Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.1082 1. un 2.pielikumā norādīto darbību sarakstus nepieciešams pārskatīt un aktualizēt, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī tādu apsvērumu dēļ kā tehnoloģiju attīstība, jaunu nozaru parādīšanās, rūpniecības pārmaiņas, zinātniskie atklājumi, vides un sabiedrības vajadzību izmaiņas un administratīvā efektivitāte. MK noteikumu Nr.1082 3., 5. un 6. pielikumā daļa no esošās informācijas vairs nav aktuāla, to nepieciešams precizēt, lai mazinātu administratīvo slogu gan Dienestam, gan operatoriem. MK noteikumu 6.pielikumā ir atsauce uz konkrētas formas atļaujas veidlapu, kuras lietošana apgrūtina atļauju izsniegšanas procesu Dienestam.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu grozījumu projekta mērķis ir izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu, aktualizēt A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus, izslēgt atsevišķas darbības no B un C sarakstiem, noteikt pieļaujamos robežsliekšņus, vienkāršot esošajos sarakstos norādītās darbības, kā arī vienkāršot iesniegumos atļaujas saņemšanai norādāmo informāciju (3.pielikums un 5.pielikums) un atļaujā norādāmo informāciju (6.pielikums).
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
29.07.2025. - 12.08.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja iesniegt rakstiskus priekšlikumus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Iveta Kurzemniece (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
29.07.2025. 12:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
Iebilstu pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas prasību vēja elektrostaciju un vēja parku izbūvei.
Ņemot vērā lielo VES kaitīgumu, ierosinu noteikt, ka turpmāk vēja parkiem nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
Ņemot vērā lielo VES kaitīgumu, ierosinu noteikt, ka turpmāk vēja parkiem nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
12.08.2025. 13:18
Fiziska persona
Iebilstu pret piedāvātajiem grozījumiem, jo izslēdzot vairākas darbības no B un C kategoriju sarakstiem un vienkāršojot iesniegumos un atļaujās norādāmo informāciju, pastāv risks mazināt piesārņojošo darbību uzraudzību un vides aizsardzības līmeni. Jaunie robežsliekšņi nav pietiekami zinātniski pamatoti, un sabiedrībai var tikt ierobežotas iespējas saņemt pilnīgu informāciju un iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
12.08.2025. 13:28
Latvijas pilsone
Kategoriski iebilstu un pieprasu:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
12.08.2025. 13:29
Fiziska persona
Iebilstu pret VES neiekļaušanu C kategorijas dabu piesārņojošo objektu sarakstā. Mans priekšlikums: noteikt VES kā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību. Pamatojums - lielo VES būvniecība fundamentāli apdraud Latvijas dabas un valsts vērtību pamatus. Neatgriezeniski tiks degradēta Latvijas daba, ainava, tradicionālā dziīvesveida un kultūrvēsturiskās vērtības. Latvijas lauki tiks pakļauti vēl aptverošākai iznīcībai. Priekšlikums izveidot neatkarīgu, attiecīgu institūciju komisiju, kas izmeklētu VES lobēšanā iesaistīto personu un kompāniju darbību.
12.08.2025. 13:43
Tatjana Jageloviča
NEPIEKRĪTU VES izslēgšanai no piesārņojošo darbību saraksta un prasu saglabāt sabiedrības un pašvaldību tiesības lemt.
12.08.2025. 13:48
Fiziska persona
Iebilstu un pieprasu - veikt referendumu, kurā LV iedzīvotāji piekrīt vai noraida vispār šādu VES būvniecību LV teritorijā, jo to ietkeme skar praktiski visu iedzīvotāju intereses. VES būvniecība nenes nekādu labumu mūsu iedzīvotājiem (elektrībā nebūs lētāka, tiek degradēta vide, samazinās blakus esošo iedzīvotāju īašumu vērtība, nav objektīvu pētījumu par vēja turbīnu ietekmi uz cilvēku un dzīvo dabu, mūsu valstī paliek miljoniem tonnu atkritumu, kad šīs turbīnas vairs nebūs izmantojamas).
12.08.2025. 14:12
Rolands Eizentāls
Iebilstu pret vide degradējošo VES izslēgšanu no vides piesārņojošu objektu c sadaļas. VES projekts ir nepārdomāts,ar ščietamo korupciju,jo sabiedrībai būtiski likumi tiek mainīti,tikai VES celtniecības nollūkiem ar padomju varas metodēm un melīgiem lozungiem.,VISS SABIEDRĪBAI ,bet bez sabiedrības iekļaušanu.zzs ministri klaji melo par vajadzībām un mērķiem,kuri acīmredzami neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm.VES projekti ir ļaunāki par krievu laikā noslīcināto Staburagu!
12.08.2025. 14:19
Sandra Podegrade
Noņemt C kategoriju vēja parkiem,
izskatīt to kā veselībai un dabai degradējušo ietekmi.
Stingri noteikt attālumu no apdzīvotām vietām ne tuvāk par 5km un ierobežot to augstumu...
izskatīt to kā veselībai un dabai degradējušo ietekmi.
Stingri noteikt attālumu no apdzīvotām vietām ne tuvāk par 5km un ierobežot to augstumu...
12.08.2025. 14:22
Sandra Stepiņa - Privātpersona
Vēja elektrostacijām ir vairākas būtiskas ietekmes uz vidi, kas tiek klasificētas kā piesārņojums:
1. Trokšņu piesārņojums: Rotējošās lāpstiņas rada troksni, kas var traucēt tuvumā esošajiem iedzīvotājiem un dzīvniekiem.
