Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Andrejs Sidorovs
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
22.04.2022. 15:23
Fiziska persona
Izvele jabut
22.04.2022. 15:24
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 15:25
Miroslavs Mitrofanovs - "Latvijas Krievu savienība"
Mēs neatbalstām likumprojektu, jo tas pilnīgi neatbilst Latvijas krievu mazākumtautības interesēm un vērsts uz vardarbīgu asimilāciju.
22.04.2022. 15:26
Berna mate
Atsaukt likumproektu
22.04.2022. 15:27
Fiziska persona
Kategorsiki neatbalstu! Noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību!
Ņemiet vērā Somijas, Šveicies utt pieredzi, nevis ''mulķojiet'' ar tadām iniciativām.
Ņemiet vērā Somijas, Šveicies utt pieredzi, nevis ''mulķojiet'' ar tadām iniciativām.
22.04.2022. 15:28
Fiziska persona
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu!
22.04.2022. 15:28
Fiziska persona
Atsaukt. Jābūt iespējai iegūt pamatizglītību dzimtā valodā.
22.04.2022. 15:37
Fiziska persona
Kategorsiki neatbalstu! Noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību!
Tā ir diskriminācija pēc dzīmtas vālodas principa, kas kaitē it īpaši sākumskolā un pamatskolā, kad ir nepieciešams apgūt lietas (priekšmeta) būtību un tas jādara dzīmta vālodā! Un tas nav saistīts ar latviešu valodas apgūšanu!!! Tie ir divi atšķirīgie mērķi: zināt valsts vālodu un apgūt fundamentālas izglītības lietas!
Pat Padomju laikā tādas diskriminācijas nebija! Bija brīva piekļuve izglītības apgūšanai gan latviešu, gan krievu vālodās!
Kur tad ir demokrātiskās vērtības? Ar ko mēs atškiramies uz labāko pusi?
Tā ir diskriminācija pēc dzīmtas vālodas principa, kas kaitē it īpaši sākumskolā un pamatskolā, kad ir nepieciešams apgūt lietas (priekšmeta) būtību un tas jādara dzīmta vālodā! Un tas nav saistīts ar latviešu valodas apgūšanu!!! Tie ir divi atšķirīgie mērķi: zināt valsts vālodu un apgūt fundamentālas izglītības lietas!
Pat Padomju laikā tādas diskriminācijas nebija! Bija brīva piekļuve izglītības apgūšanai gan latviešu, gan krievu vālodās!
Kur tad ir demokrātiskās vērtības? Ar ko mēs atškiramies uz labāko pusi?
22.04.2022. 15:37
Jūlija Zalgaucka
Šādā redakcijā Likumprojekts par Grozījumiem Izglītības likumā ir noraidāms, jo problēma ir identificēta neprecīzi (uzsverot strīdīga rakstura apakšproblēmas), ir nosprausti aplami mērķi, un, līdz ar to, ir izvelētas nepareizas metodes to īstenošanai.
Paskaidrojumi:
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Oriģināls
Komentāri
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos.
Pētījumā ir teikts, ka “Līdzšinējā bilingvālās izglītības sistēma bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi”. Kur ir pētījumi, kāpēc bilingvālā izglītība nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi? IZM nav izpildījis savu mājas darbu.
Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu
Nenoliedzami, ka valsts valodu ir svarīgi apgūt. Un, kā mēs redzam, bilingvālā izglītība šo iespēju dod.
… valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē
Tieši tā, uzsvaram jābūt uz integrāciju!
… nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Var ierobežot, bet var arī neierobežot? Kur ir pētījumi par to, cik lielā mērā “nepietiekamas valsts valodas zināšanas ierobežo integrāciju sabiedrībā un traucē veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu” Latvijā?
Mērķa apraksts
Oriģināls
Komentāri
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē
Pirmkārt, likumprojekts neko nevar īstenot. Otrkārt, joprojām nav skaidrs, kādēļ pāreja uz mācībām valsts valodā ir tik svarīga.
… lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs
No šī gabala sabiedrībai ir jāsecina, ka IZM nav pietiekamu resursu, lai pārtulkotu jaunu mācību saturu mazākumtautību valodās.
