Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka "Aloja" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā" akceptu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Klimata un enerģētikas ministrija, pamatojoties uz paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” (turpmāk - Paredzētā darbība) ierosinātāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Utilitas Wind” (reģistrācijas numurs 40203411869, juridiskā adrese - Malduguņu iela 2, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167, e-pasts info@utilitas.lv) (turpmāk - Ierosinātājs) 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25 “Par Ietekmes uz vidi novērtējuma apstiprināšanu”, ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības “Vēja elektrostaciju parka “Aloja” un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastā un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastā” akceptu”.
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, lai saskaņā ar Atvieglotās kārtības likuma 8. pantu un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 22. panta otro daļu pieņemtu lēmumu par paredzētās darbības Ministru kabineta akceptu.
Politikas jomas
Atjaunojamie energoresursi; Vides aizsardzība
Teritorija
Valmieras novads, Limbažu novads
Norises laiks
16.12.2025. - 30.12.2025.
Informācija
Publiskās apspriešanas ilgums ir noteikts 14 dienu laikā pēc iekšējās saskaņošanas plūsmas apstiprināšanas.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Paredzētās darbības teritorijas apkārtnē dzīvojošie, strādājošie sabiedrības pārstāvji.
Sagatavoja
Dagnija Jirgensone (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
16.12.2025. 17:43
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret Latvijas dabiskās vides kā vērtības izsaimniekošanu, latvijas teritorijā būvējot un ekspluatējot VES!
Ārvalstu investori gūs peļnu uz Latvijas dabas ekspuatācijas rēķina, līdzīgi kā tas ir ar t.s. "dānu cūku fermām". Nav veikti nekādi izmaksu-ieguvumu aprēķini, akcentējot tieši ieguvumus Latvijas sabiedrībai un Latvijas dabas kaitējuma kompensācijas. Nav pamatojuma, kā ilgtermiņā atmaksāsies šāda elektroenergijas ieguve. Lūdzu grafiku, - izmaksu un ieguvumu dinamiku pa gadiem! Var izrādīties, ka VES ir rentabli tikai tad, ja būtiski paaugstināsies elektroenerģijas cenas. Neaizmirsīsim, ka neefektīvas vai negodīgas VES būvniecības un ekspluatācijas rezultātā būs jātbild arī Latvijas valstij, bet neparedzētās izmaksas būs jāsedz no budžeta, tātad, nodokļu maksātāju līdzekļiem!
Ārvalstu investori gūs peļnu uz Latvijas dabas ekspuatācijas rēķina, līdzīgi kā tas ir ar t.s. "dānu cūku fermām". Nav veikti nekādi izmaksu-ieguvumu aprēķini, akcentējot tieši ieguvumus Latvijas sabiedrībai un Latvijas dabas kaitējuma kompensācijas. Nav pamatojuma, kā ilgtermiņā atmaksāsies šāda elektroenergijas ieguve. Lūdzu grafiku, - izmaksu un ieguvumu dinamiku pa gadiem! Var izrādīties, ka VES ir rentabli tikai tad, ja būtiski paaugstināsies elektroenerģijas cenas. Neaizmirsīsim, ka neefektīvas vai negodīgas VES būvniecības un ekspluatācijas rezultātā būs jātbild arī Latvijas valstij, bet neparedzētās izmaksas būs jāsedz no budžeta, tātad, nodokļu maksātāju līdzekļiem!
30.12.2025. 11:53
Fiziska persona
Ņemot vērā, ka pašlaik nav regulējuma un skaidras procedura kā darbības īstenotājs (VES īpašnieks) varētu tikt sodīts par IVN atzinumā norādīto kaitīgo ietekmju robežlielumu pārkāpšanu un cik operatīvi tā darbība var tikt apturēta līdz brīdim, kad kaitīgo ietekmju robežlielumi netiek pārsniegti, aicinu atlikt šadu projektu saskaņošanu ministru kabinetā.
Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.
Aicinu steidzami MK risināt šos jautājumus iesaistot nevalstiskās organizācijas diskutēt par labāko risinājumu kontroles nodrošināšanai vēja elekrostaciju kaitīgo ietekmju kontrolei un savlaicīgai to novēršanai un bezatbildīgu operatoru darbības apturēšanai uz noteiktu laiku - piemēram, pusgads.
Tāpat nav atrunāts cik lielas soda naudas tiks piemērotas par nogalinātajiem aizsargājamiem putniem un sikspārņiem.
Vai netkarīgais putnu monitorings būs pietiekoši efektīva metode, ļoti šaubos. Nomāli būtu, ka jebkura biedrība varētu kontrolēt darbības rādījumus.
Aicinu steidzami MK risināt šos jautājumus iesaistot nevalstiskās organizācijas diskutēt par labāko risinājumu kontroles nodrošināšanai vēja elekrostaciju kaitīgo ietekmju kontrolei un savlaicīgai to novēršanai un bezatbildīgu operatoru darbības apturēšanai uz noteiktu laiku - piemēram, pusgads.
30.12.2025. 11:55
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret vejaparku būvniecību Latvijā. Šie projekti ir sasteigti, novērtējums uz vidi nav ne tuvu pilnīgs un korekts. Tie degradēs Latvijas dabu un ainavu. Vēl neviena attīstītāju tikšanās reizē ar iedzīvotājiem nav bijusi korekta informācija un pamatojumi no attīstītāju puses. Ir jāņem vērā tuvumā dzīvojošo ( nevis Rīgā vai Briselē dzīvojošo) iedzīvotāju viedoklis, jo šie "parki" vistiešākajā veidā skars okālos iedzīvotājus. Vai tiek ievērots samērīguma princips starp to ko iegūsim un to, ko neatgriezeniski zaudēsim? Nē! Attīstītāji tajā neiedziļinās. Tāpēc Latvijas valdībai ir jāņem vērā iedzīvotāju intereses un jāaizstāv pamatiedzīvotāji, nevis attīstītāji. Latvijai pieteik ar savu elektro enerģiju.
Valdības uzdevums ir rūpēties par Latviju un tas iedzīvotāju nākotni nevis to iznīcināt arnepardomatiem, nekorektiem lēmumiem. Latvijas bagātība ir Latvijas cilvēki un daba tās daudzveidībā. Veja parku izbūve graus Latvijas dabu, iznīcinās tas daudzveidību un brutāli to piesārņos izbūvejot vēja turbīnas.
KATEGORISKI IEBILSTU PRET VĒJA PARKUIZBŪVI LATVIJĀ!
Valdības uzdevums ir rūpēties par Latviju un tas iedzīvotāju nākotni nevis to iznīcināt arnepardomatiem, nekorektiem lēmumiem. Latvijas bagātība ir Latvijas cilvēki un daba tās daudzveidībā. Veja parku izbūve graus Latvijas dabu, iznīcinās tas daudzveidību un brutāli to piesārņos izbūvejot vēja turbīnas.
KATEGORISKI IEBILSTU PRET VĒJA PARKUIZBŪVI LATVIJĀ!
