Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Izglītības likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs un nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām, kā arī pilnveidot regulējumu par svešvalodu lietojumu profesionālajā vidējā izglītībā.
Politikas jomas
Izglītības un zinātnes politika; Profesionālās izglītības sistēmas attīstība; Valsts valodas attīstība; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
Latvija
Norises laiks
08.04.2022. - 22.04.2022.
Informācija
-
Fiziskās personas
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pedagogi, vecāki
Skaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- pašvaldības, izglītības iestādes
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Alla Pūķe (IZM)
Atbildīgā persona
Anita Muižniece (IZM)
Izsludināšanas datums
08.04.2022. 17:53
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Jeļena Ivanova
Оставте в покое русские школы!!!
20.04.2022. 10:11
Fiziska persona
kad tu mācies dzimtajā valodā, ne viss ir skaidrs. Kāpēc bērniem ir vajadzīgas zināšanu nepilnības? Atsaukt likumprojektu
20.04.2022. 10:14
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
Nav pamatojuma ticēt, ka jauna pieeja palielinās valsts valodas apguves/izglītības kvalitātes līmeni.
Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses. 50% sākumskolā, 80% pamatskolā un 100% latviešu valodas vidusskolà ir pietiekoši, lai skolēni apgūtu latviešu valodu, bet tajā pašā laikà secīgi integrētos apmācībās latviešu valodā.
Nav pamatojuma ticēt, ka jauna pieeja palielinās valsts valodas apguves/izglītības kvalitātes līmeni.
Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses. 50% sākumskolā, 80% pamatskolā un 100% latviešu valodas vidusskolà ir pietiekoši, lai skolēni apgūtu latviešu valodu, bet tajā pašā laikà secīgi integrētos apmācībās latviešu valodā.
20.04.2022. 10:15
Tatjana Šamburska
Noraidīt! Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
20.04.2022. 10:16
Fiziska persona
NORAIDĪT šo likumprojektu.
Esmu kategoriski pret aizliegumu mācīties skolās krievu valodā.
Šis likumprojekts ir pret mazākumtautību bērnu interesēm, bremzē viņu attīstību un padara zināšanu iegūšanu neiespējamu.
Esmu kategoriski pret aizliegumu mācīties skolās krievu valodā.
Šis likumprojekts ir pret mazākumtautību bērnu interesēm, bremzē viņu attīstību un padara zināšanu iegūšanu neiespējamu.
20.04.2022. 10:17
Privātpersona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
Pēc manām domām, izglītībai gan latviešu, gan krievu (mazākumtautību) skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ir jānotiek bilingvāli 50/50%, krievu-latviešu valodā. Jo vairāk valodu cilvēks prot, jo izglītotāks ir cilvēks. Krievu valoda ir starptautiska valoda, tāpat, kā angļu un franču. Tai ir jābūt obligātam mācību priekšmetam visās skolās. To neprašana ir kauns.
Pēc manām domām, izglītībai gan latviešu, gan krievu (mazākumtautību) skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ir jānotiek bilingvāli 50/50%, krievu-latviešu valodā. Jo vairāk valodu cilvēks prot, jo izglītotāks ir cilvēks. Krievu valoda ir starptautiska valoda, tāpat, kā angļu un franču. Tai ir jābūt obligātam mācību priekšmetam visās skolās. To neprašana ir kauns.
20.04.2022. 10:23
Fiziska persona
Noraidīt! Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas.
20.04.2022. 10:24
Evelīna Branceviča
Nevar valsti, kuras sastavā vēsturiski ir dzīvojuši krievu tautības cilvēki, pārtaisīt par pilnīgi latvisku, ko šobrīd vēlas darīt valsts, piespieżot pārēju skolās veikt apmācību tikai latviešu valodā. Valstij ir jāveido tādas attiecības ar savas valsts piederīgajiem, lai apvienotu cilvēkus, neviss vienus ierobeżot tiesībās. Turpinot ierobežošanas, apdalīšanas politiku, valsts tēmē uz cilvēku zaudēšanu, jo, tomēr, nav izslēgts, ka krievu valodā runājošie nevelēsies saviem.bērniem.mācības skolā pilnībā latviešu valodā.