… un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi…
Tātad, nodrošināt to, kas jau gadiem ilgi pastāv.
… atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām
No kā izriet, ka šobrīd mazākumtautību valodas apguve neatbilst nedz Satversmei, nedz starptautiskajām saistībām?
Metodes (likumprojekta panti)
Oriģināls
Komentāri
41.1 Mazākumtautību izglītības satura apguve
(1) Pašvaldība, …, nodrošina iespēju… mazākumtautību izglītojamiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi … interešu izglītības programmas ietvaros.
Jūsu pašu tekstā ir rakstīts, ka “mazākumtautībām piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt … mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā”. Tātad, īstenojot mazākumtautību valodas apgūšanu tikai interešu izglītības programmas ietvaros, jūs atņemat viņiem vienu no pamattiesību elementiem (izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā).
Papildus, ņemot vērā, kā “oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei”, rodas jautājums, vai mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvei ir pietiekams “paredzētais stundu skaits (3 mācību stundas nedēļā)”. Vai valsts valodas un kultūrvēstures apgūšanai skolā tiek atvēlēts tik pat maz stundu? Es personīgi šaubos, ka krievu valodas un literatūras apguvei pietiktu ar 3 stundām nedēļā. Līdz ar to saredzu, ka bērnu mazākumtautību valoda būs sliktākā līmenī, nekā oficiālā.
Vēl viens iebildums šādam risinājumam ir tas, ka, īstenojot mazākumtautību valodas apgūšanu interešu izglītības programmas ietvaros, IZM palielina mazākumtautību bērniem slodzi un tajā pat laikā atņem iespēju pilnveidoties kādās citās jomās (sportā, mūzikā vai citos interešu nodarbībās), ko viņi būtu darījuši savā brīvajā laikā. Līdz ar to ir apšaubāms IZM mērķis “veicināt vienlīdzīgāku pieejamību citu mācību priekšmetu saturam”.
(61) Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja … pedagogs nelieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā...
Neapsverot situāciju un iemeslus, IZM izmet ārā no darba tirgus vairākus cilvēkus tajā brīdī, kad visā valstī trūkst pedagogu. Valsts darba un naudas resursu izšķērdēšana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Oriģināls
Komentāri
... nav citu alternatīvu risinājumu, kā sasniegt kvalitatīvas izglītības mērķi, kā tikai īstenojot mācības valsts valodā 100% apmērā
Pirmkārt, IZM nespēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību pat latviešu valodā. Otrkārt, citējot pētījumu “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020”, “Pētījuma dati rāda, lai augtu latviešu valodas prasmes kvalitāte, ir jāmaina daudzi mācību procesa un izglītības elementi: sākot no labas un skolēnu atbalstošas psiholoģiskā klimata izveides līdz pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei un vecāku līdzatbildībai un iesaistei”. Tā kā IZM slēdziens ir balstīts nevis pētījumā iegūtos datos, bet kādu ierēdņu nepietiekami pamatotos viedokļos.
Priekšlikumi:
1. Izvirzīt par primāro mērķi sabiedrības integrāciju;
2. Ņemt vērā, ka integrācijas rezultātā notiek izmaiņas visu dalībnieku, nevis tikai mazākumtautību grupas, “kultūras saturā, strukturālajā formā un etniskajā identitātē”;
3. Izbeigt skolu segregācijas praksi, apmācot latviešu un mazākumtautību bērnus kopā (visos Latvijas reģionos, izņemot Latgali);
a. Izveidot atsevišķu izglītības programmas modeli Latgalē, saskaņojot to ar reģiona vajadzībām un iespējām;
4. Īstenot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apgūšanu pamata izglītības programmas ietvaros, tajā pat laikā izveidojot programmas mazākumtautību/citu retu valodu vai Latvijas mazākumtautību kultūrvēstures apgūšanai latviešu bērniem (lai mācību slodze būtu vienāda);
5. Pedagogus ar neatbilstošu valsts valodu līmeni iesaistīt kā speciālos pedagogus, kas palīdz apgūt mācību vielu mazākumtautību bērniem.
Paskaidrojumi:
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Oriģināls
Komentāri
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos.