2. Vizuālais piesārņojums: Vēja turbīnas ir lielas, un tās var būtiski mainīt ainavu.
3. Ietekme uz bioloģisko daudzveidību: Pastāv risks putniem un sikspārņiem, kas var iet bojā sadursmēs.
4. Elektromagnētiskie traucējumi: Tās var traucēt radio vai televīzijas signālus.
Daudzās valstīs vēja elektrostacijas tiek klasificētas līdzīgi – tām ir nepieciešams vides ietekmes novērtējums un atbilstošas atļaujas, lai mazinātu un kontrolētu minētās ietekmes. Ja statusu mainītu uz "nepiesārņojošām", tas nozīmētu, ka valstij vairs nebūtu pienākuma regulēt un uzraudzīt šos aspektus, kas varētu radīt negatīvas sekas.
Lai mainītu šo statusu, būtu nepieciešams būtisks progress tehnoloģijās, kas pilnībā novērstu visus šos blakusefektus, piemēram, bezskaņas turbīnas vai turbīnas, kas nerada draudus putniem. Pašreizējā situācijā nepieciešams tām saglabāt C kategorijas piesārņojošo iekārtu statusu vai pat paaugstināt to uz B kategoriju, kas ļauj kontrolēt to radīto ietekmi un nodrošināt sabiedrības intereses un labbūtību.
Iebilstu pret paredzētajām izmaiņām, maiot VES piesārņojošās iekārtas kategoriju.
1. Trokšņu piesārņojums: Rotējošās lāpstiņas rada troksni, kas var traucēt tuvumā esošajiem iedzīvotājiem un dzīvniekiem.
2. Vizuālais piesārņojums: Vēja turbīnas ir lielas, un tās var būtiski mainīt ainavu.
3. Ietekme uz bioloģisko daudzveidību: Pastāv risks putniem un sikspārņiem, kas var iet bojā sadursmēs.
4. Elektromagnētiskie traucējumi: Tās var traucēt radio vai televīzijas signālus.
Daudzās valstīs vēja elektrostacijas tiek klasificētas līdzīgi – tām ir nepieciešams vides ietekmes novērtējums un atbilstošas atļaujas, lai mazinātu un kontrolētu minētās ietekmes. Ja statusu mainītu uz "nepiesārņojošām", tas nozīmētu, ka valstij vairs nebūtu pienākuma regulēt un uzraudzīt šos aspektus, kas varētu radīt negatīvas sekas.
Lai mainītu šo statusu, būtu nepieciešams būtisks progress tehnoloģijās, kas pilnībā novērstu visus šos blakusefektus, piemēram, bezskaņas turbīnas vai turbīnas, kas nerada draudus putniem. Pašreizējā situācijā nepieciešams tām saglabāt C kategorijas piesārņojošo iekārtu statusu vai pat paaugstināt to uz B kategoriju, kas ļauj kontrolēt to radīto ietekmi un nodrošināt sabiedrības intereses un labbūtību.
Iebilstu pret paredzētajām izmaiņām, maiot VES piesārņojošās iekārtas kategoriju.
12.08.2025. 14:38
Beata Āboliņa - Mēs Ēdolei
Likuma Par piesārņojumu (pieņemts 15.03.2001.) 1.panta 6) un 7) punkti nosaka, kas ir piesārņojoša darbība un kas ir piesārņojums:
6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu;
Šobrīd saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem VES darbība tiek klasificēta kā C kategorijas piesārņojoša darbība.
Saskaņā ar likuma Par piesārņojumu 1.panta 6) un 7) punktiem VES darbība ir vērtējama kā piesārņojoša darbība (ķīmiskās vielas, vibrācijas, trokšņi, mirguļošan u.c.). Biedrība “Mēs Ēdolei”, tiekoties ar KEM pārstāvi valsts sekretāri Līgu Kurevsku (tādas tikšanās šogad bija divas un tajās piedalījās arī citu biedrību un reģionu pārstāvji), vairākārt uzsvērām, ka, lai nodrošinātu stingrāku VES uzraudzību un kontroli no valsts institūciju puses arī pēc VES nodošanas ekspluatācijā, ir jāmaina VESiem piešķirtā C kategorijas piesārņojošā darbība uz A vai B kategoriju.
Šobrīd tiek virzīti grozījumi (atbildīgā ministrija KEM, atbildīgā amatpersona Līga Kurevska) 25-TA-1776: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija).
Šajos grozījumos paredzētas vairākas izmaiņas spēkā esošajos MK noteikumos Nr.1082, tostarp
3) svītrotas C kategorijas darbības:
(1) vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki – nav piesārņojoša darbība;
Konstatējums un apgalvojums, ka VES darbība nav piesārņojoša darbība, ir nepatiess un nepieļaujams Svītrojot C kategorijas darbības un nosakot, ka VES nav piesārņojoša darbība, tiek iegūta pretruna ar likumu Par piesārņojumu un pašu faktu, ka VES savā darbībā rada piesārņojumu un ietekmē vidi., ko apliecina arī EVAs atzinumos izvirzītie nosacījumi VES ekspluatācijai.
Tā kā VES darbībai ir ietekme uz vidi un cilvēku, un šo ietekmi rada tieši VES radītais piesārņojums, ierosinām izstrādat individuālus/speciālus noteikumus VES darbības uzsākšanai, uzraudzībai un darbības apturēšanai.
Uzskatām, ka līdz brīdim, kamēr nav šādu noteikumu, nepieciešams apturēt jebkādus procesus, kas saistīti ar VES darbības uzsākšanu. VES darbību drīkst uzsākt tikai pie nosacījuma, ka ir saņemta individuālajos/speciālajos noteikumos VES ekspluatācijai paredzētā atļauja.
Pieprasām atbildi pēc būtības par individuālu/speciālu noteikumu izstrādi VES darbības uzsākānai, ekspluatācijai un darbības pārtraukšanai!
P.S.Vēstule arī nosūtīta elektroniski valsts iestādēm un institūcijām.
6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu;
Šobrīd saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem VES darbība tiek klasificēta kā C kategorijas piesārņojoša darbība.
