Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.1082 1. un 2.pielikumā norādīto darbību sarakstus nepieciešams pārskatīt un aktualizēt, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī tādu apsvērumu dēļ kā tehnoloģiju attīstība, jaunu nozaru parādīšanās, rūpniecības pārmaiņas, zinātniskie atklājumi, vides un sabiedrības vajadzību izmaiņas un administratīvā efektivitāte. MK noteikumu Nr.1082 3., 5. un 6. pielikumā daļa no esošās informācijas vairs nav aktuāla, to nepieciešams precizēt, lai mazinātu administratīvo slogu gan Dienestam, gan operatoriem. MK noteikumu 6.pielikumā ir atsauce uz konkrētas formas atļaujas veidlapu, kuras lietošana apgrūtina atļauju izsniegšanas procesu Dienestam.
Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu grozījumu projekta mērķis ir izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu, aktualizēt A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus, izslēgt atsevišķas darbības no B un C sarakstiem, noteikt pieļaujamos robežsliekšņus, vienkāršot esošajos sarakstos norādītās darbības, kā arī vienkāršot iesniegumos atļaujas saņemšanai norādāmo informāciju (3.pielikums un 5.pielikums) un atļaujā norādāmo informāciju (6.pielikums).
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
29.07.2025. - 12.08.2025.
Informācija
Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja iesniegt rakstiskus priekšlikumus.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Iveta Kurzemniece (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
29.07.2025. 12:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ausma Tamāra Auniņa
Man ir 90 gadi un nekad nevarēju iedomāties par posta darbiem, kas notiks Latvijā. Man sāp sirds, ka skaistā Latvija tiek izpostīta, ka cilvēkiem tiek nodarīts ļaunums. Esmu kategoriski PRET vēja parku būvniecību, jo tie ir kaitīgi visām dzīvām radībām, kaitīgi mūsu skaistajai zemei. Tik vienkārši tas ir.
11.08.2025. 22:56
Fiziska persona
Vēja elektrostaciju izslēgšana no piesārņojošo darbību saraksta ir tiešs Satversmes 115. panta un Orhūsas konvencijas pārkāpums, jo tā atņem sabiedrībai tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā un aizstāvēt savu dzīves vidi. Šāds lēmums būtiski samazina iedzīvotāju dzīves kvalitāti, radot pastāvīgu troksni un ainavas izmaiņas, kas saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi (López Ostra pret Spāniju; Fadeyeva pret Krieviju) ir uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu. Pieprasu saglabāt VES piesārņojošo darbību sarakstā, nodrošinot pilnu vides uzraudzību, sabiedrības līdzdalību un skaidru kompensācijas mehānismu par nodarīto kaitējumu iedzīvotājiem.
11.08.2025. 22:58
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu un pieprasu:
1. Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
2. Veikt vides ietekmes novērtējumu;
3. Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
1. Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
2. Veikt vides ietekmes novērtējumu;
3. Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi
11.08.2025. 23:02
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanu piesārņojošo darbību sarakstā.
Šis noteikumu projekts parāda noteikumu projekta iesniedzēja vēlmi darboties savās un svešu uzņēmēju interesēs, necieņu pret ikvienu Latvijas iedzīvotāju, vēlmi piesārņot un neatgriezeniski sabojāt Latvijas dabu.
Šis noteikumu projekts parāda noteikumu projekta iesniedzēja vēlmi darboties savās un svešu uzņēmēju interesēs, necieņu pret ikvienu Latvijas iedzīvotāju, vēlmi piesārņot un neatgriezeniski sabojāt Latvijas dabu.
11.08.2025. 23:04
Ineta Ivanova
Iebilstu pret vēja parku būvniecību Latvijas republikas teritorijā un pret likuma grozījumiem, kas paredz iespēju pieņemt sasteigtus lēmumus.
11.08.2025. 23:18
Iedzīvotājs kura tuvumā taisās būvēt augstāko vēja parku.
Iebilstu pret šādu atvieglojumu stāšanos spēkā. Latvija ir pārāk skaista lai to piesārņotu ar vēja parkiem. Infraskaņa arī skaitās kā bīstams piesārņojums, kuru diemžēl nekādīgi nav iespējams apsorbēt.
Infaskaņa no 150m vēja turbīnām mierīgā laikā var aizplūst līdz pat 90 km atālumā. Kas zin cik tālu infraskaņa varēs tikt no Pienava wind 250m turbīnām, domāju ka visu Rīgu mierīgi skars.
Infaskaņa no 150m vēja turbīnām mierīgā laikā var aizplūst līdz pat 90 km atālumā. Kas zin cik tālu infraskaņa varēs tikt no Pienava wind 250m turbīnām, domāju ka visu Rīgu mierīgi skars.
11.08.2025. 23:46
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Vācija un Somijas valdību finsasētie pētijumi liecina par infraskaņas un zemfrekvences viļņu klātbūtni VES tuvumā 1,7 km un vairāk atālumā dzivojamās mājās, parsniedzot -35db līmeni. Līdz 2km robežai saslimšanas 25% iedzīvotājiem, līdz 6km robežai veselības problēmas 12% iedzīvotāju. Troksnis, vibrācija un mirgošana klasificējas kā piesārņojoša darbība. Latvijas iedzīvotājiem no VES ir 3x mazāk ieguvuma nekā Igaunijas.