30.12.2025. 12:37
Fiziska persona
Iebilstu, jo
1) nav saprotams, ka notiks ģeneratora utilizācija un kas par to maksas
2) nav skaidras atbildes par plastmasas dalīnu nonākšanu vide kaitīgumu
1) nav saprotams, ka notiks ģeneratora utilizācija un kas par to maksas
2) nav skaidras atbildes par plastmasas dalīnu nonākšanu vide kaitīgumu
30.12.2025. 12:47
Fiziska persona
IEBILSTU, jo uzskatu ka projekts ir iztrādāts nepilnīgi, ar izplūdušu novērtējumu tā ietekmei uz apkārtējo vidi, tāpat piekrītu sabiedriskā organizācijas "Drosme Darīt"argumentācijai, ka neeksistē kaut kāda vienota izvērtēšanas politika, jo pārsvarā elektroieguves projekti tiek sasteigti, apzināti forsēti, bez būtiska izvērtējuma, kā tas ietekmēs Latvijas dabu ilgtermiņā.
30.12.2025. 13:50
Sarmīte Elizabete Garkalne
Iebilstu
30.12.2025. 14:08
Gunta Bizika
AUTOCEĻI
1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu
un pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta
stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
2. Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst
piesardzības principam IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
3. Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa
izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.
4. Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka
ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
IEBILSTU!!!
1. IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu
un pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta
stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
2. Kravu pārvadājumu apjoma nenoteiktība un pretrunīgums neatbilst
piesardzības principam IVN ziņojumā kravu pārvadājumu ietekme raksturota ar vidējiem rādītājiem, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķu būvniecības posmu laikā kravas transporta intensitāte var būt ļoti augsta. Šāda ietekmes “vidējošana” neatspoguļo faktiskās slodzes un rada maldinošu priekšstatu par plānotās darbības ietekmes apmēru.
Ņemot vērā, ka līdzīgu VES projektu IVN dokumentācijā kravu automašīnu reisu skaits ir būtiski lielāks, IVN “Aloja” izvēlētais ietekmes raksturojums ir uzskatāms par nepietiekamu un pretrunīgu piesardzības principam, kas noteikts gan nacionālajos, gan ES vides tiesību aktos.
3. Vietējo un pašvaldības autoceļu ietekmes izvērtējums ir nepilnīgs un formāls
IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa
izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas.
Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam.
4. Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka
ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Šāda nenoteiktība neatbilst principam “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no vides tiesību pamatprincipiem.
Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
IEBILSTU!!!
30.12.2025. 15:19
Gunta Bizika
DEMONTĀŽA UN REKULTIVĀCIJA
1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN
procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtiskuietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
6. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering, rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ES vides tiesībām.
IEBILSTU
1. Demontāžas un rekultivācijas risinājumu nenoteiktība neatbilst IVN
procesa mērķim
IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES parka “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kurš no tiem tiks īstenots. Šāda nenoteiktība attiecībā uz projekta noslēguma fāzi ir pretrunā ietekmes uz vidi novērtējuma būtībai, kas paredz izvērtēt visu plānotās darbības dzīves ciklu.
Akceptējot paredzēto darbību bez skaidri definēta un izvērtēta beigu scenārija, faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim un piesardzības principam.
2. Repowering iespējas neizvērtēšana nozīmē jaunas darbības faktisku
iepriekšēju akceptēšanu
IVN ziņojumā repowering ir minēts kā reāls un praksē bieži izmantots risinājums, taču tā potenciālās vides ietekmes netiek analizētas projekta mērogā. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām, jauniem pamatiem, ceļu pārbūvi u. c.), kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būtu vērtējama kā jauna paredzētā darbība.
Šādas iespējas faktiska atstāšana “atvērtā režīmā” rada situāciju, kurā jau šobrīd tiek akceptēta nākotnes darbība bez atbilstoša IVN, kas ir pretrunā gan IVN likuma prasībām, gan sabiedrības tiesībām uz savlaicīgu un pilnvērtīgu līdzdalību.
3. Pēcekspluatācijas rekultivācijas pasākumi nav izstrādāti projekta mērogā
IVN ziņojumā salīdzinoši detalizēti aprakstīti rekultivācijas pasākumi būvniecības posmam, taču pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi.
Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju novērtējuma pilnīgumu, jo pēc ekspluatācijas beigu posms ir neatņemama plānotās darbības sastāvdaļa ar potenciāli būtiskuietekmi uz vidi, ainavu un zemes izmantošanu.
4. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta
IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas.
Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēcekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša.
Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
5. Finanšu nodrošinājuma instrumenta neesamība neatbilst principam
“piesārņotājs maksā”
IVN ziņojumā nav identificēts tiesiski un finansiāli pārbaudāms finanšu nodrošinājuma instruments (piemēram, depozīts, bankas garantija vai īpašs fonds), kas nodrošinātu VES parka demontāžu un pilnu teritorijas rekultivāciju neatkarīgi no nākotnes operatora komercdarbības riskiem.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana rada nepamatotu risku, ka demontāžas un rekultivācijas izmaksas nākotnē var tikt segtas no publiskajiem līdzekļiem, kas ir pretrunā vides tiesību pamatprincipam “piesārņotājs maksā” un neatbilst sabiedrības interešu aizsardzībai.
6. EVA pozitīvs atzinums nevar aizstāt Ministru kabineta pienākumu izvērtēt
IVN nepilnībasŅemot vērā iepriekš minētās būtiskās nepilnības attiecībā uz demontāžu, repowering, rekultivāciju un finanšu nodrošinājumu, Ministru kabinets nevar pamatoti akceptēt paredzēto darbību, balstoties tikai uz EVA pozitīvu atzinumu. Atzinums nevar aizstāt normatīvajos aktos noteikto pienākumu pieņemt lēmumu, balstoties uz pilnīgu, skaidru un pārbaudāmu IVN.
Lēmuma pieņemšana šādos apstākļos būtu pretrunā IVN procesa garam un radītu būtisku tiesisku risku, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un ES vides tiesībām.
IEBILSTU
30.12.2025. 15:20
Gunta Bizika
DROŠĪBAS RISKI
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta
IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors. Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
IEBILSTU!!!
1. Drošības riska novērtējums balstās uz nesaistošiem pieņēmumiem,
nevis normatīvi nodrošinātu režīmu
IVN ziņojumā tieši atzīts, ka Latvijā nav noteikta kārtība un kritēriji vēja elektrostaciju avāriju riska novērtēšanai, un drošības sadaļa balstīta uz ārvalstu rekomendācijām un vienkāršotiem modeļiem. Šāda pieeja pati par sevi nenodrošina normatīvajos aktos prasīto juridisko noteiktību, jo risku mazināšana tiek pamatota ar teorētiskiem pieņēmumiem, nevis ar saistošu uzraudzības un rīcības sistēmu.
Akceptējot paredzēto darbību šādos apstākļos, Ministru kabinets faktiski pieņem lēmumu par darbību, kuras drošības riski nav nostiprināti tiesiski izpildāmā režīmā, kas ir pretrunā IVN procesa mērķim un piesardzības principam.
2. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti
IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšana līdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies. Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
Šāda loģika neatbilst IVN procesa garam, jo paredzētās darbības akceptēšana tiek balstīta uz nākotnes solījumiem, nevis uz pārbaudāmiem un tiesiski nostiprinātiem drošības pasākumiem, īpaši situācijā, kur publiskā infrastruktūra atrodas ievērojami tuvāk par 305 m.
3. Satiksmes dalībnieku drošība publiskajos ceļos nav pilnvērtīgi izvērtēta
IVN ziņojumā identificēts, ka vairāki valsts un pašvaldības autoceļi atrodas 123–171 m, 129 m un 146 m attālumā no plānotajām VES, tātad zonā, kur pats IVN atzīst potenciālu ledus gabalu krišanas risku līdz pat vairāk nekā 300 m. Šādos apstākļos satiksmes drošība nav teorētisks, bet reāls un pastāvīgs riska faktors. Tomēr IVN neparedz saistošu ekspluatācijas režīmu ceļiem šajās zonās (piemēram, obligātu brīdināšanu, satiksmes ierobežošanu vai koordinētu rīcību ar ceļu uzturētājiem), kas nozīmē, ka paredzētās darbības akceptēšana neatbilst valsts pienākumam nodrošināt sabiedrības drošību.
4. Tehnisko drošības sistēmu uzticamība tiek pieņemta, nevis pārbaudāmi nodrošināta
IVN atsaucas uz ārvalstu vadlīnijām, pieņemot, ka automātiskās drošības sistēmas būtiski samazina risku un ka to atteices varbūtība ir ļoti zema, vienlaikus atzīstot, ka riska nepalielināšanai nepieciešama regulāra uzraudzība, apkope un remonts. Tomēr IVN neparedz konkrētu mehānismu, kā šī uzraudzība tiks nodrošināta un pārbaudīta praksē.
Šādos apstākļos riska samazinājums tiek pamatots ar teorētisku uzticamības pieņēmumu, nevis ar normatīvi nostiprinātu kontroles sistēmu, kas neatbilst piesardzības principam un IVN procesa prasībai balstīt lēmumus uz reāli pārvaldāmiem riskiem.
5. Publiskās ārtelpas un cilvēku reālās klātbūtnes riski ir nepietiekami aptverti
IVN drošības sadaļa galvenokārt fokusējas uz attālumiem līdz noteiktām infrastruktūrām, taču pati atzīst, ka apledojums Alojas reģionā var veidoties 10–20 dienas gadā un ka ledus gabali nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā var tikt izmesti lielos attālumos. Tajā pašā laikā netiek pilnvērtīgi izvērtēta cilvēku klātbūtne ārpus apbūves – lauku darbos, mežos, uz mazākiem ceļiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo faktiskais risks sabiedrībai tiek sašaurināts līdz formāliem attālumiem, nevis vērtēts reālajā telpiskajā un sociālajā kontekstā.
6. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs
IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā, tomēr neparedz skaidru un saistošu shēmu, kas noteiktu, kurš subjekts uzrauga drošības režīma ievērošanu, kādā kārtībā tas tiek darīts un kādas sekas iestājas pārkāpumu gadījumā.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana Ministru kabinetā nozīmētu pieņemt lēmumu par paaugstināta riska objektu, kura drošības kontrole nav juridiski nostiprināta, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
IEBILSTU!!!
30.12.2025. 15:20
Gunta Bizika
INFRASKAŅA
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā.
Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
IEBILSTU!!!
1. Infraskaņas risks IVN ir identificēts, bet faktiski netiek pārvaldīts IVN ziņojumā ir atzīts, ka vēja elektrostacijas rada arī infraskaņu (<20 Hz), tomēr risku novērtējums un robežvērtību ievērošana faktiski balstās tikai uz A-izsvarota vides trokšņa un zemas frekvences trokšņa (10–160 Hz) aprēķiniem. Līdz ar to infraskaņa šaurā nozīmē tiek atstāta ārpus tiešas regulatīvas kontroles, pieņemot, ka tās ietekme automātiski tiek “nosegta” ar citiem rādītājiem.
Šāda pieeja neatbilst IVN procesa būtībai, jo identificēts ietekmes veids netiek patstāvīgi izvērtēts un pārvaldīts, bet faktiski reducēts līdz netiešam pieņēmumam par pietiekamību, kas rada tiesisku un zinātnisku nenoteiktību.
2. IVN balstās uz ārvalstu pieņēmumiem par ēku skaņas izolāciju bez pielāgošanas vietējiem apstākļiem IVN trokšņa novērtējums balstās uz Dānijas normatīvajos aktos izmantoto pieņēmumu par “tipiskas dzīvojamās ēkas” skaņas izolāciju, vienlaikus neizvērtējot, cik lielā mērā šāds pieņēmums ir attiecināms uz Limbažu novada lauku teritorijās esošajām ēkām. Praktiska korekcija ir paredzēta tikai gadījumā, ja rodas šaubas un notiek atsevišķa vienošanās ar īpašnieku.
Šāda pieeja neatbilst piesardzības principam, jo IVN neparedz preventīvu pielāgošanos reālajiem vietējiem apstākļiem, bet faktiski pārliek risku uz iedzīvotājiem, kuriem potenciālās neatbilstības būtu jārisina pēc ekspluatācijas uzsākšanas.
3. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20 dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
4. Riska pārvaldība pārsvarā balstīta uz “pēc fakta” mehānismu, nevis prevenciju
Gan IVN, gan to papildinošie nosacījumi lielā mērā paredz rīcību pēc ekspluatācijas uzsākšanas – trokšņa mērījumus, režīmu korekcijas un pasākumus pārsniegumu gadījumā.
Šāda pieeja nozīmē, ka faktiskā ietekme uz iedzīvotājiem vispirms var materializēties un tikai pēc tam tikt risināta. Tas ir pretrunā IVN procesa garam, kas paredz preventīvu ietekmju novēršanu pirms darbības uzsākšanas, nevis reaģēšanu uz jau radušos diskomfortu vai veselības risku.
5. Skaņas izolācijas jautājums tiek nepamatoti pārlikts uz ēku īpašniekiem IVN paredz iespēju uzlabot skaņas izolāciju atsevišķās ēkās, ja rodas šaubas par atbilstību, tomēr šis mehānisms nav nostiprināts kā obligāts, pilnībā attīstītāja finansēts un rezultātu garantējošs risinājums. Pastāv risks, ka atbilstība tiks panākta ar pasākumiem, kas faktiski uzliek pienākumus iedzīvotājiem.
Šāda pieeja neatbilst principam, ka paredzētās darbības radītie riski jānovērš ar paša projekta tehniskajiem un ekspluatācijas risinājumiem, nevis ar dzīves vides pielāgošanu iedzīvotāju pusē.