Saskaņā ar likuma Par piesārņojumu 1.panta 6) un 7) punktiem VES darbība ir vērtējama kā piesārņojoša darbība (ķīmiskās vielas, vibrācijas, trokšņi, mirguļošan u.c.). Biedrība “Mēs Ēdolei”, tiekoties ar KEM pārstāvi valsts sekretāri Līgu Kurevsku (tādas tikšanās šogad bija divas un tajās piedalījās arī citu biedrību un reģionu pārstāvji), vairākārt uzsvērām, ka, lai nodrošinātu stingrāku VES uzraudzību un kontroli no valsts institūciju puses arī pēc VES nodošanas ekspluatācijā, ir jāmaina VESiem piešķirtā C kategorijas piesārņojošā darbība uz A vai B kategoriju.
Šobrīd tiek virzīti grozījumi (atbildīgā ministrija KEM, atbildīgā amatpersona Līga Kurevska) 25-TA-1776: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija).
Šajos grozījumos paredzētas vairākas izmaiņas spēkā esošajos MK noteikumos Nr.1082, tostarp
3) svītrotas C kategorijas darbības:
(1) vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki – nav piesārņojoša darbība;
Konstatējums un apgalvojums, ka VES darbība nav piesārņojoša darbība, ir nepatiess un nepieļaujams Svītrojot C kategorijas darbības un nosakot, ka VES nav piesārņojoša darbība, tiek iegūta pretruna ar likumu Par piesārņojumu un pašu faktu, ka VES savā darbībā rada piesārņojumu un ietekmē vidi., ko apliecina arī EVAs atzinumos izvirzītie nosacījumi VES ekspluatācijai.
Tā kā VES darbībai ir ietekme uz vidi un cilvēku, un šo ietekmi rada tieši VES radītais piesārņojums, ierosinām izstrādat individuālus/speciālus noteikumus VES darbības uzsākšanai, uzraudzībai un darbības apturēšanai.
Uzskatām, ka līdz brīdim, kamēr nav šādu noteikumu, nepieciešams apturēt jebkādus procesus, kas saistīti ar VES darbības uzsākšanu. VES darbību drīkst uzsākt tikai pie nosacījuma, ka ir saņemta individuālajos/speciālajos noteikumos VES ekspluatācijai paredzētā atļauja.
Pieprasām atbildi pēc būtības par individuālu/speciālu noteikumu izstrādi VES darbības uzsākānai, ekspluatācijai un darbības pārtraukšanai!
P.S.Vēstule arī nosūtīta elektroniski valsts iestādēm un institūcijām.
12.08.2025. 14:47
Ilze Dzerkale
Iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide; troksnis un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
12.08.2025. 14:50
SIA "LAIMDOTA"
1. Par “C kategorijas piesārņojuma” statusa svītrošanas sekām Svītrojot vēja elektrostaciju (VES) darbību no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta,[1] Latvijas valsts de facto:
atsakās no pienākuma veikt regulāru uzraudzību pēc VES nodošanas ekspluatācijā;
izslēdz VES no piesārņojošo darbību atļauju režīma, tādējādi izslēdzot valsts institucionālu kompetenci kontrolēt būtiskus faktorus, tostarp trokšņa, vibrācijas, mirgošanas efektu un ķīmisko vielu emisiju radīto ietekmi;
pārtrauc pienākumu apkopot un analizēt datus par minētajām ietekmēm, kā arī informēt sabiedrību un noteikt preventīvus pasākumus.
Šāda rīcība ir nesavienojama ar Satversmes 115. pantā[2] noteiktajām valsts saistībām nodrošināt tiesības uz labvēlīgu vidi un pretrunā vides tiesību vispārējiem principiem[3], jo tā faktiski atceļ uzraudzības mehānismus bez jebkādas alternatīvas tiesiskas bāzes.
2. Piesardzības principa piemērojamība Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu[4] un Aarhus konvencijas 3. pantu[5], kā arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības likuma 3. pantu[6], Latvijai ir pienākums piemērot piesardzības principu. Šis princips nosaka, ka, ja pastāv zinātniska nenoteiktība attiecībā uz iespējamu būtisku kaitējumu cilvēka veselībai vai videi, valsts iestādēm ir jāveic preventīvi pasākumi un jāievieš atbilstošs regulējums, nevis jāatvieglo vai jāatceļ esošā kontrole.
Starptautiskā un Eiropas Savienības tiesību sistēmā piesardzības princips netiek piemērots kā fakultatīva pieeja, bet gan kā obligāts pienākums, īpaši attiecībā uz trokšņa, vibrācijas un citu vides faktoru iespējamo ietekmi uz veselību. Šo pienākumu apstiprina arī ES Direktīva 2002/49/EK[7] par vides troksni, kā arī Pasaules Veselības organizācijas nostādnes.
3. Ierobežots pierādījumu apjoms un pienākums rīkoties Latvijas valsts atsauce uz ierobežotu pētījumu pieejamību vai pasaules pieredzes trūkumu attiecībā uz industriāla mēroga VES nedrīkst tikt interpretēta kā pamats uzraudzības vājināšanai. Gluži pretēji –
Apstāklis, ka pieejamo pētījumu apjoms un ilgums par industriāla mēroga VES ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ir ierobežots, uzliek valstij pastiprinātu pienākumu ievērot piesardzības principu. Šis pienākums izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir ratificējusi, un nosaka, ka rīcība nedrīkst tikt atlikta līdz brīdim, kad kaitējums jau ir pierādīts – pietiek ar risku iespējamību un nenoteiktību, lai iestātos valsts atbildība.
Šis princips jo īpaši ir piemērojams attiecībā uz industriāla mēroga VES ar lielas jaudas turbīnām, kuru ekspluatācijas pieredze pasaules mērogā vēl nav pietiekama, lai izdarītu drošticamus secinājumus par to kumulatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Nenoteiktība šādos gadījumos ir juridiski atzīstama par pietiekamu pamatu stingra, nevis mazināta regulējuma ieviešanai.