Pētījumā ir teikts, ka “Līdzšinējā bilingvālās izglītības sistēma bija nodrošinājusi vidēju latviešu valodas prasmi”. Kur ir pētījumi, kāpēc bilingvālā izglītība nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi? IZM nav izpildījis savu mājas darbu.
Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu
Nenoliedzami, ka valsts valodu ir svarīgi apgūt. Un, kā mēs redzam, bilingvālā izglītība šo iespēju dod.
… valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē
Tieši tā, uzsvaram jābūt uz integrāciju!
… nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Var ierobežot, bet var arī neierobežot? Kur ir pētījumi par to, cik lielā mērā “nepietiekamas valsts valodas zināšanas ierobežo integrāciju sabiedrībā un traucē veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu” Latvijā?
Mērķa apraksts
Oriģināls
Komentāri
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē
Pirmkārt, likumprojekts neko nevar īstenot. Otrkārt, joprojām nav skaidrs, kādēļ pāreja uz mācībām valsts valodā ir tik svarīga.
… lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs
No šī gabala sabiedrībai ir jāsecina, ka IZM nav pietiekamu resursu, lai pārtulkotu jaunu mācību saturu mazākumtautību valodās.
… un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi…
Tātad, nodrošināt to, kas jau gadiem ilgi pastāv.
… atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām
No kā izriet, ka šobrīd mazākumtautību valodas apguve neatbilst nedz Satversmei, nedz starptautiskajām saistībām?
Metodes (likumprojekta panti)
Oriģināls
Komentāri
41.1 Mazākumtautību izglītības satura apguve
(1) Pašvaldība, …, nodrošina iespēju… mazākumtautību izglītojamiem apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi … interešu izglītības programmas ietvaros.
Jūsu pašu tekstā ir rakstīts, ka “mazākumtautībām piederošo personu pamattiesību elements ir tiesības apgūt … mazākumtautības valodu un izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā”. Tātad, īstenojot mazākumtautību valodas apgūšanu tikai interešu izglītības programmas ietvaros, jūs atņemat viņiem vienu no pamattiesību elementiem (izmantot to kā mācību valodu izglītības procesā).
Papildus, ņemot vērā, kā “oficiālās valodas prasmei jābūt ļoti augstā līmenī, tuvu dzimtās valodas prasmei”, rodas jautājums, vai mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvei ir pietiekams “paredzētais stundu skaits (3 mācību stundas nedēļā)”. Vai valsts valodas un kultūrvēstures apgūšanai skolā tiek atvēlēts tik pat maz stundu? Es personīgi šaubos, ka krievu valodas un literatūras apguvei pietiktu ar 3 stundām nedēļā. Līdz ar to saredzu, ka bērnu mazākumtautību valoda būs sliktākā līmenī, nekā oficiālā.
Vēl viens iebildums šādam risinājumam ir tas, ka, īstenojot mazākumtautību valodas apgūšanu interešu izglītības programmas ietvaros, IZM palielina mazākumtautību bērniem slodzi un tajā pat laikā atņem iespēju pilnveidoties kādās citās jomās (sportā, mūzikā vai citos interešu nodarbībās), ko viņi būtu darījuši savā brīvajā laikā. Līdz ar to ir apšaubāms IZM mērķis “veicināt vienlīdzīgāku pieejamību citu mācību priekšmetu saturam”.
(61) Aizliegts ieņemt pedagoga amatu, ja … pedagogs nelieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā apjomā...
Neapsverot situāciju un iemeslus, IZM izmet ārā no darba tirgus vairākus cilvēkus tajā brīdī, kad visā valstī trūkst pedagogu. Valsts darba un naudas resursu izšķērdēšana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Oriģināls
Komentāri
... nav citu alternatīvu risinājumu, kā sasniegt kvalitatīvas izglītības mērķi, kā tikai īstenojot mācības valsts valodā 100% apmērā
Pirmkārt, IZM nespēj nodrošināt kvalitatīvu izglītību pat latviešu valodā. Otrkārt, citējot pētījumu “Valodas situācija Latvijā: 2016–2020”, “Pētījuma dati rāda, lai augtu latviešu valodas prasmes kvalitāte, ir jāmaina daudzi mācību procesa un izglītības elementi: sākot no labas un skolēnu atbalstošas psiholoģiskā klimata izveides līdz pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei un vecāku līdzatbildībai un iesaistei”. Tā kā IZM slēdziens ir balstīts nevis pētījumā iegūtos datos, bet kādu ierēdņu nepietiekami pamatotos viedokļos.