6. Infraskaņas monitorings nav nodrošināts tādā apjomā, lai mazinātu sabiedrības bažas un tiesisko nenoteiktību IVN drošības loģika balstās uz A-izsvarotu vides trokšņa kontroli un zemo frekvenču aprēķiniem, tomēr pēcekpluatācijas uzraudzībā netiek skaidri nostiprināta prasība analizēt frekvenču saturu zem 20 Hz tādā apjomā, lai monitorings būtu uztverams kā faktiska infraskaņas kontrole.
Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana nenodrošina sabiedrībai pietiekamu skaidrību un uzticēšanos, ka identificētais ietekmes veids tiek uzraudzīts ne tikai formāli, bet arī pēc būtības, kas neatbilst labas pārvaldības un IVN procesa principiem.
IEBILSTU!!!
30.12.2025. 15:21
Gunta Bizika
ALTERNATĪVAS
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām
IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL43–AL__49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL43–AL__49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
IEBILSTU!!!
1. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām
IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir sašaurināta līdz tehnoloģisko risinājumu (VES modeļu) salīdzinājumam, vienlaikus faktiski atsakoties vērtēt izvietojuma alternatīvas un darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Šāda pieeja neatbilst IVN procesa mērķim – salīdzināt dažādus risinājumus, lai izvēlētos videi un sabiedrībai mazāk kaitīgo.
Akceptējot paredzēto darbību bez izvietojuma alternatīvu salīdzinājuma, lēmums tiek balstīts uz ierosinātāja sākotnējo biznesa mērķi (maksimālā jauda), nevis uz objektīvu ietekmju salīdzinājumu, kas ir pretrunā IVN procesa garam un labas pārvaldības principam.
2. Izvietojuma alternatīvu neizvērtēšana apiet būtisku ietekmju novēršanas mehānismu IVN izmantotā pieeja, kurā novietojuma alternatīvas netiek analizētas, jo ierosinātājs tās “nav noteicis”, nav pieļaujama. Tieši izvietojuma izvēle ir viens no galvenajiem instrumentiem būtisku ietekmju (troksnis, mirgošana, ainava, bioloģiskā daudzveidība) novēršanai vai samazināšanai, un tās neanalizēšana faktiski liedz IVN sasniegt tā preventīvo mērķi.
Šādā situācijā paredzētās darbības akceptēšana nozīmētu, ka alternatīvu izvērtējuma pienākums tiek aizstāts ar formālu konstatējumu, ka alternatīvu nav, kas neatbilst ne normatīvo aktu jēgai, ne sabiedrības tiesībām uz informētu līdzdalību.
3. Dienvidu turbīnu grupas AL43–AL__49 iekļaušana vienā projektā sagroza IVN un lēmuma pieņemšanas loģiku
Uzskatu, ka attālinātā turbīnu grupa AL43–AL__49 telpiski un funkcionāli neveido vienotu veselumu ar centrālo VES parka izvietojumu, bet gan pēc būtības ir atsevišķa izvietojuma vienība. Šīs grupas iekļaušana vienā “Aloja” projektā rada risku mākslīgi paplašināt vēja parka robežas, sagrozīt attālumu piemērošanas loģiku un nepamatoti virzīt lēmumu Ministru kabineta kompetencē atvieglotās kārtības ietvarā.
Akceptējot projektu šādā konfigurācijā bez skaidra, īstenojama izvietojuma un alternatīvu salīdzinājuma (tostarp bez “nulles alternatīvas”), tiek radīts būtisks tiesiskais risks, ka IVN alternatīvu sadaļa nav pietiekama, lai pamatotu atbildīgu un normatīvi atbilstošu lēmumu par plānotās darbības pieļaujamību.
IEBILSTU!!!
30.12.2025. 15:21
Gunta Bizika
Manas ģimenes mājas "Ezīši" ir iekļautas IVN ziņojumā https://environment.lv/lv/aktualitates/sabiedriskas-apspriesanas/pazinojums-par-ietekmes-uz-vidi-novertejuma-zinojuma-sabiedrisko-apspriesanu-veja-elektrostaciju-parka-aloja-un-saistitas-infrastrukturas-buvnieciba.html šādos pielikumos (vispār mūs par to neinformējot, nekādas informācijas, nejauši uzzinājām no kaimiņiem 19.12.2025., ne Braslavas pagasts, ne Limbažu novads, ne "Utilitas Wind", ne valsts vides dienests - neviens neuzskata par vajadzīgu informēt iedzīvotājus, kuri ikdienā būs pakļauti šim visam mazāk nekā 2km attālumā!!!):
2. pielikums. Attālumi līdz dzīvojamām vai publiskām ēkām
3. pielikums. Vides trokšņa aprēķinu rezultāti
4. pielikums. Zemas frekvences trokšņa aprēķinu rezultāti
5. pielikums. Mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinu rezultāti
9. pielikums. Ziņas par esošo piesārņojuma līmeni izpētes teritorijas apkārtnē (LVĢMC 24.07.2024. vēstule Nr. 4-6/1080) --> šeit ir "PAZUDIS" pielikumā minētais Excel fails par gaisu piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu!
IVN ziņojumā trūkst Bralsavas pagastā esošo lāču, kas kā reiz ir redzēti (mednieki var parādīt lāču migas, pēdas un arī iedzīvotāju video) plānotā VES "Aloja" Braslavas pagasta apbūves teritorijā (kur starp 2 ciematiem un dzīvojamām ēkām ir paredzēti 7 vēja ģeneratoru turbīnas). Lūdzu neignorēt lāču populāciju (redzams atzinums par sikspārņiem, putniem, bet par citiem dzīvoniekiem atkal ir izpalicis).
Mūsu mājas tagad atradīsies mazāk nekā 2km attālumā (precīzāk 1807,6 metrus no šīs turbīnas AL_45) no 276m augstas un ar maksimālo iespējamo jaudu vēja ģeneratoru turbīnas, mēs būsim pakļauti 31 decibelu lielam troksnim (mērīts 2m no mājas fasādes - mums pirmā dzirdēšana par šādiem mērījumiem mūsu teritorijā!), mirgošanas efektam un zemas frekvences trokšņiem 12, gaisa piesārņojumam un NEVIENS mūs pat nav par to papūlējies informēt!!! Kādā valstī mēs dzīvojam, uzskatu, ka ir pārkāptas manas un manas ģimenes cilvēktiesības!!!
IEBILSTU pret VES "Aloja" izbūvi Braslavas pagastā starp diviem apdzīvotiem ciematiem: Vilzēniem un Urgu.
IEBILSTU pret jebkādiem urbānās komercdarbības radītiem trokšņiem savā teritorijā un mājās, IEBILSTU pret zemas frekvences trokšņiem, pret mirgošanas efektu, pret gaisa piesārņojumu, u.c. manu un manas ģimenes dzīvi ietekmējošām problēmām, ko radīs šis VES "Aloja" Braslavas pagastā starp apdzīvotiem ciemiem un dzīvojamām ēkām.