Tāpat, jautājums, kur ņemt skolotājus, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda vai tuvu tam? Lai pāriet uz kvalitatívām apmācībām pašreizējās krievu skolās uz latviešu valodu, vai spēsiet atrast mācībspēkus? Krievu skolās kaut arī visi skolotāji runā latviski, tomēr, tiem latviešu valoda ir svešvaloda! Šī doma par pāreju uz valsts valodas mācībām ir nepdomāta un, pēc manām domām, izgāzīsies.
Tāpat, jautājums, kur ņemt skolotājus, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda vai tuvu tam? Lai pāriet uz kvalitatívām apmācībām pašreizējās krievu skolās uz latviešu valodu, vai spēsiet atrast mācībspēkus? Krievu skolās kaut arī visi skolotāji runā latviski, tomēr, tiem latviešu valoda ir svešvaloda! Šī doma par pāreju uz valsts valodas mācībām ir nepdomāta un, pēc manām domām, izgāzīsies.
20.04.2022. 10:27
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu, jo jau 2018.g.reforma jau liecina par sliktiem mācību rezultātiem. Mācību materiālu grūti saprast, vecākiem nepārtraukti jāsēž un jātulko bērnam mācību grāmatas, jo bērns nespēj pārtulkot tādu apjomu un tādus sarežģitos teikumus.
20.04.2022. 10:28
Fiziska persona
Atsaukt...
20.04.2022. 10:30
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 10:33
Fiziska persona
Noraidīt izskatīšanu un turpmāko virzību
20.04.2022. 10:33
Fiziska persona
Esmu pret izstrādāto likumprojektu.
20.04.2022. 10:34
Oksana Smolina
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022). Nepiekrītu likumprojektam.2018.g.reforma jau liecina par sliktiem mācību rezultātiem. Mācību materiālu grūti saprast, vecākiem nepārtraukti jāsēž un jātulko bērnam mācību grāmatas, jo bērns nespēj pārtulkot tādu apjomu un tādus sarežģitos teikumus.
20.04.2022. 10:34
Fiziska persona
Noraidīt.
Nedrīkst aizliegt mācīties krievu valodā vismāz privātās izglītības iestādēs, jo tas nav atbilst demokrātiskas valsts principiem.
Nedrīkst aizliegt mācīties krievu valodā vismāz privātās izglītības iestādēs, jo tas nav atbilst demokrātiskas valsts principiem.
20.04.2022. 10:38
Fiziska persona
Noraidīt!
Šāda pieeja, kas liedz bērniem vismāz dałēji apgūt izglītības programmu dzimtā valodā, apgrūtinās mācību procesu, var neveiksmīgi ietekmēt bērna spējas apgūt vielu, ierobežos bērna tiesības uz savu lingvālo piederību, kā rezultatā var iestāties psihologiskā rakstura problēmas un izglītības kvalitātes trūkums.
Tas kopumā neatbilst Satversmē noteiktām garantijām, Eiropas cilvektiesību prasībām un visparējiem tiesību principiem!
Pie aktuālās prakses bērna tiesības uz izglītību ir balansētas ar valsts valodas ievērošanas principiem, notiek pakāpeniskā pāreja, bērnam nav diskriminācijas sajūtas un viss notiek atbilstošā veidā.
Izglītības restrukturizācijas procesā cietušie būs arī skolotāji, kaut mums ir jāatbalsta attiecīgo profesiju pārstāvji, kas kalpo sabiedrībai un bērniem!
Pilnīgi neapdomīgs likumprojekts bez reālajiem mehānismiem!
Šāda pieeja, kas liedz bērniem vismāz dałēji apgūt izglītības programmu dzimtā valodā, apgrūtinās mācību procesu, var neveiksmīgi ietekmēt bērna spējas apgūt vielu, ierobežos bērna tiesības uz savu lingvālo piederību, kā rezultatā var iestāties psihologiskā rakstura problēmas un izglītības kvalitātes trūkums.