12.08.2025. 00:23
Fiziska persona
Pret VES
12.08.2025. 08:45
Māris Naudiņš
Nekādā gadījumā nedrīkst atcelt VES uzraudzību un ne tikai C kategorijā, bet piešķirt B kategorijas uzraudzību. Atcelt VES būvniecību mežos jo tas var novest līdz katastrofai.
12.08.2025. 08:47
Fiziska persona
Ar savu līdzdalību, iebikstu visas darbības pret Latvijas dabu, cilvēku veselību tiek celtas nesamīrīgā daudzumā VES.
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas, darbības un apkalpošanas gaitā tieks degradēta vide, VES radītais troksnis, infraskaņa un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
Atgādinu, ka Latvijas Republikas Satversmes 2.pants nosaka: LATVIJAS VALSTS SUVERĒNĀ VARA PIEDER LATVIJAS TAUTAI.
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas, darbības un apkalpošanas gaitā tieks degradēta vide, VES radītais troksnis, infraskaņa un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība.
Atgādinu, ka Latvijas Republikas Satversmes 2.pants nosaka: LATVIJAS VALSTS SUVERĒNĀ VARA PIEDER LATVIJAS TAUTAI.
12.08.2025. 09:05
Aija Austruma
Kategoriski iebilstu pret šo bezatbildību un savas tautas un zemes nākotnes vārdā pieprasu:
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
*Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
*Veikt vides ietekmes novērtējumu;
*Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
12.08.2025. 09:21
Fiziska persona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
- trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
- ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
- bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
- zemes lietojumu, vērtību un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process nodrošina:
- iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
- sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
- atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides normatīvajos aktos.
Vēja elektrostacijas nevar būt automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Tāpat nav pamata apgalvojumam, ka vēja elektrostacijas būtu klasificējamas kā nepiesārņojošas, jo saskaņā ar publiski pieejamu informāciju pašas vēja elekrostacijas satur:
- 600 litrus reduktora eļļas;
- 150 litrus hidrauliskās eļļas;
- 700 litrus smērvielu;
- 6000 litrus transformatora eļļas;
- 1350 litrus dzesēšanas šķidruma;
- 10 kg sēra heksafluorīda (viens no bīstamākajiem siltumnīcas gāzes savienojumiem – 23 500x spēcīgāks par CO₂!)
Noplūdes, tehniskie defekti, negadījumi rada nopietnu apdraudējums apkārtējai videi.
Saskaņā ar Latvijas likumu "Par piesārņojumu":
6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
- trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
- ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
- bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
- zemes lietojumu, vērtību un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process nodrošina:
- iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
- sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
- atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides normatīvajos aktos.
Vēja elektrostacijas nevar būt automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Tāpat nav pamata apgalvojumam, ka vēja elektrostacijas būtu klasificējamas kā nepiesārņojošas, jo saskaņā ar publiski pieejamu informāciju pašas vēja elekrostacijas satur:
- 600 litrus reduktora eļļas;
- 150 litrus hidrauliskās eļļas;
- 700 litrus smērvielu;
- 6000 litrus transformatora eļļas;
- 1350 litrus dzesēšanas šķidruma;
- 10 kg sēra heksafluorīda (viens no bīstamākajiem siltumnīcas gāzes savienojumiem – 23 500x spēcīgāks par CO₂!)
Noplūdes, tehniskie defekti, negadījumi rada nopietnu apdraudējums apkārtējai videi.
Saskaņā ar Latvijas likumu "Par piesārņojumu":
6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;
7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu.
12.08.2025. 09:32
Fiziska persona
Iebilstu pret VES neiekļaušanu piesārņojošo un vides degradējošo darbību sarakstā.
12.08.2025. 09:35
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret bezkontroles režīma veidošanu VES būvniecībai Latvijā.
12.08.2025. 09:36
Drosme darīt
1. Par “C kategorijas piesārņojuma” statusa svītrošanas sekām Svītrojot vēja elektrostaciju (VES) darbību no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta,[1] Latvijas valsts de facto:
atsakās no pienākuma veikt regulāru uzraudzību pēc VES nodošanas ekspluatācijā;
izslēdz VES no piesārņojošo darbību atļauju režīma, tādējādi izslēdzot valsts institucionālu kompetenci kontrolēt būtiskus faktorus, tostarp trokšņa, vibrācijas, mirgošanas efektu un ķīmisko vielu emisiju radīto ietekmi;
pārtrauc pienākumu apkopot un analizēt datus par minētajām ietekmēm, kā arī informēt sabiedrību un noteikt preventīvus pasākumus.
Šāda rīcība ir nesavienojama ar Satversmes 115. pantā[2] noteiktajām valsts saistībām nodrošināt tiesības uz labvēlīgu vidi un pretrunā vides tiesību vispārējiem principiem[3], jo tā faktiski atceļ uzraudzības mehānismus bez jebkādas alternatīvas tiesiskas bāzes.
2. Piesardzības principa piemērojamība Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu[4] un Aarhus konvencijas 3. pantu[5], kā arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības likuma 3. pantu[6], Latvijai ir pienākums piemērot piesardzības principu. Šis princips nosaka, ka, ja pastāv zinātniska nenoteiktība attiecībā uz iespējamu būtisku kaitējumu cilvēka veselībai vai videi, valsts iestādēm ir jāveic preventīvi pasākumi un jāievieš atbilstošs regulējums, nevis jāatvieglo vai jāatceļ esošā kontrole.