2. pielikums. Attālumi līdz dzīvojamām vai publiskām ēkām
3. pielikums. Vides trokšņa aprēķinu rezultāti
4. pielikums. Zemas frekvences trokšņa aprēķinu rezultāti
5. pielikums. Mirgošanas efekta ietekmes laika aprēķinu rezultāti
9. pielikums. Ziņas par esošo piesārņojuma līmeni izpētes teritorijas apkārtnē (LVĢMC 24.07.2024. vēstule Nr. 4-6/1080) --> šeit ir "PAZUDIS" pielikumā minētais Excel fails par gaisu piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu!
IVN ziņojumā trūkst Bralsavas pagastā esošo lāču, kas kā reiz ir redzēti (mednieki var parādīt lāču migas, pēdas un arī iedzīvotāju video) plānotā VES "Aloja" Braslavas pagasta apbūves teritorijā (kur starp 2 ciematiem un dzīvojamām ēkām ir paredzēti 7 vēja ģeneratoru turbīnas). Lūdzu neignorēt lāču populāciju (redzams atzinums par sikspārņiem, putniem, bet par citiem dzīvoniekiem atkal ir izpalicis).
Mūsu mājas tagad atradīsies mazāk nekā 2km attālumā (precīzāk 1807,6 metrus no šīs turbīnas AL_45) no 276m augstas un ar maksimālo iespējamo jaudu vēja ģeneratoru turbīnas, mēs būsim pakļauti 31 decibelu lielam troksnim (mērīts 2m no mājas fasādes - mums pirmā dzirdēšana par šādiem mērījumiem mūsu teritorijā!), mirgošanas efektam un zemas frekvences trokšņiem 12, gaisa piesārņojumam un NEVIENS mūs pat nav par to papūlējies informēt!!! Kādā valstī mēs dzīvojam, uzskatu, ka ir pārkāptas manas un manas ģimenes cilvēktiesības!!!
IEBILSTU pret VES "Aloja" izbūvi Braslavas pagastā starp diviem apdzīvotiem ciematiem: Vilzēniem un Urgu.
IEBILSTU pret jebkādiem urbānās komercdarbības radītiem trokšņiem savā teritorijā un mājās, IEBILSTU pret zemas frekvences trokšņiem, pret mirgošanas efektu, pret gaisa piesārņojumu, u.c. manu un manas ģimenes dzīvi ietekmējošām problēmām, ko radīs šis VES "Aloja" Braslavas pagastā starp apdzīvotiem ciemiem un dzīvojamām ēkām.
30.12.2025. 15:48
Gunta Bizika
6. pielikums. Sugu un biotopu eksperta atzinums - trūkst dižkoku, lielu koku un potenciālo dižkoku novērtējums VES "Aloja" Braslavas pagasta ietekmētajās teritorijās, piemēram, teritorijā ar kadastra numuru 66440030001001 (kadastra apzīmējums 66440030104)
Tur ir daudz lielu koku (iespējams dižkoki vai potenciālie dižkoki) - bērzs, kļava, ozoli, osis.
IEBILSTU!
Tur ir daudz lielu koku (iespējams dižkoki vai potenciālie dižkoki) - bērzs, kļava, ozoli, osis.
IEBILSTU!
30.12.2025. 15:57
Fiziska persona
Iebilstu. IVN ziņojumā nav sniegts pilnvērtīgs esošā autoceļu tīkla nestspējas un tehniskā stāvokļa izvērtējums saistībā ar plānoto smagsvara transporta slodzi. Norāde, ka ceļu piemērotība tiks vērtēta būvprojekta stadijā, neatbilst IVN likumā noteiktajai prasībai novērtēt paredzamās ietekmes pirms atļaujas izsniegšanas. Šāda pieeja rada būtisku risku, ka ceļu degradācija, satiksmes drošības pasliktināšanās un ilgtermiņa ietekmes uz vietējo infrastruktūru netiks pienācīgi novērtētas un novērstas, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principam. Nav nodrošināta normatīvi prasīta atbildības un izmaksu seguma skaidrība. IVN ziņojumā nav paredzēts juridiski saistošs un pārbaudāms mehānisms, kas garantētu, ka ceļu pārbūves, uzturēšanas un bojājumu novēršanas izmaksas pilnā apmērā sedz plānotās darbības ierosinātājs. Atļaujas izsniegšana, balstoties uz IVN ziņojumu bez skaidri definētas finansiālās atbildības, rada nepamatotu risku, ka plānotās darbības negatīvās sekas tiks segtas no valsts vai pašvaldību budžetiem, kas nav savienojams ar sabiedrības interešu aizsardzību.
30.12.2025. 16:05
Gunta Bizika
Priekšlikums - nebūvēt VES tuvāk par 10km no jebkuras dzīvojamās ēkas.
Latvijas Republikā ir pilns ar degradētām teritorijām, kuras var izmantot vēja ģeneratoru parku izbūvei - lietojiet tās.
IEBILSTU pret VES "Aloja" izbūvi Braslavas pagastā.
Latvijas Republikā ir pilns ar degradētām teritorijām, kuras var izmantot vēja ģeneratoru parku izbūvei - lietojiet tās.
IEBILSTU pret VES "Aloja" izbūvi Braslavas pagastā.
30.12.2025. 16:06
Fiziska persona
Iebilstu. Alternatīvu izvērtējums IVN nav veikts atbilstoši normatīvajām prasībām. IVN ziņojumā nav nodrošināts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Nav izvērtēts arī darbības neīstenošanas (“nulles”) variants.
30.12.2025. 16:22
Fiziska persona
Iebilstu VES būvniecībai. Drošības uzraudzības un atbildības sadalījums nav tiesiski skaidrs. IVN pats norāda uz nacionāla regulējuma trūkumu VES avāriju riska novērtēšanā.
30.12.2025. 16:40
Fiziska persona
Iebilstu. IVN ziņojumā norādīts, ka pēc VES “Aloja” ekspluatācijas perioda beigām (25–30 gadi) iespējami būtiski atšķirīgi rīcības scenāriji – pilnīga demontāža vai pārbūve (repowering), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd to nav iespējams prognozēt. Repowering pēc būtības nozīmē jaunu VES izbūvi (ar iespējami lielākām turbīnām). Faktiski tiek pieņemts politisks lēmums par darbību, kuras pilna ietekme uz vidi nav identificēta, kas neatbilst IVN likuma mērķim.
30.12.2025. 17:02
Fiziska persona
Iebilstu. Drošības attālumu samazināšana tiek pamatota ar nosacījumiem, kas nav juridiski nodrošināti. IVN pats skaidri norāda, ka 305 m ir rekomendējamais drošības attālums līdz publiskajiem autoceļiem gadījumos, ja netiek ieviesti tehniskie risinājumi, savukārt attālumu samazināšanalīdz 87,5 m tiek pieļauta tikai ar pieņēmumu, ka šie risinājumi tiks ieviesti un efektīvi darbosies.Tomēr IVN nenosaka šos risinājumus kā obligātus, juridiski saistošus priekšnosacījumus.