4. Esošās faktu konstatācijas un iestāžu rīcība Saskaņā ar SIA "Enviroprojekts" 2021. gada pētījuma 4.3.1. apakšnodaļu[8], VES projektos novērota būtiska vides ietekme – trokšņa, mirgošanas, vibrācijas un spiediena izmaiņu veidā. Tāpat 2021. gada 23. novembra starpinstitūciju sanāksmē, atsaucoties uz VARAM un VVD pārstāvju atzinumiem (11. pielikums)[9], tika secināts, ka dati par VES piesārņojumu ir nepilnīgi, taču, neraugoties uz to, netika uzsākta atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde. Šāda pieeja ir pretrunā piesardzības principam un pārkāpj Aarhus konvencijas 3. panta prasības par valsts pienākumu rīkoties arī nenoteiktības apstākļos.
5. Normatīvā regulējuma trūkums veselības aizsardzībā No Veselības ministrijas puses līdz šim nav izdoti ne Ministru kabineta noteikumi[10], ne metodiskās vadlīnijas par VES iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas notiek, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem sanāksmēs (skat. 11. pielikumu), kur uzsvērta šāda regulējuma izstrādes nepieciešamība. Minētais liecina par sistemātisku bezdarbību un neizpildītu pienākumu saskaņā ar Aarhus konvencijas 3. pantu un Satversmes 115. pantu.
Regulējuma neesamība nedrīkst tikt interpretēta kā pierādījums riska neesamībai. Apgalvojums "nav regulējuma – nav ietekmes" ir tiesiski nekorekts un klaji pretrunā vides tiesību sistēmas pamatprincipiem.
6. Tiesību uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību nodrošināšana Neatkarīgi no darbības klasifikācijas kā piesārņojošas vai nepiesārņojošas, Latvijai ir saistošas Aarhus konvencijas prasības, kas paredz:
sabiedrības tiesības uz savlaicīgu, objektīvu un saprotamu informāciju par VES darbību un tās iespējamo ietekmi;
tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā pirms būtisku lēmumu pieņemšanas;
tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību attiecībā uz vides jautājumiem.
Šobrīd, svītrojot VES no C kategorijas darbību saraksta bez alternatīva tiesiskā mehānisma, šīs pamattiesības tiek būtiski ierobežotas vai pat ignorētas.
7. KEM iepriekšējā pozīcija – tiesiski nepieļaujama nekonsekvence
gada 24. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) oficiālajā vēstulē Nr. 1-16/1696[11] valsts sekretāre Līga Kurevska, atsaucoties uz iedzīvotājas iesniegumu, skaidri atzīst, ka Latvijā nav specifiska normatīvā regulējuma attiecībā uz ugunsdrošības prasībām VES projektiem meža zemēs, un aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību.
Šis dokuments fiksē skaidru iestādes institucionālo atzīšanu par regulējuma trūkumu būtiskā vides un sabiedriskās drošības jautājumā. Tomēr šīs pašas iestādes ietvaros, tajā pašā laika periodā un no tās pašas amatpersonas puses tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082, kuru mērķis ir svītrot VES no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, neizstrādājot jebkādu alternatīvu vai pielāgotu uzraudzības regulējumu
Šāda rīcība:
ir tiesiski pretrunīga, jo viena un tā pati iestāde īsā laika posmā pauž divas diametrāli pretējas nostājas par vienu un to pašu jautājumu;
ir neobjektīva un nesamērīga, jo normatīvu svītrošana notiek apzinoties, ka pastāv būtiskas ietekmes un nav izstrādāts to novēršanas regulējums;
rada procesuāli būtisku defektu likumdošanas virzībā, kas ietekmē sabiedrības tiesību aizsardzību un pārkāpj iestādes lojalitāti pret tiesisko regulējumu.
pretrunā likuma varas principam, kas prasa, lai valsts pārvalde būtu saprātīga, objektīva un prognozējama (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-23-01, 26.1. punkts[12]);
pretrunā labas pārvaldības principam, kas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un paredz pienākumu iestādei rīkoties konsekventi, profesionāli un sabiedrības interesēs (ST spriedums Nr. 2003-05-01, 6. punkts[13]);
pretrunā Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātiskas tiesiskas valsts principam, kas paredz valsts pārvaldes saskaņotību un institucionālo atbildību (ST spriedums Nr. 2005-12-0103[14]).
Turklāt šāda nekonsekvence grauj sabiedrības tiesisko paļāvību uz to, ka valsts pārvalde rīkosies caurskatāmi un vienoti, un padara likumdošanas virzību juridiski apšaubāmu, jo tā nesatur nepieciešamo faktisko pamatojumu un neatbilst labas likumdošanas kritērijiem.
"Šāds tiesiskās loģikas pārkāpums var tikt kvalificēts kā administratīvās rīcības prettiesiskums, kas pamato izskatīšanu Satversmes tiesā vai tiesvedību par likumdošanas procesa trūkumiem."
8. KOPSAVILKUMS
Valsts rīcība, svītrojot vēja elektrostacijas no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta bez jebkāda alternatīva tiesiskā regulējuma, vienlaikus:
pārkāpj Satversmes 115. pantu, kurā nostiprināts valsts pienākums nodrošināt ikvienam tiesības uz labvēlīgu vidi;
ignorē Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā nostiprināto piesardzības principu, kurš ir juridiski saistošs valsts politikai un normatīvajiem lēmumiem;
neatbilst ES Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa regulējumu prasībām, kas prasa identificēt, uzraudzīt un kontrolēt ar troksni saistītus avotus, tostarp vēja elektrostacijas;
pārkāpj Aarhus konvencijas 3., 6. un 9. pantā noteiktās sabiedrības pamattiesības uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību vides jautājumos;
rada procesuālu defektu likumdošanas virzībā, kas apdraud tiesiskuma principu, sabiedrības paļāvību un iestāžu lojalitāti pret tiesību sistēmu.