Priekšlikumi:
1. Izvirzīt par primāro mērķi sabiedrības integrāciju;
2. Ņemt vērā, ka integrācijas rezultātā notiek izmaiņas visu dalībnieku, nevis tikai mazākumtautību grupas, “kultūras saturā, strukturālajā formā un etniskajā identitātē”;
3. Izbeigt skolu segregācijas praksi, apmācot latviešu un mazākumtautību bērnus kopā (visos Latvijas reģionos, izņemot Latgali);
a. Izveidot atsevišķu izglītības programmas modeli Latgalē, saskaņojot to ar reģiona vajadzībām un iespējām;
4. Īstenot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apgūšanu pamata izglītības programmas ietvaros, tajā pat laikā izveidojot programmas mazākumtautību/citu retu valodu vai Latvijas mazākumtautību kultūrvēstures apgūšanai latviešu bērniem (lai mācību slodze būtu vienāda);
5. Pedagogus ar neatbilstošu valsts valodu līmeni iesaistīt kā speciālos pedagogus, kas palīdz apgūt mācību vielu mazākumtautību bērniem.
22.04.2022. 15:46
Romans Rudņickis
Я против. Наши дети должны учиться на удобном и родном для них языке.
22.04.2022. 15:46
Aļona Konončuka
Atsaukt, apstādināt virzību, noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību, neatbalstu, esmu pret izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 15:48
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu!
22.04.2022. 15:51
Fiziska persona
Я против. Дети должны учиться на роднои для них языке. И точка.
22.04.2022. 15:55
Aleksandra Jakovļeva
Iebilstu pret izstrādāto likumprojektu.
Pēc apraksta var secināt, ka «sākotnēji identificētā problēma» ir mākslīgā un atrauta no realitātes. Te var saskatīt gan liekulību, gan pārmērīgas prasības, gan diskriminācijas pazīmes utt. Skaidrs ir, ka ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī «latviešu skolās» bērni/cilvēki sastapās ar līdzīgas dabas problēmām, kaut latviešiem nevajag apgūt mācību vielu citā valodā un bērni/cilvēki mācās dzimtajā valodā. Daudzi latvieši pēc vidusskolas beigšanas neprot vai negrib aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un efektīvi rīkoties, neprot skaidri noformulēt savas domas, kā arī ne katrs latvietis varēs iztaisīt veiksmīgu profesionālo karjeru Latvijā utt. Kādēļ tad ir tik pārmērīgas un neproporcionālās prasības bērniem/cilvēkiem, kuri pieder pie Latvijas mazākumtautībām?
Tādēļ «sākotnēji identificētā problēma» ir mākslīga un aiz ausīm pievilkta “problēma”, kurai var būt pavisam cits iemesls, piemēram, kādu citu mērķu sasniegšanai, vai rupjā asimilācija, nevis rūpes par mazākumtautību bērniem/cilvēkiem… Skaidrs, ka problēma izteikt savas domas, vai negriba, vai arī nespēja piedalīties sabiedriskajos u.c. procesos, nav saistīta vien ar mācību valodu, bet ar vairākiem citiem faktoriem, ieskaitot paša cilvēka dotības, spējās, gribu, attīstības īpašības, kā arī ar pasniedzēju un mācību vielu kvalitāti utt.. Kāda loma ir vien valodai, ja mācību process nav orientēts uz konkrētu skolēnu/mācekļu grupu, ja trūkst mācību materiāli, vai trūkst skolotāji, ja trūkst konstruktīvā un veselīgā motivācija, mācību atmosfēra utt.? Turpretim ir vairāki pieradījumi, ka mācoties vidusskolā savā dzimtajā valodā (piemēram, krievu), jaunieši ar labu motivāciju un dotībām, pamatojoties uz kvalitatīvu mācību vielu, bez problēmām var turpināt mācīties augstskolās un citās mācību iestādēs arī kādā citā valodā (latviešu, vācu, angļu utt.). Katram cilvēkam ir savi attīstības ritmi un spējas. Vieni attīstās ātrāk, citi vēlāk. Kurš vēl to nezina?
