Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Aleksejs Lugiņins
tsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesa (lieta Nr.56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr.4120/2022). Ir jāatrisina latviešu valodas skolotāju trūkums , latviešu valoda mazākumtautību skolās netiek pasniegta kvalitatīvi, ir jāmaina metodiskie materiāli un pasniegšanas metode. Tas ir noziegums pret mazākumtautību bērniem, kuriem ir liegts mācīties dzimtajā valodā.
22.04.2022. 13:19
Fiziska persona
Es esmu pret likumprojektu, neatbalstu to un pieprasu to atsaukt. Iepriekšēja 2018.g.reforma jau liecina par sliktiem mācību rezultātiem. Mācību materiālu grūti saprast, vecākiem nepārtraukti jāsēž un jātulko bērnam mācību grāmatas, jo bērns nespēj pārtulkot tādu apjomu un tādus sarežģītos teikumus. Tas ir noziegums pret mazākumtautību bērniem, kuriem ir liegts mācīties dzimtajā valodā.
22.04.2022. 13:19
Fiziska persona
Atsaukt. Nepiekritu.
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:19
Fiziskā persona
Lēmums par krieviski runājošo skolnieku apmācību vienīgi valsts valodā patreizējā situācijā tiks uztverta ka rusofobijas izpausme un novedīs tikai pie vēl lielākas spriedzes un neapmierinātības sabiedrībā.Latviešiem būtu jāievēro Latvijā pieņemti likumi un nav jāmēğinā pēc PAŠU iniciatīvas runāt krieviski valsts iestādēs,piem.ar ārstu kuram dzimtā valoda ir krievu.
22.04.2022. 13:21
Aleksejs Vasiļjevs - "Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa"
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:23
Aleksejs Vasiļjevs - "Vienības centrs"
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:27
Aleksejs Vasiļjevs - Biedrība "Krievu valodas sabiedriskā inspekcija"
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:29
Fiziska persona
Esmu pret šādiem grozījumiem, mūsu bērni vēl nav gatavi tam. Izglītības kvalitāte viennozīmīgi ir pasliktinājies !
22.04.2022. 13:30
Veronika Cīmane
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:32
Andrejs Minailenko
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:34
Fiziska persona
Latviešu valodas apguve ir ļoti svarīga, ja tu dzīvo Latvijā! Bet šis likumprojekts ir ļoti radikals un var saāsināt attiecības starp Latvijas iedzīvotājiem. Vai tas ir vajadzīgs Latvijai?! Bez tam, mazakumtautību tiesības macities savā valodā ir demokratiska valsts priekšrocības. Es par dota projekta atcelšanu.
22.04.2022. 13:37
Valdis Čeičs
Priekšlikumi likumprojektā „Grozījumi Izglītības likumā”( kods 22-TA-1124)
1. Saglabāt 9. panta 2. daļas 2. punktu.
Pamatojums. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā anotācijā šim likumprojektam latviešu valodas prasme pirmsskolas un pamatskolas posmā ir raksturota kā vidēja, vienlaikus ir norādīts, citēju: „Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei ir jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.”
Secinājums. Izglītības sistēmas būtiska pazīme ir tās konservatīvisms. Tāpēc IZM secinājums par latviešu valodas prasmi , atsaucoties uz pētījumu „Valodas situācija Latvijā. 2026 -2020” un ar to pamatotie priekšlikumi par grozījumiem Izglītības likumā ar mērķi iztikt bez mazākumtautību valodas mācību satura apguvē, ir neizpildāmi. Svītrojot 9. panta 2. daļas 2. punktu valsts pārvaldes institūcija šādi neuzņemas atbildību par mācību satura PIEEJAMĪBU visiem skolēniem. Ja tiks svītrots 9. panta 2. daļas 2. punkts, vērā ņemamai skolēnu daļā nebūs GARANTĒTA iespēja iegūt pilnvērtīgu izglītību šeit un tagad.