Šāda rīcība nav nedz tiesiski leģitīma, nedz administratīvi pamatota, un tā nav savienojama ar labas pārvaldības, caurspīdīgas likumdošanas un vides pārvaldības principiem, kas saista Latvijas valsti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Kamēr nav izstrādāts un pieņemts VES darbībai pielāgots, speciāls regulējums, vēja elektrostaciju darbība nedrīkst tikt izslēgta no piesārņojošo darbību kontroles mehānisma.
Tāpēc uzskatām par konstitucionāli pamatotu prasību:
apturēt grozījumu Nr. 25-TA-1776 virzību, līdz ir nodrošināta visaptveroša izvērtēšana, sabiedrības līdzdalība un izstrādāts atbilstošs regulējums;
nekavējoties uzsākt normatīvo aktu izstrādi, kas reglamentē VES darbības uzraudzību, ietekmes novērtēšanu un sabiedrības tiesību ievērošanu;
nodrošināt institucionālu konsekvenci un saskaņotību, nepieļaujot valsts iestāžu rīcības pretrunas, kas grauj sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai;
ņemot vērā minētos faktus un tiesību normas, brīdinām, ka nepieciešamības gadījumā tiks izmantota iespēja vērsties Satversmes tiesā un citās institūcijās, lai aizsargātu sabiedrības tiesības uz drošu, veselīgu un pārvaldītu vidi.
[1] MK noteikumi Nr. 1082. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/221378
[2] Latvijas Republikas Satversme. Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980
[3] Likums “Par piesārņojumu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/6075 https://likumi.lv/ta/id/6075
[4] Līgums par ES darbību. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12008E191
[5] Aarhus konvencija. Pieejama: https://unece.org/environment-policy/public-participation/aarhus-convention/introduction
[6] Vides aizsardzības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/147917
[7] Direktīva 2002/49/EK. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32002L0049
[8] SIA “Enviroprojekts” (2021). Pētījums par piesārņojošo darbību ietekmēm.
Avots: Piesarnojosas_darbibas_PETIJUMS-1.pdf
[9] Starpinstitūciju sanāksmes protokols (23.11.2021). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[10] Sanāksmes protokols (veselības iestāžu bezdarbība). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[11] KEM vēstule 24.07.2025. Avots: KEM_atb.VES_ugunsdrosiba_230725.docx
[12] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2012/10/2012-23-01_Spriedums.pdf
[13] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2003/05/2003-05-01_Spriedums.pdf
[14] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2005/12/2005-12-0103_Spriedums.pdf
atsakās no pienākuma veikt regulāru uzraudzību pēc VES nodošanas ekspluatācijā;
izslēdz VES no piesārņojošo darbību atļauju režīma, tādējādi izslēdzot valsts institucionālu kompetenci kontrolēt būtiskus faktorus, tostarp trokšņa, vibrācijas, mirgošanas efektu un ķīmisko vielu emisiju radīto ietekmi;
pārtrauc pienākumu apkopot un analizēt datus par minētajām ietekmēm, kā arī informēt sabiedrību un noteikt preventīvus pasākumus.
Šāda rīcība ir nesavienojama ar Satversmes 115. pantā[2] noteiktajām valsts saistībām nodrošināt tiesības uz labvēlīgu vidi un pretrunā vides tiesību vispārējiem principiem[3], jo tā faktiski atceļ uzraudzības mehānismus bez jebkādas alternatīvas tiesiskas bāzes.
2. Piesardzības principa piemērojamība Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu[4] un Aarhus konvencijas 3. pantu[5], kā arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības likuma 3. pantu[6], Latvijai ir pienākums piemērot piesardzības principu. Šis princips nosaka, ka, ja pastāv zinātniska nenoteiktība attiecībā uz iespējamu būtisku kaitējumu cilvēka veselībai vai videi, valsts iestādēm ir jāveic preventīvi pasākumi un jāievieš atbilstošs regulējums, nevis jāatvieglo vai jāatceļ esošā kontrole.
Starptautiskā un Eiropas Savienības tiesību sistēmā piesardzības princips netiek piemērots kā fakultatīva pieeja, bet gan kā obligāts pienākums, īpaši attiecībā uz trokšņa, vibrācijas un citu vides faktoru iespējamo ietekmi uz veselību. Šo pienākumu apstiprina arī ES Direktīva 2002/49/EK[7] par vides troksni, kā arī Pasaules Veselības organizācijas nostādnes.
3. Ierobežots pierādījumu apjoms un pienākums rīkoties Latvijas valsts atsauce uz ierobežotu pētījumu pieejamību vai pasaules pieredzes trūkumu attiecībā uz industriāla mēroga VES nedrīkst tikt interpretēta kā pamats uzraudzības vājināšanai. Gluži pretēji –
Apstāklis, ka pieejamo pētījumu apjoms un ilgums par industriāla mēroga VES ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ir ierobežots, uzliek valstij pastiprinātu pienākumu ievērot piesardzības principu. Šis pienākums izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir ratificējusi, un nosaka, ka rīcība nedrīkst tikt atlikta līdz brīdim, kad kaitējums jau ir pierādīts – pietiek ar risku iespējamību un nenoteiktību, lai iestātos valsts atbildība.
Šis princips jo īpaši ir piemērojams attiecībā uz industriāla mēroga VES ar lielas jaudas turbīnām, kuru ekspluatācijas pieredze pasaules mērogā vēl nav pietiekama, lai izdarītu drošticamus secinājumus par to kumulatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Nenoteiktība šādos gadījumos ir juridiski atzīstama par pietiekamu pamatu stingra, nevis mazināta regulējuma ieviešanai.