Arī likumprojekta mērķis nav visai konstruktīvs un korekts. Acīmredzot, personas, kuras šo likumprojektu gatavoja, nerespektē mazākumtautību bērnu/cilvēku tiesības mācīties dzimtajā valodā. Ka arī negodīgi izmanto tekošo politisko situāciju, kas var izsaukt kārtējo saspringumu valstis iekšienē. Kāpēc tas var notikt demokrātiskajā valstī? Kam vēl nav skaidrs, ka tādiem soļiem ir provokatīvs raksturs? Var arī redzēt, ka pārmērīgs spiediens atkal tika uzlikts uz krievu tautības bērniem/cilvēkiem, un tas signalizē par to, ka attieksme pret krievu tautības cilvēkiem nav vienlīdzīgā, bet prasības ir pāri paaugstinātas un pat diskriminējošās.
Krievu kopiena ir otrā lielāka kopienā Latvijā, līdz ar to krievu valoda spēlē lielu lomu arī Latvijā un valsts ekonomikā. Ignorējot šo faktu, tiek bojāta iekšēja valsts vide, ka arī cilvēku integrācija sabiedrībā, jo integrācija, ja kāds vēl nezina, ir abpusējs process, nevis vienpusējs. Latviešu tautības cilvēkiem arī ir jāintegrējas daudznacionālajā Latvijas valsts vidē. Kā visas mūsdienu valstis, arī Latvijas valsts ir daudznacionālā un multietniskā valsts, tāpēc visām šeit dzīvojošām tautām ir sava loma, kas kopā veido Latvijas vidi un tēlu, un arī Republikas Satversmes p.114 aizsargā atbilstošās iespējas un nosaka: «Personām, kas pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglābāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību».
Valdībai labi zināms arī par diskriminācijas aizliegumu izglītībā. Tādējādi, ja ir pieprasījums uz izglītību mazākumtautību valodās, valdībai ir pienākums respektēt šo pieprasījumu, ņemt to vērā un nodrošināt iespēju apmierināt šo pieprasījumu. Lai apgūtu valsts valodu labā līmenī, nepieciešams nevis mācīties šajā valodā, bet valsts valodas kvalitatīva apgūšana, pamatojoties uz kvalitatīviem metodiskiem un mācību materiāliem, tad viss būs labi un harmoniski. Vienoties var tikai harmoniskajā sabiedrībā un uz savstarpējas cieņas pamata.
Pārtrauciet praksi, kurā var skatītas rasistiskā rakstura tendences. Ievērojiet mazākumtautību tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Izstrādājiet likumprojektu, kas respektēs mazākumtautību valodas, un nodrošiniet Latvijas mazākumtautību bērniem/cilvēkiem iespēju mācīties dzimtajā valodā, ja/kad ir tāds pieprasījums; un vienlaikus nodrošiniet iespēju, lai varētu kvalitatīvi apgūt valsts valodu mazākumtautību skolās, ņemot vērā bērnu/cilvēku dzimto valodu un bērnu attīstības īpašības. Daudz interesantāk ir apgūt valodas harmoniskajā atmosfērā un savstarpējas cieņas atmosfērā, nevis tad, kad piespiež, izmantojot varu un valsts mašīnu.
Ņemot vērā augstākminēto, likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", Projekta ID 22-TA-1134,
ir atsaucams (no tālākas virzības).
Pēc apraksta var secināt, ka «sākotnēji identificētā problēma» ir mākslīgā un atrauta no realitātes. Te var saskatīt gan liekulību, gan pārmērīgas prasības, gan diskriminācijas pazīmes utt. Skaidrs ir, ka ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī «latviešu skolās» bērni/cilvēki sastapās ar līdzīgas dabas problēmām, kaut latviešiem nevajag apgūt mācību vielu citā valodā un bērni/cilvēki mācās dzimtajā valodā. Daudzi latvieši pēc vidusskolas beigšanas neprot vai negrib aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un efektīvi rīkoties, neprot skaidri noformulēt savas domas, kā arī ne katrs latvietis varēs iztaisīt veiksmīgu profesionālo karjeru Latvijā utt. Kādēļ tad ir tik pārmērīgas un neproporcionālās prasības bērniem/cilvēkiem, kuri pieder pie Latvijas mazākumtautībām?
