vairāk,
ka iespēja attīstīt savas jau iegūtas zināšanas, nevis ka obligātu pasākumu
tikai lai palielināt statistiskas metrikas latviešu valodas zināšanā.
Par piedāvātām izmaiņām:
1) Pants: "Pašvaldība, tostarp ar privātās izglītības iestāžu starpniecību, nodrošina iespēju savā administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs reģistrētajiem pirmsskolas izglītības un pamatizglītības vecuma mazākumtautību izglītojamiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros."
Viedoklis: Ja šeit iet rūna nevis par papildus=fakultatīvas nodarbības, kas nav plus dzimtas valodas stundām pamatprogrammā,
bet nozīme izņemt dzimtas valodas stundas no pamatprogrammas,
tas faktiski nozīme:
a) ekstra noslodzi gan skolniekiem, gan izglītības iestādes personālām
b) attiecīgi ekstra noslodzi valsts budžētam
c) un faktiski sekas būs mazāks apgūtas programmas apjoms,
jo interešu izglītības programmas ietvaros gan nebūs obligātas kvalitātes pārbauda kā tas notiek pamatprogrammās (pārbaudes, kontroldarbi skolniekiem, attiecīgo rezultātu kopsavilkuma pārbaudes analīzes utt. no ministrijas utt.)
2) Piedāvāts: "4. izslēgt 41.pantu;
5. papildināt likumu ar 41.1 pantu šādā redakcijā:"
“41.1 Mazākumtautību izglītības satura apguve"....
Jautājums: kā var papildināt 41. pantu kad ir piedāvāts "izslēgt 41.pantu"?
Secinājums: izmaiņas nav skaidras, sagatavotas NEKVALITATĪVI!
Vispār iniciatīva vairāk izskatās ka vēlme palielināt latviešu valodas zināšanas uz kopējas zināšanas rēķinā.
Ja tas implementēt, tad ilgtermiņā sekas būs:
a) sliktākas vidējas zināšanas citos priekšmetos
b) sliktāka attieksme latviešu valodai jo tas apgūts pēc spiediena nevis brīvprātīgi
c) kā rezultāts - sliktākā attieksmē valsts valdībai (gan skolniekiem, gan vecākiem).
Kopsavilkums: piedāvāju noraidīt iniciatīvu!
Pamatojums ir zemāk:
Par anotāciju:
Anotācijas autoru apgalvojums:
1) "nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos"
2) "Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu."
Izskatīsim kārtu atsevišķi:
1) "nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos"
Bet ir pateikts:
“Saskaņā ar pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” (Latviešu valodas aģentūra, 2021.gads) datiem 83 % mazākumtautību jauniešu latviešu valodu apguvuši skolā mazākumtautību izglītības programmās. Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis par apmēram 10 % (2014. gadā tie bija 70 %)”
Vēlreiz: "Šis rādītājs piecu gadu laikā (2014−2019) ir pieaudzis"!!
Vai tas ir slikti? Kāpēc? Kas tieši, pēc autoru viedokļa, nozīme šīs radītājs? Kāpēc tas ir minēts?
Tālāk:
“Turklāt secināts, ka gandrīz 39 % Latvijas mazākumtautību jauniešu
pēc pašvērtējuma prot latviešu valodu teicami, tikpat daudz jauniešu prot latviešu valodu labi.
Tomēr 20 % atzinuši, ka ir apguvuši latviešu valodu pamatprasmes līmenī vai zina to vāji.”
Viedoklis:
a) "pašvērtējums" nevar būt nekādā gadījumā objektīvs radītājs reālai valodas zināšanai.
Pašvērtējums ir vienmēr ir subjektīvs. Savādāk kāpēc nevar izdot valodas zināšanas apliecību "pēc pašvērtējuma"?
b) Pašvērtējuma rezultātiem var ietekmēt daudz faktoru: gan sabiedriskā vidē, kurā dzīvo skolnieks (lasi: cik bieži un kuros apstākļos tam sanāk izmantot latviešu valodu),
gan individuālas psiholoģiskas īpatnības, kas ar valodas zināšanu vispār nav saistītas.
c) Kamēr cilvēkam nav vajadzības izmantot kādu valodu, kas nav dzimta viņām nebūs attiecīgas pieredzes. Kad būs pieredze, prakse - tas zināšanas līmenis var krietni palielināties.
Es to zinu pēc manas personīgas pieredzes: kad saku strādāt kur vajadzēja runāt latviski+angliski, tad palielinājis gan zināšanas, gan pašvērtējums.
Skolai jānodrošinā latviešu (un citu ne-dzīmto) valodas zināšanu labā stabilā pamatlīmeņi
lai reālās vajadzības situācijā skolnieks/stundents var ātri palielināt gan vārdu krājumu,
gan paplašinās iemaņas.
2) "Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē
un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz
svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas
ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras,
sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.
Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju
sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu."
Nepiekrītu!
Ja valsts valodas zināšanas palielināšana notiek uz dzimtas valodas un citi priekšmetu rēķinu (kas ir apgūtas dzimtā valodā),
tad faktiski skolnieks apgūs mazāk attiecīga priekšmeta zināšanas apjomā,
kamēr apmācības notiek vēl nezināmā valodā (ja runā par pirmsskolas iestādēm - tas vispār var skaitīt "svešvalodā").
Rezultātā - ja tas notiks 100% priekšmetos - tas sāksies psiholoģiskas problēmas (jo cilvēks nesaprot vispār kas viņas stāstā)
un krietni pazūd motivācija. Gan vecākiem, kas mēģina palīdzēt taisīt mājas uzdevumu,
vajag daudz vairāk laika un spēku pai uzdevumi būtu izpildīti.