Starptautiskā un Eiropas Savienības tiesību sistēmā piesardzības princips netiek piemērots kā fakultatīva pieeja, bet gan kā obligāts pienākums, īpaši attiecībā uz trokšņa, vibrācijas un citu vides faktoru iespējamo ietekmi uz veselību. Šo pienākumu apstiprina arī ES Direktīva 2002/49/EK[7] par vides troksni, kā arī Pasaules Veselības organizācijas nostādnes.
3. Ierobežots pierādījumu apjoms un pienākums rīkoties Latvijas valsts atsauce uz ierobežotu pētījumu pieejamību vai pasaules pieredzes trūkumu attiecībā uz industriāla mēroga VES nedrīkst tikt interpretēta kā pamats uzraudzības vājināšanai. Gluži pretēji –
Apstāklis, ka pieejamo pētījumu apjoms un ilgums par industriāla mēroga VES ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ir ierobežots, uzliek valstij pastiprinātu pienākumu ievērot piesardzības principu. Šis pienākums izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir ratificējusi, un nosaka, ka rīcība nedrīkst tikt atlikta līdz brīdim, kad kaitējums jau ir pierādīts – pietiek ar risku iespējamību un nenoteiktību, lai iestātos valsts atbildība.
Šis princips jo īpaši ir piemērojams attiecībā uz industriāla mēroga VES ar lielas jaudas turbīnām, kuru ekspluatācijas pieredze pasaules mērogā vēl nav pietiekama, lai izdarītu drošticamus secinājumus par to kumulatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Nenoteiktība šādos gadījumos ir juridiski atzīstama par pietiekamu pamatu stingra, nevis mazināta regulējuma ieviešanai.
4. Esošās faktu konstatācijas un iestāžu rīcība Saskaņā ar SIA "Enviroprojekts" 2021. gada pētījuma 4.3.1. apakšnodaļu[8], VES projektos novērota būtiska vides ietekme – trokšņa, mirgošanas, vibrācijas un spiediena izmaiņu veidā. Tāpat 2021. gada 23. novembra starpinstitūciju sanāksmē, atsaucoties uz VARAM un VVD pārstāvju atzinumiem (11. pielikums)[9], tika secināts, ka dati par VES piesārņojumu ir nepilnīgi, taču, neraugoties uz to, netika uzsākta atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde. Šāda pieeja ir pretrunā piesardzības principam un pārkāpj Aarhus konvencijas 3. panta prasības par valsts pienākumu rīkoties arī nenoteiktības apstākļos.
5. Normatīvā regulējuma trūkums veselības aizsardzībā No Veselības ministrijas puses līdz šim nav izdoti ne Ministru kabineta noteikumi[10], ne metodiskās vadlīnijas par VES iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas notiek, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem sanāksmēs (skat. 11. pielikumu), kur uzsvērta šāda regulējuma izstrādes nepieciešamība. Minētais liecina par sistemātisku bezdarbību un neizpildītu pienākumu saskaņā ar Aarhus konvencijas 3. pantu un Satversmes 115. pantu.
Regulējuma neesamība nedrīkst tikt interpretēta kā pierādījums riska neesamībai. Apgalvojums "nav regulējuma – nav ietekmes" ir tiesiski nekorekts un klaji pretrunā vides tiesību sistēmas pamatprincipiem.
6. Tiesību uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību nodrošināšana Neatkarīgi no darbības klasifikācijas kā piesārņojošas vai nepiesārņojošas, Latvijai ir saistošas Aarhus konvencijas prasības, kas paredz:
sabiedrības tiesības uz savlaicīgu, objektīvu un saprotamu informāciju par VES darbību un tās iespējamo ietekmi;
tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā pirms būtisku lēmumu pieņemšanas;
tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību attiecībā uz vides jautājumiem.
Šobrīd, svītrojot VES no C kategorijas darbību saraksta bez alternatīva tiesiskā mehānisma, šīs pamattiesības tiek būtiski ierobežotas vai pat ignorētas.
7. KEM iepriekšējā pozīcija – tiesiski nepieļaujama nekonsekvence
gada 24. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) oficiālajā vēstulē Nr. 1-16/1696[11] valsts sekretāre Līga Kurevska, atsaucoties uz iedzīvotājas iesniegumu, skaidri atzīst, ka Latvijā nav specifiska normatīvā regulējuma attiecībā uz ugunsdrošības prasībām VES projektiem meža zemēs, un aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību.