Tādēļ «sākotnēji identificētā problēma» ir mākslīga un aiz ausīm pievilkta “problēma”, kurai var būt pavisam cits iemesls, piemēram, kādu citu mērķu sasniegšanai, vai rupjā asimilācija, nevis rūpes par mazākumtautību bērniem/cilvēkiem… Skaidrs, ka problēma izteikt savas domas, vai negriba, vai arī nespēja piedalīties sabiedriskajos u.c. procesos, nav saistīta vien ar mācību valodu, bet ar vairākiem citiem faktoriem, ieskaitot paša cilvēka dotības, spējās, gribu, attīstības īpašības, kā arī ar pasniedzēju un mācību vielu kvalitāti utt.. Kāda loma ir vien valodai, ja mācību process nav orientēts uz konkrētu skolēnu/mācekļu grupu, ja trūkst mācību materiāli, vai trūkst skolotāji, ja trūkst konstruktīvā un veselīgā motivācija, mācību atmosfēra utt.? Turpretim ir vairāki pieradījumi, ka mācoties vidusskolā savā dzimtajā valodā (piemēram, krievu), jaunieši ar labu motivāciju un dotībām, pamatojoties uz kvalitatīvu mācību vielu, bez problēmām var turpināt mācīties augstskolās un citās mācību iestādēs arī kādā citā valodā (latviešu, vācu, angļu utt.). Katram cilvēkam ir savi attīstības ritmi un spējas. Vieni attīstās ātrāk, citi vēlāk. Kurš vēl to nezina?
Arī likumprojekta mērķis nav visai konstruktīvs un korekts. Acīmredzot, personas, kuras šo likumprojektu gatavoja, nerespektē mazākumtautību bērnu/cilvēku tiesības mācīties dzimtajā valodā. Ka arī negodīgi izmanto tekošo politisko situāciju, kas var izsaukt kārtējo saspringumu valstis iekšienē. Kāpēc tas var notikt demokrātiskajā valstī? Kam vēl nav skaidrs, ka tādiem soļiem ir provokatīvs raksturs? Var arī redzēt, ka pārmērīgs spiediens atkal tika uzlikts uz krievu tautības bērniem/cilvēkiem, un tas signalizē par to, ka attieksme pret krievu tautības cilvēkiem nav vienlīdzīgā, bet prasības ir pāri paaugstinātas un pat diskriminējošās.
Krievu kopiena ir otrā lielāka kopienā Latvijā, līdz ar to krievu valoda spēlē lielu lomu arī Latvijā un valsts ekonomikā. Ignorējot šo faktu, tiek bojāta iekšēja valsts vide, ka arī cilvēku integrācija sabiedrībā, jo integrācija, ja kāds vēl nezina, ir abpusējs process, nevis vienpusējs. Latviešu tautības cilvēkiem arī ir jāintegrējas daudznacionālajā Latvijas valsts vidē. Kā visas mūsdienu valstis, arī Latvijas valsts ir daudznacionālā un multietniskā valsts, tāpēc visām šeit dzīvojošām tautām ir sava loma, kas kopā veido Latvijas vidi un tēlu, un arī Republikas Satversmes p.114 aizsargā atbilstošās iespējas un nosaka: «Personām, kas pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglābāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību».
Valdībai labi zināms arī par diskriminācijas aizliegumu izglītībā. Tādējādi, ja ir pieprasījums uz izglītību mazākumtautību valodās, valdībai ir pienākums respektēt šo pieprasījumu, ņemt to vērā un nodrošināt iespēju apmierināt šo pieprasījumu. Lai apgūtu valsts valodu labā līmenī, nepieciešams nevis mācīties šajā valodā, bet valsts valodas kvalitatīva apgūšana, pamatojoties uz kvalitatīviem metodiskiem un mācību materiāliem, tad viss būs labi un harmoniski. Vienoties var tikai harmoniskajā sabiedrībā un uz savstarpējas cieņas pamata.