30.12.2025. 17:24
Dāvis Rūdolfs Zaķis
Iepazīstoties ar vēja elektrostaciju parka “ALOJA” paredzētās darbības virzību Ministru kabinetā (rīkojuma projekts nr. TAP Nr. 25-TA-2894), ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, sabiedriskās apspriešanas materiāliem.
Aicinu Ministru kabinetu apturēt VES “ALOJA” akceptāciju un apturēt tālāku projekta virzību.
Šis aicinājums “noraidīt” balstīts sekojošos aspektos:
Projekta ietvaros netiek pilnvērtīgi veikts vides novērtējums un tā pamatojums. Pirmkārt ietekme uz brūno lāču (Ursus arctos) populāciju, kas mīt vēja parka teritorijā vispār nav apskatīta, šī suga ir aizsargājama Eiropas teritorijā, attiecīgi, Eiropas Padomes Biotopu direktīvas (92/43/EEC) suga. Līdzīgi nekādi nav veikta ietekme uz ūdru (Lutra lutra) populāciju, kas mīt Īģes upē novērtējums. Citējot Dabas Aizsardzības pārvaldi “Latvijā ūdrs ir īpaši aizsargājama suga, kas sastopama samērā bieži, taču Eiropas mērogā tā ir apdraudēta, tāpēc nepieciešams regulārs monitorings.” Nekādi netiek ņemts vai apsvērts riska factors lidojošiem ledusgabaliem ziemas-pavasara period, lai arī ir zināms, ka ir nepieciešama vismaz 300m aizsargzona no autoceļiem. Apledošanas risku pastiprina tuvais novietojums upei, kur fiziski gaisa mitruma koncentracija vienmē būs augstāka. Apledojuma trauma risks dzīvniekiem būtu jāizvērtē arī citiem zīdītājiem, ne tikai aizsargājamajiem, kas uz doto brīdi nav veikts vispār.
Sikspārņu eksperta novērtējumā minētas procesuālas kļūdas – nav veikts pilns novērtējums, ir paņemta blakus teritorija un pielīdzināta teritorijai kur atrodas plānotais vēja parks. Šis ir aplami un nepamatoti un ir pretstatā siskpārņu aizsardzības mērķiem – jo netiek līdz galam ņemts vērā upes kā primārā barības avota ietekme (insketu koncentrācija ap ūdenstilpnēm un mitrājiem).
IVN ziņojums identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi sasniedz vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā pārsniedz 20 dB(A) robežvērtību, kas objektīvi liecina par minimālu nenoteiktības rezervi un paaugstinātu neatbilstības risku jebkuras faktiskās novirzes gadījumā. Risku pārvaldība IVN un tai pievienotajos nosacījumos pārsvarā balstīta uz post-factum mehānismiem - trokšņa mērījumiem un režīmu korekcijām pēc ekspluatācijas uzsākšanas - kas nozīmē, ka faktiskā ietekme var vispirms materializēties un tikai pēc tam tikt mazināta. Vēja parka izstrādātāji nevar sasniegt minimālo rekomendēto trokšņa līmeni naktī 45 Db – kas ir balstīts uz Pasaules Veselības Organizācijas 2009 gada pētījumu “Night noise guidelines for Europe” ISBN: 9789289041737. Trokšņa līmenis naktī virs 45 Db ievērojami palielina sirds un asinsvadu saslimšanas, kas viss ir saistīts ar traucētu miegu.
a. Apskatot šo izstrādātāju projektu un modelētos datus ir redzams ka, nakts laika rezerve ir tik zema, ka robežojas ar vēja turbīnu faktisku apturēšanu.
IVN ziņojumā nav veikts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir nepamatoti sašaurināta līdz VES tehnoloģisko risinājumu salīdzinājumam, faktiski neizvērtējot izvietojuma alternatīvas un paredzētās darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Netiek pilnvērtīgi apsvērtas citas parka novietojuma lokācijas – lokācijas, kas, piemēram, būtu vēlamo 3km attālumā no mazā ērgļa (Clanga pomarina) ligzdošanas vietām (VES tuvumā tās ir sešas), vai lokācijas, kas nepakļautu meža bioloģisko daudzveidību riskam saņemt trulas traumas no lidojošiem apledojuma gabaliem ziemā. Projekts vispār nav apskatījis izvietot vēja parku uz laiksaimniecības zemēm.
Papildus ir uzskatāmi daļēji absurdi apgalvojumi izslēgt turbīnas nakts laikā, kad esošie saules parki strādāt nevarētu. Laiks, kas būtu ekanomiski visizdevīgākais, lai nepārslogotu tīklu faktiski būtu jātur dīkstāvē. Savukārt dienas laikā esošā kW jauda tīklu var padarīt nestabilu, ja vienlaicīgi strādās piemēram Vilzēnu saules parks. Rezultātā būs zaudējumi no valsts budžeta, par turbīnu dīkstāvi.
Aicinu Ministru kabinetu apturēt VES “ALOJA” akceptāciju un apturēt tālāku projekta virzību.
Šis aicinājums “noraidīt” balstīts sekojošos aspektos:
Projekta ietvaros netiek pilnvērtīgi veikts vides novērtējums un tā pamatojums. Pirmkārt ietekme uz brūno lāču (Ursus arctos) populāciju, kas mīt vēja parka teritorijā vispār nav apskatīta, šī suga ir aizsargājama Eiropas teritorijā, attiecīgi, Eiropas Padomes Biotopu direktīvas (92/43/EEC) suga. Līdzīgi nekādi nav veikta ietekme uz ūdru (Lutra lutra) populāciju, kas mīt Īģes upē novērtējums. Citējot Dabas Aizsardzības pārvaldi “Latvijā ūdrs ir īpaši aizsargājama suga, kas sastopama samērā bieži, taču Eiropas mērogā tā ir apdraudēta, tāpēc nepieciešams regulārs monitorings.” Nekādi netiek ņemts vai apsvērts riska factors lidojošiem ledusgabaliem ziemas-pavasara period, lai arī ir zināms, ka ir nepieciešama vismaz 300m aizsargzona no autoceļiem. Apledošanas risku pastiprina tuvais novietojums upei, kur fiziski gaisa mitruma koncentracija vienmē būs augstāka. Apledojuma trauma risks dzīvniekiem būtu jāizvērtē arī citiem zīdītājiem, ne tikai aizsargājamajiem, kas uz doto brīdi nav veikts vispār.
Sikspārņu eksperta novērtējumā minētas procesuālas kļūdas – nav veikts pilns novērtējums, ir paņemta blakus teritorija un pielīdzināta teritorijai kur atrodas plānotais vēja parks. Šis ir aplami un nepamatoti un ir pretstatā siskpārņu aizsardzības mērķiem – jo netiek līdz galam ņemts vērā upes kā primārā barības avota ietekme (insketu koncentrācija ap ūdenstilpnēm un mitrājiem).