Šis dokuments fiksē skaidru iestādes institucionālo atzīšanu par regulējuma trūkumu būtiskā vides un sabiedriskās drošības jautājumā. Tomēr šīs pašas iestādes ietvaros, tajā pašā laika periodā un no tās pašas amatpersonas puses tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082, kuru mērķis ir svītrot VES no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, neizstrādājot jebkādu alternatīvu vai pielāgotu uzraudzības regulējumu
Šāda rīcība:
ir tiesiski pretrunīga, jo viena un tā pati iestāde īsā laika posmā pauž divas diametrāli pretējas nostājas par vienu un to pašu jautājumu;
ir neobjektīva un nesamērīga, jo normatīvu svītrošana notiek apzinoties, ka pastāv būtiskas ietekmes un nav izstrādāts to novēršanas regulējums;
rada procesuāli būtisku defektu likumdošanas virzībā, kas ietekmē sabiedrības tiesību aizsardzību un pārkāpj iestādes lojalitāti pret tiesisko regulējumu.
pretrunā likuma varas principam, kas prasa, lai valsts pārvalde būtu saprātīga, objektīva un prognozējama (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-23-01, 26.1. punkts[12]);
pretrunā labas pārvaldības principam, kas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un paredz pienākumu iestādei rīkoties konsekventi, profesionāli un sabiedrības interesēs (ST spriedums Nr. 2003-05-01, 6. punkts[13]);
pretrunā Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātiskas tiesiskas valsts principam, kas paredz valsts pārvaldes saskaņotību un institucionālo atbildību (ST spriedums Nr. 2005-12-0103[14]).
Turklāt šāda nekonsekvence grauj sabiedrības tiesisko paļāvību uz to, ka valsts pārvalde rīkosies caurskatāmi un vienoti, un padara likumdošanas virzību juridiski apšaubāmu, jo tā nesatur nepieciešamo faktisko pamatojumu un neatbilst labas likumdošanas kritērijiem.
"Šāds tiesiskās loģikas pārkāpums var tikt kvalificēts kā administratīvās rīcības prettiesiskums, kas pamato izskatīšanu Satversmes tiesā vai tiesvedību par likumdošanas procesa trūkumiem."
8. KOPSAVILKUMS
Valsts rīcība, svītrojot vēja elektrostacijas no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta bez jebkāda alternatīva tiesiskā regulējuma, vienlaikus:
pārkāpj Satversmes 115. pantu, kurā nostiprināts valsts pienākums nodrošināt ikvienam tiesības uz labvēlīgu vidi;
ignorē Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā nostiprināto piesardzības principu, kurš ir juridiski saistošs valsts politikai un normatīvajiem lēmumiem;
neatbilst ES Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa regulējumu prasībām, kas prasa identificēt, uzraudzīt un kontrolēt ar troksni saistītus avotus, tostarp vēja elektrostacijas;
pārkāpj Aarhus konvencijas 3., 6. un 9. pantā noteiktās sabiedrības pamattiesības uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību vides jautājumos;
rada procesuālu defektu likumdošanas virzībā, kas apdraud tiesiskuma principu, sabiedrības paļāvību un iestāžu lojalitāti pret tiesību sistēmu.
Šāda rīcība nav nedz tiesiski leģitīma, nedz administratīvi pamatota, un tā nav savienojama ar labas pārvaldības, caurspīdīgas likumdošanas un vides pārvaldības principiem, kas saista Latvijas valsti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Kamēr nav izstrādāts un pieņemts VES darbībai pielāgots, speciāls regulējums, vēja elektrostaciju darbība nedrīkst tikt izslēgta no piesārņojošo darbību kontroles mehānisma.
Tāpēc uzskatām par konstitucionāli pamatotu prasību:
apturēt grozījumu Nr. 25-TA-1776 virzību, līdz ir nodrošināta visaptveroša izvērtēšana, sabiedrības līdzdalība un izstrādāts atbilstošs regulējums;
nekavējoties uzsākt normatīvo aktu izstrādi, kas reglamentē VES darbības uzraudzību, ietekmes novērtēšanu un sabiedrības tiesību ievērošanu;
nodrošināt institucionālu konsekvenci un saskaņotību, nepieļaujot valsts iestāžu rīcības pretrunas, kas grauj sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai;
ņemot vērā minētos faktus un tiesību normas, brīdinām, ka nepieciešamības gadījumā tiks izmantota iespēja vērsties Satversmes tiesā un citās institūcijās, lai aizsargātu sabiedrības tiesības uz drošu, veselīgu un pārvaldītu vidi.
[1] MK noteikumi Nr. 1082. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/221378
[2] Latvijas Republikas Satversme. Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980
[3] Likums “Par piesārņojumu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/6075 https://likumi.lv/ta/id/6075
[4] Līgums par ES darbību. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12008E191
[5] Aarhus konvencija. Pieejama: https://unece.org/environment-policy/public-participation/aarhus-convention/introduction
[6] Vides aizsardzības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/147917
[7] Direktīva 2002/49/EK. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32002L0049
[8] SIA “Enviroprojekts” (2021). Pētījums par piesārņojošo darbību ietekmēm.
Avots: Piesarnojosas_darbibas_PETIJUMS-1.pdf
[9] Starpinstitūciju sanāksmes protokols (23.11.2021). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[10] Sanāksmes protokols (veselības iestāžu bezdarbība). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[11] KEM vēstule 24.07.2025. Avots: KEM_atb.VES_ugunsdrosiba_230725.docx
[12] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2012/10/2012-23-01_Spriedums.pdf
[13] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2003/05/2003-05-01_Spriedums.pdf
[14] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2005/12/2005-12-0103_Spriedums.pdf
atsakās no pienākuma veikt regulāru uzraudzību pēc VES nodošanas ekspluatācijā;
izslēdz VES no piesārņojošo darbību atļauju režīma, tādējādi izslēdzot valsts institucionālu kompetenci kontrolēt būtiskus faktorus, tostarp trokšņa, vibrācijas, mirgošanas efektu un ķīmisko vielu emisiju radīto ietekmi;
pārtrauc pienākumu apkopot un analizēt datus par minētajām ietekmēm, kā arī informēt sabiedrību un noteikt preventīvus pasākumus.