Pārtrauciet praksi, kurā var skatītas rasistiskā rakstura tendences. Ievērojiet mazākumtautību tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Izstrādājiet likumprojektu, kas respektēs mazākumtautību valodas, un nodrošiniet Latvijas mazākumtautību bērniem/cilvēkiem iespēju mācīties dzimtajā valodā, ja/kad ir tāds pieprasījums; un vienlaikus nodrošiniet iespēju, lai varētu kvalitatīvi apgūt valsts valodu mazākumtautību skolās, ņemot vērā bērnu/cilvēku dzimto valodu un bērnu attīstības īpašības. Daudz interesantāk ir apgūt valodas harmoniskajā atmosfērā un savstarpējas cieņas atmosfērā, nevis tad, kad piespiež, izmantojot varu un valsts mašīnu.
Ņemot vērā augstākminēto, likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", Projekta ID 22-TA-1134,
ir atsaucams (no tālākas virzības).
22.04.2022. 15:56
Fiziska persona
Atbalstu, dzimtā valoda ir tā kura valstī tu esi dzimis un audzis. Ja tas nepatīk mēs nevienu ar varu neturam.
22.04.2022. 15:56
Fiziska persona
Esmu LV nodokļu maksatājs un mans bals ir PRET izstrādato likumprojektu. Noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību.
22.04.2022. 15:59
Fiziska persona
Iebilstu pret likumprojektu. Latviešu valoda ir jāzin un tas ir fakts. Bet arī bilingvāla apmacība lieliski iemacīja Berniem latviešu valodu. Bet ari effektivi iemacīja arī citus priekšmetus
22.04.2022. 16:00
Fiziska persona
Nepiekrītu, un uzskatu, ka privātskolas man ir tiesības izvēlēties valodu , profesionālo novirzi un tt.
22.04.2022. 16:08
Fiziska persona
Neatbalstu izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 16:11
Gintis Liepiņš
Neatbalstu izstrādāto likumprojektu
22.04.2022. 16:15
Fiziska persona
Neatbalstu šo likumprojektu, tas samazinās izglītības līmeni sabiedrībā.
22.04.2022. 16:16
Eliza Rudenko
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 16:18
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
22.04.2022. 16:23
Fiziska persona
Neatbalstu. Protams, lai dzīvotu Latvijā, valsts valoda ir nepieciešama.
Bet! Pirmkārt, jāpārskata mācību programmas. Dažos priekšmetos tādi apjomi ar gudriem vārdiem, kā citreiz mācību vielu grūti apgūt īstiem latviešiem. Otrkārt, ne katram ir dotības valodas veiksmīgai apģūšanai. Bet bērns var būt izcils matemātiķis vai vēl kas.
Zinu, ka daudziem, lai gūtu labas zināšanas, jāsēž mājās un jātulko mācību viela dzimtajā valodā. Treškārt, brīvi latviski runājošie skolotāji, sniedzot mācību vielu videofilmas laikā, vairākās reizes "piesārņo" valodu ar liekiem vārdiem ("šo nu te", "nu tad tā" u.tml.), kas ļoti traucē materiāla uztveršanu. Un dažiem skolotājiem pašiem jāpilnveido savas valsts valodas zināšanas.
Bet! Pirmkārt, jāpārskata mācību programmas. Dažos priekšmetos tādi apjomi ar gudriem vārdiem, kā citreiz mācību vielu grūti apgūt īstiem latviešiem. Otrkārt, ne katram ir dotības valodas veiksmīgai apģūšanai. Bet bērns var būt izcils matemātiķis vai vēl kas.
Zinu, ka daudziem, lai gūtu labas zināšanas, jāsēž mājās un jātulko mācību viela dzimtajā valodā. Treškārt, brīvi latviski runājošie skolotāji, sniedzot mācību vielu videofilmas laikā, vairākās reizes "piesārņo" valodu ar liekiem vārdiem ("šo nu te", "nu tad tā" u.tml.), kas ļoti traucē materiāla uztveršanu. Un dažiem skolotājiem pašiem jāpilnveido savas valsts valodas zināšanas.
22.04.2022. 16:24
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25