4. Esošās faktu konstatācijas un iestāžu rīcība Saskaņā ar SIA "Enviroprojekts" 2021. gada pētījuma 4.3.1. apakšnodaļu[8], VES projektos novērota būtiska vides ietekme – trokšņa, mirgošanas, vibrācijas un spiediena izmaiņu veidā. Tāpat 2021. gada 23. novembra starpinstitūciju sanāksmē, atsaucoties uz VARAM un VVD pārstāvju atzinumiem (11. pielikums)[9], tika secināts, ka dati par VES piesārņojumu ir nepilnīgi, taču, neraugoties uz to, netika uzsākta atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde. Šāda pieeja ir pretrunā piesardzības principam un pārkāpj Aarhus konvencijas 3. panta prasības par valsts pienākumu rīkoties arī nenoteiktības apstākļos.
5. Normatīvā regulējuma trūkums veselības aizsardzībā No Veselības ministrijas puses līdz šim nav izdoti ne Ministru kabineta noteikumi[10], ne metodiskās vadlīnijas par VES iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas notiek, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem sanāksmēs (skat. 11. pielikumu), kur uzsvērta šāda regulējuma izstrādes nepieciešamība. Minētais liecina par sistemātisku bezdarbību un neizpildītu pienākumu saskaņā ar Aarhus konvencijas 3. pantu un Satversmes 115. pantu.
Regulējuma neesamība nedrīkst tikt interpretēta kā pierādījums riska neesamībai. Apgalvojums "nav regulējuma – nav ietekmes" ir tiesiski nekorekts un klaji pretrunā vides tiesību sistēmas pamatprincipiem.
6. Tiesību uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību nodrošināšana Neatkarīgi no darbības klasifikācijas kā piesārņojošas vai nepiesārņojošas, Latvijai ir saistošas Aarhus konvencijas prasības, kas paredz:
sabiedrības tiesības uz savlaicīgu, objektīvu un saprotamu informāciju par VES darbību un tās iespējamo ietekmi;
tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā pirms būtisku lēmumu pieņemšanas;
tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību attiecībā uz vides jautājumiem.
Šobrīd, svītrojot VES no C kategorijas darbību saraksta bez alternatīva tiesiskā mehānisma, šīs pamattiesības tiek būtiski ierobežotas vai pat ignorētas.
7. KEM iepriekšējā pozīcija – tiesiski nepieļaujama nekonsekvence
gada 24. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) oficiālajā vēstulē Nr. 1-16/1696[11] valsts sekretāre Līga Kurevska, atsaucoties uz iedzīvotājas iesniegumu, skaidri atzīst, ka Latvijā nav specifiska normatīvā regulējuma attiecībā uz ugunsdrošības prasībām VES projektiem meža zemēs, un aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību.
Šis dokuments fiksē skaidru iestādes institucionālo atzīšanu par regulējuma trūkumu būtiskā vides un sabiedriskās drošības jautājumā. Tomēr šīs pašas iestādes ietvaros, tajā pašā laika periodā un no tās pašas amatpersonas puses tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082, kuru mērķis ir svītrot VES no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, neizstrādājot jebkādu alternatīvu vai pielāgotu uzraudzības regulējumu
Šāda rīcība:
ir tiesiski pretrunīga, jo viena un tā pati iestāde īsā laika posmā pauž divas diametrāli pretējas nostājas par vienu un to pašu jautājumu;
ir neobjektīva un nesamērīga, jo normatīvu svītrošana notiek apzinoties, ka pastāv būtiskas ietekmes un nav izstrādāts to novēršanas regulējums;
rada procesuāli būtisku defektu likumdošanas virzībā, kas ietekmē sabiedrības tiesību aizsardzību un pārkāpj iestādes lojalitāti pret tiesisko regulējumu.
pretrunā likuma varas principam, kas prasa, lai valsts pārvalde būtu saprātīga, objektīva un prognozējama (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-23-01, 26.1. punkts[12]);
pretrunā labas pārvaldības principam, kas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un paredz pienākumu iestādei rīkoties konsekventi, profesionāli un sabiedrības interesēs (ST spriedums Nr. 2003-05-01, 6. punkts[13]);
pretrunā Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātiskas tiesiskas valsts principam, kas paredz valsts pārvaldes saskaņotību un institucionālo atbildību (ST spriedums Nr. 2005-12-0103[14]).
Turklāt šāda nekonsekvence grauj sabiedrības tiesisko paļāvību uz to, ka valsts pārvalde rīkosies caurskatāmi un vienoti, un padara likumdošanas virzību juridiski apšaubāmu, jo tā nesatur nepieciešamo faktisko pamatojumu un neatbilst labas likumdošanas kritērijiem.
"Šāds tiesiskās loģikas pārkāpums var tikt kvalificēts kā administratīvās rīcības prettiesiskums, kas pamato izskatīšanu Satversmes tiesā vai tiesvedību par likumdošanas procesa trūkumiem."
8. KOPSAVILKUMS
Valsts rīcība, svītrojot vēja elektrostacijas no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta bez jebkāda alternatīva tiesiskā regulējuma, vienlaikus:
pārkāpj Satversmes 115. pantu, kurā nostiprināts valsts pienākums nodrošināt ikvienam tiesības uz labvēlīgu vidi;
ignorē Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā nostiprināto piesardzības principu, kurš ir juridiski saistošs valsts politikai un normatīvajiem lēmumiem;
neatbilst ES Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa regulējumu prasībām, kas prasa identificēt, uzraudzīt un kontrolēt ar troksni saistītus avotus, tostarp vēja elektrostacijas;
pārkāpj Aarhus konvencijas 3., 6. un 9. pantā noteiktās sabiedrības pamattiesības uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību vides jautājumos;
rada procesuālu defektu likumdošanas virzībā, kas apdraud tiesiskuma principu, sabiedrības paļāvību un iestāžu lojalitāti pret tiesību sistēmu.