2. Grozīt Izglītības likuma 41. pantu un izteikt to šādā redakcijā:
41. Mācību satura pieejamības nodrošināšana (variants – garantēšana) izglītības iestādē, kas izglītību iegūst pēc mazākumtautības programmas.
Šī panta saturiskajā daļā jābūt formulētam šādam saturam:
izglītības iestādei ir pienākums nodrošināt mācību satura pieejamību katram skolēnam atbilstīgi viņa latviešu valodas prasmes līmenim;
izglītības iestādei ir pienākums , uzsākot mācību gadu, diagnosticēt skolēnu latviešu valodas apguves līmeni un organizēt mācību procesu grupās (klasēs) atbilstīgi diagnosticētajam līmenim;
izglītības iestāde pati izvēlas un kombinē valsts pamatizglītības standartā noteiktās mācību valodu proporcijas, lai nodrošinātu mācību satura pieejamību skolēniem;
izglītības iestāde rūpējas, lai skolēniem, kas ir paaugstinājuši latviešu valodas prasmes līmeni, tiktu piedāvātas citas mācību valodas proporcijas, līdz latviešu valodas prasme būs tuvu dzimtās valodas prasmei.
3. Virspriekšlikums (aptver arī citus likumus un to) grozījumus.
Saeimai ir jānosaka to likumu saraksts, kas nav nedz grozāmi, nedz papildināmi nākamās Saeimas vēlēšanu gadā.
1. Saglabāt 9. panta 2. daļas 2. punktu.
Pamatojums. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā anotācijā šim likumprojektam latviešu valodas prasme pirmsskolas un pamatskolas posmā ir raksturota kā vidēja, vienlaikus ir norādīts, citēju: „Lai veicinātu sabiedrības integrāciju uz valsts valodas pamata, oficiālās valodas prasmei ir jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei. Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.”
Secinājums. Izglītības sistēmas būtiska pazīme ir tās konservatīvisms. Tāpēc IZM secinājums par latviešu valodas prasmi , atsaucoties uz pētījumu „Valodas situācija Latvijā. 2026 -2020” un ar to pamatotie priekšlikumi par grozījumiem Izglītības likumā ar mērķi iztikt bez mazākumtautību valodas mācību satura apguvē, ir neizpildāmi. Svītrojot 9. panta 2. daļas 2. punktu valsts pārvaldes institūcija šādi neuzņemas atbildību par mācību satura PIEEJAMĪBU visiem skolēniem. Ja tiks svītrots 9. panta 2. daļas 2. punkts, vērā ņemamai skolēnu daļā nebūs GARANTĒTA iespēja iegūt pilnvērtīgu izglītību šeit un tagad.
2. Grozīt Izglītības likuma 41. pantu un izteikt to šādā redakcijā:
41. Mācību satura pieejamības nodrošināšana (variants – garantēšana) izglītības iestādē, kas izglītību iegūst pēc mazākumtautības programmas.
Šī panta saturiskajā daļā jābūt formulētam šādam saturam:
izglītības iestādei ir pienākums nodrošināt mācību satura pieejamību katram skolēnam atbilstīgi viņa latviešu valodas prasmes līmenim;
izglītības iestādei ir pienākums , uzsākot mācību gadu, diagnosticēt skolēnu latviešu valodas apguves līmeni un organizēt mācību procesu grupās (klasēs) atbilstīgi diagnosticētajam līmenim;
izglītības iestāde pati izvēlas un kombinē valsts pamatizglītības standartā noteiktās mācību valodu proporcijas, lai nodrošinātu mācību satura pieejamību skolēniem;
izglītības iestāde rūpējas, lai skolēniem, kas ir paaugstinājuši latviešu valodas prasmes līmeni, tiktu piedāvātas citas mācību valodas proporcijas, līdz latviešu valodas prasme būs tuvu dzimtās valodas prasmei.
3. Virspriekšlikums (aptver arī citus likumus un to) grozījumus.
Saeimai ir jānosaka to likumu saraksts, kas nav nedz grozāmi, nedz papildināmi nākamās Saeimas vēlēšanu gadā.