Šāda rīcība ir nesavienojama ar Satversmes 115. pantā[2] noteiktajām valsts saistībām nodrošināt tiesības uz labvēlīgu vidi un pretrunā vides tiesību vispārējiem principiem[3], jo tā faktiski atceļ uzraudzības mehānismus bez jebkādas alternatīvas tiesiskas bāzes.
2. Piesardzības principa piemērojamība Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu[4] un Aarhus konvencijas 3. pantu[5], kā arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības likuma 3. pantu[6], Latvijai ir pienākums piemērot piesardzības principu. Šis princips nosaka, ka, ja pastāv zinātniska nenoteiktība attiecībā uz iespējamu būtisku kaitējumu cilvēka veselībai vai videi, valsts iestādēm ir jāveic preventīvi pasākumi un jāievieš atbilstošs regulējums, nevis jāatvieglo vai jāatceļ esošā kontrole.
Starptautiskā un Eiropas Savienības tiesību sistēmā piesardzības princips netiek piemērots kā fakultatīva pieeja, bet gan kā obligāts pienākums, īpaši attiecībā uz trokšņa, vibrācijas un citu vides faktoru iespējamo ietekmi uz veselību. Šo pienākumu apstiprina arī ES Direktīva 2002/49/EK[7] par vides troksni, kā arī Pasaules Veselības organizācijas nostādnes.
3. Ierobežots pierādījumu apjoms un pienākums rīkoties Latvijas valsts atsauce uz ierobežotu pētījumu pieejamību vai pasaules pieredzes trūkumu attiecībā uz industriāla mēroga VES nedrīkst tikt interpretēta kā pamats uzraudzības vājināšanai. Gluži pretēji –
Apstāklis, ka pieejamo pētījumu apjoms un ilgums par industriāla mēroga VES ietekmi uz vidi un cilvēka veselību ir ierobežots, uzliek valstij pastiprinātu pienākumu ievērot piesardzības principu. Šis pienākums izriet no starptautiskajām saistībām, kuras Latvija ir ratificējusi, un nosaka, ka rīcība nedrīkst tikt atlikta līdz brīdim, kad kaitējums jau ir pierādīts – pietiek ar risku iespējamību un nenoteiktību, lai iestātos valsts atbildība.
Šis princips jo īpaši ir piemērojams attiecībā uz industriāla mēroga VES ar lielas jaudas turbīnām, kuru ekspluatācijas pieredze pasaules mērogā vēl nav pietiekama, lai izdarītu drošticamus secinājumus par to kumulatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Nenoteiktība šādos gadījumos ir juridiski atzīstama par pietiekamu pamatu stingra, nevis mazināta regulējuma ieviešanai.
4. Esošās faktu konstatācijas un iestāžu rīcība Saskaņā ar SIA "Enviroprojekts" 2021. gada pētījuma 4.3.1. apakšnodaļu[8], VES projektos novērota būtiska vides ietekme – trokšņa, mirgošanas, vibrācijas un spiediena izmaiņu veidā. Tāpat 2021. gada 23. novembra starpinstitūciju sanāksmē, atsaucoties uz VARAM un VVD pārstāvju atzinumiem (11. pielikums)[9], tika secināts, ka dati par VES piesārņojumu ir nepilnīgi, taču, neraugoties uz to, netika uzsākta atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde. Šāda pieeja ir pretrunā piesardzības principam un pārkāpj Aarhus konvencijas 3. panta prasības par valsts pienākumu rīkoties arī nenoteiktības apstākļos.
5. Normatīvā regulējuma trūkums veselības aizsardzībā No Veselības ministrijas puses līdz šim nav izdoti ne Ministru kabineta noteikumi[10], ne metodiskās vadlīnijas par VES iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tas notiek, neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem sanāksmēs (skat. 11. pielikumu), kur uzsvērta šāda regulējuma izstrādes nepieciešamība. Minētais liecina par sistemātisku bezdarbību un neizpildītu pienākumu saskaņā ar Aarhus konvencijas 3. pantu un Satversmes 115. pantu.
Regulējuma neesamība nedrīkst tikt interpretēta kā pierādījums riska neesamībai. Apgalvojums "nav regulējuma – nav ietekmes" ir tiesiski nekorekts un klaji pretrunā vides tiesību sistēmas pamatprincipiem.
6. Tiesību uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību nodrošināšana Neatkarīgi no darbības klasifikācijas kā piesārņojošas vai nepiesārņojošas, Latvijai ir saistošas Aarhus konvencijas prasības, kas paredz:
sabiedrības tiesības uz savlaicīgu, objektīvu un saprotamu informāciju par VES darbību un tās iespējamo ietekmi;
tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā pirms būtisku lēmumu pieņemšanas;
tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību attiecībā uz vides jautājumiem.
Šobrīd, svītrojot VES no C kategorijas darbību saraksta bez alternatīva tiesiskā mehānisma, šīs pamattiesības tiek būtiski ierobežotas vai pat ignorētas.