Šāda rīcība nav nedz tiesiski leģitīma, nedz administratīvi pamatota, un tā nav savienojama ar labas pārvaldības, caurspīdīgas likumdošanas un vides pārvaldības principiem, kas saista Latvijas valsti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Kamēr nav izstrādāts un pieņemts VES darbībai pielāgots, speciāls regulējums, vēja elektrostaciju darbība nedrīkst tikt izslēgta no piesārņojošo darbību kontroles mehānisma.
Tāpēc uzskatām par konstitucionāli pamatotu prasību:
apturēt grozījumu Nr. 25-TA-1776 virzību, līdz ir nodrošināta visaptveroša izvērtēšana, sabiedrības līdzdalība un izstrādāts atbilstošs regulējums;
nekavējoties uzsākt normatīvo aktu izstrādi, kas reglamentē VES darbības uzraudzību, ietekmes novērtēšanu un sabiedrības tiesību ievērošanu;
nodrošināt institucionālu konsekvenci un saskaņotību, nepieļaujot valsts iestāžu rīcības pretrunas, kas grauj sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai;
ņemot vērā minētos faktus un tiesību normas, brīdinām, ka nepieciešamības gadījumā tiks izmantota iespēja vērsties Satversmes tiesā un citās institūcijās, lai aizsargātu sabiedrības tiesības uz drošu, veselīgu un pārvaldītu vidi.
[1] MK noteikumi Nr. 1082. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/221378
[2] Latvijas Republikas Satversme. Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980
[3] Likums “Par piesārņojumu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/6075 https://likumi.lv/ta/id/6075
[4] Līgums par ES darbību. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12008E191
[5] Aarhus konvencija. Pieejama: https://unece.org/environment-policy/public-participation/aarhus-convention/introduction
[6] Vides aizsardzības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/147917
[7] Direktīva 2002/49/EK. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32002L0049
[8] SIA “Enviroprojekts” (2021). Pētījums par piesārņojošo darbību ietekmēm.
Avots: Piesarnojosas_darbibas_PETIJUMS-1.pdf
[9] Starpinstitūciju sanāksmes protokols (23.11.2021). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[10] Sanāksmes protokols (veselības iestāžu bezdarbība). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[11] KEM vēstule 24.07.2025. Avots: KEM_atb.VES_ugunsdrosiba_230725.docx
[12] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2012/10/2012-23-01_Spriedums.pdf
[13] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2003/05/2003-05-01_Spriedums.pdf
[14] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2005/12/2005-12-0103_Spriedums.pdf
12.08.2025. 14:53
Latvijas teritorijas iedzīvotājs, dzīvs cilvēks
Noraidu šo apzināti uzsākto Latvijas zemes, dabas un vides iznīcināšanu, apzagšanu un izsaimniekošanu! Noraidu vēja parku būvniecību mūsu zemes teritorijā!
Noraidu likumu grozīšanu, kas paredz jebkādu augstāk minēto darbību realizēšanu. Visi šie plāni nav saistoši mūsu zemei un tās cilvēkiem, iedzīvotājiem. Pietiks apzagt, izsaimniekot mūsu dabas resursus citu korporāciju, uzņēmumu, ārvalstnieku jeb kopumā zagļu interesēs. Jums nav tiesību veikt šādas darbības!
Mūsu daba ir jāaizsargā nevis jāiznīcina! Pietiks arī izņirgāt lauksaimniekus, kuriem tiek prasīts ievērot absurdus noteikumus it kā vides aizsardzībai, kad vienlaikus visu latvijas dabas vērtību vēlaties iznīcināt!
Noraidu likumu grozīšanu, kas paredz jebkādu augstāk minēto darbību realizēšanu. Visi šie plāni nav saistoši mūsu zemei un tās cilvēkiem, iedzīvotājiem. Pietiks apzagt, izsaimniekot mūsu dabas resursus citu korporāciju, uzņēmumu, ārvalstnieku jeb kopumā zagļu interesēs. Jums nav tiesību veikt šādas darbības!
Mūsu daba ir jāaizsargā nevis jāiznīcina! Pietiks arī izņirgāt lauksaimniekus, kuriem tiek prasīts ievērot absurdus noteikumus it kā vides aizsardzībai, kad vienlaikus visu latvijas dabas vērtību vēlaties iznīcināt!
12.08.2025. 15:02
Fiziska persona
Iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā.
Ja 260+m lielu agregātu uzstādīs Rīgas centrā, Stacijas laukumā Laimētavas vietā un sabiedrība to akceptēs - tad droši liekam visur. Kamēr lielākajai sabiedrības daļai netiek nodemonstrēts šo iekārtu "nekaitīgums" - tām jāpaliek kā bīstamām un kaitīgām vai pat ļoti kaitīgām.
Ja 260+m lielu agregātu uzstādīs Rīgas centrā, Stacijas laukumā Laimētavas vietā un sabiedrība to akceptēs - tad droši liekam visur. Kamēr lielākajai sabiedrības daļai netiek nodemonstrēts šo iekārtu "nekaitīgums" - tām jāpaliek kā bīstamām un kaitīgām vai pat ļoti kaitīgām.
12.08.2025. 15:04
privātpersona
Kategoriski iebilstu vēja parku attīstībai Latvijā un esmu pret tiesību ierobežojumiem izteikt viedokli pirms sabiedrību ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.
12.08.2025. 15:11
Kristīne Rozentāle
Kategoriski iebilstu pret vēja ģeneratoriem Cīravas pagastā. Mūsu pagastā jau ir izpostīta dabas ainava, cilvēku dzīves kvalitāte ar saules bateriju plantācijām.