22.04.2022. 13:43
Andrejs Čelnovs - Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:45
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
22.04.2022. 13:49
Fiziska persona
Neatbalstu projektu. Demokratiskā valstī jābūt izvēles iespējām. Cietīs izglītības kvalitāte.
22.04.2022. 13:53
Fiziska persona
Neatbalstu.
22.04.2022. 13:53
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:55
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 13:57
Fiziska persona
Ja skolas un bērnudārzos nebūs krievu valodas stundas un nodarbības, lielāku ģimenes skaits vienalga mājas, sava starpā, izmantos krievu valodu ikdienas dzīvē. Manuprāt, tas tikai pasliktina bērnus zināšanas un prasmes. Es uzskatu, ka katram jābūt savai izvēlei, un ja es gribu mācīt krievu valodu, lasīt grāmatas krievu valoda, kāpēc nedrīkst?
22.04.2022. 13:58
Nikoļina Kļučenko
Es esmu pret likumprojektu par krievu skolu un bērnudārzu pārcelšanu uz latviešu valodu. Šā likuma pieņemšana nozīmētu sociālā progresa apturēšanu.
22.04.2022. 14:00
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 14:00
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 14:07
Fiziska persona
Pret izstrādāto likumprojektu. Noraidīt izskatīšanu un turpmāko šo likumprojektu
22.04.2022. 14:10
Fiziska persona
Neatbalstu, atsaukt likumprojektu no izskatīšanas. Latvijā dzīvo, strādā tās labā un maksā nodokļus 37% krievvalodīgo iedzīvotāju. Viņiem ir ne tikai pienākumi, bet arī tiesības, tai skaitā runāt un mācties savā dzimtajā valodā.
22.04.2022. 14:12
Fiziska persona
Neatbalstu. Atsaukt. Mūsu sistēma nav tam gatava. Vispirms būtu nepieciešams:
1) Galvenais - sagatavot sabiedrību - latviešus un nelatviešus, pieaugušos un bērnus - lojāli, bez aizspriedumiem, labvēlīgi uztvert viens otru. Sociālā reklāma utt. Jāstrādā būs cītīgi un ilgi, jo līdz šim nekas netika darīts šajā virzienā.
2) izstrādāt sakarīgus metodiskus materiālus. Tādu materiālu joprojām nav.
3) izstādāt mūsdienīgās mācību programmas, kas balstās uz bērnu interesēm - internets, pulcińi, pikniki, skolas, grāmatu klubi, diskusiju klubi u.c. - atkarībā no līmeńiem.
4) jāsagatavo "tuvs" bērnam - dzīvespriecīgs un pozitīvs personāls darbam ar jauno metodiku un mācību materiāliem.
5) uzaicināt bērnus piedalīties šādos projektos.
PS. Ja esam pavisam godīgi, tad ar valodu mūsdienas bērniem problēmu nav, salīdzinot ar pańemieniem kā tas tiek realizēts....
1) Galvenais - sagatavot sabiedrību - latviešus un nelatviešus, pieaugušos un bērnus - lojāli, bez aizspriedumiem, labvēlīgi uztvert viens otru. Sociālā reklāma utt. Jāstrādā būs cītīgi un ilgi, jo līdz šim nekas netika darīts šajā virzienā.
2) izstrādāt sakarīgus metodiskus materiālus. Tādu materiālu joprojām nav.
3) izstādāt mūsdienīgās mācību programmas, kas balstās uz bērnu interesēm - internets, pulcińi, pikniki, skolas, grāmatu klubi, diskusiju klubi u.c. - atkarībā no līmeńiem.
4) jāsagatavo "tuvs" bērnam - dzīvespriecīgs un pozitīvs personāls darbam ar jauno metodiku un mācību materiāliem.
5) uzaicināt bērnus piedalīties šādos projektos.
PS. Ja esam pavisam godīgi, tad ar valodu mūsdienas bērniem problēmu nav, salīdzinot ar pańemieniem kā tas tiek realizēts....
22.04.2022. 14:12
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25