Dažiem tas var notikt arī ar psiholoģisku spiedienu!
Vai tas ir šī reformas mērķis?
Ja tas ir - tad pēc 10-15 gadiem sabiedrībā būs vairāk ne tika mazāk adoptētu jaunu cilvēku,
bet gan būs vairāk psiholoģiski nestabilu un agresīvu cilvēku.
Kas gan var izsaukt arī nemierus.
Vajadzētu darīt tīri otrādāk:
a) nodrošināt maksimāli draudzīgu vidi lai apgūt visu skolas programmu, pēc iespējas dzimtā valodā.
Lai rezultātā cilvēkam būtu labāka pašsajūta (pārliecība par saviem spēkiem saprast informāciju),
gan palielināta motivācija mācīties tālāk.
b) lai labāk mācīties valsts valodu tam jāizskatās ka iespēja saņemt no sabiedrības vēl vairāk,
ka iespēja attīstīt savas jau iegūtas zināšanas, nevis ka obligātu pasākumu
tikai lai palielināt statistiskas metrikas latviešu valodas zināšanā.
Par piedāvātām izmaiņām:
1) Pants: "Pašvaldība, tostarp ar privātās izglītības iestāžu starpniecību, nodrošina iespēju savā administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs reģistrētajiem pirmsskolas izglītības un pamatizglītības vecuma mazākumtautību izglītojamiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi valsts un pašvaldības apmaksātas interešu izglītības programmas ietvaros."
Viedoklis: Ja šeit iet rūna nevis par papildus=fakultatīvas nodarbības, kas nav plus dzimtas valodas stundām pamatprogrammā,
bet nozīme izņemt dzimtas valodas stundas no pamatprogrammas,
tas faktiski nozīme:
a) ekstra noslodzi gan skolniekiem, gan izglītības iestādes personālām
b) attiecīgi ekstra noslodzi valsts budžētam
c) un faktiski sekas būs mazāks apgūtas programmas apjoms,
jo interešu izglītības programmas ietvaros gan nebūs obligātas kvalitātes pārbauda kā tas notiek pamatprogrammās (pārbaudes, kontroldarbi skolniekiem, attiecīgo rezultātu kopsavilkuma pārbaudes analīzes utt. no ministrijas utt.)
2) Piedāvāts: "4. izslēgt 41.pantu;
5. papildināt likumu ar 41.1 pantu šādā redakcijā:"
“41.1 Mazākumtautību izglītības satura apguve"....
Jautājums: kā var papildināt 41. pantu kad ir piedāvāts "izslēgt 41.pantu"?
Secinājums: izmaiņas nav skaidras, sagatavotas NEKVALITATĪVI!
Vispār iniciatīva vairāk izskatās ka vēlme palielināt latviešu valodas zināšanas uz kopējas zināšanas rēķinā.
Ja tas implementēt, tad ilgtermiņā sekas būs:
a) sliktākas vidējas zināšanas citos priekšmetos
b) sliktāka attieksme latviešu valodai jo tas apgūts pēc spiediena nevis brīvprātīgi
c) kā rezultāts - sliktākā attieksmē valsts valdībai (gan skolniekiem, gan vecākiem).
Kopsavilkums: piedāvāju noraidīt iniciatīvu!
22.04.2022. 00:49
Fiziska persona
Neatbalstu
22.04.2022. 01:00
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 01:12
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 01:28
Fiziska persona
Noraidīt likumprojektu.
Esošā kārtība jau sniedz mazākumtautību bērniem iespēju apgūt latviešu valodu pilnībā.
Esošā kārtība jau sniedz mazākumtautību bērniem iespēju apgūt latviešu valodu pilnībā.
22.04.2022. 01:34
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
Tas ir noziegums pret mazākumtautību bērniem, kuriem ir liegts mācīties dzimtajā valodā.
Nepiekrītu likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā.
Mazākumtautību vecāki apmaksā izglītību ar nodokļiem;
Latvijai kā demokrātiskai valstij un ES dalībvalstij jāievēro mazākumtautības tiesības, t.sk. uz izglītību, tradicijām, kultūras saglabāšanu;
Tas ir noziegums pret mazākumtautību bērniem, kuriem ir liegts mācīties dzimtajā valodā.
Nepiekrītu likumprojektam. Bērniem jāmācās dzimtajā valodā.
Mazākumtautību vecāki apmaksā izglītību ar nodokļiem;
Latvijai kā demokrātiskai valstij un ES dalībvalstij jāievēro mazākumtautības tiesības, t.sk. uz izglītību, tradicijām, kultūras saglabāšanu;
22.04.2022. 01:54
Viktorija Ļeonova
Ne, tadam līkumam nedodam ceļu.
22.04.2022. 02:52
Valērija Gudeņa
Noraidīt likumprojektu.
Šis likumprojeks ir vērsts pret mazākumtautību bērniem. Beidziet mocīt bērnus, viņu vecākus un skolotājus!
Ir citas prioritātes, kur jūsu ministrijai ir jāpiestrādā:
latviešu valodas mācību metodikas uzlabošana,
izglītības saturs,
un, pats galvenais, kvalificētu skolotāju trūkums !
Šis likumprojeks ir vērsts pret mazākumtautību bērniem. Beidziet mocīt bērnus, viņu vecākus un skolotājus!
Ir citas prioritātes, kur jūsu ministrijai ir jāpiestrādā:
latviešu valodas mācību metodikas uzlabošana,
izglītības saturs,
un, pats galvenais, kvalificētu skolotāju trūkums !
22.04.2022. 05:08
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 06:06
Alla Radionova
Atsaukt!
22.04.2022. 06:10
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 06:16
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 06:41
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 06:42
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25