7. KEM iepriekšējā pozīcija – tiesiski nepieļaujama nekonsekvence
gada 24. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) oficiālajā vēstulē Nr. 1-16/1696[11] valsts sekretāre Līga Kurevska, atsaucoties uz iedzīvotājas iesniegumu, skaidri atzīst, ka Latvijā nav specifiska normatīvā regulējuma attiecībā uz ugunsdrošības prasībām VES projektiem meža zemēs, un aicina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izvērtēt šāda regulējuma nepieciešamību.
Šis dokuments fiksē skaidru iestādes institucionālo atzīšanu par regulējuma trūkumu būtiskā vides un sabiedriskās drošības jautājumā. Tomēr šīs pašas iestādes ietvaros, tajā pašā laika periodā un no tās pašas amatpersonas puses tiek virzīti grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082, kuru mērķis ir svītrot VES no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta, neizstrādājot jebkādu alternatīvu vai pielāgotu uzraudzības regulējumu
Šāda rīcība:
ir tiesiski pretrunīga, jo viena un tā pati iestāde īsā laika posmā pauž divas diametrāli pretējas nostājas par vienu un to pašu jautājumu;
ir neobjektīva un nesamērīga, jo normatīvu svītrošana notiek apzinoties, ka pastāv būtiskas ietekmes un nav izstrādāts to novēršanas regulējums;
rada procesuāli būtisku defektu likumdošanas virzībā, kas ietekmē sabiedrības tiesību aizsardzību un pārkāpj iestādes lojalitāti pret tiesisko regulējumu.
pretrunā likuma varas principam, kas prasa, lai valsts pārvalde būtu saprātīga, objektīva un prognozējama (Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-23-01, 26.1. punkts[12]);
pretrunā labas pārvaldības principam, kas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta un paredz pienākumu iestādei rīkoties konsekventi, profesionāli un sabiedrības interesēs (ST spriedums Nr. 2003-05-01, 6. punkts[13]);
pretrunā Satversmes 1. pantā ietvertajam demokrātiskas tiesiskas valsts principam, kas paredz valsts pārvaldes saskaņotību un institucionālo atbildību (ST spriedums Nr. 2005-12-0103[14]).
Turklāt šāda nekonsekvence grauj sabiedrības tiesisko paļāvību uz to, ka valsts pārvalde rīkosies caurskatāmi un vienoti, un padara likumdošanas virzību juridiski apšaubāmu, jo tā nesatur nepieciešamo faktisko pamatojumu un neatbilst labas likumdošanas kritērijiem.
"Šāds tiesiskās loģikas pārkāpums var tikt kvalificēts kā administratīvās rīcības prettiesiskums, kas pamato izskatīšanu Satversmes tiesā vai tiesvedību par likumdošanas procesa trūkumiem."
8. KOPSAVILKUMS
Valsts rīcība, svītrojot vēja elektrostacijas no C kategorijas piesārņojošo darbību saraksta bez jebkāda alternatīva tiesiskā regulējuma, vienlaikus:
pārkāpj Satversmes 115. pantu, kurā nostiprināts valsts pienākums nodrošināt ikvienam tiesības uz labvēlīgu vidi;
ignorē Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā nostiprināto piesardzības principu, kurš ir juridiski saistošs valsts politikai un normatīvajiem lēmumiem;
neatbilst ES Direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa regulējumu prasībām, kas prasa identificēt, uzraudzīt un kontrolēt ar troksni saistītus avotus, tostarp vēja elektrostacijas;
pārkāpj Aarhus konvencijas 3., 6. un 9. pantā noteiktās sabiedrības pamattiesības uz informāciju, līdzdalību un tiesisko aizsardzību vides jautājumos;
rada procesuālu defektu likumdošanas virzībā, kas apdraud tiesiskuma principu, sabiedrības paļāvību un iestāžu lojalitāti pret tiesību sistēmu.
Šāda rīcība nav nedz tiesiski leģitīma, nedz administratīvi pamatota, un tā nav savienojama ar labas pārvaldības, caurspīdīgas likumdošanas un vides pārvaldības principiem, kas saista Latvijas valsti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Kamēr nav izstrādāts un pieņemts VES darbībai pielāgots, speciāls regulējums, vēja elektrostaciju darbība nedrīkst tikt izslēgta no piesārņojošo darbību kontroles mehānisma.
Tāpēc uzskatām par konstitucionāli pamatotu prasību:
apturēt grozījumu Nr. 25-TA-1776 virzību, līdz ir nodrošināta visaptveroša izvērtēšana, sabiedrības līdzdalība un izstrādāts atbilstošs regulējums;
nekavējoties uzsākt normatīvo aktu izstrādi, kas reglamentē VES darbības uzraudzību, ietekmes novērtēšanu un sabiedrības tiesību ievērošanu;
nodrošināt institucionālu konsekvenci un saskaņotību, nepieļaujot valsts iestāžu rīcības pretrunas, kas grauj sabiedrības uzticību tiesiskajai sistēmai;
ņemot vērā minētos faktus un tiesību normas, brīdinām, ka nepieciešamības gadījumā tiks izmantota iespēja vērsties Satversmes tiesā un citās institūcijās, lai aizsargātu sabiedrības tiesības uz drošu, veselīgu un pārvaldītu vidi.