IVN ziņojums identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi sasniedz vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā pārsniedz 20 dB(A) robežvērtību, kas objektīvi liecina par minimālu nenoteiktības rezervi un paaugstinātu neatbilstības risku jebkuras faktiskās novirzes gadījumā. Risku pārvaldība IVN un tai pievienotajos nosacījumos pārsvarā balstīta uz post-factum mehānismiem - trokšņa mērījumiem un režīmu korekcijām pēc ekspluatācijas uzsākšanas - kas nozīmē, ka faktiskā ietekme var vispirms materializēties un tikai pēc tam tikt mazināta. Vēja parka izstrādātāji nevar sasniegt minimālo rekomendēto trokšņa līmeni naktī 45 Db – kas ir balstīts uz Pasaules Veselības Organizācijas 2009 gada pētījumu “Night noise guidelines for Europe” ISBN: 9789289041737. Trokšņa līmenis naktī virs 45 Db ievērojami palielina sirds un asinsvadu saslimšanas, kas viss ir saistīts ar traucētu miegu.
a. Apskatot šo izstrādātāju projektu un modelētos datus ir redzams ka, nakts laika rezerve ir tik zema, ka robežojas ar vēja turbīnu faktisku apturēšanu.
IVN ziņojumā nav veikts pilnvērtīgs iespējamo un saprātīgo alternatīvu izvērtējums, kā to prasa likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Alternatīvu analīze ir nepamatoti sašaurināta līdz VES tehnoloģisko risinājumu salīdzinājumam, faktiski neizvērtējot izvietojuma alternatīvas un paredzētās darbības neīstenošanas (“nulles”) variantu. Netiek pilnvērtīgi apsvērtas citas parka novietojuma lokācijas – lokācijas, kas, piemēram, būtu vēlamo 3km attālumā no mazā ērgļa (Clanga pomarina) ligzdošanas vietām (VES tuvumā tās ir sešas), vai lokācijas, kas nepakļautu meža bioloģisko daudzveidību riskam saņemt trulas traumas no lidojošiem apledojuma gabaliem ziemā. Projekts vispār nav apskatījis izvietot vēja parku uz laiksaimniecības zemēm.
Papildus ir uzskatāmi daļēji absurdi apgalvojumi izslēgt turbīnas nakts laikā, kad esošie saules parki strādāt nevarētu. Laiks, kas būtu ekanomiski visizdevīgākais, lai nepārslogotu tīklu faktiski būtu jātur dīkstāvē. Savukārt dienas laikā esošā kW jauda tīklu var padarīt nestabilu, ja vienlaicīgi strādās piemēram Vilzēnu saules parks. Rezultātā būs zaudējumi no valsts budžeta, par turbīnu dīkstāvi.
30.12.2025. 18:12
Fiziska persona
Iebilstu VES būvniecībai. Pēc ekspluatācijas perioda beigām nav izstrādāts projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns. Nav noteikti konkrēti darbu apjomi, termiņi, atbildīgie subjekti un izpildes kontroles mehānismi. Šāda pieeja neatbilst normatīvo aktu prasībām. Materiālu pārstrādes iespēju nenoteiktība nav pienācīgi izvērtēta IVN ziņojumā norādīts, ka 85–95% būvniecībā izmantoto materiālu teorētiski ir atkārtoti izmantojami, vienlaikus atzīstot, ka nākotnes pārstrādes iespējas kopumā nav prognozējamas. Šāda deklaratīva norāde bez konkrēta pamatojuma un infrastruktūras analīzes nerada pietiekamu pamatu secinājumam, ka pēc ekspluatācijas atkritumu apsaimniekošana būs videi droša. Akceptējot paredzēto darbību bez reālistiska izvērtējuma par materiālu pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas iespējām nākotnē, tiek radīts ilgtermiņa vides risks, kas nav savienojams ar ilgtspējīgas attīstības principu.
30.12.2025. 18:37
Fiziska persona
Iebilstu pret vēja parku tā pašreizējā izpildījumā.
Vēja parka izstrādes process ir pierādījis ka pašreizējās IVN process ir grūti piemērojams šāda izmēra infrastruktūras izveidei un vēja parka īstenošana pašreizējā formātā visticamāk nozīmētu jaunas soda sankcijas no Eiropas komisijas par saistību nepildīšanu. Latvijai ir jāattīsta sava energoneatkarība, bet tas ir bezatbildīgi to darīt nesakārtojot likumdošanu un papildus fokusēt vēja parku izstrādi uz meža zemēm tā vietā lai par prioritāti izvirzītu degradētās teritorijas.
Izvēloties nemainīt veidu kā tiek aprēķināts minimālais turbīnu attālums no mājsaimniecībām (Eiropā tas parasti ir proporcionāls turbīnu izmēram) vēja parka izstrādātāji nevar sasniegt minimālo rekomendēto trokšņa līmeni naktī 45 Db – kas ir balstīts uz Pasaules Veselības Organizācijas 2009 gada pētījumu “Night noise guidelines for Europe” ISBN: 9789289041737. Vadlīnijās ir ņemti vērā vairāki liela mēroga pētījumi, kas pierāda ka vidējais trokšņa līmenis naktī virs 45 Db ievērojami palielina sirds un asinsvadu saslimšanas, jo tiek traucēts cilvēku miegs.
Apskatot šo izstrādātāju projektu un modelētos datus ir redzams ka, lai šī vērtība netiktu pārsniegta turbīnām naktī būs jābūt praktiski izslēgtām. Šī faktiski ir vienīgā galvenā vēja parku priekšrocība salīdzinot ar saulesparkiem, un to apturēšana naktī nozīmē ka to izbūvei zūd ekonomiskais pamatojums.
Projektā ir norādīts ka ir izvērtētas alternatīvas, bet tas ir darīts tikai attiecība uz turbīnu modeļiem. Faktiski nav nekāda pamatojumu no ekonomiskā, tautsaimniecības vai vides aspektiem, kāpēc turbīnas nepaciešams būvēt tieši virs mežu platībām nevis degradētām vides teritorijām vai lauksaimniecības zemēm. Vēl jo vairāk ņemot vērā ka šajā apvidū tādu zemes platību netrūkst.
Pašreizējais IVN process neparedz izvērtēt negatīvu ietekmi uz lielajiem zīdītājiem, jo līdz šim nav bijis precedents vēja turbīnu būvniecībai mežos.
IVN izstrādes laikā netika veikts nekāds invertējums par ietekmi uz brūno lāci kas apdzīvo konkrētās platības un kuru klātbūtne ir dokumentēta mednieku portālā mednis.lv. Neatkarīgi no atsevišķu sabiedrisko personu izteikumiem, brūnais lācis ir Eiropas mēroga aizsargājamā suga un vēja parku izstrāde tā apdzīvotajās teritorijās var novest pie jaunām soda sankcijām no Eiropas komisijas.
Ornitologa ziņojumā (IVN procesa ietvaros) tika konstatētas 54 īpaši aizsargājamas putnu sugas. Nav pamata uzsākt vēja parku izstrādi teritorijās kuras mīt ievērojams skaits aizsargājamo sugu, kamēr lauksaimniecības teritorijas vispār netiek apsvērtas, tieši degradētajām teritorijām vai lauksaimniecības zemēm būtu jābūt prioritātei. Liels ieguvums no šādas pieejas būtu ka īre par zemi turbīnu izbūvei ļautu attīstīties kopienas lauksaimniekiem un nodrošināt darbu reģionos.