Tas kopumā neatbilst Satversmē noteiktām garantijām, Eiropas cilvektiesību prasībām un visparējiem tiesību principiem!
Pie aktuālās prakses bērna tiesības uz izglītību ir balansētas ar valsts valodas ievērošanas principiem, notiek pakāpeniskā pāreja, bērnam nav diskriminācijas sajūtas un viss notiek atbilstošā veidā.
Izglītības restrukturizācijas procesā cietušie būs arī skolotāji, kaut mums ir jāatbalsta attiecīgo profesiju pārstāvji, kas kalpo sabiedrībai un bērniem!
Pilnīgi neapdomīgs likumprojekts bez reālajiem mehānismiem!
20.04.2022. 10:40
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 10:41
Māte
Noraidīt likumprojektu!
Esoša kārtība jau sniedz mazākumtautību bērniem iespēju apgūt latviešu valodu pilnībā. Jau izstrādāta sistēma, kas ievāro gan bērnu, gan skolotāju intereses. Sistēma nodrošina pakāpenisku parēju uz mācībām latviešu valodā. Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses. Jau pēc Kovida attālinātās apmācības pirmās un otrās klases bērniem ir stress un ļoti daudz problēmas un arī adoptācijas un mācīšanās problēmas. Šis projekts ir psiholoģiski kaitīgs bērniem.
Esoša kārtība jau sniedz mazākumtautību bērniem iespēju apgūt latviešu valodu pilnībā. Jau izstrādāta sistēma, kas ievāro gan bērnu, gan skolotāju intereses. Sistēma nodrošina pakāpenisku parēju uz mācībām latviešu valodā. Atstāt bilingvālo izglītību, saglabājot mazākumtautību intereses. Jau pēc Kovida attālinātās apmācības pirmās un otrās klases bērniem ir stress un ļoti daudz problēmas un arī adoptācijas un mācīšanās problēmas. Šis projekts ir psiholoģiski kaitīgs bērniem.
20.04.2022. 10:44
Irina Rubīne
Esmu pret izstrādāto likumprojektu
20.04.2022. 10:51
Fiziska persona
Likumprojekts ir noraidāms. Uzskatu, ka valoda ir jāmāca vidē, bet lai neciestu citu mācību priekšmetu apguve, un nodrošinot kvalitatīvus materiālus, metodikas, skolotājus un interesi tieši latviešu valodas nodarbībās. Mācības tieši vidē būtu vērts piedāvāt jau vecākiem skolniekiem (10+ kl.), kas ir apguvuši pamatus un zina, kas, kā un kāpēc tiek darīts. Nav jēgas lauzt jau mācīties sākušos jaunākos bērnus, jo saprātīgā vecumā visa cita apguve balstās uz valodas prasmēm, kā pamatā ir dzimtā valoda, tās saprašana, lasīšana un rakstīšana. Pat pie ESOŠĀs SISTĒMAs mazākumtautību bērniem cieš dzimtā valoda. Pirmajā klasē nedēļā ir 3 dzimtās valodas pamatstundas, 4 sporta st., 5 latviešu valodas st., angļu valoda u.t.t. Mazākumtautību skolās no pirmās klases bērniem ir uzreiz trīs valodas. Bērns gan krieviski gan latviski vēl lasa pa zilbēm un tehniski bez saprašanas, ko tieši izlasījis. Ar trīs nodarbībām nepietiek, lai bērni apgūtu pienācīgi dzimto valodu, cieš lasīšanas prasmes, tad izlasītā saprašana un attiecīgi kāvējas arī pārējais mācīšanas process, ja bērns lēni lasa. Un ja pazīstamajā valodā izlasītā saprašana ar praksi tomēr attīstās, tad mazāk pārvaldītā valodā bērns dažreiz var izķert un saprast tikai atsevišķus vārdus un izlasītā saprašana tik raiti neveidojas. Par gramatiku rakstot daudziem pat neiet vairs runa, jo