[1] MK noteikumi Nr. 1082. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/221378
[2] Latvijas Republikas Satversme. Pieejama: https://likumi.lv/ta/id/57980
[3] Likums “Par piesārņojumu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/6075 https://likumi.lv/ta/id/6075
[4] Līgums par ES darbību. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12008E191
[5] Aarhus konvencija. Pieejama: https://unece.org/environment-policy/public-participation/aarhus-convention/introduction
[6] Vides aizsardzības likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/147917
[7] Direktīva 2002/49/EK. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32002L0049
[8] SIA “Enviroprojekts” (2021). Pētījums par piesārņojošo darbību ietekmēm.
Avots: Piesarnojosas_darbibas_PETIJUMS-1.pdf
[9] Starpinstitūciju sanāksmes protokols (23.11.2021). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[10] Sanāksmes protokols (veselības iestāžu bezdarbība). Avots: 11pielikums_Sanāksmes_protokols__tabula_prezentāc.pdf
[11] KEM vēstule 24.07.2025. Avots: KEM_atb.VES_ugunsdrosiba_230725.docx
[12] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2012/10/2012-23-01_Spriedums.pdf
[13] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2003/05/2003-05-01_Spriedums.pdf
[14] Spriedums: https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2005/12/2005-12-0103_Spriedums.pdf
12.08.2025. 09:48
Aiga Zeltagrauda
Es pret!
12.08.2025. 09:50
Fiziska persona
Pret VES būvniecību Latvijā !
12.08.2025. 10:00
Fiziska persona
Esmu pret VES būvniecību Latvijā. Tie ir vidi degradējoši, veselībai, dabai kaitīgi un tā nav nekāda zaļā enerģija.
Latvijai pilnīgi pietiek ar saviem Hesiem, Teciem.
Latvijai pilnīgi pietiek ar saviem Hesiem, Teciem.
12.08.2025. 10:01
Eva Mežecka - Green Fest, BIO GNP, Dievkalni
Iebilstu pret plānu atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas prasību vēja elektrostaciju vai vēja parku izbūvei. Lai gan vēja enerģija ir svarīga pārejai uz klimatneitrālu enerģijas ražošanu, tas nenozīmē, ka šāda veida darbības būtu pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja turbīnu izbūve un ekspluatācija var radīt ievērojamu ietekmi uz:
-trokšņa līmeni un zemfrekvences vibrācijām,
-ainavu, kā arī kultūrvēsturisko vidi,
-vietējo bioloģisko daudzveidību, īpaši putniem un sikspārņiem,
-zemes izmantošanu un nepieciešamo infrastruktūras izbūvi.
C kategorijas atļauju sistēma, kaut arī vienkāršota salīdzinājumā ar A un B kategorijām, ir nozīmīga, jo:
tā ļauj izvērtēt konkrētas ieceres ietekmi konkrētā vietā,
nodrošina sabiedrībai piekļuvi informācijai un iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā,
stiprina piesardzības un preventīvo principu ievērošanu, kā to paredz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vides politika.
Uzsveru, ka vēja elektrostacijas nevar automātiski uzskatīt par "nepiesārņojošām", jo to darbība var būtiski ietekmēt vidi — īpaši, ja vērtējam kopējo jeb kumulatīvo ietekmi vai izvietojumu jutīgās teritorijās. Tāpēc aicinu nepieļaut C kategorijas atļauju prasības atcelšanu šādām iecerēm.
Vēja turbīnu izbūve un ekspluatācija var radīt ievērojamu ietekmi uz:
-trokšņa līmeni un zemfrekvences vibrācijām,
-ainavu, kā arī kultūrvēsturisko vidi,
-vietējo bioloģisko daudzveidību, īpaši putniem un sikspārņiem,
-zemes izmantošanu un nepieciešamo infrastruktūras izbūvi.
C kategorijas atļauju sistēma, kaut arī vienkāršota salīdzinājumā ar A un B kategorijām, ir nozīmīga, jo:
tā ļauj izvērtēt konkrētas ieceres ietekmi konkrētā vietā,
nodrošina sabiedrībai piekļuvi informācijai un iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā,
stiprina piesardzības un preventīvo principu ievērošanu, kā to paredz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vides politika.
Uzsveru, ka vēja elektrostacijas nevar automātiski uzskatīt par "nepiesārņojošām", jo to darbība var būtiski ietekmēt vidi — īpaši, ja vērtējam kopējo jeb kumulatīvo ietekmi vai izvietojumu jutīgās teritorijās. Tāpēc aicinu nepieļaut C kategorijas atļauju prasības atcelšanu šādām iecerēm.
12.08.2025. 10:04
Fiziska persona
Iebilstu VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. VES rada trokšņa piesārņojumu, vibrāciju un arī tiek piesārņota augsne ar neskaitamām tonnām betona. Tiek iznīcinātas dabas vērtības, meži, purvi, putni. Šie grozijumi ir vērsti uz iznīcību
12.08.2025. 10:13
Fiziska persona
Izsaku iebildumus pret ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju prasību vēja elektrostaciju un/vai vēja parku izbūvei. Lai arī vēja enerģija ir būtisks elements pārejā uz klimatneitrālu enerģētiku, tas nenozīmē, ka šī darbība ir pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
Vēja elektrostaciju darbība un infrastruktūra rada potenciālu ietekmi uz:
trokšņu fonu un zemfrekvences vibrāciju emisijām,
ainavu un kultūrvēsturisko vidi,
bioloģisko daudzveidību (īpaši putniem un sikspārņiem),
zemes lietojumu un pieslēgumu infrastruktūru.