12.08.2025. 15:14
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu dabas postīšanai ar vēja ģeneratoriem. Tas ir vispār pierādīts fakts par negatīvo ietekmi uz dabu. Daba un cilvēks ir viens. Padomājiet par sekām
12.08.2025. 15:26
Fiziska persona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
12.08.2025. 15:28
Fiziska persona
Kategoriski aizliedzu būvēt VES Latvijā! Pamats: Latvijas Republikas Satversmes, 2. pants: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Kategoriski iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā, tādējādi atvieglojot Latvijas zemes degradācijas plānu realizēšanu. Aministratīvās procedūras šajā jomā nav jāvienkāršo, bet tieši pretēji, ir jāpilnveido, tās komplicējot, lai ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras nodrošina reālās dzīves situācijas ainu, nevis dod attaisnojumu neatgriezeniskiem dabas postījumiem un kaitējumu cilvēku veselībai. Kategoriski nepiekrītu plānotajām izmaiņām normatīvos.
Kategoriski iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā, tādējādi atvieglojot Latvijas zemes degradācijas plānu realizēšanu. Aministratīvās procedūras šajā jomā nav jāvienkāršo, bet tieši pretēji, ir jāpilnveido, tās komplicējot, lai ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras nodrošina reālās dzīves situācijas ainu, nevis dod attaisnojumu neatgriezeniskiem dabas postījumiem un kaitējumu cilvēku veselībai. Kategoriski nepiekrītu plānotajām izmaiņām normatīvos.
12.08.2025. 15:32
Marita Strādere - "Baltijas ģeologu asociācija"
Baltijas Ģeologu asociācija lūdz iekļaut noteikumu projektā, 2.pielikumā, iepriekš saskaņoto redakciju: "7.7. punkts "Ogļūdeņražu licences laukums ar kopējo ietilpību no 500 tonnām līdz 2500 tonnām."
12.08.2025. 15:33
Olga Trasuna - Latvijas Vides pārvaldības asociācija
Nav atbalstāma pieeja, ka sadedzināšanas iekārtām ir dažādi robežsliekšņi B un C kategorijas noteikšanai atkarībā no kurināmā veida. Rezultātā B kategorijas darbība var būt gan mazas jaudas, gan vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta (iekārtu klasifikāciju skatīt Ministru 2021. gada 7. janvāra kabineta noteikumos Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām”).
Tā kā Ministru 2021. gada 7. janvāra kabineta noteikumi Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” jau nosaka vides prasības sadedzināšanas iekārtām, tad būtu samērīgi B kategorijas piesārņojošām darbībām noteikt minimālo robežslieksni 5 MW, lai mazinātu administratīvo slogu gan VVD, gan operatoriem. Vienlaikus jāveic labojumi arī C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā, saskaņojot robežsliekšņus ar B kategorijas piesārņojošo darbību.
Lai novērstu situāciju, ka B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas tiek izsniegtas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām, minimālo slieksni nepieciešams paaugstināt līdz 5 MW neatkarīgi no kurināmā veida. B kategorijas iekārtām nebūtu samērīgi noteikt diferencētu nominālo ievadītā siltuma jaudu atkarībā no kurināmā veida, pat ja atšķiras emisijas, jo maksimālais slieksnis ir noteikts vienāds, neņemot vērā atšķirīgos emisiju apjomus dažādiem kurināmā veidiem.
Tā kā Ministru 2021. gada 7. janvāra kabineta noteikumi Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” jau nosaka vides prasības sadedzināšanas iekārtām, tad būtu samērīgi B kategorijas piesārņojošām darbībām noteikt minimālo robežslieksni 5 MW, lai mazinātu administratīvo slogu gan VVD, gan operatoriem. Vienlaikus jāveic labojumi arī C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā, saskaņojot robežsliekšņus ar B kategorijas piesārņojošo darbību.
Lai novērstu situāciju, ka B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas tiek izsniegtas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām, minimālo slieksni nepieciešams paaugstināt līdz 5 MW neatkarīgi no kurināmā veida. B kategorijas iekārtām nebūtu samērīgi noteikt diferencētu nominālo ievadītā siltuma jaudu atkarībā no kurināmā veida, pat ja atšķiras emisijas, jo maksimālais slieksnis ir noteikts vienāds, neņemot vērā atšķirīgos emisiju apjomus dažādiem kurināmā veidiem.
12.08.2025. 15:37
Fiziska persona
Iebilstu grozījumiem, jo nav manās interesēs.
12.08.2025. 15:37
Fiziska persona
Iebilstu pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas prasību vēja elektrostaciju un vēja parku izbūvei.
Ņemot vērā lielo VES kaitīgumu, ierosinu noteikt, ka turpmāk vēja parkiem nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
Ņemot vērā lielo VES kaitīgumu, ierosinu noteikt, ka turpmāk vēja parkiem nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
12.08.2025. 15:39
Fiziska persona
Iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide; troksnis un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
12.08.2025. 16:06
Fiziska persona
Vēja parki ir noziegums pret visu dzīvo radību, t.sk. cilvēku !!! Viņi izdrebina zemi un gaisu daudzu kilometru attālumā! Mums uzspiež skaļus autoceļus, dzelzceļus un rūpnīcas! Vēl klāt vēja dzirnavas - nekur vairs nebūs klusums Latvijā! Vēja turbīnas ir A klases viskaitīgākās iekārtas! Pie tam lielākas kā jebkur pasaulē! Un viņas ir dārgas, lai vispār uzceltu!!! Vējš viņas darbina tikai 5% no visa laika, kad vētra, pārejā laikā pa tukšo griežas! Latvijas TV pirms 10 gadiem vairākkārt rādīja filmu par Danijas vai Norvēģijas iedzīvotāju ciešanām vēja turbīnu tuvumā un tālumā! Radīja tikai ļoti sliktas lietas! Kāpēc šo pieredzi ignorē??? Citur jau mocās, kāpēc arī te? Iedzīvotājus izdzīt no mājām???
12.08.2025. 16:14
Atlasīti 706 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25