gramatikai tiek atvēlēts ļoti maz laika, stundās ir jāpaveic ļoti daudz. Bieži vien mazajiem rakstot tiek jaukti burti. Atverot matemātikas vai dabaszinību u.c. mācību grāmatas un darba burtnīcas ir jau jāprot izlasīt tekstu un saprast to. Bet latviešu valodas nodarbībās ir tikai vārdu krājuma veidošanas līmenis, kas neatbilst citos priekšmetos nepieciešamajam valodas līmenim. Bet ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, bērniem tiks atņemta pat tāda iespēja, fakultatīvus bieži nav kur iebāzt dienas kārtībā, jo bērnam ir jābūt laikam arī atpūsties, izskraidīties svaigā gaisā, apmeklēt interešu pulciņus. Un tad ar piedāvāto reformu var izveidoties situācijas, ka bērns skolā vienkārši atsēž nepieciešamo laiku, neko nesaprotot un tā arī aiziet uz mājām. Bet mājās JAU PAŠLAIK pildot mājas darbus un atverot mācību grāmatas ir DILEMMMA – mācīt bērnam PRIEKŠMETU vai VALODU. Ja valodu, tad priekšmets izpaliek. Vērtīgāk būtu PRIEKŠMETU pamatus SKAIDROT bērnam SAPROTAMĀ VALODĀ, t.sk. dzimtajā valodā, un dot papildus terminus citās valodās. Bet skaidrot priekšmetus nepazīstamajā valodā ir bezjēdzīgi – bērnam no gaisa saprašana neatnāks un stiprie priekšmetu pamati neveidosies. Es to pašlaik novēroju visos līmeņos – pirms-, sākum- un pamatskolā. Un jo mazāks bērns, jo neiesaistītāks viņš kļūst nesaprotot saturu un laižot to gar ausīm. Un ja nodarbībās latviski runā tikai skolotājs un pāris bērni, citi atšķirīgi runājošie mēdz vienkārši atsēdēt/paklusēt šo laiku. Attiecīgi, ja valstij nepieciešami spriestspējīgi pilsoņi, tad jādomā KĀ LABĀK BĒRNAM, jo ar saprašanu un interesi tiks ielikti stipri zināšanu pamati, bet valoda ar laiku iemācīsies, lai tik būtu interese. Un nebūs šķēršļu piedalīties sociālajā dzīvē, ja vien ir interese, kaut arī tika mācīts citā valodā. Bet likt mācīties citā valodā neko nesaprotot, bērnam zudīs interese un nebūs nedz zināšanu nedz valodas nedz iespējas pienācīgi piedalīties soc.dzīvē. Tāda pāreja atklāti liegs daudziem bērniem cilvēka cienīgu dzīvi. Jo ne visiem vecākiem ir iespēja papildus skolai skaidrot bērniem mācību vielu vai algot privātskolotājus, un arī skolām nav tik daudz iespēju individuāli nodarboties ar visiem tiem, kuri ne visu saprata nodarbībās.
20.04.2022. 10:53
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 10:53
Jeļena Gerasimova
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 10:56
Boriss Luppo
Kategoriski NEatbalstu!!! Bērniem ir jāmācās dzimtajā valodā! Atstājiet krieviski runājošu bērnu izglītību mierā, kā sen jau ir rakstīts Satversmē un kā aicina cilvēku tiesību aizsardzības Eiropas komitejas ja Apvienoto Nāciju Organizācija!
20.04.2022. 10:58
Zoja Volkova
Atsaukt likumprojektu no izskatīšanas līdz lēmumu pieņemšanai par sūdzībām par iepriekšējo skolu reformas posmu: Eiropas Cilvēktiesību tiesā (lieta Nr. 56928/19) un ANO Cilvēktiesību komitejā (lieta Nr. 4120/2022)
20.04.2022. 10:59
Fiziska persona
Atsaukt likumprojektu!!!
20.04.2022. 11:02
Atlasīti 3814 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25