C kategorijas atļauju process, kaut arī vienkāršots salīdzinājumā ar B un A kategoriju, nodrošina:
iespēju izvērtēt ietekmi konkrētajā vietā,
sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību,
atbilstību piesardzības un preventīvajam principam, kas noteikts arī ES un Latvijas vides likumdošanā.
Uzskatu, ka vēja elektrostacijas nav automātiski klasificējamas kā “nepiesārņojošas”, un to darbības ietekme uz vidi var būt būtiska, īpaši kumulatīvā līmenī vai konkrētās jutīgās teritorijās. Līdz ar to aicinu saglabāt C kategorijas atļauju prasību.
12.08.2025. 10:14
Māris Rozītis - Lauku vecis
Vēja parku izbūvē ir jāievēro Latvijas likumdošana un to nedrīkst ignorēt, vēja parku izbūves lietderīgums nav samērojams ar zaudējumiem dabai un cilvēku dzīves labbūtībai, nesabojāta daba ir mūsu valsts pamatvērtība!Likumus nedrīkst interpretēt šauru cilvēku lokā labā, vai ignorēt, visiem kas ieņem amatus kur jāpieņem nozīmīgi lēmumi ir jānes atbildība-arī jāiet cietumā, ja nolaidība atstāj sekas, pirms lēmumu pieņemšanas ir jānodrošina apstākļi,ka par nepārdomātiem lēmumiem būs mēsli!
12.08.2025. 10:18
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret VES neiekļaušanai piesārņojošo darbību sarakstā. Uzstādīšanas,darbības un apkalpošanas gaitā tiek degradēta vide; troksnis un vibrācija klasificējas kā piesārņojoša darbība. Piedevām vēl Latvijas iedzīvotājiem nav reāla eguvuma no VES.
12.08.2025. 10:23
Gaujas fonds
Iebilstu pret plānu atcelt C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas prasību vēja elektrostaciju vai vēja parku izbūvei. Lai gan vēja enerģija ir svarīga pārejai uz klimatneitrālu enerģijas ražošanu, tas nenozīmē, ka šāda veida darbības būtu pilnībā bez ietekmes uz vidi.
Vēja turbīnu izbūve un ekspluatācija var radīt ievērojamu ietekmi uz:
-trokšņa līmeni un zemfrekvences vibrācijām,
-ainavu, kā arī kultūrvēsturisko vidi,
-vietējo bioloģisko daudzveidību, īpaši putniem un sikspārņiem,
-zemes izmantošanu un nepieciešamo infrastruktūras izbūvi.
C kategorijas atļauju sistēma, kaut arī vienkāršota salīdzinājumā ar A un B kategorijām, ir nozīmīga, jo:
tā ļauj izvērtēt konkrētas ieceres ietekmi konkrētā vietā,
nodrošina sabiedrībai piekļuvi informācijai un iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā,
stiprina piesardzības un preventīvo principu ievērošanu, kā to paredz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vides politika.
Uzsveru, ka vēja elektrostacijas nevar automātiski uzskatīt par "nepiesārņojošām", jo to darbība var būtiski ietekmēt vidi — īpaši, ja vērtējam kopējo jeb kumulatīvo ietekmi vai izvietojumu jutīgās teritorijās. Tāpēc aicinu nepieļaut C kategorijas atļauju prasības atcelšanu šādām iecerēm.
Vēja turbīnu izbūve un ekspluatācija var radīt ievērojamu ietekmi uz:
-trokšņa līmeni un zemfrekvences vibrācijām,
-ainavu, kā arī kultūrvēsturisko vidi,
-vietējo bioloģisko daudzveidību, īpaši putniem un sikspārņiem,
-zemes izmantošanu un nepieciešamo infrastruktūras izbūvi.
C kategorijas atļauju sistēma, kaut arī vienkāršota salīdzinājumā ar A un B kategorijām, ir nozīmīga, jo:
tā ļauj izvērtēt konkrētas ieceres ietekmi konkrētā vietā,
nodrošina sabiedrībai piekļuvi informācijai un iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā,
stiprina piesardzības un preventīvo principu ievērošanu, kā to paredz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vides politika.
Uzsveru, ka vēja elektrostacijas nevar automātiski uzskatīt par "nepiesārņojošām", jo to darbība var būtiski ietekmēt vidi — īpaši, ja vērtējam kopējo jeb kumulatīvo ietekmi vai izvietojumu jutīgās teritorijās. Tāpēc aicinu nepieļaut C kategorijas atļauju prasības atcelšanu šādām iecerēm.
12.08.2025. 10:30
Fiziska persona
Iebilstu un pieprasu:
- Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
- Veikt vides ietekmes novērtējumu;
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
- Noteikt VES kā A un B kategorijas piesārņojošo darbību;
- Veikt vides ietekmes novērtējumu;
- Atjaunot sabiedrības kontroli pār VES izbūvi.
12.08.2025. 10:45
Atlasīti 706 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25