Mans priekšlikums ir atbildīgajām ministram ar steigu sākt ekonomiskā ieguvuma izvērtēšanu, likumdošanas sakārtošanu un risku izvērtēšanu, lai novērstu sasteigtu un neizdevīgu projektu izstrādi un izbūvi. Vēja parku izbūves prioritātei ir jābūt uz zemes platībām kur tās nodarītu vismazāko negatīvo ietekmi, nevis visos mežos pēc kārtas.
Vēja parka izstrādes process ir pierādījis ka pašreizējās IVN process ir grūti piemērojams šāda izmēra infrastruktūras izveidei un vēja parka īstenošana pašreizējā formātā visticamāk nozīmētu jaunas soda sankcijas no Eiropas komisijas par saistību nepildīšanu. Latvijai ir jāattīsta sava energoneatkarība, bet tas ir bezatbildīgi to darīt nesakārtojot likumdošanu un papildus fokusēt vēja parku izstrādi uz meža zemēm tā vietā lai par prioritāti izvirzītu degradētās teritorijas.
Izvēloties nemainīt veidu kā tiek aprēķināts minimālais turbīnu attālums no mājsaimniecībām (Eiropā tas parasti ir proporcionāls turbīnu izmēram) vēja parka izstrādātāji nevar sasniegt minimālo rekomendēto trokšņa līmeni naktī 45 Db – kas ir balstīts uz Pasaules Veselības Organizācijas 2009 gada pētījumu “Night noise guidelines for Europe” ISBN: 9789289041737. Vadlīnijās ir ņemti vērā vairāki liela mēroga pētījumi, kas pierāda ka vidējais trokšņa līmenis naktī virs 45 Db ievērojami palielina sirds un asinsvadu saslimšanas, jo tiek traucēts cilvēku miegs.
Apskatot šo izstrādātāju projektu un modelētos datus ir redzams ka, lai šī vērtība netiktu pārsniegta turbīnām naktī būs jābūt praktiski izslēgtām. Šī faktiski ir vienīgā galvenā vēja parku priekšrocība salīdzinot ar saulesparkiem, un to apturēšana naktī nozīmē ka to izbūvei zūd ekonomiskais pamatojums.
Projektā ir norādīts ka ir izvērtētas alternatīvas, bet tas ir darīts tikai attiecība uz turbīnu modeļiem. Faktiski nav nekāda pamatojumu no ekonomiskā, tautsaimniecības vai vides aspektiem, kāpēc turbīnas nepaciešams būvēt tieši virs mežu platībām nevis degradētām vides teritorijām vai lauksaimniecības zemēm. Vēl jo vairāk ņemot vērā ka šajā apvidū tādu zemes platību netrūkst.
Pašreizējais IVN process neparedz izvērtēt negatīvu ietekmi uz lielajiem zīdītājiem, jo līdz šim nav bijis precedents vēja turbīnu būvniecībai mežos.
IVN izstrādes laikā netika veikts nekāds invertējums par ietekmi uz brūno lāci kas apdzīvo konkrētās platības un kuru klātbūtne ir dokumentēta mednieku portālā mednis.lv. Neatkarīgi no atsevišķu sabiedrisko personu izteikumiem, brūnais lācis ir Eiropas mēroga aizsargājamā suga un vēja parku izstrāde tā apdzīvotajās teritorijās var novest pie jaunām soda sankcijām no Eiropas komisijas.
Ornitologa ziņojumā (IVN procesa ietvaros) tika konstatētas 54 īpaši aizsargājamas putnu sugas. Nav pamata uzsākt vēja parku izstrādi teritorijās kuras mīt ievērojams skaits aizsargājamo sugu, kamēr lauksaimniecības teritorijas vispār netiek apsvērtas, tieši degradētajām teritorijām vai lauksaimniecības zemēm būtu jābūt prioritātei. Liels ieguvums no šādas pieejas būtu ka īre par zemi turbīnu izbūvei ļautu attīstīties kopienas lauksaimniekiem un nodrošināt darbu reģionos.
Mans priekšlikums ir atbildīgajām ministram ar steigu sākt ekonomiskā ieguvuma izvērtēšanu, likumdošanas sakārtošanu un risku izvērtēšanu, lai novērstu sasteigtu un neizdevīgu projektu izstrādi un izbūvi. Vēja parku izbūves prioritātei ir jābūt uz zemes platībām kur tās nodarītu vismazāko negatīvo ietekmi, nevis visos mežos pēc kārtas.
30.12.2025. 18:39
Ieva Gundare
Tā kā atjaunotā “Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam” vēja enerģijas attīstīšanas Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums pēc būtības ir tikai atruna, ka to vairāku apstākļu dēļ nav iespējams izvērtēt (skat. dokumenta https://www.kem.gov.lv/lv/media/2553/download?attachment 29. un 30. lpp), tad forsētā un haotiskā vēja elektrostaciju attīstīšana Latvijā ir prettiesiska un nav pieļaujama.
30.12.2025. 18:40
Fiziska persona
Iebilstu VES būvniecībai. Aprēķinu rezultāti uz robežvērtību sliekšņa prasa stingrāku, nevis minimālu regulējumu. IVN pats identificē vismaz 11 dzīvojamās ēkas, kurās aprēķinātie trokšņa līmeņi ir ļoti tuvu 20dB(A) robežvērtībai vai atsevišķu turbīnu modeļu gadījumā to pat pārsniedz. Tas objektīvi norāda uz to, ka nenoteiktības rezerve ir minimāla un jebkura novirze var radīt neatbilstību. Šādos apstākļos paredzētās darbības akceptēšana, neieviešot stingrāku preventīvu ietvaru, ir pretrunā IVN procesa mērķim – savlaicīgi novērst būtisku ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti un veselību.
30.12.2025. 18:56
Zaļais pūķis
IVN ziņojums neatbilst normatīvo aktu prasībām par ietekmju savlaicīgu un pilnvērtīgu izvērtējumu IVN ziņojumā būtiska plānotās darbības sastāvdaļa – būvniecības loģistika un kravu transportēšanas maršruti – ir atstāta nenoteikta, norādot, ka tie “tiks precizēti” būvprojekta stadijā. Šāda pieeja ir pretrunā IVN procesa būtībai un mērķim, kas saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējuma likumu paredz savlaicīgu, caurskatāmu un pilnvērtīgu plānotās darbības ietekmju izvērtējumu pirms lēmuma pieņemšanas.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
Akceptējot IVN ziņojumu, kurā būtiskas ietekmes tiek atliktas uz turpmākām projektēšanas stadijām, tiek faktiski apiets IVN process, liedzot sabiedrībai iespēju izvērtēt un ietekmēt lēmumu par konkrētas darbības pieļaujamību.
30.12.2025. 19:23
Atlasīti 268 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25